vides jautājumi harstad pašvaldībā 2012
DESCRIPTION
Vides jautājumi Harstad pašvaldībā 2012. Pre zentācija 12.06.2012. Erlend Sletten Arnekleiv, padomnieks vides jautājumos. Ar vidi un konkurētspēju saistītie mērķi pašvaldības attīstības plānā. Spēkā esošā pašvaldības attīstības plāna ( sadaļa: sabiedrība ) galvenie mērķi ir: - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
Vides jautājumi Harstad pašvaldībā 2012
Erlend Sletten Arnekleiv, padomnieks vides jautājumos
Prezentācija 12.06.2012
Ar vidi un konkurētspēju saistītie mērķi pašvaldības attīstības plānā
Spēkā esošā pašvaldības attīstības plāna (sadaļa: sabiedrība) galvenie mērķi ir:
• Iedzīvotāju skaita pieaugums kļūt par pievilcīgu pašvaldību, kurā cilvēki vēlas dzīvot un dibināt uzņēmumus
• Aktīva ekonomiskā politika koncentrējoties uz daudzveidīgu tautsaimniecību
• Vides pilsēta Harstadaktīva un konkurētspējīga sabiedrība
• No šūpuļa līdz kapamīpaši pievēršot uzmanību bērniem, jaunajiem iedzīvotājiem un
kultūrai Harstad pašvaldība – pievilcīga visas dzīves garumā
Enerģijas un vides plāns
• Norvēģija ir uzņēmusies ievērojami samazināt izmešu daudzumu (saskaņā ar Kioto protokolu)
• Valsts pieņemtajās vadlīnijās par Norvēģijas vides politikas attīstību noteikts, ka visām pašvaldību līdz 01.07.2010. jāizstrādā savs enerģijas un vides plāns
• Galvenais mērķis:– Samazināt enerģijas patēriņu– Paaugstināt atjaunojamās enerģijas proporciju – Radīt atbilstošu vidi videi draudzīgas sabiedrības veidošanai
Izmeši
• Klimagassutslippene i kommunen er beregnet til å ha vært: (tonn CO²-ekvivalenter): ---------------------->
• Trenden er tydelig og viser en konstant, men svak nedgang
• 2009: gir utslipp av 2,57 tonn CO²-ekvivalenter pr innbygger. Dette er betydelig lavere enn landsgjennomsnittet som ligger tett opp til 11 tonn (miljostatus.no).
Gads tonn CO²-ekvivalenter
1991 68 011
1995 66 661
2000 66 074
2005 65 491
2008 61 705
2009 60 158
Nākotnē plānotais
• Enerģijas un vides plānā prognozētā attīstība (2020.gada rādītāji salīdzinājumā ar 2007.gada līmeni):
• Stacionārie izmeši samazinās par 42%• Ražošanā radušies izmeši samazinās par 22%• Mobilie izmeši pieaug par 14%
Elektriskie automobīļi
• 2011.gadā Harstad pašvaldība iegādājās četrus elektromobīļus. Labas atsauksmes. Braukšana ziemā – izaicinājums.
• Iegādātas arī piecas hibrīdautomašīnas
Harstad ceļu pakete
• Harstad pašvaldības transporta sistēma ir slikti regulēta, īpaši sabiedriskais transports; piedāvājums gājējiem un velosipēdistiem nav atbilstošs un satiksme nav droša
• Harstad paketi 2012. gada 26. janvārī apstiprināja pašvaldības dome un tā ir iekļauta nacionālajā transporta attīstības plānā (paredzot iebraukšanas maksu).
• Gājēji un velosipēdisti:– Vairāk nekā 30 km ietvju un riteņbraucēju celiņu – Pārvadi un tuneļi gājējiem un riteņbraucējiem
• Sabiedriskais transports– Uzlabot infrastruktūru, maršrutu shēmu, pieejamību un paaugstināt reisu
biežumu
• Ceļu satiksme– Tunelis, lai mazinātu satiksmi pilsētas centrā (vismaz 40% samazinājums)– Apļveida krustojumi, trokšņu slāpētāji, satiksmes drošības pasākumi
Bioenerģijas risinājumi siltināšanai
• Atklāts 2012.gada martā
• Vietējie kokmateriāli ir galvenais enerģijas avots. 90 % no kurināmā pamatā ir bioenerģija.
• 13 naftas krātuves ir slēgšanas gatavībā
• Jaunām ēkām bioloģisko risinājumu ieviešana ir obligāta
• Sagaidāmais samazinājums gadā CO2-izmešiem: 8000 tonnas.
Gaisa piesārņojums
• Gaisa kvalitātes mērījumi 20 punktos veikti 2011.janvārī/februārī
• Augstākā fiksētā vērtība: (28,3 µg/m3)
• Valsts mērogā robežas pieļaujamajiem NO2 mērījumiem tiek norādītas kā vidējās vērtības gadā (40 µg/m3), og som timemiddelkonsentrasjon med et visst antall timer (18) pr. kalenderår som kan være over en grenseverdi (200 µg/m3).
Harstad osta ir stipri piesārņota - pētījumi 1997-2009 liecina:
– Jūras dibens ir ļoti stipri piesārņota ar metāliem un organiskām indēm
– Piesārņojuma izplatīšanās jūras dibenā un piekrastē rada nepieņemami lielu risku cilvēku veselībai un ekoloģijai
– Dzīvnieku sugu daudzveidība jūras gultnē ir niecīga, pārsvarā dominē sugas, kas pielāgojušās piesārņotajai videi
Lielais zivju patēriņš ir negatīvi ietekmējis dabīgo barības ķēdi
Mērķis: tīra Harstad osta
• Piesārņotās gultnes tīrīšana– līdz 15 m dziļumā– 110.000 m3
• Aptvertā platība – 15-20 m dziļumā– 40 000 m3
• Darbības teritorija 0,45 km2
Darbības mērķis/sagaidāmie rezultāti:
Samazināt biežāk sastopamo indīgo vielu -svina, kadmija, dzīvsudraba, PAH 16 un PCB7 koncentrāciju līdz III līmenim teritorijās, kur ir šo vielu koncentrācija un kur nepieciešama attīrīšana.
Paplašināt kuģošanas iespējas par 60 metriem platumā un 9 metriem dziļumā
Izvēlētais atkritumu poligona risinājums
• Atkritumu poligons izvietots gar krastu, stipra norobežošana
• Droša uzglabāšana
Papildus ieguvumi:• Jauna ostas teritorija
• Jaunas ekonomiskās zonas
• Jauna piestātne
Vides novērošana
• Brīvprātīga sertificēšanas kārtība maziem un vidējiem uzņēmumiem un publiskām institūcijām.
• Uzņēmums izstrādā ārējās vides aizsardzības sistēmu, kā vienu no galvenajiem mērķiem nosakot arī šīs sistēmas pastāvīgu uzlabošanu.
• Lai sertificētos, uzņēmumam jāizpilda virkne vispārēju un nozarei specifisku prasību.
• Īpaša uzmanība tiek pievērsta darba videi, enerģijai, transportam og iepirkumiem.
• Pašvaldība uzņemas sertificētāja/kontroliera lomu un izsniedz sertifikātus.
• Harstad pašvaldībā sertificēti 13 uzņēmumi, kopumā valstī 3783 (2012.gada 12.jūnija dati).
Harstad pašvaldības galvenie izaicinājumi
1. Atkritumi privātīpašnieku īpašumos – Iedzīvotāji, kas savos īpašumos uzglabā lielus atkritumu daudzumus,
kas potenciāli piesārņo dabu.
2. Atkritumi, kam nav zināms “īpašnieks”– Iedzīvotāji, kas izgāž savus atkritumus noteiktās vietās brīvā dabā.
Tipiskās – publiskos īpašumos.– Gadījumi, kad cilvēkiem nav zināšanu un atbildības sajūtas par
atkritumu izmešanu savā īpašumā.
3. Atkritumi pilsētas centrā– Ātro uzkodu iepakojums, cigarešu izmeši, stikla pudeles. Lielākā
daļa atkritumu rodas pēc svētkiem un atpūtas pilsētā.
1. Atkritumi privātajā īpašumā
2. Atkritumi dabā/”bezsaimnieka” atkritumi
3. Atkritumi pilsētas centrā