…vai recesija jau beigusies, vai esam veiksmes stāsts? · 2019-06-07 · sez. izl. reāla ikp...

1© Swedbank

Latvijas makro tendences…vai recesija jau beigusies, vai esam veiksmes stāsts?

MārtiņšKazāks, PhD

Galvenais ekonomists

AS Swedbank

2010.gada 27.aprīlis

© Swedbank

Pasaules ekonomika:stimuli ir nostrādājuši, tomēr nenoteiktība ir augsta un vidēja termiņa riski pieaug

3© Swedbank

IKP, anualizētas ceturkšņa izmaiņas (si)

-20

-15

-10

-5

0

5

10

1Q 08 1Q 09

Vācija Zviedrija Lielbritānija ASV

2010 2011

Avots: Reuters, Swedbank prognozes

Pasaules ekonomika: recesija ir beigusies, bet atgūšanāsbūs nevienmērīga

Lielākajās ekonomikās recesija ir beigusies, darba tirgus pamazām sāk uzlaboties, lai gan

arvien svārstīga, riska apetīte ir augusi …

… bet dažādi vidēja termiņa riski kļūst arvien redzamāki, t.i. cikliski instrumenti nevar

atrisināt strukturālas problēmas!

Iepirkumu menedž eru indekss (PMI)

20

30

40

50

60

70

Jan.06 Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10

Eirozona ZviedrijaLielbritānija ASV Avots: Reuters

virs 50nozīmē izaugsmi

4© Swedbank

Pasaules ekonomika: akūtas strukturālas problēmas (1)

Bezdarba kāpums mitējies un produktivitāte pieaug, bet bezdarbs vēl ilgstoši būs augsts

(t.i. jobless recovery?)

Augsti budž eta deficīti un kāpjoši parāda līmeņi …kāda būs to samazināšanas stratēģija? Kad

Vācija un Ķīna tērēs, bet ASV krās?

Bezdarba līmenis, % (s.i.)

4

6

8

10

1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09 Jan.09

US UK SE Eurozone

Avots: Reuters EcoWin

Valdības finanses, % no IKP

0

20

40

60

80

100

120

US UK SE EA FR DE GR IT ES

Parāds 2008.g. beigās budžeta deficīts 2009.g.

Avots: The Economist, Eurostat

5© Swedbank

5 gadu CDS likmju starpība (pret Zviedriju)

0

200

400

600

800

1000

Jan.09 Apr.09 Jūl.09 Okt.09 Jan.10 Apr.10

LV LT EE GR ES IRAvots: Reuters Ecowin

Pasaules ekonomika: akūtas strukturālas problēmas (2)

Vāja fiskālā disciplīna un efektīvu kontroles mehānismu trūkums: kas notiks ar eiro un eiro zonu kā tādu, ekonomiku un procentu likmju konverģence vai diverģence, kā ar too big

to fail finanšu sektorā, u.t.t.?

© Swedbank

Latvija:vai recesija jau beigusies?

7© Swedbank

Sez. izl. reāla IKP ceturkšņa izaugsme, %

-15

-10

-5

0

5

10

1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09

IKP Iekšzemes patēriņš Eksports

Avots: CSP

IKP: iespējams, recesija jau ir beigusies… bet straujas un noturīgas izaugsmes tik drīz vēl nebūs

IKP ir samazinājies par ¼. Eksports un ne tik slikts patēriņšsāk stabilizēt ekonomiku. Esam

zemākajā vai tuvu zemākajam punktam…

… optimisms pieaug, bet fundamentālas izmaiņas ekonomikas struktūrā vēl tikai sāk

iezīmēties…

Ekonomikas konjunktūras indekss un IKP

70

75

80

85

90

95

100

105

110

115


-30

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

Ekonomikas konjunktūras indeksIKP gada izmaiņas, % (l.a.)

Avots: Eurostat

8© Swedbank

Nozares: dinamika ļoti atšķirīga pa sektoriem, t.i. eksports vs. iekšzemes pieprasījums

Apstrādes rūpniecībā kopumā straujas un noturīgas izaugsmes vēl nav, būtiski pieaug

eksporta īpatsvars nozaru kopējā apgrozījumā…

… līdzšinējā dinamika ir ļoti atšķirīga pa nozarēm dalījumā eksports vs. iekšzemes

pieprasījums, pēdējiem klājas sliktāk.

Apstrādes rūpniecības izlaide

60

70

80

90

100

110

120

Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10

-30

0

30

60

90

gada izmaiņas (la) indekss, 2005=100 (si)Avots: Reuters

Apstrādes rūpn. izlaide, 2005=100 (si)

60

70

80

90

100

110

120


Metālapstāde Pārtikas rūpn. Kokrūpniecība

Avots: Reuters

9© Swedbank

Darba tirgus: bezdarba kāpums rimstas, bet atgūšanās būs lēna un “vilks līdzi” virkni ilgstošu strukturālu problēmu

Darbaspēka izmaksu mazināšana ļāvusi uzlabot produktivitāti, bet šīs metodes nenodrošinās

pastāvīgu konkurētspējas izaugsmi

Vājšdarba tirgus = vājšpatēriņš. Strukturālas problēmas, t.sk. emigrācija, bezdarbs, augstāku

nodokļu risks, bremzēs patēriņa kāpumu.

Mazumtirdzniecības apjoms, 2005=100 (si)

40

60

80

100

120

140

160

Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10-40

-20

0

20

40

60

80

100

120

gada izmaiņas (la) indekss

Avots: CSP

Darba tirgus rādītāji, %

-40

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

50

1Q 07 1Q 08 1Q 09

Darba meklētāju īpatsvarsDarba samaksas gada pieaugumsNominālās bruto algas izmaiņas Avots: CSP

10© Swedbank

Konkurētspēja: uzlabošanās dēļ deflācijas, bet turpmāka dinamika atkarīga no strukturālām reformām

Vai un cik ilgi deflācija turpināsies? Pēdējos trīs mēnešus patēriņa cenas ir kāpušas, arī

raž otāju cenas kāpj.

Konkurētspēja ir uzlabojusies, bet deflācijas scenārija veiksmīgu realizāciju noteiks

strukturālo reformu gaita.

Patēriņa cenu indeksa izmaiņas, %

-15

-10

-5

0

5

10

15

20


-2

0

2

4

6

8

10

12

mēneša izmaiņas (la) gada izmaiņas

Avots: Reuters

Reālais efektīvais kurss (izmantojot PCI)

90

100

110

120

130


EE LV LTAvots: Reuters

11© Swedbank 11

Deflācijas sāpes: pieaug kredītsaistību slogs (1)

Ienākumiem krītoties, pieaug kredītsaistību slogs un parāda apkalpošanas izmaksas…

… dēļ kāpjošām importa cenām un krītošām iekšējām cenām esošā parāda apkalpošana

būs īpaši grūta iekšējā pieprasījuma sektoram.

Izsniegtie kredīti apstrādes rūpniecībā

0

25

50

75

100

1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09

0

375

750

1125

1500

% no pievienotās vērtībasmilj. latu (la) Avots: FKTK, CSP

Izsniegtie kredīti iekšzemes tirdzniecībā

0

20

40

60

1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09

0

400

800

1200

% no pievienotās vērtībasmilj. latu (la) Avots: FKTK, CSP

12© Swedbank 12

Deflācijas sāpes: pieaug kredītsaistību slogs (2)

The Economist: „Kredītsaistību samazināšanas process ir neglīts apzīmējums sāpīgam

procesam”

Reālo procentu likmju pieaugums palielina parāda slogu gan mājsaimniecībām, gan

uzņēmumiem

Vidējās svērtās nominālas procentu likmes izsniegtiem kredītiem eiro, %

0

2

4

6

8


MājsaimniecībāmNefinanšu uzņēmumiem

Avots: Latvijas Banka

Vidējās svērtās reālas procentu likmes izsniegtiem kredītiem eiro, %

-15

-10

-5

0

5

10

15


Mājsaimniecībām (PCI deflēts)Nefinanšu uzņēmumiem (RCI deflēts)

Avots: CSP,Latvijas Banka

13© Swedbank

Cikliski koriģētā konsolidētā kopbudžeta bilance, % no IKP

-10

-8

-6

-4

-2

0

2005 2006 2007 2008 2009

EE LV LT

Avots: DG ECFIN Autumn2009

Vispārējās valdības nodokļu ieņēmumi un izdevumi, % no IKP

0

10

20

30

40

50

EE LV LT

Nodokļu ieņēmumi, 2000-2007Nodokļu ieņēmumi, 2008Nodokļu ieņēmumi, 2009Izdevumi, 2000-2007Izdevumi, 2008Izdevumi, 2009 Avots: Eurostat

Fiskālā situācija: nepieciešama dziļāka konsolidācija

Izdevumu un nodokļu ieņēmumu plaisa ir augusi visās valstīs, un tikai 3Q 2009 šī tendence lūza. Nodokļu ieņēmumu īpatsvara mazināšanās IKP

norāda uz akūtu ēnu ekonomiku LV.

Arī turpmākajos gados tiek prognozēti lieli budž eta deficīti, piem. 2010.gadā 9.5% LT,

8.5% LV, un tikai 2.2% EE.

14© Swedbank

Vai Latvija ir/ būs veiksmes stāsts?… cik drosmīga būs valdība pēc Saeimas vēlēšanām? Kādus pārsteigumus varam gaidīt?

15© Swedbank

Tendences: divriteni izdomāt nevajag! Vienkārši konsekventi īstenojam to, ko esam apņēmušies.

15

2008 2009 2010p 2011p

Reālā IKP izaugsme, %

Igaunija -3.6 -14.1 1.5 4.5

Latvija -4.6 -18.0 -2.5 4.0

Lietuva 2.8 -15.0 -2.0 3.0

Darba meklētāju īpatsvars, % no ekon. aktīvajiem

Igaunija 5.5 13.8 14.0 12.0

Latvija 7.5 16.9 21.5 19.5

Lietuva 5.8 13.7 16.0 15.5

Patēriņa cenu izmaiņas, %

Igaunija 10.4 -0.1 0.5 1.8

Latvija 15.4 3.5 -3.0 0.0

Lietuva 10.9 4.5 1.0 1.0

Reālas neto algas izaugsme, %

Igaunija 3.2 -5.2 -5.3 1.5

Latvija 6.3 -5.9 -8.0 2.0

Lietuva 10.1 -7.5 -5.0 0.0

Avots: Nācionāla statistika un Swedbank

Lai izaugsme būtu noturīga vidējā termiņā un “atsitiena” efektam nesekotu stagnācija, nepieciešams pabeigt strukturālās reformas!

16© Swedbank

Kredītrisku aģentūras uzlabo Latvijas kredītriska nākotnes redzējumu no negatīva uz stabilu, bet kredītreitings vēl arvien ļoti vājš… CDS likmes ļoti augstas, bet dēļ Grieķijas neveiksmēm Latvija jau sāk izskatīties pēc mazliet pārprasta veiksmes stāsta, kam var

sekot arī pozitīvāks viedoklis risku jomā…

5 gadu CDS likmju starpība (pret Zviedriju)

0

200

400

600

800

1000

Jan.09 Apr.09 Jūl.09 Okt.09 Jan.10 Apr.10

LV LT EE GR ES IRAvots: Reuters Ecowin

Naudas tirgus: relatīva stabilitāte

17© Swedbank

Preču eksports 2009.g. javāris – 2010.g. februāris, milj. LVL

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Pārtika unlauksaimn.

prod.

Koks un tāizstr.

Mehānismiun iekārtas

Metāli Kīmiskieprod.

Minerālprod. Satiksmeslīdz.

Tekstils unapavi

Mēbeles Plasmasasizstr.

Celuloze un papīrs

Būvniecībasmat.

Citi Optiskāsierīces

Avots: CSP

Preču eksports: situācija uzlabojas dēļ krītošām vietējām izmaksām un kāpjošām cenām pasaulē

Preču eksports

0

100

200

300

400

Jan.09 Apr.09 Jūl.09 Okt.09 Jan.10

-40

-20

0

20

40

milj. LVL gada izmaiņas (la)

18© Swedbank

Tendences: ekonomikas struktūra mainīsies (1)

Dž ini koeficients, 2000-2008

10

15

20

25

30

35

40

LV LT EE EU25 NMS10 SE

Avots: Eurostat

Latvijas IKP un nodarbinātība, 2002-2015

600

800

1000

1200

1400

2002 2005 2008 2011 2014

20

30

40

50

60

Nodarbinātība, tūkst. cilvēkuIKP uz 1 iedz., % no ES15 (l.a.)

Avots: Eurostat, Sw edbank prognozes

Krīzes dēļ nevienlīdzība pieaugs vēl izteiktāk gan sociālo slāņu, gan valsts reģionu starpā…

… ekonomika ilgstoši būs mazāka nekā iepriekš, tāpat nodarbināto skaits...

19© Swedbank


IKP pēc izlietojuma (2008), % no kopējā

-80%

-40%

0%

40%

80%

120%

160%

2003 2007 2015

Preču un pakalpojumuimports

Preču un pakalpojumueksports

Bruto pamatkapitālaveidošana

Valdības patēriņš

Mājsaimniecībupatēriņš

Avots: Eurostat, Swedbank

… sabiedrība noveco, emigrācija pieaugs, kas nozīmēs lielāku slogu uz strādājošajiem…

… cita ekonomikas struktūra ar krietni mazāku patēriņa īpatsvaru...

Iedzīvotāju vecuma struktūra (2009), cilvēku skaits

0 10 000 20 000 30 000 40 000

0 g.

10 g.

20 g.

30 g.

40 g.

50 g.

60 g.

70 g.

80 g.

90 g.

100+ g.

Avots: CSBL

Emigrācijas robs?

20© Swedbank

Bez nodokļu maksāšanas disciplīnas uzlabošanās ilgtspējīga un strauja izaugsme nav iespējama… nodokļi ir jāmaksā un pretim jāprasa efektīva nodokļu naudas izlietošana!


21© Swedbank

Nenoteiktība, lēns strukturālo reformu process un lēmumu atlikšana tiek iecenota procentu

likmēs, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un nākotnes ienākumus…


Kredītu vidējās procentu likmes (EUR), %

0

2

4

6

8

10


EE LV LT

Avots: CSP, Igaunijas Banka, Lietuvas Banka

22© Swedbank


• Nodokļu sistēma– … progresivitāte pieaugs? – … nodokļu slogs pieaugs?– … kuri nodokļi kāps?

• Policentriska attīstība– … vai maz ir reāli par kaut ko tādu sapņot?– … pieaugs ekonomiska un politiska spriedze Rīga vs. Ārrīga vs. Latvija?

• Īpašnieku struktūras maiņa un reģionāla integrācija– … lielāka ārvalstu kapitāla klātbūtne, mazāka ēnu ekonomika, sociāli orientētāks ekonomikas

modelis?– … kā kompensējam to, ka igauņi ātrāk ieviešeiro?

• Reformas valsts pārvaldē– … maza un profesionāla valsts pārvalde ar šādām algām un motivācijas sistēmu?– … vai pieaugs korupcijas riski?

• Kas citam bedri rok, pats tajā iekrīt– … kādēļ ar līdzīgu IKP kritumu Igaunijā kredītmaksājumu kavējumu skaits ir reizes 3 mazāks

nekā Latvijā? … tas tiks iecenots nākotnes procentu likmēs un apgrūtinās konkurētspēju.

…vai recesija jau beigusies, vai esam veiksmes stāsts? · 2019-06-07 · sez. izl. reāla ikp...

Documents