Satiec putnus ziemā

Latvijā ziemo aptuveni 60 putnu sugu. Iepazīsimies ar daļu no tām.

Žagata (Pica pica). Ziemo 20 000–60 000 putnu. Ziemā naktsguļai pulcējas baros. Ēd visu, kas ir ēdams. Aizvien biežāk sastopama arī pilsētā.

Vārna. Ziemo 50 000–150 000 putnu. Barojas klajās lauku, pilsētu un rūpnieciskās vietās, arī atkritumu izgāztuvēs.

KOVĀRNIS. Ziemo 30 000–100 000 putnu. Nakšņo lielos baros kokos, torņos un bēniņos. Sabiedrisks visēdājs.

KRAUKLIS.Ziemo 5000–10 000 putnu. Pamazām aizvien vairāk kraukļu kļūst par pilsētniekiem. Visēdājs. Parasti virs teritorijas dežurē viens novērotājs, un, atrodot barību, sapulcējas kraukļi no lielas teritorijas.

MĀJAS BALODIS. Ziemo 200 000–500 000 putnu. Piemērojies dzīvei kopā ar cilvēkiem. Pārtiek no sēklām un atkritumiem.

Melnais mežastrazds. Ziemo 10 000–30 000 putnu. Lielākā daļa mātīšu, kas ir pelēkas, kopā ar jaunuļiem dodas ziemot uz DR Eiropu. Pārtiek no kukaiņiem, augļiem un ogām. Reizēm ielido barotavās.

MĀJAS STRAZDS.Ziemo 1000–2000 putnu. Lielākā daļa putnu ziemo Rietumeiropā, bet siltākās ziemās daļa paliek Latvijā. Ziemā pārtiek no augu barības. Pa zemi pārvietojas soļojot.

Cekulzīlīte. Ziemo 600 000–800 000 putnu. Mitinās vecos priežu mežos. Ziemā pārtiek no egļu un priežu sēklām. Sāk iecienīt barotavas.

Ziemo 150 000–350 000 putnu. Pašlaik mitinās bariņos lauku ainavā – ceļmalās, pie siena gubeņiem, kūtīm un graudu kaltēm – un meklē graudzāļu sēklas. Bieži tup uz vadiem.

Dadzītis jeb ciglis Ziemo 50 000–200 000 putnu. Bieži barojas nezāļu audzēs uz laukiem, mežmalās un grāvmalās un cildina tos, kas nav nopļāvuši usnes un dadžus.

Dižknābis/Ziemo 100–500 putnu. Ir manīts Pārdaugavā barotavās. Pārtiek no kļavu, gobu un ķiršu sēklām un pumpuriem.

Dižraibais dzenis, atšķirībā no citiem dzeņiem, tam uz pleciem ir lieli, balti laukumi un melna galvas virsa. Sastopams dažādos mežos, parkos un kapsētās, ziemā biežāk skuju koku mežos, kur barojas galvenokārt ar skuju koku sēklām, mēdz ierīkot īpašas "kalves" čiekuru apstrādei. Latvijā ligzdo 60 000 - 100 000 dižraibo dzeņu pāru, ziemo 100 000 - 200 000 putnu.

ĶIVULIS Barojas: Ar alkšņu un bērzu sēklām, Latvijā: parasts ligzdotājs skuju koku un jauktos mežos. Ceļošanas laikā novērojams diezgan lielos baros. Diezgan parasts arī ziemā

Sīlis . Ziemo 50 000–200 000 putnu. Skaļš Latvijas papagailis, kas mīl atdarināt citu dzīvnieku balsis un dažādas skaņas (klijānu, kaķu, durvju čīkstus, suņu rejas). Visēdājs, ozolzīļu slēpējs. Patīk izēst barotavas.

Mežirbi ir ļoti grūti novērot dabā tā kā tā mīt biezos mežos. Ziemā mežirbes guļvietas ierīko sniegā, jo nodrošina ar drošību un siltumu. Vakarā putni sameklē kādu nomaļu klajumu, sakļauj spārnus un ienirst kupenā, tomēr atstājot galvu un kaklu virspusē, lai pārlūkotu apkārtni.

Laukirbe barojas gan ar dzīvnieku, gan augu valsts barību. Palīdzēt laukirbēm pārciest bargo periodu var ne tikai ar ēdienu, bet arī radot iespēju stiprā salā un vējainā laikā iekļūt kādā paslēptuvē, teiksim, siena šķūnī, nojumē, vai vismaz paglābties kaut kur aizvējā. Var pat izveidot speciālas nojumes.

Rubenis ir nometnieks. Uzturas pārsvarā uz zemes, bet aukstā laikā labprāt arī koku zaros, kur novērojams arī uz tieviem zariem, kas liekas neierasti šādam lielam putnam. Arī barojas gan uz zemes, gan kokos ar bērzu pumpuriem. Lidojums ātrs un mērķtiecīgs. Ziemās mēdz ierakties zem sniega, lai izvairītos no aukstuma.

Mednis pārtiek no priežu skujām, lapu koku un krūmu pumpuriem, lapām un sēklām, lakstaugu jaunajiem dzinumiem, ziediem un dažādām ogām. Latvijā ligzdo vairāk nekā 1000 pāri, bet ziemo apmēram 2000 – 4000 putni.

Urālpūce

Ausainā pūceMeža pūceTikai Latgalē

Vistu vanagsPeļu klijāns

Zvirbuļu vanags

Ziemeļu gulbisPaugurknābja gulbis

Lielais ķīris

Sudrabkaija Kajaks

Jūras un citu neaizsalstošu ūdeņu tuvumā paliek ziemot

Cekuldūkuris

Jūras ērglisMeža pīle

Mājas zvirbulis . Ziemo 1 500 000–4 000 000 putnu. Barojas galvenokārt uz zemes. Mitinās apdzīvotās vietās.

Mājas zvirbulis

Sauciens " čirp", "džev džev džev" , klusi pīkstieni "čīp- čvīp". Trauksmes signāls "čerrrr".

Lauku zvirbulis

Garums: 14 – 15 cm. Barojas galvenokārt uz zemes. Pa zemi pārvietojas lēcieniem. Rudenī un ziemā pulcējas baros. Sastopams pilsētās un dažādās apdzīvotās vietās, dažādās fermās, retāk viensētās, Rīgā arī lielu piemērotu ēku iekštelpās, piemēram, Centrāltirgus paviljonos. Ziemo 1 500 000 - 4 000 000 putnu.

Saucieni "čirp", "čilp". "tett", "čett". Dziesma - saucienu virknējums ar asakām skaņām nekā mājas zvirbulim. Lidojumā raksturīgs "tekk". Uztraukumā "grek-grek", "tetr-tetr".

Ziemo 700 000–1 000 000 putnu. Gardums: eļļas, speķis, augu sēkliņas.

Lielā zīlīte

Ļoti daudzveidīga, dažādi saucieni "si-tvi", "čerr", " pink-pink" uc. Dziesma raksturīga "zaģēšana" - vairākkārt atkārtojot "cici-ķē","ci-ķē", vai "vī-ķiu".

Zilzīlīte

Zilzīlīte . Ziemo 200 000–400 000 putnu. Uzturas mežos, parkos, dārzos, apstādījumos. Ziemā lielākoties pārtiek no niedru laputu kāpuriem un kūniņām.

Smalks "cī-cī-cī" un variējošs "čī-de de de", vai " či či či vi vi" Dziesma ir dzidrs atkārtots svilpiens, kam seko garšs trellis " cī-cīi sirrrrrrrr".

Sarkankrūtītis . Ziemo 300 000–700 000 putnu. Ziemā bieži sastopams parkos, dārzos un pilsētu apstādījumos. Bieži apmeklē barotavas, it īpaši, ja tur ir viņu lielākais gardums – pīlādžogas.

Svilpis

tēviņš

mātīte

Sauciens ir melodisks svilpiens, arī kluss čerkstošs sauciens. Dziesma klusa svilpošana. Dzied gan mātītes, gan tēviņi.

Garums: 14 cm. Veikli kāpelē pa koku stumbriem, bieži arī ar galvu uz leju (vienīgā suga, kas Latvijā tā dara). Barojas arī uz zemes. Ļoti labprāt apmeklē barotavas un veido barības krājumus, glabājot tos aiz koku mizas. Sastopams lapu koku un arī jauktos mežos, parkos un dārzos, kur ir lieli koki, piemēram, ozoli. Ziemo 80 000 - 150 000 putni.

Dzilnītis

Skaļš atkārtots "tvit-tvit". Dziesma skanīgi svilpieni, skaļi atkārtoti "fuī-fuī-fuī" vai ātri "vi-vi-vi-vi".

Zaļžubīte

Garums: 15 cm. Drukns putns. Barojas: Pamatbarība dažādas sēklas. Ligzdošanas laikā un mazuļus baro galvenokārt ar kukaiņiem. Ziemā apmeklē putnu barotavas. Daļējs nometnieks, klejotājs, vai gājputns. Mazākā skaitā regulāri ziemo.

Balss: Melodiska "dvuīīīt" vai čerkstošs "džerrrr". Lidojumā parasti "cec cec cec..." . Dziesma kā "ter er er ting cijcijcij tjotjotjo džvēē".

Sniedze

Ziemas žubīte

Ķeģis

Zīdaste

Putni, kas pie mums atlido ziemot

Lai arī pat aukstās un sniegainās ziemās putni paši spēj atrast sev nepieciešamo barību, tomēr piebarošana palīdz vieglāk putniem tikt pie barības, turklāt putnu

barošana ir izveidojusies par sava veida tradīciju Latvijā un citviet pasaulē.

Kā putniem klājas vasarā un ziemā?

Vai un kā ziemā barot putnus?! filma

Var vienkārši izkaisīt sēklas un graudus, uzkārt žāvētus ogu ķekarus, uzspraust uz zariņa speķīti, savērt krellītes no žāvētiemaugļiem, ogām vai riekstiem, vai arī atstāt daļu ogu rudenī uz zariem.

Barotavu izgatavošanai var izmantot dažāda veida iepakojumus

Stacionāras barotavas

Piekaramas barotavas

Ļoti amizantas un dekoratīvas barotavas

Vienkāršākas pašu gatavotas barotavas

Saldētas ogas un taukos sasaldēti graudi

Tādu varam pagatavot paši!!!Nepieciešams:-Kartons,-Klīsteris,-Sēklas un graudiņi,-Striķis.

1. Vēlme palīdzēt mazajiem putniņiem pārziemot.

2. Tas sagādā patiesu prieku – katru dienu savā tuvumā vērot putnus laikā, kad zaļojošādaba “guļ”.

3.Putnu barošanai ziemā var būt arī praktiska nozīme – daļa putnu vienmēr“gaida rindā”, lai tiktu pie barotavas, un tikmēr pārmeklē tuvumā esošos augļu kokus,apēdot tur ziemojošos kukaiņus.

Kāpēc barojam putnus!?

Barošanas noteikumi.Nedrīkst:Ceptu pārtiku,Sālītu pārtiku,Bojātu, sapelējušu pārtiku,Rupjmaizi.

Drīkst:Visu veidu sēklas un graudus,Skujukoku čiekurus,zemesriekstus,Žāvētus un svaigus augļus un ogas,Speķi un taukus,Baltmaizi,Vārītu olu,Putraimu kāpurus.

Ja vēlies uzstādīt putnu barotavu pie savas mājas, atceries, ka tā jānovieto tādā vietā un augstumā, kur

tai netiek klāt suņi, kaķi vai citi plēsīgi dzīvnieki.

Sākot putnus barot, tas jādara regulāri, līdz pat pēdējiem sniegiem. Ja putniem ierastajā laikā barotavā nav barības, tie nemeklē to citur, bet gan gaida, līdz ir par vēlu.

Atnākot pavasarim, barotava obligāti

jānoņem.

Putni, kurus visbiežāk var pamanīt

barotavās.

Un tad varam vērot, kas notiks…

Prezentācijas sagatavošanā izmantots materiāls no:•http://dabasdati.lv/lv/cat/114/ •http://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/127/1352885456.pdf•http://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/137/1355995047.pdf.•http://www.liveinternet.ru/users/barbuz/post165516033/•http://www.lob.lv/lv/publikacijas/barosana.php •http://www.lob.lv/lv/publikacijas/barosana.php •http://www.mammadaba.lv/images/mammadaba/Skolam/PutnuBarosanaZiema-2013-web.pdf•http://www.mammadaba.lv/meza-stadisana/145-macibu-materiali/406-putnu-barosana-ziema •http://www.putni.lv/index_balsis.htm •http://www.selgasfoto.lv/ •http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=86&what=36 •http://www.youtube.com/watch?v=aA5BzIYtWlo •http://www.youtube.com/watch?v=AiF0dXlqwrs•http://www.youtube.com/watch?v=D9-oEc_uSQ8•http://www.youtube.com/watch?v=hjZIRI54bKA•https://www.google.lv/search?q=putnu+barotavas&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ei=0pamUpmMFMjNygOEm4LIAw&sqi=2&ved=0CAcQ_AUoAQ&biw=1680&bih=955 •www.daba.gov.lv

Materiālu sagatavoja: Ludzas PII “Pasaciņa” pirmsskolas skolotāja INGA LOSEVIČA

2013.gads