TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA: KUR ESAM?

Mārtiņš BitānsMonetārās politikas pārvaldes vadītājs

Latvijā pēdējie 10 gadi ir bijuši salīdzinoši veiksmīgi

30.0 50.0 70.0 90.0 110.0 130.0 150.030.0

50.0

70.0

90.0

110.0

130.0

150.0

IKP uz iedzīvotāju 2003. gadā (% no ES vidējā, PPS)

IKP

uz ie

dzīv

otāj

u 20

13. g

adā

(% n

o ES

vid

ējā,

PPS

)

Latvija

Rumānija

Vācija

Malta

Čehija

Horvātija

UngārijaIgaunija

Slovākija

Polija

Lietuva

Bulgārija

Lielbritānija

SomijaFrancija

ItālijaSpānija

Grieķija

KipraSlovēnija

Portugāle

DānijaZviedrija

AustrijaĪrija

NīderlandeBeļģija

Avots: Eurostat

3

IKP pēc pirktspējas paritātes (100 = eiro zonas vidējais)

20002002

20042006

20082010

20122014

30.0

35.0

40.0

45.0

50.0

55.0

60.0

65.0

70.0

75.0

LatvijaLietuvaIgaunijaSlovākija

20002002

20042006

20082010

20122014

60.0

65.0

70.0

75.0

80.0

85.0

90.0

95.0

100.0

105.0

KipraGrieķijaItālijaPortugāleSpānija

Konverģējošās valstis Diverģējošās valstis

Datu avots: Starptautiskais Valūtas fonds un Latvijas Bankas aprēķini

4

Klasisks vidēju ienākumu slazda (middle income trap) piemērs: Portugāle

2004.-2014. gadu reālā IKP vidējā izaugsme: -0.1%

o Kapitāla ieplūdes netirgojamā sektorā => konkurētspējas problēmas;

o Bezatbildīga fiskālā politika – valdība neņēma vērā sabiedrības novecošanās radīto spiedienu uz sociālo budžetu. Tādēļ, lai finansētu pensiju izmaksas, nācās celt nodokļus, mazināt izdevumus investīcijām.

o Ārkārtīgi neelastīgs darba tirgus. Tas būtiski iedragāja darbinieku produktivitātes rādītājus.

o Strukturālo reformu trūkums => vāja produktivitātes izaugsme.

20002001

20022003

20042005

20062007

20082009

20102011

20122013

2014155000

160000

165000

170000

175000

180000

185000

-5-4-3-2-1012345

Gada pārmaiņas, % (labā ass)Milj. Eiro

Portugāles reālais IKP, milj. eiro

Neierēķinot spekulatīvā kapitāla ieplūdi, Latvijas perspektīvas šobrīd: izaugsme 2-3%

robežās

2003-2008 2009-2011 2012-2020-4

-2

0

2

4

6

8

Produktivitātes ietekme Kapitāla ietekmeDarbaspēka ietekme Potenciālā IKP izaugsme

Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini

5

Potenciālā IKP izaugsme Latvijā (%)

Latvijas zemo vidējo ienākumu līmeni nosaka zemais darba ražīgums – tātad jāpaaugstina produktivitāte!

Kā produktivitāti var paaugstināt?

1. Modernizēt ražošanas tehnoloģijas

Mēbeles

Ādas izstr

ādājumi

Mašīnbūve

Koksnes iz

strādājumi

Tekstils

Metāls

Gumijas, p

lastmasa

Pārtika

Elektroierīc

esPapīrs

Minerālprodukti

Transports

Ķīmisk

ā rūpniecīb

a0

20406080

100120140160180

Latvija

Portugāle

Vācija

Kapitāla un darbaspēka attiecība, 2012. gads

Bet: investīciju atdeve Latvijā zemāka nekā Vācijā

Ķīmiskā rūpniecībaĀdas izstrādājumi

MašīnbūveGumija un plastmasa

TekstilsTransporta līdzekļi

EletroierīcesPapīrs

PārtikaMetāli

MinerālproduktiKoksne

Optiskās ierīces

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Investīcijas uz 1 strādājošo (LV % no Vācijas)

Pievienotā vērtība 1 strādājošajam (LV % no Vācijas)

Latvijas izglītības sistēma “neražo” speciālistus, kas ļautu sekmīgi darbināt modernās tehnoloģijas

Īrija

Grieķija

Vācija

Lielbrit

ānijaMalta

Čehija

Francija

Igaunija

Luksemburga

Austrija

ES (28 valsti

s)

Somija

Spānija

ZviedrijaKipra

Horvātija

SlovākijaDānija

Itālija

polija

Slovēnija

Ungārija

Portugāle

Nīderlande

Latvija

Rumānija

Beļģija

Lietuva

Bulgārija02468

1012141618

Matemātikas, datorzinības studējošie 2012. gadā, % no visiem studentiem

2. Jārada inovatīvi produkti, ar mērķi pārdot dārgāk, nevis lētāk kā konkurentiem

Pārtika Dzērieni Minerālprodukti Ķīmiskās rūpniecības

produkti

Pārējie produkti Mašīnbūve un transports

0

50

100

150

200

250

300

Latvija

Portugāle

Vācija

Eksporta vienības cena (EUR), 2014 gads

Bet: Ar pašreizējo pētniecības un attīstības finansējumu grūti būt inovatīviem

Zviedrija

Somija

Austrija

VācijaDānija

Beļģija

Nīderlande

Francija

Slovēnija

Lielbrit

ānijaČehija

IgaunijaItā

lija

Spānija

Portugāle

UngārijaMalta

Slovākija ĪrijaPolija

Grieķija

HorvātijaKipra

Latvija

Bulgārija

Rumānija0.0

200.0

400.0

600.0

800.0

1,000.0

Valdība Privātais bizness Augstākās izglītības iestādesAvots: Eurostat

Izdevumi pētniecībai un attīstībai (EUR uz iedz.)

3. Imitēt, bet produktus ar potenciālu. Ja nemainās tautsaimniecības struktūra, Latvijas ienākumu slieksnis 77% no Vācijas

PārtikaĀdas izstrādājumi

KoksneTekstils

ApģērbsGumija un plastmasa

MinerālproduktiPapīrsMetāli

Optiskie aparātiElektroierīces

MašīnbūveTransports

Ķīmiskā rūpniecība

0.0 10.0 20.0 30.0 40.0 50.0

0.030.060.090.0120.0150.0

Darbaspēka ražīgums Vācijā

Latvija

Vācija

Avots: Eurostat

Apstrādes rūpniecības struktūra (%), 2013. gads

Kā rodas augstas pievienotas vērtības produkti?

Valsts atbalsta politika ir pakārtota esošajai tautsaimniecības struktūrai

0%40%80% Peļņa pirms nodokļiem

Citi izdevumi

Amortizācija un procentu maksājumi

Darbaspēka izmaksas

Materiālu izmaksas

Latvijas uzņēmumu apgrozījuma struktūra (%)

Ķīmiskā rūpniecība: 1999. gadā – 0% perspektīvu produktu, 2009. gadā – 8%

1999 2009

Ražošanas iespējas Latvijā Ražošanas iespējas Latvijā

Prod

ukta

pot

enci

āls

Prod

ukta

pot

enci

āls

Secinājumi

Ja neizrausimies no vidējo ienākumu slazda – risks kļūt par otru Portugāli ar 2-3% izaugsmi

Vienīgā iespēja – paaugstināt darba ražīgumu. Bet kā?

importēt jaunākās tehnoloģijas pie pašreizējās situācijas neatmaksājas

kļūt inovatīviem prasa resursus, kuru Latvijai nav

sākt ražot citas preces tas prasa mainīt valsts atbalsta politikas pieeju: atbalsts tikai labākajiem,

nevis visiem (vidējam) uzņēmumiem mērķis – Latvijā vismaz 50 Grindeksi