rpas “rīgas centrāltirgus” stratēģiskās attīstības plāns ... · biznesa plāna...

RPAS “Rīgas Centrāltirgus” Stratēģiskās attīstības plāns 2012.-2018.gadam

2011. gada 5. septembris

2

Saturs

1. Ievads .................................................................................................................................................. 3

1.1. Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis ......................................................................... 3 1.2. Biznesa plāna ierobežojumi ......................................................................................................... 3 1.3. Saīsinājumi .................................................................................................................................. 3

2. Kopsavilkums ..................................................................................................................................... 5

2.1. Biznesa plāna mērķis .................................................................................................................. 5 2.2. Īss uzņēmuma un tā darbības apraksts ...................................................................................... 5 2.3. Nozares analīzes galvenie secinājumi ........................................................................................ 5 2.4. Uzņēmuma attīstības stratēģija ................................................................................................... 6 2.5. Prognozētie finanšu rezultāti ....................................................................................................... 6

3. Uzņēmums un tā vadība .................................................................................................................... 7

3.1. Uzņēmuma līdzšinējā darbība ..................................................................................................... 7 3.2. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra .......................................................................................... 9

4. Uzņēmuma saimnieciskā darbība ................................................................................................... 10

4.1. Pakalpojumu apraksts un maksas ............................................................................................. 10 4.2. Ilgtermiņa nomas saistības ........................................................................................................ 10 4.3. Apmeklētāju plūsmas analīze .................................................................................................... 11 4.4. Vēsturiskie finanšu dati .............................................................................................................. 11

5. Nozares apraksts .............................................................................................................................. 13

5.1. Nozares apjoms Rīgā un RCT tirgus daļa ................................................................................. 13 5.2. Nozares tendences un to analīze .............................................................................................. 15 5.3. Salīdzinošie ārvalstu piemēri ..................................................................................................... 16 5.4. Normatīvo aktu vide ................................................................................................................... 17 5.5. Citas nozares īpatnības ............................................................................................................. 20

6. Uzņēmuma attīstības stratēģija ...................................................................................................... 21

6.1. Stratēģijas izstrādes pamatnostādnes ...................................................................................... 21 6.2. Uzņēmuma misija, vīzija un vērtības ......................................................................................... 22 6.3. Kopējais stratēģiskais ietvars .................................................................................................... 22 6.4. Prioritāte: „NĪ apsaimniekošana un sakārtošana” ..................................................................... 23 6.5. Prioritāte: „Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū” ............................................................................. 26 6.6. Prioritāte „Klientu apmierinātības paaugstināšana” ................................................................... 27 6.7. Prioritāte „Publiskā tēla veidošana” ........................................................................................... 27 6.8. Prioritāte „Drošas vides nodrošināšana” ................................................................................... 28 6.9. Prioritāte „Ietekmes uz vidi mazināšana” .................................................................................. 28 6.10. Prioritāte „Finanšu rādītāju uzlabošana” ................................................................................... 29 6.11. Darbības riski ............................................................................................................................. 29

7. Finanšu prognozes .......................................................................................................................... 30

7.1. Finanšu prognožu pieņēmumu apraksts un pamatojums ......................................................... 30 7.2. Peļņas vai zaudējumu aprēķina prognoze ................................................................................ 32 7.3. Naudas plūsmas prognoze ........................................................................................................ 33 7.4. Bilances prognoze ..................................................................................................................... 34 7.5. Galvenie finanšu koeficienti ....................................................................................................... 35

8. Pielikumi ............................................................................................................................................ 36

8.1. Centrāltirgus teritorijas shēma ................................................................................................... 37 8.2. Rīgas pilsētas teritorijā esošo tirgus laukumu saraksts ............................................................ 38 8.3. RCT darbību ietekmējošo normatīvo aktu saraksts .................................................................. 40

3

1. Ievads

1.1. Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis RPAS „Rīgas Centrāltirgus” stratēģiskās attīstības plāns 2012.-2018. gadam (biznesa plāns) izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas pilsētas pašvaldības vēstuli Nr. RD-11-501-nd, kurā izteikts lūgums sagatavot RPAS „Rīgas Centrāltirgus” vidēja termiņa stratēģijas projektu.

Biznesa plāna izstrādes mērķis ir sagatavot pilnvērtīgu pārskatu pār RPAS „Rīgas Centrāltirgus” esošo darbību un plānoto stratēģisko virzību vidējā pārskata termiņā.

1.2. Biznesa plāna ierobežojumi Biznesa plāna izstrāde ir veikta, ņemot vērā šādus ierobežojumus:

► Informācijas analīze ir veikta, pamatojoties uz datiem, ko sniegušas RPAS „Rīgas Centrāltirgus” pilnvarotās personas, kā arī pamatojoties uz publiski pieejamajiem datiem;

► Biznesa plāna izstrādes ietvaros EY nav veikusi saņemtās informācijas neatkarīgu pārbaudi un tai nav pienākuma atjaunināt un papildināt šajā biznesa plānā sniegto informāciju atbilstoši notikumiem un apstākļiem, kas radušies pēc biznesa plāna pieņemšanas;

► Tikai un vienīgi RPAS „Rīgas Centrāltirgus” vadība ir atbildīga par turpmāku lēmumu pieņemšanu saistībā ar izstrādāto biznesa plānu.

1.3. Saīsinājumi Tabula Nr. 1 Biznesa plānā izmantotie saīsinājumi

Saīsinājums Skaidrojums

AS Akciju sabiedrība

B Budžets

CSB Centrālā statistikas pārvalde

ES Eiropas Savienība

EUR Eiro

EY SIA „Ernst & Young Baltic”

F Fakts

ha Hektārs

KF Kohēzijas fonds

km2 Kvadrātkilometrs

LR Latvijas Republika

LVL Lats

milj. Miljons

m2

Kvadrātmetrs

MK Ministru kabinets

n/d Nav datu

NĪ Nekustamais īpašums

NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis

P Prognoze

PPP Publiskā un privātā partnerība

4

Saīsinājums Skaidrojums

RCT RPAS „Rīgas Centrāltirgus”

RPAS Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība

t/c Tirdzniecības centrs

tūkst. Tūkstotis

u.c. Un citi

UIN Uzņēmumu ienākuma nodoklis

5

2. Kopsavilkums

2.1. Biznesa plāna mērķis RPAS „Rīgas Centrāltirgus” stratēģiskās attīstības plāns 2012.-2018. gadam (biznesa plāns) izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas pilsētas pašvaldības pieprasījumu. Biznesa plāna izstrādes mērķis ir sagatavot pilnvērtīgu pārskatu pār RPAS „Rīgas Centrāltirgus” esošo darbību un plānoto stratēģisko virzību vidējā pārskata termiņā.

2.2. Īss uzņēmuma un tā darbības apraksts Uzņēmuma izveide un darbība

RPAS „Rīgas Centrāltirgus” ir dibināta 1994. gadā, uzņēmuma vienīgais dibinātājs un akcionārs ir Rīgas dome. Uzņēmums tika izveidots pašvaldības publiskās funkcijas – kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas sekmēšana, dalība kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā; racionāla un lietderīga pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana – izpildes nodrošināšanai. RCT pārvaldes institūcijas ir valde, kuras sastāvā ir trīs valdes locekļi.

RPAS „Rīgas Centrāltirgus” pārvalda un apsaimnieko pašvaldības nekustamos īpašumus Rīgas pilsētas teritorijā – Centrāltirgu, Vidzemes tirgu, Āgenskalna tirgu. Uzņēmuma darbība ir vērsta uz tirgus darbu organizēšanu un unikālās kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu. Uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumus veido nomas ieņēmumi no iznomātajām tirdzniecības vietām un telpām.

RPAS „Rīgas Centrāltirgus” nodotas tirgus teritorijas aptuveni 134 tūkst. m2 platībā un ēkas un būves

aptuveni 54 tūkst. m2 platībā. 2010. gadā uzņēmumā strādāja 190 darbinieki. Uzņēmums 2010. gadu

noslēdza ar LVL 4,4 milj. apgrozījumu un LVL 115 tūkst. peļņu.

Tirgus darbības raksturojums

Rīgas Centrāltirgus sastāv no pieciem paviljoniem, kas specializējas konkrētas produktu grupas tirdzniecībā, teritorijas ap paviljoniem, kur notiek tirdzniecība stendos brīvā dabā vai kioskos un Rūpniecības preču tirgus teritorijas.

Rīgas Centrāltirgu dienā apmeklē vidēji 80-100 tūkst. iedzīvotāju, vidēji apmeklējuma reizē tērējot LVL 6-10. Apmeklētāju norādītās tirgus priekšrocības ir zemāka cena, lielāka izvēle un svaigi produkti. Starp tirgus būtiskiem trūkumiem minēta nesakārtota vide un produktu izvietojums, autotransporta stāvvietu trūkums un kriminogēna vide.

Uzņēmuma darbību daļēji ierobežo noslēgtie ilgtermiņa nomas līgumi atsevišķiem Centrāltirgus objektiem un Āgenskalna tirgum. Atsevišķu objektu nomas līgumu termiņš sniedzas līdz 2045. gadam.

2.3. Nozares analīzes galvenie secinājumi Tirgus darbības galveno konkurenci veido lielveikali un tirdzniecības centri, kā arī mazie tirgus laukumi Rīgas mikrorajonos. Pašreizējais tirgus tirdzniecības apgrozījuma līmenis sasniedz aptuveni 8-13% daļu no kopējā apgrozījuma Rīgā. Ņemot vērā tirgus apmeklētāju demogrāfisko profilu un ienākumu līmeni, prognozējams, ka konkurentu izaugsme būs straujāka un vidējā termiņā Centrāltirgus nozīme nozarē varētu sarukt.

Lai saglabātu apmeklētāju plūsmu esošajā līmenī jāveic plānveidīga tirgus rekonstrukcija, kas ļautu tirgum piedāvāt līdzīgu komforta līmeni, kā galvenajiem konkurentiem, kas atrodas blīvāk apdzīvotajos Rīgas reģionos, it īpaši attiecībā uz piekļuvi ar autotransportu.

Novērojama RPAS „Rīgas Centrāltirgus” salīdzinoša nevienlīdzība ar konkurentiem normatīvo aktu regulējuma jomā, kas rada pamatojumu iespējai nākotnē izskatīt privātā sektora partneruzņēmuma iesaistīšanu tirgus objektu apsaimniekošanā.

6

Tirgus darbībā ir novērojama izteikta sezonalitāte: vasaras sezonā (aprīlis – septembris) un ziemas sezonā (oktobris – marts) būtiski atšķiras tirdzniecības intensitāte tirgus paviljonos vai teritorijā un pieprasījums pēc dažādām produktu grupām.

2.4. Uzņēmuma attīstības stratēģija RPAS „Rīgas Centrāltirgus” turpmākā darbība un attīstība pamatojas uz pamatprincipu, ka RPAS „Rīgas Centrāltirgus” daļēji saglabā nekomerciālu funkciju, un neizmanto tam nodoto nekustamo īpašumu kā pilnībā komerciālu objektu.

Tas nozīmē, ka uzņēmuma kopējā darbības stratēģijā ir jāievēro ierobežojumi, ko rada pašvaldības publiskās funkcijas pildīšana, kas liedz sasniegt pilnīgu komerciālā potenciāla realizēšanu un peļņas maksimizēšanu, piemēram, transformējot tirgus platības cita veida komercplatībās, kā biroju vai dzīvojamās ēkas, daudzstāvu autostāvvietas utt.

Plānots, ka RPAS „Rīgas Centrāltirgus” stratēģiskā attīstība norisināsies atbilstoši zemāk uzskaitītajām stratēģiskajām prioritātēm:

► NĪ apsaimniekošana un sakārtošana – tirgus īpašumu rekonstrukcija un teritoriju revitalizācija, īstenojot ES līdzfinansētu investīciju programmu (kopējās investīcijas virs LVL 30 milj.).

► Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū – tirgus atpazīstamības veicināšana starptautiskā mērogā un Rīgas pilsētas viesu piesaistīšana tirgus apmeklēšanai.

► Klientu apmierinātības paaugstināšana – komforta un sakārtotas vides nodrošinšāna gan tirgus tiešajiem klientiem – nomniekiem, gan tirgus apmeklētājiem.

► Publiskā tēla veidošana – RPAS „Rīgas Centrāltirgus” kopējā tēla veidošana un komunicēšana sabiedrībā.

► Drošas vides nodrošināšana – drošas vides nodrošināšana tirgus teritorijā gan no noziedzības, gan kvalitātes un sanitāro normu viedokļa.

► Ietekmes uz vidi mazināšana – vides piesārņojuma un nelietderīgi tērētu resursu samazināšana.

► Finanšu rādītāju uzlabošana – darbības efektivitātes paaugstināšana.

2.5. Prognozētie finanšu rezultāti Prognozētie finanšu rezultāti norāda, ka saskaņā ar prognožu pieņēmumiem, biznesa plānā noteikto stratēģisko mērķu sasniegšana un investīciju programmas īstenošana paredzētajā apjomā ir iespējama. Vidējā termiņā uzņēmumam prognozējams svārstīgs ieņēmumu līmenis, kas saistāms ar tirgus objektu slēgšanu rekonstrukcijas dēļ.

Attēls Nr. 1. Prognozētā RPAS „Rīgas Centrāltirgus” ieņēmumu struktūra un rentabilitāte

Neskatoties uz negatīvu rentabilitāti atsevišķos gados, finanšu prognozes norāda, ka tas uzņēmumam nerada maksātnespējas vai likviditātes risku augstā uzkrātā naudas līdzekļu un nesadalītās peļņas līmeņa dēļ. Uzņēmuma darbībā dominējoša ietekme saglabājas Centrāltirgus ieņēmumiem.

7

3. Uzņēmums un tā vadība

3.1. Uzņēmuma līdzšinējā darbība Uzņēmuma dibināšana

Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas Centrāltirgus" (turpmāk tekstā – RCT) ir dibināta pamatojoties uz Rīgas domes 1994. gada 13. maija lēmumu Nr.263 un Rīgas domes 1994. gada 20. decembra lēmumu Nr.754 "Par Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" dibināšanu". 2004. gada 9. novembrī RCT reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

RCT vienīgais dibinātājs un akcionārs ir Rīgas dome. RCT reģistrētais pamatkapitāls ir LVL 2 472 829 (divi miljoni četri simti septiņdesmit divi tūkstoši astoņi simti divdesmit deviņi lati), kuru veido 2 472 829 dematerializētas vārda akcijas. Katras akcijas nominālā vērtība ir 1 lats.

RCT pārvaldes institūcijas ir valde, kuras sastāvā ir trīs valdes locekļi.

Saskaņā ar Rīgas domes 2005. gada 27. septembra saistošo noteikumu Nr.17 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 3. pielikuma 10. punktu RCT ir izveidota pašvaldības publiskās funkcijas – kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas sekmēšana, dalība kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā; racionāla un lietderīga pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana – izpildes nodrošināšanai.

RCT ir izveidota, lai, pārvaldot un apsaimniekojot pašvaldības nekustamos īpašumus, Rīgas pilsētas teritorijā saglabātu unikālu kultūrvēsturisko vidi – Centrāltirgu, Vidzemes tirgu, Āgenskalna tirgu, un organizētu tirgus darbu, tādējādi sekmējot saimniecisko darbību pašvaldībā. RCT būtisku darbu iegulda piesaistot vairāk Latvijas produktu audzētājus un preču izgatavotājus. RCT kā tirgus pārvaldītājs apsaimnieko tirgus teritoriju, tirdzniecības ēkas un aprīkojumu, un atbild par Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" noteiktās tirgus pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu.

2010. gadā RCT vidēji bija nodarbināti 190 darbinieki.

Uzņēmuma apsaimniekotais nekustamais īpašums

Saskaņā ar Rīgas domes 1998. gada 18. augusta lēmumu Nr.6269 Rīgas dome iznomāja nekustamos īpašumus RCT esošo būvju un teritorijas uzturēšanai un apsaimniekošanai un vienota valsts nozīmes daudzfunkcionāla tirdzniecības un apkalpes centra pakāpeniskai izveidošanai. Pamatojoties uz minēto lēmumu, kā arī citiem rīkojumiem, Rīgas domes Īpašuma departaments ir iznomājis RCT Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamos īpašumus – ēkas un būves.

RCT pārvaldīšanā un apsaimniekošanā ir Centrāltirgus, Vidzemes tirgus, Rūpniecības preču tirgus un Āgenskalna tirgus teritorijas un tur esošās ēkas un būves.

Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 4. pantu un 1. pielikumu Centrāltirgus atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa daļa. Saskaņā ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr.128 "Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts" Āgenskalna tirgus (Rīga, Nometņu iela 64) ir valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr.6009, savukārt Centrāltirgus paviljonu ansamblis Rīgā, Prāgas ielā, ir valsts kultūras piemineklis Nr.8176 "Tirgus apbūve 5 korp.". 1998. gadā tirgus teritorija, veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu, iekļāvās UNESCO «Pasaules mantojuma» sarakstā.

Apsaimniekojot pašvaldības nekustamo īpašumu, RCT saglabā unikālo Rīgas kultūrvēsturisko vidi – gan Centrāltirgu, gan Vidzemes tirgu, gan Āgenskalna tirgu. Ieņēmumus, kas gūti, nododot apakšnomā no Pašvaldības nomātos nekustamos īpašumus, RCT novirza būvju un teritorijas uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Saskaņā ar RCT sniegto informāciju, biznesa plāna izstrādes brīdī RCT rīcībā nodotais nekustamais

īpašums veidoja aptuveni 134 tūkst. m2 zemes un 54 tūkst. m

2 ēku un būvju (skat. dalījumu tabulā

zemāk).

8

Tabula Nr. 2 RCT pārvaldītā NĪ platības, m2

Tirgus Zemes platība Ēku un būvju platība

Centrāltirgus 105 658 44 230

Vidzemes tirgus 20 028 4 008

Āgenskalna tirgus 8 433 6 045

KOPĀ 134 119 54 283

Avots: RCT sniegtā informācija

Centrāltirgus apsaimniekojamās teritorijas sastāvā ietilpstošo objektu (skat. shēmu pielikumā Nr. 8.1.) platības norādītas tabulā zemāk:

Tabula Nr. 3 Centrāltirgus objektu platības, m2

Objekts Platība

LAUKUMI UN TERITORIJAS

Gogoļa laukums 3 582

Nēģu laukums 4 950

Zaļais tirgus 7 039

Rūpniecības preču tirgus Zeme:

Ēkas:

14 205

5 481

ĒKAS UN BŪVES

Gaļas paviljons

Pagrabs:

1. stāvs:

2. stāvs:

3. stāvs:

4 374

4 772

445

156

Piena paviljons Pagrabs:

1. stāvs:

2 308

2 470

Gastronomijas paviljons Pagrabs:

1. stāvs:

2 264

2 590

Sakņu paviljons Pagrabs:

1. stāvs:

2 327

2 465

Zivju paviljons

Pagrabs:

1. stāvs:

2. stāvs:

2 462

2 816

810

Spīķeri

Maskavas 1:

Spīķeru 2:

Pūpolu 5:

Pūpolu 7:

3 134

2 040

1 021

1 888

Starppaviljonu apbūve 4 409

Avots: RCT sniegtā informācija

9

3.2. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra

GALVENAIS

SPECIĀLISTS 1

VIDZEMES

TIRGUS

1+5

CENTRĀL-

TIRGUS

1+57

SEKRETĀRS -

REFERANTS 1

ĀGENS-

KALNA

TIRGUS

ADMINISTRATĪVAIS

VADĪTĀJS 1

LIETVEDIS ARHIVĀRS 1

SAGĀ-

DES

DAĻA

1+2

PAŠKONTROLES

SISTĒMAS

VADĪTĀJS 1

PĀRRAUGS 4

ADMINISTRATĪVĀ

NODAĻA

ATTĪS-

TĪBAS

DAĻA

1+1

MĀRKE-

TINGA

UN

KOMUNI-

KĀCIJU

DAĻA

1+1

NEKUS-

TAMĀ

ĪPAŠUM

A DAĻA

1+1

PERSO-

NĀLĀ

DAĻA

1+1

JURIDIS-

KĀ

DAĻA

1+2

KON-

TROLES

DAĻA

1+4

CENTRĀLTIRGUS

VADĪTĀJS

VIDZEMES

TIRGUS

VADĪTĀJS

GAĻAS PAVILJONS SAKŅU PAVILJONS

TRANS-

PORTA

DAĻA

1+13

SAIM-

NIECĪ-

BAS

DAĻA

1+26

INFOR-

MĀTIKAS

DAĻA

1+2

AUK-

STUM-

TEHNI-

KAS

DAĻA

6

REMON-

TA

DAĻA

19

ELEKTRO

TEHNISKĀ

DAĻA

9

VALDES LOCEKLISVALDES

PRIEKŠSĒDĒTĀJSVALDES LOCEKLIS

Valde

FINANŠU NODAĻAS

VADĪTĀJS 1+12

FINANŠU NODAĻATIRDZNIECĪBAS

ORGANIZĒŠANAS

NODAĻA

TIEDZNIECĪBAS

ORGANIZĒŠANAS

NODAĻAS VADĪTĀJS 1

TEHNISKĀS NODAĻAS

VADĪTĀJS 1

TEHNISKĀ NODAĻA

10

4. Uzņēmuma saimnieciskā darbība

4.1. Pakalpojumu apraksts un maksas RCT sniedz šādus tirdzniecības objektu nomas pakalpojumus:

► tirdzniecības vietu noma

► maksa par tipveida tirdzniecības vietu

► termiņš: 1 diena – 1 gads

► tirdzniecības platību noma

► maksa par platības kvadrātmetru

► termiņš: 1 gads (vēsturiski noslēgti arī ilgtermiņa līgumi)

► tehnisko telpu noma

► maksa atbilstoši telpas tipam (saldētava, noliktava, kūpinātava u.c.) un platībai

► termiņš: atbilstoši tirdzniecības vietas nomas līguma termiņam

Nomas maksu noteikšanas stratēģija

Pašlaik RCT nosaka nomas maksas atbilstoši tirdzniecības vietu tipam, atrašanās vietai un citiem objektīviem rādītājiem. Kā atskaites punkts nomas maksu noteikšanā tiek izmantots NĪ ekspertu vērtējums par zemes un apbūves nomas maksu bāzes likmēm. Šīs bāzes likmes norāda minimālo nomas maksu līmeni, kas, slēdzot nomas līgumus, ir jāievēro RCT.

4.2. Ilgtermiņa nomas saistības RCT spēkā esošie ilgtermiņa nomas līgumi ar apakšnomniekiem apkopoti tabulā zemāk.

Tabula Nr. 4 RCT ilgtermiņa nomas līgumi

Ēka/Teritorija Nomnieks Termiņš

Āgenskalna tirgus SIA „Roveks” 31.12.2011.

Piena paviljons SIA „Viaro” 31.12.2014.

Spīķeris Maskavas ielā 1 SIA „Mions Noma” 01.06.2015.

Gastronomijas paviljons SIA „Viaro” 31.12.2015.

Zivju paviljons SIA „Kustība N” 26.06.2016.

Zaļais tirgus (slēgtā teritorija) SIA „KN UN partneri” 01.12.2018.

Gogoļa laukums SIA ”Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā” 31.12.2020.

Starppaviljonu apbūve SIA „Reverse” 31.01.2045.

Avots: RCT informācija

Pašreizējā situācija ar ilgtermiņa nomas saistībām ar apakšnomniekiem norāda, ka kompleksu paviljonu rekonstrukciju nebūs iespējams uzsākt ātrāk kā 2015. gadā, kad pakāpeniski noslēgsies esošie nomas līgumi. Redzams, ka starppaviljonu apbūves nomas līgumu termiņš – 2045. gads – var būt vērā ņemams šķērslis, lai veiktu vienotu visas tirgus teritorijas rekonstrukciju. Tādējādi ir būtiski saskaņot rekonstrukcijas projektu ar nomnieku SIA „Reverse”.

11

4.3. Apmeklētāju plūsmas analīze Kopējais apmeklētāju skaits

Rīgas Centrāltirgus aptuvenais aplēstais apmeklētāju skaits dienā ir 80-100 tūkst. (29-36 milj. gadā). Novērots, ka pirmssvētku dienās apmeklētāju skaits var būtiski pārsniegt 100 tūkst. Biznesa plāna izstrādē par pamatu tika ņemta konservatīvā aplēse – 80 tūkst. apmeklētāju dienā (29 milj. gadā).

Apmeklētāju raksturojums

2009. gada novembrī tika veikts apjomīgs Centrāltirgus apmeklētāju pētījums, ko īstenoja Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 706 respondenti.

Pētījuma rezultātā tika novērotas šādas apmeklētāju tendences:

► tirgu regulāri apmeklē vecāka gadagājuma cilvēki – 63% no tirgus apmeklētājiem ir vismaz 44 gadus veci, pie tam 26% - pensijas vecumā;

► regulārajiem tirgus apmeklētājiem tika novēroti zemāki ieņēmumi nekā vidēji respondentu grupā;

► izplatītākie tēriņi tirgus apmeklējuma reizē ir LVL 6-10;

► populārākā preču grupa tirgū ir saknes, augļi un dārzeņi, kam seko gaļa un gaļas izstrādājumi, kā arī zivis;

► kā galvenie iemesli tirgus apmeklējumam tika minēti zemas cenas un liela izvēle. Kā trešais būtiskākais tika norādīts, ka tirgū ir svaigi produkti;

► būtiskākie trīs Centrāltirgus trūkumi, ko norāda apmeklētāji, ir nesakārtota vide un produktu izvietojums, ierobežotas autotransporta piekļuves/novietošanas iespējas un kriminogēna vide.

4.4. Vēsturiskie finanšu dati Peļņas vai zaudējumu aprēķins

RCT peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultāti 2008. – 2010. gadam apkopoti nākamajā tabulā.

Tabula Nr. 5 peļņas vai zaudējumu aprēķins 2008. – 2010. gadam, LVL

2008 2009 2010

IEŅĒMUMI 4 229 510 4 560 514 4 419 104

Centrāltirgus 3 660 977 4 003 666 3 915 477

Vidzemes tirgus 395 679 438 695 383 067

Āgenskalna tirgus 172 854 118 153 120 560

IZMAKSAS (3 613 585) (3 821 881) (3 592 393)

Personāla izmaksas (1 200 268) (1 135 584) (930 078)

Komunālie maksājumi (664 403) (821 335) (802 658)

Nolietojums (265 469) (310 272) (318 467)

Citas izmaksas (1 483 445) (1 554 690) (1 514 190)

BRUTO PEĻŅA 615 925 738 633 826 711

Administrācijas izmaksas (380 954) (338 020) (527 711)

Pārējie sabiedrības saimnieciskās darbības ieņēmumi/(izmaksas) neto

(60 645) (233 937) (16 672)

Procentu ieņēmumi/(izmaksas) neto 30 174 17 578 17 527

Nekustamā īpašuma nodoklis (208 335) (293 860) (156 247)

Uzņēmuma ienākuma nodoklis 11 484 (49 895) (27 685)

NETO PEĻŅA 7 645 (159 501) 115 923

Bruto rentabilitāte 14,6% 16,2% 18,7%

Neto rentabilitāte 0,2% -3,5% 2,6%

Avots: RCT gada pārskati, EY aprēķini

12

Salīdzinājumā ar 2008. gadu, kad ieņēmumu apmērs bija LVL 4,2 milj., 2009. un 2010. gadā tas ir paaugstinājies par LVL 200-300 tūkst., kas norāda uz ekonomiskās krīzes ietekmes mazināšanos. Tāpat redzams, ka uzņēmums ir veicis izdevumu optimizāciju, samazinot personāla izmaksas un uzlabojot bruto rentabilitāti. Neto zaudējumi 2009. gadā saistāmi ar bezcerīgo parādu norakstīšanu.

Bilance

RCT bilances rādītāji 2008. – 2010. gadam apkopoti nākamajā tabulā.

Tabula Nr. 6 bilances rādītāji 2008. – 2010. gadam, LVL

2008 2009 2010

ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI 2 671 053 2 446 607 2 837 423

Nemateriālie ieguldījumi 471 329 413 101 367 269

Pamatlīdzekļi 2 199 724 2 033 506 2 470 154

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI 1 084 079 1 183 099 1 263 095

Krājumi 15 443 17 632 52 330

Debitori 712 831 336 461 228 815

Nauda un tās ekvivalenti 355 805 829 006 981 950

KOPĀ AKTĪVS 3 755 132 3 629 706 4 100 518

PAŠU KAPITĀLS 3 382 435 3 222 457 3 565 348

Akciju kapitāls 2 241 129 2 241 129 2 472 829

Rezerves 44 627 44 150 39 418

Pārskata gada nesadalītā peļņa 7 645 (159 501) 115 923

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 3 382 435 1 096 679 937 178

KREDITORI 372 697 407 249 535 170

Ilgtermiņa kreditori

Nākamo periodu ieņēmumi 6 091 23 808 27 400

Citi ilgtermiņa kreditori - - -

Īstermiņa kreditori 366 606 383 441 507 770

KOPĀ PASĪVS 3 755 132 3 629 706 4 100 518

Avots: RCT gada pārskati, EY aprēķini

Līdz ar rentabilitātes uzlabošanos pēc 2008. gada novērojams arī naudas līdzekļu pārpalikuma pieaugums. RCT ir ļoti laba likviditātes situācija, jo apgrozāmie līdzekļi 2-3 reizes pārsniedz īstermiņa kreditoru apjomu. Tāpat RCT nav ilgtermiņa kredītsaistību.

Kapitālieguldījumi

RCT veiktie ieguldījumi NĪ 2008. – 2010. gadā apkopoti nākamajā tabulā.

Tabula Nr. 7 kapitālieguldījumi 2008. – 2010. gadā, LVL

2008 2009 2010

Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde 60 884 49 066 196 982

Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos 89 679 68 765 106 170

KOPĀ IEGULDĪJUMI 150 563 117 831 303 152

Kapitālieguldījumu dinamika 2008. – 2010. gadā liecina, ka krīzes apstākļos uzņēmums uzturēja minimālu kapitālieguldījumu līmeni.

13

5. Nozares apraksts Kaut gan RCT īsteno savu darbību teritorijā ar kultūrvēsturisku un sociālu nozīmi neveicot pilnībā komerciālu funkciju, tomēr RCT darbojas un konkurē NĪ tirdzniecības nomas tirgū, tādējādi vidēja termiņa stratēģijas definēšanai jāņem vērā nozares apstākļi un tendences.

5.1. Nozares apjoms Rīgā un RCT tirgus daļa

Mazumtirdzniecības situācija Rīgā

Mazumtirdzniecības sektora attīstību Rīgā un Latvijā kopumā būtiski iespaidoja ekonomiskā lejupslīde 2008. gadā. Sarūkošais ienākumu apjoms un augstais bezdarba līmenis veicināja mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu par aptuveni 8% 2008. gadā un 29% 2009. gadā (CSB dati).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma dati Rīgas statistiskajā reģionā par 2008. un 2009. gadu, norāda uz nedaudz mazāku kritumu kā Latvijā kopumā – 25%. Rīgas reģions 2009. gadā veidoja aptuveni LVL 2 286 milj. jeb 60% no kopējā Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma.

Konkurentu analīze

Rīgā mazumtirdzniecības sektorā darbojas:

► tirgi;

► iepirkšanās centri un lielveikalu ķēdes;

► individuālie pārtikas un saimniecības preču veikali.

Rīgas teritorijā izvietoti 25 tirgus laukumi (t.sk., RCT pārvaldītie; sarakstu skat. pielikumā Nr. 8.2.), tāpat vairāk kā 140 lielveikalu ķēžu veikali (Rimi, Maxima, IKI, Elvi) un vairāk kā 9 iepirkšanās centri (Alfa, Spice, Mols, Galerija Centrs, Olympia, Domina, Barona centrs, Galerija Rīga, Dole u.c.).

Ņemot vērā Rīgas Centrāltirgus izmēru un to, ka apmeklētāji ierodas tirgū veikt salīdzinoši apjomīgus pirkumus, individuālie pārtikas un saimniecības preču veikali nav uzskatāmi par tiešiem konkurentiem, jo to apmeklētāji pārsvarā iepērk konkrētu preci vai produktu.

Konkurences kopējais raksturojums

RCT darbībai pastāv divu veidu konkurence:

► konkurence par klientiem – nomniekiem, kas nodrošina RCT ieņēmumus. Ņemot vērā tirgus teritoriju specifiku, par tiešiem konkurentiem šeit uzskatāmi faktiski tikai citi tirgus laukumi Rīgā;

► konkurence par apmeklētājiem, kas nodrošina pieprasījumu pēc RCT tirdzniecības platībām. Šajā gadījumā par konkurentiem uzskatāmi ne tikai citi tirgus laukumi, bet arī iepirkšanās centri (lielveikalu ķēdes);

RCT konkurentu – iepirkšanās centru – salīdzinošie rādītāji norādīti tabulā zemāk.

Tabula Nr. 8 Mazumtirgotāju apgrozījuma dinamika (2008-2010)

Objekts Apmeklētāju skaits

gadā (milj.) Kopējā telpu platība (m

2)

Apgrozījums gadā(LVL/m

2)

Origo 38,0* 35 300 2 274

Alfa 9,0 62 000 1 835

Galerija Centrs 8,7 23 800 1 780

Spice 7,7 77 000 1 967

Mols 4,0 32 800 n/d

Barona Centrs 3,8 7 500 3 137

Dole 2,9 17 000 n/d

Stockmann n/d 11 000 3 146

Centrāltirgus 29,0 47 174 1 000-1 800**

Avots: publiski pieejamā informācija, RCT sniegtā informācija

14

Piezīmes: *Origo apmeklētāju skaitā ierēķināti arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apmeklētāji.** RCT apgrozījums tiek rēķināts kopējai tirgus teritorijai

Salīdzinošā informācija norāda, ka RCT, neskaitot t/c Origo (kura apmeklētāji daļēji ir arī dzelzceļa pasažieri), ir ievērojami lielāks apmeklētāju skaits nekā konkurentiem. Tāpat tikai diviem konkurentiem – t/c Alfa un t/c Spice ir lielāka telpu platība, tomēr RCT papildus telpu platībai ir arī ievērojamas atklātās tirdzniecības platības. Apgrozījuma salīdzinošais rādītājs norāda, ka pašvaldības funkcijas pildīšana un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana ietekmē Centrāltirgus komerciālo potenciālu. Pieņemot, ka tirgus apmeklētājs vidēji tērē LVL 6-10 vienā apmeklējuma reizē, vidējais apgrozījums uz kopējo tirgus teritoriju ir zemāks nekā salīdzinošais līmenis citiem tirdzniecības centriem Rīgā, it īpaši diviem tuvākajiem tirdzniecības centriem.

Konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums

Galveno Rīgas Centrāltirgus konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums norādīts attēlā zemāk

Attēls Nr. 2. Tirdzniecības objektu izvietojums Rīgas pilsētas teritorijā.

Piezīme: shēmā norādīti lielākie Rimi un Maxima veikali

Konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums norāda, ka galvenā to koncentrācija ir Rīgas mikrorajonos, kur ir lielākais iedzīvotāju blīvums. Tādējādi, lai nezaudētu konkurences priekšrocību, RCT ir jācenšas maksimāli nodrošināt ērtu piekļuvi apmeklētājiem ar autotransportu, kas ļautu atsvērt priekšrocības ko sniedz iepirkšanās centri rajonos.

Ņemot vērā tirgus laukumu nozīmes mazināšanos un apmeklētāju migrāciju uz tirdzniecības centriem vai lielveikaliem, lai pamatotu būtiskas investīcijas RCT objektu renovācijā, ieteicams izveidot plānveida politika no RD, kas neatbalstītu mazo rajonu tirgus laukumu attīstību, koncentrējot tirgus uzņēmējdarbību centralizēti RCT pārvaldītajos tirgos, kuros tiktu veikti publiskie ieguldījumi.

15

Tirgus daļa

Saskaņā ar CSB datiem, mazumtirdzniecības apgrozījums Rīgas statistiskajā reģionā 2009. gadā veidoja LVL 2 285 milj. Tādējādi aplēstā RCT tirgus daļa (pieņemot LVL 174-290 milj. apgrozījumu) ir aptuveni 8-13%. Ņemot vērā tiešo konkurentu skaitu šāda tirgus daļa norāda, ka RCT ir būtisks nozares pārstāvis.

5.2. Nozares tendences un to analīze Vēsturiskās tendences

Vēsturiskās mazumtirdzniecības nozares tendences redzamas tabulā zemāk:

Tabula Nr. 9 Mazumtirgotāju apgrozījuma dinamika (2008-2010)

Tirgotājs 2008. gads (LVL milj.)

2009. gads (LVL milj.)

2010. gads (LVL milj.)

Izmaiņas, % (09-10)

RIMI 451 404 392 -3%

Maxima 485 391 368 -4%

IKI 40 44 73 65%

AIBE 6,2 4,9 4,2 -13,7%

Prisma 10,9 12,2 13,6 11%

Sky 34 21,5 19,6 -9%

ELVI* 24 24 n/d -

RCT* 174 174 174 -

Avots: publiski pieejamā informācija

Piezīme: RCT un ELVI pieņemts aptuvenas skaitlis

Kopš 2008.gada visiem tirgotājiem ir krasi samazinājies apgrozījums. Lielākajiem tirgus dalībniekiem, kas ir RIMI un Maxima, apgrozījums ir turpinājis lejupslīdi, kaut gan šī lejupslīde ir būtiski mazāka, salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tirgū izaugsme ir jauniem dalībniekiem, kā Prisma un IKI, abiem kopš ienākšanas tirgū apgrozījums turpina augt. Lielveikalam SKY, līdzīgi kā Rimi un Maxima, apgrozījums turpina kristies.

„IKI” ir pieplānojis tuvāko gadu laikā dubultot savu tirgus daļu. Kopš ienākšanas Latvijas tirgū „IKI” ir attīstījies visstraujāk no visiem tirgotājiem un uz doto brīdi ieņem stabilu trešo vietu Latvijas mazumtirdzniecības tirgū.

Prisma ir plānojusi tuvākajā laikā Rīgā atvērt vismaz 5 jaunus veikalus. Šajā procesā plāno ieguldīt 10,5 -12,7 milj. LVL. Pašlaik Prisma ir atvērti divi veikali t/c „Domina” un t/c „Riga Plaza”.

Prognozējamās tendences nākotnē

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un izaugsmes atgriešanos 2010. gadā, arī mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums ir nostabilizējies un sācis uzrādīt nelielu pieaugumu. CSB apkopotie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu liecina, ka sākot ar 2010. gada 3. ceturksni kopējais apgrozījums Latvijā sāka pieaugt (skatoties pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Saskaņā ar ekspertu prognozēm, 2011. gadā ir sagaidāms neliels mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums arī gada griezumā.

Saskaņā ar Swedbank ekspertu prognozēm privātais patēriņš Latvijā varētu pieaugt par 2,9% 2012. gadā un 3,6% 2013. gadā (Swedbank ekonomikas apskats, Augusts 2011), kas līdzīgā apmērā varētu atspoguļoties arī mazumtirdzniecībā. Arī turpmākais vidējā termiņa mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums nav saigaidāms augstākā līmenī kā IKP izaugsme.

Ņemot vērā, ka tirgus apmeklētāju pamata sociālā grupa ir ar salīdzinoši zemāku un lēnāk augošu ieņēmumu līmeni, sagaidāms, ka vidējā termiņā konkurentu apgrozījuma pieaugums būs straujāks, tādējādi samazinot RCT tirgus daļu.

16

5.3. Salīdzinošie ārvalstu piemēri Galvaspilsētu lielākie tirgi Baltijā

Tabula Nr. 10 Tirgus laukumi Baltijas galvaspilsētās

Tirgus Pilsēta Preces Tips Platība Darba laiks

RPAS Rīgas Centrāltirgus

Rīga, Latvija Pārtika, nepārtika, Atvērta tipa ar paviljoniem

7,2 ha 7–18

AS Keskturg Tallina, Igaunija

Pārtika, nepārtika Atvērta tipa ar paviljoniem

- p-s 7-17 sv 7-16

UAB Kalvariju Turgus Viļņa, Lietuva Pārtika nepārtika Atvērta tipa ar paviljoniem

3,5 ha o-sv 7– 16

Hales Turgus (UAB „Tugvos”)

Viļņa, Lietuva Pārtika nepārtika Aizvērta tipa, viss vienā telpā

8400 m2 p-s 7- 18

sv 7–15

Avots: publiski pieejamā informācija

UAB Kalvariju Turgus 2009 gadā uzsāka tirgus rekonstrukciju kura paredz paviljonu atjaunošanu un vairāk tirdzniecības vietu uzstādīšanu. Kā piemērs tam ir jauna zivju paviljona, kā arī paplašināt esošos paviljonus. Klientu vajadzībām ir plānots uzcelt jaunu divstāvīgu autostāvvietu ar vismaz 440 vietām. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 50 miljoni litu (10,2 milj. latu). Tirgus atrodas pilsētas centrā.

Hales Turgus, viens no vecākajiem Baltijas tirgiem tika rekonstruēts 2006. - 2008. gadā (informācija nāk no neoficiāliem avotiem un atšķiras). Tirgus ēkas rekonstrukcija sākās 2002.gadā. Rekonstrukcijas izmaksas bija 30 miljoni litu (6,2 milj. latu) Tirgus ir vienā paviljonā kurš ir 8600 m2. Informācija par platību ir aptuvena un atšķiras dažādos avotos. Šis tirgus nodrošina aptuveni 600 darba vietas. Ir autostāvvieta ar 150 vietām. Tirgus atrodas vecpilsētā. Kopš 2002.gada tirgu pārvalda UAB „Tugva” kas no pašvaldības nomā zemi un ēkas. Ņemot vērā to, ka Lietuva PPP projektos sāka iesaistīties vienīgi 2009. gadā, šis nav uzskatāms par PPP veida projektu, tomēr šī pieredze norāda uz sekmīgu publiskā un privātā sektora sadarbību tirgus teritorijas rekonstrukcijā un apsaimniekošanā.

Tirgi Eiropā

Stokholma: Östermalms Saluhall

► Viens paviljons, higiēnas nolūkos visa darbība notiek iekšā;

► paviljona vidū atrodas kafejnīcas un restorāni, kur ēdiens tiek pagatavots klienta klātbūtnē;

► apmeklētājiem ir iespēja arī novērot pārstrādes procesu (kafijas pupiņu pārstrādi, gaļas griešanu, šokolādes gatavošanu utt.)

► galvenais uzsvars tiek likts uz pārtikas kvalitāti un katra pārdevēja uzdevums ir detalizēti informēt pircēju par produkciju nevis uzbāzīgi pārdot savu produkciju;

Darba laiki: Pirmd.-Ceturd. 9:30 – 20:00; Piekt. 9:30 – 18:30; Svētd: 9:30 – 16:00; Sestdienās nestrādā.

Tirgus pieder Stokholmas pašvaldībai un lai gan tam nav piešķirts aizsargājama objekta statuss, tas tiek atzīts par kulturāli svarīgu objektu. Būtiski partnerības vai attīstības projekti nav plānoti.

Helsinki: Hakaniemen Kauppahalli

► Tirgus sastāv no diviem stāviem – pirmajā stāvā ir galvenokārt pārtikas produkti (38 veikali), savukārt, otrajā ir izvietoti rokdarbi un suvenīri (30 veikali);

► sezonas laikā tiek veidots āra tirgus, kur var iegādāties svaigus dārzeņus un sezonālos produktus;

► tirgus piedāvā ne tikai vietējo pārtiku, bet arī afrikāņu, tuvo austrumu, indiešu un āziešu pārtikas produktus;

► tā kā tirgus ir celts bijušā strādnieku rajonā, to vairumā lieto vietējie iedzīvotāji nevis tūristi, tādēļ cenas nav pārlieku augstas;

► tirgus ļoti uzsver savu zaļo/eko ievirzienu;

► lai piesaistītu klientus, tirgus vadība mēdz organizēt kulturālos pasākumus.

17

Darba laiki: Pirmd. – Piektd: 8-18, Sestdien: 8-16; Svētdien nestrādā.

Tirgus pieder Helsinku pašvaldībai un nekāda būtiska informācija par sadarbību ar privātajām kompānijām nav atrodama.

Florence: San Lorenzo Mercato Centrale

► Tirgus ir izvietots vienā galvenajā paviljonā (pārtikas tirdzniecība tika pārcelts uz iekštelpām, lai saglabātu produktu svaigumu), bet apkārt tam tirgotāji ir izvietojuši savus kioskus (pārdod drēbes, suvenīrus);

► galvenokārt tiek realizēta vietējā produkcija: vīns, siers, pasta;

► tirgus un tā apkārtne ir slavena ar daudziem āra pasākumiem – brīvdienu svētkiem septembrī (Rificolona), āra teātriem, lai uzlabotu tirgus un apkārtējā rajona popularitāti. Tādēļ to galvenokārt apmeklē tūristi.

Darba laiki: Pirmd.-Sestd.: 7:00 – 14:00. Dažkārt arī strādā sestdienu pēcpusdienās.

Barselona: Mercant de la Boquiria

► Izvietots vienā paviljonā, kur paviljona vidū ir izvietoti restorāni, savukārt, tiem apkārt tiek pārdoti visa veida pārtikas produkti;

► tirgus ir sasniedzis savu augsto kvalitāti (atzīts par vienu no pasaules labākajiem pārtikas tirgiem), sadarbojoties ar vairākām privātkompānijām. Starp partneriem ir augstas kvalitātes konditorijas izstrādājumu kompānijas, restorāni, augļu audzētāji utt.

Darba laiki: Pirmd. – Sestd.: 8:00 – 20:00

Tirgu pārvalda no tirgotājiem ievēlēta asociācija. Tirgus sadarbojas ar Barselonas pašvaldību, veidojot projektus par tirgus darbības uzlabošanu visā Vidusjūras reģionā.

PPP projekti ES, kas ir saistībā ar mazumtirdzniecību

Rietumeiropas ES valstīs plaši izplatīta forma publiskas nozīmes objektu attīstīšanā vai rekonstrukcijā ir privātā partnera piesaiste, izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) principus. Kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem, kam ir komercdarbības potenciāls, privātā partnera iesaiste parasti norisinās, ka privātais partneris veic ieguldījumus objektu renovācijā un uz noteiktu termiņu pārņem objektu apsaimniekošanā, iegūstot tiesības uz komercieņēmumiem no objekta apsaimniekošanas.

Šāds modelis rada priekšrocības pašvaldībai, jo privātajam partnerim ir iespējas veikt efektīvāku apsaimniekošanu, kā arī privātā sektora uzņēmums ir mazākā mērā ierobežots ar normatīvo regulējumu.

Ņemot vērā iespējamo tālāku RCT objektu attīstību (Āgenskalna vai Vidzemes tirgus) izmantojot PPP modeli, zemāk apkopota informācija par PPP projektiem, kas saistāmi ar mazumtirdzniecības sektoru.

► Beļģija, projekta nosaukums, Arēna. Projekta ietvaros tika izveidota dzīvojamā zona ar vairākiem iepirkšanās punktiem vecu baraku teritorijā.

► Čehija, projekta nosaukums, Autoosta Trebič. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt jaunu autoostu, kurā būtu apvienota ar liela izmēra iepirkšanās centru.

► Francija, projekta nosaukums, Le Mans Station. Projekta ietvaros tikai uzbūvēts 25 000 sēdvietu liels stadions, kurā ietilpst pārtikas mazumtirdzniecības veikali un viesnīcas.

► Ļubļanā, bija paredzēts PPP projekta ietvaros uzbūvēt 8 ha lielu iepirkšanās centru. Finansiālu apstākļu dēļ šis projekts ir apstājies.

5.4. Normatīvo aktu vide

RCT darbības tiesiskā regulējuma apraksts un vispārīgie normatīvie akti

Pamatojoties uz Rīgas domes 1994.gada 13.maija lēmumu Nr.263 un 1994.gada 20.decembra lēmumu Nr.754 Centrāltirgus apsaimniekošanai tika dibināta Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas Centrāltirgus" (turpmāk – Kapitālsabiedrība). Kapitālsabiedrības darbības mērķis saskaņā ar statūtiem, kas apstiprināti ar Rīgas domes 1995.gada 21.februāra lēmumu Nr.1105, bija izveidot vienotu valsts nozīmes daudzfunkcionālu tirdzniecības un apkalpes centru teritorijā, kuru ierobežo Rīgas pilsētas

18

kanāls, Daugavas krastmala, Turgeņeva iela un Gogoļa iela, veicot Rīgas domes noteiktos pasākumus privātā kapitāla piesaistīšanai

Kapitālsabiedrības darbības mērķis saistībā ar pašvaldības funkciju:

Saskaņā ar Rīgas domes 2005.gada 27.septembra saistošo noteikumu Nr.17 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 3.pielikuma 10.punktu Kapitālsabiedrība ir izveidota Pašvaldības publiskās funkcijas – kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas sekmēšana, dalība kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā; racionāla un lietderīga pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana – izpildes nodrošināšanai.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 10.punktu pašvaldības funkcija ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu.

Ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 5.punktu Rīgas pilsētas pašvaldībai deleģēta autonomā funkcija - rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu. Ievērojot Rīgas domes 28.10.2008. lēmumu Nr.4349 "Par atteikumu nodot privatizācijai Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" akcijas" un Rīgas domes 09.11.2010. lēmumu Nr.2212 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam", minētā funkcija ir uzskatāma par vienu no pamatojumiem Rīgas pilsētas pašvaldības komercdarbībai, proti, dalībai RCT.

Kapitālsabiedrība kā tirgus pārvaldītājs apsaimnieko tirgus teritoriju, tirdzniecības ēkas un aprīkojumu un atbild par Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" noteiktās tirgus pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu.

Kapitālsabiedrībai būtu jāveic visas nepieciešamās darbības, lai sakārtotu (gan juridiski, gan faktiski) tās apsaimniekošanā nodotos nekustamos īpašumus, veidojot kvalitatīvu tirgus vidi gan tirgotājiem, gan pircējiem. RCT akcionāru sapulce jau ir lēmusi (03.03.2011. protokols Nr.2) konceptuāli atbalstīt RCT valdes darbības Eiropas Savienības finansējuma programmu piesaistīšanai Centrāltirgus tirdzniecības paviljonu rekonstrukcijai.

Ņemot vērā Centrāltirgus kultūrvēsturisko nozīmi un stratēģiski izdevīgo atrašanās vietu, Centrāltirgus būtu jāattīsta par iecienītu tūrisma objektu. Tāpat būtu svarīga tradicionālo kultūras vērtību popularizēšana tirgus teritorijā, kas veicinātu gan tūrisma attīstību, gan tautas jaunradi. Atbilstoši RCT 19.10.2010. akcionāru sapulcē lemtajam (protokols Nr.4) RCT būtu jāveicina Latvijā ražotās (tajā skaitā ekoloģiskās) produkcijas tirdzniecība, tādējādi sekmējot arī zemnieku un zvejnieku saimniecību, mazo un vidējo komersantu saimniecisko darbību gan pašvaldībā, gan valstī kopumā.

Centrāltirgus teritorijai, pamatojoties uz Rīgas domes 1996.gada 11.jūnija lēmumu Nr.3345, Rīgas domes 1998.gada 27.janvāra lēmumu Nr.5516 un Rīgas domes 2009.gada 16.jūnija lēmumu Nr.5418, noteikts tirgus statuss, kuru atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumiem Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" apsaimnieko RPAS "Rīgas Centrāltirgus".

Latvijas Republikas likumi:

RCT darbība pakļauta vispārējiem LR likumiem, kā likums „Par pašvaldībām”, „Komerclikums”, „Publisko iepirkumu likums” (skat. detalizētu sarakstu Pielikumā Nr.8.3.)

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi:

1. Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".

2. Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumi Nr.311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību"

Rīgas domes saistošie noteikumi:

Rīgas domes 13.05.1994. lēmums Nr.263.

1. Rīgas domes 20.12.1994. lēmums Nr.754.



19

4. Rīgas domes 27.09.2005. saistošie noteikumi Nr.17 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums".


6. Rīgas domes 28.10.2008. lēmums Nr.4349 "Par atteikumu nodot privatizācijai Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" akcijas".

7. Rīgas domes 09.11.2010. lēmums Nr.2212 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam".

Tirdzniecības darbību reglamentējošie normatīvie akti


27.02.1997. likums "Par mērījumu vienotību".

18.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums".


Ministru kabineta 18.05.1999. noteikumi Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas".

Ministru kabineta 09.01.2007. noteikumi Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu".

Ministru kabineta 07.03.2006. noteikumi Nr.180 "Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi".

Ministru kabineta 12.05.2010. noteikumi Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".

Sanitāro prasību normatīvie akti

Pārtikas un veterinārās uzraudzības nodrošināšanu pārtikas apritē reglamentē ļoti liels daudzums Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas, izdoti ārējie normatīvie akti (skat. Pielikumu Nr.8.3.). Papildus šiem normatīvajiem aktiem tirdzniecībā ar pārtikas produktiem jāievēro arī Pārtikas un veterinārā dienesta izdotie rīkojumi un instrukcijas.

Normatīvie akti, kas regulē darbības ar nekustamo īpašumu

Normatīvie akti, kas regulē darbības ar nekustamo īpašumu – īpašuma, valdījuma un lietošanas tiesību nostiprināšanu, ieguldīšanu pamatkapitālā, celtniecību, nomu, atsavināšanu:


1. 28.01.1937. likums "Civillikums".

2. 22.12.1937. likums "Zemesgrāmatu likums".

3. 14.10.1998. likums "Civilprocesa likums" .

4. 20.11.1991. likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās".

5. 07.07.1992. likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību".

6. 12.02.1992. likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

7. 10.08.1995. likums "Būvniecības likums".

8. 29.03.1995. likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

9. 19.05.1994. likums "Par pašvaldībām".

10. 19.07.1995. likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu".

11. 30.01.1997. likums "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās".

12. 05.02.1997. likums "Aizsargjoslu likums".

13. 04.06.1997. likums "Par nekustamā īpašuma nodokli".

20

14. 22.05.2002. likums "Teritorijas plānošanas likums" .

15. 26.09.2002. likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām".

16. 31.10.2002. likums "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums".

17. 31.10.2002. likums "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums" (no 01.01.2011. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums).

18. 29.05.2003. likums "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums".

19. 01.12.2005. likums "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums".

20. 14.09.2006. likums "Zemes ierīcības likums".


1. Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi";

2. Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumi Nr.193 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi";

3. Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1602 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju".

4. Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.495 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība".

5. Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumi Nr.127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi".

Rīgas domes saistošie noteikumi:

1. Rīgas domes 20.12.2005. saistošie noteikumi Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2. Rīgas domes 01.07.2003. saistošie noteikumi Nr.48 "Īslaicīgas lietošanas būvju – tirdzniecības kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumju izvietošanas un ekspluatācijas noteikumi".

Secinājumi

RCT darbība ir pakļauta dažāda veida normatīvo aktu regulējumam, kas aptver gan tiešās tirdzniecības darbības regulējumu, gan ar paša uzņēmuma darbību. Normatīvo aktu vides analīzes rezultātā secināms, ka RCT atrodas salīdzinoši nevienlīdzīgā situācijā pret tiešajiem konkurentiem – tirdzniecības centriem un lielveikaliem, šādu aspektu dēļ:

► RCT ir jāpilda publiskā funkcija, tādējādi uzņēmums nevar rīkoties ar nekustamo īpašumu pilnīgi komerciālos nolūkos;

► RCT tirdzniecības nodrošināšanai kā tirgum ir papildus regulējums (MK 440., 12.05.2010.), kas specifiski nosaka tirdzniecības organizēšanas kārtību un saskaņošanu ar pašvaldību;

► lielākajai daļai objektu RCT apsaimniekotā NĪ sastāvā ir piešķirts valsts kultūras pieminekļa statuss, kas ierobežo uzņēmuma iespējas veikt būtiskas izmaiņas teritorijas apbūvē.

5.5. Citas nozares īpatnības Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus RCT apsaimniekoto tirgus teritoriju darbībā ir novērojama izteikta sezonalitāte. Vasaras sezonā (aprīlis – septembris) ļoti intensīva sakņu, dārzeņu un augļu tirdzniecība notiek atklātajās tirgus teritorijās apkārt paviljoniem, tādējādi radot nepilnu platību noslodzi paviljonos. Ziemas sezonā (oktobris – marts) tirdzniecība faktiski notiek tikai iekštelpās, ļoti blīvi aizpildot paviljonu tirdzniecības platības. Tāpat ir novērojamas sezonālās pieprasījuma svārstības dažādām produktu grupām, piemēram, ziemas sezonā ir izteikti paaugstināts pieprasījums pēc citrusaugļiem.

Tā kā pašlaik tirdzniecības vietu izcenojumos šīs tendences netiek ņemtas vērā (noteiktā maksa ir nemainīga), nākotnē būtu vēlams ieviest diferencētus tarifus ziemas un vasaras sezonā, kā arī apsvērt iespēju diferencēt tarifu pa preču grupām atkarībā no to sezonālā pieprasījuma.

21

6. Uzņēmuma attīstības stratēģija

6.1. Stratēģijas izstrādes pamatnostādnes RCT vidēja termiņa stratēģija izstrādāta uz šādām pamatnostādnēm par uzņēmuma esošajām stiprajām un vājajām pusēm , iespējām un draudiem (skat. tabulu zemāk).

Tabula Nr. 11 RCT SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses

► RCT ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības objekts Rīgas pilsētā ar izdevīgu ģeogrāfisko novietojumu, plašāko tirdzniecības teritoriju un ļoti apjomīgu apmeklētāju plūsmu;

► tirgū pieejamā produkcija ir ar zemāku cenu, kā konkurentiem;

► RCT ir ļoti stabila finanšu situācija, uzņēmumam ir likviditātes rezerve un nav ilgtermiņa saistību ar kredītiestādēm;

► RCT ir būtiski lielāka produktu, it īpaši pārtikas, izvēle kā konkurentiem un unikāls produktu izvietojuma princips;

► tirgus sniedz personīgu kontaktu starp pircēju un pārdevēju, kas nav sastopams lielveikalos.

► RCT teritorijas. ēku, būvju un inženierinfrastruktūras pašreizējais stāvoklis ir neapmierinošs, atsevišķos gadījumos pat pirmsavārijas stāvoklī;

► Tirgus pašlaik nenodrošina pietiekamu komforta līmeni salīdzinājumā ar konkurentiem, it īpaši klientiem, kas dodas uz tirgu ar autotransportu.

► pašreizējais tirgus produktu izvietojums ir haotisks un netiek pilnībā ievērots dalījums pa paviljoniem.

► RCT darbību un attīstību ierobežo noslēgtie ilgtermiņa nomas līgumi, kuru termiņš atsevišķiem objektiem sasniedz 2045. gadu;

► uz klientiem netiek pilnībā pārdalītas komunālo pakalpojumu izmaksas skaitītāju trūkuma dēļ;

► uzņēmuma vadības mainība politiskās situācijas ietekmē, kā rezultātā trūkst stratēģisko risinājumu plānveidības, nav apstiprināta vienota telpiskās attīstības vīzija;

► lielāka normatīvo aktu regulējošā ietekme salīdzinājumā ar konkurentiem;

► nepārdomātas pašvaldības politikas rezultātā ir izveidojusies nevajadzīga konkurence.

Iespējas Draudi

► Pilnīga tirgus teritorijas un ēku renovācija, novēršot esošos piekļuves, drošības un vides trūkumus, bet saglabājot kultūrvēsturisko un sociālo vidi.

► produktu novietojuma reorganizācija un zonējuma nodrošināšana ar tarifu politikas palīdzību;

► zemnieku kooperatīvu pārstāvniecības veicināšana tirgū;

► aktīvas mārketinga kampaņas īstenošana un ārvalstu tūristu plūsmas piesaistīšana;

► juridisko apgrūtinājumu samazināšana, neslēdzot ilgtermiņa līgumus pēc esošo termiņa beigām;

► sabiedriskā transporta galapunktu (it īpaši maršruta taksometru) pārplānošana, apvienojot ar Rīgas Starptautisko autoostu.

► privātā partnera piesaiste atsevišķu objektu apsaimniekošanā.

► Tirgus apmeklētāju skaita un pirktspējas kritums salīdzinoši lielā vidējā vecuma dēļ;

► nepietiekams valsts (pašvaldības) atbalsts rekonstrukcijas programmas realizēšanai, kā rezultātā programma var tikt izpildīta nepilnīgi;

► apmeklētāju plūsmas migrācija pie konkurentiem periodos, kad tiks intensīvi veikti remontdarbi;

► ilgtermiņa nomnieku nesadarbošanās ar RCT rekonstrukcijas programmas realizēšanā;

► tirdzniecības normatīvā regulējuma pastiprināšana, kas neļautu saglabāt tradicionālo tirgus darbību.

22

6.2. Uzņēmuma misija, vīzija un vērtības Vīzija

Saglabāt un nodrošināt tikai Rīgas Centrāltirgū pieejamu unikālu tirdzniecības un socializēšanās pieredzi visiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem un Latvijas zemniekiem.

Misija

Efektīva un finansiāli ilgtspējīga tirgus apsaimniekošana, saglabājot tirgu kā vietēji un starptautiski atpazīstamu unikālu iepirkšanās un socializēšanās vietu priekš tirgus apmeklētājiem

Vērtības

► Rīgas Centrāltirgus ir atvērts, pieejams un sasniedzams.

► Rīgas Centrāltirgus ir drošs gan tā vides, gan pieejamās pārtikas un produktu ziņā.

► Rīgas Centrāltirgum ir unikāls vēsturiskais mantojums arhitektūras, tirdzniecības vietu plašuma un produktu izkārtojuma veidolā.

► Rīgas Centrāltirgus nodrošina tikai tirgū sastopamu personisku saskarsmi starp pircēju un pārdevēju.

6.3. Kopējais stratēģiskais ietvars RCT turpmākā darbība un attīstība pamatojas uz pamatprincipu, ka RCT daļēji saglabā nekomerciālu funkciju, un neizmanto tam nodoto nekustamo īpašumu kā pilnībā komerciālu objektu.

Tas nozīmē, ka uzņēmuma kopējā darbības stratēģijā ir jāievēro ierobežojumi, ko rada pašvaldības publiskās funkcijas pildīšana, kas liedz sasniegt pilnīgu komerciālā potenciāla realizēšanu un peļņas maksimizēšanu, piemēram, transformējot tirgus platības cita veida komercplatībās, kā biroju vai dzīvojamās ēkas, daudzstāvu autostāvvietas utt.

Plānots, ka RCT stratēģiskā attīstība norisināsies atbilstoši zemāk uzskaitītajām stratēģiskajām prioritātēm:

► NĪ apsaimniekošana un sakārtošana – prioritāte, kas saistāma ar tirgus īpašumu rekonstrukciju un teritoriju revitalizāciju.

► Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū – prioritāte, kas saistāma ar tirgus atpazīstamības veicināšanu starptautiskā mērogā un Rīgas pilsētas viesu piesaistīšanu tirgus apmeklēšanai.

► Klientu apmierinātības paaugstināšana – prioritāte, kas saistāma gan ar tirgus tiešajiem klientiem – nomniekiem, gan tirgus apmeklētājiem.

► Publiskā tēla veidošana – prioritāte, kas saistāma ar RCT kopējā tēla veidošanu un komunicēšanu sabiedrībā.

► Drošas vides nodrošināšana – prioritāte, kas saistāma ar drošas vides nodrošināšanu tirgus teritorijā gan no noziedzības, gan kvalitātes un sanitāro normu viedokļa.

► Ietekmes uz vidi mazināšana – prioritāte, kas saistāma ar vides piesārņojuma un nelietderīgi tērētu resursu samazināšanu.

► Finanšu rādītāju uzlabošana – prioritāte, kas saistāma ar darbības efektivitātes paaugstināšanu.

23

6.4. Prioritāte: „NĪ apsaimniekošana un sakārtošana” Stratēģisko prioritāti „NĪ apsaimniekošana un sakārtošana” plānots realizēt atbilstoši šādam darbu plānam:

Darbu grupa Realizācijas periods

Kopējās teritorijas telpiskās attīstības vīzijas izstrāde 2011-2012

Neatliekamo remontdarbu veikšana 2012-2013

Tirgus teritoriju pilnīga rekonstrukcija un revitalizācija (ES līdzfinansējuma piesaiste) 2014-2019

Kopējās teritorijas telpiskās attīstības vīzijas izstrāde

2011. gada 24. augustā RCT organizēja publisku pasākumu, kurā tika uzsākta diskusija par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un iespējamo tirgus ēku rekonstrukcijas plānu. Lai RCT sekmīgi realizētu stratēģisko prioritāti „NĪ apsaimniekošana un sakārtošana”, sākotnēji nepieciešams turpināt iesākto diskusiju un, pieaicinot attiecīgus ekspertus, izstrādāt kopēju tirgus teritorijas telpiskās attīstības vīziju, kas kalpotu par pamatu tālākai tirgus ēku un laukumu rekonstrukcijas realizēšanai. Telpiskās attīstības vīzijas izstrādi plānots pabeigt 2012. gadā.

Telpiskās attīstības vīzija tiktu plānota saistībā ar pieguļošo teritoriju attīstību:

► jāparedz tirgus cieša saikne ar pašlaik apstiprināto Spīķeru kvartāla revitalizācijas projektu (starp Turgeņeva un Maskavas ielām), kas radītu vienmērīgu tirgus teritorijā un šajā kvartālā esošo Spīķeru attīstību;

► tirgus teritorijas attīstībai vajadzētu būt saskaņotai ar Rīgas Starptautiskās autoostas stratēģisko attīstību.

Neatliekamo remontdarbu veikšana

RCT valde 2011. gada 18. augustā apstiprināja uzņēmuma rīcības plānu 2012. un 2013. gadam, kas paredz veikt pašus neatliekamākos celtniecības, rekonstrukcijas darbus kultūrvēsturisko pieminekļu – Centrāltirgus tirdzniecības paviljonu, rekonstrukcijai, saglabāšanai, vides sakārtošanai un saimnieciskai rīcībai ar Rīgas pilsētai piederošu nekustamo īpašumu. Rīcības plāns ietver šādus darbus:

► paviljonu pilna būvekspertīze;

► paviljonu konstrukciju labošana;

► metāla konstrukciju apstrāde ar ugunsdrošu krāsu;

► gaļas paviljona administratīvās piebūves (ēkas) jumta nomaiņa un siltināšana.

Kopējās paredzamās investīcijas veido aptuveni LVL 2,2 milj.; pašlaik paredzēts, ka LVL 1 milj. no šīs summas tiks segtas no pašvaldības budžeta.

Tirgus teritoriju pilnīga rekonstrukcija un revitalizācija (ES līdzfinansējuma piesaiste)

Lai realizētu stratēģisko prioritāti „NĪ apsaimniekošana un sakārtošana” un veiktu pilnvērtīgu ēku un tirgus teritorijas rekonstrukciju, RCT plāno realizēt RCT attīstības projektu piesaistot valsts atbalstu ES struktūrfondu līdzfinansējuma veidā 2014.-2020. gadu plānošanas periodā.

Pašlaik aplēstās kopējās paredzamās investīcijas veido aptuveni LVL 30 milj. Ņemot vērā RCT finanšu resursu kapacitātes nepietiekamību investīciju finansēšanai šādā apmērā, uzņēmuma prioritāte ir piesaistīt ES struktūrfondu un pašvaldības budžeta līdzekļu finansējumu.RCT mērķis būtu panākt maksimāli izdevīgus ES līdzfinansējuma nosacījumus, pretendējot uz līdzfinansējuma proporciju vismaz 50% apmērā. Līdz ar to plānots, ka programmas realizācijai netiek piesaistīti kredītlīdzekļi.

Tirgus paviljonu un ēku rekonstrukcija

Tiks rekonstruēti Gaļas, Piena, Gastronomijas, Augļu – dārzeņu un Zivju paviljoni, pagrabstāvs 2 ha platībā – pazemes pilsētiņa, starp paviljonu apbūve un noliktavu spīķeru apbūve. Kopējā RCT ēku platība ir 47 174 m

2.. Paviljonu ēku grupa – kopējā platība – 14 300 m

2..

24

► paviljonu grupai kā galvenā tiks izvirzīta ēku fasāžu (t.sk. jumtu ) atbilstību to vēsturiskajam veidolam. Tiks veikta starp paviljonu apbūves renovācija/rekonstrukcija, jo esošajai nav kultūrvēsturiskas vērtības un atsevišķas tās daļas neiederas tirgus paviljona apbūvē.

► Paviljonu rekonstrukcijas darbu apjomos paredzēts iekļaut:

► Paviljonu konstrukciju labošanu;

► Jumta seguma nomaiņu;

► Logu nomaiņu piecos paviljonos;

► Inženierkomunikāciju renovāciju;

► Jaunas apkures un kondicionēšanas sistēmas izveidi;

► Paviljonu fasāžu remontu un siltināšanu;

► Zaļās enerģijas (saules bateriju) un energoefektivitātes pasākumu ieviešanu.

► tiks veikta pazemes pilsētiņas labiekārtošana un attīstīšana.

► noliktavu spīķeru apbūves modernizācija, pielāgojot to spīķeru apbūvei starp Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielām, kas pašlaik tiek sakārtota un ir pietuvinājusies to vēsturiskajam veidolam.

Atklāto teritoriju un tirgus ielu pārbūve

Tiks veikta atklātās teritorijas atjaunošana, kas sastāv no tirgus laukuma ar tirdzniecības nojumēm (kioski starp Gaļas paviljonu un Nēģu ielas spīķeriem) un atklātām tirdzniecības vietām zem nojumēm „Zaļajā tirgū”, „Nēģu laukumā", „Gadatirgus laukumā".

► Rekonstrukcijas darbu apjomos paredzēts iekļaut:

► Rīgas Centrāltirgus laukuma seguma atjaunošanu;

► Vidzemes tirgus laukuma seguma atjaunošanu;

► Ārējo elektrotīklu un apgaismojuma izbūvi;

► Video novērošanas sistēmas uzstādīšanu;

► Saskaņota dizaina un vienota stila tirdzniecības nojumju uzstādīšanu.

► „Zaļā tirgus”, „Nēģu laukuma", „Gadatirgus laukuma" kiosku ēku demontāža.

► Tiks veikta autostāvvietu plānošana, modelējot transporta plūsmas un to ietekmi uz vietējās satiksmes un maģistrālajām ielām plānotās teritorijas tuvumā.

► Tiks veikta piegādes un apkalpojošā transporta plūsmu optimizācija, sakārtojot ielu tīklu un piekļuves iespējas katram no objektiem/būvēm. Pārējiem objektiem plūsma tiks optimizēta, nosakot ierobežotu piegādes/apkopes laiku.

► Gājēju drošākai Maskavas ielas (tramvaja sliežu ceļa) šķērsošanai virzienā uz Daugavmalu, Spīķeru ielas galā paredzēts izveidot „gulošā policista" veida gājēju pāreju ar iesegumu esošo tramvaja sliežu līmenī.

Jaunu pakalpojumu ieviešana Centrāltirgū

Papildus NĪ objektu renovācijai, Centrāltirgus teritorijas attīstībā plānotas šādas potenciālas darbības:

► kvalitatīvu ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana (piemēram, Lido), kas ļautu papildus piesaistīt gan apkārtējo biroju ēku darbiniekus, gan ārvalstu tūristus;

► renovēt tirgus ieejas no Stockmann un Centrālās stacijas (Gogoļa ielas), kas paaugstinātu tirgus apmeklētāju skaitu no šiem virzieniem;

► iespējams, transformējot tirgus spīķerus, to telpās varētu tikt nodrošināta iespēja saņemt sabiedriskos pakalpojumus;

► veicināt kopīgas identitātes elementu ieviešanu tirgotājiem, kas reprezentē RCT, piemēram, iepirkuma maisiņi ar ar RCT logo.

25

Vidzemes tirgus rekonstrukcija

Rekonstruējamo ēku sastāvā ietilpst divi paviljoni (gaļas un zivju) ar kopējo platību 1 680 m2. Vidzemes

tirgus rekonstrukcijas ietvaros paredzēts veikt šādus darbus:

► Paviljonu metāla konstrukciju ekspertīzi;

► Jumtu konstrukciju ekspertīzi;

► Ēku pamatu un sienu ekspertīzi;

► Tehniskā projekta izstrādi;

► Paviljonu metāla konstrukciju labošanu, stiprināšanu un apstrādi ar ugunsdrošo krāsu;

► Jumta nomaiņu un siltināšanu;

► Logu un durvju nomaiņu;

► Fasādes remontu (restaurāciju)

► Pamatu stiprināšanu, hidroizolāciju un siltināšanu;

► Inženierkomunikāciju izbūvi:

► Apkure, kondicionēšana un ventilācija;

► Ūdensvads un kanalizācija;

► Elektroinstalācija un vājstrāvas tīkli;

► Aukstumiekārtu tīkli;

► Paviljonu kosmētisko remontu:

► Grīdas siltināšana, betonēšana un flīzēšana;

► Sienu apmetums, špaktelēšana, krāsošana un flīzēšana;

► Griesti (koka apšuvuma nomaiņa pret ugunsdrošu materiālu);

► Paviljonu iekārtas un inventāra iegādi;

► Saskaņota dizaina un vienota stila tirdzniecības vietu noformēšanu.

Ņemot vērā, ka Vidzemes tirgus ir skaidri nodalāms RCT objekts, kā arī izvērtējot esošo tirgus rentabilitāti un trgus platības atbilstību tirdzniecības funkcijai, šī tirgus apsaimniekošana nākotnē varētu tikt nodota partneruzņēmumam no privātā sektora. Šāda apsaimniekošanas modeļa pielietošana spētu labāk nodrošināt nedaudz atšķirīgu Vidzemes tirgus attīstību no Centrāltirgus, kā, piemēram, izteikti vienota tirdzniecības noformējuma ieviešana visā tirgus teritorijā saglabājot tradicionālo zonējumu, Vienlaicīgi varētu efektīvāk izmantot nelietderīgi izmantoto tirgus platību, ieviešot tirgū jaunas funkcijas, piemēram, izklaides vai kultūras objektus. Tādējādi tirgum tiktu piesaistīti jauni apmeklētāji un nodrošināta rentabla darbība.

Rūpniecības preču tirgus atjaunošana

Stratēģiskās prioritātes ietvaros tiks sakārtota rūpniecības preču tirgus teritorija. Teritorijas atjaunošanas darbos iecerēts piesaistīt privātu privātu partneri, kas realizētu koka karkasa konstrukciju veikaliņu nojaukšanu un to vietā nodrošinātu tirgu ar autostāvvietām (iespējams, pazemes) citiem pakalpojumiem pēc apsaimniekotāja ieskatiem.

Paredzēts, ka visas rekonstrukcijas investīcijas veiks privātais partneris, pēc rekonstrukcijas saglabājot nomas maksājumus RCT esošajā līmenī.

Āgenskalna tirgus atjaunošana

Ņemot vērā to, ka esošais ilgtermiņa nomas līgums noslēdzas 2011. gada 31. decembrī, RCT ir iespējas pilnvērtīgi veikt tirgus rekonstrukciju un tālāku apsaimniekošanu bez nomas līgumu saistību ierobežojumiem.

Ņemot vērā, ka Āgenskalna tirgus struktūra ļauj to nodot vienam nomniekam, šī tirgus rekonstrukcija un tālāka apsaimniekošana nākotnē varētu tikt realizēta piesaistot partneruzņēmumu no privātā sektora. Āgenskalna tirgus līdzīgi kā Vidzemes tirgus tiktu attīstīts kā nišas tirgus.

26

Juridisko jautājumu sakārtošana

Prioritātes „NĪ apsaimniekošana un sakārtošana” realizācija nākotnē saistāma arī ar esošo juridisko jautājumu sakārtošanu:

► esošo ilgtermiņa apakšnomnieku līgumsaistību (skat. nodaļu Nr.4.2.) sakārtošana, neveicot atkārtotu apakšnomnieku līgumu slēgšanu pēc esošo termiņa beigām;

► NĪ tiesiskā statusa sakārtošana:

► patvaļīgās būvniecības novēršana, inventarizācijas aktu atjaunošana atbilstoši esošajai situācijai;

► iespējama RCT apsaimniekoto īpašumu ieguldīšana uzņēmuma pamatkapitālā;

► pagaidu ēku termiņu pārbaude un prettiesiski saglabātās pagaidu apbūves nojaukšana.

Prioritātes realizēšanas pamatprincipi

Nākotnē veicot plānotos darbus attiecībā uz investīciju programmas realizāciju, RCT rīkosies saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:

► Virzība uz preču sortimenta un tirdzniecības vides sakārtotību, izmantojot tarifu politiku un klientu atlasi.

► Tirgus unikalitātes saglabāšana – neveikt izmaiņas vēsturiskajā produktu izvietojuma principā pa paviljoniem, un nodrošināt pašlaik tirgū nopērkamo preču grupu pieejamību arī nākotnē.

► Rekonstrukcijas gaitā pēc iespējas īstenot pārdomātu esošo nomnieku migrāciju – neveikt esošās laukumu apbūves demontāžu pirms tiek nodrošināta vieta, uz kuru pārvākties.

► Tirdzniecība un komercdarbība saglabājas kā prioritārais telpu un teritoriju aizpildīšanas segments, tirgus teritorija netiek speciāli pielāgota un aizpildīta ar kultūras objektiem.

6.5. Prioritāte: „Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū” Izvērtējot RCT kultūrvēsturisko nozīmi, 2011. gadā kā viens no būtiskiem mārketinga stratēģijas uzdevumiem tika izvirzīta tūrisma attīstība, kā rezultātā:

► sadarbībā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju – „LIVE RIGA”, tiek organizētas Vācijas un Austrijas vadošo par tūrisma rakstošo mediju žurnālistu informatīvās vizītes RCT;

► izveidota sadarbība ar tādiem tūristus apkalpojošiem uzņēmumiem kā SIA „Terra Baltic Travel”, SIA „Con – ex”, SIA „LDU”, SIA „Hansa Tours”. Iepriekšminētās kompānijas sadarbībā ar RCT nodrošina regulāras tūristu grupu ekskursijas, kurās tūristiem tiek piedāvātas RCT pieejamās Latvijas produkcijas degustācijas iespējas;

► RCT savā ekskursiju plānā ir iekļāvuši operatori, kas apkalpo lielākos kruīza kuģus, kā rezultātā, piemēram, šovasar RCT apmeklēja 250 tūristi no Vāciski runājošām zemēm.

Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai vidējā termiņā:

► Organizatoriskie darbi:

► Turpināt attīstīt RCT kā nozīmīgu tūrisma objektu – paplašināt sadarbību ar tūristus apkalpojošiem uzņēmumiem, t.sk., biroju „LIVE RIGA”, izstrādāt un piedāvāt tiem tematiskus apskates objektus RCT. Izveidot un izplatīt bukletus par RPAS ‘Rīgas Centrāltirgus” kā pievilcīgu vietu tūristiem.

► Paplašināt sadarbību ar ārzemju medijiem, ar mērķi popularizēt RCT tēlu un piesaistīt tūristu plūsmu.

► Organizēt starptautiskus kultūras pasākumus, ekskursijas pa tirgus teritoriju (t.sk. pa pazemes pilsētiņu), izstādes.

► Teritorijas labiekārtošanas darbi:

► Rekonstrukcijas gaitā izveidot tirgus ieejas vārtus, kam blakus izvietot tūrisma informācijas centru kā centrālo tūrisma plūsmas objektu.

27

► Tūristu piesaistes objekta (piemēram, T. Zaļkalna iecerētais cūkas piemineklis) uzstādīšana tirgus teritorijā;

► Norāžu izvietošana tirgus teritorijā angļu valodā.

► Centrāltirgus muzeja izveide tirgus teritorijā.

6.6. Prioritāte „Klientu apmierinātības paaugstināšana” Šī stratēģiskā prioritāte attiecināma ne tikai uz RCT kā NĪ apsaimniekotāja tiešajiem klientiem – telpu un tirdzniecības vietu nomniekiem, bet arī tirgus klientiem – apmeklētājiem.


► Apmierinātības celšana saistībā ar:

► tirgus ēku, tehnisko telpu un laukumu rekonstrukciju;

► zonējuma pārkārtošanu un apmeklētāju labāku informētību.

► Iespējama lielāko tirgotāju (nomnieku) regulāru sapulču organizēšana, kurā tiktu diskutēts par nomniekiem aktuālajiem jautājumiem, ar laiku, iespējams, šādām sapulcēm dodot iespēju piedalīties atsevišķu RCT lēmumu pieņemšanā.

► Nomas maksu un tarifu pilnvērtīgas metodoloģijas izstrāde, kas ņemtu vērā sezonalitātes un atsevišķu preču un produktu grupu īpatnības, tādējādi pielāgojot nomas maksājumus tirgotāju ieņēmumiem.

► Intensīvi veikt autostāvvietu skaita palielinājumu, piemēram, rūpniecības preču tirgus teritorijas rekonstrukcijas ietvaros.

6.7. Prioritāte „Publiskā tēla veidošana” Lai realizētu stratēģisko prioritāti – veidotu pozitīvu RCT sabiedrisko tēlu – šobrīd tiek veiktas sekojošas mārketinga un komunikāciju aktivitātes:

1. Kā būtisks komunikatīvais aspekts. veidojot dialogu ar sabiedrību, tiek akcentēta RCT sociālā funkcija:

► regulāra sabiedrības informēšana par iespējām RCT iegādāties Latvijā ražotu kvalitatīvu svaigu, sezonai atbilstošu produkciju;

► informācija par RCT darbības rezultātiem un jaunumiem;

► RCT kā tirdzniecības vietas pieejamība(centrs) un konkurētspēja ar lielveikaliem;

► RCT kā vieta, kurā iespējams iepirkties dažādiem sociālajiem slāņiem.

2. RCT kā kultūraktīva un sociāli aktīva vide:

► regulāra latviešu tradicionālo kultūras vērtību popularizēšana: latviešu gadskārtu svētku (Līgo, Ziemassvētki, Meteņi u.c.) svinēšana;

► tradicionālās mākslas dienas RCT;

► RCT kā pievilcīga vieta mākslas un dokumentālo filmu piefilmējumiem: (dok. filma „Kapitālisms Šķērsielā” u.c);

► dažādas citas sociālās aktivitātes (sadarbībā ar mākslinieci D.Dimzi – Dimmi: Bērnu dienas, mākslas projekts „Tirgus teātris”, sadarbībā ar Kultūras koledžu akcija „Rīgas Centrāltirgus ar foto objektīva acīm” utt.);

► būtiska nozīme RCT tēla veidošanā ārpus Latvijas robežām ir ārvalstu televīzijām: tā, piemēram, RCT apmeklējuši Ukrainas Sabiedriskās televīzijas žurnālisti, Japānas radošā uzņēmuma Na Travel televīzijas IORX - DTV radošā grupa. Krievijas masu mediju pārstāvji, Krievijas (PTP) raidījuma „Bez kaklasaites” radošā grupa u.c.).

3. RCT kā kultūrvēsturiska vide. RCT ir nozīmīga daļa no UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautās vietas Rīgas vēsturiskajā centrā. Lai apzinātu un novērtētu kultūrvēsturisko lomu un sagatavotu sabiedrisko domu Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistes

28

nepieciešamībai 2014 – 2020.gadā, RCT piedāvā jaunu komunikācijas formu: sabiedrisko diskusiju. Pirmā šāda veida diskusija notika š.g. 24.augustā - „ Rīgas Centrāltirgus - Latvijas un Rīgas kultūrvēsturiskā pērle- vēsture, šodiena un nākotne”. Šobrīd tiek plānotas jau nākamās diskusijas.

Svarīgākie informācijas kanāli: Ilgtermiņa līgumi ar A/S LNT, SIA „ Baltijas Mediju Aliansi” ( Pirmais Baltijas kanāls), „ Neatkarīgo Rīta avīzi”, „ Latvijas Avīzi”, SIA „TV- 5”, SIA „ Latvijas ziņu kanāls” kā arī sabiedriskie mediji: LTV-1, Latvijas radio 1.programma. Īpaši atzīmējama interaktīvo mediju izmantošanas iespējas-tiešraides radio ēterā : radio” 101”, radio „Baltcom”.


► Turpināt regulāri informēt sabiedrību par RCT aktualitātēm, būtiski palielināt informācijas apjomu, kas saistīts ar Latvijā ražotās produkcijas pieejamību RCT, stiprināt RCT konkurētspēju ar lielveikalu ķēdēm, informēt sabiedrību par priekšrocībām, kāpēc par iepirkšanās vietu izvēlēties tieši RCT.

► Turpināt latviešu tradicionālo kultūras vērtību popularizēšanu, īpaši akcentējot , interaktivitāti, t.i., apmeklētāju iespēju iesaistīties svētku svinēšanas rituālos un tradīcijās ar mērķi piesaistīt ģimenes RCT kā jau ierastai un atpazīstamai atpūtas vietai.

► Nodrošināt, veicināt un attīstīt visa veida sociālos pasākumus kā aktivitātes ar noteiktu regularitāti, tādejādi stiprinot RCT kā kultūraktīvu vidi.

► Īpaši pievērst uzmanību un aktivizēt „sabiedriskās diskusijas” kā komunikatīvo formu. Turpināt jau iesākto sabiedrisko diskusiju ciklu par RCT kā būtisku kultūrvēsturisku mantojumu, sagatavot sabiedrisko domu Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistes nepieciešamībai.

► Informācijas kanālu izmantošanā īpaši orientēties uz medijiem, kas piedāvā interaktīvas iespējas, kā arī turpināt izmantot tradicionālos medijus.

► Īstenot pasākumus Zemnieku kooperācijas veidošanā (sadarbībā ar reģionālajiem medijiem un zemnieku sabiedriskām organizācijām).

► Aicināt slēgt sadarbības līgumus ar Rīgas restorānu servisa uzņēmumu īpašniekiem un pavāriem par RCT iegādāto produktu izmantošanu ēdienu pagatavošanā.

6.8. Prioritāte „Drošas vides nodrošināšana” Ņemot vērā to, ka RCT kā NĪ apsaimniekojošai pašvaldības kapitālsabiedrībai nav tieša pienākuma novērst noziedzīgus nodarījumus, kas jāveic tiesībsargājošām iestādēm, šīs stratēģiskās prioritātes realizācija veicama galvenokārt atbalstot tiesībsargājošo iestāžu darbu tirgus teritorijā.

Īstenojamie atbalsta pasākumi nākotnē:

► profilaktisko pasākumu turpināšana – pārbaudes, apgaitas utt. Plānots izveidot papildus kontroles pirms tirgotājam tiek izsniegta atļauja veikt tirdzniecības teritorijā, kas nodrošinātu pilnīgāku sanitāro normu un tirdzniecības noteikumu ievērošanu. Papildus tam, drošības sajūtu apmeklētājiem plānots pavairot ar skaidri atšķiramām un pamanāmām Centrāltirgus dabinieku formām, kas radītu iespaidu, ka atbildīgie darbinieki pastāvīgi uzrauga tirgus darbību;

► videonovērošanas sistēmas ierīkošana;

► izmaiņu ierosināšana normatīvajā regulējumā, kas pieļautu akcīzes (it īpaši tabakas) izstrādājumu tirdzniecību tirgus teritorijā, samazinot pieprasījumu pēc nelegālās produkcijas;

► caurlaižu sistēmas izveide transporta plūsmas kontrolei.

Īstenoto atbalsta pasākumu rezultātā tiktu ne tikai pastiprināti veikta noziedzīgu nodarījumu samazināšana, bet arī nodrošināta droša vide tirgus teritorijā no tirdzniecības noteikumu un sanitāro prasību ievērošanas viedokļa.

6.9. Prioritāte „Ietekmes uz vidi mazināšana” Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai vidējā termiņā:

29

► Rekonstrukcijas ietvaros – siltināšana, energoefektivitāte (t.sk. saules bateriju izmantošana), atkritumu šķirošana un otrreizējā pārstrāde;

► Ekoloģiskās pārtikas tirdzniecības stimulēšana;

► Notekūdeņu sistēmas pilnveidošana;

► Inovatīvu produktu tirdzniecības veicināšana.

6.10. Prioritāte „Finanšu rādītāju uzlabošana” Pašreizējais RCT finanšu stāvoklis vērtējams kā apmierinošs, tādējādi nav paredzami būtiski pasākumi finanšu rādītāju uzlabošanai.


► naudas līdzekļu vadības procedūru ieviešana;

► skaidras naudas aprites mazināšana, pilnveidojot klientu norēķinu sistēmu (pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem);

► zaudējumu kontrole, nodrošinot avansa norēķinu struktūru (pastiprināta kontrole, lai nav iespējams uzsākt tirdzniecību pirms pilnīgas norēķinu veikšanas);

6.11. Darbības riski Tabula Nr. 12 RCT būtiskie darbības riski un iespējamie pasākumi to mazināšanai

Riska nosaukums

Riska raksturojums Iespējamie pasākumi riska mazināšanai

Pieprasījuma samazinājums rekonstrukcijas rezultātā

Veicot intensīvu renovācijas programmu un aizverot daļu no paviljoniem vai teritorijām var notikt apmeklētāju plūsmas pārveidošanās uz konkurējošiem objektiem, kur iedzīvotājiem nav jāsaskaras ar radītajām neērtībām.

Riska mazināšanas pasākumu ietvaros nepieciešams izstrādāt pārdomātu renovācijas grafiku, kas minimāli ierobežotu apmeklētāju neērtības. Iespējama ar labvēlīgāka nomas maksu politika remontdarbu laikā tiem nomniekiem, kas spiesti pārvietoties remontdarbu dēļ.

Ilgtermiņa investīciju finansēšanas risks

RCT plānotie investīciju projekti saistāmi ar būtisku risku saistībā ar šo investīciju finansēšanas piesaisti.

Ņemot vērā augstu piesaistīto investīciju īpatsvaru pret RCT esošajiem resursiem, pastāv risks, ka RCT nespēs realizēt programmu, ja netiks piesaistīts publiskais līdzfinansējums, vai veikts pašvaldības ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā, kas ļautu piesaistīt kredītlīdzekļus.

Riska mazināšanas nolūkos nepieciešams savlaicīgi izskatīt iespējas piesaistīt publisko līdzfinansējumu no citiem avotiem ārpus ES, piemēram, UNESCO mantojuma saglabāšanai iespējamais finansējums.

Nepieciešams apsvērt iespēju piesaistīt privātā sektora finansējumu, realizējot atsevišķu tirgus objektu attīstību sadarbībā ar privāto partneri.

30

7. Finanšu prognozes

7.1. Finanšu prognožu pieņēmumu apraksts un pamatojums

Lai izstrādātu RCT finanšu prognozes, t.sk. peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmu, bilanci, tika definēti būtiskie prognožu sagatavošanai nepieciešami pieņēmumi.

Pieņēmumu definēšanai tika izmantota RCT pārstāvju sniegtā informācija, tika noteikti galvenie ieņēmumu, izmaksu u.c. finanšu pozīciju virzītāji, t.i., tos ietekmējošie faktori, kuru izmaiņas ņemtas vērā finanšu pozīciju prognožu izstrādē.

Būtisko finanšu pieņēmumu prognožu raksturojums sniegts nākamajā tabulā.

Tabula Nr. 13 Finanšu prognožu pieņēmumu raksturojums

Pieņēmumu grupa Pieņēmumu raksturojums

VISPĀRĪGIE PIEŅĒMUMI

Prognožu veidošanas princips

Prognožu termiņš Prognozes veidotas no 2011. līdz 2018. gadam

Prognožu struktūra 2011. gada prognozei tika izmantoti 1. pusgada faktiskie finanšu rādītāji un 2. pusgada budžeta finanšu rādītāji, finanšu rādītāji pēc 2012. gada tiek prognozēti, pamatojoties uz pieņēmumiem

Bāzes periods Par prognožu bāzes periodu tiek pieņemts 2011. gads

Makroekonomiskie pieņēmumi

Inflācijas ietekme Aprēķinos ņemtas vērā prognozētās patēriņa cenu izmaiņas un darba algas (bruto) izmaiņas.

Nodokļu likmes Prognozes veiktas, ievērojot pastāvošās PVN, UIN un NĪN nodokļu likmes.

PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINA, NAUDAS PLŪSMAS, BILANCES PIEŅĒMUMI

Pakalpojumu ieņēmumi

Ieņēmumu pieaugums

Ieņēmumu daļa, kas nav ierobežota ar ilgtermiņa nomas līgumu, ikgadējais pieaugums pieņemts 2% līmenī.

Izņēmums ir Rūpniecības preču tirgus teritorija, kam, pamatojoties uz vēsturiskajām tendencēm, pieņemts 1% ieņēmumu kritums līdz rekonstrukcijai.

Paviljoniem, kam beidzas ilgtermiņa nomas līgums, tiek pieņemts vienreizējs 10% ieņēmumu pieaugums pēc attiecīgā paviljona rekonstrukcijas.

Ieņēmumu līmenis remontdarbu laikā

Pieņemts, ka gadā, kad tiek veikta paviljona rekonstrukcija, tiek iegūti 50% no indeksētajiem bāzes gada ieņēmumiem.

Centrāltirgus teritorijas remontdarbu laikā pieņemts, ka tiek iegūti 50% no indeksētajiem bāzes gada ieņēmumiem.

Vidzemes tirgus gaļas paviljona remontdarbu laikā pieņemts, ka tiek iegūti 0% no indeksētajiem bāzes gada ieņēmumiem.

Komunālo pakalpojumu ieņēmumi

Ieņēmumi tiek rēķināti atbilstoši komunālo pakalpojumu izmaksām. Pieņemts, ka ieņēmumu līmenis pret izmaksām pieaug no bāzes gada 78% līmeņa līdz 90% līmenim 2016. gadā, kad rekonstrukcijas ietvaros tiks uzstādīti individuāli skaitītāji.

Darbības izmaksas

Izmaksu izmaiņas rekonstrukcijas gaitā

Pieņemts, ka paviljonu rekonstrukcijas gaitā komunālo pakalpojumu izmaksas un uzkopšanas darbu izmaksas samazinās atbilstoši nomas ieņēmumu kritumam.

31

Pieņēmumu grupa Pieņēmumu raksturojums

Komunālo izmaksu ietaupījums

Pieņemts, ka pēc paviljonu rekonstrukcijas, energoefektivitātes pasākumu rezultātā komunālo pakalpojumu izmaksas samazinās par 15%.

Investīciju pieņēmumi

Ikgadējo investīciju apjoms

Ikgadējo investīciju apmērs pieņemts bāzes gada līmenī, kas tiek indeksēts ar inflāciju.

2013.-2016. gadā intensīvās rekonstrukcijas programmas investīciju apguves dēļ ikgadējo investīciju apjoms tiek samazināts līdz LVL 250 tūkst.

Rekonstrukcijas programmas investīciju apjoms

Investīciju apjoms 2012.-2013. gadā tiek pieņemts atbilstoši pašvaldībai iesniegtajam RCT rīcības plānam 2012.-2013. gadam.

Investīciju apjoms 2014.-2018. gadam, kas tiek ieguldīts tirgus rekonstrukcijā tiek pieņemts, pamatojoties uz ES projekta pieteikuma formā iekļautajām aplēsēm.

Rekonstrukcijas plāns

Finanšu prognozēs pieņemts šāds rekonstrukcijas grafiks:

► 2013. gadā – Āgenskalna tirgus ;

► 2014. gads – Centrāltirgus un Vidzemes tirgus gaļas paviljoni, sakņu paviljons

► 2015. gads – Centrāltirgus un Vidzemes tirgus piena paviljoni

► 2015. gads – Rūpniecības preču tirgus teritorija

► 2016. gads – gastronomijas un zivju paviljoni; Vidzemes tirgus teritorija

► 2017. gads – Centrāltirgus teritorijas

Rekonstrukcijas programmas finansēšana

Pieņemts, ka 2012.-2013. gadā RCT iegulda LVL 600 tūkst. gadā, bet ar 2014. gadu visa programma tiek finansēta ar ES un RD līdzekļiem

Nolietojuma periods Pieņemts, ka pamatlīdzekļu nolietojuma periods ir 10 gadi

32

7.2. Peļņas vai zaudējumu aprēķina prognoze Tabula Nr. 14 peļņas vai zaudējumu prognoze 2011. – 2018. gadam, LVL

2011P 2012P 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P

IEŅĒMUMI 4 595 610 4 695 483 4 687 292 3 965 743 4 643 306 4 725 688 4 189 965 5 139 114

Centrāltirgus 3 979 884 4 062 668 4 126 072 3 387 593 4 025 129 4 153 481 3 512 238 4 447 832

Vidzemes tirgus 398 367 408 612 416 858 364 860 384 258 328 636 439 157 447 940

Āgenskalna tirgus 217 359 224 203 144 362 213 291 233 919 243 570 238 570 243 341

IZMAKSAS (3 748 643) (3 323 795) (3 449 684) (3 342 987) (3 621 532) (3 758 873) (3 734 939) (3 861 566)

Personāla izmaksas (899 231) (917 215) (938 366) (961 919) (999 800) (1 039 172) (1 080 094) (1 122 629)

Komunālie maksājumi (769 050) (794 522) (790 753) (591 025) (774 042) (825 992) (716 135) (730 458)

Nolietojums (224 520) (238 347) (321 649) (388 024) (397 874) (410 687) (426 027) (465 543)

Citas izmaksas (1 855 841) (1 373 711) (1 398 916) (1 402 019) (1 449 817) (1 483 022) (1 512 682) (1 542 936)

BRUTO PEĻŅA 846 967 1 371 687 1 237 608 622 756 1 021 773 966 815 455 026 1 277 548

Administrācijas izmaksas (592 900) (594 013) (607 518) (622 438) (645 674) (669 800) (694 850) (720 860)

Pārējie sabiedrības saimnieciskās darbības ieņēmumi/(izmaksas) neto

(9 032) (9 762) (9 606) (6 996) (9 192) (9 340) (7 360) (10 482)

Procentu ieņēmumi/(izmaksas) neto 34 194 34 962 34 894 29 502 34 557 35 166 31 160 38 254

Nekustamā īpašuma nodoklis (218 056) (222 417) (226 865) (231 402) (236 030) (240 751) (245 566) (250 477)

Uzņēmuma ienākuma nodoklis (3 603) (87 069) (64 277) - (24 815) (12 314) - (50 097)

NETO PEĻŅA 57 570 493 389 364 236 (208 578) 140 619 69 777 (461 589) 283 885

Bruto rentabilitāte 18,4% 29,2% 26,4% 15,7% 22,0% 20,5% 10,9% 24,9%

Neto rentabilitāte 1,3% 10,5% 7,8% -5,3% 3,0% 1,5% -11,0% 5,5%

Avots: EY aprēķini

Galvenie novērojumi un secinājumi:

► RCT rentabilitāti būtiski ietekmē ieņēmumu samazinājums, kas rodas uz remontdarbu laiku aizverot paviljonus un daļu no teritorijas, it īpaši 2014. un 2017. gadā, kad tiek rekonstruēti lielākie objekti – gaļas paviljons un tirgus teritorija. 2018. gads norāda uz normālu uzņēmuma rentabilitāti.

► Ņemot vērā to, ka daļa no ieņēmumiem prognožu periodā ir fiksēti ilgtermiņa nomas līgumu dēļ, RCT rentabilitātes rādītāji nedaudz samazinās, jo mainīgās ieņēmumu daļas pieaugums nekompensē izmaksu pieaugumu.

► Līdz ar investīciju programmas (t.sk. neatliekamo remontdarbu 2012. un 2013. gadā) uzsākšanu, tiek samazināti ikgadējo remontu izdevumi.

33

7.3. Naudas plūsmas prognoze Tabula Nr. 15 naudas plūsmas prognoze 2011. – 2018. gadam, LVL

2011P 2012P 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P

Peļņa vai zaudējumi pirms procentu maksājumiem

245 035 767 912 620 484 (6 677) 366 907 287 675 (247 184) 546 206

Korekcijas

Nodokļi (221 659) (309 485) (291 142) (231 402) (260 845) (253 065) (245 566) (300 575)

Apgrozāmā kapitāla izmaiņas 74 717 (74 963) 20 806 30 264 294 16 694 31 370 (42 020)

Nolietojums 224 520 238 347 321 649 388 024 397 874 410 687 426 027 465 543

Pamatdarbības neto naudas plūsma 322 613 621 810 671 797 180 209 504 230 461 992 (35 352) 669 155

Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde

(500 000) (510 000) (300 000) (300 000) (300 000) (300 000) (520 200) (530 604)

Investīciju programma - (2 081 446) (2 081 446) (5 887 467) (5 887 467) (5 887 467) (4 020 000) (4 020 000)

Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma (500 000) (2 591 446) (2 381 446) (6 187 467) (6 187 467) (6 187 467) (4 540 200) (4 550 604)

Procentu ieņēmumi par konta atlikumu 34 375 35 122 35 061 29 664 34 732 35 348 31 341 38 440

Procentu izdevumi (181) (161) (167) (161) (175) (182) (180) (186)

Saņemtais kredīta finansējums: kredīts - - - - - - - -

Saņemtais finansējums: RD - 730 000 730 000 730 000 730 000 730 000 730 000 730 000

Saņemtais finansējums: ES - 751 446 751 446 5 157 467 5 157 467 5 157 467 3 290 000 3 290 000

Kredīta pamatsummas atmaksa - - - - - - - -

Finansēšanas darbības neto naudas plūsma 34 194 1 516 408 1 516 340 5 916 969 5 922 024 5 922 633 4 051 160 4 058 254

NETO NAUDAS PLŪSMA (143 193) (453 228) (193 309) (90 289) 238 787 197 158 (524 392) 176 805

Pieejamie naudas līdzekļi pārskata gada beigās

838 757 385 529 192 220 101 931 340 718 537 876 13 484 190 289



► RCT neto naudas plūsmas rādītājs ir cieši saistīts ar pamatdarbības rentabilitātes kritumu rekonstrukcijas programmas dēļ. Tāpat būtisku ietekmi uz neto naudas līdzekļiem veido RCT ikgadējās pamatlīdzekļu iegādes investīcijas, kas netiek publiski finansētas.

► Ņemot vērā to, ka rekonstrukcijas programma turpināsies līdz 2019. gada beigām, ja 2019. gadā tiks būtiski ietekmēts ieņēmumu līmenis kā 2017. gadā RCT var būt spiests piesaistīt īstermiņa kredītlīdzekļus, lai nodrošinātu uzņēmuma likviditāti.

34

7.4. Bilances prognoze Tabula Nr. 16 bilances rādītāji 2011. – 2018. gadam, LVL

2011P 2012P 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P

ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI 3 112 903 5 466 002 7 377 655 12 880 808 17 785 364 22 088 362 24 140 006 25 760 537

Nemateriālie ieguldījumi 367 269 367 269 367 269 367 269 367 269 367 269 367 269 367 269

Pamatlīdzekļi 2 745 634 5 098 733 7 010 386 12 513 539 17 418 095 21 721 093 23 772 737 25 393 268

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI 1 140 916 694 254 500 407 362 676 646 012 848 587 288 972 528 182

Krājumi 56 241 57 463 57 363 48 533 56 825 57 833 51 277 62 893

Debitori 245 917 251 261 250 823 212 212 248 469 252 878 224 211 275 001

Nauda un tās ekvivalenti 838 757 385 529 192 220 101 931 340 718 537 876 13 484 190 289

KOPĀ AKTĪVS 4 253 819 6 160 256 7 878 061 13 243 484 18 431 377 22 936 949 24 428 977 26 288 719

PAŠU KAPITĀLS 3 622 918 4 116 307 4 480 543 4 271 966 4 412 585 4 482 362 4 020 773 4 304 658

Akciju kapitāls 2 472 829 2 472 829 2 472 829 2 472 829 2 472 829 2 472 829 2 472 829 2 472 829

Rezerves 39 418 39 418 39 418 39 418 39 418 39 418 39 418 39 418

Pārskata gada nesadalītā peļņa 57 570 493 389 364 236 (208 578) 140 619 69 777 (461 589) 283 885

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 1 053 101 1 110 671 1 604 060 1 968 296 1 759 719 1 900 338 1 970 115 1 508 526

KREDITORI 630 900 2 043 949 3 397 518 8 971 518 14 018 792 18 454 587 20 408 205 21 984 061

Ilgtermiņa kreditori

Nākamo periodu ieņēmumi 27 400 1 508 846 2 842 147 8 433 325 13 435 756 17 849 440 19 806 911 21 362 381

Citi ilgtermiņa kreditori - - - - - - - -

Īstermiņa kreditori 603 500 535 103 555 370 538 193 583 037 605 147 601 294 621 680

KOPĀ PASĪVS 4 253 819 6 160 256 7 878 061 13 243 484 18 431 377 22 936 949 24 428 977 26 288 719



► Investīciju programmas realizācijas rezultātā būtiski pieaug kopējais bilances aktīvs. 2018. gadā pret 2011. gadu pieaugums pārsniedz piecas reizes.

► Neskatoties uz zaudējumiem remontdarbu dēļ, RCT nepastāv maksātnespējas draudi, jo ir augsts iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas līmenis.

► Prognožu periodā RCT neveic ilgtermiņa kredītsaistību piesaisti. Bilancē iekļautie nākamo periodu ieņēmumi saistāmi ar investīciju publiskā līdzfinansējuma daļas atzīšanu.

35

7.5. Galvenie finanšu koeficienti RCT prognozēto vidēja termiņa darbību raksturojošie darbības rādītāji apkopoti tabulā zemāk:

Tabula Nr. 17 bilances rādītāji 2011. – 2018. gadam, LVL

2011P 2012P 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P

Centrāltirgus paviljonu ieņēmumi uz m

2 10,5 10,7 10,8 7,0 10,4 10,0 11,6 11,9

Kopējā likviditāte

1,9 1,3 1,0 0,9 1,4 1,7 0,8 1,2

Kapitāla struktūra

85% 67% 57% 32% 24% 20% 17% 17%

Centrāltirgus paviljonu ieņēmumi = kopējie ieņēmumi no paviljonu nomas/paviljonu kopējā platība (mēnesī)

Kopējā likviditāte = apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības

Kapitāla struktūra = pašu kapitāls/bilances kopsumma



► Remontdarbu rezultātā RCT nomas ieņēmumi no paviljoniem samazinās līdz pat 35%.

► RCT kopējās likviditātes koeficients prognožu periodā saglabājas virs 1, izņemot periodus ar zemāko ieņēmumu līmeni 2014. un 2017. gadā, kā rezultātā būtu vērts apsvērt īstermiņa finansējuma (piemēram, kredītlīnija) nodrošināšanas iespējas, kas ļautu novērst ietekmi uz likviditāti, ja ieņēmumu izaugsme nesasniedz prognozētos apmērus.

► Apjomīgo investīciju rezultātā uzņēmuma pašu kapitāla īpatsvars samazinās no 90% līdz 17%, tomēr šajā gadījumā uzņēmumam nav kredīta riska, jo pašu kapitāla samazinājums rodas nevis kredītlīdzekļu piesaistes dēļ, bet publiskā līdzfinansējuma atzīšanas dēļ.

36

8. Pielikumi

37

8.1. Centrāltirgus teritorijas shēma

38

8.2. Rīgas pilsētas teritorijā esošo tirgus laukumu saraksts

Tirgus Adrese Rajons Potenciālie klienti Konkurence Lubānas tirgus Lubānas iela 113a

LV-1073 Dārzciems Pļavnieki ,

Purvciems, Dārzciems, Šķirotava

Hypermarket „RIMI”, Lāču muižas tirgus, Aiviekstes tirgus „Maxima” veikali, „IKI” veikali

Mežciema tirgus Hipokrāta iela 55 LV-1079

Mežciems Mežciems- Jugla- Teika-

Purvciema tirgus, „RIMI” – t/p „Alfa”, „RIMI”, „Maxima” veikali, „IKI” veikali

„Lāču muižas” tirgus

Nīcgales iela 46 LV-1035

Dārzciems Dārzciems- Purvciems-

„Maxima” XXX, Lubānas tirgus, Purvciema tirgus, „Maxima” veikali, „IKI” veikali

Vidzemes tirgus Brīvības iela 90 LV-1001

Centrs Pārvalda centrāltirgus

Vecmīlgrāvja tirgus

A.Dombrovska iela 67 LV-1015

Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis, Mīlgrāvis, Sarkandaugava, Vecāķi, Vecdaugava, Mangaļsala, Kundziņsala

Sarkandaugavas tirgus, Tirgus Vīnkalns, „RIMI”, „Maxima”, „IKI”

Saimniecības nams

Daugavgrīvas iela 67 LV-1007

Dzirciems Dzirciems, Iļģuciems, Imanta, Zasulauks, Ķīpsala.

Maxima XXX, Stefānijas tirgus, Āgenskalna tirgus, Nordeķu sēta „Maxima”, „RIMI”, „IKI”

Purvciema tirgus Stirnu iela 25 LV-1035

Purvciems Purvciems, Mežciems

Lāču muižas tirgus, Hypermarkets „RIMI”, „Maxima” XXX, „Maxima” „RIMI”, „IKI”

Aiviekstes tirgus Ilūkstes iela 24a LV-1082

Pļavnieki Pļavnieki, Dārzciems, Dreiliņi, Šķirotava

Dreiliņu tirgus, Lubānas tirgus, Lāču muižas tirgus, Klāni, Gabrija, „RIMI”, „Maxima”, „IKI”

Zolitūdes tirgus J.Endzelīna iela 11 LV-1029

Zolitūde Zolitūde, Imanta, Mūkupurvs, Šampēteris, Pleskodāle

Maxima XXX, Hypermarket „RIMI”, Kurzemes tirgus, „RIMI”, „IKI”

Ziepniekkalna tirgus

J.Čakstes gatve 70 LV-1076

Ziepniekkalns Ziepniekkalns, Torņakalns, Atgāzene, Bišumauiža,

„RIMI”, „Maxima”, ”IKI”, „Prisma”

Nordeķu sēta Buļļu iela 24 LV-1055 Iļģuciems Iļģuciems, Imanta, Dzirciems, Spilve, Kleisti

Dammes tirgus, Zemgales tirgus, Saimniecības nams, „RIMI” „Maxima” XXX, „IKI”

Stefānijas tirgus Kūdras iela 8 LV-1083

Zasulauks Zasulauks, Āgenskalns, Dzirciems, Imanta, Šampēteris

Āgenskalna tirgus, Saimniecības nams, Kurzemes tirgus, „Maxima” XXX, „Maxima”, „IKI”

Dreiliņu tirgus A.Deglava iela 151 LV-1021

Dreiliņi Dreiliņi, Pļavnieki, Purvciems, Mežciems

Aiviekstes tirgus, Gabrija, Klāni, Lāču muižas tirgus, Purvciema tirgus, Mežciema tirgus, Lubānas tirgus, Hypermarket „RIMI”, „Maxima” XXX, „Maxima”, „RIMI”, „IKI”

39

Tirgus Vīnkalns Meldru iela 1a LV-1015

Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis, Mīlgrāvis, Sarkandaugav, Vecāķi, Vecdaugava, Mangaļsala, Kundziņsala

Vecmīlgrāvja tirgus, Sarkandaugavas tirgus, „RIMI”, „Maxima”, „IKI”

Tirgus Re-Kā Bultu iela 2 LV-1057 Ķengarags Ķengarags, Maskavas forštate, Šķirotava, Rumbula

Ķengaraga tirgus, Rīgas centrāltirgus, Hypermarket „RIMI”, „RIMI” „Maxima”, „IKI”

Gabrija SIA Lubānas iela 129a, LV-1021


Dreiliņu tirgus, Aiviekstes tirgus, Klāni, Hypermarket „RIMI”, „Maxima”, „IKI”

Kurzemes tirgus Kurzemes prospekts 141 LV-1069

Imanta Imanta, Iļģuciems, Anniņmuiža, Zolitūde, Zasulauks, Dzirciems, Kleisti

Dammes tirgus, Nordeķu sēta, Saimniecības nams Stefānijas tirgus, Zolitūdes tirgus, Āgenskalna tirgus, RIMI”, „Maxima” XXX, „IKI”

Čiekurkalns AS Ropažu iela 70 LV-1006

Čiekurkalns Čiekurkalns, Teika, Jugla, Mežaparks, Brasa,

Purvciema tirgus, Mežciema tirgus, „RIMI”, „Maxima”, „IKI”

Dammes tirgus Dammes iela 36a LV-1069

Imanta Imanta, Iļģuciems, Anniņmuiža, Zolitūde, Zasulauks, Dzirciems, Kleisti

Kurzemes tirgus, Nordeķu sēta, Saimniecības nams Stefānijas tirgus, Zolitūdes tirgus, Āgenskalna tirgus, RIMI”, „Maxima” XXX, „IKI”

Bolderājas tirgus Stūrmaņa iela 29 LV-1016

Bolderāja Bolderāja, Daugavgrīva, Voleri, Spilve, Kleisti, Buļļi

Dammes tirgus, Kurzemes tirgus, „Maxima”, „IKI”

AS Rīgas Centrāltirgus

Turgeņeva iela 4, Nēģu iela 7 LV-1050

Maskavas forštate

Ķengaraga tirgus Maskavas iela 250a LV-1063

Ķengarags Ķengarags, Maskavas forštate, Šķirotava, Rumbula

Tirgus Re-Kā, Rīgas centrāltirgus, Hypermarket „RIMI”, „RIMI”, „Maxima”, „IKI”

Āgenskalna tirgus Nometņu iela 64 LV-1002

Āgenskalns Āgenskalns, Ķīpsala, Zasulauks, Dzirciems, „Centrs”, Torņakalns, Bieriņi, Pleskodāle

Dammes tirgus, Kurzemes tirgus, Stefānijas tirgus, Saimniecības nams, Hypermarket „RIMI”, „Maxima” XXX, „Maxima”, „IKI”

Klāni Lubānas iela 125/127 LV-1021


Dreiliņu tirgus, Aiviekstes tirgus, Gabrija, Lubānas tirgus Hypermarket „RIMI”, „Maxima”, „IKI”

Mildas tirdziņš E. Birznieka-Upīša iela LV-1050

Centrs Tirgus iz maza izmēra bet ļoti izdevīgi situēts pilsētas centrā, kur ikdienā šķērso liels daudzums cilvēku.

Rīgas centrāltirgus, „RIMI”, Stockman, „Maxima”, „IKI”

40

8.3. RCT darbību ietekmējošo normatīvo aktu saraksts

RCT darbības vispārīgie normatīvie akti


1. 19.05.1994. likums "Par pašvaldībām".

2. 19.07.1995. likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu".

3. 29.10.1998. likums "Informācijas atklātības likums".

4. 13.04.2000. likums "Komerclikums".

5. 25.04.2002. likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

6. 06.06.2002. likums "Valsts pārvaldes iekārtas likums".

7. 26.09.2002. likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām".

8. 31.10.2002. likums "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums" (no 01.01.2011. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums).

9. 06.04.2006. likums "Publisko iepirkumu likums".

10. 27.09.2007. likums "Iesniegumu likums".

11. 01.12.2009. likums "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums".

Sanitāro prasību ievērošana

Eiropas Komisijas regulas:

1. Pārtikas likumdošanas komisija (Codex Alimentarius Commision)

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveidot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu.

6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa (EK) Nr.882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem.

7. Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

8. Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004.

9. Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā.

10. Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004.

http://www.ttc.lv/index.php?squery=32002R0178&search_sbm=Mekl%E7t&srchtype=trans&id=1&l=LV&seid=search

41

11. Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1662/2006), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

12. Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1663/2006, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu.

13. Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1664/2006, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz īstenošanas pasākumiem saistībā ar noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un atceļ dažus īstenošanas pasākumus.

14. Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1665/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ar kuru nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā.

15. Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1666/2006, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai.

16. Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1243/2007, ar kuru groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

17. Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1244/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz ieviešanas pasākumiem, kas saistīti ar noteiktiem pārtikā lietojamiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, un paredz īpašus noteikumus par oficiālo kontroli gaļas pārbaudei.

18. Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1245/2007, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikumu attiecībā uz šķidra pepsīna izmantošanu Trichinella noteikšanai gaļā.

19. Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1246/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2076/2005 attiecībā uz pārejas perioda pagarināšanu tiem pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri ieved lietošanai pārtikā paredzētu zivju eļļu.

20. Komisijas 2007. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 1441/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

21. Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1019/2008, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.

22. Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1020/2008, ar kuru groza II un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005 par identifikācijas marķējumu, svaigpienu un piena produktiem, olām un olu produktiem un dažiem zvejniecības produktiem.

23. Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1021/2008, ar kuru groza I, II un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005 attiecībā uz dzīvām gliemenēm, dažiem zvejniecības produktiem un darbiniekiem, kas piedalās oficiālās kontrolēs kautuvēs.

24. Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ( Vienotā TKO regula ) (OV L 299, 16.11.2007., 1./149. lpp.)

25. Padomes Regula (EK) Nr. 361/2008 ( 2008. gada 14. aprīlis ), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula).

26. Komisijas Regula (EK) Nr. 1580/2007 ( 2007. gada 21. decembris ), ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (OV L 350, 31.12.2007., 1./98. lpp.).

27. Komisijas Regula (EK) Nr. 1221/2008, ( 2008. gada 5. decembris ), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē attiecībā uz tirdzniecības standartiem.

42

28. Komisijas 1994. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem importa kārtības piemērošanai augļiem un dārzeņiem.

29. Padomes 1996. gada 28. oktobra nolikums (EK) 2201/96 par kopīgu pārstrādātu augļu un dārzeņu produktu tirgu organizāciju. Komisijas 1997. gada 16. aprīļa Regula (EK) Nr. 659/97, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanai intervences pasākumiem augļu un dārzeņu nozarē.

30. Par kopējo a/d tirgus organizāciju: Padomes Regula (EK) Nr. 2200/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju.

31. Komisijas 1997. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 888/97, ar ko groza dažus noteikumus standartos attiecībā uz svaigiem augļiem un dārzeņiem.

32. Komisijas regula (EK) Nr. 408/2001 (2003. gada 5. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem.

33. Komisijas 2001. gada 8. jūnija Regula (EK) Nr. 1135/2001, ar ko groza noteikumus par klasificēšanu pēc lieluma, noformēšanu un marķēšanu, kuri noteikti atsevišķu svaigo dārzeņu tirdzniecības standartos, un groza Regulu (EK) Nr. 659/97.

34. Komisijas 2001. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem.

35. Komisijas regula (EK) Nr. 453/2002 (2002. gada 13. marts), ar ko attiecīgi pielāgo Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1799/2001, (EK) Nr. 2125/95 un (EK) Nr. 3223/94 attiecībā uz kombinētās nomenklatūras kodiem dažiem augļiem un dārzeņiem.

36. Komisijas regula (EK) Nr. 48/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko nosaka normas, kuras piemērojamas dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu maisījumiem vienā tirdzniecības iepakojumā.

37. Komisijas regula (EK) Nr. 46/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko groza svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības standartus attiecībā uz dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu maisījumu vienā tirdzniecības iepakojumā.

38. Komisijas regula (EK) Nr. 47/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 I pielikumu.

39. Komisijas regula (EK) Nr. 907/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza tirdzniecības standartus, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem attiecībā uz noformējumu un marķējumu.

40. Komisijas Regula (EK) Nr. 6/2005( 2005. gada 4. janvāris), ar kuru labo Regulas (EK) Nr. 46/2003 un (EK) Nr. 47/2003 attiecībā uz dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu maisījumu vienā tirdzniecības iepakojumā .

41. Komisijas Regula (EK) Nr. 386/2005 (2005. gada 8. marts), ar kuru groza vairākas regulas attiecībā uz Kombinētās nomenklatūras kodiem dažiem augļiem un dārzeņiem un dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem.


1. 19.02.1998. likums "Pārtikas aprites uzraudzības likums".

2. 18.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums".

3. 09.12.1999. likums "Dzīvnieku aizsardzības likums".

4. 26.04.2001. likums "Veterinārmedicīnas likums".

5. 07.04.2004. likums "Preču un pakalpojumu drošuma likums".

6. 15.11.2007. likums "Ģenētiski modificēto organismu aprites likums".


1. Ministru kabineta 27.11.2001. noteikumi Nr.494 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm".

43

2. Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība".

3. Ministru kabineta 08.07.2003. noteikumi Nr.377 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības dažādu veidu cukuriem".

4. Ministru kabineta 16.09.2003. noteikumi Nr.522 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum".

5. Ministru kabineta 18.03.2004. noteikumi Nr.142 "Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm".

6. Ministru kabineta 08.04.2004. noteikumi Nr.276 "Noteikumi par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumiem un darbības kontroli".

7. Ministru kabineta 08.04.2004. noteikumi Nr.277 "Noteikumi par atliekvielu kontroli un tās finansēšanas kārtību".

8. Ministru kabineta 20.04.2004. noteikumi Nr.334 "Noteikumi par pārtikas piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas pārtikas iepakojumam un marķējumam".

9. Ministru kabineta 20.07.2004. noteikumi Nr.606 " Veterinārās prasības to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu apritei, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam".

10. Ministru kabineta 27.07.2004. noteikumi Nr.631 "Noteikumi par ātrās reaģēšanas sistēmas darbību pārtikas apritē".

11. Ministru kabineta 23.11.2004. noteikumi Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi".

12. Ministru kabineta 31.05.2005. noteikumi Nr.381 "Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām dehidrētajiem piena produktiem un kārtību, kādā novērtējama minēto produktu atbilstība šīm prasībām".

13. Ministru kabineta 14.06.2005. noteikumi Nr.409 "Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības".

14. Ministru kabineta 05.07.2005. noteikumi Nr.488 "Obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izplatīšanai un izmantošanai pārtikas ražošanā".

15. Ministru kabineta 20.09.2005. noteikumi Nr.725 " Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību".

16. Ministru kabineta 18.10.2005. noteikumi Nr.782 "Noteikumi par mazgāšanas līdzekļu būtisko prasību ievērošanas uzraudzību".

17. Ministru kabineta 18.07.2006. noteikumi Nr.597 "Kārtība, kādā novērtējama jaunās pārtikas atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām".

18. Ministru kabineta 01.08.2006. noteikumi Nr.637 " Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku".

19. Ministru kabineta 05.09.2006. noteikumi Nr.744 "Kārtība, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo rezistenci".

20. Ministru kabineta 05.12.2006. noteikumi Nr.981 " Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm".

21. Ministru kabineta 27.02.2007. noteikumi Nr.156 "Gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi".

22. Ministru kabineta 27.11.2007. noteikumi Nr.811 "Slaucamo govju pārraudzības kārtība".

23. Ministru kabineta 02.06.2008. noteikumi Nr.400 "Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai".

44

24. Ministru kabineta 30.06.2008. noteikumi Nr.470 "Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtība, kādā novērtējama svaigu augļu un dārzeņu atbilstība tirdzniecības standartiem".

25. Ministru kabineta 22.09.2008. noteikumi Nr.784 "Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība".

26. Ministru kabineta 13.10.2008. noteikumi Nr.844 "Mājputnu un inkubējamo olu aprites kārtība".

27. Ministru kabineta 24.03.2009. noteikumi Nr.262 "Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli augu un dzīvnieku izcelsmes produktos".

28. Ministru kabineta 20.09.2005. noteikumi Nr.725 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību".

29. Ministru kabineta 02.06.2009. noteikumi Nr.503 "Noteikumi par zivju izkraušanas kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi".

30. Ministru kabineta 07.07.2009. noteikumi Nr.742 "Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība".

31. Ministru kabineta 28.07.2009. noteikumi Nr.831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles".

32. Ministru kabineta 13.10.2009. noteikumi Nr.1171 "Noteikumi par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un marķēšanu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēta dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām".

33. Ministru kabineta 17.11.2009. noteikumi Nr.1325 "Noteikumi par veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, to ievešanai Latvijā un tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm".

34. Ministru kabineta 02.02.2010. noteikumi Nr.104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība".

35. Ministru kabineta 16.02.2010. noteikumi Nr.146 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas".

rpas “rīgas centrāltirgus” stratēģiskās attīstības plāns ... · biznesa plāna...

Documents