Sporta politika LatvijIzgltbas un zintnes ministrijasSporta departamenta direktoreAGRA BRNE

Sporta politiku Latvij nosakaSporta likums (28.11.2002) likuma mris ir noteikt sporta organizanas un attstbas visprgos un tiesiskos pamatus

Sporta politikas pamatnostdnes 2004.2012.gadam

Nacionl sporta attstbas programma 2006. 2012.gadam

Sporta politikas pamatnostdnes2004.2012.gadam

Pamatnostdu izstrde un pieemanaIzstrdtas cie Izgltbas un zintnes ministrijas un ts padotb esos Sporta prvaldes sadarbb ar nevalstiskajm sporta organizcijm, valsts un pavaldbu institcijm.

Sabiedrisk apsprieana:etru tematisko darba grupu ietvaros;pla seminr ar pavaldbm 2003.gada 4.novembr.

Apstiprintas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rkojumu Nr.632

Groztas ar Ministru kabineta 2010.gada 12.jlija rkojumu Nr.391 [pagarints pamatnostdu termi ldz 2012.gadam (iepriek 2009)]

Btba un struktraNosaka valsts sporta politiku astoiem gadiem.

Pamatnostdns ir ietverti sporta politikas galvenie principi, mris, apakmri, priorittes, sasniedzamie politikas rezultti un vlamie rcbas virzieni to sasnieganai.

Pamatnostdnes paredz un iesaka turpint un attstt koncepcijas, kas tuvintu valsti sporta politikas mru sasnieganai.

Pamatnostdnes balsts uz starptautiski atztiem principiem un normm, kas noteiktas Sporta likum, Eiropas Sporta hart, Olimpiskaj hart, Eiropas Invaldu sporta hart, Sporta tikas kodeks, Antidopinga konvencij, Latvij atzts sporta un sporta treniu teorijas pamatos un ar sporta nozari saisttajos dokumentos.

Sporta politikas pamatprincipiPamatnostdnes nosaka, ka Latvijas sporta nozares attstb tiks ievroti di politikas pamatprincipi, kas izriet no Eiropas Sporta hartas nosacjumiem:iespjas visiem jauniem cilvkiem iegt fizisko izgltbu un sporta pamatiemaas;iespjas katram indivdam piedalties sporta aktivitts dro un veselg vid;aizliegums izplatt un lietot dopinga vielas un metodes;atbalsts augstu sasniegumu sportam Latvijas valsts popularizanai rvalsts un valsts patriotisma stiprinanai;atbalsts invaldu sporta attstbai;sadales un izlietojuma atkltums - atklta sporta politika ldzeku sadale un izlietojums.

Pamatnostdu mris un apakmriLatvijas valsts sporta politikas mris ir veidot veselas, fiziski un gargi attsttas personbas.

Apakmri:radt iespju katram indivdam nodarboties ar sportu (Sports visiem);

nodroint valsts atbildbu par brnu un jaunieu obligto fizisko izgltbu (Brnu un jaunieu sports);

nodroint atbalstu talantgu sportistu un komandu sagatavoanai startiem olimpiskajs spls, pasaules sporta spls, pasaules un Eiropas empiontos (Augstu sasniegumu sports);

nodroint valsts atbalstu invaldu sporta attstbai (Invaldu sports).

Sports visiem [Tautas sports]Politikas mris: radt iespju katram indivdam nodarboties ar sportu.

Politikas rezultts: katram indivdam radta iespja nodarboties ar sportu neatkargi no vecuma, dzimuma, tautbas, rases, reliisks piederbas, gargiem un fiziskiem traucjumiem, nodroinot tam nepiecieamos ekonomiskos un socilos apstkus.

Rezultatvie rdtji:dalbnieku skaits, kas iesaistjuies regulrs sportiskajs aktivitts sporta federcijs;dalbnieku skaits, kas iesaistjuies regulrs sportiskajs aktivitts sporta klubos;sporta sacensbu dalbnieku skaits;sporta bzu skaits.

Sports visiem [Tautas sports] (2)Rcbas virzieniIzveidot vienotu valsts lmea komplekso sacensbu sistmu.

Pilnveidot sporta specilistu tlkizgltbas sistmu.

Izgltot un informt sabiedrbu par fizisko aktivitu un sporta nozmgumu veselbas uzlaboan un nostiprinan, k ar dopinga vielu, narkotisko vielu, alkohola un tabakas kaitgo ietekmi.

Veikt iedzvotju fizisks veselbas un fizisks sagatavotbas izpti.

Nodroint TV prraiu translciju no valstij svargiem sporta paskumiem.

Paplaint sporta tradciju un vstures materilu vkanu, nodroinot to pieejambu, papildinanas neprtrauktbu, saglabanu un popularizanu.

Izstrdt sporta bzu celtniecbas perspektvo plnu un valstij finansili atbalstt tikai aj pln iekautos projektus.

Brnu un jaunieu sportsPolitikas mris: radt iespjas katram jaunietim nodarboties ar sportu, nosakot valsts atbildbu par brnu un jaunieu obligtu fizisko izgltbu, sekmjot talantgo jauno sportistu meistarbas pilnveidi un nodroinot visa veida resursu plnoanu un izmantoanu brnu un jaunieu sportam.

Politikas rezultts: Radtas iespjas jaunieiem nodarboties ar sportu; noteikta brnu un jaunieu obligt fizisks izgltbas nodroinana viss izgltbas iestds un jauno sportistu augstks meistarbas pilnveide, iesaistoties profesionls ievirzes sporta izgltbas programmu stenoan sporta skols, sporta klubos, olimpiskajos centros, sporta imnzijs un cits sporta organizcijs.

Rezultatvie rdtji:skolnu skaits, kuri nodarbojas sporta veidu grups visprjs izgltbas iestds;studentu skaits, kuri nodarbojas sporta veidu grups augstks izgltbas iestds;audzku skaits, kuri nodarbojas sporta veida grups profesionls ievirzes sporta izgltbas iestds, sporta klubos, olimpiskajos centros, sporta imnzij un cits organizcijs; audzku skaits, kuri nodarbojas sporta veida grups intereu izgltbas programms;brnu un jaunieu ar paaugstintm fiziskm slodzm skaits, kuriem veikta veselbas aprpe un medicnisk uzraudzba.

Brnu un jaunieu sports (2)Rcbas virzieniRadt iespjas katram jaunietim nodarboties ar piemrotm fiziskm aktivittm, nosakot optimlo fizisko slodzi.

Nodroint un palielint sporta stundu skaitu izgltbas iestds, kas autu iesaistt nodarbbs visus audzkus, piemrojot fizisko aktivitu veidus atbilstoi viu veselbas stvoklim, fiziskajai attstbai, fiziskajai sagatavotbai un vlmm.

Radt iespjas vism valsts un pavaldbu institcijm un organizcijm piedvt licenctas un valsts atbalsttas profesionls ievirzes sporta izgltbas programmas, tdjdi paaugstinot sporta izgltbas kvalitti un nodroinot iespjas visiem brniem un jaunieiem nodarboties ar izvlto sporta veidu.

Nodroint sporta nodarbbs iesaistto audzku veselbas aprpi un medicnisko uzraudzbu viss iestds un organizcijs.

Apkopot un analizt statistiku un informciju par brnu un jaunatnes sporta attstbu valst, brnu un jaunieu fizisko attstbu un fizisko sagatavotbu.

Brnu un jaunieu sports (3)Rcbas virzieniInformt skolu jaunieus par veselgm (ar sportu un fiziskm aktivittm saisttm) brv laika pavadanas iespjm.

Sekmt preventvo darbu ar socil riska grupu jaunieiem, veicinot viu veselgu dzvesveidu un integrciju sabiedrb.

Pilnveidot brnu un jaunatnes sporta darba koordinciju, izveidojot vienotu sporta institciju, kas apvienotu brnu un jaunatnes sporta darba koordinciju starp vism jaunatnes sport iesaisttajm institcijm un organizcijm.

Sekmt tdu reionlo sporta politiku, kas btu labvlga talantgo jauno sportistu meistarbas izaugsmei, radot iespjas iesaistties integrt izgltbas ieguves un mcbu treniu proces pc iespjas tuvk savai dzvesvietai.

Pilnveidot jaunatnes sporta sacensbu sistmu, nosakot valsts atbalstts jaunatnes sporta sacensbas.

Brnu un jaunieu sports (4)Rcbas virzieniSekmt sporta specilistu, kas strd ar brniem un jaunieiem, tlkizgltbu un profesionls kvalifikcijas pilnveidi.

Nodroint atbalstu valsts un pavaldbu izgltbas iestu materilajai bzei (sporta zles, kompleksie laukumi, sporta inventrs).

Atbalstt sporta literatras izdoanu (t.sk. tulkoanu) un video materilu izdoanu.

Nodroint brnu invaldu iespjas nodarboties izgltbas iestds ar viu veselbas stvoklim atbilstoajiem sporta veidiem.

Augstu sasniegumu sportsPolitikas mris: atbalstt talantgu sportistu un nacionlo izlau komandu (sporta spu) komandu sagatavoanu un startus olimpiskajs spls, pasaules un Eiropas empiontos (sporta splm finlturnros).

Politikas rezultts: Latvijas sportistu un komandu piedalans un izcna augstas vietas olimpiskajs spls, pasaules un Eiropas empiontos.

Rezultatvie rdtji:Latvijas sportistu un sporta spu komandu skaits, kas piedals Eiropas un pasaules empiontos;sasniegtie augstvrtgkie rezultti izcnts vietas Eiropas un pasaules empiontos, olimpiskajs spls.

Augstu sasniegumu sports (2)Rcbas virzieniPilnveidot augstas klases sportistu atbalsta sistmu kvalitatvu treniu nodroinanai.

Nodroint atbalstu augstas klases sportistu veselbas aprpei un medicniskai uzraudzbai.

Nodroint informcijas, izgltoanas un kontroles paskumus dopinga lietoanas ierobeoanai.

Veicint treneru kvalifikcijas paaugstinanu.

Veikt zintniskos ptjumus sportistu sagatavoanas sistmas pilnveidei.

Organizatoriski un finansili atbalstt augsta lmea sportistus un komandas dalbai olimpiskajs spls, pasaules un Eiropas empiontu finlturnros un Starptautisks Olimpisks komitejas (SOK) atbalsttajs pasaules spls.

Invaldu sportsPolitikas mris: nodroint valsts atbalstu invaldu sporta attstbai.

Politikas rezultts: Radta iespja cilvkiem ar invaliditti atbilstoi viu vlmm un spjm iesaistties pielgots sporta aktivitts.

Rezultatvie rdtji:cilvku ar invaliditti skaits, kas iesaistjuies pielgots sporta aktivitts, atsevios sporta veidos;sasniegtie augstvrtgie rezultti paralimpiskajs spls, nedzirdgo olimpid, pasaules un Eiropas empiontos.

Invaldu sports (2)Rcbas virzieniIzstrdt vienotu valsts sporta attstbas programmu cilvkiem ar invaliditti.

Popularizt un veicint sabiedrbas izpratni par cilvkiem ar invaliditti.

Pilnveidot cilvku ar invaliditti sporta organizciju institucionlo sistmu.

Nodroint sportistu ar invaliditti veselbas aprpi un medicnisko uzraudzbu.

Nodroint sporta bvju pieejambu cilvkiem ar invaliditti.

Atbalstt Latvijas invaldu sporta federciju un Latvijas Paralimpisks komitejas starptautisko sadarbbu.

Nodroint finansilu atbalstu Latvijas sportistu un komandu dalbai paralimpiskajs spls, nedzirdgo olimpid, pasaules un Eiropas empiontos.

DadiPamatnostdu stenoanai paredzta Nacionls sporta attstbas programmas izstrde.

Pamatnostdnes pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file55768.doc

Katru gadu ldz 1.jlijam tiek sagatavoti informatvie ziojumi par Pamatnostdu izpildi iepriekj gad. Informatvie ziojumi pieejami:http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=1446

Nacionl sporta attstbas programma 2006.2012.gadam

un

Paveiktais programmas stenoan 2006.2010.gadam

Programmas izstrde un pieemanaIzstrdta Sporta politikas pamatnostdu 2004.2012.gadam stenoanai.

Izstrdta cie Izgltbas un zintnes ministrijas sadarbb ar nevalstiskajm sporta organizcijm, valsts un pavaldbu institcijm.

Sabiedrisk apsprieana:Sporta forum 2005.gada 29.septembr;Rgas sporta konferenc 2006.gada 12.janvr;Latvijas 5.Sporta kongres 2006.gada 21.janvr, kur o programmu akceptja un piema aicinjumu (Ministru kabinetam) ts atbalstam.

Apstiprinta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rkojumu Nr.838.

Grozta ar Ministru kabineta 2010.gada 12.jlija rkojumu Nr.389.

Programmas mris un apakmriMris: radt apstkus veselas, fiziski un gargi attsttas personbas veidoanai.

Apakmri:nodroint, lai katram cilvkam btu iespjas nodarboties ar sportu (Sports visiem);nodroint, lai katrs brns un jaunietis vartu nodarboties ar sportu, nosakot valsts atbildbu par brnu un jaunieu fizisko izgltbu, sekmjot jauno sportistu meistarbas pilnveidi un nodroinot visa veida resursu plnoanu un izmantoanu brnu un jaunieu sportam (Brnu un jaunieu sports);nodroint, lai talantgie sportisti un nacionlo izlau komandas (t.sk. sporta spu komandas) vartu sagatavoties un startt olimpiskajs spls, pasaules un Eiropas empiontos (sporta spu atlases un finlturnros) (Augstu sasniegumu sports);nodroint, lai cilvki ar invaliditti vartu nodarboties ar sportu atbilstoi viu vlmm un spjm iesaistties pielgots sporta aktivitts (Sports cilvkiem ar invaliditti);caurviju apakmris Sporta bzes.

Programmas uzdevumu izpildes statistika

Papildus nepiecieamais finansjums

Nr.p.k.Programmas sadaas20062007200820092010201120121.Brnu un jaunieu sports4 404 5471670 000 600 455560 500753 050710 755907 3312.Augstu sasniegumu sports4517 8332 440 000701 783874 745813 6581 022 524999 2763. Sports visiem250 000275 000302 500332 750366 025402 6284.Sports cilvkiem ar invaliditti162 000165 000181 500199 650219 625241 5775.Sporta bzes3947041000 000139 470153 417168 759185 653204 198Papildus kop5522 0001881 7082072 6622267 8673279 5822755 010Bzes finansjums13 489 63219011 63220893 34022966 00225233 86927738 45130493 461

Sporta budets

Valsts budeta programma 09.00.00 Sports 2004. 2012.gad (miljoni LVL)

Chart1

14.871

17.09

21.82

26.86

27.58

27.9

21.28

17.77

13.99

15.35

16.52

Kop

Sheet1

Kop

200414.87

200517.09

200621.82

200726.86

200827.58

2009 (14.11.08)27.90

2009 (1.groz.)21.28

2009 (2.groz.)17.77

201013.99

2011 (bze)15.35

2012 (bze)16.52

To resize chart data range, drag lower right corner of range.

Sporta budets (2)

Valsts budeta programma 09.00.00 Sports 2004. 2012.gad(bez valsts galvoto aizdevumu atmaksas; miljoni LVL)?

Chart1

14.87

16.53

21.26

24.17

23.85

24.25

18

14.49

9.95

9.95

9.95

Kop

Sheet1

Kop

200414.87

200516.53

200621.26

200724.17

200823.85

2009 (14.11.08)24.25

2009 (1.groz.)18.00

2009 (2.groz.)14.49

20109.95

2011 (bze)9.95

2012 (bze)9.95

To resize chart data range, drag lower right corner of range.

Vakar (2006) vs odien (2010)

Rdtjs20062010Valsts budets sportam (LVL)21`824`44913`999`825IZM padotb esoo sporta iestu skaits142Sporta administran iesaistto darbinieku skaits (Sporta prvalde [2006] un IZM centrlais aparts)429+2Sporta skolu audzku skaits mcbu gada skum31`89126`826Sportistu prstvniecba attiecg gada olimpiskajs (ziemas) spls un iegto medau skaits58 (1)58 (2)

2006.2010.gad paveiktaisStrukturls reformasIr noslgusies valsts sporta iestu strukturl reforma, kuras mris bija nodroint, ka finanu ldzeki tiek novirzti sporta dzves gala samjam sportistam, brniem un jaunieiem, un nevis iestu uzturanai vai iestu administratvo izdevumu seganai. Reformas rezultt no 14 sporta iestdm IZM padotb palikuas tikai divas Murju Sporta imnzija un valsts aentra Latvijas Sporta muzejs.

Btiski samazints sporta nozares prvaldan iesaistto darbinieku skaits IZM Sporta departament obrd strd tikai devii darbinieki; vl divi darbinieki ar sporta jautjumiem nodarbojas IZM Finanu departament. Saldzinjumam iepriek tikai Sporta prvald vien strdja 35 darbinieki.

Sporta struktra Latvij pc valsts sportaiestu reformas pabeiganas (uz 2010.gada 1.janvri)

NameTitle

NameTitle

NameTitle

NameTitle

NameTitle

NameTitle

Team Title

NameTitle

Company Name

Company NameDepartment Name

N

S

E

W

LR SAEIMA, SPORTA APAKKOMISIJA

MINISTRU KABINETS

Izgltbas un zintnes ministrijaValsts sekretrs SPORTA DEPARTAMENTS

Latvijas Pavaldbu savienba

Labkljbas ministrija

Veselbas ministrija

Aizsardzbas ministrija

Ieklietu ministrija

Finanu ministrija

LATVIJAS NACIO

Sporta medicnas valsts aentra

PADOTBAS IES

NEVALSTIS

Biedrba Latvijas Paralimpisk komiteja

Biedrba Latvijas Olimpisk komiteja

BiedrbaLatvijas Olimpisk akadmija

SIA Bobsleja un kamaniu trase Sigulda

VALSTS KAPI

Murju sporta imnzija

LatvijasSporta Pedagoijasakadmija

VSIA Kultras un sporta centrs Daugavas stadions

SIA Sporta centrs Meaparks

SIA Tenisa centrs Lielupe

SIA Latvijas Olimpisk vienba

VA Latvijas Sporta muzejs

Jaunatnes sporta padome

Nodibinjums Olimpieu socilais fonds

PAVALDBU IEDZVO

SPORTA KLUBI

NOVADU UN REPUBLIKAS NOZMES PILSTU PAVALDBAS (118)

Par sportu atbildgs organizcijas Latvijas pilsts

Novadu sporta centri

Nodibinjums Olimpisko sacensbu aentra

Olimpiskie centri (10)

Sporta federcijas (90)

Biedrba Latvijas Sporta federciju padome

Biedrba Latvijas Olimpieu klubs

Profesionls ievirzes sporta izgltbas iestdes (62)

Sporta izgltbas iestu direktoru padome

Biedrba Latvijas Tautas sporta asocicija

Biedrba Latvijas Skolu sporta federcija

Sporta federcijas cilvkiem ar invaliditti

2006.2010.gad paveiktais (2)Nozares tiesisk reguljuma pilnveideNoteikti jauni sporta federciju atzanas kritriji, kuri btiski palielina demokrtiskuma principu ievroanu sporta federciju darbb, k ar apstiprinta jauna sporta federciju atzanas procedra.

Btiski palielinta biedrbas Latvijas Sporta federciju padome (LSFP) loma, delejot tai vairkus jaunus valsts prvaldes uzdevumus (veikt sporta federciju atzanu, kontrolt atzto sporta federciju darbbu sporta jom, sertifict sporta specilistus un auanas sporta instruktorus).

Pilnveidota sporta specilistu sertifikcijas sistma un sporta specilistiem izvirzts prasbas.

Likum Par pavaldbm noteikts, ka pavaldbas autonom funkcija ir veicint iedzvotju veselgu dzvesveidu un sportu.

Likuma Par nacionls sporta bzes statusu pieemana, kas tiesiski regul nacionls sporta bzes statusa pieiranas krtbu, reglament nacionls sporta bzes darbbas noteikumus un uzraudzbas krtbu.

2006.2010.gad paveiktais (3) Sporta budeta administranas sistmas pilnveideBtiski paplaints IZM Finanu pieiranas sporta komisijas sastvs, vl vairk palielinot nevalstisko sporta organizciju prstvniecbu. obrd no 14 komisijas locekiem 9 (!) prstv nevalstisks sporta organizcijas.

IZM ir mainjusi pieeju finanu ldzeku sadal, dodot iespju aj proces iesaistties ne tikai Finanu pieiranas sporta komisijas locekiem, bet ar visiem sporta sabiedrbas prstvjiem, tdjdi nodroinot atkltumu, caurspdgumu valsts budeta plnoan un iespju finansjuma samjiem iesaistties lmuma pieeman par valsts budeta ldzeku sadali.

Palielinta sporta organizciju loma sportam pieirto valsts budeta ldzeku administran. Sevii tas attiecinms uz LSFP. Tdejdi tiek atvieglota ar finansjuma samju sporta federciju atskaitans krtba par saemto finanu ldzeku izlietojumu, jo lielk daa atskaiu iesniedzamas LSFP nevis IZM.

2006.2010.gad paveiktais (4)Sporta izgltbas finansanas sistmas pilnveideAr 2012.gada 1.janvri profesionls ievirzes sporta izgltbas programmu finansan tiek ieviests princips nauda seko audzknim (izgltojamam), kas nozm, ka uz valsts budeta dotciju vars pretendt ne tikai pavaldbu dibints izgltbas iestdes, bet ar citu personu dibints izgltbas iestdes (sporta klubi).(Izgltbas likuma 14.panta 26.punkts un Prejas noteikumu 28.punkts)

SVARGI:Finansanas krtbu (t.sk., kritrijus finansjuma saemanai) noteiks Ministru kabineta noteikumi.Kopgs darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta izstrdes, lai jau 2011.gada vid visiem btu skaidri jaunie sples noteikumi. Darba proces tiks izmantoti jau izstrdtie dokumenti.Vlami aprini, lai noteiktu nepiecieamo papildus finansjumu jaun finansanas principa sekmgkai ievieanai [rels iespjas 2012.gad piesaistt papildus finansjumu gan vrtjamas kritiski].

2006.2010.gad paveiktais (5)Nozares politikas plnoanas dokumentu pilnveideVeikta spk esoo sporta politikas plnoanas dokumentu izvrtana, k rezultt:

Sporta politikas pamatnostdu 2004.2009.gadam stenoanas noslguma termi ir pagarints par trs gadiem ldz 2012.gadam (viendi ar Nacionls sporta attstbas programmas noslguma termiu).

Izdarti grozjumi Nacionlaj sporta attstbas programm.

2006.2010.gad paveiktais (6)Citas aktivittesSadarbb ar biedrbu Latvijas Olimpisk komiteja sekmgi turpinta reionlo olimpisko sporta centru attstbas programmas stenoana (valsts galvojumi, valsts galvoto aizdevumu atmaksa).

Pieirto finanu ldzeku ietvaros sniegts atbalsts valsts paum esoo sporta bzu attstbai (starta estakdes bvniecba Siguld, skrejcea atjaunoana un tribu renovcija Daugavas stadion Rg).

Pieirto finanu ldzeku ietvaros stenoti dadi projekti tautas sporta, studentu sporta un skolu sporta atbalstam.

2006.2010.gad paveiktais (7)Citas aktivittesSaistb ar Lisabonas lguma spk stanos (2009.gada 1.decembr) IZM iesaistjusies Eiropas Savienbas Sporta programmas izstrd. Latvija sav nostj ir uzsvrusi nepiecieambu Eiropas mrog rast risinjumu Eiropas Savienbas struktrfondu ldzeku piesaistei sport. Paralli IZM uzskusi darbu pie jaun plnoanas perioda (2014.2020.gadam) kohzijas politikas prioritu izstrdes.

Plnotie aktivitu virzieni jaunaj kohzijas politik attiecb uz sportu:Sporta un veselga dzvesveida infrastruktras attstba;Atbalsts veselga dzvesveida veicinanai;Izgltbas, apmcbu un mizgltbas sistmas uzlaboana, k ar socil iekauana;Sporta zintnes un ptniecbas potencila attstba.

Identifictie riskiLdz ar sporta nozarei pieiram finansjuma apmra samazinanu ir identificjami di riski: Samazinoties valsts atbalstam sporta organizcijm un sporta bzm, samazins nodoku iemumi no sporta pakalpojumiem un samazinsies citi ar sporta organizciju un sporta bzu darbbu saistti iemumi.Perspektv palielinsies izdevumi veselbas aprpes sistmas uzturanai, noziedzbas apkaroanai un socilaj budet, jo palielinsies iedzvotju (it pai jaunieu) skaits, kuri neiesaists veselgu un aktvu dzvesveidu veicinos aktivitts, kas atsts ar negatvu ietekmi uz nkotnes darbaspka veselbu.Apdraudta ldzinjo valsts ieguldjumu sporta nozar efektivitte un noturga sporta finansanas modea pastvana, kas nodroina sporta organizciju ilgstou (prognozjamu) atbalstu.Perspektv var rasties negatva ietekme uz socilo un migrcijas situciju, jo samazinsies sporta nozar nodarbinto skaits, kas veicins ar gados jaunu un kvalifictu sporta specilistu izbraukanu no valsts darba nolkos.

Rezultatvo rdtju analzeSaska ar Tirgus un sabiedrisks domas ptjumu centra SKDS veikt Latvijas iedzvotju sportoanas paradumi (2007.gada decembris) aptaujas datiem gandrz puse jeb 49% iedzvotju ir atbildjui, ka vispr nenodarbojas ar fiziskm vai sportiskm aktivittm.Saska ar Eurobarometer 2009.gada decembra aptauju (Eurobarometer specilizlaidums 2009.gads (Sports un fizisk aktivitte) ar fiziskajm vai sportiskajm aktivittm vispr nenodarbojas 44% iedzvotju, savukrt vidji Eiropas Savienb (EU 27) iedzvotju, kas nenodarbojas ar fiziskajm vai sportiskajm aktivittm, skaits procentuli ir mazks 39%. Tpat konstatts, ka vismaz 12 reizes ned Latvij ar fiziskm vai sportiskm aktivittm nodarbojas 28% iedzvotju, savukrt vidji Eiropas Savienb (EU 27) nodarbojoos iedzvotju skaits procentuli ir daudz lielks 40%.Pc Latvijas Sporta federciju padomes datiem 2009.gad sporta federciju organiztajs aktivitts regulri iesaistjuies 100 745 cilvki. Pc Latvijas Paralimpisks komitejas datiem 2009.gad aptuveni 5000 cilvku ar invaliditti ir iesaistjuies pielgots fiziskajs aktivitts, kas ir tikai 10% no visiem Latvij esoajiem cilvkiem ar invaliditti.

Saska ar Sporta medicnas valsts aentras (SMVA) prskatu Sportistu un brnu ar paaugstintu fizisko slodzi veselbas aprpe un medicnisk uzraudzba 2009.gad 2009.gad veiktaj visprizgltojoo skolu skolnu, sportistu un brnu ar paaugstintu fizisko slodzi fizisks sagatavotbas izvrtjum ar EUROFIT metodi konstatts, ka zem un zem vidj lmea fizisk sagatavotba ir 48,4% znu un 48,1 % meiteu.Saska ar SMVA prskatu Sportistu un brnu ar paaugstintu fizisko slodzi veselbas aprpe un medicnisk uzraudzba 2009.gad 2009.gad no apsekotajiem visprizgltojoo skolu skolniem, sportistiem un brniem ar paaugstintu fizisko slodzi tikai 3,8% diagnosticta pareiza stja, bet 96,2% nepareiza stja.Saska ar Statistikas prskatu par sportu 2008.gad Latvij ir reistrtas 1116 sporta bzes, kurs ir apvienoti 3077 sporta objekti (stadioni, sporta zles, peldbaseini, hokeja laukumi, sporta laukumi u. tml.). Jpiebilst, ka vairums no m sporta bzm ir tehniski un morli novecojuas. Uz 2010.gada 1.septembri nacionls sporta bzes statuss ir 32 sporta bzm. Rezultatvo rdtju analze (2)

DadiProgramma pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file55763.doc

Starpposma informatvais ziojums par Programmas izpildi pieejams:http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file23916.doc

Fiziski aktva dzvesveida nodroinana.

Institciju sadarbba

Akceptta Eiropas Kopienu Komisij (11.07.2007)

Koncentrjas uz sporta socilo un ekonomisko dimensiju un organizatoriskajiem jautjumiem Eirop, k ar uz turpmkajiem paskumiem, kas saistti ar o iniciatvu

Balt grmata par sportu

Balt grmata par sportu:Sporta socil nozmeSabiedrbas veselbas uzlaboana ar fizisko aktivitu paldzbuCa pret dopinguSporta nozmes veicinana izgltbas un apmcbas jomBrvprtgo kustbas un aktva pilsoniskuma veicinana par sportuSporta potencila izmantoana attiecb uz socilo iekauanu, integrciju un viendm iespjmRasisma un vardarbbas novranas un apkaroanas pastiprinanaVrtbu popularizanaAtbalsts ilgtspjgai attstbai

Eiropas stratija attiecb uz uzturu, lieko svaru un veselbas jautjumiem, kas saistti ar aptaukoanosAkceptta Eiropas Kopienu Komisij (30.05.2007)

Integrtas pieejas nepiecieamba, lai samazintu sliktu veselbu, kas saistta ar neveselgu uzturu, lieko svaru un aptaukoanos

Eiropas stratija attiecb uz uzturu, lieko svaru un veselbas jautjumiem, kas saistti ar aptaukoanos:Fizisko aktivitu veicinanaOrganiztas sportisks aktivitts sporta veidos, aktva prvietoans un aktivittes brv dab, lai novrstu fizisko aktivitu samazinanos un cntos ar veselbu saistto risku galvenajiem cloiem

Jatbalsta minjumi rast veidus k palielint fizisko aktivitti ikdien

Skolu nozme dzves prasmes veselga dzvesveida saglaban

Atbalsta snieganas nepiecieamba izgltoanai par uzturu un fiziskm aktivittm

Sadarbba starp sporta organizcijm un sabiedrbas veselbas aizsardzbas grupm dadu kampau rkoan

Eiropas savienbas fizisko aktivitu vadlnijasrekomend ES dalbvalstm:Noteikt 60 minu vidjas intensittes ikdienas fizisko aktivitu minimumu brniem un jaunieiem.Noteikt 30 minu vidjas intensittes ikdienas fizisko aktivitu minimumu pieauguajiem un iedzvotjiem veckiem par 65 gadiem.Aaicina valstis izstrdt nacionla lmea fizisko aktivitu veicinanas stratijas, to ieviean iespjami paredzot piesaistt gan valsts, gan privt sektora finanu ldzekus.

Lai nodrointu sektoru vienotu un saskaotu rcbu fizisko aktivitu veicinanai, vadlnijas nosaka nepiecieambu nodroint sistemtisku sadarbbu starp atbildgajm valsts un privt sektora iestdm un organizcijm sporta, veselbas, izgltbas, satiksmes, pilstu plnoanas, darba vides, brv laika pavadanas u.c. joms

Fiziska un aktva dzvesveida popularizana

Dai no Izgltbas un zintnes ministrijas stenotajiem projektiem sadarbb ar pavaldbm un nevalstiskajm organizcijm:

Sporta inventra iegdes paldzbas programmaLatvijas Jaunatnes olimpideZZ empiontsProjekts Esi aktvsSportiskk klaseSporta bzu pieejamba socils atstumtbas riskam pakautajm iedzvotju grupmStjas mcbaProjekts PdasGada balva sportU.c.

Sporta inventra iegdespaldzbas programmaKonkursa mris ir atbalstt pavaldbu projektus, lai sekmtu veselas, fiziskas un gargas personbas harmonisku attstbu, nodroinot mcbu priekmeta Sports pilnvrtgu satura realizciju

2007.gad konkursa ietvaros tika atbalstts 151 projekts par kopjo summu 220 000 LVL

2008.gad konkursa ietvaros atbalstti 144 projekti par kopjo summu 250 000 LVL.

2009. un 2010.gad finansjuma trkuma d konkurss netika stenots.

Sports skolsZZ empiontsTiek vrtts prasta/nodrointa visas klases iesaiste aktivittsNav mal stvtjuFizisko un gargo prasmju sinerijaVairk nek 6000 skolnu

Forml izgltbaMcbu priekmets SportsJauns standarta saturs mcbu priekmet Sports

Ldz ar jauno standartu ievieanu sporta izgltb Latvij ir notikusi preja no normatvs pedagoijas uz humno pedagoiju, kas nozm, ka mcbu procesa centr izvirzts skolns.

Mcbu priekmeta Sports plri:zinanas un izpratne par sportupamatprasmes sporta veidu vingrinjumosfizisko spju attstba veselbas nostiprinan un uzlaboansabiedriskai un persongai dzvei nepiecieams pamatprasmes

Forml izgltba (2)Profesionls ievirzes sporta izgltbaBrnu un jaunieu sporta attstba Latvij pamatos balsts uz profesionls ievirzes sporta izgltbu, ko ldz 2009.gada beigm bija iespjams apgt 61 profesionls ievirzes sporta izgltbas iestd, valstij nodroinot ajs sporta skols strdjoo 1038 treneru darba samaksu un valsts socils apdroinanas obligts iemaksas. Mintie treneri nodroina mcbu treniu darbu ar 26 268 jaunieiem 2071 mcbu treniu grup.

Tiek vrtts klases kopjais sporta aktivitu skaits piedaloties, organizjot, fanojotProjekta ietvaros sporta stundas vadja Latvij populri sportistiSkolni sama informciju par sporta klubu un iestu darbu

Sportiskk klase

Esi aktvsLai sporta stundu padartu atraktvuLai uzturtu skolna interesei par individulo izaugsmi gada garumLai mudintu sekot ldzi sporta aktivittmLai iesaisttu veckusLai veidotu atbildbas trijstri: skolni skolotji veckiRezultts iespjami prieklikumi mcbu priekmeta SPORTS satura izmaim

Veselbu veicinoo skolu projektsMris: sadarbba veselbu veicinoo skolu projekta ietvaros, veselbas izgltbas satura izveidoana, aprobcija, veselga dzvesveida popularizana un jaunu darba metou apguve skols

Tiek realizts kop 1993.gada ar Pasaules Veselbas organizcijas atbalstu. Skotnji projekt iesaistjs 10 Latvijas skolas. Kop 2000. gada Latvij ir vairk k 150 veselbu veicinos skolas un 4 veselbu veicinoo skolu reionlie centri

Mcbu proces skolni apgst daudzveidgas teortisks zinanas par veselbas izgltbas jautjumiem, rpusstundu paskumos tiek nostiprintas skolnu un jaunieu attieksmes un prasmes atbilstoas rcbas un lmuma pieemanai. Projekta ietvaros notiek aktvs darbs pie veselga dzvesveida popularizanas

Projekta ietvaros sagatavoti un apmcti ar jauniei lderi, kuri vada profilaktiskus paskumus un diskusijas vienaudiem. Skolu veselbas komandas regulri organiz dadas aktivittes savs skols

Veselbu veicinoo skolu projektsIZM vadb izveidota Veselbu veicinoo skolu nacionl padome

Pamatojoties uz veselbu veicinoo skolu izstrdtajiem kritrijiem, IZM uzskata, ka oti svarga ir fizisko aktivitu apjoma palielinana, skolai nodroinot daudzveidgu rpusstundu fizisko aktivitu un sporta paskumu organizanu un norisi

Jaunatnes sporta padomeBalstoties uz Eiropas Sporta hartu (3.punkts), sporta kustb valsts varas iestdm piekrt, galvenokrt, papildinoa un koordinjoa loma. Tdjdi, lai nodrointu Hart nosprausto mru sasnieganu un nepiecieamo sporta attstbas un koordincijas mehnismu iedibinanu, btiski svarga ir ciea minto iestu sadarbba ar nevalstiskajm organizcijm

Koleila konsultatva padomePrieklikumi sporta politikas izstrdPrieklikumi par finansjumu jaunatnes sportamSporta sacensbu kalendru un aktivitu saskaoana

Stjas mcba 2006.gad Latvijas Olimpieu klubs uzska specilu pedagogus izgltojou, programmu stjas mcb Stjas mcbas praktiskais pielietojums mcbu stundu laik pirmajs trs klass, kur iesaistjs 22 Latvijas skolu skolotji.Stjas mcbas praktiskajam pielietojumam stundu laik klases audzintja vadb izvirztas das prasbas:

Diagnostictas stjas problmas virs 85% skumskolas audzkuVisprjo priekmetu skolotju apmcba2006.gad dalbnieki no 22 skolm2007.gad dalbnieki no 50 skolmSkuma diagnostika ar regulriem novrojumiem un mrjumiemKustbu pauzes stundas laik (elpoana, asinsrite, stja)Iespjami prieklikumi mcbu darba organizcijai skumskolas klass

Latvijas Skolu sporta federcijaSkolu sporta sacensbas valst koordin un organiz Latvijas Skolu sporta federcijaAr valsts atbalstu stiprinta federcijas administratv kapacitte, tiek algoti papildus darbinieki, organizti sporta skolotju seminri vasaras mneos

Tradicionls sacensbas VieglatltikaPeldana stafetesTautas bumbaSlpoana, handbolsBasketbols, florbolsFutbols, dambrete Trisms, volejbolsFrsbijs, ahsOrientansAtsevias sacensbas mazm pamatskolm (ldz 120 skolni)

Tradicionls sacensbas (2) Tradicionls sacensbasStarptautisks sacensbas 30 dalbniekiBaltijas etrca (Igaunija)Humberta kauss vieglatltik (Francija)Finlsacensbas 4068 dalbniekiNovadu lmen 9012 dalbniekiRajonos ap 80 000 dalbnieki

Lielkie paskumi

Lielkie paskumi (2)

Skolu kausa izcas volejbol finlsacensbas noris vienlaicgi uz 12 laukumiem, kur vienas dienas laik savstarpji tiekas vairk nek 1140 jaunieu

Netradicionls sacensbasZZ empionts sadarbb ar Avantis un Zelta Zivtiu

Vairk k 6000 skolni

Netradicionls sacensbas (2)Netradicionlas stafetes maij un oktobr Jelgav/Dobel

Vairk k 400 skolni

Rudens kursi sporta skolotjiem sadarbbar VISCVISC sertificti kursi Inovcijas rpusstundu sportDalbnieku skaits: 50 skolotji Programm:Sporta trisms, Netradicionls stafetes, SkrituoanaNjoana, Stjas vingrinjumi, Neformlas metodes

Latvijas Tauta sporta asocicijaTautas sporta sacensbas valst koordin un organiz Latvijas Tautas sporta asocicija

LTSA organiztie paskumi: Latvijas imeu sporta festivlsLTSA strdjoo vasaras sporta splesLTSA kausa izca (volejbol , futbol, basketbol)LTSA ziemas sporta splesLTSA ziemas empiontu dados sporta spu veidos (volejbols, basketbols, futbols, hokejs)

Latvijas Tauta sporta asocicijaLatvijas imeu sporta festivli

Atbalsts socil riska grupmNSAP jaunas iespjas. 6 projekti.Iespja iesaistties sporta aktivitts brniem no mazturgm imenmSporta bzu panieki piedvja savas idejasDaa no iesaisttajiem brniem turpmk apmekls nodarbbas sporta skols

Projekts PdasProjekts Pdas ir vides un izgltbas projekts, kur galvenais mris ir pankt attieksmes maiu pret sevi un savu apkrtni vrda visplakaj nozm savu plantuProjekta ietvaros jauniei tiek aicinti iesaistti apkrtjs vides uzkopanApkrtjs vides uzkopanas paskumos piedals Latvij pazstami sportisti

Gada balva sportKatru gadu gada nogal notiek Gada balvas sport pasnieganas ceremonija, kura tieraid tiek translta Latvijas Televzij13 nomincijas / Milzga rezonanse sabiedrbLai veicintu sporta skolotju radoo darbbu, populariztu sportu skols un motivtu skolnus sportot, veidojot pozitvu attieksmi pret sportu un veselgu dzvesveidu, tiek Gada balva sport tiek pieirta ar nomincij GADA SPORTA SKOLOTJSTitulu Gada sporta skolotjs 2009 ieguva Valmieras Valsts imnzijas skolotja Maija Priedte.

Sadarbba visos lmeosSabiedrbas izgltoana par sporta un aktva dzvesveida nozmi sabiedrbas veselbas uzlaboan

Skolas un imenes saikne brna izpratnes par veselgu un aktvu dzvesveidu veicinan

Sports skol rpus stundm, akcents uz regulrs fizisks aktivitts neiesaisttajiem brniem. Vairk nodarboans, mazk sports

Iesaistto institciju un organizciju savstarpjs komunikcijas veicinana un rcbas koordincija dadu jautjumu risinan

Galvenie attstmie rcbas virzieni:

Plaas tautas sporta un imeu sporta aktivittes

Interesantas un daudzpusgas rpusstundu fizisks aktivittes izgltbas iestds un rpus tm

Sporta politika nkotn

Aicinjums uz sadarbbuSporta politikas pamatnostdu 2013.2020.gadam izstrdi plnots uzskts 2011.gada otraj pus.

Ts izstrd tiks aicints iesaistties ikviens sabiedrbas prstvis.

Pamatprincipu saskaoana ar Eiropas Savienbas sporta politikas uzstdjumiem.

Jem vr esoo Pamatnostdu gait konstatts problmas.

Jauno Pamatnostdu stenoanai japvieno visi pieejamie valsts budeta finanu ldzeki (ne tikai IZM k obrd).

Sporta politikas izstrde nav individuls darbs, tas ir komandas darbs.

Komanda = visa sabiedrba! Ar Js!

Paldies par uzmanbu!Tel: +(371) 67047777, Fax: +(371) 67047929 agra.brune@izm.gov.lv Vau iela 2, Rga, LV-1050, Latvija http://www.izm.gov.lv/

*