„Vietējās kopienas organizāciju loma savas kopienas, valsts, Eiropas labklājības vairošanā”

Valdis Kudiņš, Latvijas Lauku foruma vadītājs2013. gada 10. septembrī

Latvijas Lauku forums

veicināt Latvijas lauku (vietējo) teritoriju ilgtspējīgu attīstību

stiprinātu pilsoniskās sabiedrības veidošanos Latvijas laukos, sekmējot vietējās iniciatīvas attīstību un sadarbību

pārstāvētu Latvijas lauku iedzīvotāju intereses nacionāla un starptautiska līmeņa institūcijās

sadarbotos ar valsts un pašvaldību iestādēm, NVO, uzņēmumiem un citām institūcijām

neformālais VRG sadarbības tīkls

36 no 40

LEADER pieeja

STRATĒĢIJA 2015:- nodrošina biedru interešu aizstāvību pēc to vajadzības (INTEREŠU AIZSTĀVIS)- ģenerē un virza inovatīvas idejas lauku (vietējai) attīstībai (IDEJU ŠŪPULIS)- palīdz lauku (vietējām) kopienām veidot savu nākotni (ILGTSPĒJĪGAS KOPIENAS)- ir Latvijas lauku kopienu balss Latvijā, Eiropā un pasaulē (KOPIENU BALSS)

LAUKU KOPIENU INICIATĪVAS

ĢEOGRĀFISKĀS KOPIENAS / APKAIMES

asociētie biedri – 18 NVO

SABIEDRĪBAS VIRZĪTA VIETĒJĀ ATTĪSTĪBA (CLLD) – jauna pieeja / metode

ELFLA EJZF ESF ERAF

LAUKI PIEKRASTE PILSĒTAS

LEADER pieeja~64 + ~20 milj. EUR

Lauku teritorija: 10 000 – 65 000 iedzīvotāju (nav pilsētas virs 15 000 iedz.)

Pasākumi:1) Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas

2) Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas

3) Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība

4) VRG darbības nodrošināšana, prasmju apguve, teritorijas aktivizēšana

1 projekts – max 50 000 EUR

Atbalsta intensitāte: sabiedriskā labuma projekti – 90%kopprojekti – 80%privātā labuma projekti – 70%

– iespēja ilgtspējīgai lauku kopienu attīstībai Latvijā

GATAVOŠANĀS - kopš 2011

Reģistrētu NVO skaits uz 1000 iedzīvotājiem

Likumsakarības:

• «džentlmeņa komplekts» - sievas, zvejnieki & mednieki, seniori, jaunieši …

• Jo tālāk no attīstības centriem, jo ciešāka saistība ar pašvaldību un pašvaldības darbiniekiem

• «Laukos» ir daudz NVO, kas primāri darbojas kā līdzeklis finansu piesaistei

Kopienu parlamentssaturs

ILGTSPĒJAS PAZĪMES:SADARBĪBA, LĪDZDALĪBA(38 / 73)

1. Sadarbība un iesaiste, īpaši cieša sadarbība starp paaudzēm. (9) /61. Sadarbība uz vietas aktivizējoties, izpaužoties.(19) /71. Sadarbība, komandas darbs. (16) /71. Pēctecības nodrošināšana. (8) /62. Saskaņota darbība (kopīga darbība). (4) /54. Sadarbības rezultātā veidojas jaunas aktivitātes, t.sk., kultūras dzīve. (13) /45. Saliedētība ar kopēju redzējumu. (2) /26. Līdzdalība lēmumu pieņemšanā. (2) /1

CILVĒKRESURSI, t.sk. zināšanas(21 / 37)

2. Pozitīva demogrāfiskā situācija (līdzsvarota vecumu struktūra, aktīvu cilvēkresursu pieejamība). (9) /52. Ir pieejami cilvēkresursi (jaunieši, ģimenes) un zināšanas un to pēctecība. (19) /64. Jauniešu esamība. (4) /44. Jaunieši. (2) /35. Ir prasmīgi un iesaistoši līderi. (3) /3

KOPĪGS REDZĒJUMS, MĒRĶTIECĪBA(18 / 30)

1. Mērķtiecība. (4) /63. Kopienai ir vietas attīstības redzējums. (7) /43. Spēja mainīties, pielāgoties, radīt. (11) /55. Mērķtiecīgas jaunas idejas. (8) /3

FIZISKIE RESURSI(16 / 33)

3. Ir nepieciešamā infrastruktūra un atbalsts. (18) /53. Attīstīti/pieejami attīstības centri/pakalpojumi. (4) /43. Ir kopīga vieta. (2) /46. Aktivitātes centra esamība. (3) /26. Pieejama infrastruktūra (sakopta vide). (6) /1

UZŅĒMĒJDARBĪBA(13 / 19)

2. Drošības sajūta un darbs. (3) /54. Uzņēmējdarbības esamība. (4) /35. Uzņēmējdarbības esamība. (6) /26. Tiek veidots pamats ekonomiskām aktivitātēm (3) /27. Ekonomiskā aktivitāte. (3) /1

TRADĪCIJAS, t.sk. vērtības (9 / 22)

2. Tradīciju saglabāšana.(15) /64. Pastāv mūžizglītības aktivitātes un veidojas tradīcijas. (7) /3

ATTIECĪBAS AR VARU (2 /4)

6. Pozitīva varas attieksme. (1) /17. Sadarbība ar vietējo/nacionālo varu. (3) /1

PIEDERĪBAS SAJŪTA (2 /3) 5. Piederības sajūta. (3) /2

• Teritoriju un kopienas ilgtspēja ir daudzšķautnaina

• Gandrīz katra organizācija var sniegt un arī sniedz ieguldījumu teritorijas ilgtspējas nodrošināšanai, tomēr nepieciešama dažādu organizāciju līdzsvarota rīcība

• NVO loma kopienā:– NVO kā pilsoniskās sabiedrības apliecinājums• Zināšanas līdzdalības jautājumos ir nepietiekamas gan vietējā, gan nacionālā

līmenī;• Zema interese par nacionālo līmeni

– NVO kā atbalsts kopienas un teritoriju attīstībai• Laukos NVO ir vairāk kā atbalsts sadzīvisku jautājumu risināšanai, labākas

dzīves radīšanai, depresijas mazināšanai utt. • Cilvēkdrošība

Atziņas:

PROCESS

REZULTĀTS – REZOLŪCIJA:• Mūsu vēlamā Latvijas lauku un mazpilsētu nākotne ir aktīvas

kopienas, kas:– STRĀDĀ • Nākam kopā, esam pie viena galda un vienojamies, ar ko sāksim, ko darīsim un

kā viens otram palīdzēsim;– MĪL • Darām to, kas dod prieku un gandarījumu. Meklējam sadarbību ar citiem, kuri

mīl to, ko dara, jo tas rada pozitīvo enerģiju un spēju radīt;– TIC • Mēs ticam saviem partneriem, saviem iedzīvotājiem. Galvenais, mēs ticam paši

sev un savām spējām;– APZINĀS SAVAS PAMATVĒRTĪBAS un uz tām būvē savu dzīvi plaukstošā

Latvijā.

Rīcību virzieni:1. Dzīvotspējīgas un daudzveidīgas iedzīvotāju kopienas Latvijas laukos un mazpilsētās;

2. Efektīva komunikācija, pieredzes apmaiņu un sadarbību starp kopienām visā Latvijā;

3. Kopienu aktīvāka iesaiste un līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos, kopienu aktīva līdzdarbību un līdzatbildību par kopienas attīstības jautājumiem;

4. Lauku telpas pozitīvais tēls un tās pievilcība uzņēmīgu cilvēku vidū;

5. Resursu (t.sk. zemes) pieejamība dzīvošanai un darbam laukos;

6. Vietējo produktu un vietējo uzņēmēju sabiedriska atzīšanu, t.sk. vietējās ekonomikas un vietējo vērtību veidošana;

7. Zemes (resursu) noturēšana savā kopienā (īpašumā);

8. Uzņēmējdarbība un finanšu resursi uzņēmējdarbības uzsākšanai;

9. Kopienu attīstības iniciatīvām nepieciešamais finansējums;

10. Kopienu attīstības iniciatīvām nepieciešamie nemateriālie resursi;

11. Kopienu mācīšanās mūža garumā;

12. Pašvaldības veicinošā loma kopienu ilgtspējīgai attīstībai.

1. Dzīvotspējīgas un daudzveidīgas iedzīvotāju kopienas Latvijas laukos un mazpilsētās:

– vietējo līderu atbalsta un iedrošināšanas pasākumi (kopienu līmenis);– mācības interaktīvu metožu pielietošanā vietējo cilvēku vajadzību izpētē, kopīgu rīcību identificēšanā

un to mērķtiecīgā īstenošanā (kopienu līmenis);– kopienu resursu kartēšanas lomas popularizēšana cilvēku “apslēpto” spēju apzināšanā (kopienu

līmenis);– iedzīvotāju pašapziņas un pašaktivitātes celšanas pasākumi, t.sk. mazinot bailes kļūdīties (kopienu

līmenis);– daudzveidīga iedzīvotāju komunikācijas veicināšanas un aktīvu kontaktu loku veidošana kopienās

(kopienu līmenis);– alternatīvu pasākumu izmantošana sociālo saišu stiprināšanai kopienās, piem., sporta pasākumi,

talkas, kopīgas pusdienas u.tml. (kopienu līmenis);– piemēri Latvijā un ārzemēs par ziedošanu, filantropiju t.sk. skaidrojošais darbs un vietējo kopienu

fondu popularizēšana (kopienu līmenis);– paaudžu sadarbības iniciatīvas (kopienu līmenis);– jauno ģimeņu ģimenisko vērtību saglabāšana, attīstību, dzīvesprasmju apguve (kopienu līmenis,

novadu līmenis);– iespējas darba vietu radīšanai un uzņēmējdarbībai ārpus lielajām pilsētām, piem., kopienā esošo resursu

popularizēšanas kampaņas, kas parāda kopienas atvērtību uzņēmējdarbībai (kopienu līmenis, novadu līmenis);– vietējo resursu datu bāzes (novadu līmenis);– bezdarbnieku aktivizēšana, t.sk. veicinot individuālu pieeju un nodrošinot profesionālu atbalstu

bezdarbnieka iekļaušanai darba tirgū (visos līmeņos).

2. Efektīva komunikācija, pieredzes apmaiņu un sadarbību starp kopienām visā Latvijā:– iesaistīto pušu un to resursu integrācija – piem., Latvijas

formālo/neformālo iniciatīvas grupu datu bāze, t.sk. pieredzes stāsti (kopienu līmenis);

– publiski pieejama informācijas bāze par veiksmīgiem partnerību piemēriem vietējās attīstības jautājumu risināšanā (kopienu līmenis, novadu līmenis);

– novadu biedrību sadarbības programmas (novadu līmenis);

– kopienu sadarbības stiprināšanas projekti (kopienu līmenis, nacionālais līmenis);

– kopienu/NVO koordinatoru vislatvijas tīkls (kopienu līmenis, nacionālais līmenis);

– regulāra NVO sektora pētīšana (nacionālais līmenis).

3. Kopienu aktīvāka iesaiste un līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos, kopienu aktīva līdzdarbību un līdzatbildību par kopienas attīstības jautājumiem:

– brīvprātīgā darba popularizēšana (kopienu līmenis);

– aktīvāka pašvaldību funkciju (ieskaitot atbilstošos resursus) deleģēšana NVO (novadu līmenis);

– dažādu NVO līdzdalības formu radīšana (piem., iedzīvotāju padomes) novadu pārvaldībā, lēmumu pieņemšanā (novadu līmenis);

– pabeigts brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums (nacionālais līmenis);

– vietējās kopienas nozīmes popularizēšana pašvaldībā, valsts pārvaldē (piemēram, pieredzes apmaiņas pasākumi, brīvprātīgā darba dienas, kampaņas u.tml.) (nacionālais līmenis).

4. Lauku telpas pozitīvais tēls un tās pievilcība uzņēmīgu cilvēku vidū:

– Programma/iniciatīva “Iespējamā misija dzīvei un darbam laukos” (kopienu līmenis, nacionāls līmenis);

– Dzīves laukos popularizēšanas kampaņas, izceļot lauku telpas un kopienas iespējas (nacionālais līmenis).

5. Resursu (t.sk. zemes) pieejamība dzīvošanai un darbam laukos:

– pašvaldības un valsts zemes/dzīvojamā fonda pieejamība mājokļiem un uzņēmējdarbībai jaunienācējiem laukos (nacionālais līmenis, novadu līmenis);

– nacionālā programma, kas piešķir grantu vai citādu atbalstu jaunienācējiem laukos (darbam un uzņēmējdarbībai) (nacionālais līmenis).

6. Vietējo produktu un vietējo uzņēmēju sabiedriska atzīšanu, t.sk. vietējās ekonomikas un vietējo vērtību veidošana:

– sabiedrības informēšana un izglītošana par vietējo produktu patēriņu un pievienotās vērtības atgriešanos vietējā kopienā (visos līmeņos);

– vietējo ražotāju un produktu popularizēšana, attīstot īsās piegādes ķēdes, rīkojot vietējos tirdziņus, veidojot vietējo produktu atzīšanas un atpazīstamības atbalsta sistēmas, popularizējot vietējos produktus un ražotājus pašvaldību u.c. noteiktai teritorijai piesaistītu organizāciju mājas lapās (visos līmeņos);

– bioloģisko produktu vietējā patēriņa veicināšana (pircēju izglītošana, regulējumi, kas rada ekonomiskus labumus vietējam patēriņam) (visos līmeņos);

– sociālās uzņēmējdarbības attīstība, sekmējot vietējo resursu un vērtību radīšanu kopienā (visos līmeņos).

7. Zemes (resursu) noturēšana savā kopienā (īpašumā):

– sabiedrības apziņas stiprināšana par zemi (t.sk. citus dabas resursus) kā nozīmīgu resursu (t.sk. globālajā kontekstā) (kopienu līmenis, nacionālais līmenis);

– valsts zemes fonds (nacionālais līmenis);

– zemes resursu ilgtspējīga uzturēšanu un lietderīga izmantošana (visos līmeņos).

8. Uzņēmējdarbība un finanšu resursi uzņēmējdarbības uzsākšanai:– iespēja pašvaldībām līdzfinansēt uzņēmējdarbības attīstības iniciatīvas

(konkursi, balvas, ideju konkursi, konsultatīvais atbalsts), sekmēt uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstību (novadu līmenis, nacionālais līmenis);

– nodokļu atlaides pirmajos uzņēmuma darbības gados, t.sk., teritorijās, kurās nav dabīgi veidojušies labvēlīgi nosacījumi uzņēmējdarbības attīstībai (novadu līmenis, nacionālais līmenis);

– nacionālā programma finanšu resursu pieejamībai biznesa uzsākšanai (riska kapitāls, sēklas finansējums, ko tradicionāli nefinansē bankas u.tml.) (nacionālais līmenis);

– publisko finanšu instrumentu pieejamība uzņēmējdarbībai, neveidojot papildus ierobežojumus (līdzfinansējuma likmes u.tml.) (nacionālais līmenis);

– zems administratīvais slogs jaunajiem uzņēmējiem, optimizējot veicamo kontroles institūciju darbību (vienas pieturas princips), lielāku uzmanību pievēršot kontrolējošo institūciju konsultatīvo un izglītojošo funkciju veikšanai darbā ar jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem (nacionālais līmeni).

– krājaizdevu sabiedrību un kooperatīvu veidošana (visos līmeņos).

9. Kopienu attīstības iniciatīvām nepieciešamais finansējums:

– sociālā tīklošanās, kas palīdz veidot kopienas kopējo balsi dialogā ar pašvaldību (kopienu līmenis);

– darbs ar neformālo grupu līderiem, lai veidotu spēcīgu partneri dialogam ar pašvaldību (kopienu līmenis);

– vienota iniciatīva (sadarbības piedāvājumu) un aktīvs dialogs ar pašvaldību (kopienu līmenis);

– izpratni, ka finansējums nepieciešams arī iedzīvotājiem, nevis tikai infrastruktūras «monstriem» (novadu līmenis);

– ES projektiem, kas tiek īstenoti lauku teritorijās, bonusu sistēma, kas ļaus nekoncentrēties tikai uz pašvaldību centriem (novadu līmenis);

– definēt, kas ir lauku teritorija un bonusi lauku teritoriju atbalstam (nacionālais līmenis);

– projektiem, kas tiek īstenoti izmantojot LEADER pieeju, paredzēt finansējumu arī „mīkstajām” aktivitātēm (nacionālais līmenis).

10. Kopienu attīstības iniciatīvām nepieciešamie nemateriālie resursi:

– atbalsts kopienu aktīvistiem (kopienu līmenis);– mūžizglītības aktivitātes kopienā, lai iegūtu jaunas

kompetences un iemaņas jebkurā vecumā (kopienu līmenis);

– savas vietas popularizēšana, kopienā radot vietas vērtības apziņu un veicinot iedzīvotāju identificēšanos ar to (kopienu līmenis);

– iniciatīvas iedzīvotāju piederības sajūtas veidošanā un saglabāšanā (kopienu līmenis);

– savas vietas tradīcijas apzināšana, saglabāšana un jaunu radīšana (kopienu līmenis).

11. Kopienu mācīšanās mūža garumā:

– aktivitātes, kurās iedzīvotāji (īpaši bērni un jaunieši), var iepazīt un „izmēģināt” dažādas profesijas kopienā (kopienu līmenis);

– prasmju apguves darbnīcas, kas tiek īstenotas vietējās skolās (kopienu līmenis, novadu līmenis);

– uz rezultātu orientēti mūžizglītības speciālisti (iespējams apvienojumā ar kopienu koordinatoru un/vai konsultantu) (novadu līmenis);

– kvalitatīva profesionālās izglītības iestāžu tīkla saglabāšana reģionos (novadu līmenis, nacionālais līmenis);

– nacionālā programma pedagogiem, kas darbojas kopienu mūžizglītošanā (nacionālais līmenis).

12. Pašvaldības veicinošā loma kopienu ilgtspējīgai attīstībai:– pašvaldības budžetā finansējums iedzīvotāju iniciatīvām (mazo projektu

konkursi), līdzfinansējumu sabiedrisko aktivitāšu projektiem, ko īsteno kopienas (novadu līmenis);

– pašvaldības īpašumā esošo telpu pieejamība dažādām iedzīvotāju grupām sabiedriskā labuma aktivitāšu īstenošanai (novadu līmenis);

– ar kopienu pārstāvjiem rast risinājumus „tukšo” ēku apdzīvošanai (novadu līmenis);

– sadarbības prakse, kur NVO apsaimnieko pašvaldības īpašumus (novadu līmenis);

– speciālistu pieejamību ārpus novadu centriem (jauniešu koordinatori, uzņēmējdarbības speciālisti, juristi u.c.) (novadu līmenis);

– pakalpojumu vienas pieturas punktu tīkli kopienu centros (novadu līmenis);

– informācija par sabiedrisko apspriešanu iedzīvotājiem pieejamos veidos (novadu līmenis).

REZOLŪCIJA – RĪCĪBAS PLĀNS

UZRAUDZĪBA - ATBALSTS

2. L

ATVI

JAS

LAU

KU K

OPI

ENU

PAR

LAM

ENTS

(201

5)

Informācija:

• laukuforums.lv

• twitter.com/laukuforums

• www.facebook.com/laukuforums

Pievienojieties ceļā uz 2.Latvijas Lauku

kopienu parlamentu!