riska faktoru analĪze saslimŠanai ar tuberkulozi …

of 67/67
Andrejs Ivanovs RISKA FAKTORU ANALĪZE SASLIMŠANAI AR TUBERKULOZI LATVIJĀ Promocijas darba kopsavilkums socioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai Specialitāte socioloģija Rīga, 2016

Post on 20-Jan-2022

0 views

Category:

Documents

0 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

NodaaSpecialitte socioloija
Rga, 2016
Darba zintnisks vadtjas:
RSU Socioloijas un psiholoijas katedra, Latvija
Dr. habil. med. profesore Ludmila Vksna,
RSU Infektoloijas un dermatoloijas katedra, Latvija
Oficilie recenzenti:
RSU Komunikcijas fakultte, Latvija
Latvijas Universittes Socilo zintu fakultte
Dr. med. docente Anda Nodieva,
RSU Infektoloijas un dermatoloijas katedra, Latvija
Promocijas darba aizstvšana notiks 2016. gada 30. novembr plkst. 15.00
Rgas Stradia universittes Socioloijas promocijas padomes atklt sd
Rg, Annimuias bulvr 26a, konferenu zl.
Ar promocijas darbu var iepazties RSU bibliotk un RSU mjas lap:
www.rsu.lv
Promocijas padomes sekretre:
1.2. Veselbu ietekmjošie faktori ................................................................ 14
1.3. Veselbu ietekmjošo faktoru analzes galvens pieejas ....................... 16
2. SASLIMŠANAS AR TUBERKULOZI DETERMINANTI ........................ 21
3. EMPRISK PTJUMA METODOLOIJA ............................................. 26
4. TUBERKULOZES RISKA APSTKU UN RISKA FAKTORU
NOZMGUMS LATVIJ ........................................................................... 30
4.2. Psihosocilie riska faktori ..................................................................... 33
4.3. Dzvesveida riska faktori ...................................................................... 34
4.4. Bioloiskie riska faktori ........................................................................ 36
4.5. Riska apstku un riska faktoru kopsavilkums ...................................... 37
4.6. Daudzfaktoru analze ............................................................................ 39
HIV – cilvka imndeficta vruss (no angu val.:
Human Immunodeficiency Virus)
Population Attributable Fraction)
VIAA – Valsts izgltbas attstbas aentra
WHO (PVO) – Pasaules Veselbas organizcija (no angu val.:
World Health Organization)
95% CI – 95% ticambas intervls (no angu val.: 95% Confidence Interval)
5
IEVADS
plaušas. TB cilvkiem ierosina Mycobacterium tuberculosis njia. Inficšans
notiek galvenokrt gaisa-pilienu veid tieš saskar (Vksna, 2011; Millet, et
al., 2012). Viens ar TB slims cilvks ik gadu infic 10 cilvkus, no kuriem
diviem pc tam var attstties aktva TB (Narasimhan, et al., 2013).
Neskatoties uz sasniegumiem medicn un socilo problmu risinšan,
TB aktualitte pdjos gados nav mazinjusies ne Latvij, ne pasaul. Pc
Pasaules Veselbas organizcijas (PVO) datiem 2012. gad 8,6 miljoni cilvku
pasaul saslima ar TB (1,4 milj. nomira) (WHO, 2013), 2013. gad – 9,0
miljoni (1,5 milj. nomira) (WHO, 2014), bet 2014. gad 9,6 miljoni cilvku
(1,4 milj. nomira) (WHO, 2015).
TB ir otrais svargkais infekciozais nves clonis aiz HIV/AIDS. 95%
nves gadjumu no TB notiek valsts ar zemu vai vidju iedzvotju ienkumu
lmeni. Laika period no 1990. ldz 2012. gadam mirstba no TB pasaul ir
samazinjusies par 45% (WHO, 2014). 1991. gad PVO asamblejas rezolcija
atzina TB k sabiedrbas veselbas problmu pasaules mrog (WHO, 1991).
Kopš 2001. gada TB epidemioloisk situcija Latvij ir uzlabojusies –
saslimstba ir mazinjusies, tau 2012. gad Latvij bija reistrts saslimstbas
pieaugums ldz 43,0 gadjumiem uz 100 000 iedzvotjiem. 2013. gad Latvij
bija vrojams saslimstbas samazinjums ldz 38,3 gadjumiem uz 100 000
iedzvotjiem, bet 2014. gad un vlk 2015. gad saslimstbas lmenis
samazinjs ldz 31,3 gadjumiem (SPKC, 2016). Neskatoties uz pieejamo,
PVO rekomendcijm atbilstošo, bezmaksas kvalitatvo rstšanu (DOTS) un
diagnostiku, saslimstbas ar TB rdtji Latvij ir vieni no augstkajiem Eirop,
atpaliekot tikai no Lietuvas un Rumnijas.
Augsts saslimstbas ar TB lmenis valst rada vairkas ekonomisks un
socils sekas. Veselbas aprpes specilisti parasti saista TB negatvs sekas ar
6
indivdam un valstij.
rstšanai – zu, personla un rstšanas izmaksas (Tanimura, et al., 2014).
Parasti ilguma d viena TB slimnieka rstšana ir vidji drgka nek citu
slimbu rstšana, tau Latvij pc MK 14.06.2005. noteikumiem Nr. 413 TB ir
iekauta valsts pilnb apmaksjamo slimbu rstšanas sarakst (Latvijas
Vstnesis, 2005), tpc pacientiem TB rstšana ir bezmaksas, un tiešus
zaudjumus rstšanai, saldzinjum ar citm valstm (Wilkinson, et al., 1997),
pacienti Latvij neizjt.
Latvij pc NVD datiem 2015. gad TB pacientu rstšana stacionros
valsts budetam izmaksja 5,5 milj. euro, t.sk. 4,8 milj. euro tika pieširti
rstšanas stacionriem, bet 0,685 milj. euro – kompensts pacienta iemaksas.
Izdalot kopjo izmaksas summu uz 1724 hospitalizcijm 2015. gad, tiek
iegts, ka katra pacienta stacionr rstšana valstij izmaksja 3191 euro, bet
viena multirezistenta pacienta rstšanas izmaksas ir 3,2 reizes vairk –
10288,8 euro.
ldzekus transportam, lai noktu ldz stacionram vai ambulatorajai nodaai.
Daas pašvaldbas Latvij saviem iedzvotjiem sedz cea izdevumus,
piemram, Rgas (Brice, 2012) un Daugavpils (Latvijas Vstnesis, 2005)
pašvaldba, tau vairums Latvijas pašvaldbu papildus atbalstu TB slimniekiem
nesniedz.
indivdam vai imenes locekiem, kuri ir saistti ar nesaemtiem ienkumiem
rstšans laik darba nespjas d (Tanimura, et al., 2014) vai zemku
produktivitti ambulatoraj period (Rajeswari, et al., 2010). Šie zaudjumi ir
paši aktuli darbspjgiem indivdiem, jo TB visbiek skar ekonomiski aktvu
7
iedzvotju dau – pasaul ir vecum no 15 ldz 54 gadiem (Kim, et al., 2007),
bet Latvij – no 35 ldz 55 gadiem (SPKC, 2016).
Ekonomiski netiešu zaudjumu apjoms indivdam ir atkargs no valsts
socils politikas. Ja indivdam tiek maksti darbnespjas pabalsti, tas samazina
TB netiešos ekonomiskos zaudjumus. Latvijas valsts daji kompens (75-
80%) indivda ienkumus slimbas laik (Latvijas Vstniesis, 1997). rstšans
laik pacientiem tiek iedota darbnespjas B slimbas lapa un tiek maksts
slimbas pabalsts. Tas samazina pacientu netiešos zaudjumus, bet rada
papildus slogu socilajam budetam, it paši, ja rstšana ilgst vairk par 6
mnešiem vai komplikciju gadjum, kad indivdam tiek pieširta invaliditte,
kas rada vl lielku finansilo slogu socilajam budetam, un mazina budeta
nodoku ienkumus no indivdu iemumiem.
Papildus ekonomiskajiem zaudjumiem TB izraisa ar psiholoiskus un
socilus zaudjumus cilvkiem. TB slimnieki ilgstošas rstšans laik ir
noširti no imenm un radiniekiem vai var pazaudt darbu. TB sabiedrba tiek
uztverta k nabago un bezpajumtnieku slimba. Šda cilvku diskrimincija var
izraist slimniekiem depresiju un samazint dzves kvalitti.
TB gadjum jnodala divi jdzieni – latent TB, kad cilvki ir inficti ar
TB baktriju, bet vl nav slimi un nekdi zaudjumi netiek radti; un aktva TB,
kad cilvka imunitte vairs nav spjga cnties ar mikobaktriju un cilvks
saslimst, radot indivdam un sabiedrbai gan tiešus, gan netiešus zaudjumus no
TB. Apmram 1/3 pasaules iedzvotju ir latent TB (WHO, 2013), bet inficto
cilvku patsvars ir atširgs katr valst. frikas valsts inficto patsvars
vartu sasniegt pat 95%, bet Eiropas valsts ldz 5%. Risks, ka infictiem
cilvkiem attstsies aktva TB (saslims ar TB), ir 5-10% visas dzves laik, un
tas ir atkargs no saslimšanas ar TB riska faktoru ietekmes. Ja izdodas
samazint riska faktoru negatvo ietekmi, saslimšanas risks kst mazks.
Tdjdi, lai mazintu augstas saslimstbas ar TB gan tiešos, gan netiešos
zaudjumus valstij un indivdam, ir nepieciešams izstrdt un ieviest maksimli
8
plašu slimbas apkarošanas programmu, kura emtu vr gan makro, gan mikro
lmen esošos, saslimšanu veicinošos, riska faktorus, k ar riska faktorus
ietekmjošos riska apstkus.
TB riska faktoru un riska apstku nozmi apliecina vstures piemri.
19.gs. otraj pus un 20.gs. pirmaj pus, vl pirms tika atklti prettuberkulozes
medikamenti, saslimstba un mirstba no TB Eiropas valsts neprtraukti
samazinjs, kas bija saistts ne tikai ar TB pacientu izolciju sanatorijs un
slimncs (Wilson, 2005), bet ar ar mjoku apstku uzlabošanos,
kvalitatvka uztura un trka dens lietošanu ikdien, higinas un sanitro
apstku uzlabošanos u.c. (Lienhardt, 2001).
Lielas cerbas slimbas apkarošan bija saisttas ar BCG vakcinciju, ko
atklja 1921. gad, tau cerbas tika sagrautas, kad tika pierdts, ka
aizsardzbas efekts bija ierobeots. 1943. gad tika iegts pirmais
prettuberkulozes preparts Streptomicns, kopš 1950-tajiem gadiem tika
ieviesta mijterapija, TB kuva par izrstjamu slimbu un rads cerba, ka TB
tiks izncinta pilnb (Lönnroth, et al., 2009).
Neapšaubmi, ka prettuberkulozes medikamentu lietošana paldzja vl
straujk samazint saslimstbu ar TB 1950.-1960. gados, tau jem vr, ka
šaj period strauji pieauga iedzvotju labkljba un valstu ekonomisk
attstba, td cilvki ska dzvot labkos mjokos, varja atauties
kvalitatvku prtiku, un uzlabojs darba apstki. Tdjdi TB apkarošanas
progress ir radies gan medicnas sasniegumu d, gan sabiedrbas veselbas,
ekonomikas, socilas sfras d (Navarro, et al., 2006).
Msdiens saslimšanas ar TB riska faktori pasaul tiek aktvi ptti un
iespjamais TB riska faktoru loks ir zinms, tau katr valst, atkarb no valsts
ekonomiskajm, socilajm un kulturlajm patnbm, riska faktori ir atširgi
vai ar var atširties riska faktoru nozmgums. Saslimšanas riska faktorus
aktvi pta socil epidemioloija un medicnas socioloija. Ir zintnieki, kuri
uzskata, ka abi zintnes virzieni pta veselbas determinantus un robea starp
9
Zielbertus & Kiemeney, 2001), tau zintnieks Kristins Lienhardts norobeo
abas pieejas, nosakot, ka (Lienhardt, 2001):
Epidemioloisks pieejas mris ir identifict TB entiskos,
bioloiskos un socilos riska faktorus, lai samazintu saslimšanas
risku individulaj lmen.
ekonomiskajiem faktoriem un slimbas cloiem, lai mazintu
saslimšanas risku sabiedrbas lmen.
atseviša socioloijas apakšnozare. Š apakšnozare piedv analtisku pamatu
veselbas, slimbu un veselbas aprpes socilo kontekstu saprašanai. Medicnas
socioloijas izptes pamatvirzieni ir (ASA, 2012):
veselbas un slimbas indivda subjektv pieredze, indivda
attieksme pret slimbm, saslimšanu un savu veselbu kopum;
medicna un veselbas aprpe k socilais institts;
slimbu socilie, politiskie, ekonomiskie un ekoloiskie apstki, kuri
veicina indivda veselbas stvoka pasliktinšanos un saslimšanas
riska pieaugumu.
mina analizt slimbas riska faktorus, mekljot likumsakarbas starp veselbu
vai slimbm un sabiedrbas sociliem, ekonomiskajiem un vides procesiem,
izmantojot socioloisks teorijas un ptjumu metodes. Tipiski ptjumi šaj
sakar skar etnisks piederbas, vecuma, dzimuma, socili ekonomisk
stvoka, uzvedbas un citu faktoru ietekmi uz risku saslimt ar kdu slimbu
(U.S. National Library of Medicine, 2012). Tieši pie š pamatvirziena ir
attiecinms šis promocijas darbs, kura mri var noformult sekojoši –
10
Darba uzdevumi:
faktoru modeiem un izvlties promocijas darbam atbilstoško.
2. Veselbu ietekmjošo faktoru modea ietvaros apkopot un analizt
zintnisko ptjumu datus par saslimšanas ar TB riska faktoriem.
3. Noskaidrot Latvijas TB slimnieku socilo un ekonomisko
raksturojumu un saldzint tos ar Latvijas iedzvotju rdtjiem.
4. Noskaidrot svargkos riska faktorus, kuri visvairk ietekm
saslimšanu ar tuberkulozi Latvij.
ietekmjošo riska apstku un riska faktoru aspekt.
Hipotze:
indivda kaitgo ieradumu riska faktori, bet bioloiskajiem un psihosocilajiem
riska faktoriem ir sekundra loma saslimšan ar tuberkulozi.
Darba zintnisk novitte un praktisk nozme:
Neskatoties uz to, ka pasaul saslimšanas ar TB riska faktori tiek aktvi
ptti, Latvij ldz šim nav veikti zintniski ptjumi par saslimšanas ar TB
riska faktoriem, kas autu noskaidrot tieši Latvijai aktulkos riska faktorus,
prognozt TB izplatbu, k ar plnot preventvas darbbas. Vieng iestde,
kura vc informciju par TB slimnieku riska faktoriem, ir SPKC Tuberkulozes
reistrs – tas kopš 1997. gada apkopo datus par pacientu riska faktoriem, tomr
reistrs tikai apkopo informciju, skk to neanalizjot.
Veiktais ptjums ir pirmais minjums Veselbu determinantu etru
lmeu modea ietvaros (Dahlgren & Whitehead, 1991) apkopot un izanalizt
11
ne tikai nozmgkos riska faktorus, kas tieš veid palielina saslimšanas risku
indivda lmen, bet ar iekaut analz riska faktorus ietekmjošos riska
apstkus, kam ir pastarpinta ietekme uz saslimšanas risku caur riska
faktoriem. Šda riska apstku nodalšana no riska faktoriem netika praktizta
Latvij saslimšanas ar TB determinantu analz un tika veikta pirmo reizi.
Izvlt veselbas determinantu modea ietvaros tika apkopota
informcija par katru riska faktoru ietekmjošiem riska apstkiem, kas auj
labk saprast riska faktora rašans clous konkrta riska faktora ietekmes
mazinšanai. Izveidot TB riska apstku un riska faktoru ietekmes izpausmes
shma ar ir jauninjums Latvijas TB riska faktoru analz, jo ldz šim
Tuberkulozes reistrs apkopoja riska faktorus viendimensionl lmen “riska
faktors – slimba”, bet uz ptjum iegtajiem rezulttiem balstt shma
detaliztk skaidro katra riska faktora nozmgumu un to, kdi riska apstki
visstiprk ietekm konkrtu riska faktoru.
Promocijas darb pirmo reizi tika iegta un analizta informcija par TB
slimnieku psiholoisko veselbu rstšans laik, k ar psihosocilajiem riska
faktoriem. Latvij ldz šim nav veikts neviens ptjums, kurš raksturotu TB
slimnieku psiholoisko stvokli pirms vai pc saslimšanas. Promocijas darba
ptjums ir pirmais minjums novrtt psihosocilo riska faktoru
nozmgumu saslimšan ar TB.
saslimšanas risku ietekmjošajiem riska faktoriem un to ietekmjošajiem riska
apstkiem, tika izstrdtas praktisks rekomendcijas efektvkai TB
apkarošanai.
12
PRINCIPI
Msdiens veselba ir viena no svargkajm cilvka un sabiedrbas
pamatvrtbm un ir ikdienas dzves resurss. No cilvka veselbas ir atkargs ne
tikai via materilais, bet ar socilais stvoklis un psiholoisk pašsajta.
Sabiedrbas veselbas stvoka pasliktinšans var kt par socils stabilittes
draudu un socils attstbas šrsli.
Visbiek veselbas defincijai un veselbas procesu analzei tiek
izmantoti divi modei. Biomedicniskais modelis (biomedical model) šobrd ir
biek izmantojamais modelis rstu vid slimbu diagnostik. Saska ar šo
modeli veselba ir slimbu, spju vai citu defektu neesamba (Annandale, 1998).
Šis modelis paredz slimbas tiešo rstšanu – klnisko diagnostiku un
medicnisko iejaukšanos simptomu novršan, bet slimbas profilaksei un
veselbas stiprinšanai ir sekundra loma (Shi & Singh, 2013).
Biopsihosocilaj model (biopsychosocial model) tiek apskatti trs
veselbas aspekti – fiziskie, psiholoiskie un socilie faktori, kuri nosaka
cilvka veselbu un rstšanu. 1948. gad Pasaules Veselbas organizcijas
(PVO) Satversm pieemt veselbas defincija ir attiecinma uz šo modeli.
Veselba tika definta k cilvka psihisks, fizisks un socils labkljbas
stvoklis, nevis tikai slimbas vai invalidittes neesamba (WHO, 1948, p. 1).
1986. gad Otavas veselbas veicinšanas harta (Ottawa Charter for
Health Promotion) paplašinja 1948. gad pieemto definciju, uzsverot, ka
veselba ir “iespja katram cilvkam vai cilvku grupai realizt savus plnus un
centienus, apmierint vajadzbas un prvaldt apkrtjo vidi. Stipra veselba ir
pamatresurss socilai, ekonomiskai un industrilai attstbai, k ar svargs
dzves kvalittes aspekts” (WHO, November 17–21, 1986, p. 1).
13
socioloiskaj diskurs ir iekauts veselbas un slimbas jdziens, var attiecint
Emla Dirkheima (Émile David Durkheim) devicijas teoriju, saska ar kuru
jebkura sabiedrba, kur pastv socils normas, ir spiesta saskarties ar
deviancm – novirzm no sabiedrb pieemtajm normm. Jebkda slimba
devicijas teorij tiek traktta k deviance (, 1995).
Sociologs Talkots Prsonss (Talcott Parsons), ASV strukturl
funkcionlisma prstvis, lomu teorijas autors, veselbu trakt k indivda
optimlo kapacittes stvokli savu sagaidmo socilo lomu un uzdevumu
pildšanai. Savukrt slimba ir „slimnieka lomas” („the sick role”) piemrošana
(Parsons, 1975). Pienkumu nepildšanas gadjum indivda rcba tiek traktta
k devianta, tau atširb no Dirkheima par deviciju Prsonss nosauc nevis
pašu slimbu, bet indivda uzvedbu, kura neatbilst slimnieka lomai.
Roberts Mrtons (Robert King Merton) ar uzskatja, ka ne visi indivdi
ar veselbas problmm juzskata par deviantiem, bet tikai tos, kas nepilda
sabiedrb pieemtos piecus adaptcijas veidus, kuri paldz sasniegt sabiedrb
apstiprinto mri – labu veselbu: pakaušans, inovcija, ritulisms,
atkpšans un pretošans (, 1966). Divi pdjie adaptcijas veidi
sabiedrb biei tiek uztverti k devicija.
Cita sociologu grupa analiz slimbas k risku. Jdziens “risks”
socioloij pardjs socil riska teorijas ietvaros. Risku izptei pastiprinti
pievrss sociologi Entonijs Gidenss (Anthony Giddens) un Ulrihs Beks
(Ulrich Beck). Apkopojot abu autoru risku parametrus var iezmt etrus
pamatkritrijus, pc kuriem kdu notikumu vai pardbu var attiecint pie
socilajiem riskiem:
vai nu iestties, vai neiestties.
14
realizcijas rezultt – veselbas pasliktinšans, darbavietas
zaudšana, imeu izjukšana u.c.
vai neitraliztam ar sabiedrbas, socils grupas vai indivda rcbu.
4. Ietekmjošo faktoru esamba – indivda, grupas vai vides
ietekmjošie faktori, kuri var maint notikuma iestšans varbtbu.
Saslimšana ar jebkdu slimbu (t.sk. ar tuberkulozi) var bt definta k
socilais risks, jo tai ir raksturgi visi iepriekš mintie etri pamatkritriji –
varbtbas izteiksme – cilvks saslimst vai ar nesaslimst dzves laik;
negatvas sekas indivdam vai sabiedrbai – fizisk stvoka pasliktinšanos,
spju izjtu, fizisko funkciju ierobeošanu u.c.; nepieciešam rcba socil
riska mazinšanai – imunittes stiprinšana, rstu rekomendciju ievrošana
u.c., bet makrolmen ir veselbas aprpes instittu uzturšana, veselbas
veicinšanas programmu stenošana u.c.; ietekmjošo faktoru esamba – pastv
ietekmjošie faktori, kuru rezultt var pieaugt indivda saslimšanas risks un
pret kuriem jbt vrstiem slimbas riska mazinšanas paskumiem.
1.2. Veselbu ietekmjošie faktori
msdiens ir kuvusi par vienu no galvenajm tmm gan medicnas
socioloij, gan sabiedrbas veselb (Gabe, et al., 2004). Msdienu aktulko
slimbu risks vairk vai mazk ir saistts ar indivda ikdienu – kaitgie ieradumi
un neveselga prtika palielina hronisko slimbu saslimšanas risku
(, 2010). PVO atzst, ka cilvka veselbu vairkos lmeos ietekm
entiskie, vides, socilie un ekonomiskie faktori, kuri ir saistti ar cilvka
labkljbu, dzves apstkiem, ienkumiem, imenes dzvi, izgltbu, dzves
kvalitti un, mazk mr, ar medicnisku paldzbu (WHO, 2005). Socilo un
15
ekonomisko faktoru nozmgums veselb ir mints 1986. gada Otavas hart
“veselbas fundamentlie nosacjumi (Prerequisites for health) – miers,
dzvesvieta, izgltba, prtika, ienkumi, stabila ekosistma, stabili resursu
avoti, socilais taisngums un vienldzba” (WHO, November 17–21, 1986).
Medicnas sociologi apskata ar dadu socilo faktoru ietekmi uz
indivda veselbu un slimbu risku. Britu medicnas sociologs Viljams
Kokerhems (William Cockerham) ir prliecints, ka indivda socilais statuss
jeb socilekonomiskais raksturojums ir viens no galvenajiem veselbu, slimbu
risku un ma ilgumu ietekmjošiem faktoriem, t.sk. mijiedarbb ar citiem
faktoriem (Cockerham, 2007). Indivdi, kas pieder augstkam socilajam
slnim, ir veselgki, spcgki un dzvo ilgk (Giddens, 2009).
Slimbu riska atširbas starp dadiem socilajiem sliem sociologi
saista ar sabiedrb pastvošo nevienldzbu. Pc Nevienmrgas resursu
sadales teorijas diviem indivdiem ar viendiem veselbas rdtjiem var bt
atširgs slimbu risks atkarb no viiem pieejamajiem resursiem
(, 2010).
Ar iepriekš minto cieši saistt Socil statusa teorija auj izptt
veselbas stvokli atkarb no indivda vai grupas socils pozcijas un no šs
pozcijas prestia viedoka. Franu sociologs Pjrs Burdj (Pierre Bourdieu)
paredz, ka socil struktra, nosakot indivda socils pozcijas, liel mr ir
saistta ar veselbu un labkljbu (Bourdieu, 1986).
Saslimšanas ar tuberkulozi riska kontekst nereti tiek nordts, ka šo
slimbu var raksturot ar k socils nevienldzbas sekas vai k “strukturlo
vardarbbu” (structural violence), kas vrsta pret indivdu un via tiesbm un
veselbu (De Maio, 2010). Šdu saistbu skaidro ar indivdu uzvedbas
modeiem, nordot, ka indivdiem, kas pieder zemkam socilajam slnim,
vairk raksturga veselbai kaitjoša rcba (Giddens, 2009). Vienlaikus indivda
izvli nosaka ar ietekmjošie strukturlie un socilie apstki un faktori, kas
ietekm indivda rcbu (Nettleton, 2006).
16
Kopum svargi ir uzsvrt, ka veselbas un slimbas socils izcelsmes
skaidrošan nozmga loma ir gan indivdu raksturojošiem ietekmjošiem
faktoriem – dzvesveidam, uzvedbai, uzturam un kultrai, gan ar
strukturlajiem ietekmjošajiem faktoriem – ienkumu lmenim un nabadzbai.
Slimbas risku ietekmjošo faktoru gadjum korektk btu lietot nevis
plašu jdzienu ietekmjošais faktors, bet šaurko – veselbu ietekmjošais
faktors vai veselbas determinants (Health determinant) – tas ir iemeslu un
apstku komplekss, kas tieši ietekm indivda veselbu, nodrošinot to
stiprinšanu vai otrdi – pasliktinšanu (Shi & Singh, 2013).
Veselbas determinantu ietekme uz veselbu var bt gan pozitva, gan
negatva. Pozitva ietekme ir aizsargjošiem faktoriem – tie stiprina cilvka
veselbu, palielina cilvka organisma aizsargspjas. Negatva ietekme ir riska
faktoriem – tie pasliktina cilvka veselbu, tdjdi palielinot saslimšanas risku
vai pat provocjot priekšlaicgu nvi ( & -, 2012).
Riska faktors (risk factor) ir viens no btiskkajiem terminiem gan
medicnas socioloij, gan epidemioloij. Ts ir cilvka iezmes vai pašbas,
vai kda ietekme uz cilvku, kas palielina varbtbu saslimt ar kdu slimbu vai
dabt traumu (WHO, 2009). Riska faktors obligti neizraisa slimbu, bet tikai
palielina varbtbu vai risku saslimt ar kdu slimbu.
1.3. Veselbu ietekmjošo faktoru analzes galvens pieejas
Šobrd zintn pastv trs galvens veselbas veicinšanas pieejas
(Health promotion approach), kuras pamat analiz veselbu ietekmjošos
faktorus no trim dadiem skatupunktiem:
Medicnas (tradicionl, biomedicnas) pieeja (Medical
(Traditional)) analiz veselbu k slimbas neesambu.
17
Socils vides (struktras) pieeja (Socio-Environmental
(Structural)) analiz veselbu k socilo, ekonomisko un vides
faktoru ietekmes un mijiedarbbas rezulttu.
Katrai pieejai ir savas priekšrocbas un trkumi, katra paredz dadus
veselbu ietekmjošos faktorus, katrai ir savs slimbu rašans clou
skaidrojums, tau trs koncepcijas papildina viena otru un katrai ir svarga loma
veselbas veicinšan.
vai holesterna lmeni u.c. Veselbas aprpe tiek koncentrta rstu kabinetos,
poliklniks vai slimncs, galvenie aktori – rsti, medmsas un citi veselbas
aprpes darbinieki (Labonte, 1993), kuru ples vairk tiek velttas slimbu
rstšanai, nevis profilaksei. Veselbas profilakse nozm cu ar konkrtas
slimbas cloiem, minot tos novrst, paredzt vai laicgi diagnostict, nevis
kopj veselbas stvoka uzlabošanu. Tas ar ir galvenais medicnas
koncepcijas trkums, ka šis rcbas modelis ir orientts uz konkrtm slimbm
un neanaliz cilvka organismu k vienotu sistmu.
Jpiekrt, ka paredzt profilakses rcba ir labvlga indivdam.
Piemram, regulra asinsspiediena prbaude un holesterna lmea noteikšana
paldz laicgi diagnostict sirds un asinsvadu slimbas vai saslimšanas risku.
Agrna va diagnostika paldz izvairties no slimbas vlnm stadijm.
Vakcincija paldz izvairties no infekciju slimbm vai vieglk ts prvart,
tpc, neskatoties uz šs pieejas kritiku, šs pieejas veselbu veicinšanas
paskumi saglab nozmgumu ar msdiens.
Uzvedbas pieejas ietvaros tiek uzskatts, ka cilvka dzvesveids ir via
apzinta izvle, tpc sabiedrb tika uzsktas masveida kampaas pret
18
1998). Veselbas determinanti kuva par veselga dzvesveida sinonmu. Tika
uzsvrts, ka indivda veselba ir atkarga ne tikai no veselbas aprpes, bet ar
no paša cilvka rcbas (Labonte, 1993). Visbiek pie dzvesveida faktoriem
tiek pieskaitts uzturs, fizisk aktivitte, smšana, alkohola lietošana,
narkotiku lietošana, nepamatota medikamentu lietošana un citi (Birse, 1998).
Valstisk lmen pirmais minjums veselbas veicinšanas koncepcij
iekaut dzvesveida faktorus notika 1974. gad, kad Marks Lalonde (Marc
Lalonde) publicja savu redzjumu “Veselbas jomu koncepcij” (The Health
Field Concept) par veselbas aprpes sistmas nepieciešamo reformu, kaut tika
secints, ka izmantot medicnas pieeja bija kdaina un uz veselbu
nepieciešams skatties plašk. Lalonde bez medicnisks aprpes min ar paša
indivda atbildbu par savu veselbu, nosakot, ka visi veselbu ietekmjošie
faktori ir sadalmi etrs liels grups (fields) – veselbas aprpes organizšana,
cilvka bioloija, vide un dzvesveids (Lalonde, 1974).
1970-to gados notika veselbas veicinšanas pieejas preja pie Socils
vides pieejas, pievienojot veselbas determinantiem vides faktorus
(environmental factors) vai strukturlos faktorus (structural factors), jo
veselga dzvesveida popularizšana biek ietekmja izgltotko sabiedrbas
dau un retk socili mazk izgltotko un nabadzgko dau (Labonte, 1993).
Tas apliecinja, ka indivda dzvesveids nav atkargs tikai no indivda, bet to
izvli ietekm ar socils vides apstki, kuri pastarpinti ietekm indivda
veselbu (VanLeeuwen, et al., 1999).
Socils vides pieejas ietvaros tika veidoti vairki veselbas
determinantu modei. Par vienu no svargkajiem šs pieejas modeiem tiek
uzskatts profesora Henrika Blma (Henrik L. Blum) modelis “Veselbas vide”
(Environment of Health), vlk nosauktu par Paradigmm, kas raksturo
veselbu k fizisko, psiholoisko un socilo labkljbu (Force Field and Well-
Being Paradigms of Health). Blms sav model pardja to, ka veselbas riska
19
faktoru ietekme jskats divs dimensijs – tieš ietekme, kad konkrtais riska
faktors palielina slimbas rašans risku, un pastarpint ietekme, kad
ietekmjošais faktors palielina saslimšanas risku netieši vai pastarpinti. Tiešie
riska faktori (Proximate risk factors) ir tie fiziskie, socilie un psihiskie riska
faktori, kas tieš veid palielina slimbas ietekmi un paaugstina risku saslimt
(Lönnroth, et al., 2009). Tiešo riska faktoru intensitte mains riska apstku
ietekmes d. Riska apstki (risk conditions) neietekm cilvka veselbu tieši,
bet netieši ietekm riska faktoru pardšanos, pastarpinti ietekmjot risku
saslimt (- & , 2011).
Ronalds Labonte ir akcentjis (Ronald Labonte) Socils vides veselbas
model (Socioenvironmental model), saska ar kuru cilvki, kas dzvo
nelabvlgo riska apstku ietekm, mazk izjt socilo atbalstu no tuviniekiem
vai sabiedrbas, pašizoljas, ir nelaimgi, vaino sevi nelaims un biek izjt
bezcerbu. Šdiem indivdiem ir vairk raksturga veselbai kaitga uzvedba,
šdi minot samazint prdzvoto stresu (Labonte, 1993).
Jorens Dalgrens (Göran Dahlgren) un Mrgareta Vaitheda (Margaret
Whitehead) etru lmeu veselbas determinantu model sadalja veselbas
determinantus jau etros ietekmes lmeos (layer of influence) – nosakot, ka
cilvka veselba ir atkarga, skot no katra cilvka atseviši ldz pat sabiedrbai
kopum – skot no sabiedrbas makro lmea ldz individulajam mikro
lmenim (skat. 1.1.att.). Modea centr ir kodols ar cilvka bioloiskajm
patnbm, ko cilvks nespj maint (Dahlgren & Whitehead, 1991).
Pirmais lmenis – kopjie sabiedrbas socili ekonomiskie apstki,
kultras lmenis un apkrtj vide (general socio-economic, cultural and
environmental conditions) – darbojas tikai sabiedrbas makrolmen un izpauas
socili ekonomiskaj un kultras attstb, socilo instittu funkcionšan, k
ar politiskajs, kultras un ekonomiskajs patnbs, zem teritorijas
ekonomiskaj lmen, slikt ekoloij.
Avots: (Dahlgren & Whitehead, 1991)
Otrais lmenis – dzves un darba apstki (living and working
conditions) – ir oti plašs un iekauj papildus riska apstku grupas – mjoka
apstki, veselbas aprpe, dens un sanitro normu ievrošana, bezdarbs, darba
apstki, izgltbas iespjas un prtikas kvalitte.
Trešais lmenis – socilie sakari (social and community networks) –
attiecbas ar cilvkiem – imeni, draugiem un tuviniekiem.
Ceturtais lmenis – individul dzvesveida riska faktori (Individual
lifestyle factors) – indivda dzvesveida riska faktoru interpretcija btiski
neatširas no Lalonde vai Blma veselbas modeiem.
Kodols – tie ir nekorijami cilvka bioloiskie riska faktori –
dzimums, vecums un iedzimtbas faktori, kurus ne pats cilvks, ne faktori no
citiem lmeiem nevar maint (Dahlgren & Whitehead, 1991).
Veselbas determinantu etru lmeu modelis visplašk parda indivda
veselbas determinantus, to grupjumu un determinantu savstarpjo ietekmi,
tpc saslimšanas ar TB riska apstku un riska faktoru analz tiks izmantots
šis modelis ar divm korekcijm – socilo sakaru 3. lmea riska faktori tiks
paplašinti atbilstoši Labonte modea psihosocilo riska faktoru defincijai, k
ar pie kodola iedzimtbas nekorijamiem riska faktoriem tiks pievienoti
indivda potencili korijamie bioloiskie riska faktori.
21
Apkopojot pieejamo informciju par svargkajiem saslimšanas riska
faktoriem un riska apstkiem, k ar, izmantojot Veselbas determinantu etru
lmeu modeli, tika identificti un sagrupti galvenie saslimšanas determinanti.
Pirmais lmenis – visprgie sabiedrbas socili ekonomiskie apstki,
kultras lmenis un apkrtj vide:
1. Iekšzemes kopprodukts – saslimstbas ar TB rdtji ir augstki
valsts ar zemku IKP uz vienu iedzvotju (Millet, et al., 2012).
Tika atklts, ka starp IKP uz vienu iedzvotju un saslimstbas ar TB
un miršanas rdtjiem pastv oti cieša linera saistba
(Arinaminpathy & Dye, 2010).
attiecinmi uz migrantiem (Millet, et al., 2012).
3. Urbanizcija – veido idelus apstkus TB izplatbai, ja apdzvots
viets netiek ievroti pilstas plnošanas principi, socils reformas,
vides aizsardzba, k ar nav labi organizta veselbas aprpes
sistma (Lönnroth, et al., 2009).
4. Saslimstba ar tuberkulozi valst – nosaka risku, ar kuru ar TB
neinficts indivds satiks slimo cilvku, no kura viš inficsies.
Otrais lmenis – dzves un darba apstki:
5. Nabadzba (socili ekonomiskais statuss) – TB vairk raksturga
cilvkiem ar zemkiem ienkumiem (Lienhardt, 2001), jo vii
biek dzvo šauros mjokos ar nepietiekamu ventilciju, biek
sm un lieto alkoholu, nespj nodrošint kvalitatvu uzturu, biek
kontakt ar TB slimniekiem, biek strd sliktkos apstkos, ir
22
dzvesveids (Lönnroth, et al., 2009).
6. Nodarbintba (bezdarbs) – bezdarbnieki biek slimo ar TB, jo no
nodarbintbas ir atkargi cilvka ienkumi, paziu loks, amata
prestis un socilais statuss (Coker, et al., 2006).
7. Mjoka apstki (saspiestba) – zema mjoka kvalitte, ar
nabadzbu saistta prapdzvotba, saspiestba, ventilcijas
neesamba, peljuma esamba pasliktina elpceu veselbu un palielina
risku saslimt ar TB (Canadian TB Committee, 2007).
8. Bezpajumtniecba – TB izplatbu veicina oti smagi sadzves
apstki – nabadzba, kaitgie ieradumi, slimbas, kontakts ar citiem
TB slimniekiem, apcietinjuma pieredze. Bezpajumtnieku rakstura
pašbas neveicina izveseošanos – vjš raksturs, zems intelekta un
ermea attstbas lmenis, asocila rcba (, et al., 1997).
9. Apcietinjums – lielku risku veicina lielais ieslodzto blvums
kamers, nomkta psihe, negatvi sanitrie apstki, nekvalitatvs
uzturs, izolcijas ilgums un infekcijas avota novlota atklšana
(, 1998). Situciju pasliktina ieslodzto subjektvie faktori
– smšana, alkoholisms un zems izgltbas lmenis (Narasimhan, et
al., 2013).
Trešais lmenis – psihosociliem riska faktoriem ir divjds efekts – no
vienas puses tie novjina cilvka imunitti, bet no otras puses var rasties k
sekas ilgstošas TB rstšanas d un uzturšans stacionr, jo veicina
psiholoisk stvoka pasliktinšanos.
ietekm via imunitti, palielinot saslimšanas risku.
11. Depresijas stvoklis – depresija un stress negatvi ietekm cilvka
imunitti, td veicina saslimšanas risku (Pachi, et al., 2013).
Ceturtais lmenis – individul dzvesveida riska faktori:
23
12. Smšana – smtju patsvars TB slimnieku vid dados
ptjumos atširas, bet kopum tas vari no 45% ldz pat 85% (Yach,
2000). Smšana palielina saslimšanas risku, k ar palielina
miršanas risku TB d (Slama, et al., 2007), jo negatvi ietekm
cilvka plaušas un imunitti.
reguljum, novedot pie imndeficta, k rezultt pie uzmbas
pret pneimoniju, TB un citm infekcijas slimbm (Narasimhan, et
al., 2013). Ptjumos aunprtgo alkohola lietotju patsvars TB
pacientu vid ir no 10% ldz 50% (Lönnroth, et al., 2008).
14. Narkotiku lietošana – negatva iedarbba ir saistta ar narkotiku
graujošo ietekmi uz imunitti. Narkotiku lietošana vai pat
minšana (gan injicjamo, gan n) vairkos ptjumos tika atzta
par nopietnu saslimšanas riska faktoru (Coker, et al., 2006).
15. Nepilnvrtgs uzturs – negatvi ietekm imunittes funkcijas. Ar TB
biek slimo cilvki, kuriem ir samazints olbaltumvielu un tauku
saturs uztur (, et al., 2011), tau ar TB izraisa svara un
apettes zudumu, patrina olbaltumvielu metabolismu, k ar
imunittes disfunkciju (Narasimhan, et al., 2013).
MI – cilvkiem ar pazemintu MI saslimstba ar TB ir augstka
(Lönnroth, et al., 2010), jo tieši ermea konstitcija spj ietekmt
uzmbu pret TB plaušu atširgs mehnikas d. MI biek
saista nevis ar uzturu, bet ar cilvka mantoto entiku.
Kodols – cilvka bioloiskie riska faktori:
16. Dzimums – ar TB biek slimo vrieši (Millet, et al., 2012). To
saista ar atširgu imns sistmas reakciju sievietm un vriešiem,
ko ietekm atširgie dzimumhormoni (Kolappan, et al., 2007), k
ar atširbas saista ar dadm socilm lomm un ekonomisko
aktivitti (Lienhardt, 2001).
sistmu, kura ar laiku kst vjka (Lienhardt, 2001), tau vecuma
ietekme uz saslimšanu nav linera, bet U-veidga – visvairk slimo
cilvki vecum no 35 ldz 55 gadiem.
18. HIV esamba ir vissvargkais saslimšanas ar TB riska faktoru,
apsteidzot narkotikas (Millet, et al., 2012) graujošs ietekmes uz
cilvka imunitti d. Pc PVO apriniem HIV infictam
slimniekam risks ir 21-34 reizes augstks (WHO, 2011).
19. Diabts – pasliktina iedzimto un adaptvo imunitti, tdjdi
patrinot TB izplatšanos.
Saslimšanas ar TB riska faktoru un riska apstku mijiedarbba un
ietekme Veselbas determinantu etru lmeu modea ietvaros ir pardta 2.1.
attl. Saslimšanas risku galvenokrt nosaka cilvka imunittes traucjumi, kad
vjas imunittes d notiek “guošs” mikobaktrijas reaktivcija, vai ar pc
kontakta ar aktvas TB slimnieku notiek reinficšans, rezultt organism
rodas mikobaktriju slodze, pret kuru imunitte vairs nav spjga cnties.
Imns sistmas traucjumus nosaka vairki riska faktori, kuri
determinantu model atrodas trešaj lmen – psihosocilie riska faktori (socil
atstumtba un depresijas stvoklis), ceturtaj lmen – indivda dzvesveida riska
faktori (kaitgie ieradumi, nepilnvrtgs uzturs un MI), un kodol –
bioloiskie riska faktori (dzimums, vecums, HIV un diabts).
Bioloiskos riska faktorus nevar ietekmt riska apstki, tau
psihosocilo un dzvesveida riska faktoru intensitti un izplatbu ietekm
indivda dzves un darba riska apstki no otr lmea – zemais socili
ekonomiskais statuss, nabadzba, mazkvalificta nodarbintba vai darba
neesamba, slikti mjoka apstki un apcietinjums vai bezpajumtniecba.
Sabiedrbas lmen ietekm pirm lmea riska apstki – iekšzemes
kopprodukts, imigrcijas procesi, urbanizcijas lmenis un saslimstbas ar TB
lmenis sabiedrb.
25
2.1. att. Saslimšanas ar TB riska faktoru un riska apstku shma
Autora veidota shma
Aktvas TB izplatba ietekm saslimstbas ar TB lmeni valst, veidojot
apburto loku – palielinoties saslimstbai, palielins š riska apstka svargums,
kurš nosaka indivda inficšans un reinficšans risku. Indivda lmen
saslimšanas ar TB sekas negatvi ietekm indivda socili ekonomisko statusu
un via psiholoisko stvokli.
Alkohols, smšana,
narkotiku lietošana
Nepilnvrtgs uzturs,
Bioloiskie riska faktori:
Dzves un darba riska apstki
Soc. ekonomiskais statuss
Ptjuma instruments ir anketa TB slimniekiem, kur tika iekauti 196
jautjumi. Pirm lmea 4 riska apstki netika iekauti anket ptjuma loklas
norises d, izemot imigrcijas procesus, kuri tika prdefinti par 2. lmea
riska apstkli “Dzimšana cit valst”. Prjie 15 riska apstki un riska faktori
tika iekauti analz. 14 no 16 riska faktoriem un riska apstkiem tika iekauti
ptjuma anket. Informcija par atlikušo divu riska faktoru aktualitti tika
iegta no Tuberkulozes reistra.
Anket iekautie saslimšanas ar TB riska apstki un riska faktori:
2. lmenis – dzves un darba riska apstki
1. Dzimšana cit valst;
7. Slimnieku socilie sakari un sabiedrbas attieksme pret
tuberkulozes slimniekiem;
9. Smšana;
Kodols – bioloiskie riska faktori
Anket neiekautie saslimšanas ar TB riska faktori:
15. HIV – dati par pacientu HIV statusu tika iegti no TB reistra;
16. Diabts – dati par diabta saslimšanu tika iegti no TB reistra.
Papildus anketas sadaas:
Aptaujas metode. Ptjuma ietvaros notika TB pacientu anketšana. Š
metode tika izvlta td, ka anketa satur sensitvus jautjumus par atkarbu
izraisošo vielu lietošanu, respondenta socili ekonomisko statusu un attiecbm
ar radiniekiem, jo anketšana auj iegt patiesku informciju par jautjumiem,
uz kuriem cilvki nevlas atbildt (Sniere, et al., 2012).
Anketšana notika no 2011. gada augusta ldz 2012. gada decembrim
etros stacionros Latvij, kur tiek rstti tuberkulozes slimnieki:
v/a „Latvijas Infektoloijas centrs” klnik „Tuberkulozes un plaušu
slimbu centrs” (TPSC);
Daugavpils reionls slimncas Plaušu slimbu un TB centr;
Liepjas reionls slimncas Plaušu un infekciju slimbu noda.
Aptaujas mra grupa. enerlkopu veido visi iepriekšminto 4
stacionru pacienti no 18 gadiem, kam no 2011. gada augusta ldz 2012. gada
decembrim klniski tika apstiprinta plaušu vai rpusplaušu TB.
Izlases raksturojums. No 2011. gada augusta ldz 2012. gada
decembrim tika aizpildtas un izmantotas analz 304 TB slimnieku anketas.
Pc SPKC datiem, no 2011. gada 1. augusta ldz 2012. gada 31. decembrim no
iepriekšmintiem 4 stacionriem tika izrakstti 2647 pacienti vecum no 18
gadiem ar diagnozi TB. Ptjuma izlases kda ir ± 5,29%, rinot ar 95%
28
ticambas lmeni. Preczku rezulttu iegšanai iegtie dati tika sasvrti pc
dzimuma un vecuma grupm (ik pc 10 gadiem).
Iegtie rezultti tika saldzinti ar 5 kontrolgrupu ptjumiem.
2012. gada “Latvijas iedzvotju veselbu ietekmjošo paradumu
ptjums” (FinBalt). Ptjuma anketa sastv no 110 jautjumiem par
respondentu veselbu, veselbas aprpi un veselbas aprpes pieejambu;
veselbas paradumiem (uzturs un fizisk aktivitte); kaitgajiem ieradumiem, k
ar respondenta socili demogrfisko raksturojumu (Pudule, et al., 2013).
2012. gada ptjums „EU-SILC” (The European Union Statistics on
Income and Living Conditions) ir Latvijas ikgadjs ptjums par iedzvotju
mjoka apstkiem, mjoka uzturšanu, mjsaimniecbas ekonomisko
stvokli, nodarbintbu, ikmneša ienkumiem, ienkumu struktru, izgltbu
un subjektvo veselbas stvokli (CSP, 2013).
Ptjums „Atkarbu izraisošo vielu lietošanas izplatba iedzvotju
vid” tika veikts 2011. gad ar mri iegt atkarbu izraisošo vielu lietošanas
izplatbas rdtjus Latvij. Ptjuma anketa saturja jautjumus par iedzvotju
leglo atkarbu izraisošo vielu lietošanu (alkohols, tabaka), k ar par neleglo
vielu lietošanu (narkotikas, psihoaktvie medikamenti) (Sniere, et al., 2012).
2007. gada ptjuma „Bezdarba un socils atstumtbas iemesli un
ilgums” ietvaros tika noskaidroti bezdarba ilgumu ietekmjošie faktori,
analiztas darbaspka plsmas no bezdarba uz nodarbintbu un otrdi,
noskaidrota aktvo nodarbintbas paskumu efektivitte, noskaidrotas socils
atstumtbas galvens izpausmes, noteiktas socils atstumtbas riska grupas un
dots to raksturojums (LU FSI, BICEPS, SPI, 2007).
RSU ptjums „Ar veselbu saistts dzves kvalittes mršanas
instrumenta Latvijas populcijas normu noteikšanas projekta
sagatavošana, 2009”, izmantojot standartizto ptjumu SF-36v2, va novrtt
respondenta veselbas stvokli un subjektvo veselbas vrtjumu no 8
skatupunktiem (Ivanovs, et al., 2011).
29
aritmtiskais (M) ar standartnovirzi (SD), bet, ja dati neatbilda normlajam
sadaljumam, – medina (Me) un starpkvartiu amplitda (IQR).
Rezultti tika izvrtti ar 5% α-kdu, tdjdi, ja statistikas testu
rezulttos iegt p-vrtba bija mazka par 0,05, tika noraidta nulles hipotze
un testa rezultts tika atzts par statistiski nozmgu.
Atširbu novrtšanai starp divm grupm, ja kvantitatvie dati
neatbilda normlajam sadaljumam, tika izmantots Stjudenta t tests, papildus
izvrtjot grupu dispersijas ar Levena testu. Starp trim un vairkm grupm –
dispersijas analze (ANOVA) ar HSD testu. Ja dati normlajam sadaljumam
neatbilda, papildus tika pielietots neparametriskais Manna–Vitnija U tests divu
izlašu saldzinšanai vai Kruskola−Valisa H tests trs un vairk izlašu
saldzinšanai. Kvantitatvo datu atbilstba normlajam sadaljumam tika
noteikta, izmantojot Kolmogorova−Smirnova testu un Šapiro−Vilka testu.
Pacientu grupu kvalitatvo atširbu izvrtšanai tika izmantots Prsona
h kvadrta (χ 2 ) tests, bet atsevišm tabulu šnm – koriti standartizti
atlikumi (ASR). 2x2 tabulm papildus tika izmantots Fišera eksaktais tests.
Saistbas noteikšanai tika pielietota korelcijas analze. Ja maingie ir
mrti attiecbu skal un atbilda normlajam sadaljumam, saistbas
raksturošanai tika pielietots Prsona korelcijas koeficients. Ja viens no
maingajiem ir mrts ordinl skal vai neatbilda normlajam sadaljumam,
tika pielietots neparametrisks Sprmena rangu korelcijas koeficients.
Neatkargo faktoru ietekmes stipruma noteikšanai uz atkargo maingo
tika pielietota regresijas analze. Ja atkargais maingais ir attiecbu skal, tika
pielietota Liner regresija. Ja atkargais maingais neatbilda normlajam
sadaljumam, preczku rezulttu iegšanai atkargais maingais tika papildus
logaritmts. Ja atkargais maingais ir mrts ordinl skal, tika pielietota
Kategoriju regresija. Ja atkargais maingais ir binrais, tika pielietota Binr
loistisk regresija.
FAKTORU NOZMGUMS LATVIJ
4.1. Dzves un darba riska apstki
12% TB slimnieku ir dzimuši rpus Latvijas, kas ir ldzgi CSP
imigrcijas rdtjiem – 14,6% (p = 0,257) un vairk par Tuberkulozes reistra
datiem (5%). Tikai viens slimnieks ir piedzimis rpus bijušs Padomju
Savienbas robem – rij. Prjie rpus Latvijas dzimušie ir piedzimuši PSRS
republiks. Riska aprins rda, ka dzimšana cit valst nav statistiski nozmgs
saslimšanas riska apstklis – OR = 0,80 (95% CI = 0,56-1,14), p = 0,225, tpc
cits valsts dzimušajiem cilvkiem nav lielks risks saslimt ar TB.
Iespjams, š riska apstka statistiskais nenozmgums ir saistts ar to,
ka Latvij pasaules imigrcijas tendences nav aktulas mazs imigrcijas d.
Valstij ir aktula iedzvotju emigrcija. Gandrz visi ptjuma dalbnieki ir
piedzimuši Padomju Savienb un visi, cits valsts dzimušie, ir atbraukuši uz
Latviju padomju laikos. Bijušs PSRS republiks bija vienda TB apkarošanas
stratija un rstšanas iespjas, tdjdi dzimšana cit valst nav aktuls riska
apstklis Latvijas apstkos. Igaunij šis riska apstklis ar nav statistiski
nozmgs – OR = 0,68 (Tekkel, et al., 2002).
Ienkumi TB slimniekiem gan uz vienu imenes locekli, gan uz
mjsaimniecbu kopum ir zemki nek vidji valst (p < 0,001). 30,7%
slimnieku nav regulru persongo ienkumu mnes. 61,1% slimnieku ienkumi
uz vienu imenes locekli sastda no 0 ldz 100 latiem 1 mnes (Latvij – 19,2%,
p < 0,001). Slimniekiem pieder mazk sadzves priekšmetu (p < 0,001), k ar
bieki kredtu, res maksjumu un komunlo pakalpojumu maksjumu
kavjumi (p < 0,001) nek vidji Latvij.
1 Ptjuma laik valsts nacionla valta bija Latvijas lats, tpc visi ptjuma aprini
tika veikti latos.
Riska aprins liecina, ka cilvkam ar ikmneša ienkumiem ldz 100
latiem mnes uz vienu imenes locekli risks saslimt ar TB ir 6,8 reizes lielks
nek cilvkam ar augstkiem ienkumiem – OR = 6,82 (95% CI = 5,12-9,08), p
< 0,001. Šie rezultti apstiprina pasaules ptjumu (Lienhardt, 2001; ,
et al., 2011; Lönnroth, et al., 2009); tendences, ka Latvij, tpat k citur
pasaul, TB vairk ir nabadzgko iedzvotju slimba.
TB slimnieku vid ir vairk bezdarbnieku nek vidji valst – bez darba
ir 41,2% slimnieku (2012. gad Latvij – 13,1%, p < 0,001). Bez darba
esošajiem TB slimniekiem ir raksturgs ilgstošs bezdarbs. 33,6% TB slimnieku
strd algotu darbu (Latvij – 49,2%, p < 0,001), nodarbinto slimnieku vid
preval mazkvalificts darbaspks. Vidjais darba sts un darba uzskšanas
vecums abm grupm statistiski nozmgi neatširas (p = 0,395 & p = 0,768).
Riska aprins liecina, ka bez darba esošiem risks saslimt ar TB ir 6,6
reizes lielks nek nodarbintiem – OR = 6,60 (95% CI = 4,98-8,74), p < 0,001.
Iegtais rezultts kopum sakrt ar rzemju ptjumos (Lienhardt, 2001;
, et al., 2011; Lönnroth, et al., 2009) publicto rezulttu tendenci, ka
slimnieku vid bezdarbnieku ir vairk. Iegtais bezdarbnieku individulais
riska aprins (OR = 6,6) ir samr tuvs Krievijas ptjuma (Coker, et al., 2006)
rezulttam (OR = 6,1) un Igaunijas (Tekkel, et al., 2002) datiem (OR = 5,1),
kas liecina par ldzgm tendencm slimnieku nodarbintb.
TB slimniekiem ir raksturgs zemks izgltbas lmenis (p < 0,001), nek
iedzvotjiem kopum – 35,4% TB slimnieku ir ieguvuši tikai pamatizgltbu
vai zemku (Latvij – 2,7%). TB slimnieku vid vairk ir cilvku ar visprjo
vidjo izgltbu – 32,5% (Latvij – 21,0%, p < 0,001), tau ar augstko izgltbu
var lepoties tikai 6,9% TB slimnieku (Latvij – 22,95%). rzemju ptjumi
(Lienhardt, 2001; Narasimhan, et al., 2013) uzrda ldzgus rezulttus, nordot,
ka ar rvalstu TB slimniekiem ir zemks izgltbas lmenis.
Mjoka apstki TB slimniekiem kopum ir sliktki. Vii dzvo
veckos (p < 0,001) un šaurkos mjokos (p = 0,005), ar mazku istabu skaitu
32
(p < 0,001) un kopjo mjoka platbu (p = 0,015). Viu mjoki retk ir
aprkoti ar centrlo kanalizciju, aukst un karst dens apgdi, tualeti ar
densvadu un vannas istabu vai dušu (p < 0,001) nek Latvijas sabiedrb
kopum. Slimnieku mjokus biek apsilda malkas apkure nek centrlapkure
(p < 0,001). Slimnieki biek ir minjuši, ka viu mjoki ir tumši (p = 0,001).
Ja persona dzvo mjokl, kur 1 imenes loceklim ir < 15 m 2 , via risks
saslimt ar TB ir 1,8 reizes augstks nek plaškos mjokos dzvojošajiem
cilvkiem – OR = 1,84 (95% CI = 1,25-2,69, p = 0,002). Mjoka apstku
nozmgums Latvijas ptjum ir mazk nozmgs nek rzemju ptjumos
(Canadian TB Committee, 2007; Lienhardt, 2001; Clark, et al., 2002), kas
vartu bt saistts ar to, ka Latvij mjoka platba nav “nabadzbas kompleksa”
rdtjs, jo starp cilvku ikmneša ienkumiem uz vienu imenes locekli un
kopjo dzvojamo platbu, istabu skaitu un mjoka platbu uz vienu imenes
locekli saistbas nepastv (rs = 0,061; rs = 0,023; rs = 0,067 attiecgi).
Slimnieku vid vairk ir bezpajumtnieku nek Latvij kopum. Pc
CSB apriniem (CSP, 2011), Latvij ir 4684 cilvki bez mjoka vai 0,226%
no kopja iedzvotju skaita. TB slimnieku vid tdu ir 8,5% (p < 0,001). Ja
cilvkam nav mjoka, via risks saslimt ar TB ir 28,6 reizes augstks nek
mjokl dzvojošiem cilvkiem – OR = 28,65 (95% CI = 22,35-36,72), p <
0,001, kas ir viens no stiprkajiem riska apstkiem. Tas ir krietni lielks
rezultts nek tika atklts Polijas ptjum (Romaszko, et al., 2008) (OR = 7,8).
Rezulttu atširba vartu bt saistta ar to, ka Polij starp ptjum
iekautajiem slimniekiem bezpajumtnieku bija 4,3%, bet Latvij – 8,5%.
Ptjuma rezultti liecina, ka 18,8% TB slimnieku sav m kaut reizi
ir bijuši apcietinjum, Latvij ir 0,8% (p < 0,001) iedzvotji ar
apcietinjuma pieredzi (LU FSI, BICEPS, SPI, 2007). Riska aprins liecina,
ka personai kaut ar vienu apcietinjuma reizi risks saslimt ar TB ir 27,6 reizes
lielks nek apcietinjum nebijušiem indivdiem – OR = 27,57 (95% CI =
18,82-40,38), p < 0,001. Saldzinjum ar Samras ptjuma (Coker, et al.,
33
2006) rezulttu (OR = 12,5), Latvijas OR rdtjs ir krietni lielks. Šds
prsteidzoši augsts riska aprina rezultts vartu bt saistts ar sabiedrb
esošo personu ar apcietinjuma pieredzi patsvara atširbm. Latvij 0,8%
iedzvotju kaut vienu reizi tika apcietinti, bet Krievij – 3,6% iedzvotju
(, 2008), kas ir krietni vairk nek Latvij. Tas vartu bt saistts ar
atširgm tieslietu sistmm – Latvijas tieslietu sistma ir liberlka un retk
piesprie relu cietumsodu nek Krievij.
4.2. Psihosocilie riska faktori
sliktka nek Latvijas iedzvotjiem kopum. TB slimnieki izjt
sasprindzinjumu un stresu (16,2%, p < 0,001), depresijas stvokli (24,8%, p <
0,001) un pat suicidls domas (7,2%, p < 0,001) statistiski nozmgi biek
nek Latvijas iedzvotjiem kopum (8,8%, 10,4% un 0,8% attiecgi).
Lai novrttu psiholoisks veselbas potencilo ietekmi uz risku
saslimt, tika izveidots papildus maingais, kas raksturo indivda psiholoisko
veselbu, apvienojot visas anket mints psiholoisks veselbas izpausmes.
Slikta psiholoisk veselba (raksturojas ar bieiem stresa vai sasprindzinjuma
gadjumiem, vidji bieiem depresijas gadjumiem, ar retm domm par
pašnvbu un oti retm vlmm izdart pašnvbu) palielina risku saslimt ar TB
4,2 reizes – OR = 4,15 (95% CI = 2,81-6,12), p < 0,001.
Tau jautjumos par socils atstumtbas esambu statistisk analze
nekonstatja statistiski nozmgas atširbas starp TB slimnieku un Latvijas
iedzvotju atbildm (p > 0,05). Kontaktu intensitte slimniekiem un
sabiedrbai kopum ir tikai atširga, bet ne uz tendenci orientta (rs < 0,05; p <
0,05). Slimnieki ir tikpat apmierinti ar kontaktu bieumu ar radiem un
draugiem (rs < 0,05; p < 0,05) k vidji Latvijas sabiedrba. Nepastv tendence,
34
ka slimniekiem btu vairk vai mazk cilvku, kuri sptu paldzt problmu
risinšan (rs < 0,05; p < 0,05).
4.3. Dzvesveida riska faktori
sabiedrb kopum (40,1%, p < 0,001). Slimnieki uzsk smt vidji trk
(M = 17,6 ± 5,6 gadi (SD)) nek vidji Latvij (M = 25,3 ± 10,3 gadi (SD),
p < 0.001), sm ilgku laika periodu – 46,4% pacientu sm 20 gadus vai
vairk (25,3% Latvij, p < 0,001). Tau taj paš laik TB slimnieki ir vairk
norpjušies par smšanas negatvajm sekm uz veselbu (51,7% vs 38,9%,
p < 0,001), vairk un trk ir nolmuši atmest smšanu (43,4% vs 26,1%,
p < 0,001) un biek ir minjuši atmest smšanu (37,0% vs 13,2%, p <
0.001).
Riska aprins liecina, ka personm, kas sm tagad vai smja agrk,
risks saslimt ar TB ir 5,6 reizes augstks nek nesmjošiem – OR = 5,6 (95%
CI = 4,0 to 7,9), p < 0,001.
Latvijas rezultti kopum apstiprina pasaules tendences – slimnieku
vid ir vairk smtju, vii uzsk smt vidji trk un sm ilgk.
Aprintais risks (OR = 5,6) ietilpst Franu zintnieka Slama aprintaj
intervl (2,3-9,3) (Slama, et al., 2007), bet, ja saldzina ar Eiropas ptjumiem,
Latvijas rezultts ir augstks – Igaunijas ptjum (Tekkel, et al., 2002) risks
smtjiem ir 4,6 reizes, Spnijas ptjum (Altet-Gómez, et al., 2005) – 2,1
reizi augstks, bet Polijas ptjum (Romaszko, et al., 2008) smšana nav
atzta par statistiski nozmgu riska faktoru. Iespjams iegtais rezultts ir
saistts ar negatvm smšanas tendencm Latvij. 2012. gad pc FinBalt
datiem Latvij regulri smja 35,5% iedzvotju, kas ir vairk nek Igaunij,
Lietuv, Somij (Prättälä, et al., 2011) un gandrz viss Eiropas valsts (WHO,
2010).
35
Alkohola lietošanai ir ldzgas negatvas tendences – TB slimnieki
biek lieto alkoholu nek vidji Latvij. 46,9% TB slimnieku lieto alkoholu
vismaz reizi ned, Latvij kopum ir krietni mazk – 30,3% (p < 0,001). No
alkoholiskajiem dzrieniem slimnieki biek un lielkos apjomos lieto alu (p <
0,001) un stipru alkoholu (p < 0,001), bet vnu lieto retk (p < 0,001).
Lietojot alkoholu vismaz reizi ned vai biek, cilvka risks saslimt ar
TB ir 2,0 reizes augstks nek personm, kas alkoholu lieto retk – OR = 2,02
(95% CI = 1,54-2,66), p < 0,001.
Latvijas TB slimnieku ptjuma rezulttu tendence ir ldzga ar rzemju
rezulttiem – ar Latvij TB slimnieki alkoholu lieto biek un vairk.
Zintnieka K. Lonrota ptjumos tika secints, ka prmrgas alkohola
lietošanas rezultt indivda risks saslimt ar TB ir vidji 3 reizes augstks
(Lönnroth, et al., 2008), tad Latvij šis rdtjs ir zemks, un krietni zemks par
Igaunijas ptjuma (Tekkel, et al., 2002) rezulttiem, kur indivdiem, lietojot
alkoholu reizi ned vai biek, saslimšanas risks ir 15,0 reizes lielks.
Latvijas rezultts vairk ir ldzgs Indijas ptjuma (Kolappan, et al., 2007)
rezulttam, kur ar riska pakpe ir 2,1.
TB slimnieku vid vairk ir narkotisko vielu lietotju nek Latvijas
sabiedrb kopum. 12,0% pacientu paminja narkotikas kaut vienu reizi
(3,5% Latvij, p < 0,001), 13,0% minjuši narkotikas vairkas reizes (Latvij
1,3%, p < 0,001). Slimniekiem ir raksturgas tdas pašas narkotisko vielu
lietošanas tendences k Latvijas sabiedrb – visbiek TB slimnieki ir lietojuši
hašišu, marihunu un zli (23%), amfetamnu (9,3%) un ekstaz (6,6%).
Riska aprins liecina, ka cilvkiem, kas kaut vienu reizi ir
paminjuši narkotikas, risks saslimt ar TB ir 7,6 reizes lielks nek
cilvkiem, kas narkotikas nav minjuši vispr – OR = 7,61 (95% CI = 5,77-
10,03), p < 0,001.
Latvijas ptjums ir apliecinjis, ka slimnieku vid vairk ir narkotisko
vielu lietotju nek Latvijas sabiedrb kopum, tau iegtie rezultti
36
saldzinjum ar Krievijas ptjumu (Coker, et al., 2006), kur aprint riska
pakpe narkotiku lietošanai bija 8,7 reizes, ir nedaudz zemki. Igaunijas
ptjum (Tekkel, et al., 2002) narkotiku lietošana vispr nav atzta par
statistiski nozmgu riska faktoru.
Saldzinot TB slimnieku un Latvijas sabiedrbas uzturu, tika konstatts,
ka TB slimnieki parasti retk (32,6%) da brokastis pirms nonkšanas TB
slimnc nek vidji Latvij (15,0%, p < 0,001). Nodefinjot brokastu nešanu
k riska faktoru, aprins uzrda, ka cilvkiem, kas ned brokastis, risks saslimt
ar TB ir 2,7 reizes lielks nek tiem, kas brokastis d – OR = 2,74 (95% CI =
2,03-3,7), p < 0,001.
Saldzinot slimnieku un Latvijas iedzvotju MI, tika konstatts, ka
slimniekiem vairk ir raksturgs nepietiekams (20,9%) un normls svars
(65,7%) nek Latvijas sabiedrbai (attiecgi 2,2% un 46,6%, p < 0,001). Veikt
regresijas analze konstatja MI oti spcgu statistiski nozmgu ietekmi uz
saslimšanas ar TB risku, par ko liecina Neidelkerka R 2 augsts rdtjs – 0,165
un augsts Valda koeficients – Wald = 169,829, p < 0,001.
Nodefinjot nepietiekamu svaru k saslimšanas ar TB riska faktoru, tiek
iegts, ka cilvkam ar nepietiekamu svaru risks saslimt ar TB ir 12 reizes
augstks nek cilvkiem ar normlu vai lieku svaru – OR = 12,0 (95% CI =
8,17-17,65), p < 0,001. Saldzinot šo rezulttu ar Igaunijas ptjumu rezulttiem
(Tekkel, et al., 2002), kur nepietiekama svara risks ir tikai 2 reizes lielks,
Latvijas rezultts ir krietni augstks.
4.4. Bioloiskie riska faktori
TB slimnieku vid HIV inficto personu ir vairk (11,4%) nek
sabiedrb kopum (0,3%, p < 0,001). Cilvkiem ar HIV-pozitvo statusu risks
saslimt ar TB ir 40,1 reizes augstks nek cilvkiem bez š vrusa – OR = 40,11
37
(95% CI = 32,23-49,92), p < 0,001. Tas ir augstkais rezultts starp visiem
iekautajiem riska apstkiem un riska faktoriem, k ar krietni augstks par
rzemju ptjumu rezulttiem, kuros risks vari no 6-26 (Lienhardt, 2001), un
ar PVO secinjumiem par risku 21-34 apmr (WHO, 2011).
Otrais bioloiskais riska faktors – diabta esamba – statistiski nozmgi
neatširas slimniekiem (4,3%) un Latvijas sabiedrbai (3,1%, p = 0,247). Riska
aprins ar liecina, ka saslimšana ar diabtu nav saslimšanai ar TB nozmgs
riska faktors – OR = 1,42 (95% CI = 0,78-2,57), p = 0,249, kaut gan rzemju
ptjumi (Narasimhan, et al., 2013; Jurcev-Savicevic, et al., 2013; Coker, et al.,
2006; Lönnroth, et al., 2009) pierdja š riska faktora nozmgumu.
Demogrfiskie rdtji parda, ka ar TB biek slimo vrieši (69,4%)
nek sievietes (30,6%, p < 0,001). Vriešiem ir 2,8 reizes lielks risks saslimt ar
TB nek sievietm – OR = 2,82 (95% CI = 2,20-2,62), p < 0,001. Iegtais
rezultts apstiprina pasaules praksi, ka TB vairk ir vriešu slimba. Vecumam,
k atsevišam prediktoram, saistba ar saslimšanu ar TB ir rkrtgi vja – rs =
0,060, p = 0,001, ko apliecina ar rzemju ptjumi, ka vecuma saistba ar
saslimstbu nav linera – biek slimo pacienti vecum no 35-55 gadi.
4.5. Riska apstku un riska faktoru kopsavilkums
Ptjuma ietvaros tika konstatts katra riska apstka vai riska faktora
ietekmes stiprums (OR) indivda lmen, kurš parda, cik reizes indivda
saslimšanas risks ir lielks mint riska apstka vai riska faktora iedarbbas
rezultt (skat. 4.1. tabulu).
Stiprkais saslimšanu ar TB veicinošais prediktors ir kodola riska
faktors – HIV esamba – cilvkam ar pozitvu š vrusa statusu ir vislielkais
risks saslimt ar TB – 40,1 reizes lielks nek cilvkiem bez š vrusa. Otrais
stiprkais prediktors ir 2. lmea riska apstklis bezpajumtniecba – ja
38
indivdam nav mjoka, via risks saslimt ar TB ir 28,7 reizes augstks nek
tiem, kam mjoklis ir. oti tuvs rezultts ir trešaj viet esošajam 2. lmea
apstklim – apcietinjuma pieredzei, ja indivds ir bijis apcietints, via risks
saslimt ar TB ir 27,6 reizes lielks nek indivdiem bez šdas pieredzes.
4.1. tabula
2. lmea dzves un darba riska apstki
1. Bezpajumtnieks 28,6 (22,4 – 36,7) < 0,001 0,33% 8,33%
2. Bijis apcietints 27,6 (18,8 - 40,4) < 0,001 0,83% 18,13%
3. Ienkums 0-100 Ls uz
1 imenes locekli 6,8 (5,1 – 9,1) < 0,001 19,20% 53,13%
4. Bezdarbnieks 6,6 (5,0 - 8,7) < 0,001 17,00% 40,42%
5. Mjoka platba <15
m2 uz 1 cilvku 1,8 (1,3 – 2,7) 0,002 19,20% 13,60%
6. Dzimis rpus Latvijas 0,8 (0, 6 – 1,1) 0,225 14,60% -3,05%
3. lmea psihosocilie riska faktori
1. Slikta psiholoiska
4. lmea dzvesveida riska faktori
1. Nepietiekams svars 12,0 (8,2 – 17,7) < 0,001 2,20% 19,13%
2. Narkotiku minjums 7,6 (5,8 – 10,0) < 0,001 4,70% 24,14%
3. Regulr vai gadjuma
4. Brokastu nešana 2,7 (2,0 – 3,7) < 0,001 15,00% 20,72%
5. Alkohola lietošana ≥1
Kodola bioloiskie riska faktori
2. Vrietis 2,82 (2,2 – 2,6) <0,001 44,60% 44,85%
3. Diabts 1,42 (0,8 – 2,6) 0,249 3,10% 8,19%
Ceturtaj viet pc stipruma ir 4. lmea riska faktors – nepietiekams
svars. Personm, kam pc MI ir nepietiekams svars (< 18,5), risks saslimt ar
TB ir 12 reizes lielks nek personm ar normlu vai lieko svaru.
39
Tdjdi indivdiem ar HIV, bez mjoka, ar apcietinjuma pieredzi un
ar nepietiekamu svaru jbt paši piesardzgiem attiecb uz saslimšanu ar TB,
jo mintie etri riska faktori visspcgk veicina indivda saslimšanu.
Riska apstku un riska faktoru nozmgumu visai sabiedrbai kopum
parda cits rdtjs – Populcijas atributjam riska frakcija, kurš parda riska
faktora nozmgumu sabiedrb. PAF rdtjs tiek aprints, emot vr riska
faktora izplatbu sabiedrb un t nozmgumu (OR) individulaj lmen.
PAF rdtjs ir samazinjis HIV, bezpajumtniecbas un apcietinjuma
pieredzes nozmgumu neliels izplatbas d, ievietojot k sabiedrbas
vissvargko riska faktoru TB izcelsm, smšanu – 59,3% no saslimšanas ar
TB btu saistma ar smšanas paradumiem. Otrais svargkais riska apstklis
ir cilvka ienkumi uz vienu imenes locekli – 53,1% no saslimšanas ar TB
sabiedrb saistmi ar nepietiekamajiem ienkumiem. Trešais svargkais riska
faktors ir dzimums (vrieši) – 44,9% no saslimšanas ar TB.
Tdjdi, izstrdjot valsts TB profilakses paskumus, lai sasniegtu
plaškus rezulttus, primri btu jorientjas uz smjošajiem vriešiem ar
nelieliem ienkumiem.
4.6. Daudzfaktoru analze
Izredu attiecba (OR) un PAF analiz katra riska faktora ietekmi uz
risku saslimt atseviši, neemot vr riska faktoru sasvstarpjo mijiedarbbu,
tpc, lai izstrdtu daudzfaktoru vienotu modeli, kur btu emta vr faktoru
savstarpja mijiedarbba, tika izmantota binr loistisk regresija.
Regresij k atkargais maingais tika nodefints saslimšanas ar TB
statuss – ir TB (1) vai nav TB (0), bet k risku ietekmjošie prediktori 8
psihosocilie, dzvesveida un bioloiskie riska faktori – smšanas paradumi,
alkohola lietošana, vieglo narkotiku lietošanas pieredze, psiholoisk veselba,
40
brokastu šanas ieradums, MI, dzimums un vecums. Šaj regresijas model
riska apstki netika iekauti, jo tiem nav tieša ietekme uz saslimšanas risku.
Regresijas modea izveidei tikai izmantota metode Enter. Modea
Neidelkerka R 2 = 0,357. Regresijas galvenie rezultti ir atspoguoti 4.2. tabul.
Praktiski visu riska faktoru ietekme ir statistiski nozmga, tpc prediktora
ietekmes stipruma novrtšanai uzskatmk izmantot Valda (Wald) koeficientu.
Jo tas ir augstks, jo ir stiprka prediktora ietekme uz saslimšanas risku.
4.2. tabula
Faktori B SE Wald P Exp(B)
1. Dzimums 0,313 0,208 2,259 0,133 1,368
2. Vecums 0,054 0,007 60,076 < 0,001 1,056
3. MI 0,336 0,029 136,027 < 0,001 0,714
4. Vieglo narkotiku
5. Smšanas paradumi 0,297 0,105 8,024 0,005 1,346
6. Alkohola lietošana 0,023 0,067 0,122 0,727 0,977
7. Psiholoisk veselba 1,993 0,450 19,625 < 0,001 0,136
8. Brokastu šana 0,708 0,196 12,983 < 0,001 2,029
(Konstanta) 1,521 0,853 3,182 0,074 4,577
Regresijas modelis liecina, ka spcgkais ietekmjošais prediktors ir
ermea masas indekss, turklt š riska faktora Valda koeficients ir oti augsts
(Wald = 136,027), kas liecina par rkrtgi spcgu prediktora ietekmi. Iegtais
rezultts ir pretrun ar sabiedrb pastvošo viedokli, ka TB ir narkomnu vai
alkoholiu slimba. Ar TB var saslimt jebkurš cilvks un tieši zems MI vartu
bt viens no visu TB slimnieku vienojošiem rdtjiem, kas raksturgs gan
indivdiem ar kaitgiem ieradumiem vai asocilo uzvedbu, gan bez tiem.
Otrais spcgkais ietekmjošais prediktors ir vieglo narkotiku
lietošanas pieredze (Wald = 82,202). emot vr oti ciešu saistbu ar narkotiku
lietošanas pieredzi vispr (rs = 0,890, p < 0,001), šis riska faktors vartu kalpot
41
par indivda jebkdu narkotiku lietošanas pieredzes rdtju. Šds rezultts ir
likumsakargs, emot vr narkotiku graujošo ietekmi uz cilvka imunitti.
Trešais spcgkais spediktors ir vecums (Wald = 60,076). Šds
rezultts ir prsteidzošs, emot vr, ka tieši vecumam bija viena no vjkm
ietekmm uz saslimšanas risku, pie t vecuma ietekme vartu bt nelinera, bet
U-veida. Regresijas rezultts apliecina, ka vecumam ar pastv ietekme, turklt
pietiekami stipra un ne caur model iekautajiem riska faktoriem, jo vecuma
nozmgumu model nav mazinjis neviens no riska faktoriem katr no 8
blokiem un ar katru nkamo bloku vecuma nozmgums tikai pieauga.
Jatzm ar psiholoisks veselbas ietekmes stiprums (Wald = 19,625).
Modelis parda, ka psiholoisk veselba ir ceturtais nozmgkais prediktors,
tpc zintnei btu jpievrš uzmanba šim riska faktoram.
Izveidotaj model mrtiecgi netika iekauti pieci apskattie otr
lmea dzves un darba riska apstki, jo tiem ir pastarpinta ietekme uz
saslimšanas risku caur riska faktoriem, tau praks nav iespjams regresijas
model iekaut pilngi visus iespjamos riska faktorus, caur kuriem izpauas
riska apstku ietekme, tpc rezulttu saldzinšanai btu lietdergi modelim
pievienot ar riska apstkus (skat. 4.3. tabulu). Neidelkerka R 2 = 0,443.
Metode – Enter.
4.3. tabula
Riska faktori B SE Wald P Exp(B)
1. Dzimums 0,166 0,253 0,432 0,511 1,181
2. Vecums 0,037 0,010 13,460 < 0,001 1,038
3. MI 0,375 0,038 96,955 < 0,001 0,688
4. Vieglo narkotiku
5. Smšanas paradumi 0,141 0,135 1,097 0,295 1,152
6. Alkohola lietošana 0,088 0,083 1,118 0,290 0,916
7. Psiholoisk veselba 1,241 0,567 4,782 0,029 0,289
8. Brokastu šana 0,906 0,232 15,204 < 0,001 2,475
42
9. Darba neesamba 1,019 0,244 17,450 < 0,001 2,770
10. Ienkumi 0,179 0,168 1,134 0,287 1,196
11. Izgltba 0,234 0,112 4,407 0,036 1,264
(Konstanta) 1,770 1,126 2,470 0,116 5,872
Rezultti ir ldzgi. Pats svargkais prediktors ir MI (Wald = 96,96, p
< 0,001), otrais svargkais ir vieglo narkotiku lietošanas pieredze (Wald =
43,3, p < 0,001), bet trešaj viet ierindojas riska apstklis darba neesamba
(Wald = 17,5, p < 0,001). emot vr, ka š apstka nozmgums ir
apstiprinjies model ar vl 10 prediktoriem, tas liecina par š prediktora lielu
nozmgumu, ko nav spjuši mazint iekautie riska faktori.
Apkopojot gan daudzfaktoru analzes rezulttus, gan ar promocijas
darb izstrdto regresijas modeu rezulttus, visu riska apstku un riska
faktoru savstarpjo ietekmi var attlot vien kopj saslimšanas risku
ietekmjošo riska apstku un riska faktoru izpausmes shm (skat. 4.1. att.).
4.1. att. Riska apstku un riska faktoru ietekmes izpausmes shma
- stipra ietekme
psihosocilie, dzvesveida un bioloiskie riska faktori, k ar vairki riska
apstki, kam ir btiska loma indivda uzmb pret TB. Tpc izveidot
shma ir pietiekami sareta, jo 5 riska apstku un 8 riska faktoru savstarpja
mijiedarbba ir daudzdimensionla un ietekmes stiprums ir atširgs. Shma
atspoguo tikai riska apstku – riska faktoru, k ar riska faktoru – saslimšanas
riska ietekmi. Riska apstku savstarpja atkarba, k ar riska faktoru
savstarpja atkarba mrtiecgi netika atspoguota, lai vl vairk nesaretu
shmu, izemot divus kodola riska faktorus – dzimumu un vecumu, kam biei
vien ir fundamentla loma vairku riska faktoru izcelsm.
Saslimšanas ar TB risku tieši ietekm 8 riska faktori un pastarpinti 5
riska apstki. Visstiprk saslimšanas risku ietekm MI, pie t š riska faktora
ieguldjums saslimšanas riska palielinšan ir rkrtgi spcgs. Š promocijas
darba rezultti ar liecina, ka MI ir ar bioloisk daba, jo regresijas analze
konstatja, ka MI ietekmjošajiem prediktoriem ir pavisam neliela loma MI
izmais. MI visvairk ietekm vecums un dzimums, tau no socilajiem
riska apstkiem ietekme ir tikai darba esambai – nodarbintiem indivdiem
MI ir augstks un ienkumiem ir vja ietekme. Patrtiem produktiem
ietekme ir oti vja vai nav vispr, pie t regresijas analze nekonstatja fizisks
formas un fizisko nodarbbu intensittes ietekmi uz MI, bet tika konstatta
fizisks formas pašvrtjuma vja saistba ar MI – indivdi subjektvi sasaista
savu fizisko formu ar MI, tau patiesb objektvas statistiski nozmgas
saistbas nepastv. Tpc jsecina, ka MI janaliz ar k bioloiskais riska
faktors, nevis tikai indivda dzvesveida rezultts, un TB apkarošanas
programm paša uzmanba jvelta indivdiem ar pazemintu MI, neatkargi
no viu dzvesveida.
Otrais spcgkais riska faktors, kas palielina saslimšanas risku, ir
narkotiku lietošana. Šis rezultts atbilst sabiedrb valdošam stereotipam, ka
TB ir indivdu ar devianto dzvesveidu slimba un ir ar saprotami, jo narkotiku
44
lietošanai ir graujoša ietekme uz imunitti. Gan š riska faktora iedarbba, gan
riska faktoru ietekmjošie riska apstki ir saistti ar devianto uzvedbu –
narkotiku lietošanu visvairk veicina apcietinjuma pieredze, mazk mjoka
un darba neesamba, zema izgltba, k ar to ietekm bioloiskie riska faktori –
vecums un dzimums, jo biek narkotiku lietotji ir jauni vrieši. Lai mazintu
narkotiku lietošanas riska faktoru ietekmi uz saslimšanas risku, nepieciešams
emt vr, ka potencilie TB slimnieki š riska faktora d ir apcietinjum
bijušie gados jaunkie vrieši.
Citu kaitgo ieradumu riska faktoriem ietekmes stiprums nav tik spcgs,
k narkotiku lietošanai, bet alkohola lietošanas ietekmi daudzfaktoru analz
statistiski pierdt neizdevs. Regresijas analze uzrda, ka prmrgu alkohola
lietošanu visvairk veicina tie paši prediktori, kuri veicina ar narkotiku
lietošanu, šdi veidojot deviantas uzvedbas kopumu. Tdjdi TB apkarošanas
programm, pašu uzmanbu pievršot personm ar apcietinjuma pieredzi,
btu iespjams pankt saslimšanas riska samazinjumu, pastarpinti ietekmjot
narkotiku un alkohola lietošanu.
Trešajam kaitgo ieradumu riska faktoram – smšanai – ietekmjošie
riska apstki atširas no narkotiku un alkohola lietošanas – bez ierast vecuma
un dzimuma to vairk ietekm ar devianto uzvedbu nesaistti riska apstki –
izgltba un darba esamba – biek sm cilvki ar zemku izgltbas lmeni
un bezdarbnieki. Izgltba ir smšanu visstiprk veicinošais riska apstklis, un
tieši caur smšanu visvairk ar izpauas š riska apstka ietekme uz
saslimšanas risku, tdjdi paaugstinot sabiedrbas izgltbas lmeni vai vismaz
veicot informatvas kampaas, ir iespjams samazint indivda saslimšanas
risku, samazinot smšanas izplatbu.
Pdjais indivda saslimšanas risku ietekmjošais dzvesveida riska
faktors ir brokastu šanas ieradums. Bez vecuma un dzimuma, šo riska faktoru
primri ietekm indivda ienkumi un sekundri izgltbas lmenis – indivdi ar
lielkiem ienkumiem un augstku izgltbas lmeni brokastis d biek, šdi
45
nodrošina ne tikai mazku smšanas izplatbu, bet ar bieku brokastu
šanu, šdi samazinot saslimšanas ar TB risku. Ienkumu riska apstklim ir
vja ietekme uz vairkiem riska faktoriem (psiholoisko veselbu, smšanu
un alkoholu, MI), bet stipra uz brokastu šanas paradumiem. Šo pardbu ir
vrts ptt dzik ar kvalitatvm metodm, lai skk noskaidrotu šo
likumsakarbu, jo brokastu šanas paradumus statistiski nozmgi neietekm
darba esamba, kam ar ienkumiem pastv statistiski nozmga saistba
(rs = 0,423, p < 0,001). To vartu izskaidrot, ka ienkumi ir stiprks prediktors
par darba esambu.
dzvesveida riska faktoriem, ietekme ir vidji stipra, bet vr emama.
Daudzfaktoru analze pardja, ka indivdu psiholoiskais stvoklis pirms
saslimšanas ir papildus ptšanas vrts. Psiholoisko veselbu no saslimšanas ar
TB riska apstkiem visvairk ietekm darba esamba – bez darba esošajiem
indivdiem psiholoisk veselba ir sliktka, k ar vji ietekm ienkumi un
izgltba. Regresija nekonstatja statistiski nozmgu apcietinjuma pieredzes un
mjoka esambas ietekmi uz psiholoisko veselbu.
Tdjdi iezmjs katra riska apstka izpausmes riska faktori, caur
kuriem riska apstklis pau savu ietekmi uz saslimšanas risku. No analz
iekautajiem 5 riska apstkiem, darba esambai un apcietinjuma pieredzei ir
spcgk ietekme, bet ienkumiem, mjoka esambai un izgltbai ietekme ir
vidji stipra.
apstklis, un šis riska apstklis ietekm vairkus sav starp nesaisttus
psihosocilus un dzvesveida riska faktorus, caur kuriem izpauas darba
esambas pastarpinta ietekme uz saslimšanas risku. Primri darba neesamba
negatvi ietekm psiholoisko veselbu un veicina smšanu, bet sekundri –
veicina alkohola un narkotiku lietošanu, un pat mazina MI, kam savukrt, ir
46
skaitam valst, var pasliktinties iedzvotju psiholoisk veselba, palielinties
kaitgo ieradumu izplatba, un pat nedaudz samazinties MI, kas savukrt var
palielint kopjo saslimstbu ar TB valst.
Otr svargk riska apstka apcietinjuma pieredzes ietekme primri
izpauas caur devianto uzvedbu – prmrga alkohola un narkotiku lietošanu
un sekundri – HIV esambu, kam ar ir deviantas pazmes. Tas nav
prsteigums, jo apcietinjuma pieredze jau liecina par indivda devianto
uzvedbu pagtn, tpc ar saists ar deviantas uzvedbas riska faktoriem.
Indivda zems ienkumu lmenis, ar ko subjektvi biei vien tiek saistts
augsts saslimšanas risks, ir tikai trešais stiprkais riska apstklis, kas primri
ietekm brokastu šanas paradumus, bet vji ar psiholoisko veselbu,
smšanas un alkohola lietošanas paradumus. emot vr, ka daudzfaktoru
analz (skat. 4.3. tabulu) ienkumu ietekme nav statistiski nozmga, indivda
ienkumiem vartu nebt tik liela nozme, k tas ir pieemts sabiedrb.
Ldzga situcija ir ar mjoka esambas riska apstkli, ar ko sabiedrb
biei tiek saistts palielints saslimšanas risks. Regresijas analze uzrdja š
riska apstka statistiski nozmgu ietekmi, tau š ietekme izpauas caur vju
ietekmi uz kaitgo ieradumu riska faktoriem, bet prjos riska faktorus mjoka
esambas riska apstklis statistiski nozmgi neietekm.
Piekt svargk izgltbas saslimšanas riska apstka ietekme primri
izpauas caur smšanu un sekundri caur brokastu šanu. Izgltba vji
ietekm ar psiholoisko veselbu un narkotiku lietošanu.
Tdjdi š promocijas darba ietvaros tika identificti galvenie
saslimšanas ar TB risku ietekmjošie riska faktori un tos ietekmjošie riska
apstki. Izpratnei par riska faktoru un riska apstku ietekmi ir nozmga loma
TB apkarošan un profilaks, jo izstrdtajiem TB apkarošanas paskumiem
vajadztu balstties uz iegtajiem rezulttiem maksimls efektivittes
pankšanai.
47
SECINJUMI
tuberkulozi Latvij – sasniegšanai tika noformulti pieci uzdevumi.
Promocijas darba 1. uzdevuma ietvaros tika apkopota un analizta
teortisk literatra par veselbu ietekmjošo faktoru modeiem trs faktoru
analzes pieeju – medicnas, uzvedbas un socils vides pieeju robes.
Medicnas pieejas modelis netika izmantots saslimšanas faktoru analz, jo
model tika iekauti tikai ar medicnu saistti riska faktori, tau pieejas ietvaros
paredzti profilakses paskumi, piem. vakcinšans vai analu nodošana, ir
labvlga indivdam un paldz diagnostict vairkas slimbas agrn stadij.
Uzvedbas pieejas ietvaros Veselbas jomu koncepcij pirmo reizi tika
uzsvrta indivda atbildba par savu veselbu un izvlt dzvesveida svargums,
mudinot atmest kaitgos ieradumus, tau uzvedbas pieeja paredz, ka indivda
izvltais dzvesveids ir via apzinta izvle un uzsver cilvka persong
lmuma svargumu, neparedzot indivda socilo vidi k potencilo veselbu un
dzvesveidu ietekmjošo faktoru.
socils vides svargumu slimbu clou analz, uzsverot, ka indivda uzvedba
vai dzvesveids ne vienmr ir atkargs no paša indivda, bet šo izvli nosaka ar
apkrtjie apstki, kuros indivds dzvo vai strd. Šs pieejas ietvaros tika
aplkoti trs modei. Aplkota Paradigma, kas raksturo veselbu k fizisko,
psiholoisko un socilo labkljbu, uzsver socils vides svargumu, k ar
sadala veselbas determinantus riska faktoros un riska apstkos, uzsverot riska
apstku pastarpinto ietekmi uz riska faktoriem. Tau Paradigm nav iekauts
vecums un dzimums, k ar riska apstki un riska faktori nav diferencti makro
un mikro lmeos. Socils vides ietekmes modelim ir raksturgi tdi paši
trkumi k aplkotai Paradigmai, k ar iedzimtbas faktori ir definti k
potencili ietekmjami, tau šis bija pirmais modelis, kur tika iekauti
48
determinanti, uzverot šo riska faktoru svargo lomu.
Promocijas darba mra sasniegšanai tika izvlts Socils vides pieejas
Veselbas determinantu etru lmeu modelis, kas pc autora domm
vispreczk un visplašk atspoguo potencilos veselbu ietekmjošus faktorus
indivda un sabiedrbas makro un mikro lmen, iekaujot determinantu model
sabiedrbas un indivda dzves un darba riska apstkus, kam ir pastarpinta
ietekme uz saslimšanas ar TB risku, k ar psihosocilos, dzvesveida un
bioloiskos riska faktorus, kam ir tieša ietekme uz saslimšanas ar TB risku.
Nedaudz korijot šo modeli – paplašinot psihosocilo un bioloisko riska
faktoru grupas – modelis tika izmantots saslimšanas ar TB determinantu
identificšan un analz.
zintnisko ptjumu datus par saslimšanas ar TB riska faktoriem, tika
identificti 19 pasaul svargkie riska apstki un riska faktori. Sagrupjot tos
Veselbas determinantu etru lmeu model, tika izstrdta saslimšanas ar TB
riska apstku un riska faktoru shma (skat. 2.1. att.). Pc šs shmas
saslimšanas ar TB risku galvenokrt nosaka cilvka imunittes traucjumi, ko
ietekm nekorijami vai vji korijami bioloiskie riska faktori (dzimums,
vecums, HIV un diabta esamba). Bez šs faktoru grupas saslimšanas risku
ietekm ceturt lmea indivda dzvesveida riska faktori – smšana,
prmrga alkohola lietošana, narkotiku lietošana, nepilnvrtgs uzturs un MI,
k ar treš lmea psiholoiskie riska faktori – socil atstumtba un slikta
psiholoisk veselba. Riska faktorus no treš un ceturt lmea ietekm no otr
lmea dzves un darba riska apstki – socili ekonomiskais statuss,
apcietinjums, mjoka esamba, nodarbintba un bezpajumtniecba, k ar
pirm lmea visprjie riska apstki – saslimstbas lmenis ar TB, imigrcijas
procesi, urbanizcijas lmenis un valsts IKP. Atbilstoši Veselbas determinantu
etru lmeu modelim riska apstkiem un riska faktoriem no visiem etriem
49
determinanta nozmgums un statistisks ietekmes stiprums ir atširgs dads
valsts, tau ir noskaidrots, ka pasaul nozmgkie saslimšanas ar TB
determinanti ir HIV esamba, bezpajumtniecba un narkotiku lietošana.
Balstoties uz šo informciju tika izvirzta hipotze, ka Latvij svargkie
saslimšanu ar tuberkulozi ietekmjošie riska faktori vartu bt indivda kaitgo
ieradumu riska faktori, bet bioloiskajiem un psihosocilajiem riska faktoriem
bs sekundra loma, jo pasaul nozmgkie TB determinanti primri ir saistti
ar indivda kaitgajiem ieradumiem.
slimnieku socilais un ekonomiskais raksturojums un tas saldzints ar Latvijas
iedzvotju rdtjiem. Tika secints, ka ienkumi TB slimniekiem gan uz vienu
imenes locekli, gan uz mjsaimniecbu ir zemki nek vidji valst,
slimniekiem ir bieki kredtu, res maksjumu un komunlo pakalpojumu
maksjumu kavjumi nek vidji Latvij. Slimnieku vid ir vairk
bezdarbnieku nek vidji valst, bet nodarbinto slimnieku vid preval
mazkvalificts darbaspks. Bez darba esošajiem TB slimniekiem ir raksturgs
ilgstošs bezdarbs. TB slimniekiem ir raksturgs zemks izgltbas lmenis nek
iedzvotjiem kopum. Slimniekiem ir sliktki dzves mjoka apstki – vii
dzvo veckos un šaurkos mjokos, ar mazku istabu skaitu un kopjo
mjoka platbu. Viu mjoki retk ir aprkoti ar centrlo kanalizciju, aukst
un karst dens apgdi, tualeti ar densvadu un vannas istabu vai dušu nek
Latvijas sabiedrb. Slimnieku vid vairk ir bezpajumtnieku nek Latvij, k
ar ir vairk gan ieslodzjuma viets esošo, gan bijušo indivdu nek sabiedrb.
Iegtie rezultti liecina, ka TB slimniekiem psiholoisk veselba ir
sliktka nek Latvijas iedzvotjiem kopum. Slimnieki izjt sasprindzinjumu
un stresu, depresijas stvokli un pat suicidls domas biek nek Latvijas
iedzvotji. Socils atstumtbas pazmes TB slimniekiem netika konstattas.
50
TB slimnieku vid ir vairk smtju nek Latvijas sabiedrb.
Slimnieki uzsk smt vidji trk un sm ilgku laika periodu. Slimnieki
biek lieto alkoholu nek vidji Latvij. No alkoholiskajiem dzrieniem
slimnieki biek un lielkos apjomos lieto alu un stipros alkoholiskos
dzrienus, bet vnu lieto retk. Slimnieku vid ir vairk ar narkotisko vielu
lietotju.
raksturgs nepietiekams un normls svars nek Latvijas sabiedrbai. Tika ar
konstatts, ka TB slimnieki parasti retk d brokastis pirms nonkšanas TB
slimnc nek vidji Latvij.
TB slimnieku vid HIV inficto personu ir vairk nek sabiedrb, k ar
ar TB vrieši slimo biek nek sievietes. Uz š socil un ekonomisk stvoka
saldzinjuma pamata tika identificti potencilie riska apstki un riska faktori,
kuri visvairk vartu ietekmt saslimšanu ar TB Latvij.
Lai izpildtu promocijas darba 4. uzdevumu, katra potencil riska
apstka un riska faktora nozmgums tika statistiski izvrtts. Par
nozmgkajiem riska apstkiem un riska faktoriem saslimšan ar TB ir
uzskatmi tie, kuri visvairk palielina saslimšanas risku indivda lmen.
Noskaidrots, ka svargkie dzves un darba riska apstki indivda lmen ir
bezpajumtniecba un apcietinjuma pieredze. Svargkie dzvesveida riska
faktori ir nepietiekams svars un narkotiku lietošana, bet svargkais
bioloiskais riska faktors ir inficšans ar HIV, kas ar ir visstiprkais no
visiem saslimšanas ar TB determinantiem. Indivdiem, kam ir konstatts kaut
viens no mintajiem riska faktoriem un apstkiem, ir visaugstkais risks
saslimt ar TB, tpc jbt paši piesardzgiem attiecb uz saslimšanu ar TB.
Sabiedrbas lmen, emot vr riska faktoru izplatbu Latvijas
sabiedrb, svargkie riska apstki ir zems ienkumu lmenis un darba
neesamba, svargkie dzvesveida riska faktori – smšana un alkohola
lietošana vismaz vienu reizi ned, bet svargkais bioloiskais riska faktors ir
51
ietekm Latvijas kopjo saslimstbu ar TB.
Atbilstoši daudzfaktoru analzes rezulttiem, ermea masas indekss ir
stiprkais saslimšanas ar TB risku ietekmjošais riska faktors. Otrais stiprkais
riska faktors ir narkotiku lietošanas paradumi un trešais stiprkais – vecums.
Tieši šie trs prediktori visspcgk ietekm saslimšanas ar TB risku.
Stiprkie saslimšanas risku pastarpinti ietekmjošie riska apstki ir
darba neesamba un apcietinjuma pieredze. Darba neesambas ietekme
izpauas galvenokrt caur psihosocilajiem un kaitgo ieradumu riska
faktoriem, ietekmjot smšanu un alkohola lietošanu, k ar psiholoisko
veselbu. Apcietinjuma pieredzes ietekme izpauas galvenokrt caur devianta
dzvesveida riska faktoriem – alkohola