virzienrādītāji no nisargadatta, ramešs balsekars

7/31/2019 Virzienrdtji no Nisargadatta, Rames Balsekars

1/29


2/29

Priekvrds


3/29


4/29

saviem sasniegumiem? Un kur pieprasja tiei tevi? Tava mte? Tvs? Vai vii par savu dlu speciliprasja tiei tevi? Vai tev ir kds sakars ar to, ka esi piedzimis tiei iem veckiem?

A: Baidos, ka nekad neesmu par to domjis.

M: Preczi. Padom par to. Varbt tad tev bs kda nojgapar savu patieso identitti. Tad apsver, vai

patiem vari btlepns par saviem sasniegumiem.

A: Domju, ka es sku saprast, uz ko tu mani vedini domt.

M: Ja in lietiedziinsies, tad atskrtsi, ka ermea izcelsmeno vriea spermatozoda un sievietesolnas patiesb ir vecku patrt dienaesence; un o fizisko formu veido un uztur pieci elementi, kosatur diens, turklt, tasbiei ir kdas btnes ermenis, kas kuvispar barbu kdai citai btnei.

A: J protams, tomr es tau esmu kautkas vairk, k tikai is barbu saturoais ermenis.

M: Tu patiem esi, taunekds kaut kas. Noskaidro, kas ir tas, kas dzvas btnes dara dzvas, tas, bezkura tu pat nezintu, kaeksist, kur nu vl to, ka eksist rpasaule. Visbeidzot, dodies vl dzik unprbaudi, vai eksistence - apzia pati par sevi nav ierobeotalaik.

A: Es patiem apdomu os jautjumus, kurus man esi uzdevis, tomr atzos, ka nekad agrk par mlietm neesmu domjis, tpcjtos gandrz apdullis sav nezi par m jaunajm sfrm, kuras esi manpavris. Es atkal atnku tevi apciemot, Ser.

M: Vienmr laipni.


5/29

2. Apzia - Viengais Kapitls

Maharads biei apgalvojis, ka apzia ir viengais kapitls ar ko piedzimst dzvasbtnes. Tauar is

redzjums, vi papildina, ir vien ietamba. Rel situcija ir tda, ka piedzimst apzia, kurai vajagorganismu, kur manifestties, un isorganisms ir fiziskais ermenis.

Kas ir tas, kas dzvas btnes dara dzvas spjaizjust sajtas un reat uz kairinjumiem? Kas ir tas,kas atir dzvu cilvku no mirua? T, protams, ir esambas sajta, zinana par kltesambu, apziatas ir is aktivizjoais gars, kas darbina ermea fizisko materilu.

T tiem ir apzia, kas manifestjotiesindividuls forms, tm pieirietamo esambu. s apziasmanifestans cilvkos rada o atirt Es ideju. Absoltsatspoguojas katr indivdk apzinans,tdejdi tr Apzinans kst par sevis apzinanos jeb apziu.

Objektv pasaule atrodas neprtraukt plsm, pastvgi projicjot un izdinot neskaitmas formas.Kad forma ir radta, un tai tiek iedvesta dzvba (Prna),AbsoltsApzinans atspulgs vienlaicgi unautomtiski pards matrij, apzi (etan). Ir btiski saprast, ka apzia ir AbsoltsApzinansatspulgs uz matrijas virsmas, t radot odualittes sajtu. Turpret tr Apzinans, Absoltais stvoklisirbez skuma un beigm, bez nepiecieambas uzturt jebko citu, kas nav Pats.

Apzinans kstpar apziu tikai tad, kad t atstarojas pret objektu. Starp tro Apzinanos unapzinanos, kas atspoguotak apzia, saka Maharads, ir intervls, ko prts nespj rsot. Saulesatspulgs rasas pilien nav tas pats, kas saule!

Izpaust apzia irierobeota laik, jo koldz fiziskais apvalks, kur t mt, beidz eksistt, t izzd. Tausaska ar Maharada teikto, tas ir viengais kapitls ar ko dzvas btnes ierodas pasaul. Tdjdiizpaust apziair vieng saikne ar Absoltu,jo t kst par viengo instrumentu caur kuru dzva btnevar gtiluzoro atbrvi no individualittes, par ko t sevi uzskata. Kad cilvks ar savu apziu ir viens unuztver to ksavu tm, savu Dievu, vivar cert sasniegt to, ko uzskata par nesasniedzamu.

Kas ir s dzvinos apzias st substance? Neprprotami, tai vajadztu bt materilas dabas, jo bezfizisks formas t nevar pastvt. Izpaust apzia vareksistt tikmr, kamr ts mtne ermenis tiekturts vesel un dzvotspjg stvokl. Lai gan apzia ir Absolta atspulgs,t ir ierobeota laik, un tovar uzturttikai ar dienu, kas saturpiecus elementus, no kuriem sastv arfiziskais ermenis.

Apzia dzvo vesel ermen un pamet to, kad tas mirst un sk pt. Saules atspulgu var ieraudzt tikaiskaidr rasas ls, nevis dubain.

Maharads nereti saka, ka apzias dabu un funkcionanu parasti var novrot ikdieniosritululaik -gulanas, sapojot un esot nomod. Dzi miega laik apzia nonk pilng miera stvokl, tda kda tir. Apzias neesamb, nav pat nekdaseksistanasvai kltesambas sajtas, nemaz nerunjot parpasaules eksistanu ar visiem ts iemtniekiem. Nav ar nekdu ideju ne par vam, ne ar atbrvi. T tasnotiek tpc, ka pati Es ideja ir neesoa. Sapu laikvien niecga apzias druska uzsk kustbupirmsvl pamoanspilnb notikusitad acumirklin apzias drusk rodas visa pasaule, taj ir kalni un


6/29

lejas, upes un ezeri, pilstas un ciemi ar km un dada vecuma cilvkiem, ieskaitotar sapotjupau.Turkltpaam sapotjam par sapn notiekoo navpilngi nekdas teikanas! Citiem vrdiem, vienacumirklun ar vienu viengu kustbu apzias drusk, aratmias un iztles paldzbu, rodasjauna dzvpasaule. Iedomjies, saka Maharads, o apbrnojamospku, kdspiemt ai apziai, kuras nieka druskasatur un projic veselu universu. Kad sapotjs pamostas, sapu pasaule un sapu tli izzd.

Kas notiek tad, kad dzi miega stvoklis tpat k sapu stvoklis beidzas, un apzia atkal pards?Tltjsajta, kaspards, ir esbasun kltesambasajta, tau t ir nevis manis kltesamba, bet gankltesamba pati par sevi. Tomr jau pavisam drzprts prem vadbu un rada o Es konceptu unermea apziu.

Maharads mums atkrtoti saka, ka par sevi ms esam radui domt k par ermeiem, kuriem ir apzia.Tpc mums rodas grtbas pieemtjeb pat izpraststo pozciju. Patiesb t ir apzia, kasmanifestjusies neskaitmos ermeos. Tdejdi, svargi ir izprast, ka dzimana un nve nav nekas cits kskums un beigas apzias kustbas plsm, kas interprettik notikumi laik un telp. Ja ms varam toaptvert, ms atskrtsim ar to, ka sav skotnjneskartaj stvokl ms esam tr esamba-apzinans-

svtlaime, un saskarsm ar apziu, ko ms tikai novrojam (joesam pilnb irti no ts) neskaitmskustbas apzi. is ir neapstrdams fakts, jo neprprotamims nevarambt tas, ko uztveram; uztvrjamjbt kaut kam atirgamno t, ko tas uztver.


7/29

3. Nves Sej

Apmekltjs: Pirms pris dienm mans viengais dls aizgja boj auto avrij, un manir gandrz

neiespjami filozofisk mier pieemt via bojeju. Zinu, ka neesmu pirmais, kas piedzvo du smaguzaudjumu. Apzinos ar, ka ms visi kdu dienu mirsim. Sav prt esmu izmekljies pc danedadiemiespjamiemrisinjumiem, ar kuriemparasti d nepatkam situcij tiek meklts mierinjums gan sev,gan citiem. Tomratkal un atkal man nkas atgriezties pie traisk fakta, kpcnelgajam liktenim,mana dla dzves plaukum,vajadzjaviam atemt pilngi visu. Kd? Kd? Es nebeidzu sev uzdoto jautjumu. Ser, es netieku pri savm bdm.

Maharads: (Pc tam, kad ar aizvrtm acm pavadjis minti vai divas) Ir nelietdergi un pilngibezjdzgi sact, ka es srojutpc, ka tad, kad sevis nav klt (manis k indivda), nav ar citu, un esredzu sevi atspoguotu ikvien. K rds,pie manis tu neesi ncis pc ldzjtbas vien, jo to tu droi vienjau esiprprm samis no saviem radiem un draugiem. Atceries, var iet pa dzvi gadu pc gada, baudotpatkamo un prdzvojot spgo, taut ar ne reizi neieraudzt dzvi ts patiesaj gaism. Kas tad ir stperspektva? T ir :Nav ne manis, ne tevis; das btnes nemaz neeksist. Katram tas btu jsaprotun jsaem drosme dzvot ar o izpratni.

Vai tev ir drosme, mans draugs? Jeb tev neatliek nekas cits k vrtties tan,ko tu sauc par savm srm?

A: Piedod man, Maharad, lai gan es tevis teikto vl pilnb neizprotu, esjtos izbijies un satricints. Tuesi atsedzis manas eksistences btbu, un tas, ko tu tik btiski izteici, izrds ir dzves zelta atslga.Ldzu,paskaidro skk to, ko tikko teici. Kas tiei man jdara?

M: Dart? Dart? Pilngi neko: Skaties uz prejoo k prejoo, uz nerelo k nerelo, uznesto k nesto,

un tu aptversi savu sto btbu. Tu minji savas sras. Vai jebkad esi paskatjies srm tiei sej unminjis saprast, kas sti tas ir?

Kda tuvinieka vai kaut k ma zaudjums nevar neizraist bdas. Un kop nve ir pilnga izncba arabsoltu pabeigtbu, ts izraists bdas nav iespjams remdint. Tomr pat s nomcos bdas neilgs, jats intelektuli izanalizsi. Sc visu no skuma: Vaitu un tava sieva vienojties ar kdu, ka jums bs dlsnoteikts ermenis un, ka viam bs noteikts liktenis? Vai tas nav fakts, ka via ieemana k tda bijatr nejauba? Un tas, ka auglis izdzvoja daudzos riskus, atrodoties mtes dzemd, atkal ir vien,pateicoties nejaubai. Tas, ka brns piedzima par puiku, atkal izrdjs nejauba. Citiem vrdiem sakot,tas, ko tu dv par savu dlu,bija tikai sagadans, notikums, pr kuru tev nevienu brdi nebijanekdasteikanas, un tagad im notikumam ir pienkuas beigas.

Par ko tiei tu sro? Vai par dam patkamajm pieredzm un daudzm spgajm pieredzm, ko tavsdls nepiedzvos turpmko gadu laik? Vai ar tu patiesi sro par to patkamo un rto, ko tev vairsneiznks no via saemt?

Ielgo, viss is vl ir pagaidm ir vien raugoties no aplam skatpunkta. Ttad, vai tu vl esi ar mani?


8/29

A: Es baidos, un joprojm esmu apstulbis. Es, protams, sekoju ldzi tam, ko tu saki. Tikai ko gan tu bijidomjis ar to, ka tas viss vl bija, vadoties pc aplams perspektvas?

M: , nu re! Tagad ms tuvojamies patiesbai. Ldzu, saproti to k patiesbu, ka tu neesi ne indivds, near persona. Tas, ko kds uzskata par savu personu, ir vien iztles produkts, un no s ilzijas tadpaamar nkas ciest. Personak tda nemaznevar eksistt. Tas ir patsapzia, kas kdaini tic, ka ir persona,kuru t apzins k sevi. Maini savu skatpunktu. Neskaties uz pasauli k kautko rpus sevis. Saredzi opersonu, kuru tu uzskati par sevi k dau pasaules patiesb sapu pasaules kuru tu uztver k pardbusav apzi, un skaties uz visu o tetri no malas. Atceries, tu neesi prts, bet prts nav nekas cits kapzias saturs. Kamr vien tu identificjiesar ermeni-prtu tu esi ievainojams un tiecpakauts cieanm.rpus prta ir tikai bana, nevis bana par tvu vai par dlu, ne ar banapar to vai o.

Tu esi pri laikam un telpai, ar kuriem tu saskaries in punkt, in eit un tagad,citdi tu esibezlaicgs,bez telpas un pieredu neievainojams. Saproti o unbeidz srot. Tikldz tu sapratsi, ka in pasaul navnek tda, ko tu vari saukt par savu, tu to skatsi no rpuses,t, k tu vrotutetra skatuvi vai filmu uzekrna, apbrnodamsun izbauddams to, iespjams pat ldzi juzdams, bet dzikaj btb paliekot

nesatricinms.


9/29

4. Izpaustais un Neizpaustais ir Viens

Vai Es ir vienmr kltesoa vienba, kas pards dados lmeos izpaustaj un neizpaustaj? is

jautjums dadkajos veidos biei tiekuzdots Maharadam; dadi cilvki to izsaka dadiem vrdiem,tomr jautjuma btba paliek nemainga. Dakrt kds drosmgks apmekltjs to uzdot jau paassarunas skum; in sakar Maharadssaviem klaustjiematgdina, ka vitos uzrun nevis k personacitupersonu, bet gan k apzia, kas vras pie apzias, skaidrojot ts dabu.

Prta lmen, Maharada skaidro, Es var tikt aplkots caur trs aspektiem: 1. Bezpersoniskais Avyakta(neizpaustais), Absoltais Es, rpus jebkdas sensors uztveres vai pieredzes un sevi neapjautos. 2.Super-persongaisVyakta (izpaustais) kas ir Absolt atspulgs apzi, k Es esmu, un 3. Persongais Vyakti, kas ir fizisko un vitlo procesu mehnisms, psihosomatiskais aparts, kur apzia sevi manifest.

Tau Maharads biei atkrto, stingri uzsverot, ka ds daljums ir tri teortisks, un realitt tas nepastv.

Btb nav starpbas starp izpausto (Vyakta) un neizpausto (Avyakta), tpat k pc btbas nav starpbasstarp gaismu un dienas gaismu. Universs ir pilns ar gaismu, tauto nevar saskatt tikmr, kamr t netiekatspoguota pret virsmu k dienas gaisma; un tas, ko atklj dienas gaisma ir individul persona (Vyakti).Indivds cilvka ermea form vienmr ir objekts; apzia (k klt-esamba) ir subjekts, un to abusavstarpj atkarba (apzia nevar pardties bez ermea aparta, un ermenis nevar bt dzvs bezapzias) ir pierdjums to pamatidentitteiiekAbsolta. Tie abi ir t pati apzia; viena miera stvokl,otra kustb abas viena otru apzinoas.

Viss manifesttais visums, paskaidro Mahards, eksist viengi apzi. Konceptualizanas process ttadir sekojos: Traj Esamb paceas Apzia, bez noteikta iemesla vai kdas nozmes, k vien tikai tpc,ka tda ir ts daba k viiem bt jras virspus. Apzi pasaule pards un pazd: un katram no mums

ir tiesbas teikt: Viss, kas ir, ir Es, viss, kas ir, ir manss; pirms visa ieskuma, un pc vism beigm, Esesmu eit, lai btu par liecinieku visam notiekoajam. Es, tuun viir tikai pardbas apzi tsvisas btb ir Es.

Nav t,ka pasaule neeksisttu. K pardba apzi, pasaule ir visa zinm kopums nezinmpotencialitt. Var teikt, ka pasaule pards, bet nevispastv. Pardbu ilgums, protams, atiras atkarbno atirgajm laika skalm. Bez t, ka dzi miega laik pasaule izzd, un atkal pards nomodastvokl, ts pardans ilgums ir atkargs no dzves ilguma, kas pieirts dzvai btneivien daasstundas insektam un miljards gadu Brahmas, Vin un Mahevara trsvienbai! Galu gal tomr, jebkam,kas ir pardba apzi, reiz ir jbeidzas, un tam nepastvnekda realitte.

Veids, kd Maharads izskaidro s grandiozs zinanas, ir patiesi apbrnojams sav aspektudaudzveidb, kamr centrl tma joprojm paliek stingri noenkurota. Vi saka, ka apzinans nk noAbsolta (Avyakta) un izplats iekj sev (Vyakta). rjais pats (Vyakti) ir t msu btbas daa, kuranetiek apzinta, tas ir, tpat k tu vari bt pie apzias(katrai dzvai btnei ir apzia), taj pa laik tam iriespjamsto neapzinties. Citiem vrdiem, rjais pats (Vyakti) tiek attlots caur fizisko ermeni;iekjais pats (Vyakta) caur apziu, un tikai Traj ApzinansAugstkais (Avyakta) var tikt kontaktts.


10/29

NekdaAbsoltapieredze k tdanav iespjama, jo nekas objektvs, ko vartu attiecintuz Absoltu,kas sav btb ir tr subjektivitte, nav iespjams. T ir iekj sevis apzia, kas ir visu pieredupieredzoais ldzeklis. Absolts ai pieredzei nodroina iespjambu; pats to steno.

Individulspersonas kontakts ar Absolta apzinanosvar notikt viengi tad, kad prts gav, jokonceptualizanas process tad apstjas. Kad prts ir miergs, tas atspoguo Realitti; kad prts ir pilnginekustgs tas izst, un paliektikai Realitte. Tpc Maharads atkal un atkal saka, ka ar apziu irnepiecieams bt vien veselum.Kad prts dzro, Realitte pazd; kad prts gav,Realitte ienk.

Apzinans, vl vien veid norda Maharads,kontakt ar objektu, t fizisku formu, kst parpieredzanu. Tan pa laik, kad notiek paidentifikcija ar objektu, isstvoklis kst par personu.stenbir tikai viens stvoklis; kad tas ir paidentifikcijas sagrozts un sabojts, tas tieksaukts parpersonu (Vyakti); kad to iekrso esambas sajta, sekojo apzia kst par klt-esambu; kamr tpaliek sav neskartaj trb, nesabojta un neiekrsota, t ir Augstkais, Absolts.

Kaut ar s atirbas ir tikai jdzieniskas, tomr ir btiski izirt starp Absolto apzinanos un apziu,kur pards universs, ms atkrtoti brdina Maharads. Viens ir tikai otra atspulgs. Tau saules atspulgsrasas pilien nav pati saule. Kad objektivizana nenotiek, k dzi miega laik, ietams pasaules nav,tau ms esam. Tdjdi ms esam tas, kas ir ietam pasaule un otrdi duliesamb, nedulineesamb; nesavienojami atirgi, kad aplkoti jdzieniski un dievii savienoti, kad jdzieniskineaptverti.


11/29

5. Apzinans un Apzia

Izcila iezme Maharada sarunmar apmekltjiem ir spcgi premo pilngas spontanittes sajta.Tmas nekad nav iepriek izvltas, tau Maharada izteiksmes veidam piemttds unikls elastgums,kas tm ikreiz piedod uzmundrinou svaigumu. Vl jo vairk var tikai pabrnties, atsaucot atmi to, kdi, ikdienu, izemot svtdienas,bez jebkdas iepriekjas sagatavoans, vi vadjis pa divmnodarbbmdiendaudzu pdjo gadu laik. Turklt,Mahards uzjautrinoi iinot piemin: Par ko gan esrunju? Tikai par vienu tmu, to pau tmu tu un Es, rj pasaule, un Dievs.

PrsvarMaharads negaida uz saviem klaustjiem, lai aizsktu jebkuru tematu, kas viam paamieviesprt.Dakrtvia maz bniistaba apmram piecpadsmit minu laik tiek maksimlipiepildta.Citkrt, kad vi uzsk runu var teikt skao domanu klt ir tikai trs vai etricilvki. Tauviam tas itin neko nemaina. Vi var pat uzskt sarunu ar savu viengo apmekltju, ja vit irizvljies, un ar dedzbu izklstt tam savas mcbas pamatus, sasaistotvisu kop un ieliekot stajperspektv. Via prts ir veselums, kas iziet rpus pragmatisma. Via domana ir pilnga domana.

Kdu rtu, kad biju atncisapciemot Maharadu, es apsdos,atklju, ka bez manis vl bija atnkui viendivi cilvki. Maharads pki sacja: Vai maz pastv jebkda atirba starp apzinanos un apziu?Pie da Maharada jautjuma, stenb nevar zint, vai tiek gaidta atbilde, vai ar vi tikai skai dom.Baidoties Maharada domuplsmas izjaukanu, atbildtjs var skt vilcinties. Tau vi var arteikt:Kpc tu neatbildi? Vai visu o laiku klausoties mans runs,tu esi vien kavjis laiku? Tau tan rt,negaidot atbildi, vi turpinja.

Vi iezmja, ka apzinans nk no Absolta, un td ir rpus trs Gunm (Gutta); turpret,apzia irkaut kas, ko baro un ierobeo barbas-ermenis. Kad barbas-ermenis irizncints, ar apzia izzd.Ielgo, neviens nemirstermenis, kas veidots no pieciem elementiem, sajaucs atkal ar tiem tad, kadermenisir bez dzvbas, un apzia, kura pakauta trs Gunm, kst brvano tm. Apzinans irpirmatnjais oriinlais stvoklis, vl pirms telpas un laika jdziena, un tai nevajag ne cloni, ne aruzturanu. T vienkri ir. Tau koldz uz skotnjvienot stvoka paceas apzias ideja, ldz ar topaceas ar "Es esmu" sajta, izraisot dualittes stvokli.Apziai piemt forma, t ir apzinans atspulgspret matrijas virsmu. Nav iespjams domt par apziu atirti no apzinans: tpat k nav iespjamssaules atspulgs bez paas saules.Tau apzinansbez apziasvar bt. Dzi mieg, piemram, navapzias (t atrodasmiera stvokl), bet apzinans noteikti ir, jo pamostoties, tiek apjausts, ka notikusigulana; tau tikai pamostoties.

Maharads mums nekad neauj aizmirst, ka apzia pati ir msu pastvgais pavadonis, un neprtraukt

uzmanba uz apzias plsmu ir t, kas aizved uz Apzinanoso pamateksistenci, to-kas-ir-dzve-mlestba-prieks. Maharads skaidro, kapati zinana par banu pie apziasjau ir kustba uzApzinanos. Pc savas dabasprts ir virzts uz ru, tas vienmrtiecas rast lietu pirmskumupas liets.Kad tas tiek virztsuz iekjo pirmskumu, tas ir gandrz k jaunas dzves aizskums. Apzinansaizstjapziu. Es esmu, kas ir doma apzi, apstjas. Apzinans nesatur domas. Apzinans ir apziasavots. Maharads iesaka, ka lielisks gargais vingrinjums ir sdt klusiun vrot to, kas pards uz prtavirsmas. Tas, ko ms sauca par domm, ir k ski vilni uz dens virsmas. Domas vienmr noved pieidentifikcijas jebnosodanas; ts ir jdzienisku priekstatu produkts, kas stv ce patiesajai izpratnei.


12/29

Tiei tpat k dens ir rms, kad taj nenotiek vioans, prts ir rms, kad tan nav domu, kad tas irpasvs un pilnb atvrts uztverei.

Tava prta spogul, saka Maharads, pardsies visvisdi attli, tie tur brdi uzkavsies, un tad izzuds.Rmivro to pardanos un izzuanu. Esi modrs, bet nepievelc vai neatgrd tos. klusivrojoattieksme dos rezulttu, pakpeniski aizvadotprom nevajadzgs domas, kas k nevlami viesi tikuiignorti. Tdjdi esot sev, in Esamb, bez iejaukans vai vrtanas, vien k bezkaislgampieredztjam pieredzot prta plsmu, is dziais nezinmais tiks iedroints iznkt uz apzias virsmasun atbrvot ts neizmantots enerijas, kas tev aus izprast o dzvbas izcelsmes mistriju.


13/29

6. TELPAS UN LAIKA VAAS

Apmekltjs: Atceros, ka kautkur lasju, ka t irtelpas un laika kombincija, kas rada vaas. Kop tlaika esmu vljies noskaidrot, kiespjams tas, ka telpa un laiks izraisa o atkarbu.

Maharads: Noskaidrosim par ko tiei ms runjam. Ko tu dom ar vam, un kas ts radjis? Ja esiapmierints ar o pasauli, kuru tu uzskati par relu, un, ar veidu k t ar tevi ir apgjusies, kur tev irvaas?

A: aujatzties, ka kaut arpasaule, man iet,gana rela, tas vlnav fakts, ka esmu apmierints ar savulomu tan. Esmu dzii prliecints par to, ka vl ir jbt kaut kam vairk k tikai ieanai pa dzvit, k todara vairums cilvkubez noteikta mra, trs rutnas vadti. No viedoka raugoties, dzvipau essaskatu k vaas.

M: Kad tu lieto vrdu es, kdu tiei tu sevi iztlojies? Kad tu biji brns, tu sevi neuzskatji neparko citu,

k vien brnu, un biji gana priecgssplties ar savm rotalietm. Vlk, kad tu biji jauneklis, ar tik lieluspku savs roks, ka varji tikt gal ar pris ziloiem, tu domji par sevi, k par tdu, kur in pasaulvar stties pret jebkam un jebkuram. Tagad tu esi sav pusm, mazliet atmaidzis, bet joprojmizbaudot dzvi, unts sniegts baudas, untu dom, ka esi laimgs un veiksmgs vrs, kur aplaimots arjauku imeni. Palaik tavs patls krietni vien atiras no t, k tu sevi saredzji iepriek. Iedomjies sevidesmit un divdesmit gadus uz prieku. Tas tls, kd tad tu sevi saskatsi bs pavisam citds, nek visiiepriekjie. Kur no iem tliem ir stais tu? Vai esi jebkadpar to domjis? Vai ir kda noteiktaidentitte, ko tu vari saukt par sevi pau, un, kura paliekot kop ar tevi visu o laiku, ir palikusi nemaintaun nemainma?

A: Tagad, kad to piemini, atzos, ka tad, kad lietoju vrdu es, man nav noteiktas idejas par sevi, un, es

piekrtu, ka jebkura es ideja, ko esmu uzturjis, gadiem ejot ir neprtraukti mainjusies.

M: Nu labi, irkaut kas, kas visu o gadu laik, palicis nemaings, kamr viss prjais ir nerimstoimainjies. T ir konstant kltesambassajta, sajta, ka tu eksist. sajta jeb Es esmu izjta, nekadnav mainjusies.T ir tavs nemaingaistls. Tu sdi man priek, un neaubgi to zini, bez mazksvajadzbas gt apstiprinjumu no citiem. Tpat k tu zini, ka tu esi un, ka tu eksist. Saki man, kneesambtu nebtu spjgs sajust savu eksistenci?

A: Ja es btu aizmidzis vai nebtu pie apzias, es nezintu, ka eksistju.

M: Preczi. Iesim tlk. Papirmaj mirklno rta, kad tu mosties, un apzia tik tikkoprem tevi, vai tu

nejti savu apzinoo kltesambu, savu eksistenci, Es esmu, o nevisindividulo personu, bet ganpaukltesambu?

A: J, tas t ir. Es teiktu, ka mana personba sk eksistt, koldz es ieraugu savu ermeni un citusapkrtesoos objektus.

M: Kad tu saki, ka redzi objektu, patiesb notiek tas, ka tavas maas ir reajuas uz rjo kairinjumuavotu, kas atrodas rpus tavaermea uzbvei. Un tas, ko tavas sajtas ir uztvruas un tavs prts iriztulkojis, nav nekas cits, k vienpardba tav apzi. pardba apzi tiek interpretta k notikums,


14/29

kas izplests telp un ilgum. Visa eso manifestans ir atkargano o divu, ciei savijuos atribtukombincijas, sauktu par telpu un laiku. Citiem vrdiem, bez telpas-laika kombincijas, nekdamanifestans apzi nerastos. Vaijoprojm seko man?

A: J, es izprotu tevis teikto. Tau, kur ganvis in procespardos es k indivds?

M: Tiei eit irtas klupanas akmens. Visa eksistence ir neprtraukts objektivizanasprocess. Mseksistjam tikai k viens otra objekti, un k tdi, tikai tan apzi, kasms uztver. Kad objektivizanaapstjas, k dzi miega laik, objektvais universs izzd.

Tpc, tikmr kamr kds sevi iedomjas k atseviu btni, personu, bezpersonisk realittes kopainanevar tikt saredzta.Un atsevis personbas ideja izriet no telpas un laika ilzijas,jo tiempaiem parsevi nav nekdas neatkargas eksistences, tie ir tikai instruments, tikai ldzeklis manifestansuztveranai.

Apzi vienlaicgi var tikt atspoguota tikai viena doma, sajta vai uztvrumi, kurdomas, izjtas unuztvrumi kusts virkn viens aiz otra, di radot ilguma ilziju. Personba eit sk pastvt tikaiatmias

dpagtni identificjot ar tagadni un projicjot to tlk nkotn.

Ja iedomjiessevi k kaut ko momentnu, bez pagtnes vai nkotnes, tad kur gan ir personba?Paminio un atklj pats. Atmis un cerbs ir pagtne un nkotne, tur ir kda skaidra izjta, ka pastv tdsmentlais stvoklis, kas tiek novrots, tau patiesb vispirms ir nomoda un kltbtnes sajta eit untagad.

A: Man iet, ka es saprotu. Man js klusiun jmina absorbt o pilnb jauno domanu.

M: Vai tagad tu redzi, ka telpa un laiks, kas nk ldzi apziai, un padara manifestanos uztveramu, ir tievaininieki? Viss, ko tusteni vari sact, ir: Es esmu (kas nozm to, ka ir tas, kas ir). Koldzpards es

doma, k par atseviu personbu, notiek tas, ko dvpar vam. Aptvert onozm visu mekljumubeigas. Kad tu aptver, ka viss, ko tu uzskati par sevi ir balstts viengi atmis un cerbs, tavi mekljumiizbeidzas, un tu stvisavrup pilnb zinos par aplamo k aplamo.


15/29

7. K PASAULI REDZ DNN

Kda dma, apmekltja, izmantojot izdevbu, ka pavada sava Bombejas apmekljuma pdjo dienu,jautja pc Maharada ataujas, lai uzdotu kdu, viasprt, mugu jautjumu.

Maharads: Visas domas, vlmes, svtas vai nestas, nk no sevis. Ts visas sakojs vlm btlaimgam, tpc to pamats irEs esmusajta. To kvalitte atiras atkarb no cilvka psihes(Antahkarana), un no t, kd gradcijkatra no trs Gunm valda. Tamas rada savaldbu un perversiju;Radas - eneriju un kaislbas; bet Sattva rada harmoniju un pamudinjumu dart citus laimgus. Ttadkds ir tavs jautjums?

Apmekltjs: Visu o dienu laik kas dieml prk tripaskrjuas kamr tu runji, un tavi vrdirads it k pai nosevi bez jebkdas sagatavoans, esmu vljusies noskaidrot, k tu redzi objektus, kasatrodas tav priek. T kodien ir mana apmekljuma pdj diena, es uzdroinjos tev uzdot o samrmugo jautjumu.

M: Kas tev liek domt, ka es jsvisprredzu k objektus? Tu pieem, ka tam, k es redzu lietas piemtkda paa nozmba, kas tds, ko tu palaid garm. Tau tas patiesb nav tavsstais jautjums. iet, katava jautjumabtb ir: K lietas uztver Dnn, kur redz t, k redzanai btujnotiek?

Ldzu atceries, objekti patiesb irvien to uztverana. Pretji ttad, to uztverana ir tas, kas objekti ir.Mini saprast.

Kad objekts tiek redzts k objekts, btu jbt subjektam, kas ir atirgs no objekta. Dnn o uztver t,ka nav ne subjekta, kas redz, ne ar objekta, kas tiek redzts; tikai redzana. Citiem vrdiem, Dnnuztvrums ir vl pirms jebkdm interpretcijm, kas ir sensoro spju radtas. Pat ja objektivizanas

normlais process ir noticis, Dnn sav redzjum toir piefiksjis un saredzjis aplamo k aplamo.Dnn savnedaltaj redzanir uztvris, ka fiziski gan redztjs, gan redztais ir objekti, un, ka patiapzias funkcionana, rada vien iedarbbuapzi. Abus, gan radanu, gan uztveranuapzia veicapzi. Mini izprast o.

sum var teikt, ka Dnn redzana ir veseluma-redzana, jeb iekj-redzana, jeb intuitvredzana, redzana bez jebkdas objektvas kvalittes un t ir brvba no vam. is ir tas, ko domju,kad saku: Es redzu, bet es neredzu.Un tad ar ir mug atbilde uz tavu mugo jautjumu.


16/29

8. PATIESBAS PIERDJUMI

Vaipatiesbu ir iespjams pierdt? Maharads dakrt, it k pats sev, mdz uzdotojautjumu. Vaipatiesba var tikt aptverta intelektuli?

Bez spcgaintelekta, saka Maharads, mekltjam jbt ar ticbai, kas tam paldztu aptvert patiesbaspamatbtbu. Un ai ticbai jbt tdai, kas sptupieemt Guru vrdus k paa Dieva patiesbu. Ticba irpatspirmais solis, un nekds turpmkais progress nav iespjams pirms tas nav sperts.

Cilvkiar vienkrkiemprtiem, tdi kuri var nebtapdvinti ar spcgu intelektu, ticb var btprbagti. Tiem Maharads iedod mantru, ko liekskandtun meditt ar to, ldz viu psihe bs pietiekamiattrta, lai uzemtu zinanas.

Ar intelektuiem Maharads apietas citdi. Lai gan intelektulis saprot to, ko dads reliijas izplata -tiskos un morlos kodeksus, k ar metafiziskos konceptus, ko ts iezm; tomr btbvi paliek

neapgaismots. Tas, ko vi patiesb mekl, ir patiesba, is konstantais faktors, kas navpakauts nekdmprmaim. Turklt, lai gan viam nepiecieami pierdjumi,vi nespj atbildt, tiei kdipierdjumiviu apmierintu. Pierdjumi pc btbas irkaut kas telpai un laikampakauts, un intelektulis irpietiekami gudrs, lai to zintu.Maharads saka, ka ikvienam gudram cilvkam ir jatzst Es esmu, apzinos kltesambas sajta, bana, kasir vieng patiesba, ko zinakatra dzva btne, un kas irviengaisiespjamaispierdjums. Tomreksistence vien nevar tikt pieldzinta patiesbai t vienkriemesla d, ka eksistence pati par sevi nav bezlaicga un bez-telpas, tau Realitte ir.

Savs runs Maharads bagtgi izgaismo o ietamo strupceu. Aklais vartu teikt: Pierdi man, ka irkrsas, tikai tad es ticu visiem taviem burvgajiem varavksnes aprakstiem. Kad di jautjumi tiekuzdoti Maharadam, vi tos atspkosacdams: Pierdi man, ka ir kaut kas tds k Bombeja, Londona vai

ujorka! Visur, vi saka, ir t pati zeme, gaiss, dens, uguns un gaiss. Citiem vrdiem, nav iespjamsmeklt patiesbu k objektu, to nevar ar aprakstt. Var vienuzvedint vai nordt uz to, bet ne vrdosizteikt, jo patiesba nav aptverama. Jebkas, ko var aptvert, ir objekts, bet patiesba navobjekts. KMaharads to izskaidro: Tu nevari nopirkt patiesbu, k kaut ko tdu, kas btu autoritatvi sertificts unapzmogots k Patiesba. Jebkur minjums atrast patiesbas pierdjumusbssaistts ar prtasaelanu objektos un subjektos, un atbilde nebspatiesba, jo nav itin nek objektva, kas attiektos uzpatiesbu, kuras btba ir tr subjektivitte.

Viss is process, saka Maharads, ir k sunim savas astes erana. Mekljot atrisinjumuai mklai,vispirmsjanaliz pati problma. Kas ir tas, kam trkstpierdjumu Patiesbai vai Realittei? Vai msskaidri izprotam to, kas ms esam? Visa eksistence ir objektva. Ms visieksistjam tikai k objekti,k

pardbas tankonkrtaj apzi, kasms uztver. Vai tadpatiesb ir kds pierdjums tam, ka ms (kasmekl Realittespierdjumus) pai eksistjam, k kaut kas, kas nav uztveres objekts kda cita prt?

Kad ms mekljam patiesbas pierdjumus, msu minjumi ldzinsnas centieniem rast savassubstances pierdjumus! TdejdiMaharadsms mudina saredzt aplamo k aplamo, jo tad patiesbasmekljumi izbeigsies. Vai esi izpratis to, ko vlos pateikt?Vi vaic. Vai tuintuitvinejti, kdair pozcija? Tas, kas tiek meklts, ir mekltjspats. Vai acs var saredzt pati sevi? Ldzu saproti, vi saka:Bezlaicgi, bez-telpas un sensori neuztverami ir tas, kas ms esam;prejoi, ierobeoti un sensori


17/29

uztverami ir tas, kas ms ietami esamk atsevii objekti. Apdom, kas tu biji pirms ieguvi savufizisko formu. Vai tad tev par kaut kobija nepiecieami kdipierdjums? Jautjums par pierdjumiempaceas viengirelatvaj eksistenc, un jebkdi pierdjumirelatvs eksistences ietvaros, varbt tikainepatiesba.


18/29

9. TU ESI RMA, ES ESMU RMA

Dadu motvu vadti pie Maharada ierodas visdadkiecilvki. Parasti jaunajiem apmekltjam vildz paststt par sevi kaut ko vairk imenes biogrfiju, nodarboanos vai profesiju, cik sen ir via

gargie mekljumi, kda veida Sdhana tikusi praktizta, un kdi ir via apmekljuma konkrtie iemesli.Maharada izvaicanas nolks ir noskaidrot, kd veid un ar kdu metodi vi sptu paldzt katramapmekltjam individuli, tau vienlaicgi ar prliecinties, ka viudialogi attiecgi sptu apgaismot arcitus apmekltjus.

Vairkums apmekltju sum izklsta nepiecieamos faktus par sevi, un daudzi no viiem min, ka irlasjui via grmatuEs Esmu Tas, un vienmr kop t laika ir vljuies sdt pie viakjm unklausties vi. ds situcijsMaharads pasmaida un pamj, aicinot ssties tuvkt, lai dialogsnorittu raitk. Tiem, kuriem nav nekas jautjums, ir paredzts sdt tlk aizmugur.

Reiz, kad nodarbbai tlt bija jskas, ienca divi pusma vri, kuripc goda izrdanas Maharadam,

apsds. Viens no viiem sacjaMaharadam, ka vi esot valdbas amatpersona, un gargs lietas viupai neinteresjot. Vi ir ieradies eit tikai, lai atvestu savu brli, kuram s lietasoti interesja. Pctam, kad savu ceabiedru vibija iepazstinjisk savu brli, vi pats devs prom.

Sarunu tad turpinja brlis, ststdams Maharadam, ka daudzu gadu garum viam bijisGuru, kur tagadbija jau miris. No sava Guru vi bija samis a Nma mantru, un viam tika pateikts, ka pc iespjasbieka ts atkrtoana ir labk Sdhan. Sekojot sava Guru nordm, tiei to vi ar bija darjis. Tadvi ststja, ka esot sasniedzis stvokli, kur vi tic, ka viss, ir Rma, un, ka Rma ir it vis, un caur oSdhanu vi esotsasniedzis mieru un vrdos neaprakstmu prieku. Visu ovi izteica t, it k tas btukds milzgs atkljumspat priek Maharada.Pabeidzis savu ststmo, vi palkojs apkrt, lai redztukdu iespaidu tasir atstjis uz klaustjiem. Bezrpg paapmierintb,pievrtmacm, un pie sevissmaidot, viapsds. Maharads,rji rms un kluss, vien ar dzirksteojou spdumu acs, ko pastvgieapmekltji jau labipazina, im apmekltjam piekljgi pajautja, vai ir veids, kdMaharads vartuviam paldzt. Atbildot vrietis rezignti pamjaar labo roku, sacdams, ka viam ne no viena nekonevajag, un ka vi ir atncis apmeklt Maharadu tikai tpc, ka vairki cilvki viam uzstjgi lgui,lai atnkot vismaz uz vienu no via nodarbbm un te nu vi bija!

Maharads tad jautja apmekltjam, vai via Sdhan ir kds pas mris, un vai vi cer caur to kautko sasniegt?

Apmekltjs: Kad su meditcij, es biei gstu patkamas vzijas, kurs redzu savu iemoto KunguRmu, un es esmu iegrimis svtlaim.

Maharads: Un tad, kad tu nemedit?

A: Es domju par Kungu un redzu viu ikvien un it vis. (Maharads klauss atbild ar uzjautrinouizteiksmi, un via acs atkal pards pazstamais spdums. Ms, regulrie apmekltji zinjm, kas tamsekos, jo im mirdzumam biei seko Maharada verblie uzbrukumi ar ko vi dakrt nolai gaisutukajiem piemumiem un izncina ilzijas. Via lpas izveidojs jautjum)


19/29

M: Un ko tu dom ar Rmu?

A: Es nesaprotu jautjumu. Rma ir Rma.

M: Kad tu redzi Rmu man, Rmu sun un Rmu zied, ko tiei tu dom ar Rmu? Un k tiei tu redziRmu? Sav tradicionlaj poz ar aujamo loku plec, un bultm bultu mak?

A: (Diezgan apjucis). J, man iet.

M: Miers un prieks, ko tu jti, kad sdi meditcij un gstot vzijas ar Rmu, vai tas btu kas ldzgs tam,ko jt kds, kas pc garas un nogurdinoaspastaigas svelmjo saul beidzotvar atpsties plata koka nun baudt vieglu vju, kas p, un dzert vsu deni?

A: Tu nevari os divus saldzint, jo viens ir fizisks, bet otrs, es teiktu, ir mentls vai gargs.

M: Jebkur gadjum, vai tava Sdhan dod tev iespju skaidri izprast savu sto dabu?

A: Kda nozm dai sarunai? Rma ir Dievs, bet es esmu tikai nabaga cilvks, kas ir sevi atdevis

Rmai.

M: Atdoans pati par sevi ir oti laba un efektva Sdhan. Bet ir skaidri jsaprot, ko atdoanspatiem nozm, lai gan is jau pc btbas ir cits temats. Vai tu zini, ka Rma, lai gan dzimis k princis,bija tpat k tu, tikai parasts cilvks, un kuva par dievu tikai tad, kad tika piencgi inicitsun ievadtszinans, ko viam deva viedais Vasishtha? Un kdas zinanas Vasishtha sniedza jaunajam Rmam?Vai tas nebija tma-Dnna, sevis zinana, savas sts dabas zinana?

Es ieteiktu tev atmest visus iluzoros konceptus, ko gadu laik esi uzkrjis, un skt ar tevis paa sevi.Dom di: Kas ir mana st daba? Kas ir tas kapitls ar ko esmu dzimis, un kas ir palicis uzticams unnemaings ar mani kop bra, kad man bija zinana par to, ka es eksistju? K estiku pie ermea

uzbveskop ar Prnu (dzvbas spku) un s apzias, kas dod man kltesambassajtu? Cik tas viss vlilgs? Kas es biju pirms radsis ermenis, un kas es bu pc tam, kad is ermenis sadalsies? Kaspatiesb piedzima, un kas mirs? Kas es esmu? s bija ts zinanas, kas prvrta Rmu no cilvkapar dievu.

Pa olaiku apmekltjs bija sapratis, ka via Sdhan kaut kaspietrka, veid, kurvi topraktizjabez paas gargo mekljumu dziksjgas apdomanas. Vi atmeta savu izlikanos par apgaismotucilvku un oti pazemgi pieprasja Maharadam atauju savas nkams Bombejas apmekljuma laikatkal viu apciemot.Maharads mloi atbildja viam, ka sirsnba un via dedzg vlans atkalapciemot viu ar bija t atauja, kas viam nepiecieama.


20/29

10. IZTLES TLI

Neskatoties uz diskusiju tematu, Maharads cenas ievrot to, lai diskutanavirztoskorekt argumenta ietvaros.Un koldz kds uzdod neatbilstou jautjumu, Maharads stingri, bet maigi to noraida unpavr diskusiju atpaka

pie skotnjs tmas.

Dakrt Maharadam kdu daranu duz brdi nkas pamest istabu, un pa o so starplaiku, kds ieska runt parkdu politii, kur tan rt bija pardjies pres. Vi sacja, ka o cilvku pazinispersongi, un kavi esotiedomgs bldis. Kds cits nekavjoties oponja runtjam, sakot, ka mintais vrs ir nevainojams dentlmenis, un karunt par viu sliktu, ir apmelojoi. Kad starp iem diviem gatavojs izcelties strds, atgriezs Maharads, un abiapklusa.

Tomr Maharads, sajuzdamspko klusumu,pajautja, kas ir noticis. Kad viam tika atststts par pretrungajiemviedokiem, vi rkrtgi uzjautrinjs.Kpc da atirba starp diviem viedokiem? Vi pajautja. Tpc, kaviedoku formans notikusi caur persongo skatupunktu, nevis caur integrlo uztveranu. Abi paa cilvkaatveidojumi rads abu redztju iztl, abipilnb bija viu pau mentli radti,un btb nesaistti ar objektu t.s.

attloto personu. du tlu raans, saka Maharads, rodas dulistisks atirtspjas funkcionanas rezultt ises un is cits. is patiesi irtas, ko vartusaukt par visu grkugrku; dualittees un citsir vaas. Un ja

pastv atbrve k tda (btb nav indivda, kas btu ierobeots), t ir atbrve no koncepta es un cits. Tas, kas irnepiecieams, saka Maharads, ir prstt radt automtiskus teortiskusvrtjumus par lietm k objektiem, un

pagriezt savu uzmanbu atpaka uz subjektvo avotu. Tad vi teica, lai mspagrieam savu uzmanbu atpaka, unatgrieamies zdaia vecum, un iedomjamies, kas ms bijm pirms is ermea-prta komplekts bija dzimis, t, laims prsttu teoretizt par citiem, neprtrauktiesot iesaisttiemviengi mentlajos tlos.

in brd kds apmekltjs teica: J Maharad, es skaidri saprotu, ko tu dom. Bet k gan var atbrvoties noneprtraukts teoretizanas, kas iet ir pie vainas apzintas dzves izkropoanai? Maharads pavrsa savuskatienu uz jauttju, un, pirms via jautjumsbija prtulkots no marati, vi iesaucs: Mubas! Nevarbt, ka tusaproti manu domu; ja tu btu to sapratis, tavs jautjums nemaz nerastos.

Tad vi turpinja skaidrot objektivizanas procesu. Viss, tavu mau uztvertais, un prtainterprettais, ir pardbaapzi, kas izplesta telp-laik un objektivizta pasaul, kuru uztveroais objekts (t.i., tu) uzskata par kaut koatirtu no sevis. Un te ir t kda: in proces izpratnenav absolta. Ir nepiecieama vesel redzana, nevisindividulprta redzana, kas ir sadalta prta redzana, bet gan redzana no iekas, redzana no avotaredzana nevis no manifestt fenomena skatpunkta, bet gan no kopjs redzanas avota. Tikai tad t bs totluztvere, korekt redzanaun aptverana.

Maharads nosldza sacdams, ka via teiktais ir vitli svargs, un t izpraanai irvajadzga (Manana) apdomanaun meditatva iedziinans, t nav vis verbla diskusija vien.


21/29

11. UN OVSTURPINS

Lai cik prsteidzoi tas ar neistu, Maharads ir lielisks aktieris. Via vaibsti ir kustgi, un via acis ir lielas unizteiksmgas. Ststot kdu atgadjumu vai diskutjot par kdu tmu, via vaibsti spontni rea uz via vrdiem un

darbbm. Via runa ir oti artikulta, un runjot vi brvi estikul.Tpc klausties via sarunu ierakstusnav gluitas pats, kas dzirdt via vibrjoobalsi, ko pavada piemrotiesti. Vi tiktiemir spos aktieris.

Kdu rtu starp pastvgajiemklaustjiem bija ar kds Eirop oti zinms aktieris. Maharads skaidroja, ka tls, kascilvkam par sevi ir izveidots ir neuzticams; tas nebeidz ik pa laikam mainties, atkarb no maingajiem apstkiem.Vi aprakstja visus zinmosdzves posmus, aprakstot tlu, kds cilvkam piemt: esot zdainim, zot krti, kadneko citu negribas; tad ta gados, kad pilns veselbas, spka un apmbas iekarot pasauli; tad k mlestbaspieviltajam, kam seko grt maizes pelnana un rpes par imeni, un visbeidzot k vecam slimam cilvkam, kasknapi spj atvrt muti, un pat nespj kontrolt savas ermea funkcijas. Kur ir staistu? Kur no iem atirgajiemtliem? Vi jautja.

Maharada ststjumu pavadja ar dadas darbbas, un skau efekti piemrojs via apraksttajiem dzves

posmiem. T bija tr drma! Ms klausjmies viapstulbino apbrn, un profesionlais aktieris bija absoltiokts.Nekad iepriek netiku redzjis tik lielisku uzstanos, vi teica, kaut gan vi nesaprata ne vrda novalodas, kur tik iedarbgi runja Maharads.Vi bija vienkri apburts. Kamr aktieris brnjs, Maharads, arviltgu mirdzumu acs, teica: Esmu labs aktieris, vai ne? Piebilzdams: Tau, vai tu patiem saproti uz ko esvedinu? Es zinu, ka tu esi novrtjis o manu nelielo uzstanos. Bet tas, ko tu tikko redzji nav pat kripata no tvisa, uz ko es esmu spjgs. Viss universs ir mana skatuve. Es ne tikai tloju, bet ar veidoju skatuvi un iekrtojumu;es rakstu scenriju un reisju aktierus. J, es esmu viengais aktieris, kas izpilda miljons cilvku lomu, turklt, isovs nekad nebeidzas!Scenrijs tiek neprtraukti rakstts, jaunas lomas tiekpieirtas, unjaunas dekorcijas tieksaslietas nebeidzamajm situcijm. Vai es neesmu brnigs aktieris/reisors/producents?

Tomr patiesba, vi piebilda, ir tda, ka ikviens no jums to pau var teikt par sevi. Tauironija slpjas tur, ka,koldz tu ar dziu prliecbu spj izjust, ka tas t ir, ovs tev ir beidzies! Vai tu spj uztvert, ka tas esi tikai tu, kas

izspl jebkura persona lomu in pasaul? Jeb, vai labkieslodzsi sevi limittaj viena gabala lom, ko pats sevesi pieris, dzvodams un mirdams innolojamaj lom?


22/29

12. MANIFESTANS IR SAPNIS

Liels skaits nejauo apmekltju ierodas pie Maharada tikaipcDarana, jo ja viu vid kds par Maharaduizsaks ar ievrbu, tad tie zikrbas vadti, nolemj iegriezties, lai savm acmprliecintos, par ko sti iet runa.

Tau ir ar daudz tdu, kuri ir dzii ieinterestitm, par ko run Maharads. Dai no viiem ir apmekljui vairkassarunas, un vii patiesi tic, kair pamatgiuztvrui to, par ko Maharads tik dedzgi run. Atbildot uz Maharada

jautto, kas uzdots ar mri, lai noskaidrotu, vai vii patiem ir sapratui to, ko vi ir centies nodot, kds noviiem atbild: J, Maharad, esmu to skaidri sapratis. Tau, man ir vl viens pdjais jautjums...

Pdjais jautjums biei ir saistts arnumenona manifestanosfenomen. Jauttjs var sact: Maharad, tu esiteicis, ka Absolts-numenons neapzins savu apzinanos ldz brdim, kamrapzia sk kustties un paceas pirmEs esmu doma; tad veselums sadals dualitt un uzskas universa manifestans. Mans jautjums ir: Kpc

pirm doma pacls un kpc vispr manifestansuzsks?

Tad Maharads noraugs jauttjar izteiksmi, kas norda uz vairkm reakcijm. Ar ldzjtbu, ar atzinbu parjauttja atkltbu, k arar devu uzjautrinjuma par prliecbu, ar kuru jauttjs ietami ir sapratis tematu, bet

galvenokrt ar vilanos, ka jauttjs o domu nemaz nav sapratis. Vl viena neveiksme!

Tad Mahrads maigi saka: Baidos, ka tu nemaz neesi aptvris to, ko tikko dzirdji. Tu dzirdji to, ko es ststu kkaudzi mazu, atseviu gabaliu, bet neieklausjies veselaj; tu dzirdji vrdus ar individuli sadaltu prtu t viet,lai klaustos to nozm ar veselu prtu; dzirdji k atsevis klaustjs, neklausdamies ar savu un Gur vienotbu.Un es nedomju fizisko, individulo Guru, kur tev vartu btprt, bet ganSadgur, kas mt tev pa.Citdi is

jautjums nemaz nebtu radies. Tomr kaut kd zi es drzkpat esmu apmierints ar du jautanu, jo t atsedztipisko domanas veidu; jeb drzk, domana atsedz pati sevi.

Padom, kam gan is jautjums rads? Kur tas rads? Vai tas nerads tam tu, kur uzskata sevi par btni arneatkargu eksistenci? Un vai tas nerads apzi? Apzias klt-neesamb nebtu btnes, s iedomts pseido-vienbas, un apzia pati, ir vien konceptspilngi bezjebkdas objektvas kvalittes, unbez jebkdas fenomenlas

eksistences.

Ttad esamnonkui pie : Bez apzias apak-sfras klt-esambas nav manifestans, un tdjdi nav ar pseido-btnes, kas vartu kaut kojautt! Un apzia ir tikai koncepts. Tdjdi pilngi visu manifestanos es saucu parneauglgs sievietes brnu. ajos apstkos, vaiis-kas-ir, unis-kas-ms-esam var jebkad tikt saprasts ar prtu,kas ir konceptuls pseido-vienbas iekrsots? Patiem, tikai tad, kad btne izzd, mistrija izgaistt vienkriemesla d, ka mekltjspats, irmekltais!

Tavs jautjums turkltnozm to, kapc btbasmanifesttais un ne-manifesttais, ir divas atirgas lietas, tauttas nav. Btb tas ir viens un tas pats stvoklis, tpat k vii uz dens virsmas. Kad iekrsota aresambassajtu,manifestans pards apziar saviem ierobeojumiem; kad bezkrsas un neierobeota, tas ir Absolts bezapzinanskltesambas. Fenomeni ir tikai numenona* spoguoans; tie neatiras. Numenons ir k (tikai k

koncepts, lai padartu komunikciju iespjamu) elektrisks strvas avots, kas iet cauri vairkm iercm, tdm klampas, ventilatori, motori u.c., vai k viens gaismasavots, kas atspoguots uz neskaitmiem spoguiem apzia

pati manifest sevi caur miljoniem dzvu btu.

Vai tagad saredzi savu jautjumu stajperspektv? na grib zint kpc? Viens nopersoniem, ko izsplaktieris, kur vienlaicgi izpilda vairkas lomasvien monoizrd, grib zint kpc? Atbilde tikpat labi vartu bt:Kpc n? Patiesb nav iespjams rasties nekdam jautjumam ne kpc, ne ar kpc n jo nav nemaz jauttjak tda, vien koncepts. Manifestansir k sapnis. Kpc sapnis notiek?


23/29

*numenos ir pieredzei netveramais, kas ir par pamatu vai cloni fenomena uztveramajam saturam.


24/29

13. MLESTBA UN DIEVS

Kd vakardiskusiju uzska kds jauns kandietis, kurbija rbies lungi un pln kurt. Lai gan vi minja, ka irdivdesmit trs gadus vecs, vi izskatjs knapiprsniedzista vecumu. Kakl vi nsja elegantu sudraba krustiu

smalk dt. Vi ststja, ka pirms pris dienm kd Bombejas grmatnc esot atkljis grmatu,Es Esmu Tas.Pavira pris lapu prirana vi pamudinjusivlmi satikt Maharadu persongi. Visu pcpusdienu, vakaru unnakti neprtraukti lasdams, vi tikai pirms pris stundm bija pabeidzis lastgrmatasabus sjumus.

Maharads: Tuvl esi tik jauns. Vlos uzzint, kd vecum aizsks tavi gargie mekljumi?

Apmekltjs: Ser, cik sevi atceros, vienmr esmu bijis dzii ieinterests Mlestbas un Dieva jautjum. Un manvienmr bijusistingra prliecba, ka starp iem abiem nepastv btiskasatirbas. Kad es su meditcij, es biei...

M: Pagaidi. Ko tiei tu dom ar meditciju?

A: Es nemaz nezinu. Es tikai su sakrustotm kjm, aizvrtm acm, un palieku pilngikluss. Jtu, ka ermenis ir

tik relaksts, ka tas gandrz pilnb izkst, un mans prts vai esba vai, lai kas tas arnebtu, saplst ar telpu, undomu process pakpeniski apstjas.

M: Tas ir labi, ldzu, turpini.

A: Meditcijas laikdiezgan bieiman sird pardsspcgi premoas,eksttiskas mlestbasun izlstoaslabsajtas sajtas. Es nezinu, kas tas ir. Vien no diem briem es sajutu spcgu iedvesmu doties uz Indijuun tenu es esmu.

M: Cik ilgi tu bsi Bombej?

A: Es nemaz nezinu. Reti gads izplnotlietas. Man pietiek naudas, lai taupgi izdzvotu apmram piecpadsmitdienas, un man ir biete atpakaceam.

M: Saki, kas ir tas, ko tu vlies uzzint. Vai tev ir kdi konkrti jautjumi?

A: Kad nolaidos Bombej, biju oti apjucis cilvks. Es jutos t, it k btu zaudjisprtu. Patiem nezinu, kas maniaizveda uz grmatncu, jo neesmu no grmatu lastjiem.Brd, kad roks pamugrmatas,Es esmu Tas pirmosjumu, es izjutu to pau spcgi premoo eneriju, ko biju izjutis meditcijas laik. Lasanas gait bija sajta, itkmilzgs svars btunoemtsno manis, un eit, sot tav priek, es jtos t, it k es runtu pats ar sevi. Un tas, koes saku sev, iet k zaimoana. Es biju prliecints, ka mlestba ir Dievs. Bet tagad es domju, ka mlestba ir tikaikoncepts, un, ja tas t ir, tad ar Dievs ir koncepts.

M: Un vai tur ir kas nepareizs?

A: (Smiedamies) Tagad pc tevis teikt, manvairs nav vainas apzias par to, ka esmu transformjis Dievu parkonceptu.

M: Patiesb, tu teici - mlestba ir Dievs. Ko tu domji ar vrdu mlestba? Vai tu domji mlestbu k naidapretmetu? Jeb tu domji, ko citu, lai gan, protams, ka neviens vrds nespj adekvti aprakstt Dievu.

A: N, n. Vrdu mlestba es noteikti nebiju domjis k naida pretmetu. Domju, ka mlestba ir kas tds, kasattur no diskrimincijas, no daljuma - es un citi.


25/29

M: Citiem vrdiem, esambavienotb?

A: J, pareizi. Bet kas tad ir tas Dievs, kuram man btu jldzas?

M: Parunsim par lganu vlk. Kas tad sti ir is Dievs, par ko tu run? Vai tad vi navapzia patiesambassajta, kas tev piemt pateicoties kurai, tu spj uzdotos jautjumus? Es esmupats ir Dievs. Kas ir tas, ko tu mli

visvairk? Vai tas nav isEs esmu, apzino kltbtne, ko tu jebkdiem ldzekiem tiecies saglabt? Meklanapati ir Dievs. Mekljot tu atklj to, ka tu esirpus prta-ermea komplekta. Jo, ja tu neapzintos, vai tadpasaule tev eksisttu? Vai tad Dieva ideja eksisttu? Un apzia tev unman vai tad ts atiras? Vaimekljotneaptveramu vienotbu,ts nav irtas tikai konceptuli, vai t nav mlestba?

A: Tagad es saprotu, kas tiek domts ar Dievs ir man tuvk nek es pats sev.

M: Atceries, ka nav nekdu citu pierdjumu Realittei, k ts esamba. Patiem tu esi tas, un vienmrtas esi bijis.Apzia aiziet tad, kad pienk ermea gals (jo t ir laik ierobeota), un tai ldzi aiziet ar dualitte, kas ir apzias unmanifestcijas pamats.

A: Kas tad ir lgana, un kds ir ts mris?

M: Lgana, k tas pamat tiek uztverts, nav nekas cits, k prasana pc kaut k. Patiesb, lgana nozm kopbusavienoanosJogu.

A: Tagad viss ir tik skaidrs, it k liela kaudze mslu btu pki izmzta no manas sistmas, izsistar noeksistences.

M: Vai tu gribi teikt, ka tagad viss iet skaidrs?

A: N, n! Nevis iet. Tas ir skaidrs, tik skaidrs, ka es esmu izbrnts par to, ka tas vienmr nav bijis tik skaidrs.Vairki apgalvojumi, ko biju lasjis Bbel, kas ita btiski, bet iepriek neskaidri, tagad ir kristlskaidri. Tdiapgalvojumi k: Pirms brahams bija, Es biju; Es un mans tvs esam viens; Es esmu tas Es esmu.

M: Labi. Tagad, kad zini visu, kdu Sdhan veiksi, lai iegtu atbrvi no vam?

A: Ai, Maharad. Tagad tu patiesi par mani smejies. Vai ar tu mani prbaudi? Protams, ka tagad es zinu un esmuatskrtis, kaEs esmu tasEs esmu, kas es vienmr esmu bijis un kas vienmr bs. Kas vl ir palicis nepadarts? Vaianuljams? Un kur ir tas, kas to dars? Un kda mra vadts?

M: Lieliski! Vienkri esi.

A: Es bu, patiesi.

Tad jaunais kandietisar pateicbas un prieka pildtm asarm acs paklanjs Maharada priek. Mahrads jautjaviam, vai vi nktu vlreiz, un jaunais puisis atbildja: Godgi sakot, es nezinu. Kad vi aizgja, Maharadskdu brdi sdja aizvrtm acm, ar vismaigko smaidu uz lpm. Tad maigi sacja: Rets gadjums; Es tik tikko

spju sadzirdt via vrdus.

Nekad vairs netiku jauno kandieti redzjis, tau bieiiedomjos par viu.


26/29

14. GTAS LASANAS SKATUPUNKTS

Kd no nodarbbm kda diciltga izskata dmavljs jautt par Bhagavadgtu. Kamr via formulja savujautjumu, Maharads pki viai vaicja: No kda skatupunkta tu lasi Gtu?

Apmekltja: No skatupunkta, ka Gta,iespjams, ir garg mekltja vissvargkais padomdevjs.

Maharads: Kpc tu sniedz tik mugu atbildi? Protams, ka tas ir oti svargs padomdevjs gargajam mekltjam;t nav dailiteratra.Mans jautjums ir: Kas tas par skatupunktu, no kura tu lasi o grmatu?

Cits apmekltjs: Ser, es lasju no Ardun skatupunkta, kur dzvoja pasaul, kuras lab Kungs bija tik lgs, laiizklsttuGtu. Kad Maharads skatjs apkrt, vai nav vl kdas citas atbildes, bija tikai visprga urdoa, kas

pauda atbildes apstiprinjumu.

M: Kpc nelast Gtu no Kunga Krias skatupunkta? is ieteikumsvienlaicgi izraisja divos apmekltjos divasdadasprsteiguma reakcijas. Pirmbija okjoa iesaukans, kas skaidri nordja, ka is ieteikums ir ldzvrtgs

zaimoanai. Otr bijapks plaukstu sasianasdarbbas reflekss, kas acmredzami apzmja kautko ldzguArhimeda saucienam Eurka!. Abi iesaisttie apmekltji visnota sakautrjs par savu pko artikulanu, un parto, ka abas reakcijas bija pilngi pretjas viena otrai. Tad Maharads uzmeta apstiprinou skatienu plaukstusasitjam un turpinja:

M: Lielk daa reliisko grmatu, domjams,atststa apgaismota cilvkateikto. Tomr, lai cik ar apgaismots arnebtu cilvks, via teiktais atbilst noteiktiem priekstatiem, kurus vi ir piemis. Tau btiskkatirba Gt irtda, ka Kungs Kria irrunjis no tda skatupunkta, kurvi pats ir visas manifestans avots, t.i. nevis nofenomena skatupunkta, bet gan no numenona, no absolt manifestans ir es pats skatupunkta. ir Gtasunikalitte.

Tagad, teica Maharads,apdom, kam tikai nebija jnotiek, laikdi svtie reliiskie teksti tiktu pierakstti.

Apgaismotajam cilvkam noteikti bija domas, kuras viam vajadzja ielikt vrdos, un izmantotie vrdi ne vienmrvarja bt pai adekvtkie, kaspreczi paustu via domas. Skolotja vrdus varja dzirdt cilvks, kas tos pc tampierakstja, un tas, ko vi pierakstja noteikti bija vadoties pcvia paa izpratnes un interpretcijas par dzirdto.Pc via skotnji raksttvairki citi cilvki pc tam varja darint kopijas, un ts jau, iespjams, saturja daudzkdu. Citiem vrdiem, tas, ko lastjs konkrt gadjum lasa un mina asimilt varbt stipri atirgs no t, koskolotjs skotnjibija domjis izteikt. Ja vl im pievieno nejaus vai ts interpolcijas, kas nkuas nodadiem ptniekiem gadsimtu laik, nav grti saprastproblmu, parko runju.

Esmu dzirdjis, ka Buda pats runja tikai mgad valod, bet viamcbas tikuas pieraksttas pal vai sanskrit, kasvarja tikt izdarts tikai daudzus gadu vlk; un tas, kas mums tagadno viamcbassaglabjies, reiz ir ticis nodotscaur daudzm rokm. Iedomjies, kds skaits atveidojumu un papildinjumu ajilgperiodvarja rasties? Vai tadtas ir kds brnums, ka ir tik atirgi viedoki un strdi par to, ko patiesb teicavai gribja pateikt Buda?

ajos apstkos, kad es tev lieku last Gtuno Kunga Krias skatupunkta, lasot to, es prasu, lai tu atmestuidentificanos ar ermea-prta komplektu. Es tev lieku to lastno tda viedoka, ka tu esi dzvg apzia Krinas-apzia nevis fenomenlais objekts, kuram t dod dzvgumulai zinanas, kas ir Gt, tev patiematvrtos. Tad tu saprastu, ka Viva- rpa-daran, ko Kungs Kria pardja Ardunambija ne tikai via paaSvarpa, betSvarpa st identitte Ardunapats, un tdjdi, ar visu Gtaslastju identitte.


27/29

sum, lasi Gtu no kunga Krinas skatupunkta, k Krinas-apzia; tad tu atskrsi, ka fenomens nevar taptatbrvots, jo viam nav autonomas eksistences; t ir tikai ilzija, na. Ja Gtatiek lasta d gar, apzia, kaskdaini ir identificjusi sevi ar ermea-prta uzbvi, atskrtssavu sto dabu un saplds ar savu avotu.


28/29

15. AKLAIS JAUNIETIS AR STO REDZJUMU

Reiz kda garka dialogalaik, kur Maharads atkrtoti uzsvra savas mcbas pamatidejas (ka apzino kltbtne,Es esmu, ir skotnjais jdziens, uz kurapardsar viss prjais, un ka pats is jdziens ir tikai ilzija) vi

jautja: Vai tu esi sapratis, ko es minu pateikt?

is jautjums bija adrests visiem klaustjiem. Visi klusja, bet tad kdsteica: J, Maharad, es esmu sapratistavus vrdus intelektuli, bet... Maharads noklausjsatbildi un piesardzgi pasmaidja, iespjams tpc ka viuuzjautrinja fakts, ka, lai gan runtjs atbildja, ka ir sapratis, patiesb vi nebija sapratis. Tad vi kategoriskveid turpinja saprotami skaidrot tmu:

1. ZinanaEs esmujeb apzia ir viengais kapitls, kas dzvai btnei piemt. Jo bez apzias, tai nepiemistudzvgums.

2. Kad esamba nav klt, k tas ir dzi mieg, nav ne ermea, ne ar rpasaules, ne ar Dieva. Ir skaidrs,ka skapzias druska satur visu universu.

3. Tomr apzia nevar eksistt bez fizisk ermea, un, t k ermea eksistence ir prejoa, ar apzia irprejoa.

4. Visbeidzot, ja apzia ir ierobeotalaikun nav mga, jebkuras zinanas, kas ir iegtas caur apziu nevarbt patiesas, un, tdjdi, ir pilnb noraidmas, jeb, k es teicu, ts jpiedv Brahmanam k ziedojums Brahmans k apzia, bana, esamba, vai vara, vai Dievs, vai jebkds cits vrds, kas tam tiek dots.Citiem vrdiem, tdi savstarpji saisttie pretpoli, kzinana un ignorance ir zinanassfr, tdjdi, navpatiesipatiesba ir viengi nezinmaj.Tikldz tas ir skaidri izprasts, nav vairs nek cita ko dart. Patiesbnav nekdas btnes, kam kautkas btu jdara.

Pc o vrdu izteikanas Maharads apklusa un aizvra acis. Maz bniistaba ita ieslgstam starojo mier.Neviens neizrunja ne vrda. Kpc ir t, es vljos noskaidrot, ka vairums no mums nespj redzt un justdinamisko patiesbas manifestanos, ko Maharads atkal un atkal sniedz. Un kpc dai no mums pavisamnedaudzito saredz acumirkl.

Pc kda laika, kad Maharads atvra acis un ms visi atgriezmies normlaj stvokl, kds vrsa uzmanbu uznabadzgu, aklu jaunieti, kas pavisam nesen, vien divas reizesbija apmekljis via nodarbbas, no rta un atkalts paas dienas vakar, un bija atgriezies atpaka atbrvots. Nodarbbas beigs, kas is jaunietis teica ardievasMaharads viampajautja, vai vi ir sapratis par ko is viss bija. Uz to jauneklis prliecinoi atbildja: J.Kad Maharadspats viam pajautja, ko tiei vi ir sapratis, vi apsds uz brdi kluss, un tad runja:Maharad, man nav sto vrdu, lai izteiktu savu pateicbu tev par to, ka tu esi visu o bildi padarjis man tikskaidru, tik vienkru, un tik tri. Es varu rezumt tavu mcbu di:

1. Tu liki man atcerties, kas es bijupirms man bija Es esmuzinanakop ar ermeni, t.i., pirms es bijudzimis;

2. Tu man teici, ka is ermenis-ar-apziu ir radies bez manas ziasun ldzdalbas, tdjdi, es nemazneesmu dzimis;

3. is ermenis-ar-apziu ir tas, kas ir dzimis un ir ierobeotslaik, un, kad tas sev atvlt laika beigsizzuds, es atgriezossav skotnj stvokl, kasvienmrir kltesos, bet ne manifestcij;

4. Tpc, es neesmu apzia, un noteikti ar ne fizisk uzbve, kur mitins apzia;5. Visbeidzot esmu sapratis, ka ir tikai viens Es nevis es, vai mans, nevis tu tikai tas, kas ir. Nav

citu vau k irt es un mans in manifestans vienotb un funkcionan.Dzirdot os vrdus, koar absoltu prliecbu izteica aklais jaunietis, Maharads uz viu paskatjs sapratnes unmlestbas acm, un pajautja: Ko tu tagad darsi? Atbilde bija: Ser, esmu sapratis tevi pilnb. Nav atlicisnekda darm. Dzvoana turpinsies. Tad vi ar dziu pateicbu paklanjsMaharadam un aizgja.


29/29

Aklais jaunietis patiesb nebija akls, teica Maharads. Viam bija stais redzjums. Tikai retajam tds piemt.

virzienrādītāji no nisargadatta, ramešs balsekars

Documents