ritas ragana - amerikas latviešu apvienībaalausa.org/files/macibu-materiali/a2 ritas ragana-...

Ritas ragana Tamāras Arājas teksts

Andras Otto ilustrācijas

Pārnākusi no skolas, Rita ienāca pa sānu

durvīm un ieskrēja savā

istabā. Tad viņa iznāca

dārzā.

,,Labdien, māmiņ!”

viņa priecīgi sauca.

,,Cik jauki, ka tu esi

mājās. Dažreiz, tajās

dienās, kad tu strādā,

man ir vientuļi.”

,,Labdien, meitiņa,”

māmiņa atsaucās.

,,Man arī patīk dienas,

kad es pēcpusdienās

nestrādāju. Iesim iekšā. Es ieliešu mums abām

piparmētru tēju, un mēs varam parunāties.”

Taču šoreiz Rita bija steidzīga.

,,Man nav laika,” viņa teica un tad, kā labinā-damās, piebilda: ,,Es būšu mājās uz vakariņām.

A2:33+

2|A2:33+

Ragana arī gribēs ēst.” Rita aizskrēja, bet māmiņa

nopūtās.

,,Meitene nav vairs maza,” viņa noskatījās pakaļ

Ritai, kas tikko pazuda ap Rožu ielas stūri. ,,Ir laiks

viņai pārstāt spēlēties ar iedomātiem draugiem.”

Visu pēcpusdienu māmiņa raizējās par Ritu. Kad

pārnāca tētis, viņa vēl ritināja savu domu pavedienu.

,,Mums nav kaimiņu ar bērniem Ritas vecumā,”

māmiņa teica. ,,Varbūt, ka vajadzētu ielūgt kādu

ciemos? Tad Ritai nebūtu draudzība jāiedomājas.”

,,Kad es biju puika, man arī bija citiem neredzami

draugi,” tētis paraustīja plecus. ,,Es atceros vienu,

kas gandrīz gadu nodzīvoja man jakas kabatā. Tam

bija zaļi mati un milzīgi zobi, un tas prata iznīcināt

katru, kas man gribētu darīt pāri. Protams, tas nekad

tā arī nenotika… Kad meitene būs liela diezgan, gan

pazudīs arī iedomātie draugi.”

Īsi pirms krēslas pārskrēja Rita, kas pakāra jaku

un iegāja virtuvē. Viņas darbs bija uzklāt vakariņu

galdu.

,,Mmm, ceptas zivis un franču kartupeļi,” viņa

paskatījās krāsnī. ,,Es uzklāšu vēl vienu vietu

Raganai. Vai viņai garšo arī maizes pudiņš, to gan es

nezinu.”

Māmiņa norūpējusies paskatījās uz meitu, bet neteica nekā. Toties, kad visi bija apsēdušies un Rita

jau lēja glāzēs pienu, tētis nenocietās.

,,Kur tad ir

tava ragana?”

viņš prasīja.

,,Manā

istabā,” Rita

iebāza mutē

tomāta šķēli. ,,Es

paskatījos, — viņa

ir drusku bailīga.

Un viņa taču jūs

abus nemaz nepazīst!” Tad Rita uzlika uz ceturtā

šķīvja pa druskai no visa, kas bija vakariņās. Viņa

paēda ļoti steidzīgi un atvainojās. ,,Ragana mani

gaida,” Rita teica un aizskrēja.

Kamēr Rita vēlāk spēlēja klavieres, māmiņa

piezvanīja savai māsai.

,,Mums laikam būs šī māja jāpārdod un jāiet citur,

kur dzīvo vairāk bērnu,” viņa stāstīja. ,,Būtu žēl, jo šī

māja mums visiem ļoti patīk, taču bērnam nu jau ir tik

dzīva fantāzija, ka šovakar viņa aiztaisīja savas

istabas durvis un pie tām piesprauda zīmi NEIZLAIST

RAGANU! Esmu noraizējusies.”

3|A2:33+

Rita tiešām visu vakaru pavadīja savā istabā, un varēja

dzirdēt, ka meitene ar kādu

sarunājās. Kad pienāca

gulēšanas laiks, viņa no

pagraba uznesa guļammaisu.

,,Kur tu to stiepsi?” prasīja

tētis.

,,Raganai vajag, kur gulēt”

Rita sāka skaidrot, bet māmiņa

viņu pārtrauca.

,,Nu jau pietiek,” viņa

gandrīz bargi teica, ,,tā tava ragana var gulēt arī uz

grīdas.”

,,Vai lampas kupolā, vai augšpēdus skapī pie

stangas,” tētis smējās. Rita pārsteigta skatījās

vecākos, taču nekā neteica. Nolikusi guļammaisu

atpakaļ vietā, viņa iegāja savā istabā un atkal stingri

aizvēra durvis.

Nākamā diena bija sestdiena. Bija jāsteidzas uz

latviešu skolu, un māmiņa par raganu bija gluži

piemirsusi.

,,Vai grāmatas paņēmi?” māmiņa sauca no darbistabas, kurā iegāja pēc skolēnu burtnīcām, jo

4|A2:33+

latviešu skolā mācīja vēsturi. Atskanēja durvju zvans.

Māmiņa izgāja gaitenī un atvēra ārdurvis.

Uz kāpnēm stāvēja Ritas vecuma meitene.

,,Ja tā ir Margita, saki, ka es jau nāku!” Rita

sauca no savas istabas.

,,Es atnācu pakaļ Raganai,” teica svešā meitene un pieklājīgi pasniedza roku. ,,Mēs vakar ievācāmies

mājā aiz stūra. Te būs labi dzīvot, jo es jau vakar

satiku Ritu.”

Tajā brīdī māmiņai garām aizspraucās Rita. Viņai

rokās bija lielākais un melnākais kaķis, kādu māmiņa

visā savā mūžā bija

redzējusi.

,,Šī ir Ragana,” Rita

parādīja kaķi māmiņai un

tad ielika to jaunajai

draudzenei rokās. ,,Viņai

garšo cepta zivs un burkāni,

bet viņa nemaz neēd

maizes pudiņu. Un viņa

gulēja manā gultā, jo

māmiņa neļāva ņemt

guļammaisu.”

***

5|A2:33+

,,Māmiņ, es esmu daudz par lielu, lai spēlētos ar

iedomātiem draugiem,” Rita ceļā uz skolu pārmetošā

balsī sacīja. ,,Es vakar satiku Margitu, kad viņas

vecāki iekārtojās Rožu ielas jaunajā mājā. Margitai

bija bail, ka Ragana var aizbēgt, jo visas durvis

stāvēja vaļā. Vai tu tiešām nezināji, ka Ragana ir

kaķis?”

***

Vai tu zināji, ka Ragana ir kaķis?

Uzzīmē kaķi!

6|A2:33+

A2:33+ Ritas ragana. Materiāli skolotājiem

Skolotāju / vecāku lapa

Virsraksts: Ritas ragana

Autors: Tamāra Arāja

Ilustrators: Andra Otto

Līmenis LIX: 33+

Valodas līmenis: A2

Piemērotais vecums: 5.-7. klase

Vārdu saraksts Paplašinātais vārdu saraksts

aizbēgt to run away

atsaukties to respond

atskanēt to be heard, to ring out

augšpēdus upside down

bargi harshly

darīt pāri to harm

durvju zvans doorbell

gaitenis hallway

guļammaiss sleeping bag

iekārtoties to settle into

ievākties to move into

iznīcināt to destroy

krēsla twilight

nenociesties to lose patience

nopūsties to sigh

paraustīt plecus to shrug one’s shoulders

pārtraukt to interrupt

piebilst to add to something said

piespraust to tack on

piparmētru tēja peppermint tea

raizēties to worry about

sānu durvis the side door

spēlēt klavieres to play the piano

steidzīga in a hurry

sveša unfamiliar

vientuļi lonely

Retāk lietoti vārdi un izteicieni

aizspraukties garām to squeeze through

dzīva fantāzija active imagination

iedomāti draugi invisible friends

ielūgt kādu ciemos to invite someone to visit

Kur tu to stiepsi? Where are you taking

that?

labināties to make up for

lampas kupols lamp shade

noskatīties pakaļ to watch someone leave

pasniegt roku to offer one’s hand in

greeting

pārnācis / -kusi no skolas having come home

from school

pārmetošā balsī in a reproachful voice

ritināt savu domu pavedienu to mull over one’s

thoughts

stanga bar

visā savā mūžā in all her life

Pārrunu jautājumi Jautājumi pirms lasīšanas

Ko skolēni dara pēc skolas?

Kā skolēni nokļūst mājās?

Vai kāds bērnus pieskata, vai viņi ir vieni paši?

Ko skolēni vieni paši drīkst darīt un nedrīkst

darīt pēc skolas?

Jautājumi pēc lasīšanas

Vai kāds no skolēniem ir kādreiz pārvācies uz

citu dzīvesvietu: māju, pilsētu vai pilsētas rajo-

nu? Viņiem lūdz aprakstīt savus piedzīvojumus.

Vai kādam kaimiņos ir ievākusies ģimene ar

bērniem? Kādas ir attiecības ar jaunajiem kai-

miņiem?

Ritai vakaros jāklāj galds. Kādi darbi skolē-

niem mājās jādara? Kādos darbos bērni tikai

palīdz, un kuŗus darbus var veikt patstāvīgi?

Vai kādam no bērniem ir mājdzīvnieks? Vai

bērnam par to ir jārūpējas? Kas jādara?

Kopā padomājiet un izskaidrojiet, kāds pārpra-

tums radies starp Ritu un viņas vecākiem!

Kā Rita reaģē pret saviem vecākiem, kad viņi

Ritu ir pārpratuši? Kā reaģētu klases skolēni?

Ritas vecāki raizējas par to, ka Ritai ir iedomāts

draugs. Kā šķiet bērniem: vai Rita ir par vecu

iedomātam draugam? Kāpēc?

Nodarbības stundā 1. Skolotāja Y ouTube atrod un bērniem klasē pa-

rāda kādu video ar kaķiem. Skolotāja ar skolēnu

palīdzību uz tāfeles uzraksta, kas ierakstā no-

A2:33+ Ritas ragana. Materiāli skolotājiem

tiek, lai skolēni apgūtu vārdus un vingrinātos

rakstīt teikumus.

Uzdevumi / Darba lapas 1. Lietvārdi vienskaitlī akuzatīvā un datīvā - 1.

uzdevums

2. Lietvārdi daudzskaitlī akuzatīvā un datīvā - 2.

uzdevums

3. Sajauktie burti - 5. uzdevums

4. Atgriezeniskie darbības vārdi - 6. uzdevums

Rakstu darbi 1. Kā rūpēties par mājdzīvnieku - 3. uzdevums

2. Aizpildi tukšās vietas teikumos - 4. uzdevums

Runas vingrinājums 1. Atstāstījumi - vispārējā nodarbība

Atbildes Sajauktie burti - 5. uzdevums

1. SĀNU DURVIS

2. DURVJU ZVANS

3. IEDOMĀTS DRAUGS

4. PARAUSTĪT PLECUS

5. PIPARMĒTRU TĒJA

6. IELŪGT CIEMOS

7. VAKARIŅU GALDS

8. CEPTAS ZIVIS

9. NEIZLAIST RAGANU!

10. LATVIEŠU SKOLA

A2:33+ Ritas ragana. 1. uzdevums

Prasmes: lasīšana, rakstīšana (K)

Lietvārdi vienskaitļa akuzatīvā un datīvā

Vingrinies locīt lietvārdus dotajos locījumos!

1. tēja Es redzu _______________. Es dodu ________________.

2. istaba Es redzu _______________. Es dodu ________________.

3. māmiņa Es redzu _______________. Es dodu ________________.

4. meita Es redzu _______________. Es dodu ________________.

5. ragana Es redzu _______________. Es dodu ________________.

6. māsa Es redzu _______________. Es dodu ________________.

7. fantāzija Es redzu _______________. Es dodu ________________.

8. skola Es redzu _______________. Es dodu ________________.

9. iela Es redzu _______________. Es dodu ________________.

10. Margita Es redzu _______________. Es dodu ________________.

lietvārdi ar galotni -a akuzatīvs: Ko tu redzi? datīvs: Kam dod?

piemērs: Rita Es redzu Ritu. Es dodu Ritai.



1. dārzs Es redzu _______________. Es dodu ________________.

2. guļammaiss Es redzu _______________. Es dodu ________________.

3. galds Es redzu _______________. Es dodu ________________.

4. bērns Es redzu _______________. Es dodu ________________.

5. burkāns Es redzu _______________. Es dodu ________________.

6. kamols Es redzu _______________. Es dodu ________________.

7. draugs Es redzu _______________. Es dodu ________________.

8. Pauls Es redzu _______________. Es dodu ________________.

9. tēvs Es redzu _______________. Es dodu ________________.

10. zirgs Es redzu _______________. Es dodu ________________.

lietvārdi ar galotni -s akuzatīvs: Ko tu redzi? datīvs: Kam dod?

piemērs: zvans Es redzu zvanu. Es dodu zvanam.



Lietvārdi daudzskaitļa akuzatīvā un

datīvā

Ieraksti lietvārdu daudzskaitlī, tad vingrinies locīt lietvārdus dotajos

locījumos!

1. tēja _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

2. istaba _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

3. māmiņa _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

4. meita _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

5. ragana _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

6. māsa _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

7. fantāzija _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

8. skola _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

9. iela _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

10. Margita _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

lietvārdi ar galotni -a

vienskaitlī daudzskaitlī akuzatīvs: Ko tu redzi? datīvs: Kam tu dod?

piemērs:

Rita Ritas Es redzu Ritas. Es dodu Ritām.



11. dārzs _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

12. guļammaiss _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

13. galds _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

14. bērns _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

15. burkāns _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

16. kamols _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

17. draugs _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

18. Pauls _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

19. tēvs _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

20. zirgs _____________ Es redzu _____________. Es dodu ______________.

lietvārdi ar galotni -s

vienskaitlī daudzskaitlī akuzatīvs: Ko tu redzi? datīvs: Kam tu dod?

piemērs:

zvans zvani Es redzu zvanus. Es dodu zvaniem.



Kā rūpēties par mājdzīvnieku?

Stāstā Rita vienu dienu rūpējas par kaķi Raganu. Uzraksti par

mājdzīvnieku stāstu ar vairākām daļām! Vispirms atbildi uz

jautājumiem! Ja nezini atbildi, jautā skolotājai vai vecākiem!

1. Par kādu mājdzīvnieku rakstīsi? (suni, kaķi, zivi, kāmi u.c.)

________________________.

2. Ko šis mājdzīvnieks ēd? ________________________________________________

3. Cik bieži tas ēd? _______________________________________________________

4. Kur šis mājdzīvnieks guļ?________________________________________________

5. Vai šim mājdzīvniekam ir būris? Cik ilgu laiku tas uzturas būrī?

________________________________________________________________________

6. Vai šim mājdzīvniekam jāiet ārā? Cik bieži?

________________________________________________________________________

7. Kas vēl jādara, lai mājdzīvnieks justos labi?

___________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

Izmantojot sevis pierakstīto informāciju, uzraksti, kā ikdienā ir jārūpējas par šo

mājdzīvnieku! Norādi, kas jādara no rīta, pēcpusdienā un vakarā!

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________



______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________



Aizpildi tukšās vietas teikumos!

Pārlasi stāstu un mēģini aizpildīt tukšās vietas teikumos, neskatoties

stāstā! Kad esi ierakstījis visu, ko vari atcerēties, ieskaties tekstā un

pārbaudi savas atbildes!

1. Meitene vārdā ___________________ atnāk mājās no skolas.

2. Viņa satiek ___________________, kam šajā dienā nav jāstrādā.

3. Meitenes vecāki domā, ka meitenei ir

________________________________________________________.

4. Meitene atnāk mājās laikā uz ___________________.

5. Viņas darbiņš ir _________________________________________________________.

6. Vakariņās ģimene ēd

_________________________________________________________.

7. Meitene pēc vakariņām aizsteidzas uz __________________________________.

8. Viņa ir atvedusi sev līdzi uz mājām ___________________.

9. Viņa pie savas istabas durvīm pieliek zīmi ar uzrakstu

______________________________________.

10. No rīta atnāk cita meitene vārdā ___________________.

11. Viņa dzīvo ___________________.

12. Otrā meitene ir atnākusi paņemt atpakaļ ___________________.

13. Tikai tad pirmās meitenes vecāki saprot, ka ___________________ ir

___________________. Meitene ir ļoti pārsteigta, ka vecāki to nav sapratuši

agrāk.

14. Meitene ar ___________________ sestdienas rītā brauc uz ___________________

___________________.


Prasmes: rakstīšana (K)

Sajauktie burti

Dotas divu vārdu teksta frāzes ar sajauktiem burtiem. Saliec burtus

pareizā secībā, lai veidotos stāsta vārdu savienojumi!

1. NUSĀ RUVIDS __________________________

2. JURVUD SNVZA __________________________

3. MODĀEITS GRAUDS __________________________

4. AAUĪPRSTT SLEPUC __________________________

5. URTPPIARMĒ ĒTJA __________________________

6. GLŪTIE MOSIEC __________________________

7. UŅIKAVAR DAGLS __________________________

8. PATSEC VIZIS __________________________

9. STNELAIIZ UGARAN! __________________________

10. TVLAŠUIE OKSLA __________________________



Atgriezeniskie darbības vārdi

Dots atgriezenisko darbības vārdu saraksts. Tie ir darbības vārdi,

kas nenoteiksmē beidzas ar -ties. Izmanto savas zināšanas un

vārdnīcu vai lūdz palīgā kādu pieaugušo un izdomā, kā atšķiras pa

pāriem savietoto darbības vārdu nozīme! Tad aizpildi tukšās vietas

ar pareizo darbības vārdu piemērotā formā!

1. mazgāt (tīrīt ar ūdeni vai citu šķidrumu) vai mazgāties (mazgāt sevi, savu

ķermeni)?

Tētis ___________________________ dušā.

Tētis ___________________________ netīros traukus.

2. spēlēt (piedalīties spēlē vai sportā) vai spēlēties (rotaļāties)?

Meitenes ___________________________ volejbolu.

Meitenes ___________________________ ar LEGO klucīšiem.

3. mācīt (izglītot, palīdzēt izprast un apgūt) vai mācīties (iegūt zināšanas,

izglītoties)?

Mana krustmāte ___________________________ vēsturi universitātē, jo viņa

grib iegūt maģistra grādu.

Mana krustmāte ___________________________ vēsturi latviešu skolā.

4. atsaukt (oficiāli paziņot, ka kaut kas nav vairs spēkā) vai atsaukties

(atbildēt, reaģēt)?



Skolēni ___________________________, kad viņiem lūdza viedokli par skolas

likumiem.

Skolēni vēlējās, lai pārzine ___________________________ likumu par

mobilajiem telefoniem.

5. nopūst (pūšot nodzēst) vai nopūsties (spēcīgi, dziļi izelpot, bieži bēdās vai

rūpēs)?

Dzimšanas dienā Kārlis ___________________________ svecītes uz kūkas.

Kārlis ___________________________, kad atcerējās savu slikto matemātikas

atzīmi.

6. ciest (izjust fiziskas sāpes, būt nelabvēlīgos apstākļos) vai ciesties (valdīties,

izturēt)?

Kad Viktors salauza kāju, viņš ___________________________.

Lai gan Viktoram, ilgi gaidot rindā, bija garlaicīgi, viņš

_____________________ un sagaidīja savu kārtu.

7. iekārtot (izvietot telpā priekšmetus) vai iekārtoties (izveidot sev vēlamu

kārtību)?

Rita ___________________________ Raganai ērtu guļvietu.

Margita ___________________________ savā jaunajā istabā.

8. sarunāt (vienoties par kaut ko) vai sarunāties (runāt, diskutēt ar citiem

cilvēkiem)?

Marita ___________________________, ka Ragana pārnakšņos pie Ritas.



Rita un Marita ___________________________ pie jaunās mājas uz Rožu ielas

stūra.

9. gribēt (izjust vajadzību pēc kā, iecerēt) vai gribēties (izjust sev vajadzību

(darītājs ir datīvā))?

Māmiņa ___________________________, lai es ēdu burkānus.

Man vairāk ___________________________ ēst saldējumu.

10. satikt (sastapt) vai satikties (sastapt vienam otru)?

Ritas vecāki gribēja ___________________________ Ritas jauno draudzeni.

Ritas vecāki no rīta ___________________________ ar Margitu.

Vispārējā nodarbība – Atstāstījumi

Prasme: runāšana

(K)

Atstāstījumi

Atstāstījumi var būt vienkārši, pilnīgāki vai izsmeļoši.

Vienkārši atstāstot stāstu, skolēns:

identificē un atstāsta notikumus stāsta sākumā, vidū un beigās tādā secībā, kādā tie notiek;

apraksta laiku un telpu, kuŗā stāsts notiek;

pastāsta par galvenajiem tēliem;

identificē problēmu un problēmas atrisinājumu.

Pilnīgāk atstāstot stāstu, skolēns:

identificē un secībā atstāsta stāsta notikumus un faktus;

stāsta par laiku, telpu un tēliem;

veido secinājumus, lai aprakstītu trūkstošo informāciju;

identificē un atstāsta notikumu cēloņus un to, kā tie ietekmē stāsta norisi.

Izsmeļoši atstāstot stāstu, skolēns:

identificē un secībā atstāsta stāsta notikumus un faktus;

veido secinājumus, lai izstāstītu trūkstošo informāciju;

identificē un atstāsta notikumu cēloņus un to, kā tie ietekmē stāsta norisi;

apraksta stāsta tēlus un tēlu motivāciju;

novērtē stāstu.

A2 Ritas ragana- Geometr 706 Md TLLietvardi vienskaitli un akuzativa un dativa - 1. uzd - tīrsLietvardi daudzskaitli akuzativa un dativa - 2. uzd - tīrsKa gada par majdzivnieku - 3. uzd - tīrsAizpildi tuksumus - 4. uzd - tīrs - KSajauktie burti - 5. uzd - tīrsAtgriezeniskie darbibas vardi - 6. uzd - tīrsAtstāstījumi kK

ritas ragana - amerikas latviešu apvienībaalausa.org/files/macibu-materiali/a2 ritas ragana-...

Documents