Zemes pārvaldības likumprojekta un saistīto normatīvo aktu

virzība

VARAM TPD

Zemes politikas nodaļas

vecākā referenteDaiga Paršova

daiga.parsova@varam.gov.lvTel.:67770473

Latvijas Pašvaldību SavienībasReģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde

08.05.2012.

Kas notiek ar Zemes pārvaldības likumu (ZPL)?

• ZPL projekts izsludināts VSS 04.08.2011.

• Starpinstitūciju sanāksmes:– 26.01.2012.– 02.02.2012.– 09.02.2012.– 23.02.2012.– 17.04.2012.

• Grozījumi citos likumos izsludināti VSS 19.04.2012.

• Nesaskaņoti jautājumi => MKK.

• ZPL un saistītie grozījumi citos likumos līdz 30.06.2012. jāiesniedz MK.

Regulējums ZPL

Nodaļas:

• Zemes izmantošana• Zemes fonds• Zemes un augsnes aizsardzība un kvalitātes

novērtējums• Zemes pārraudzība un informācija

Piekļuve publiskām teritorijām• Piekļuves nodrošināšana publiskām teritorijām un objektiem Vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka

nekustamā īpašuma apgrūtinājumus. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies šā

panta pirmajā daļā minēto apgrūtinājumu noteikšanas dēļ.

(NĪN atlaide / apgrūtinājums NĪVKIS / apsaimniekošanas izdevumi?) Ja vietējā pašvaldība nav noteikusi apgrūtinājumu un nekustamā īpašuma

īpašnieks uz tā īpašumā esošajiem ceļiem vai ielām nav izvietojis pārvietoties aizliedzošas zīmes, personām ir tiesības izmantot minētos ceļus vai ielas, lai piekļūtu publiskām teritorijām vai objektiem, ja netiek izmantoti motorizēti transporta līdzekļi (izņemot invalīdu ratiņus).

Persona, kas atrodas citai personai piederošā nekustamajā īpašumā, ar savu rīcību nedrīkst radīt zaudējumus un aizskart nekustamā īpašuma īpašnieka privātumu.

Piekļuve nekustamajiem īpašumiem

• Nosacījumi ceļa servitūtu izbeigšanai un izveidošanai Ja zemes reformas laikā vietējā pašvaldība pieņēmusi lēmumu par ceļa

servitūta nodibināšanu un šis ceļš ieskaitīts vietējās pašvaldības ceļu un ielu reģistrā, vietējā pašvaldība ceļa uzturēšanai nepieciešamo zemi atsavina.

Ja zemes reformas laikā vietējā pašvaldība pieņēmusi lēmumu par ceļa servitūta nodibināšanu, nenorādot valdošo nekustamo īpašumu, un ceļa servitūts kā lietu tiesība vai tās nodrošinājums nav ierakstīts zemesgrāmatā, ceļa servitūtu no NĪVKIS dzēš, pamatojoties uz vietējās pašvaldības izdotu atzinumu.

Visām jaunveidojamām zemes vienībām nodrošina piekļuvi no servitūta ceļiem, publiskas lietošanas ceļiem vai publiskas lietošanas ielām. Ja piekļuve zemes vienībai tiek paredzēta pa servitūta ceļu un līgumu par servitūta nodibināšanu nav iespējams noslēgt pirms detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta apstiprināšanas, to noslēdz vienlaikus ar zemes vienības atsavināšanu.

Zemes konsolidācija un

zemes fonds

Zemes konsolidācija• Zemes konsolidācija – pasākumu kopums, kas ietver zemes vienību

robežu pārkārtošanu un zemes īpašuma tiesību maiņu, lai uzlabotu zemes izmantošanu.

• Kāpēc vajadzīga zemes konsolidācija? pēc zemes reformas noslēgšanās paliek pāri zeme (zemes reformas

pabeigšanai domātā, rezerves zemes fonds), kas šobrīd netiek izmantota;

problēmas ar piekļuvi nekustamajiem īpašumiem; zemes vienību konfigurācija apgrūtina to racionālu izmantošanu; saskaldīta lauku saimniecību struktūra – vienā saimniecībā

vairākas zemes vienības atstatu viena no otras; vietējām pašvaldībām nav instrumentu, kā reāli ietekmēt zemes

izmantošanu; esošie lauksaimniecības zemju īpašnieki nevēlas/nevar tās

apsaimniekot; utt.

Zemes fragmentācija Vircavas pagastā

No. of farms

Total area,

ha

Number of land plots

16 4021.3 242

Average 251.3 15

Vienas lauku saimniecības apsaimniekotās zemes vienības

Zemes konsolidācija• Zemes konsolidāciju veic šādos gadījumos:

zemes vienību struktūras uzlabošanai; dabas resursu racionālai izmantošanai; infrastruktūras uzlabošanai; sabiedrības vajadzību nodrošināšanai; starpgabalu likvidēšanai.

• Zemes konsolidāciju ierosina: vismaz divu nekustamo īpašumu īpašnieki, kuriem piederoša zeme

atrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā; valsts pārvaldes iestāde vai valsts kapitālsabiedrība, ja zemes

konsolidācija ir nepieciešama saistībā ar valsts nozīmes infrastruktūras objekta būvniecību;

vietējā pašvaldība, ja to pieprasa vairāk nekā puse projektējamās teritorijas nekustamo īpašumu īpašnieku vai pēc savas iniciatīvas.

• Vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par zemes ierīcības projekta vai tematiskā plānojuma izstrādi un nodrošina zemes konsolidācijas procesa pārraudzību.

Zemes konsolidācija• Zemes konsolidācija tiek finansēta:

no privātpersonu līdzekļiem, ja zemes konsolidāciju veic zemes ierīcības procesa ietvaros;

no privātpersonu un vietējās pašvaldības līdzekļiem, ja zemes konsolidāciju ierosina privātpersonas un vietējā pašvaldība pieņem lēmumu izstrādāt tematisko plānojumu;

no vietējās pašvaldības budžeta, ja zemes konsolidāciju ierosinājusi vietējā pašvaldība;

no valsts budžeta vai valsts kapitālsabiedrības līdzekļiem, ja zemes konsolidāciju ierosina valsts pārvaldes iestāde vai valsts kapitālsabiedrība;

no Eiropas Savienības finanšu atbalsta instrumentiem; apvienojot minētos finanšu līdzekļus, ciktāl tas nav pretrunā ar citiem

normatīvajiem aktiem.

Zemes fonds• Vietējā pašvaldība zemes fondu izveido savā administratīvajā teritorijā

un ir tā īpašnieks.

• Zemes fondā ieskaita: zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes vienības; rezerves zemes fondā ieskaitītās neapbūvētās zemes vienības; zemes vienības, kuras ieskaitītas vietējās pašvaldības neapbūvētu

zemesgabalu apmaiņas fondā; zemes vienības, kuras vietējā pašvaldība iegūst īpašumā civiltiesiska darījuma

rezultātā, tai skaitā izmantojot pirmpirkuma tiesības, kādam no šā zemes fonda izmantošanas mērķiem;

neapbūvētās zemes vienības, attiecībā uz kurām ir izbeigušās nomas attiecības (bijušie zemes lietojumi);

vietējām pašvaldībām piekrītošās neapbūvētās zemes vienības, kas nav nepieciešamas vietējās pašvaldības funkciju īstenošanai, izņemot mežus;

valstij piederošās vai piekrītošās un pēc transporta infrastruktūras projekta rekultivētās zemes vienības, kuras nav nepieciešamas valsts funkciju īstenošanai.

Zemes fondsVisas Latvijas teritorijas struktūra pēc īpašuma tiesību statusa (ha)

Rezerves zemes fondsRZF struktūra pēc zemes izmantošanas veida (ha)

Zemes fonds• Zemes fondā ieskaitītās zemes vienību izmantošana: kompensācijai par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām; publiskās infrastruktūras attīstībai; zemes konsolidācijai; piekļuves uzlabošanai; vides aizsardzības nodrošināšanai; dalītā īpašuma izbeigšanai.

• Zemes fondā ieskaitīto zemes vienību atsavināšana Zemes vienību no zemes fonda izslēdz, ja tā nepieciešama kādam no minētajiem

mērķiem. Lai nodrošinātu zemes fonda racionālu izmantošanu, vietējā pašvaldība zemes fondā

ieskaitītās zemes vienības var nodot īstermiņa nomā (bez apbūves tiesībām). Ja zemes fondā ieskaitītā zemes vienība saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir

starpgabals, to var iznomāt vai atsavināt par labu vienīgi piegulošo zemes vienību īpašniekiem.

Ja privātpersona zemes fondā ieskaitīto iznomāto zemes vienību neizmanto atbilstoši nomas līguma nosacījumiem, vietējā pašvaldība vienpusēji lauž nomas līgumu.

Piekraste

Regulējums par piekrasti

Definīcijas:

• jūras piekrastes josla – teritorija, kurā ietilpst jūras piekrastes ūdeņi un jūras piekrastes sauszemes daļa;

• jūras piekrastes ūdeņi – akvatorija 2 km attālumā no jūras krasta līnijas;

• jūras piekrastes sauszemes daļa – teritorija starp jūras krasta līniju un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, ciktāl tā nav privātīpašumā;

• jūras krasta līnija – līnija, kas veido robežu starp jūras piekrastes sauszemes daļu un jūras piekrastes ūdeņiem.

Īpašuma tiesības

• Iekšzemes publisko ūdeņu un jūras piekrastes ūdeņu valdītājs – vietējā pašvaldība.

• Izņēmums: iekšzemes publisko ūdeņu, kas ierakstāmi zemesgrāmatā uz valsts vārda vai atrodas DR, NP un DL, valdītājs – VARAM.

• Jūras piekrastes sauszemes daļas īpašnieks – vietējā pašvaldība.

• Izņēmums: jūras piekrastes sauszemes daļas, kas ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda vai atrodas DL, NP dabas lieguma zonā vai ainavu aizsardzības zonā, valdītājs – VARAM.

Piekrastes piederība

Resoru kompetences

VARAM kompetence piekrastē

• VARAM pārrauga vietējo pašvaldību darbību to valdījumā esošo publisko ūdeņu pārvaldībā.

• Valstij VARAM personā ir pirmpirkuma tiesības uz zemi zem publiskajiem ūdeņiem, kas ir privātpersonu īpašumā.

Pašvaldību kompetence piekrastē

• Vietējās pašvaldības jūras piekrastes ūdeņos nodrošina to autonomo funkciju izpildi.

• Zemes īpašnieks un vietējā pašvaldība var vienoties par zemes, kas dabisku procesu rezultātā pārveidojusies par pludmali vai nonākusi zem ūdens līmeņa, nodošanu vietējai pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā.

Citi noteikumi piekrastē

• Jūras piekrastes josla un iekšzemes publiskie ūdeņi ir publiski pieejami, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

• Privātīpašumā esošai zemei, kas dabisku pārmaiņu rezultātā pārveidojusies par pludmali vai nonākusi zem ūdens līmeņa, ir jābūt publiski pieejamai (nekādas “privātās pludmales”!).

• Valsts īpašumā esošos iekšzemes publiskos ūdeņus un jūras piekrastes joslu aizliegts atsavināt.

Praktisks piemērs

Īpašuma tiesību reģistrācija• Īpašuma tiesības uz jūras piekrastes sauszemes daļu, jūras

piekrastes ūdeņiem un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem nenostiprina zemesgrāmatā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

• Kadastrā pludmales un iekšējo ūdeņu kartogrāfiski noteiktās robežas maināmas, ja, veicot kadastrālo uzmērīšanu, precizē blakus esošās zemes vienības robežas vai ja tiek aktualizēta krasta līnija.

• MK noteiks kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē informāciju par jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem.

ArgumentiArgumenti pret īpašumu

• bažas par pludmales “izsaimniekošanu”– atsavināšana caur ilgtermiņa nomu ar apbūves tiesībām; prettiesiska apbūve utt.

Argumenti par īpašumu

• būs tiesības apsaimniekot, ieguldīt līdzekļus;

• būs tiesības piedalīties projektos kā īpašniekam, nebūs vajadzīgs valsts saskaņojums;

• būs tiesības iznomāt zemi sezonas kafejnīcām u.tml.;

• neveidosies dalītais būvju un ēku īpašums;

• aizliegums atsavināt!

Publiskie ūdeņi (iekšzemē un jūrā 2 km)

Argumenti pret valdījumu

• dalītais būvju un zemes īpašums (moli u.tml.)

Argumenti par valdījumu

• tiesības apsaimniekot un ieguldīt finanšu līdzekļus (peldvietu iekārtošana, atkritumu apsaimniekošana utt.);

• būs tiesības realizēt autonomās funkcijas (jūrā – teritorijas plānošana; teritorijas labiekārtošana utt.).

Grozījumi citos normatīvajos aktos

Grozījumi•Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”;•likumprojekts „Grozījumi Zemes ierīcības likumā”;•likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”;•likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”;•likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;•likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””;•likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes dzīlēm””;(izsludināti VSS 19.04.2012.)

•Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi””;

•Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1602 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju””.

(tiks izsludināti VSS pēc ZPL stāšanās spēkā)

Grozījumu būtība•Tā kā ZPL 4.pantā paredzēts zemes izmantotāja pienākums netraucēt zemes

aizsardzības un izmantošanas prasību ievērošanu un zemes pārraudzību, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiek veikts grozījums, paredzot sankciju par šā pienākuma nepildīšanu;

•Tā kā ZPL 4.pantā noteikti zemes izmantotāju pienākumi, tiek izslēgtas tiesību normas par zemes lietotāju pienākumiem no Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma;

•Tā kā ZPL:9.pantā noteikts, ka zemes konsolidācijas procesa pārraudzību nodrošina

vietējā pašvaldība, 16.pantā noteikts, ka vietējā pašvaldība zemes fondu izveido savā

administratīvajā teritorijā un ir tā  īpašnieks,13.pantā noteikts, ka vietējās pašvaldības jūras piekrastes ūdeņos

nodrošina to autonomo funkciju izpildi,

attiecīgi precizētas pašvaldību autonomās funkcijas likumā „Par pašvaldībām”.

Grozījumu būtība (II)•Atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem Publiskas personas mantas

atsavināšanas likumā Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā izmanto zemes fondā ieskaitītās zemes vienības, tāpēc nebūs piemērojama izsoles procedūra. Attiecīgi precizēts likuma „Par pašvaldībām” 78.pants.

•Tā kā atbilstoši ZPL 17.pantam zemes fondā ieskaitīs arī publiskām personām piederošus starpgabalus, to atsavināšanu regulēs iepriekš minētie MK noteikumi, līdz ar to izdarīti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, izslēdzot regulējumu par starpgabalu atsavināšanu.

•Tā kā ZPL 8.-10. pants regulēs zemes konsolidāciju, lietderīgi ir tās definīciju izslēgt no Zemes ierīcības likuma un iekļaut Zemes pārvaldības likumā. Starpgabala definīcija precizēta, vienlaikus izslēdzot to no Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma.

Grozījumu būtība (II)•Tā kā ZPL 13.pantā noteikta jūras piekrastes joslas (sastāv no jūras

piekrastes ūdeņiem un jūras piekrastes sauszemes daļas) un iekšzemes publisko ūdeņu atšķirīga pārvaldība, ir nepieciešams piekrastes joslu sadalīt sauszemes un jūras daļā, atbilstoši precizējot Civillikumu.

•Tā kā ZPL ir iekļauta nodaļa „Zemes un augsnes aizsardzība un kvalitātes novērtējums”, ir lietderīgi augsnes definīciju pārnest no likuma „Par zemes dzīlēm”, kur augsne ārpus terminu daļas minēta vienu reizi.

•Tā kā ZPL 6.pantā noteikts, ka piekļuves nodrošināšanai publiskām teritorijām vai objektiem vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka nekustamā īpašuma apgrūtinājumus, attiecīgi precizēti:

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1602 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju”;

Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”.

Laiks diskusijai!

VARAM Telpiskās plānošanas departaments

Zemes politikas nodaļa

Daiga Paršovadaiga.parsova@varam.gov.lv

Tel.:67770473