2

Vides tiesības ir tiesību normu jeb sabiedrības uzvedības priekšrakstu kopums, ar ko tiek regulēta cilvēku uzvedība vides aizsardzības jomā.

Vides tiesības ietver tādas vispārīgo tiesību jomu normas, kuru mērķis ir veicināt vai nodrošināt vides aizsardzību.

Vides

tiesības

3

Vides tiesības pieder pie publiskajām tiesībām – tas nozīmē: lai aizsargātu vidi, valsts sabiedrībai diktē noteiktas prasības, kuras tai ir jāievēro.

Ja persona noteiktās prasības neievēro, tad valsts pret šo personu var vērst piespiedu spēku un noteikt tai sodu vai arī uzdot novērst pārkāpuma rezultātā vidē radušās negatīvās sekas.

Vides tiesību normas

Vides aizsardzības

mērķi

4

Galvenais vides tiesību avots ir likums (ārējās tiesību normas) – rakstīto tiesību avots, kas ietver vispārsaistošus uzvedības priekšrakstus.

To, kāds ir tiesību normā ietvertais uzvedības priekšraksts, ļauj uzzināt tiesību avoti.

Vides tiesību avotu veidi

Nerakstītās tiesības – vispārējie tiesību principi un

paražu tiesības

Rakstītās tiesības – likumi

Tiesību pamatavoti – likumi

Tiesību palīgavoti – judikatūra jeb tiesnešu tiesības un tiesību zinātne jeb juristu tiesības

Satversme

Likumi

Ministru kabineta noteikumi

Pašvaldību saistošie noteikumi

5

Latvijā vispārsaistošas tiesību normas ietver:

Vietējo pašvaldību izdotie saistošie noteikumi

Saeimas pieņemtie likumi

Ministru kabineta (valdības) izdotie noteikumi

Pēc sava juridiskā spēka tiesību normu augšgalā pēc ir augstākā juridiskā spēka – Satversmes – normas, bet pārējās izriet no tām, tādējādi veidojot tiesību avotu hierarhiju.

6

Latvijā vides tiesisko aizsardzību veido arī starptautisko tiesību akti galvenokārt starptautiskie līgumi – konvencijas un protokoli, kuriem Latvija ir pievienojusies.

Eiropas Kopiena vides tiesisko regulējumu izstrādā galvenokārt direktīvu veidā, kas dalībvalstīm vēlāk ir jāievieš savās nacionālajās

tiesībās.

Latvijai ir saistoši arī Eiropas Kopienas tiesību akti:

lēmumi

regulas

direktīvas

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Eiropas Kopienu tiesības ir kļuvušas par Latvijas nacionālo tiesību sastāvdaļu.

7

Eiropas Kopienas tiesību un pienākumu kopumu acquis communautaire (“kopienas mantojums”) veido:

primārie jeb vispārobligātie tiesību akti, izdoti pamatojoties uz EK dibināšanas

dokumentiem,

sekundārie tiesību akti – regulas, direktīvas, lēmumi, konvencijas,

deklarācijas.

Eiropas Savienībā vides jomā ir izvirzīti šādi mērķi: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti,

aizsargāt cilvēku veselību,

apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus,

starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.

8

1985. gadā Eiropas Komisija nolēma, ka vides aizsardzībai ir jākļūst par ekonomikas un sociālās politikas integrālu daļu makroekonomikas un tautsaimniecības nozaru līmenī – saistošā veidā tas ir atspoguļots Lisabonas līgumā (2009.).

ES tiesību akti nepārtraukti tiek pilnveidoti arī atbilstoši vides konvenciju prasībām, tai skaitā, tādās nozīmīgās jomās, kā globālās klimata izmaiņas, piesārņojuma samazināšana un ilgtspējīgs patēriņš.

Vides likumdošanas sistēmai ir nozīmīga loma, veidojoties Eiropas juridiskajai sistēmai, kuru pārrauga Eiropas Kopienu tiesa.

9

ūdeņu aizsardzība,

augsnes aizsardzība,

aizsardzība pret troksni vidē,

atmosfēras gaisa aizsardzība,

dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana,

atkritumu apsaimniekošana,

ķīmisko vielu un produktu, arī biocīdu un pesticīdu aprite,

ģenētiski modificēto organismu aprite,

dažādas emisijas un izmeši vidē,

ietekmes uz vidi novērtējums,

piekļuve vides informācijai un sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu valsts lēmumu pieņemšanā,

pilsētu un lauku teritoriju telpiskā plānošana.

Vides tiesiskā aizsardzība ir saistīta gan ar vides un dabas resursu aizsardzību, ilgtspējīgu to izmantošanu, gan arī ar cilvēku veselības pasargāšanu no kaitīgiem vides faktoriem šādās ar vidi saistītās jomās:

10

Pasaules attīstītajās valstīs, arī Eiropas valstīs tiesību izpratne ir visai līdzīga – šo valstu tiesības pieder tā sauktajam Rietumu tiesību lokam, kur ar “tiesībām” parasti saprot tiesību avotu kopumu, kas saistoši regulē cilvēku kopienas dzīvi (angļu val. – law).

Dažādās pasaules kultūrās ir atšķirīga tiesību izpratne, ko lielā mērā nosaka tas, kas tiek atzīsts par tiesību avotiem.

Latvijas un kaimiņvalstu tiesības pieder kontinentālās Eiropas tiesību saimei (angļu val. – civil law system), kur, lai arī pastāv nerakstītās tiesības, tomēr par galveno tiesību avotu atzīst rakstītās tiesības – visupirms valsts parlamenta pieņemtos likumus.

Lielbritānijas un ASV tiesības pieder citai Rietumu tiesību loka saimei –

angļu-sakšu tiesībām, kurā par tiesību pamatavotu atzīst gan

parlamenta pieņemtos likumus (statūtus), gan arī tiesu

precedentus.

11

Vispārsaistošus uzvedības priekšrakstus ierobežotā apjomā var noteikt arī izpildvara – valdība ar Ministru kabineta noteikumiem un vietējās pašvaldības dome ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

No šīs konstitucionālās normas var atvasināt vairākus valstij uzliktos pienākumus

Latvijas Republikas Satversmes 115.pants nosaka:

“Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides

stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu”

Aizsargāt ikviena tiesībās dzīvot labvēlīgā vidē.

Nodrošināt labvēlīgas vides saglabāšanu.

Sekmēt vides uzlabošanu.

Nodrošināt sabiedrībai brīvu piekļuvi vides informācijai.

12

Vēlamo uzvedību var panākt ar divējādiem paņēmieniem: tie darbojas kā “pīrāgs” un “pātaga”

Visbiežāk “pātagas” stratēģija sastopama normās, kas par vides aizsardzības prasību neievērošanu paredz sodus vai

citus piespiedu līdzekļus.

“Pātagas” stratēģija: paredz

noteiktas darbības bremzējošus līdzekļus,

kuriem ir jābūt tādiem, lai to radīto seku neizdevīguma

dēļ tie atturētu no videi nedraudzīgu darbību

veikšanas.

“Pīrāga” stratēģija: ja likums stimulē videi draudzīgāku

uzvedību tādā veidā, ka vides aizsardzības prasību

ievērošana ir izdevīga.

13

Atšķirībā no pārējām sociālajām normām, tiesību normu izpildi var panākt piespiedu kārtā – tāpēc tikai tiesību normām ir

specifisks īstenošanas process – tiesību nodrošināšana.

īsteno specializētas valsts

vai pašvaldību vides aizsardzības

iestādes

pieņem likumdevējs

Parasti vides tiesību aktu

projektus

izstrādā izpildvara vai politiķi

14

Ar piespiešanas mehānismu saprot likumā paredzētas tiesības valstij (tiesībsargājošajām institūcijām) pret likuma neievērotāju vai pārkāpēju vērst piespiedu līdzekļus, arī paši piespiedu līdzekļi ir noteikti ar likumu.

Tiesību nodrošināšana ir mehānisms, ar kura palīdzību panākama tiesību normu ievērošana vai izpilde.

Lai šāds process varētu darboties, valsts ir izveidojusi institūcijas (iestādes), kurām ir piešķirts piespiešanas monopols:

specializēti valsts vides dienesti

tiesa

policija

prokuratūra

15

Lai arī par pārkāpumiem pret dabas vidi ir paredzēta arī kriminālatbildība, tomēr praksē vides tiesību aktu pārkāpumi tiek kvalificēti galvenokārt kā mazāk bīstami pārkāpumi.

Valstij ir tiesības kontrolēt vides tiesību aktu ievērošanu – kontroli veic valsts vides inspektori.

Ja pārbaudē tiek konstatēta neatbilstība vides tiesību aktu prasībām, valsts vides inspektori var, piemēram: izdot saistošus priekšrakstus (administratīvos aktus),

uz laiku apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību,

sastādīt protokolus par mazāk bīstamiem pārkāpumiem un piemērot par tiem likumā paredzētos administratīvos sodus.

Latvijā visizplatītākais sods par vides pārkāpumu ir administratīvais naudas sods, kura apmēri ir fiksēti likumā.

16

Regulējot sociālās attiecības, tiesības pašas par sevi nesniedz atbildi uz ētiskiem jautājumiem.

Atbildes uz šādiem

jautājumiem meklējamas vides ētikā.

Vai ir pieņemami degradēt dabisko vidi un patērēt lielu daļu no planētas dabas resursiem

vienas paaudzes laikā ?

Kāda rīcība attiecībā pret dabu uzskatāma par labu vai sliktu ?

Kāda dabai ir morālā vērtība ?

17

Vides tiesības balstās uz divām galvenajām vides ētikas koncepcijām – antropocentrismu un ekocentrismu.

Ekocentriskā pieeja:

vide (daba) ir patiesa vērtība pati par sevi, tāpēc cilvēka pienākums ir to aizsargāt,

neņemot vērā, kādu labumu cilvēks no tās iegūst, un

jānodrošina iespējas pastāvēt ne vien cilvēkam, bet arī citām

dzīvām būtnēm.

Antropocentriskā pieeja:

vide ir jāaizsargā cilvēka labklājības interesēs –

šodienas vides aizsardzība taupa vides

resursus nākotnes patēriņam.

Mūsdienu vides tiesības galvenokārt ir antropocentriskas.

18

Vides tiesiskās aizsardzības principi ir noteikti likumā un galvenokārt kalpo par vadlīnijām vides normatīvo aktu izstrādei

Vides tiesiskās aizsardzības principi ir vadošas idejas, uz kurām valsts veido vides politiku

Salīdzinājumā ar tiesību normām kā pietiekami skaidriem uzvedības priekšrakstiem vides aizsardzības principi ir daudz abstraktāki, tāpēc tos nereti uzskata par starpstadiju starp vides politiku un vides tiesībām

Latvijas vides tiesības balstās uz šādiem vides tiesiskās aizsardzības principiem:

princips ”piesārņotājs maksā”

piesardzības princips

novēršanas princips

izvērtēšanas princips

19

Piesardzības princips nepieļauj uzsākt vidi ietekmējošu darbību līdz brīdim, kamēr ir iegūta informācija par to, cik liels risks pastāv un kādus pasākumus jāveic, lai to samazinātu.

Ja izpētes procesā draudi tiek identificēti, tad piesardzības princips prasa veikt piesardzības pasākumus neraugoties uz to, ka nav pilnīgas pārliecības par to, vai risks patiešām ir reāls.

Piemērs

Nevis valstij, bet gan ķīmisko vielu ražotājiem un importētājiem ir jāveic šo vielu pārbaude, kā arī jāgarantē šīs vielas

drošas izmantošanas iespējas un jāpierāda vielas nekaitīgum.

Līdz šim pirms kādas ķīmiskās vielas ražošanas aizliegšanas valstij bija neapstrīdami jāpierāda tās bīstamība.

Tagad ES tiesības paredz, ka daudzām apritē esošām, kā arī jaunām ķīmiskām vielām būs jāpārbauda to ietekme uz

cilvēku veselību.

20

Novēršanas princips prasa, lai piesārņojuma vai citu videi vai cilvēka veselībai kaitīgu ietekmju rašanās tiktu, cik iespējams, novērsta, bet, ja tas nav iespējams, lai tiktu novērsta šo kaitīgo ietekmju izplatīšanās un negatīvās sekas.

Novēršanas princips apvieno divus Eiropas Savienības vides aizsardzības principus – preventīvas darbības un cēloņa principu.

Piemērs Atkritumi ir pārstrādājami un, jo īpaši apglabājami iespējami

tuvāk to rašanās vietai (tuvākās vietas princips).

Katrai valstij vai pašvaldībai pēc iespējas pašai vidi neapdraudošā veidā jātiek galā ar tās teritorijā radītajiem

atkritumiem (pašpietiekamības princips).

21

Izvērtēšanas princips apliecina vides tiesību antropocentrismu, jo var būt saistīts ar ekonomisku interešu īstenošanu, piemēram, ceļu, aizsprostu, cauruļvadu, AES būvniecību.

Izvērtēšanas princips paredz, ja darbības vai pasākuma sekas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, tās ir jāizvērtē pirms šādas darbības vai pasākuma atļaušanas (uzsākšanas).

Ja pēc izvērtēšanas redzams, ka darbība vai pasākums negatīvi ietekmēs vidi vai cilvēka veselību, valsts to var atļaut ar nosacījumu, ka paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai

kopumā pārsniedz darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.

22

Princips “piesārņotājs maksā” paredz, ka piesārņojuma novērtēšanas, novēršanas, ierobežošanas un seku likvidēšanas izdevumus jāsedz tai personai, kuras darbības dēļ piesārņojums ir radies.

Principa “piesārņotājs maksā” ievērošanai ir svarīgi noskaidrot, kas ir “piesārņotājs” un par ko tam ir

jāmaksā.

Personai – indivīdam vai uzņēmumam, kura ar savu darbību videi radījusi kaitējumu, ir pienākums atjaunot iepriekšējo vides stāvokli, sedzot

piesārņojuma savākšanas un vides atjaunošanas pasākumu izmaksas.

Kaitējums videi ir: tādas nosakāmas izmaiņas vidē, kurām iespējama būtiska negatīva

ietekme gan uz cilvēka veselību, gan arī uz vidi (piemēram, ūdeņiem, īpaši aizsargājamām teritorijām, sugām un biotopiem).

23

Valsts kontrolē piesārņojošas darbības: tās atļauts veikt vienīgi tad, ja uzņēmums Valsts vides dienestā ir saņēmis iepriekšēju atļauju.

Vides tiesības satur priekšrakstus, kuri orientēti uz nosakāmu un stacionāru piesārņojuma avotu.

Likums prasa Valsts vides dienestam izsniegt šādu atļauju ar tādiem noteikumiem, lai piesārņojošo vielu emisijas vidē pēc

iespējas tiktu samazinātas.

Tās galvenokārt ir normas, kas jāievēro uzņēmumiem – dažādu stacionāru rūpniecisko (tehnoloģisko) iekārtu operatoriem. Tā kā šādas iekārtas, darbodamās, atstāj uz vidi

lielāku vai mazāku ietekmi, tās tiek sauktas par piesārņojošām darbībām.

24

Šāda regulācija nepieciešama, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu tādā veidā, lai līdztekus ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem tiktu ņemti vērā arī vides

apsvērumi un sabiedrības intereses.

Vides tiesībās pastāv arī tādi priekšraksti, kuri regulē dažādu valsts vai pašvaldības lēmumu pieņemšanas gaitu (procesu).

Piemērs Lai pieņemtu lēmumu par to, kur izvietot atkritumu

apglabāšanas poligonu, ir jāveic īpaša procedūra – poligona ietekmes uz vidi novērtējums (IVN).

Pieņemt lēmumu par poligona izvietošanu noteiktā vietā drīkst vienīgi pēc tā IVN rezultātu analīzes.

IVN ietver iespējamo ietekmju izpēti un pasākumus iespējamo ietekmju samazināšanai, kā arī alternatīvās

poligona izvietošanas vietas noskaidrošanu.

25

Ierosinātājs Ierosinātāja pieteikums

RVP sākotnējais izvērtējums

IVN valsts biroja lēmums

IVN programmas sagatavošana

Izpēte un darba ziņojuma

sagatavošana Sabiedrības

informēšana un viedokļa

noskaidrošana Izpēte un noslēguma ziņojuma

sagatavošana

Darba ziņojuma izvērtēšana un atzinuma

sagatavošana

Noslēguma ziņojuma izvērtēšana un atzinuma

sagatavošana

Darbības akcepts

Projekta realizācija

26

Vides tiesiskās regulēšanas līdzekļi ir:

saistošas normatīvas prasības – standarti

brīvprātīgi noteiktas saistības – pašregulācija

27

Brīvprātīgi noteiktas saistības jeb pašregulācija sakņojas idejā, ka uzņēmums brīvprātīgi uzņemas papildus saistības vides aizsardzībā.

Par regulēšanas līdzekli var uzskatīt arī ikviena sabiedrības locekļa tiesības vērsties tiesā, lai tā pārbaudītu, vai pašas valsts (tās iestāžu) pieņemtie

lēmumi vai rīcība atbilst vides tiesību aktu prasībām.

Brīvprātīgi noteiktās saistības:

vides audits

ekomarķējums

Ekomarķējums sniedz patērētājiem informāciju par produktu ietekmi uz vidi.

28

Latvijas ekoprodukts – zīme, kas pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai un apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām.

Laba vides izvēle – Zviedrijas dabas biedrības izstrādāts marķējums, izplatīts visā Skandināvijā, viens no visstingrākajiem marķējumiem.

Ziemeļu gulbis – arī skandināvu marķējums, kuru izsniedz Ziemeļvalstu padomes.

Eiropas savienības oficiālais vides marķējums.

Zilais Eņģelis – Vācijas vides marķējums.

29

Lai pieņemtu pareizus lēmumus, vispirms ir nepieciešama precīza un pareiza informācija.

Informācijai, uz kuru balstoties tiek pieņemti politiski lēmumi un risināti vides jautājumi, jābūt atklātai informācijai.

Mūsdienās vides informācijas ieguve ir kļuvusi par vienu no valsts funkcijām.

par vides stāvokli un ietekmēm uz vidi,

par piesārņojumu un tā avotiem,

par vides monitoringu un pētījumiem,

par atļaujām, kuras

valsts ir izsniegusi piesārņojošu darbību veikšanai, vides tiesību akti,

vides politikas dokumenti.

Vides likumi prasa, lai valsts izveidotu un uzturētu reģistrus un datu bāzes, kurās būtu pieejami dati, piemēram:

30

Sabiedrības spiediens nereti paātrina nepieciešamo likumu izstrādāšanu un pieņemšanu, tomēr tas, vai sabiedrība savas

plašās tiesības izmanto, ir pašas sabiedrības rokās.

Vides aizsardzībā vairāk kā citur ir svarīga sabiedriskās domas ietekme: vienīgi tad, ja sabiedrības vairākums izprot labvēlīgas

vides nozīmi cilvēka dzīvē un nepieciešamību vidi saglabāt, vides likumiem ir vajadzīgais atbalsts un efekts.

Mūsdienās ir arī tādas likuma normas, kuru īstenošana bez sabiedrības aktivitātes nemaz nav iespējama, piemēram, Orhūsas konvencija par

sabiedrības tiesībām vides jomā.

tiesības piekļūt valsts rīcībā esošai vides informācijai,

tiesības piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā,

tiesības vērsties tiesā ar vidi saistītos jautājumos.

Orhūsas konvencija garantē sabiedrībai (ikvienam tās loceklim) šādas

subjektīvās tiesības:

31

Dabas resursu nodokļa mērķi ir:

veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu,

ierobežot vides piesārņošanu,

samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju,

veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu,

atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību,

finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apmēros ieskaita: valsts pamatbudžetā (parasti 40 %),

vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (parasti 60 %).

33

Vides politika veido ietvaru vides, dabas un vides resursu izmantošanai, lai sabiedrības vajadzībām tiktu izveidota atbilstoša

ekonomikas un sociālās nodrošināšanas joma.

Vides politikai jāsekmē sabiedrības iesaistīšanās vides jautājumu risināšanā, kā arī jānodrošina vides un dabas aizsardzības jautājumu integrācija visās

tautsaimniecības nozarēs.

apzināt, identificēt un risināt vides problēmas,

izveidot vides likumdošanas sistēmu.

izvirzīt uzdevumus vides vadības nodrošināšanai,

Vides politikas galvenie mērķi ir:

Vides politika veido sistēmu, lai noteiktu mērķus un uzdevumus vides aizsardzības jomā un nodrošinātu vides kvalitātes uzlabošanu,

bet uzdevumu īstenošanu nodrošina vides vadības sistēma

34

Vides politika un vadības sistēma sastāv no vairākiem savstarpēji

saistītiem posmiem, kuri veido ciklu:

Problēmas definēšana

Politikas formulēšana

Politikas ieviešana

Politikas īstenošana

Monitorings

Politikas vērtējums

1.posms

4.posms

2.posms

3.posms

35

Vides izglītība, lēmumu pieņemšana un praktiskā darbība pamatojas uz zinātniskiem pētījumiem un vides zinātnes atziņām.

Līdz ar to vides izglītības un izpētes sistēmas izveide, un tās efektīvas darbības nodrošināšana rada pamatu vides politikas un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības

uzdevumu risināšanai.

darbu veikšanai, kuru rezultāti ir nepieciešami vides aizsardzības nodrošināšanai,

vides aizsardzības un tautsaimniecības nozaru tiesību aktu izstrādāšanai un ieviešanai,

starptautiski nozīmīgu vides aizsardzības problēmu vietējiem risinājumiem, vides kvalitātes pētījumiem un

jaunu vides tehnoloģiju attīstībai.

Vides izglītība ir

nepieciešama:

36

Vides izglītība veido vides apziņu – vides un tās problēmu apzināšanu, kā arī saudzīgu un apzinīgu

attieksmi pret vidi.

Latvijas iedzīvotāju vides apziņas atspoguļojums

Vai piekrīti, ka vide Latvijā būtu jāsargā ?

Ko tu personiski būtu gatavs darīt zaļākas dzīves labā ?

Vides aizsardzības īstenošanu var

attēlot vispārīgā shēmā:

37

Vides aizsardzība ir pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, bet tās mērķis ir likvidēt,

mazināt vai novērst kaitējumu videi.

• Vienošanās par vīziju un tās apstiprināšana

• Problēmu un to cēloņu noteikšana

• Mērķu izvirzīšana

• Problēmu prioritātes noteikšana

• Mērķu apstiprināšana

• Darbības apstākļu noteikšana

• Mērķu īstenošana un programmu izstrāde

• Pasākumu plāna īstenošana un kontrole

• Procesa tālāka attīstība

38

Lai uzsāktu integrētu vides apzināšanu un nepieciešamo vadības procesu, ir jābūt vēlmei to darīt.

Neatkarīgi no tā, kas rada sākotnējo impulsu, vadības līmenim ir jābūt gatavam to uzklausīt un sagatavot atbilstošus dokumentus procesa

uzsākšanai, kā arī risināt jautājumus par sākotnējiem finansiāliem resursiem un administrācijas līdzdalību.

Valsts vai pašvaldības vadītāji

Sabiedriskas organizācijas Iedzīvotāju

grupas

Vides aizsardzības entuziasti

Biznesa pārstāvji

Vides vadības procesu var ierosināt:

Eiropas Vides aģentūrā

Latvijas Statistikas pārvaldē

Latvijas pilsētu vai novadu

domēs

39

Kad ir pieņemts lēmums par vīziju, ir jānoskaidro specifiskās vides problēmas.

Īpaši nozīmīga ir datu savākšana par noteiktiem parametriem, kas dod iespējas izvērtēt pašu vides problēmas būtību – pie tam procesam ir jāvirzās tā, lai

sabiedrībai būtu pieņemama sarežģītības pakāpe.

Informāciju var iegūt, piemēram: No vides informācijas

pilnīguma un kvalitātes ir atkarīga vides politikas un vides vadības efektivitāte.

Objektīvas analīzes metodes parasti attiecas uz vienu noteiktu vides daļu, piemēram, ūdeni, vai arī uz konkrētu piesārņotāju, tomēr veikt objektīvu analīzi, aptverot visas vides

problēmas, neierobežojot izpētes lauku, ir ļoti sarežģīti.

Subjektīvās analīzes gadījumā tiek noskaidrots, kādas vides problēmas pastāv sabiedrības un iedzīvotāju uztverē – šāda informācija nevar dot pilnīgu ainu, jo netiek minētas problēmas, kuras nevar redzēt vai sajust, tomēr tas var palīdzēt noteikt meklējumu

virzienu; viens no piemēriem ir troksnis.

40

Viena no metodēm problēmu izvērtēšanai ir salīdzinošā riska analīze, kas riska grupās ietver veselību, vides aizsardzību un dzīves apstākļu kvalitāti – problēmas

tiek sarindotas, ņemot vērā atlasītos kritērijus un savstarpējo vienošanos par riska līmeni.

Cik lieli izdevumi ir paredzēti veselības aprūpei ?

Cik ļoti piesārņojuma līmenis pārsniedz standartus ?

Cik lielus izdevumus prasīs videi nodarītā kaitējuma novēršana ?

Problēmas var sakārtot nozīmīguma secībā pēc vairākiem

kritērijiem:

Katra vides speciālista darbības pamatā ir jābūt vides filozofijai, un tai ir jāparādās arī vides pasākumu plānos kā stāvoklim starp vīziju un specifiski nosakāmiem un ļoti

konkrētiem uzdevumiem.

Mērķu īstenošanas programma

Mērķis Uzdevums Metode Līdzekļi / finanses

Rezultāts

41

Programmā jāietver atsevišķi projekti, dažādas metodes, lai nodrošinātu informācijas apmaiņas procesu, likumdošanas

ievērošanu un ekonomisko ietekmi.

Projektus var īstenot valsts pārvaldes vai pašvaldības līmenī konkursos uzvarējušās institūcijas vai

organizācijas, arī dažādas vietējās kopienas grupas.

Ņemot par pamatu veikto izvēles analīzi un izvirzītos mērķus, jāveic programmu izstrādes.

42

Kā arī plānošanas dokumentiem,

kas saistīti ar:

reģionālo attīstību zemes izmantošanu teritoriju plānojumiem ES līdzfinansējuma izmantošanu

lauksaimniecība mežsaimniecība zivsaimniecība enerģētika rūpniecība transports tūrisms

atkritumu apsaimniekošana ūdens resursu apsaimniekošana telekomunikācijas derīgo izrakteņu ieguve

Stratēģiskais ietekmes novērtējums jāveic

plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski

ietekmēt cilvēku veselību un vidi, šādās jomās:

Kopš Latvija kļuva par ES dalībvalsti, tika uzsākts plānošanas dokumentu ietekmes uz vidi novērtējums jeb stratēģiskais

ietekmes uz vidi novērtējums.

Lai īstenotu programmu ir nepieciešami resursi – reāla procesa norise būs iespējama tikai tad, ja tiks paredzēti atbilstoši budžeta līdzekļi.

43

Pirmais solis vides pasākumu plāna īstenošanā ir atbildīgo institūciju un

personu noteikšana konkrētas programmas daļas izpildē.

Atbildīgajām personām ir nepieciešamas vides zināšanas un vēlams, lai šie cilvēki izprastu procesa būtību kopumā un būtu iesaistīti arī iespējamo pasākumu identifikācijas procesos un

mērķu izvirzīšanā.

Kad programmas noteiktu mērķu sasniegšanai ir apstiprināts un piešķirts atbilstošs finansējums, kā arī norīkotas atbildīgās

personas, sākas programmas vai plāna īstenošana.

Administrācija Resursi

Kas rada problēmu

Kāpēc tā rodas

Kādu ietekmi tā rada

Kā un ar kādiem līdzekļiem to

risināt

Indikatori tiek sasaistīti vienotā cēloņsakarību virknē, parādot:

44

Raksturojošos lielumus, kas iekļauti analītiskā modelī sauc par indikatoriem.

ticamiem un zinātniski precīziem,

noteiktu laika posmu un reģionu pārstāvošiem,

pārbaudāmiem un salīdzināmiem,

viegli uztveramiem un saprotamiem,

ar standartizētām metodikām iegūtiem un standartizētās mērvienībās izteiktiem,

savstarpēji nedublējošiem,

lietotājam nepieciešamiem,

jūtīgi reaģējošiem uz izmaiņām,

īstenojamiem par saprātīgām izmaksām.

Indikatoriem jābūt:

45

Politikas ieviešanas monitorings ir

sistemātiska vides stāvokļa pārmaiņu

novērtēšana saistībā ar politikas līdzekļu darbību.

agrās brīdināšanas monitorings – vides kvalitātes bīstamu izmaiņu agrīnu konstatēšanu, kura funkcijas ir operatīva informācijas sniegšana un

īstermiņa prognožu izstrādāšana.

vides stāvokļa monitorings ir sistemātisku novērojumu veikšana dažādās dabas vidēs, lai konstatētu un novērtētu pārmaiņas, ko izraisa

dabas procesi vai antropogēnā ietekme,

Vides monitoringu

iedala:

Vides monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa, piesārņojuma emisiju, populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami

vides stāvokļa vērtējumam un vides, t.sk. dabas un vides aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei.

46

Ja tiek īstenota programma par slāpekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanas gaisā par konkrētu lielumu, tad vērtējumu par stāvokļa maiņu var gūt, nosakot esošo NO2 koncentrāciju

un salīdzinot to ar koncentrāciju, kāda tā bija, programmu uzsākot

Tiesību aktā noteiktais gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai – 40 µg/m3 NO2

Garantē, ka neradīsies bīstami blakusefekti

Garantē, ka tiks sasniegts gaidītais vides uzlabošanas efekts

Procesa kontrole ir ļoti nozīmīgs elements programmas īstenošanā, jo nodrošina divas svarīgas lietas:

47

Atkarībā no nepieciešamo grozījumu mēroga, papildinājumus var iekļaut jau esošajā programmā vai arī grozīt programmu –

jebkuru faktu nepieciešams darīt zināmu sabiedrībai.

Ja programmas īstenošanas gaita ir bijusi atbilstoša, bet vēlamais rezultāts tomēr nav sasniegts, tad jāatrod tā iemeslus.

pārvērtēt sākto procesu un pēc tam turpināt,

pilnīgi pārtraukt darbību un meklēt citu darbības veidu,

neatlaidīgi turpināt iesākto, kā tas bija plānots, bet vienlaicīgi meklējot kādu alternatīvu darbību.

Pastāv trīs iespējas:

Iemesli var būt, piemēram, nepareiza problēmas cēloņa novērtēšana, bet vairākumā gadījumu iemesls ir jāmeklē aprēķinu neprecizitātēs, kas

nav uzrādījuši patiesu darbības efektu.

48

Pirmā Vides rīcības programma tika apstiprināta 1973. gadā; tai sekoja Otrā (1977.), Trešā (1983.), Ceturtā (1987.), Piektā

(1995.) un Sestā (2002.-2012.) – tās visas pamatojās uz Eiropas Ekonomiskās komisijas principiem un jau esošajiem

vides tiesību aktiem.

Visaptverošas ES vides politikas radīšanai bija nepieciešams izstrādāt Vides aizsardzības rīcības programmas.

saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti aizsargāt cilvēku veselību

apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus

veicināt vides pasākumu ieviešanu reģionālo un globālo

problēmu risināšanā

Svarīgākie ES vides politikas

mērķi ir:

49

1. Dabas resursiem (augsnes kvalitāte, gaisa un ūdeņu aizsardzība, zemes dzīļu izmantošana un aizsardzība)

2. Dabas aizsardzību (sugu un biotopu aizsardzība, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana)

3. Atkritumu apsaimniekošanu (sadzīves atkritumi, iepakojums, videi kaitīgu preču atkritumi, nolietotā elektroniskā aparatūra un transporta līdzekļi)

4. Ražošanas procesiem (rūpnieciskais piesārņojums, bīstamie atkritumi, ķīmisko vielu un produktu izmantošana, kodoldrošība un aizsardzība pret radiāciju)

5. Vispārīga rakstura vides problēmām (klimata pārmaiņas, emisiju tirdzniecība, aizsargjoslas, aizsardzība pret troksni, dabas resursu nodoklis)

6. Ūdens izmantošanu (virszemes ūdeņu kvalitāte, dzeramais ūdens, notekūdeņu attīrīšana)

Nozaru vides pārvaldība ietver atsevišķu vides sektoru apsaimniekošanu, kā arī vispārīga rakstura vides jautājumu

risināšanu visās tautsaimniecības nozarēs, saistībā ar

50

subsīdijas, dotācijas un investīcijas no ES struktūrfondiem, valsts budžeta vai ārvalstu donoriem,

kredīti no Latvijas vides investīciju fonda un starptautiskajām finanšu institūcijām,

valsts garantijas kredītu saņemšanai, īstenojot vides aizsardzības projektus,

videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzība,

dabas resursu nodoklis,

akcīzes nodoklis naftas produktiem, degvielai un automobiļiem,

valsts atbalsta politika.

Vides aizsardzības pasākumu realizāciju Latvijā sekmē pieejamie finanšu un ekonomiskie līdzekļi:

Ekonomiskās metodes, kas ir piemērojamas

Atlīdzība par zaudējumiem, ko rada aizsargājamo dabas teritoriju

aizsardzības noteikumu ievērošana

Subsīdiju piešķiršana bioloģiskajā

lauksaimniecībā

Zivju atražošanas pasākumu

finansēšana

Nekustamā īpašuma nodokļa

samazināšana

Zemju izpirkšana, lai aizsargātu aizsargājamās

platības

51

Kā ekonomiskais paņēmiens vides aizsardzībā tiek izmantots arī akcīzes nodoklis naftas produktiem, degvielai un automobiļiem

Dabas aizsardzībai Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanai Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla izveidei Zivju aizsardzības pasākumiem

Lielākā daļa ekonomisko metožu attiecas uz vides investīcijām

52

Lauku attīstības programma

ES lauksaimniecības un lauku attīstības programma

Mežsaimniecību sertificēšanas programma

Bioloģiskās lauksaimniecības paplašināšanas programma

Līdztekus valsts budžeta līdzekļiem tiek lietoti arī citi dabas

aizsardzības pasākumu finansēšanas avoti, piemēram:

Lai īstenotu vides politikas sekmīgu īstenošanu Latvijā, ir un tiek paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi.

Finansējums, kas Latvijai pieejams ES struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda darbības programmas “Infrastruktūra un

pakalpojumi” prioritāšu ietvaros sastāda 692,78 miljonus latu, no kā 545,53 miljoni latu – ES struktūrfondu finansējums.

53

Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas stratēģiskie mērķi ietver ekosistēmu, savvaļas sugu, kultūraugu, kā arī ainavu daudzveidības

saglabāšanu, un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Baltijas jūru un Rīgas līci, liedagu un kāpām, upēm un ezeriem, mežiem, purviem, tīrumiem, pļavām un ganībām,

iežu atsegumiem un alām, karsta kritenēm, apdzīvoto vietu ekosistēmām, sugu aizsardzību, kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu aizsardzību.

Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programma attiecas uz:

54

Upes baseina apgabala apsaimniekošanas plāna

ietvaros izstrādā pasākumu programmu, kurā jāņem vērā katra ūdensobjekta īpatnības.

Ūdens resursu pārvaldības pamatā ir upju sateces baseina princips neatkarīgi no esošajām administratīvi

teritoriālajām robežām

Latvijas upju sateces baseinu apgabali

Tāpēc pasākumu programmas būs atšķirīgas

pēc satura un sagaidāmajiem rezultātiem

pat viena apgabala robežās.

55

Atkritumu apsaimniekošanas galvenais mērķis ir novērst atkritumu rašanos un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto

atkritumu daudzuma samazināšanu.

atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai,

lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (komposts) vai nekaitīgā formā,

apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā,

atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām.

Attiecībā uz jau radītajiem

atkritumiem nodrošināt, ka:

56

Viens no apakšmērķiem ir nodrošināt, lai laikposmā līdz 2012. gadam kopējās SEG emisijas nepārsniegtu 92 % no 1990. gada līmeņa.

Kopējā formā izteiktās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas 1990.-2020. gadā, Gg CO2 ekv.

Programmas ilgtermiņa mērķis ir sekmēt cilvēku darbības izraisīto globālo klimata pārmaiņu samazināšanu, t.sk., sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā

arī informēt sabiedrību par iespējamām sekām klimata izmaiņu dēļ.