Rokasgrāmatu izstrādāja biedrības „Izglītības iniciatīvu centrs” ekspertes: Daiga Zaķe, Sandra Kraukle, Kristīne Liepiņa. Rokasgrāmata pieejama IIC mājas lapā: www.iic.lv sadaļā Publikācijas Šī rokasgrāmata tapusi projekta „ATBALSTA SISTĒMAS VEIDOŠNA DARBAM AR ROMU BĒRNIEM” ietvaros, finansētājs - Sorosa fonds- Latvija Integrācijas programmas ietvaros. Plašāka informācija par Sorosa fonda – Latvija virzieniem pieejama internetā www.sfl.lv

© Biedrība „Izglītības iniciatīvu centrs”, 2012.

Materiāla izmantošanas gadījumā atsauce uz „Izglītības iniciatīvu centru” obligāta

PRIEKŠVĀRDS

Tev ir jāstrādā.. mums visiem ir jāstrādā, lai padarītu pasauli tās bērnu cienīgu.

/Pablo Casals/

Daudzās Eiropas valstīs, kur dzīvo čigānu kopiena, izglītības iestādēs strādā skolotāju palīgi – čigāni. Arī Latvijā. Šo palīgu darba mērķis ir veicināt čigānu bērnu agrīnu integrāciju vispārējās izglītības sistēmā, kā arī čigānu ģimeņu un skolas sadarbību bērnu izglītības atbalstam.

Eiropas Savienībā Latvijas vārds ir izskanējis kā labās prakses paraugs skolotāju palīgu – čigānu sagatavošanā un darba atbalstā. Lai uzturētu un turpinātu palīgu darbības praksi, ir izveidota šī rokasgrāmata.

Rokasgrāmata adresēta skolotāju palīgiem – čigāniem, kas uzsāk darbu. Tomēr tajā ieskatīties būtu lietderīgi visiem skolotājiem, kuru klasēs vai pirmsskolu grupās ir čigānu bērni.

Rokasgrāmatā jūs varēsiet atrast:

Kas jādara skolotāja palīgam – čigānam izglītības iestādē

Kas jāzina un jāievēro, strādājot izglītības iestādē

Kāpēc ir būtiska skolotāja un palīga vienota darbošanās

Kā veidot sadarbību ar vecākiem

Video un foto piemērus par skolotāja palīgu – čigānu darbu

Ko dara skolotāja palīgs?

Palīgu darba uzdevumu mērķis ir

- čigānu integrācija Latvijas sabiedrībā, sekmējot čigānu bērnu iekļaušanos izglītības sistēmā un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā.

Galvenā skolotāja palīga funkcija ir

- palīdzēt čigānu bērniem pārvarēt grūtības, ko rada ieiešana nepazīstamas kultūras vidē (valodas atšķirība, dienas ritms, noteikta kārtība), īpaši ar valodas atšķirībām saistītās grūtības gadījumos, kad valoda, kuru bērns dzird un lieto mājās, atšķiras no tās, kuru viņš dzird un kura viņam jālieto skolā;

- kopīgi ar skolotāju plānot daudzas skolēnu mācīšanās aktivitātes un aplīdzēt sagatavot nepieciešamos materiālus;

- nodrošināt saikni starp čigānu bērnu ģimenes kultūru un valsts izglītības sistēmu, kā arī stiprināt vecāku atbalstu bērniem mācību procesā;

- palīdzēt veidot saikni starp izglītības iestādēm, ģimeni un sabiedrību.

Skolotāju palīgs čigāns nodrošina

- veiksmīgāku čigānu bērnu integrēšanu mācību iestādēs, - sekmīgāku pirmsskolas / skolas un čigānu ģimeņu sadarbību, - čigānu kultūras un valodas iekļaušanu mācību procesā un to, ka

klasē/grupā iepazīst čigānu tautas raksturīgākās iezīmes, - veicina arī pārējo klases bērnu attīstību par tolerantiem sabiedrības

locekļiem, kas prot pozitīvi pieņemt un novērtēt atšķirīgo, t.sk., tolerances veidošanos pret čigānu tautības pārstāvjiem.

Jo agrāk ikviens bērns sastopas ar citu tautu kultūru, valodu, tradīcijām,

jo agrāk tiek audzināta bezaizspriedumu attieksme un cieņa pret citu tautu kultūru.

Noskaties videiopiemēru

par skolotāja palīga čigāna darbu šeit

SKOLOTĀJU PALĪGI – ČIGĀNI, KAS STRĀDĀJA LATVIJAS PIRMSSKOLĀS UN SKOLĀS 2011./12. MĀCĪBU GADĀ

No kreisās: Sandra Bogdanoviča - Lādezera pamatskolā; Gražina Matuzeviča - Jēkabpils 2. vidusskolā, Monika Mitrovska - Vilpulkas sākumskolā, Vija Korenovska - Valmieras PII „Buratino”, Tamāra Čiča - Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolā, Dana Didžus - Jelgavas 4. pamatskolā, Ingus Stauģis - Valdemārpils vidusskolā

DARBA PROCESĀ:

Kas jāievēro, strādājot izglītības iestādē

Pirms uzsāc darbu:

Jānoslēdz Līgums par darbu skolā.

Jāveic obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar MK noteikumiem Nr.494.

Darba laikā: Jāievēro skolas vadības rīkojumi.

Jāievēro visu bērnu tiesības.

Jāievēro mācību iestādes noteiktos drošības un iekšējās kārtības noteikumus.

Visu laiku jāatrodas mācību iestādē noteiktajā darba sākuma un beigu laikā.

Jāuzmana bērni visas mācību dienas laikā (arī stundu starpbrīžos skolā).

Jāsadarbojas ar citiem pedagogiem un iestādes darbiniekiem.

Jāapmeklē pedagoģiskās sēdes.

Skolotāja palīga solījums

KĀ SKOLOTĀJA PALĪGS ES ..

ATCEROS esmu paraugs bērniem - gan darbos, gan valodā,

palīdzu bērnam, bet nedaru viņa vietā,

informāciju par bērniem, ģimenēm nestāstu ārpus skolas vai bērnudārza.

RŪPĒJOS lai visi bērni ir drošībā,

lai čigānu bērni regulāri apmeklē skolu/bērnudārzu,

lai čigānu bērni saprot, ko skolotājs saka,

lai izpilda skolotāja teikto,

lai neviens nepaliek neievērots, nestāv malā, ir kārtīgs, pieklājīgs, draudzīgs.

APŅEMOS apzinīgi pildīt savus skolotāja palīga pienākumus,

atbalstīt bērnu mācīšanos,

mācīties pašam,

uzklausīt un sadarboties ar skolotāju un vecākiem,

turēt dotos solījumus,

cienīt citu viedokli, izteikt savējo,

mācīt bērnus cienīt citus cilvēkus,

būt pacietīgam, saprotošam, uzmanīgam, mīļam, godīgam, uzticamam, savaldīgam.

Likumu normas, kas jāzina

Pamatinformācija

Par čigānu tiesībām uz izglītību:

Latvijas čigāniem (romiem) ir tieši tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz izglītības iegūšanu, kā citiem Latvijas iedzīvotājiem. Par obligāto izglītības vecumu: No 5 gadu vecuma bērniem jāsāk apmeklēt obligāto sagatavošanu skolai bērnudārzā vai skolā. Izglītība obligāti jāturpina līdz 9. klases beigām. Par vecāku pienākumiem: Vecāki ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību. Par bērnu tiesībām: Visiem bērniem ir vienlīdzīgas un neatņemamas tiesības:

- baudīt citu cilvēku cieņu, un personas neaizskaramību, - iegūt izglītību, - saņemt medicīnisko palīdzību, - izteikt savas domas un tikt uzklausītam, - būt pasargātam no tāda darba, kas ir bīstams bērna veselībai vai attīstībai, vai kavē

viņa izglītošanos, - tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, u.c.

Par bērnu pienākumiem: Visiem bērniem ir arī pienākumi;

- cienīt un klausīt vecākus, palīdzēt mājas darbos (atbilstoši vecumam), - mācīties un ievērot skolas kārtības noteikumus, - sargāt savu veselību, - cienīt valsti un tās simbolus, ievērot likumus, - ievērot sabiedrības uzvedības noteikumus, citu cilvēku tiesības, - saudzīgi izturēties pret savu apkārtni.

Par skolotāja palīga – čigāna profesiju:

Skolotāja palīgs - čigāns ir darbinieks, kas palīdz audzinātājiem vai skolotājiem audzināt un aprūpēt bērnus, un, sadarbojoties ar izglītības iestādi un bērna ģimeni, sniedz atbalstu bērnam mācību procesā.

http://www.likumi.lv

Papildinformācija

Par čigānu tiesībām uz izglītību:

LR Izglītības likums (1998.) nosaka, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

Par obligāto izglītības vecumu:

LR Izglītības likuma (1998) 4.pants nosaka, ka no piecu gadu vecuma ir obligāta bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un obligāta ir pamatizglītības (9.klašu) iegūšana. Ja skolēns 9.klasi nebeidz, ir obligāta pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Vidējā izglītība Latvijā šobrīd nav obligāta.

Par vecāku pienākumiem:

LR Izglītības likuma 58.pants nosaka, ka vecākiem ir pienākums savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus; sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām; ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses.

Par bērnu tiesībām:

Bērnu tiesību aizsardzības likums (1998.) nosaka, ka bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas. Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu. Valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām. Bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību. Bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausīta. Bērnam ir tiesības atbilstoši savam vecumam un fiziskajai un garīgajai attīstībai uz atpūtu un brīvo laiku, , u.c.

Par bērnu pienākumiem:

Bērnu tiesību aizsardzības likums (1998.) nosaka arī bērnu pienākumus: bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos; jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem un citiem ģimenes locekļiem. Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam. Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses, u.c.

Par skolotāja palīga – čigāna profesiju:

Ministru kabineta noteikumos Nr. 461 (18.05.2010.) „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” profesija skolotāja palīgs definēta kā individuālās aprūpes darbinieks, kas palīdz audzinātājiem vai skolotājiem audzināt un aprūpēt bērnus, kā arī sadarbojoties ar izglītības iestādi, sniegt pedagoģisku atbalstu bērnam mācību priekšmetu apguvē.

Kas ir bērncentrēta izglītība?

Pamatiformācija

Bērncentrētu programmu pamatā ir uzskati: katram bērnam ir sava mācīšanās pieredze, bērniem jāpiedāvā izvēles iespējas, jo tas veicina turpmāku mācīšanos, vislabāk bērni mācās darot, darbojoties, nevis tikai klausoties un skatoties, būtiski ir veidot attiecības ar ģimenēm un veicināt viņu līdzdalību bērnu

izglītošanā. Kad visi bērni, neatkarīgi no viņu etniskās izcelšanās, tiek izglītoti kopā ar bērniem,

kuri pārstāv pamatnāciju, ko praksē pazīst kā iekļaušanu, bērniem tiek sniegta līdzvērtīga iespēja tikt atzītiem, saņemt atbalstu un mācīties.

Iekļaujoša izglītība ir izglītība, kas ir pielāgota cilvēka individuālajām vajadzībām.

Tā ir vislabākais veids, kā vērsties pret diskriminējošu attieksmi, radīt pretimnākošu, iekļaujošu sabiedrību un panākt izglītību visiem, jo visiem bērniem ir vienādas tiesības uz izglītību un iespējas piedalīties izglītojošās programmās.

Multikulturāla (jeb starpkultūru) izglītība ir izglītība visiem skolēniem un vēršas pret diskrimināciju izglītības iestādēs un sabiedrībā, māca bērniem demokrātijas pamatus, ņem vērā to dažādību, ko pārstāv skolēni, viņu skolotāji un tuvējā sabiedrība.

Čigānu bērnu vajadzību nodrošināšana grupā un klasē:

Ieviest vidē kultūras elementus, kas liecina par bērna piederību citai etniskajai grupai.

Radīt iekļaujošas klases atmosfēru un veicināt cieņu pret čigānu kultūru.

Sadarboties ar čigānu un citu bērnu vecākiem dažādu materiālu veidošanā.

Papildinformācija

Bērncentrētas, iekļaujošas, multikulturālas izglītības izpratne Bērncentrētu programmu pamatā ir uzskati, kas pilnībā saskan ar demokrātijas ideāliem. Šie uzskati iekļauj šādas atziņas:

individualizēta izglītošanās pieredze katram bērnam, bērnu nodrošināšana ar iespējām veikt izvēli, kas mudina turpmāku mācīšanos, bērnu iesaistīšana aktīvā mācību procesā, attiecību veidošana ar ģimenēm un viņu tiešas līdzdalības sekmēšana bērnu

izglītošanā. Iekļaujoša izglītība ir izglītība, kura ir adaptēta un pielāgota cilvēka individuālajām vajadzībām. Tā ir izglītība, kas domāta visiem bērniem. Bērni mācās kopā ar saviem vienaudžiem, atbilstoši savām vajadzībām, spējām un kompetences līmenim. Šī izglītība nodrošina bērnam nepieciešamo atbalstu vispārizglītojošās skolas klasē, tāpēc svarīga ir skolotāja izpratne, ka katrs bērns mācās citādi un ka jebkuram bērnam mācību procesā var rasties grūtības.

Dažādu tautību bērniem ir savas etniskās īpatnības, kā arī savas individuāli psiholoģiskās īpatnības, kuras nepieciešams respektēt mācību procesā - atšķirīgs uztveres veids, atšķirīgi uzvedības paradumi, saskarsme, atšķirīgas audzināšanas tradīcijas ģimenē, dažādi temperamenti utt. Tas ietekmē savstarpējo attiecību kultūru multikulturālā klasē, tolerances veidošanos pret atšķirīgo, konfliktu situāciju risinājumu.

Multikulturāla (jeb starpkultūru) izglītība ir pamata izglītība visiem skolēniem un visaptverošs skolu reformas process, kas vēršas pret rasismu un jebkuru citu diskriminācijas formu izglītības iestādēs un sabiedrībā, sekmē sociālā taisnīguma demokrātiskā principa īstenošanu, akceptē un apliecina plurālismu, ko pārstāv skolēni, viņu tuvējā sabiedrība un skolotāji.

Multikulturālā klasē bērniem ar atšķirīgu etnisko identitāti ir svarīgi veidot tādu vērtīborientāciju, kurā tiek meklētas kopīgās vērtības, respektējot daudzveidību. Skolotājam vispirms jāprot būt objektīvam, tolerantam, atsakoties no etniskiem stereotipiem. Ir jāveido profesionāli empātiska attieksme pret dažādām etniskām grupām, nav pieļaujama privileģēta attieksme pret kādas vienas tautības bērniem.

Skolotāja palīga un skolotāja sadarbība

Pamatiformācija

Sadarbība ar skolotāju ir viens no priekšnoteikumiem skolotāja palīga sekmīgam darbam. Viss, ko skolotāja palīgs iecerējis darīt, jāsaskaņo ar skolotāju. Uzsākot darbu - skolotāja palīgam jāvienojas ar skolotāju par to, ko un kā darīs skolotāja palīgs

mācību stundās vai nodarbībās - sākotnēji vēlams pavērot, ko un kā skolotājs dara – kā māca un iesaista bērnus

darbībā - saskaņot un uzstādīt vienotas prasībās pret bērniem un ģimenēm

Darba procesā - jāseko, vai čigānu bērni saprot skolotāja teikto un izprot uzdotos uzdevumus - jānovēro kādas ir čigānu bērnu grūtības un jādalās šajā informācijā ar skolotāju - jāpalīdz tulkot gan bērniem, gan skolotājiem (ja ir nepieciešamība)

Svarīgi:

- jārespektē skolotāja ieteikumus un jāstrādā viņa vadībā, - kopā ar skolotāju plānot, kā palīdzēt čigānu bērniem mācībās un ko var

darīt skolotāja palīgs, - informēt skolotāju par čigānu kultūras un ģimeņu tradīcijām, kas var

ietekmēt bērnu mācīšanos, - palīgs ir kopā ar skolotāju un bērniem ne tikai nodarbībās un mācību

stundās, bet arī citos pasākumos – svētkos, pārgājienos, ekskursijās, vecāku sapulcēs, teātru, izstāžu apmeklējumos u.c.

Ja rodas nesaprašanās ar skolotāju - tās savstarpēji jānoskaidro, bet ne bērnu

vai vecāku klātbūtnē.

Papildinformācija

Skolotāja palīga darba uzdevumi īstenojami sadarbības procesā ar skolotāju un pēc skolotāja norādēm, īpaši:

- veicinot sadarbību starp bērniem, dažādām bērnu grupām, - atbalstot mācību uzdevumu veikšanā; - veidojot sadarbību veicinošu vidi; - radot apstākļus, lai bērni jautātu, eksperimentētu, pārbaudītu pieredzi; - palīdzot gādāt par materiāliem, lai bērniem būtu ar ko darboties; - radot iespējas bērniem savstarpēji palīdzēt; - rosinot bērnu piedalīšanos, piedāvājot dažādu tautību bērniem strādāt kopā; - mudinot bērnus stāstīt par izdarīto; - individualizējot darbu un sniedzot atbalstu bērniem.

Par mācību procesa organizēšanu un norisi grupā vai klasē atbild skolotājs. Lai skolotāja palīga darbs būtu efektīvs un viņš būtu palīgs mācību procesā gan bērniem, gan skolotājam, svarīgi konkretizēt lietas, kas ir skolotāja palīga kompetencē un skaidri norādīt, ko skolotājs sagaida no skolotāja palīga, kā to var paveikt. Tam palīdz cieņas pilna atmosfēra, detalizēta darba plānošana, iekļaujot plānošanas procesā skolotāja palīgu, rosinot viņu izteikt savus novērojumus par bērniem, idejas darbībai. Ar čigānu bērnu vecākiem un ģimenes locekļiem jāpārrunā skolotāja palīga un vecāku sadarbības mērķis, tās plānotais gala rezultāts un to, ko no šīs sadarbības gūs bērns.

Foto: skolotāja palīgs T.Čiča kopā ar bērniem un skolotāju Jūrmalas mežmalas vidusskolā

Labs dienas sākums - „rīta aplis”

Pamatiformācija

Rīta aplis ir rituāls, ar kuru vēlams uzsākt uzsākt katru dienu. Kad visi bērni ir ieradušies, tad visi sanāk kopā un sasveicinās, kā arī pārrunā svarīgākās lietas: kāds ir bērnu noskaņojums, kas dienas laikā jāpaveic u.c. Rīta apli organizē, lai: - radītu draudzīgu noskaņojumu dienai - mācītu bērnus uzklausīt citus, pateikt savas domas - justos piederīgs grupas vai klases kolektīvam - veicinātu atmiņas, uzmanības, domāšanas, lasīšanas, rakstīšanas, matemātikas

prasmju attīstību Rīta aplis dod iespēju bērniem: - pastāstīt jaunumus - dalīties ar informāciju par to, kas noticis, kas jauns redzēts - mācīties uzstāties - veidoties par uzmanīgiem, aktīviem klausītājiem - piedalīties sarunā - pateikt komplimentu - uzslavēt draugus - u.c.

Ieteikumi:

Rīta aplis nedrīkst turpināties pārāk ilgi

- 30 min ir ļoti pietiekams laiks Rīta aplī var apsveikt jubilārus,

vienojoties par kādu rituālu (piemēram, rīta dziesmu), pastāstīt ko jaunu u.c.

Rīta apli tikai sākotnēji pilnībā vada skolotājs, atsevišķas rīta apļa daļas var vadīt skolotāja palīgs vai kāds bērns. Svarīgi ir iesaistītos bērnus sagatavot.

Svarīgi izvairīties no sacensības,

spēlējot spēles rīta aplī, jo spēles

vairāk vērstas uz bērnu attīstību.

Foto: rīta aplis Jēkabpils 2. vidusskolā

Papildinformācija

Rīta apļa mērķi:

- radīt biedrisku atmosfēru un draudzīgu noskaņojumu konkrētai dienai, - iedibināt rituālu ikdienas kārtību, - mācīt prasmes, kas vajadzīgas darbīgam un atsaucīgam grupas loceklim: dalīties iespaidos,

uzklausīt citus, būt iekļautam, piedalīties grupas darbā, - veicināt atmiņas, uzmanības, domāšanas, kā arī lasīšanas, rakstīšanas un matemātikas

prasmju attīstību, - attīstīt prasmes uzklausīt, ieklausīties, uzstāties, pildīt norādījumus, risisnāt problēmas,

pieņemt lēmumus, u.c. , - mācīties rūpēties par sevi un citiem, - radīt labu noskaņojumu um motivāciju interesanti un aizraujoši pavadīt dienu, - saprast, ka darbojoties bērni gūst individuāli un arī grupai dod lielu ieguldījumu.

Rīta aplī jāpiedalās visiem, kas atrodas grupā vai klasē, arī ciemiņiem.

Rīta aplis dod iespēju bērniem pastāstīt jaunumus, dalīties ar informāciju par to, kas notiek mājās, kas jauns redzēts. Sevišķi šādu jaunumu ir daudz pēc lielākām un mazākām brīvdienām un bērni ar nepacietību gaida brīdi, kad ar tiem varētu dalīties ar biedriem. Ja gaidāmi kādi jaunumi grupā, tos vajadzētu paredzēt arī rīta vēstījumā un tad par tiem pastāstīt bērniem. Pārrunājot savus individuālos jaunumus, bērni ne tikai iemācās uzstāties, bet viņi veidojas arī par ieinteresētiem un uzmanīgiem klausītājiem, kas ir ne mazāk svarīgi. Skolotājiem noteikti jābūt pietiekami uzmanīgiem pret biklākiem bērniem, iedrošināt un lūgt viņus arī dalīties kādā no saviem jaunumiem. Kad jaunumi

pastāstīti, skolotāja var teikt: “ Kādi jautājumi stāstītājiem?”, pēc tam: “Vai kādam ir ko piebilst?”, un visbeidzot: “tagad komplimenti stāstītājiem.” Šadā veidā bērni pierod piedalīties diskusijā, aktīvi klausīties, kā arī pateikt ko labu un uzlavēt savus biedrus par stāstījumu. Jaunumus var stāstīt arī skolotāja pati un skolotāja palīgs.

Ja apļa laikā bērni izvietojas uz paklāja, tad nebūtu vēlams skolotājai un skolotāja palīgam sēdēt uz krēsla – to varētu darīt tikai gados vecāki grupas vai klases viesi, kuriem sēdēšana uz paklāja ir apgrūtinoša.

Sasveicināšanās organizēšana rīta aplī

Pamatiformācija

Katrs rīts iesākas ar sasveicināšanos un aprunāšanos par bērniem svarīgām lietām. Tādējādi bērniem rodas:

- priekšstats par pieklājības normām - kopības, piederības izjūta grupai - drošības izjūta, jo visi bērni ir kopā - aplī

Bērns jūtas svarīgs un nozīmīgs, jo tiek ievērots un uzrunāts katrs.

Sasveicināšanās kļūst par ikdienas daļu, tā var notikt dažādi: var izmantot čigānu valodu: dziesmas, skaitāmpantus pa apli vienam ar otru ar kādu mantu vai lietu tā, kā to dara citas tautas

Skaitāmpants:

Labu rītu mūsmājā, Labu rītu jūsmājā; Labu rītu tev un man, Labu rītu kaimiņam.

Sasveicināšanās piemēri:

Es esmu …. Es šorīt domāju par... (rāda ar žestiem). Visi atkārto vārdus un rāda kustību (piemēram: Labrīt, Lija, tu šorīt domā par miegu).

Es gribu, lai mēs šodien ……. (darītu kādu darbu – rāda ar žestiem), pārējie atkārto vārdus un kustību.

Labrīt, … tev ļoti piestāv …. (piemēram: labrīt, Maija, tev ļoti piestāv tavs zilās krāsa krekliņš!)

Es neesmu lielībniece, bet es protu/ varu/ spēju…. (piemēram: es neesmu lielībniece, bet varu Līgo nakti pavadīt nomodā!)

Noskaties videopiemēru

par sasveicināšanos rīta aplī šeit

Papildinformācija

Katru rītu sasveicinoties bērniem rodas priekštats par vispārpieņemtām pieklājības normām, bet pats galvenais rodas kopības izjūta, piederības izjūta grupai. Sasveicināšanās kļūst par ikdienas rituālu, radot bērnos drošības izjūtu, tā ceļ viņu pašapziņu – katrs bērns jūtas iekļauts grupā, jo sveicinot visu grupu taču tiek sveicināts arī katrs tās loceklis.

Skolotāja var saveicināties ar katru bērnu atsevišķi vai visiem bērniem kopā, taču jāpievērš uzmanība katram bērnam.

Sasveicinoties var tikt izmantoti dažādi dzejoļi, dziesmas, skaitāmpanti, rotaļu elementi. Arī parasta tradicionāla sarokošānās var tikt veikta visdažādākajos veidos – var sarokoties pa apli vienam ar otru, var vienkārši cits citam “sist” plaukstā un teikt “sveiki” vai “čau”, var arī mēģināt saveicināties tā, kā to dara citas tautas.

Ieteikums

nevajadzētu pārāk bieži mainīt sasveicināšanās veidus, lai nostiprinātu un ritualizētu konkrēto variantu. Bērniem patīk vairākkārtējs atkārtojums, viņiem patīk tas, ko viņi jau zina un prot ļoti labi – tad viņi jūtas kompetenti, svarīgi un nozīmīgi.

Sasveicināšanās rotaļa Sasveicināšanās laikā jāizmanto bērnu vārdi, jo tā ātrāk bērni iegaumēs savu biedru vārdus un būs lepni, ka tiek nosaukts viņa vārds, jo cilvēkam vārds ir svarīgs identitātes rādītājs.

“Nosauc kaimiņu pa labi”

Rotaļas dalībnieki sastājušies aplī. Rotaļas vadītājs paņem pie rokas kaimiņu pa labi un saka: “Tā ir Ilze!” Pēc tam viņš paceļ gaisā Ilzes roku, bet pārējie saka: “Labrīt, Ilze!” Tādā veidā, virzienā pa labi, turpina, līdz visu vārdi nosaukti. Beigās visi sadodas rokās un kopā saka: “Labrīt!”

5-7 gadīgu bērnu psiholoģiskais raksturojums

Svarīgi ir zināt galvenās bērnu psiholoģiskās iezīmes jebkurā viņa izglītošanās posmā. Tomēr laiks, kad bērns uzsāk savas „nopietnās mācību gaitas” - iet uz skolu – ir 5 līdz 7 gadu vecumā. Skolotāju palīgiem jāorganizē tādas aktivitātes, kas atbilst bērnu attīstības līmenim.

5-6 gadus vecu bērnu raksturojums:

ir aktīvi un kustīgi, ir sabiedriski un grib draudzēties

cenšas patikt pieaugušajiem, tāpēc pārdzīvo neveiksmes, bet uzslava spēj uzlabot viņu veikumu

patīk spēlēt spēles, bet viņiem svarīgi ir uzvarēt, tāpēc var mainīt spēles noteikumus sev par labu

ir attīstīta mātes valoda - patīk vārdu spēles, patīk stāstīt stāstiņus

prot patstāvīgi apģērbties, sašņorēt apavus

uzlabojas precīzo roku kustību prasmes, kas atvieglo griešanu, zīmēšanu un rakstīšanu

grūtās situācijās cenšas patstāvīgi risināt problēmas

7-8 gadus vecu bērnu psiholoģiskais raksturojums:

ir enerģiski un centīgi, cenšas labi izdarīt darbiņus, bet bieži ātri nogurst vai pārvērtē savas spējas

uzmanība nav noturīga, tāpēc, lai koncentrētos, nepieciešami īsi pārtraukumi starp uzdevumiem

vārdu krājums strauji paplašinās

nostiprinās pareizs pildspalvas/ zīmuļa satvēriens, veidojas kārtīgāks rokraksts

bērns interesējas par to, kā lietas ir veidotas un kā tās darbojas

nereti iesaistās strīdos, kas skar godīguma jautājumus - pieaug morālās atbildības sajūta

Vairāk par vecumposmu attīstības īpatnības bērniem vari izlasīt šeit

Jāņem vērā, ka - čigānu bērni retāk apmeklē pirmskolas izglītības iestādes (bērnudārzu), tādēļ viņiem tiek novērotas šādas raksturīgākās pazīmes:

dod priekšroku fiziskajām nevis galda spēlēm; nespēj ilgi koncentrēties uz vienu uzdevumu, tādēļ jāplāno uzdevumi tā, lai mierīga darba posmi mītos ar fiziski aktīviem uzdevumiem;

nav pietiekoši attīstīta rokas muskulatūra - bieži strādā, stingri satvēruši zīmuli trīs pirkstos, ir grūti aizpildīt lapas telpu, neprot atslābināt roku; nosliece veidot „nedrošus” burtus, zīmējumus, ciparus; skolēni strādā, noliekuši galvu tuvu solam; ieteicams piedāvāt dažādus vingrinājumus pirkstu un rokas muskulatūras attīstīšanai;

patīk darbi, kas atkārtojas, patīk bieži jautāt skolotājai, citiem pieaugušajiem, kas atrodas telpā; patīk „atklājumu darbi” - eksperimenti, materiālu vākšana, pētīšana un šķirošana; izteikti raizējas par testiem un pārbaudes darbiem, nejūt pārliecību par savām spējām tos izpildīt; skolotājiem īpaša uzmanība jāveltī regularitātes, pieraduma, mācību „rutīnas” tradīciju izveidošanai;

čigānu skolēniem patīk draudzēties ar citu tautību vienaudžiem, viņi jūtas lepni, ja viņus nosauc par labākajiem draugiem citas tautības skolēns; vislabāk strādā pāros; labprāt pieņem skolotāja ieteikumus, ar ko darboties, sēdēt kopā; patīk humors un rotaļas, dziesmas un teatrāli uzvedumi.

Foto: skolotāja palīgs D.Didžus strādā ar 5-6 bērniem

Jelgavas 4. pamatskolā

Portfolio jeb darba mape: kā to veidot?

Pamatiformācija

Portfolio jeb darba mape ir kā pierādījums paveiktajam un sava darba pozitīvs pašnovērtējums.

Izglītības iestādē portfolio veido visi skolotāji, to ieteicams veidot arī skolotāju palīgiem – čigāniem.

Portfolio ir šādas sadaļas:

Titullapa, kurā nosaukts portfolio īpašnieka vārds, uzvārds, izglītības iestādes nosaukums, portfolio veidošanas gads.

Satura rādītājs, kur norādīts katra darba parauga virsraksts un lappuse. Personas dati – dzīves gājuma apraksts jeb CV, kā to paredz valsts lietišķie

raksti. Izglītības dokumentu kopijas, kas apliecina izglītību un semināru/kursu

apmeklējumus. Skolotāja palīga veidotie un izmantotie darba materiāli, to paraugi un

apraksti. Portfolio ievietojamo materiālu piemēri:

- aktivitāšu norises apraksti, kurus organizē skolotāja palīgs - bērnu rakstu darbu un radošo darbu paraugi, zīmējumi (par čigānu kultūras

elementiem) - rotaļu, spēļu apraksti, paštaisītas spēles, kartes, scenāriji, receptes, stāsti,

dzejoļi, dziesmas, burti, cipari, - ielūgumi, vēstules, - bērnu teicienu, sarunu pieraksti, - materiāli par multikulturālām tēmām, u.c.

Katram materiālam vēlams īss komentārs - kas tas ir, kāpēc katrs no tiem ir

nozīmīgs, laiks, kad tas veidots. Ja ir iespējams, izveidot fotomateriālus, kas ilustrē skolotāja palīga darbu,

pielikt klāt uzrakstus, norādot - kas, kur un kad fotografēts.

Papildinformācija

Skolotāja (vai palīga) portfolio ir mērķtiecīgi apkopotas liecības, kas atspoguļo paveikto - noteiktā veidā sakārtotu zināmā laika posmā uzkrātu materiālu apkopojums un darbu atspoguļojums, kas parāda sasniegumus, prasmes, iemaņas, attieksmi caur bērna vai bērnu grupas progresu izglītības darba procesā.

Kāpēc skolotāja palīgam vajadzīgs portfolio?

Skolotāja palīgam tā ir sistemātiska materiālu apkopošana: kur, kad, kāpēc un kā es strādāju. Tas ir ideāls analīzes un plānošanas rīks turpmākajai profesionālajai attīstībai. Izveidojot portfolio/darba

mapi, autors parāda un analizē sava darba procesu, rezultātus un sasniegumus. Kolēģiem un partneriem tā ir iespēja iepazīties ar labākajiem skolotāja palīga darba piemēriem. Tas ir labs resurss, lai iepazīstinātu ar savu darbu citus, kuri nav tiešie darba vērtētāji, piemēram, mentori,

kolēģi, bērnu vecāki utt.

Svarīgi zināt: • Portfolio svarīgi ievērot konfidencialitātes principu: lietot bērnu darbu paraugus bez vārdiem, lai neparādītos kritiskas piezīmes no vecāku un citu cilvēku puses. • Portfolio apjoms ir ierobežots, tāpēc svarīgi tajā iekļaut tikai pašu būtiskāko, interesantāko informāciju, nepārslogot to ar pārliecīgi daudz materiāliem. Portfolio nav vienas dienas projekts un būtībā nekad nebūs „gatavs” jeb pabeigts, to var regulāri

papildināt, atjaunot.

Portfolio nav veidots tikai skolotāja palīga vajadzībām, tas piedāvā iespēju arī darba devējam iegūt

vispārīgu informāciju par skolotāja palīga sniegumu.

Ieteikums:

Veidojiet arī bērnu /skolēnu darbu portfolio - tajā tiek uzkrāti visi bērna/ skolēna darbi.

Portfolio ir zināmā laikā uzkrātu faktu materiālu un darbu apkopojums, kas parāda bērna progresu darba procesā, sasniegumus, prasmes, iemaņas, attieksmi. Materiālu apkopojums rada pilnīgāku ainu par bērna sasniegumiem. To forma var būt visdažādākā.

Skolotāja palīga – čigāna uzdevumi sadarbības ar ģimenēm veidošanā

Veidot saikni starp čigānu ģimenēm un izglītības iestādi: - sniedziet vecākiem informāciju par to, ko un kā viņu bērns mācās - apmeklējiet bērna ģimeni, lai labāk iepazītu bērnu un viņa mājas apstākļus - sniedziet informāciju bērna tiešajiem skolotājiem par apstākļiem bērna

ģimenē, kas ietekmē viņa mācīšanos - kopā ar skolotāju organizējiet regulāras individuālas tikšanās ar vecākiem

Veicināt čigānu vecāku atbalstu bērniem mācību procesā:

- pastāstiet vecākiem, kā viņi var palīdzēt saviem bērniem mācībās - palīdziet veidot mācībām labvēlīgu vidi bērna mājās - izskaidrojiet saviem tautiešiem, kā risināt sadzīviskas problēmas, lai

palīdzētu bērniem mācībās Veicināt čigānu vecāku aktīvu iesaistīšanos grupas vai klases un izglītības

iestādes dzīvē:

- Stāstiet vecākiem, ka viņiem ir gan tiesības, gan pienākums piedalīties lēmumu pieņemšanā par savu bērnu izglītību

- informējiet vecākus par iespējām piedalīties bērnu mācībās klasē vai grupā vai pasākumos izglītības iestādē

Skolotāja palīgs – čigāns savā darbībā nedrīkst izpaust svešiem cilvēkiem

informāciju par bērnu un viņa ģimeni (tas nozīmē - ievērot konfidencialitāti) !

Tādēļ, lai vecākiem būtu droša un tīkama vieta, kur tikties un viņi veiksmīgāk iesaistītos savu bērnu izglītošanas procesā, daudzās mācību iestādēs iekārtoti vecāku atbalsta centri, kuros tiek aicināti gan čigānu, gan citu tautību bērnu vecāki un ģimenes locekļi.

Ieguvumi čigānu vecākiem:

Dod iespēju čigānu vecākiem tuvāk iepazīt skolu, skolotājus, citu tautību vecākus, kuru bērni mācās vai mācīsies kopā ar čigānu bērniem

Rosina citu tautību vecāku vēlmi iepazīt čigānu valodu, kultūru, un čigānu vecāku vēlmi iepazīt citu tautu kultūru

Latvijā darbojas arī 3 čigānu vecāku un senioru atbalsta centri.

Katrā no šīm vietām ir izveidojusies čigānu vecāku un vecvecāku kopa ar līderi, kas turpina piesaistīt jaunus vecākus un izzināt vecāku vajadzības. Tā ir iespēja vecākiem un vecvecākiem biežāk tikties ar pedagogiem, saņemt vajadzīgo informāciju par mācību procesa norisi, kā arī veicināt paaudžu sadarbību.

Foto: vecāku atbalsta centri

Maltā Jelgavā Jūrmalā

Latvijas Valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienas

1. janvāris Jaungada diena Jauna gada sākums. Svētku diena = brīvdiena

21. februāris Starptautiskā dzimtās valodas diena

Tas izveidošanas mērķis ir veicināt valodu un kultūru daudzveidību un daudzvalodību, jo aptuveni puse no pasaules valodām ir apdraudētas, un vairums no tām stāv uz izmiršanas sliekšņa

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) noteiktā svinamā diena

25. marts Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem

Atceres diena

8. aprīlis Starptautiskā romu diena

Starptautiskā romu diena oficiāli pasludināta 1990. gadā Polijā, Starptautiskā romu kopienas ceturtā Vispasaules romu kongresa laikā, ar mērķi popularizēt romu kultūru un veicināt sabiedrības izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropā vislielāko mazākumtautību - romiem

*Laikā starp 22.martu un 25. aprīli, pirmā piektdiena, svētdiena un pirmdiena pavasarī pēc pilnmēness iestāšanās

Lieldienas Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai

Svētku dienas = brīvdienas

1. maijs Darba svētki 1886. gada 1. maijā notika vispārējais streiks ASV, kura laikā Čikāgā tika apšaudīta strādnieku demonstrācija

Svētku diena = brīvdiena

1. maijs Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

1920. gada 1. maijā uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Satversmes sapulce

Svētku diena = brīvdiena

4. maijs Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena

Tiek atzīmēta Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanas diena.

Svētku diena = brīvdiena

Maija 2-ā svētdiena Mātes diena Mātes diena pasaulē tiek atzīmēta kopš 1907. gada maija

Svētku diena

15. maijs Starptautiskā ģimeņu diena

Šīs dienas mērķis ir aicināt ikvienu rūpēties par ģimenes vērtībām un novērtēt tās nozīmību, jo ģimene ir pamats ne tikai valsts attīstībai nākotnē, bet arī pamats kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.

Atzīmējamā diena

21. maijs Pasaules kultūru daudzveidības diena

Šīs dienas mērķis ir izcelt kultūras daudzveidības nozīmi sabiedrības attīstības un labklājības sekmēšanā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) noteiktā svinamā diena

1. jūnijs Starptautiskā bērnu aizsardzības diena

Šajā dienā visā pasaulē notiek dažādi pasākumi, kas veltīti bērniem, sniedzot prieku un sajūtu, ka šī ir viņu diena.

Atzīmējamā diena

23. jūnijs 24. jūnijs

Jāņu diena/ Līgo diena

Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežos.

Svētku dienas = brīvdienas

1. septembris Zinību diena Tā ir diena kad bērni un vecāki uzsāk kārtējo mācību gadu.

Atzīmējamā diena

Septembra otrā svētdiena

Tēvu diena Šī dienas mērķis ir atcerēties,

ka bērnam vislabāko audzināšanu un pieredzi var

dot māte kopā ar tēvu - katrs ar savu unikālu dzīves skatījumu, emocijām un

attieksmi.

Atzīmējamā diena

Oktobra pirmā svētdiena

Pasaules skolotāju diena

Diena, kad skolēni izsaka pateicību saviem skolotājiem par sniegtajām zināšanām.

Atzīmējamā diena

11. novembris Lāčplēša diena 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta-Avalova vadīto vācu un krievu baltgvardu karaspēku Rīgā

Atzīmējamā diena

16.novembris Starptautiskā tolerances diena

Šīs dienas mērķis ir rosināt sabiedrības apziņu par to, ka iecietība ir cieņa pret kultūru bagātību, indivīda pašizteiksmes un izpausmes veidiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) noteiktā svinamā diena

18. novembris Latvijas Republikas proklamēšanas diena

1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padomes sēdē tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts

Svētku diena = brīvdiena

4. decembris Latvijas romu upuru piemiņas diena

Holokaustā nogalināto piemiņas diena.

24. decembris 24.-26. decembrim

Ziemassvētku vakars Ziemassvētki

Tie ikgadēji svētki, kuros tiek atzīmēti ziemas saulgrieži un Jēzus Kristus dzimšana.

Svētku dienas = brīvdienas

31. decembris Vecgada diena Gada pēdējā diena. Svētku diena = brīvdiena

*Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās

Kur zvanīt steidzamos gadījumos?

Ja nepieciešama policijas palīdzība: 110

Lai izsauktu ātro medicīnisko palīdzību: 113

Ugunsgrēka vai cita negadījuma gadījumā: 01 vai 112

Ja ir aizdomas par kāda bērna tiesību pārkāpumu

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Tālr.: 67 359 128 vai 67 359 133

Vai griezieties tuvākajā bāriņtiesā (savā pašvaldībā).

Ja ir aizdomas par diskriminācijas gadījumu

Tiesībsarga birojs

Tālr.: 67686768

Ja nepieciešama medicīniska konsultācija, bet ģimenes ārsts nav pieejams,

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis: 66016001

Ja tiek pārkāptas Jūsu darba tiesības

Valsts darba inspekcija

Konsultatīvais tālr.: 67 186 523

Anonīmais uzticības tālr.: 67 312 176

Kur var apgūt zināšanas, lai strādātu par skolotāja palīgu?

Biedrība „ Izglītības iniciatīvu centrs” piedāvā

Skolotāju palīgu apmācības kurss “Čigānu (romu) skolotāju palīgs”

Apmācību kursa mērķis: sagatavot skolotāju palīgus - čigānus darbam vispārizglītojošajās iestādēs, kurās mācās čigānu skolēni. Mērķa grupa: čigānu tautības cilvēki - potenciālie skolotāju palīgi

Programmas apjoms: 32- 64 stundas “Čigānu (romu) skolotāja palīgs” ir pieaugušo apmācības kurss, kas paredzēts skolotāja palīga – čigāna, sagatavošanai darbam klasē (grupā), kurā kopā ar citu tautību bērniem mācās čigānu bērni. Apmācības ciklā ietilpst analīze, kādi cēloņi ir nevienlīdzībai attiecībā pret čigānu bērniem izglītības politikā un praksē, kā pārvarēt etniskas dabas aizspriedumus un kā panākt, ka kultūru daudzveidība skolā un sabiedrībā tiek uzskatīta un izmantota kā priekšrocība, nevis traucēklis. Čigānu skolotāju palīgiem paredzēts apgūt pamatzināšanas un nepieciešamās praktiskās iemaņas čigānu skolotāja palīga funkciju veikšanai bērnu mācību procesā, kā arī un prasmes zināšanas sadarbības formām ar klases/grupas pedagogiem, vecākiem un plašāku vietējo sabiedrību. Programma paredz iepazīstināt čigānu skolotāju palīgus ar Latvijā strādājošo skolotāju palīgu čigānu darba pieredzi, kā arī ar citu valstu čigānu skolotāju palīgu darba metodēm.

Vairāk informācijas: www.iic.lv

Foto: skolotāju palīgi, kas apguva apmācību kursu valsts programmas „Čigāni (romi) Latvijā” ietvaros (kopā ar vadītājām)

IZGLĪTĪBAS INICIATĪVU CENTRS (IIC)

ORGANIZĒ SEMINĀRUS PEDAGOGIEM, VECĀKIEM, PAŠVALDĪBU UN NEVALSTISKO

ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJIEM

ĪSTENO IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJAS APSTIPRINĀTAS PEDAGOGU

TĀLĀKIZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS

ĪSTENO PIRMSSKOLAS UN SĀKUMSKOLAS SKOLOTĀJU SERTIFIKĀCIJU STARPTAUTISKĀS

ASOCIĀCIJAS INTERNATIONAL STEP BY STEP ASSOCIATION SKOLOTĀJU MEISTARĪBAS

SERTIFIKĀTA IEGŪŠANAI

IZSTRĀDĀ, ĪSTENO UN AICINA UZ SADARBĪBU DAŽĀDOS VIETĒJOS UN STARPTAUTISKOS

PROJEKTOS

VEIC UN PUBLICĒ PĒTĪJUMUS IZGLĪTĪBAS UN SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS JOMĀ

IZDOD METODIKAS GRĀMATAS PEDAGOGIEM, VECĀKIEM UN STUDENTIEM

KONSULTĒ IESTĀDES UN ORGANIZĀCIJAS

ORGANIZĒ UN PIEDALĀS PUBLISKĀS DISKUSIJĀS UN CITOS SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS

PASĀKUMOS

KONTAKTI:

RĪGAS 216B, JĒKABPILS, LV-5202

T./FAX. 65235635

E-PASTS: INFO@IIC.LV

www.iic.lv