Metodiskais materiāls

Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un

iesniegšanas kārtība

2

I. Vispārīgie jautājumi

1. Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību valsts amatpersonām, kurām saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija. Metodiskajā materiālā ietvertas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

2. Ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību, var iepazīties internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļas “Noderīgi” apakšsadaļā “Valsts amatpersonām”

https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=6537&hl=1.

3. Valsts amatpersonu deklarāciju veidi:3.1. deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā;3.2. kārtējā gada deklarācija;3.3. deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;3.4. deklarācija, kuru iesniedz pēc amata pienākumu pildīšanas

izbeigšanas (deklarāciju, kuru iesniedz pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, iesniedz Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, īpašu uzdevumu ministri un parlamentārie sekretāri, pašvaldību domju priekšsēdētāji un pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem):

3.4.1. par pirmo gadu; 3.4.2. par otro gadu.

4. Valsts amatpersonai ir pienākums likumā noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju elektroniskā veidā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS).

5. VID elektroniskā veidā publicē valsts amatpersonas deklarācijā norādītos datus VID Publiskojamo datu bāzē, kas atrodama internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļas “VID publiskojamo datu bāze” apakšsadaļā “Lietot VID publiskojamo datu bāzi” – “Valsts amatpersonu deklarācijas” http://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/VAD

II. Valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanas termiņi

6. Valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā, iesniedz VID mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par personas iecelšanu amatā vai kad persona iekļauta valsts amatpersonu sarakstā.

7. Valsts amatpersonas kārtējo gada deklarāciju iesniedz VID ik gadu no 15.februāra līdz 1.aprīlim.

8. Valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, iesniedz VID divu mēnešu laikā no amatu pienākumu pildīšanas pēdējās dienas, ja persona valsts amatpersonas amatu ieņēmusi ilgāk par trim mēnešiem.

3

9. Valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz par pirmo gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, iesniedz ne vēlāk kā 15.mēneša pēdējā dienā, skaitot no dienas, kad valsts amatpersona pārtraukusi pildīt amata pienākumus. Savukārt valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz par otro gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, iesniedz ne vēlāk kā 27.mēneša pēdējā dienā, skaitot no dienas, kad valsts amatpersona pārtraukusi pildīt amata pienākumus.

10. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, un valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā, nav jāiesniedz, ja valsts amatpersona:

10.1. turpina pildīt citu valsts amatpersonas amatu;10.2. stājas jaunā valsts amatpersonas amatā un periods, kas sākas,

izbeidzot viena valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, un beidzas ar stāšanos jaunā valsts amatpersonas amatā, nav ilgāks par diviem mēnešiem.

11. Valsts amatpersonas deklarācijas var precizēt, rakstveidā vēršoties institūcijā, kurai deklarācija iesniegta, un pamatojot precizējumus, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc valsts amatpersonas deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas VID Publiskojamo datu bāzē. Valsts amatpersona nokopē kļūdaini iesniegto deklarāciju, pēc labojumu veikšanas aizpilda lauku “Precizējuma iesniegšanas pamatojums” un iesniedz precizēto dokumentu EDS.

1.jautājumsKādas valsts amatpersonas deklarācijas ir jāiesniedz VID, ja amata

pienākumus beidzu pildīt 2016.gada 6.janvārī?Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata

pienākumus 2016.gada 6.janvārī, jāiesniedz VID līdz 2016.gada 6.martam, un kārtējā valsts amatpersonas deklarācija par 2015.gadu jāiesniedz no 2016.gada 15.februāra līdz 2016.gada 1.aprīlim.

2.jautājumsKādas valsts amatpersonas deklarācijas ir jāiesniedz VID, ja beidzu

pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus 2015.gada 10.augustā un 2015.gada 8.oktobrī stājos jaunā valsts amatpersonas amatā citā iestādē?

VID nav jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus 2015.gada 10.augustā, un valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā 2015.gada 8.oktobrī, jo periods, kas sākas, izbeidzot viena valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, un beidzas ar stāšanos jaunā valsts amatpersonas amatā, nav ilgāks par diviem mēnešiem.

3.jautājums Kādas valsts amatpersonas deklarācijas ir jāiesniedz VID, ja valsts

amatpersonas amata pienākumus sāku pildīt 2015.gada 21.decembrī?Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā

2015.gada 21.decembrī, jāiesniedz VID līdz 2016.gada 21.janvārim, un

4kārtējā valsts amatpersonas deklarācija par 2015.gadu jāiesniedz no 2016.gada 15.februāra līdz 2016.gada 1.aprīlim.

III. Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtība

12. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2014.gada 30.janvāra grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un 2014.gada 26.augusta grozījumiem Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” ar 2015.gada 1.janvāri valsts amatpersonas deklarācijas 4.punkts ir precizēts attiecībā uz valsts amatpersonai piederošiem finanšu instrumentiem un valsts amatpersonas deklarācija ir papildināta ar jauniem punktiem (11., 12. un 13.punktu).

13. Valsts amatpersonas deklarācija sastāv no publicējamās un nepublicējamās daļas. Aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju EDS, valsts amatpersona publicējamo un nepublicējamo daļu aizpilda vienlaikus. Aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju EDS, valsts amatpersonas deklarācijas iesniedzējs informāciju norāda 14 punktos, ja kādā no punktiem informācijas nav, – attiecīgo punktu neaizpilda.

14. Šajā metodiskajā materiālā soli pa solim tiks apskatīta katra kārtējās valsts amatpersonas deklarācijas punkta aizpildīšanas kārtība EDS.

Informācijai2015.gadā minimālā mēnešalga noteikta 360 EUR apmērā (Ministru

kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.665 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”).

1.punkts “Deklarācijas iesniedzēja dati”

Valsts amatpersonas deklarācijas 1.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda deklarācijas veidu – kārtējā valsts amatpersonas deklarācija –, pārskata periodu, par kuru iesniedz deklarāciju, savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, pilnu darbavietas un valsts amatpersonas amata nosaukumu. Visas ziņas sniedz par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī.

4.jautājumsKāds amats jānorāda valsts amatpersonas deklarācijas iesniedzēja

datos, ja pārskata gadā ir mainīta darbavieta – līdz 12.decembrim ieņemts galvenā speciālista amats VID, savukārt no 13.decembra ieņemts vecākā referenta amats Finanšu ministrijā?

5Iesniedzot kārtējo valsts amatpersonas deklarāciju, ziņas sniedz par

stāvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī, tādējādi iesniedzēja datos norāda vecākā referenta amatu Finanšu ministrijā. Savukārt galvenā speciālista amatu VID norāda deklarācijas 2.punktā (citi amati).

2.punkts “Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda”

Valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda visas prasītās ziņas par visu kārtējo kalendāra gadu.

Vēršam uzmanību, ka EDS nodrošina, ka ir pieejami VID rīcībā esošā no valsts reģistriem saņemtā informācija par papildus ieņemamajiem amatiem (amata nosaukums, darbi, uzņēmuma līgumi vai pilnvarojumi, juridiskai personai – nosaukums komercreģistrā, fiziskai personai – vārds un uzvārds vai individuālā komersanta nosaukums, kā arī juridiskai personai – reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese, fiziskai personai – personas kods vai reģistrācijas numurs).

Lai atlasītu minētos datus, aktivizē hipersaiti “Pieprasīt papildus ieņemamo amatu datus no valsts reģistriem”. Norādām, ka amatpersonas pamatdarbavieta un valsts amatpersonas amats šajā sadaļā nav jānorāda. Valsts amatpersonas pienākums ir pārbaudīt un, ja nepieciešams, arī precizēt un papildināt šo informāciju.

5.jautājums Valsts amatpersona papildus valsts amatpersonas amatam pilda

grāmatveža pienākumus garāžu kooperatīvā “Bite” un bez atalgojuma pilda draudzes sekretāra pienākumus Rīgas luteriskajā draudzē, kā arī ir saimnieciskās darbības veicējs. Kā šo informāciju norādīt valsts amatpersonas deklarācijā?

Valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā (citi amati) informāciju norāda šādi:

Amata nosaukums, darbi, informācija

par uzņēmuma līgumiem un

pilnvarojumiem

Juridiskai personai – nosaukums, fiziskai personai – vārds un

uzvārds

Juridiskai personai – reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese, fiziskai personai –

personas kodsGrāmatvedis Garāžu kooperatīvs

“Bite”90004545852, Brīvības iela 489, Rīga, Latvija

Draudzes sekretārs Rīgas luteriskā draudze 90000412878, Cēsu iela 47/89, Rīga, Latvija

Saimnieciskās darbības veicējs

Jānis Sauleskalns 040258-00001

6

6.jautājumsKā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda citas personas

pilnvarojums valsts amatpersonai, kas pilnvarotāja vārdā vai uzdevumā veiks darījumus ar finanšu līdzekļiem, kustamo vai nekustamo īpašumu?

Pilnvarojumu, ko cita persona piešķīrusi valsts amatpersonai, norāda valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā (citi amati) neatkarīgi no noteiktajām saistībām.

Amata nosaukums, darbi, informācija

par uzņēmuma līgumiem un

pilnvarojumiem

Juridiskai personai – nosaukums, fiziskai personai – vārds un

uzvārds

Juridiskai personai – reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese, fiziskai personai –

personas kodsPilnvarojums AS “Latvenergo” 40003032949,

Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, Latvija

Pilnvarojums Marija Ozoliņa 010290-00001

7.jautājumsKā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda informācija, ja persona

ir arī zemnieku/zvejnieku saimniecības īpašnieks?Valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā (citi amati) norāda amatu

–zemnieku/zvejnieku saimniecības īpašnieks.

8.jautājumsVai valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda informācija, ka

papildus valsts amatpersonas amatam persona ir ieņēmusi vēlēšanu komisijas locekļa amatu (vienu dienu pārskata periodā)?

Valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā (citi amati) norāda vēlēšanu komisijas locekļa amatu, kas ieņemts papildus valsts amatpersonas amatam.

9.jautājumsVai valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā obligāti jānorāda arī

amats, ko persona ieņem amatu savienošanas kārtībā (piemēram, instruktors, apsargs, speciālists, lektors, vieslektors utt.)?

Valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā (citi amati) norāda visus amatus, ko persona papildus valsts amatpersonas amatam ieņem amatu savienošanas kārtībā.

10.jautājumsVai valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda informācija par

amatiem (scenārista, režisora, producenta, projektu vadītāja darbs u.c.), kurus valsts amatpersona ieņem papildus valsts amatpersonas amatam un saistībā ar kuru pienākumu veikšanu izmaksāti honorāri?

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punkts noteic, ka “amats” ir darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā, un šī likuma 1.panta 7.punkts noteic, ka “radošais darbs” ir publicistiska, literāra vai

7mākslinieciska darbība, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru. Autoratlīdzība jeb honorārs ir maksa, ko autors saņem par savu radošo darbu neatkarīgi no izpausmes formas.

Tādējādi scenārista, režisora, producenta, projektu vadītāja u.c. amatu, saistībā ar kuru saņemta autoratlīdzība vai honorārs, norāda valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā (citi amati).

3.punkts “Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)”

Valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda informāciju par īpašumā, valdījumā un lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas Latvijā un ārvalstīs. Visas ziņas sniedz par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī.

Vēršam uzmanību, ka EDS ar 2015.gada 1.janvāri nodrošina, ka ir pieejami valsts informācijas sistēmas “Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata” dati par deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā) esošajiem nekustamajiem īpašumiem (nekustamā īpašuma veids, atrašanās vieta (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta), atzīme par to, vai nekustamais īpašums ir īpašumā vai kopīpašumā).

Informācija par valsts amatpersonas valdījumā vai lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem (arī tiem, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tās valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) netiek atlasīta. Lai atlasītu minētos datus, aktivizē hipersaiti “Pieprasīt nekustamo īpašumu datus no valsts reģistriem”. Valsts amatpersonas pienākums ir pārbaudīt un, ja nepieciešams, arī precizēt un papildināt šo informāciju.

11. jautājumsKā valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi)

jānorāda informācija, ja dzīvoju laulātajam piederošā nekustamajā īpašumā?

Valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi) dzīvokli norāda kā lietošanā esošu nekustamo īpašumu.

12.jautājumsKā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda īpašumā esošs dzīvoklis

un laulāto kopīgais nekustamais īpašums – māja un zeme –, ja ir noslēgts laulības līgums par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām?

Laulības laikā iegūto īpašumu (ja vien laulātie nav noteikuši visas laulāto mantas šķirtību), kā arī tajā gadījumā, ja laulības līgumā laulātie ir noteikuši visas laulāto mantas kopību, valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi) norāda kā kopīpašumu.

8Valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi)

informācija norāda šādi:

Nekustamā īpašuma veids un adrese Atzīme par to, vai ir īpašumā

(kopīpašumā), valdījumā vai

lietošanāDzīvoklis (Juglas iela 0-00, Rīga, Latvija) īpašumāMāja un zeme (“Zuzes”, Aglonas nov., Latvija)

kopīpašumā

13.jautājumsKā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda mantojumā iegūtais

īpašums?Ja valsts amatpersonai ir atklājies mantojums – nekustamais

īpašums –, valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi) īpašumu norāda kā valdījumā esošu. Kad mantojums ir pieņemts un ierakstīts zemesgrāmatā, valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi) to norāda kā īpašumā vai kopīpašumā esošu īpašumu.

14.jautājums Valsts amatpersonai pieder zeme, kas ierakstīta zemesgrāmatā. Uz

šī zemesgabala ir uzsākta būvniecība, ēka nav pabeigta un nav nodota ekspluatācijā. Kā šos faktus norādīt valsts amatpersonas deklarācijā?

Ja valsts amatpersonai pieder zeme un tā ierakstīta zemesgrāmatā, valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi) to norāda kā īpašumā esošu. Savukārt nepabeigto jaunbūvi, kas nav nodota ekspluatācijā un nav ierakstīta zemesgrāmatā, valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi) norāda kā valdījumā esošu nekustamo īpašumu.

15.jautājumsKā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda dzīvoklis, ja noslēgts

līgums ar īpašnieku par dzīvokļa iznomāšanu/izīrēšanu?Valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi)

dzīvokli norāda kā lietošanā esošu nekustamo īpašumu.

16.jautājumsValsts amatpersona pārdevusi dzīvokli, bet jaunais dzīvokļa

īpašnieks vēl joprojām minēto dzīvokli nav pārrakstījis zemesgrāmatā uz sava vārda. Vai valsts amatpersonas deklarācijā minētais dzīvoklis jānorāda kā īpašumā esošs?

Ja attiecīgo dzīvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī tā jaunais īpašnieks nav reģistrējis zemesgrāmatā, amatpersona valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi) šo dzīvokli norāda kā īpašumā esošu nekustamo īpašumu, jo saskaņā ar zemesgrāmatas ierakstiem amatpersona joprojām ir nekustamā īpašuma īpašniece.

917.jautājumsValsts amatpersona dāvinājumā saņēmusi dzīvokli, bet nav

nokārtojusi visas formalitātes un dzīvoklis nav ierakstīts zemesgrāmatā. Kādu informāciju norādīt valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi)?Ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi) to norāda kā valdījumā esošu nekustamo īpašumu.

4.1.apakšpunkts “Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas un akcijas (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)”

4.2.apakšpunkts “Deklarācijas iesniedzējam piederošie finanšu instrumenti – parāda vērtspapīri (piemēram, obligācijas), vērtspapīri, ar kuriem nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos, naudas tirgus instrumenti”

Valsts amatpersonas deklarācijas 4.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda visas prasītās ziņas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī.

18.jautājumsKā norādīt valsts amatpersonas deklarācijā šādu informāciju –

personai pieder SIA “Consulting” 320 kapitāla daļas (vienas daļas vērtība –100 EUR)?

Valsts amatpersonas deklarācijas 4.1.apakšpunktā (kapitāldaļas un akcijas) informāciju norāda šādi (ar 2015.gada 1.janvāri deklarācijas 4.punkts ir papildināts):

Komercsabiedrības nosaukums

Komercsabiedrības reģistrācijas

numurs komercreģistrā un juridiskā adrese

Kapitāla veids

Kapitāla daļu, akciju skaits

Kapitāla daļu, akciju kopējā vērtība

Valūta

SIA “Consulting” 42335512890 Cēsu iela 2, Dobele, Latvija

Kapitāla daļas

320 32000,00

EUR

19.jautājums

10Kā valsts amatpersonas deklarācijā norādīt informāciju, ja valsts

amatpersonai pieder šādi finanšu instrumenti:- Ieguldījuma fonda AS “Citadele Asset Management” apliecības,

skaits 45 879,8578, pamatsumma 458 791,06 EUR;- Eiro rezerves fonda (iepriekšējais nosaukums – Latu rezerves

fonds) apliecības AS “SEB Banka”, skaits 4321,6397, summa 124 312, 99 EUR.

Valsts amatpersonas deklarācijas 4.2.apakšpunktā (finanšu instrumenti) informāciju norāda šādi:

Persona, kas izlaidusi attiecīgo finanšu instrumentu

Juridiskai personai – nosaukums; fiziskai personai – vārds un uzvārds; personu apvienību nosaukums

Juridiskai personai – reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskai personai – personas kods

Finanšu instrumenti

Finanšu instrumentu skaits

Finanšu instrumentu kopējā vērtība

Valūta

AS “Citadele Asset Management”

40103303559 Ieguldījuma fonda apliecības

45879,8578 458791,06 EUR

AS “SEB Banka”

40003151743 Eiropas rezerves fonda apliecības

4321,6397 124312,99 EUR

20.jautājums Vai deklarācijā ir jānorāda informācija par Latvijas valsts

krājobligācijām, un, ja ir, tad kāds ir emitenta – “Latvijas Republika” – reģistrācijas numurs komercreģistrā?

Valsts amatpersonas deklarācijas 4.2.apakšpunktā norāda informāciju par Latvijas valsts krājobligācijām. Minēto obligāciju emitents ir Latvijas Republika, kuras vārdā darbojas finanšu ministrs. Valsts amatpersonas deklarācijas 4.2.apakšpunkta ailē “Persona, kas izlaidusi attiecīgo finanšu instrumentu” norāda Finanšu ministrijas reģistrācijas numuru komercreģistrā Nr.90000014724, un EDS nodrošinās, ka automātiski tiks atlasīts Finanšu ministrijas nosaukums un juridiskā adrese.

Vēršam uzmanību, ka valsts amatpersonas deklarācijā ir nepieciešams sniegt ziņas arī par veikto darījumu (ja darījuma summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas) saistībā ar krājobligāciju ieguldījumu un attiecīgajā pārskata periodā visus saistībā ar krājobligācijām gūtos ienākumus.

21.jautājums

11Kurā valsts amatpersonas deklarācijas punktā jānorāda ieguldījumu

fondā investētā naudas summa investīciju portfeļa iegādei un kurā punktā jānorāda kopējā investīciju portfeļa vērtība uz gada beigām?

Ieguldījumu fondā investēto naudas summu investīciju portfeļa iegādei (ja summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas) norāda valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi) un kopējo investīciju portfeļa vērtību uz 31.decembri norāda valsts amatpersonas deklarācijas 4.punktā (finanšu instrumenti).

5.punkts “Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata”

Valsts amatpersonas deklarācijas 5.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda visas prasītās ziņas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī.

Vēršam uzmanību, ka EDS nodrošina, ka, aizpildot valsts amatpersonas deklarācijas 5.punktu, deklarācijas iesniedzējam ir pieejami valsts informācijas sistēmas “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs” dati par deklarācijas iesniedzēja īpašumā vai valdījumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem – transportlīdzekļa veids, marka, izlaiduma (pirmās reģistrācijas) gads, reģistrācijas gads, atzīme par to, vai transportlīdzeklis ir īpašumā vai valdījumā. Lai minētos datus atlasītu, aktivizē hipersaiti “Pieprasīt transportlīdzekļu datus no valsts reģistriem”. Valsts amatpersonas pienākums ir pārbaudīt un, ja nepieciešams, arī precizēt un papildināt šo informāciju.

Vienlaikus EDS nodrošina, ka ir pieejami valsts informācijas sistēmas “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs” dati par deklarācijas iesniedzēja veiktajiem darījumiem ar transportlīdzekļiem (darījuma veids – iegūts vai atsavināts). Informācija par darījumu, kura summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, tiek pārnesta uz valsts amatpersonas deklarāciju, saņemtās informācijas tabulā par darījumiem izdarot atzīmi ailē “Iekļaut deklarācijā”.

Ja, veicot darījumu ar transportlīdzekli, ir gūts ienākums, valsts amatpersona valsts informācijas sistēmas “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs” informāciju par darījuma pusi izmanto valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanai par gūtajiem ienākumiem.

22.jautājumsKā valsts amatpersonas deklarācijā norādīt īpašumā esošu vieglo

automobili “Toyota”, darba vajadzībām lietošanā esošu kravas automobili “Mercedes Benz” un vieglo automobili “Audi A6”, kas iegādāts uz līzinga līguma pamata?

12Valsts amatpersonas deklarācijas 5.punktā (transportlīdzekļi)

informāciju norāda šādi:

Transportlīdzekļa veids Marka Izlaides

gadsReģistrācijas

gads

Reģistrācijas

numurs

Atzīme par to, vai ir

īpašumā, valdījum

ā vai lietošanā

Vieglais automobilis Toyota 2001 2011 FV 5500 īpašumāVieglais automobilis Audi A6 2009 2012 GD 1132 valdījumāKravas automobilis Mercede

sBenz

1985 1997CS 2161

lietošanā

Par operatīvo un finanšu līzingu papildus skatīt arī atbildes uz 47.-49.jautājumu.

23.jautājumsJa persona nomā vairākus automobiļus, vai tie jānorāda valsts

amatpersonas deklarācijā?Ja personai līdz 31.decembrim (ieskaitot) ir noslēgts nomas līgums

par automobiļu lietošanu, minētos automobiļus norāda valsts amatpersonas deklarācijas 5.punktā (transportlīdzekļi) kā lietošanā esošus.

24.jautājums Vai valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda automobilis kā

lietošanā esošs, ja valsts amatpersona lieto ģimenes locekļa automobili?Valsts amatpersonas deklarācijas 5.punktā (transportlīdzekļi)

automobilis nav jānorāda kā lietošanā esošs, ja nav noslēgts līgums par attiecīgā automobiļa lietošanu.

6.punkts “Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)”

Valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda visas prasītās ziņas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī.

13

Vēršam uzmanību:- ja skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi ir veidoti ārvalstu

valūtā, tos norāda attiecīgās valūtas vienībās;- ziņas sniedz par katru bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāju vai

norēķinu kartes izdevēju, ja bezskaidrās naudas summa attiecīgās valūtas vienībās pārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru;

- skaidras naudas uzkrājuma summu norāda arī ar vārdiem, EDS nodrošina, ka summu vārdiem automātiski ieraksta šādām valūtām – EUR, USD.

25.jautājumsVai valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda skaidrās naudas

uzkrājumi, ja uz 31.decembri uzkrājums ir 3700 USD, 1300 AUD un 1200 GBP?

Valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi) minētie uzkrājumi nav jānorāda, jo to katra atsevišķā uzkrājumu summa attiecīgās valūtas vienībās nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru.

26.jautājumsVai valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā jānorāda informācija,

ja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi katrs atsevišķi nesasniedz 20  Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru, bet abi uzkrājumi kopā pārsniedz?

Valsts amatpersonas deklarācijā skaidrās naudas un bezskaidrās naudas uzkrājumus norāda atsevišķi, tādējādi minētajā gadījumā naudas uzkrājumi nav jānorāda, jo katra uzkrājuma summa atsevišķi nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru.

27.jautājumsKā valsts amatpersonas deklarācijā norādīt šādus uzkrājumus

(uzkrājumi uz 31.decembri):- 300 EUR – AS “Swedbank”;- 9500 USD – AS “Swedbank”;- 2800 USD – depozīts AS “Swedbank”;- 2100 EUR – AS “SEB Banka”;- 5700 EUR – AS “SEB Banka”;- 11 100 USD – AS “DNB banka”. Valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi)

minētos uzkrājumus norāda šādi:

Bezskaidrās naudas uzkrājuma summa Valūta

Bezskaidrās naudas uzkrājumu

turētāja vai norēķinu kartes

izdevēja nosaukums

Juridiskai personai – reģistrācijas

numurs komercreģistrā un juridiskā adrese

12300,00 USD AS “Swedbank” 400030747647800,00 EUR AS “SEB Banka” 40003151743

11100,00 USD AS “DnB Banka” 40003024725

14

28.jautājumsPersonai AS “Swedbank” ir atvērti pieci konti, un kontos uz

31.decembri ir šādi naudas līdzekļi: 6800 EUR; 35 EUR; 2,13 EUR; 0,40 EUR; 1500 EUR. Kā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda uzkrājuma summa?

Valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi) minētos uzkrājumus norāda kā visu uzkrājumu kopsummu:

Bezskaidrās naudas uzkrājuma summa Valūta

Bezskaidrās naudas uzkrājumu

turētāja vai norēķinu kartes

izdevēja nosaukums

Juridiskai personai – reģistrācijas

numurs komercreģistrā un juridiskā adrese

8337,53 EUR AS “Swedbank” 40003074764

29.jautājums Kurā valsts amatpersonas deklarācijas punktā jānorāda uzkrājums

bērna nākotnei ar dzīvības apdrošināšanu?Ja iemaksātā kopsumma uz 31.decembri pārsniedz 20 Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi) kā bezskaidras naudas uzkrājumu.

30.jautājumsJa ir noguldījumi ārvalstīs, vai tie ir jānorāda valsts amatpersonas

deklarācijā?Ja noguldījumu summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto

minimālo mēnešalgu apmēru, to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi).

31.jautājumsJa banka personai piešķīrusi kredītkartes kontā kredītlimitu 7500

EUR, bet persona uz 31.decembri minētos līdzekļus nav izmantojusi, vai šie līdzekļi jāuzrāda valsts amatpersonas deklarācijā kā uzkrājumi?

Bankas piešķirtais, bet neizmantotais kredītlimits ir bankas finanšu līdzekļi, tādējādi minētie finanšu līdzekļi nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi).

32.jautājums Vai 3.pensiju līmenis, kas uzkrāts AS “SEB Banka” un kura privātā

pensijas kapitāla summa pārskata perioda beigās uz 31.decembri ir 7500 EUR, ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā?

Tā kā uzkrātais privātais pensiju kapitāls 3.pensiju līmenī uz 31.decembri pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, minēto summu 7500 EUR apmērā norāda valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi).

7.punkts “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri,

15ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi, saņemtie pabalsti un citi ienākumi”

Valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda visas prasītās ziņas par visu kārtējo kalendāra gadu.

Ienākumiem, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem apliek ar nodokļiem, norāda aprēķinātās summas pirms nodokļu samaksas (bruto summas).

Vēršam uzmanību, ka EDS nodrošina, ka deklarācijas aizpildītājam ir pieejami VID pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Nodokļu informācijas sistēma” dati par deklarācijas iesniedzēja ienākumiem pārskata periodā (ienākuma izmaksātāja identifikācijas dati, ienākumu veids, summa, valūta), kuri atbilstoši nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem ir deklarēti VID. Valsts amatpersonas pienākums ir pārbaudīt un, ja nepieciešams, arī precizēt un papildināt šo informāciju. Lai atlasītu minētos datus, aktivizē hipersaiti “Pieprasīt ienākumu datus no valsts reģistriem”.

Vēršam uzmanību, ka valsts amatpersonas deklarācijā nav jānorāda informācija par personai izmaksātajām kompensācijām, ar kurām tiek atlīdzināti izdevumi, kas personai radušies saistībā ar darba pienākumu izpildi ārvalstīs saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.602 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību”, – dzīvokļa īres izdevumu un komunālo maksājumu kompensācija, darbinieka un viņa ģimenes locekļu pārcelšanās izdevumu kompensācija, darbinieka un viņa ģimenes locekļu apdrošināšanas kompensācija, bērnu skolas izdevumu kompensācija, kā arī ceļa izdevumu kompensācija, kas saistīta ar došanos atvaļinājumā uz Latviju. Šo kompensāciju nenorādīšana valsts amatpersonas deklarācijā nemaina informāciju par valsts amatpersonas mantisko stāvokli, kā arī saņemtajai kompensācijai nav ienākuma gūšanas rakstura.

Valsts amatpersonas deklarācijā norāda personai izmaksātās kompensācijas, kuru piešķiršanas pamatojums nav personai radīto izdevumu atlīdzināšana, piemēram:

- kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos;

- kompensāciju par lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos;

- kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; - kompensāciju bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu

mantiniekiem par īpašumā nodoto zemi pilsētās;

16- morālā kaitējuma kompensāciju un citas kompensācijas.

33.jautājumsVai valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda saņemtie alimenti

(uzturlīdzekļi)?Saņemtos alimentus vai uzturlīdzekļus norāda valsts amatpersonas

deklarācijas 7.punktā (ienākumi).

34.jautājums Vai valsts amatpersonai atdotais aizdevums ir uzskatāms par

ienākumu?Ja valsts amatpersona izsniedz aizdevumu un pārskata gadā vai

nākamajos gados izsniegto aizdevumu atgūst, to neuzskata par valsts amatpersonas ienākumu, tādējādi tas nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

35.jautājumsVai bankas aprēķinātie procenti par naudas līdzekļu atlikumu kontā

un to pieskaitīšana konta pamatsummai ir uzskatāmi par ienākumiem?Bankas izmaksātos procentus uzskata par ienākumiem likuma “Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, tādējādi tos norāda valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā (ienākumi).

36.jautājums Vai valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā kā gūtie ienākumi ir

jānorāda pabalsti, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, tas ir – slimības pabalsti, maternitātes, ģimenes pabalsts un citi pabalsti?

Pabalstus, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, uzskata par ienākumiem, un tos norāda valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā (ienākumi).

37.jautājums Vai valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā kā gūtie ienākumi ir

jānorāda VID atmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu?

Atmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu neuzskata par ienākumiem, un tādējādi tā nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā (ienākumi).

38.jautājumsVai valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda saņemtā

komandējuma nauda?Valsts amatpersonas deklarācijā nav jānorāda komandējuma

izdevumu atlīdzināšanas izmaksas, ja tās nepārsniedz Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteiktās normas.

39.jautājums Vai valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā jānorāda citas fiziskas

personas valsts amatpersonas bankas kontā ieskaitītā naudas summa, par

17ko personas ir savstarpēji vienojušās un kas arī ir norādīts maksājuma uzdevumā, ka, piemēram, personas prombūtnes laikā valsts amatpersona veiks ar dzīvokļa remontu saistītos maksājumus?

Minētajā gadījumā valsts amatpersonas bankas kontā ieskaitīto naudas summu neuzskata par valsts amatpersonas ienākumiem, tādējādi tā nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā (ienākumi).

40.jautājums Esmu reģistrēts kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Kāda

summa man jādeklarē kārtējā gada deklarācijā?Minētajā gadījumā valsts amatpersona kā ienākumus norāda

mikrouzņēmumā saņemto darba algu un personiskajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtos līdzekļus.

41.jautājums Vai amatpersonas deklarācijā jānorāda no dzīvokļa pircēja saņemtā

priekšapmaksas summa?Priekšapmaksas summu, kas saņemta no dzīvokļa pircēja, jānorāda

valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā (ienākumi).

42.jautājums Vai saņemot atpakaļ pievienotās vērtības nodokli par ārvalstī

iegādātu preci, tas uzskatāms par valsts amatpersonas gūtajiem ienākumiem?

Pievienotās vērtības nodokļa summas atmaksu par ārvalstī iegādāto preci neuzskata par valsts amatpersonas gūtajiem ienākumiem, un tādējādi tā nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

43.jautājums Vai valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda subsīdijas, kas

izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai?Ja valsts amatpersona ir saņēmusi subsīdijas, tās norāda valsts

amatpersonas deklarācijā kā gūtos ienākumus.

44.jautājums Vai saņemtais laimests ir uzskatāms par amatpersonas ienākumu?Valsts amatpersonas saņemtā laimesta vērtību uzskata par

ienākumu, un tā jānorāda valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā (ienākumi).

8.punkts “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas”

Valsts amatpersonas deklarācijā kā darījuma veidu norāda – pirkumu, pārdevumu, kredītu, līzingu, dāvinājumu, ziedojumu, aizdevumu, depozītu, drošības naudas iemaksu, dzīvības apdrošināšanas līgumu, galvojumu, īres līgumu, rokasnaudas līgumu un citus darījumus.

18

Valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda visas prasītās ziņas par visu kārtējo kalendāra gadu.

45.jautājums Ja valsts amatpersona ir galvotāja māsas hipotekārajam kredītam,

vai arī šī informācija jāatspoguļo valsts amatpersonas deklarācijā?Ja galvojuma līguma slēgšana ir notikusi pārskata periodā,

valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi) norāda, ka amatpersona ir galvotāja, norādot galvojuma summu, ja tā pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, un juridisko personu, kas izsniegusi kredītu.

46.jautājums Vai valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda pirkuma līgums, ja

pirkuma līgumā norādīti divi pircēji un kopējā pirkuma summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, bet atsevišķi katram atrunātā pirkuma summa ir 5500 EUR?

Valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi) šis pirkuma līgums nav jānorāda, jo summa, par kādu slēgts darījums, katram atsevišķi nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

47.jautājums Kā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda saņemtais dāvinājums

– nekustamais īpašums?Ja dāvinājuma vērtība pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēnešalgas, saņemto dāvinājumu norāda deklarācijas 8.punktā (darījumi), savukārt nekustamo īpašumu norāda arī deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi).

48.jautājumsKā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda operatīvais līzings

par automobiļa iegādi?

Operatīvais līzings jeb noma ir līzinga veids, kura laikā klients līzinga objektu neizpērk pilnībā, bet transportlīdzeklis tiek nodots klientam lietošanā (iznomāts) līdz noteiktam termiņam. Līzinga perioda laikā klients katru mēnesi maksā nomas maksu.

Automobilis pēc līzinga perioda beigām nepāriet klienta īpašumā. Beidzoties līguma periodam, klients var automobili izpirkt par tās atlikušo vērtību vai arī atdot to atpakaļ līzinga kompānijai.

Valsts amatpersonas deklarācijā minēto darījumu norāda šādi:1) 5.punktā (transportlīdzekļi) – lietošanā esošo transportlīdzekli;

2) 8.punktā (darījumi) – ja darījuma summa (pirmā iemaksa un/vai nomas maksājums gadā) pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

49.jautājums

19Kā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda finanšu līzings par

automobiļa iegādi?

Finanšu līzings ir vienkāršākais līzinga veids, kurā līzinga kompānija klienta uzdevumā nopērk līzinga objektu un nodod tā lietošanas tiesības klientam. Klients noteiktajā termiņā samaksā līzinga objekta vērtību pilnā apmērā, un termiņa beigās līzinga objekts tiks pārreģistrēts uz līzinga ņēmēja vārda.

Valsts amatpersonas deklarācijā minēto darījumu norāda šādi:1) 5.punktā (transportlīdzekļi) – valdījumā esošo transportlīdzekli;2) 8.punktā (darījumi) – ja darījuma summa pārsniedz 20 Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas:- līguma noslēgšanas gadā līzinga līgumu ar līzinga kompāniju

par automobiļa nodošanu;3) 9.punktā (parādsaistības) – parādsaistību summu līzinga

kompānijai 31.decembrī, ja parādsaistību summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

50.jautājums Kā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda atgriezeniskais

līzings par automobiļa iegādi?Atgriezeniskais līzings ir finanšu līzinga paveids. Persona

atgriezenisko līzingu var izvēlēties gadījumā, ja tā vēlas nopirkt automobili. Persona vēršas līzinga kompānijā, kur kompānija, izvērtējot dokumentus un tās rīcībā esošo informāciju, pieņem lēmumu par līzinga piešķiršanu (vai atteikumu piešķirt līzingu).  

Pozitīva lēmuma gadījumā par līzinga piešķiršanu tiek parakstīts līgums. Persona VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” uz pilnvaras pamata pārformē automobiļa īpašumtiesības uz līzinga kompānijas vārda, savukārt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā konkrētā persona tiek norādīta kā turētāja. Pēc tam personas kontā tiek pārskaitīta vēlamā finansējuma summa.

Valsts amatpersonas deklarācijā minēto darījumu norāda šādi:1) 7.punktā (ienākumi) – gūto ienākumu no automobiļa

pārdošanas;2) 8.punktā (darījumi) – ja darījuma summa pārsniedz 20 Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas:- līzinga līgumu ar līzinga kompāniju (banku) par kredīta

automobiļa iegādei piešķiršanu;- automobiļa pirkuma līgumu;- automobiļa pārdevuma līgumu līzinga kompānijai (bankai);3) 5.punktā (transportlīdzekļi) – valdījumā esošo transportlīdzekli;4) 9.punktā (parādsaistības) – parādsaistību summu līzinga

kompānijai (bankai) 31.decembrī, ja parādsaistību summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

51.jautājums Ja pārdevuma līgums sastādīts 18.decembrī, bet nauda, kas noteikta

līgumā, līdz 31.decembrim nav saņemta, vai valsts amatpersonas deklarācijā minētais līgums jānorāda kā darījums?

20Ja pārdevuma līguma summa pārsniedz 20 Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēnešalgas, valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi) norāda pārdevuma līgumā norādīto summu, savukārt 7.punktā (ienākumi) šo informāciju nenorāda, jo nauda attiecīgajā pārskata periodā nav saņemta. Informācija par ienākumiem būs jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā, kad tie tiks saņemti.

52.jautājums Vai ziedojums, kas pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēnešalgas, ir uzskatāms par darījumu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē?

Ziedojums ir darījums, ko norāda valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi).

53.jautājums Vai valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda, ka no sava konta

izņemti 20 000 EUR?Naudas līdzekļu izņemšana no sava konta nav darījums, tādējādi šī

informācija nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

54.jautājums Valsts amatpersona aizdevusi 8000 EUR un tajā pašā gadā atguvusi

daļu aizdevuma 4050 EUR apmērā, kā šo informāciju norādīt valsts amatpersonas deklarācijā?

Valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi) norāda aizdevuma līgumu un tā summu 8000 EUR, kā arī 10.punktā (aizdevumi) norāda aizdotās summas atlikumu 31.decembrī, ja tas pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Savukārt fakts, ka aizdevums pārskata periodā atgūts 4050 EUR apmērā, nav jānorāda ne valsts amatpersonas deklarācijas 7.punktā (ienākumi), ne 8.punktā (darījumi).

55.jautājums Vai valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda izsniegtais aizdevums

8000 EUR apmērā, ja par aizdevumu nav noslēgts līgums? Minēto aizdevumu darījuma slēgšanas gadā norāda valsts

amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi), jo saskaņā ar Civillikumu darījumu var noslēgt, mutiski vienojoties. Tāpat valsts amatpersonas deklarācijas 10.punktā (aizdevumi) norāda neatdotā aizdevuma atlikumu 31.decembrī, ja tas pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

56.jautājums Kurā valsts amatpersonas deklarācijas punktā jānorāda noslēgtais

ieguldījumu pārvaldes līgums par ieguldījuma pārvaldes portfeļa iegādi un kurā punktā jānorāda kopējā ieguldījuma pārvaldes portfeļa vērtība gada beigās?

Noslēgto ieguldījumu pārvaldes līgumu par ieguldījuma pārvaldes portfeļa iegādi, ja tā summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, darījuma noslēgšanas gadā norāda valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi), savukārt kopējo

21ieguldījuma pārvaldes portfeļa vērtību 31.decembrī norāda valsts amatpersonas deklarācijas 4.punktā (finanšu instrumenti).

57.jautājums Vai iemaksātā biedra nauda ir uzskatāma par darījumu un norādāma

valsts amatpersonas deklarācijā?Biedra naudas iemaksa ir darījums. Ja vienā reizē iemaksātā summa

pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi).

58.jautājums Vai ārzemēs veikts pirkums, kura summa pārsniedz 20 Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā?

Neatkarīgi, kur veikts pirkums – Latvijā vai ārzemēs –, ja pirkuma summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi).

59.jautājumsPersona iemaksājusi privātajā pensiju fondā summu, kas pārsniedz

20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, vai minētā summa jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā kā darījums?

Vienreizēju iemaksu privātajā pensiju fondā, kas pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, uzskata par darījumu, tādējādi to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi) un 6.punktā (naudas uzkrājumi) .

60.jautājums Vai overdrafta un kredītlīnijas līgumi ir jānorāda valsts amatpersonas

deklarācijā kā darījums?Noslēgtos overdrafta un kredītlīnijas līgumus norāda valsts

amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi), ja līgumā norādītā summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

61.jautājums Ja personai kredītsaistības ir jau 10 gadus, bet pārskata periodā tiek

palielināta kredīta summa (pārkreditācija), vai šī informācija ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā?

Ja summa, par kuru palielina kredītu, ir lielāka par 20 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēnešalgām, to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi), kā arī valsts amatpersonas deklarācijas 9.punktā (parādsaistības) norāda parādsaistību summas atlikumu 31.decembrī, ja tas pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

62.jautājums Valsts amatpersona noslēgusi līgumu ar fizisku personu par dzīvokļa

izīrēšanu uz diviem gadiem. Kā minētais darījums ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā?

22Ja darījuma summa ir lielāka par 20 Ministru kabineta noteiktajām

minimālajām mēnešalgām, to līguma noslēgšanas gadā norāda valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi), savukārt lietošanā esošo dzīvokli divus gadus norāda valsts amatpersonas deklarācijas 3.punktā (nekustamie īpašumi).

9.punkts “Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas”

Vēršam uzmanību:- ziņas sniedz par parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un attiecīgi parādnieku vai kreditoru;

- parādsaistību summu norāda arī ar vārdiem, EDS nodrošina, ka summu vārdiem automātiski ieraksta šādām valūtām – EUR, USD.

Valsts amatpersonas deklarācijas 9.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda visas prasītās ziņas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī.

63.jautājums Valsts amatpersonai ir hipotekārais kredīts AS “SEB Banka”, kura

neatmaksātā daļa uz 31.decembri ir 10 500 EUR, un studiju kredīts Studiju un zinātnes administrācijā, kura neatmaksātā summa uz 31.decembri ir 900 USD. Kā minētās saistības jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā?

Tā kā parādsaistību summa Studiju un zinātnes administrācijā nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, šī summa nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijas 9.punktā (parādsaistības), bet AS “SEB Banka” parādsaistību summa ir lielāka par 20 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēnešalgām, tādējādi valsts amatpersonas deklarācijas 9.punktu (parādsaistības) valsts amatpersona aizpilda šādi:

Summa ar

cipariemValūt

aSumma ar vārdiem

Juridiskai personai – nosaukums

komercreģistrā, fiziskai personai – vārds un uzvārds

Juridiskai personai – reģistrācijas numurs

komercreģistrā, fiziskai personai –

personas kods

10500,00 EURDesmit

tūkstoši pieci simti euro 00

centiAS “SEB Banka”

40003151743,Meistaru iela 1, Ķekavas pag.,

Valdlauči, Latvija

2364.jautājums Divas valsts amatpersonas ir noslēgušas kredīta līgumu un

neatmaksātā kredīta kopējā summa uz 31.decembri ir 20 000 USD. Kā minētās parādsaistības norādīt valsts amatpersonas deklarācijā?

Ja parādsaistība ir nedalīta, kas saskaņā ar Civillikuma 1670.pantu nozīmē to, ka vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt, valsts amatpersonas deklarācijā norāda kopējo parādsaistību summu. Savukārt, ja valsts amatpersonai kredīta ņemšanā parādsaistība ir dalīta, piemēram, 10 000 USD kā katram līdzaizņēmējam, valsts amatpersonas deklarācijā norāda parādsaistības daļu, kuras atmaksa ir piekritīga katrai valsts amatpersonai.

65.jautājums Valsts amatpersona ir galvotāja personai, kurai ir hipotekārais

kredīts AS “SEB Banka” 30 000 USD apmērā. Pēc 10 gadiem kredītņēmējs nevar izpildīt līguma saistības par parāda daļas 15 000 USD atdošanu AS “AS SEB Banka” un tiesa šo pienākumu uzliek pildīt galvotājam – valsts amatpersonai. Kā minētā informācija jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā?

Minētajā gadījumā valsts amatpersonai deklarācijā parādsaistības nav jānorāda līdz brīdim, kamēr pret galvinieku nav celta prasība par parādnieka parāda piedziņu un galvotājs nav stājies galvenā parādnieka vietā saistību izpildei pret kreditoru. Brīdī, kad galvinieks stājas galvenā parādnieka vietā, galvinieks – valsts amatpersona – valsts amatpersonas deklarācijas 9.punktā (parādsaistības) norāda neatmaksāto parādsaistību summu, ja tā pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

66.jautājums Ja banka personai piešķīrusi kredītkartes kontā kredītlimitu 7800

EUR, bet persona uz 31.decembri minētos līdzekļus nav izmantojusi, vai izsniegtais kredītlimits jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā kā parādsaistības?

Bankas piešķirtais, bet neizmantotais kredītlimits ir bankas finanšu līdzekļi, tādējādi personai nav parādsaistību, kas būtu jānorāda valsts amatpersonas deklarācijas 9.punktā (parādsaistības).

10.punkts “Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas”

Vēršam uzmanību:- ziņas sniedz par izsniegtajiem aizdevumiem, ja šo aizdevumu

kopējais apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot informāciju par aizdevuma summu naudas izteiksmē attiecīgajā valūtā un parādnieku;

- aizdevumu summu norāda arī ar vārdiem, EDS nodrošina, ka summu vārdiem automātiski ieraksta šādām valūtām – EUR, USD.

24

Valsts amatpersonas deklarācijas 10.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda visas prasītās ziņas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī.

67.jautājums Valsts amatpersona ir izsniegusi aizdevumus: - SIA “Rudzutaka”(31.decembrī neatdotā aizdevuma summa ir

7820 EUR);- Ērikam Latam (31.decembrī neatdotā aizdevuma summa ir

65 000 EUR);- Sigitai Bārdiņai (31.decembri neatdotā aizdevuma summa ir

5500 EUR).Kā minētie aizdevumi jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā?Tā kā S.Bārdiņai izsniegtā aizdevuma summa 31.decembrī

nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, šī summa nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijas 10.punktā (aizdevumi).

Savukārt pārējās aizdevuma summas valsts amatpersonas deklarācijā norāda šādi:

Summa ar

cipariem

Valūta Summa ar vārdiem

Juridiskai personai – nosaukums

komercreģistrā, fiziskai personai – vārds un uzvārds

Juridiskai personai –

reģistrācijas numurs

komercreģistrā, fiziskai personai – personas kods

7820,00 EUR Septiņi tūkstoši astoši simti

divdesmit euro 00 centi

SIA “Rudzutaka” 40036363636, Māras iela 8, Rīga, Latvija

65000,00 EUR Sešdesmit pieci tūkstoši euro 00 centi

Ēriks Lats XXXXX

68.jautājums Persona pārskata periodā ir izsniegusi aizdevumu 12000 EUR,

savukārt neatdotā aizdevuma summa 31.decembrī ir 8600 EUR. Kuri valsts amatpersonas deklarācijas punkti jāaizpilda minētajā situācijā?

Valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi) norāda izsniegto aizdevumu 12000 EUR apmērā, bet uz 31.dececembri neatdoto aizdevuma summu 8600 EUR apmērā norāda valsts amatpersonas deklarācijas 10.punktā (aizdevumi).

11.punkts “Informācija par to, ka valsts amatpersona Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

25finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir patiesais labuma guvējs”

Valsts amatpersonas deklarācijas 11.punktā norāda informāciju par to, ka valsts amatpersona Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir patiesais labuma guvējs:

- no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas vai tās daļas;

- no citai personai piederošām vai citas personas pārvaldīšanā esošām kapitāla daļām, akcijām;

- no citiem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.panta pirmās daļas 5.1punktā minētajiem finanšu instrumentiem;

- ja ir noslēgts līgums (piemēram, trasta līgums), norāda līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, priekšmeta vērtību un valūtu.

12.punkts “Deklarācijas iesniedzējs, norādot ar vārdiem “ir” vai “nav”, sniedz informāciju, vai tam ir vai nav uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu)”

69.jautājums Vai deklarācijā ir jānorāda arī privātajos pensiju fondos vai dzīvības

apdrošināšanā uzkrāto līdzekļu summa?Ja pārskata periodā uzkrātā kopsumma 31.decembrī pārsniedz

20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā kā bezskaidras naudas uzkrājumu. Ja līgumā “Dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu” noteiktā summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, līguma noslēgšanas gadā to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 8.punktā (darījumi).

70.jautājums Kā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda apdrošināšanas

atlīdzība, kas izmaksāta, beidzoties līgumam “Dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu”, kuru ir slēgusi pati amatpersona?

Ja pārskata periodā izmaksātā un uzkrātā kopsumma 31.decembrī pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā kā bezskaidras naudas uzkrājumu.

13.punkts – publicējamā daļa “Cita informācija, kuru deklarācijas iesniedzējs vēlas norādīt un kuras mērķis ir paskaidrot ar deklarētajām ziņām

26saistītas intereses vai citus apstākļus, kuri var izraisīt mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas deklarācijas iesniedzēja amata pienākumos ietilpstošas darbības veikšanā”

13.punkts – nepublicējamā daļa “Cita informācija, kuru deklarācijas iesniedzējs vēlas norādīt deklarācijā attiecībā uz tai piederošu lietu vai lietu kopību, kuras vērtība pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un kura nav norādīta deklarācijas publicējamās daļas 3., 4., 5., 6. un 13.punktā”

71.jautājums Dāvinājumā saņemta dārga gleznu kolekcija, kuras patiesā vērtība

precīzi nav zināma, kā šo informācija norādīt valsts amatpersonas deklarācijā?

Šo informāciju valsts amatpersona var norādīt valsts amatpersonas deklarācijas 13.punkta nepublicējamā daļā (cita informācija, kuru deklarācijas iesniedzējs vēlas norādīt deklarācijā attiecībā uz tai piederošu lietu vai lietu kopību, kuras vērtība pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un kura nav norādīta deklarācijas publicējamās daļas 3., 4., 5., 6. un 13. punktā).

72.jautājums Kurā valsts amatpersonas deklarācijas sadaļā amatpersonai ir

jānorāda uzkrājumi, ja tie nav naudā, bet gan cēlmetālos (piemēram, zelta vai sudraba monētas)?

Uzkrājumus, ja tie nav naudā, bet gan cēlmetālos (piemēram, zelta vai sudraba monētas), valsts amatpersona var norādīt deklarācijas 13.punkta nepublicējamā daļā (cita informācija, kuru deklarācijas iesniedzējs vēlas norādīt deklarācijā attiecībā uz tai piederošu lietu vai lietu kopību, kuras vērtība pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un kura nav norādīta deklarācijas publicējamās daļas 3., 4., 5., 6. un 13.punktā).

14.punkts “Laulātais, vecāki, brāļi, māsas un bērni”

27

Valsts amatpersonas deklarācijas 14.punktā deklarācijas iesniedzējs norāda sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārdu, uzvārdu un radniecību.

EDS nodrošina, ka ir pieejami valsts informācijas sistēmas “Iedzīvotāju reģistrs” dati par deklarācijas iesniedzēja laulāto, vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem (vārds, uzvārds un radniecība). Lai atlasītu minētos datus, aktivizē hipersaiti “Pieprasīt radinieku un laulātā datus no valsts reģistriem”. Valsts amatpersonas pienākums ir pārbaudīt un, ja nepieciešams, arī precizēt un papildināt šo informāciju.

Vēršam uzmanību, ka, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, informācija par amatpersonas nepilngadīgajiem radiniekiem netiks publiskota VID Publiskojamo datu bāzē.

Metodisko materiālu sagatavojaValsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldesValsts amatpersonu datu administrēšanas daļaInformācija aktualizēta 2016.gada 12.februārī