publiskais iepirkums baltija_2014_lat

Publiskais Iepirkums \

2 / 22

Satura rādītājs Ievads ................................................................................................................................... 3

Igaunija ................................................................................................................................. 4

I Izslēgšanas iemesli .......................................................................................................... 5

II Pārsūdzības procedūra ................................................................................................... 7

Latvija .................................................................................................................................... 8

I Izslēgšanas iemesli .........................................................................................................10

II Pārsūdzības un strīdu risināšanas kārtība .....................................................................11

Lietuva .................................................................................................................................15

I Izslēgšanas principi .........................................................................................................16

II Pārsūdzības process .....................................................................................................19

Par VARUL ...........................................................................................................................22

3 / 22

Ievads

Publisko iepirkumu direktīvu dēļ publisko iepirkumu regulējums Eiropas Savienības dalībvalstīs ir

samērā vienots, taču, ņemot vērā, ka direktīvas pieļauj dalībvalstu rīcības brīvību to ieviešanā un

mērķu sasniegšanā, dažkārt nacionālo tiesību aktu regulējums ir būtiski atšķirīgs. Turklāt pretendenti

bieži piedalās publisko iepirkumu procedūrās ārpus valsts, kurā tie ir reģistrēti, it īpaši viena reģiona

ietvaros, kā piemēram, Baltijas valstīs. Līdz ar to gan pretendentiem, gan iepirkumu uzraudzības

iestādēm ir ļoti būtiski izprast galvenās atšķirības nacionālajos tiesību aktos.

Obligātās izslēgšanas iemesli pretendentiem ir ļoti līdzīgi gan Igaunijā, gan Latvijā – pretendents tiek

izslēgts, ja tas ir atzīts par vainīgu noteiktos noziedzīgos nodarījumos, ja pretendentam ir nodokļu

parādi, ja tas ir maksātnespējīgs vai arī pretendents ir sniedzis nepatiesas ziņas. Savukārt Lietuvā šie

noteikumi ir strukturēti citādi, un vienīgais obligātās izslēgšanas iemesls ir pretendenta atzīšana par

vainīgu noteiktos noziedzīgos nodarījumos.

Viens no plašāk piemērojamajiem izslēgšanas iemesliem ir pretendenta nodokļu parāda esamība, un

regulējums visās trīs Baltijas valstīs šajā ziņā atšķiras. Igaunijā iespējamais valsts un pašvaldību

nodokļu parāda slieksnis ir noteikts 100 euro, kamēr Latvijā tas ir 150 euro, bet Lietuvā šāda parāda

sliekšņa nav vispār. Regulējums atšķiras arī attiecībā uz to, kurā brīdī tiek pārbaudīta nodokļu parāda

esamība - Igaunijā pretendentam ir jāpierāda nodokļu parāda neesamība brīdī, kad publiskā iepirkuma

piedāvājums ir publicēts, un nodokļu parāds tiek pārbaudīts atkārtoti tieši pirms iepirkuma līguma

noslēgšanas. Latvijā nodokļu parāds tiek pārbaudīts brīdī, kad tiek iesniegts piedāvājums, savukārt

Lietuvā nav noteikts, kurā brīdī tiek pārbaudīts nodokļu parāds.

Attiecībā uz pārsūdzēšanas kārtību visās trīs valstīs ir paredzēts obligāts pirmstiesas process –

Lietuvā sūdzība ir iesniedzama attiecīgajai iepirkumu uzraudzības iestādei, kamēr Igaunijā un Latvijā

šādas sūdzības izskata īpaša pārsūdzības iestāde, tomēr, ja Latvijā publisko piegādes līgumu vai

pakalpojumu līgumu līgumcena nepārsniedz 42 000 euro un publisku būvdarbu līgumu līgumcena

nepārsniedz 170 000 euro, sūdzība ir uzreiz iesniedzama Administratīvajā rajona tiesā. Pārsūdzības

izmaksas ļoti atšķiras – kamēr Latvijā un Lietuvā nav piemērojama valsts nodeva vai līdzīgs

maksājums jebkādos pirmstiesas pārsūdzības procesos, Igaunijā ir maksājama valsts nodeva EUR

639 vai EUR 1278 apmērā atkarībā no tā, vai iepirkums ir virs vai zem starptautiskā sliekšņa, turklāt

valsts nodeva attiecas gan uz pirmstiesas pārsūdzības procesu, gan arī tiesas procesu.

4 / 22

Igaunija

5 / 22

Igaunija

I Izslēgšanas iemesli

Saskaņā ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvām izslēgšanas iemesli ir vienoti, un

dalībvalstis nevar paredzēt jaunus izslēgšanas iemeslus savā nacionālajā regulējumā. Tomēr,

neraugoties uz minēto, dalībvalstis var īstenot rīcības brīvību, lai sasniegtu ar direktīvām noteiktos

pretendentu izslēgšanas iemeslu mērķus.

Obligātās izslēgšanas iemesli (iestādes pienākums izslēgt pretendentu)

Saskaņā ar Igaunijas normatīvajiem aktiem obligātās izslēgšanas iemesli no publisko iepirkumu

procedūras ir šādi:

1) pretendents vai tā likumīgais pārstāvis ir bijis apsūdzēts par organizētas grupas izveidošanu

vai iesaistīšanos tajā vai par publisko iepirkumu prasību pārkāpšanu, vai krāpšanu, vai par

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar profesionālās darbības pārkāpumiem, vai naudas

atmazgāšanu, vai noziegumiem nodokļu jomā, vai administratīvajiem pārkāpumiem, un kura

sodāmība nav dzēsta no apsūdzību reģistra saskaņā ar Apsūdzību Reģistra likumu, vai kura

sodāmība ir spēkā saskaņā ar normatīvajiem aktiem tā dzīvesvietas valstī vai saimnieciskās

darbības veikšanas valstī;

2) pretendents ir bankrotējis vai likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai

kurš ir līdzīgos apstākļos saskaņā ar tā saimnieciskās darbības veikšanas valsts normatīvajiem

aktiem;

Nav skaidri noteikts, vai apstāklis, ka ir iesniegts pretendenta maksātnespējas pieteikums, var

būt par iemeslu izslēgšanai no iepirkuma procedūras – Finanšu ministrija ir paudusi viedokli, ka

tas būtu pietiekams iemesls pretendenta izslēgšanai.

3) Pret pretendentu ir ierosināts piespiedu likvidācijas process vai jebkāds cits līdzīgs process

saskaņā ar tā saimnieciskās darbības veikšanas valsts normatīvajiem aktiem;

4) Pretendentam ir nenomaksāts valsts vai pašvaldību nodokļu parāds tā reģistrētajā

saimnieciskās darbības veikšanas valstī vai sociālās apdrošināšanas iemaksas parāds vai

procenti, kas aprēķināti no nenomaksātajiem nodokļiem (turpmāk – nodokļu parādi) publiskā

iepirkuma procedūras sākumā, vai ja nodokļu parāda maksājuma termiņš ir pagarināts par laika

periodu, kas pārsniedz sešus mēnešus sākot no publiskā iepirkuma procedūras uzsākšanas,

izņemot, ja maksājuma termiņa pagarinājums ir pilnībā nodrošināts. Tikai Publisko iepirkumu

likuma izpratnē ar valsts vai pašvaldības nodokļu parādu dzīvesvietā vai saimnieciskās

darbības veikšanas vietā tiek saprasti pretendenta nesamaksātie nodokļi un aprēķinātie

procenti no nodokļu parāda, kas pārsniedz 100 euro.

Šis izslēgšanas iemesls līdz šim ir izraisījis visvairāk strīdus, jo sevišķi ar pretendentiem ārpus

Igaunijas. Būtiski, ka ārvalstu pretendentiem kopā ar pieteikumu ir jāiesniedz oficiāla izziņa no

savas valsts un pašvaldības iestādēm, kas apliecina, ka datumā, kad uzsākta publiskā

6 / 22

iepirkuma procedūra (kas parasti ir datums, kad publiskais iepirkums ir ticis izziņots),

pretendenta nodokļu parāds un aprēķinātie soda procenti no valsts un pašvaldības nodokļiem

nepārsniedz 100 euro un nepastāv nekādi parādi saistībā ar sociālās apdrošināšanas

iemaksām un attiecīgi aprēķinātajiem procentiem. Alternatīvi, ja pastāv šāds nodokļu vai

sociālās apdrošināšanas parāds, pretendents var iesniegt oficiālu izziņu no kompetentās

nodokļu iestādes, kas apliecina, ka publiskā iepirkuma procedūras uzsākšanas laikā attiecīgā

parāda nomaksas termiņš ir ticis pagarināts un kopējais pagarinātais termiņš nepārsniedz 6

mēnešus, vai, ja tas ir pagarināts uz ilgāku laiku, ka nodokļu parāds ir ticis nodrošināts pilnībā.

Liela daļa strīdu saistībā ar šo izslēgšanas iemeslu rodas tādēļ, ka oficiālajās izziņās, kuras

iesniedz ārvalstu pretendenti, nav norādīta nodokļu parāda neesamība publiskā iepirkuma

procedūras uzsākšanas brīdī, bet tā vietā ir norādīta nodokļu parāda neesamība kādā citā

datumā laika periodā (lielākoties šādās oficiālajās izziņās tiek uzrādīta nodokļu parāda

neesamība laikā, kad nodokļu iestāde ir izdevusi attiecīgo oficiālo izziņu, nevis attiecībā uz to

periodu, kad publiskais iepirkums ir ticis izziņots).

Svarīgi ņemt vērā, ka iepirkuma iestādei ir pienākums pārbaudīt nodokļu parāda neesamību

atkārtoti attiecībā uz uzvarējušo pretendentu pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, un, ja tajā

laikā uzvarējušajam pretendentam ir radies nodokļu parāds, šāds pretendents arī ir jāizslēdz.

5) pretendents ir iesniedzis kopīgu piedāvājumu vienā publiskajā iepirkumā vai saistībā ar tā

daļu, gadījumā, ja publiskais iepirkums ir sadalīts daļās, un vienlaikus pretendents ir iesniedzis

piedāvājumu atsevišķi, vai pretendents iesniedzis vairākus piedāvājumus kopā ar vairākiem

kopīgiem pretendentiem, vai arī pretendents ir devis citam pretendentam rakstisku piekrišanu

būt tā apakšuzņēmējs publiskā iepirkuma līguma izpildē;

6) pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju par izslēgšanas iemeslu neesamību vai

saistībā ar atbilstību līgumslēdzējas iestādes izvirzītajām kvalifikācijas prasībām.

Brīvprātīgās izslēgšanas iemesli (iestādes tiesības izslēgt pretendentu)

Pastāvot obligātās izslēgšanas iemesliem, iepirkuma iestādei nav dota rīcības brīvība un šādā

gadījumā attiecīgais pretendents ir jāizslēdz no iepirkuma, savukārt, pastāvot brīvprātīgās izslēgšanas

iemesliem, iepirkuma iestādei ir dota rīcības brīvība – izslēgt vai neizslēgt pretendentu.

1) pretendents vai pretendenta pārstāvis ar tiesas lēmumu vai attiecīgās iestādes orderi vai uz

cita līdzīga pamata ir atzīts par vainīgu smagā profesionālās darbības pārkāpumā;

Pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesas praksi, Igaunijas tiesas piemēro šo izslēgšanas

iemeslu arī tad, ja pretendents ir ievērojami pārkāpis iepirkuma līgumu, un ja iepirkuma iestādei

ir pietiekami pierādījumi par šāda pārkāpuma izdarīšanu.

2) pretendents nav iesniedzis līgumslēdzēja iestādes prasītos datus vai dokumentus, kas

pierāda pretendenta izslēgšanas iemeslu neesamību, izņemot, ja dati vai dokumenti ir pieejami

publiskajās datu bāzēs, un to iegūšana neveido iestādei pārmērīgus izdevumus;

Pamatojoties uz Augstākās tiesas spriedumu, prakse ir izmainījusies, un šobrīd iepirkuma

iestādei ir jālūdz pretendentam paskaidrojumi par iztrūkstošajiem dokumentiem pirms lēmuma

pieņemšanas par izslēgšanu no publiskā iepirkuma iztrūkstošu dokumentu dēļ. Tomēr šis

7 / 22

kritērijs neattiecas uz gadījumiem, kad dokumenti, kurus pretendents ir iesniedzis kopā ar savu

piedāvājumu, neatbilst iepirkuma noteikumiem.

Pirms minētā Augstākās tiesas nolēmuma līgumslēdzēja iestādes šo izslēgšanas iemeslu

diezgan bieži izmantoja, jo īpaši attiecībā uz ārvalstu pretendentiem, kuri nebija iesnieguši kādu

no likumā vai iepirkuma noteikumos paredzētajiem dokumentiem vai kuri nebija iesnieguši

dokumentu tulkojumus igauņu valodā.

3) pretendents nav informējis līgumslēdzēja iestādi par nozīmīgām apstākļu izmaiņām, kas

attiecas uz obligātajiem izslēgšanas iemesliem;

Šim izslēgšanas iemeslam ir ļoti ierobežots pielietojums praksē. Teorētiski šis izslēgšanas

iemesls varētu būt piemērojams, kad tiek iesniegts pretendenta maksātnespējas pieteikums

(pirms bankrota pasludināšanas) vai kad uzsākts kriminālprocess (pirms apsūdzības

izvirzīšanas).

4) piedāvājuma sagatavošanā piedalījusies persona, kura ir piedalījusies tā paša iepirkuma

līguma dokumentu izveidē vai kura ir citādā veidā saistīta ar līgumslēdzēja iestādi un

informācija, kas šai personai ir pieejama, sniedz tai priekšrocību pār citiem pretendentiem;

Praksē šis izslēgšanas iemesls nereti ir iekļauts konkurentu pārsūdzības procedūrā, kuri

apgalvo, ka uzvarējušais pretendents ir bijis kādā veidā saistīts ar līgumslēdzēja pusi iepirkuma

dokumentu izstrādes laikā un minētā iemesla dēļ uzvarējušais pretendents ir ieguvis negodīgu

priekšrocību.

II Pārsūdzības procedūra

Igaunijas normatīvajos aktos noteiktā pārsūdzības kārtība paredz iepirkuma procedūras dalībnieku

tiesības un aizsardzības līdzekļus atbilstoši direktīvai 2007/66/EK. Tā kā direktīva pieļauj ievērojamu

rīcības brīvību dalībvalstīm izvēlēties piemērotākos līdzekļus direktīvas mērķu sasniegšanai,

nacionālie tiesību akti šajā ziņā var būtiski atšķirties.

Pārsūdzības un strīdu risināšanas iestādes

Finanšu ministrijas izveidotā Pārsūdzības komiteja ir obligātā pirmā instance publisko iepirkumu strīdu

risināšanā pirms puses var vērsties tiesā. Pārsūdzības komitejas lēmumi var tālāk tikt pārsūdzēti

administratīvajā tiesā.

Pārsūdzības termiņi

Parasti sūdzībai Pārsūdzības komitejā jābūt iesniegtai desmit dienu laikā no dienas, kad sūdzības

iesniedzējs uzzināja vai tam bija jāuzzina par tā tiesību pārkāpumu vai interešu kaitējumu, bet ne pēc

publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas (izņemot gadījumus, kad sūdzība ir par iepirkuma līgumu

pilnīgu atcelšanu). Sūdzība par publiskā iepirkuma dokumentāciju (piemēram, iepirkuma paziņojums

vai citi iepirkuma dokumenti) ir iesniedzama ne vēlāk trīs darba dienas pirms pieteikuma termiņa

beigām publiskajam iepirkumam. Tomēr sūdzība tāpat ir iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no

brīža, kad sūdzības iesniedzējs uzzināja par attiecīgajiem dokumentiem no elektroniskā publiskā

iepirkuma reģistra vai jebkādiem citiem līdzekļiem, kurus iepirkuma iestāde izmanto komunikācijai.

8 / 22

Tikai tad, ja ar sūdzību tiek prasīta iepirkuma līguma pilnīga atcelšana vai zaudējumu atlīdzība,

sūdzība Pārsūdzības komitejai var tikt iesniegta 30 dienu vai 6 mēnešu laikā atkarībā no brīža, kad

sūdzības iesniedzējs uzzināja vai tam būtu vajadzējis uzzināt par tā tiesību pārkāpumu.

Pārsūdzības priekšmets

Principā visi iepirkuma dokumenti, kuri ir pamatā iepirkuma procedūrai, ieskaitot iepirkuma paziņojumu

un iepirkuma dokumentus, var tikt apstrīdēti. Tāpat būtībā visi iepirkumu iestādes lēmumi, kas

pieņemti iepirkuma procedūras laikā, var tikt apstrīdēti, ja lēmumi tieši ietekmē sūdzības iesniedzēja

tiesības. Igaunijas tiesu praksē ir nostiprinājies uzskats, ka sūdzības iesniedzējam ir pamatota

interese uzsākt strīdu publiskajā iepirkumā, ja prasības apmierināšana varētu novest sūdzības

iesniedzēju pie iepirkuma līguma noslēgšanas ar iepirkumu iestādi – ja prasības apmierināšana

nevarētu novest pie šāda mērķa, prasība tiek noraidīta nepietiekama pamatojuma dēļ.

Sūdzības iesniedzējs var iesniegt sūdzību par iepirkuma līgumu, kas noslēgts ar trešo pusi, pieprasot

Pārsūdzības komitejai atzīt līgumu par spēkā neesošu, ja publiskā iepirkuma līguma noslēgšana

notikusi bez paziņojuma par publisko iepirkumu vai publiskā iepirkuma paziņojumā nav bijis norādīts,

ka iepirkums pārsniedz ES noteiktos sliekšņus.

Dažos gadījumos sūdzības iesniedzējs arī var iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību, ja sūdzības

iesniedzējs jau ir izlietojis iepriekšējos aizsardzības līdzekļus, t.i., sūdzības par attiecīgiem iepirkumu

iestādes lēmumiem, kas sūdzības iesniedzējam ir radījuši zaudējumus.

Sūdzības par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tāpat kā zaudējumu atlīdzības prasības

Igaunijas praksē ir salīdzinoši maz.

Pārsūdzības procedūras izmaksas

Valsts nodeva 639,11 euro apmērā ir maksājama, ja paredzamā iepirkuma summa ir zem starptautiski

noteiktā sliekšņa, un valsts nodeva 1278,23 euro apmērā ir maksājama, ja paredzamā iepirkuma

summa ir vienāda vai pārsniedz starptautiski noteikto slieksni. Tādas pašas valsts nodevas ir

piemērojamas saistībā ar turpmākajiem strīdiem administratīvajā tiesā un apgabaltiesā.

Aptuvenais pārsūdzības ilgums

Pārsūdzības komitejai ir pienākums noturēt mutisku lietas izskatīšanu 7 darba dienu laikā kopš

sūdzības saņemšanas un Pārsūdzības komitejai ir pienākums pieņemt lēmumu 10 darba dienu laikā

no mutiskās lietas izskatīšanas. Ja sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, Pārsūdzības komitejai ir

pienākums pieņemt lēmumu 10 darba dienu laikā no sūdzības iesniegšanas brīža. Šie termiņi

lielākoties praksē tiek ievēroti, tādēļ pārsūdzības process ir salīdzinoši ātrs.

9 / 22

Latvija

10 / 22

Latvija

I Izslēgšanas iemesli





Obligātie izslēgšanas iemesli (iestādes pienākums izslēgt pretendentu)

Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības

iepirkuma procedūrā jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) Pretendents vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu, ar tādu prokurora

priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un

nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

a) kukuļņemšana vai kukuļdošana (pasīva vai aktīva),

b) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas,

c) krāpšana finanšu jomā, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,

d) terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi un citi.

2) Pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā

un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu būtiskā darba tiesību pārkāpumā;

Izņēmums izslēgšanas iemesliem 1 un 2: kopš brīža, kad pretendents ir ticis atzīts par vainīgu

ar prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis

neapstrīdams un nepārsūdzams, ir pagājuši trīs gadi.

3) Pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā ar tādu kompetentas

institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un

nepārsūdzams.

Šāds konkurences tiesību pārkāpums var rasties:

a) kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt

tālākpārdošanas cenu, vai

b) horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija,

konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas

ietvaros pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi.

Izņēmums izslēgšanas iemeslam 3: kopš brīža, kad pretendents ir ticis atzīts par vainīgu ar

prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams

un nepārsūdzams, ir pagājuši divpadsmit mēneši.

11 / 22

4) Ir pasludināts pretendenta maksātnespējas process, apturēta vai pārtraukta pretendenta

saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par pretendenta bankrotu vai pretendents tiek

likvidēts.

5) Pretendentam Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta,

ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas

kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro.

Izņēmums izslēgšanas iemeslam 5: pēc brīdinājuma saņemšanas no atbildīgās iestādes par

nodokļu parādu esamību pretendentam, kurš ir reģistrēts Latvijā vai, kurš nav reģistrēts Latvijā,

vai, kuram pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, tiek dots laiks, ne mazāk par 10 darba dienām pēc

paziņojuma izdošanas vai nosūtīšanas datuma samaksāt nodokļu parādus un iesniegt parāda

maksājuma apstiprinājumu.

6) Pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem

vai saskaņā ar noteiktajām pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai vispār nav sniedzis

pieprasīto informāciju.

Ja pretendenta, kurš nav reģistrēts Latvijā vai kura pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, iesniegtie

dokumenti nav pietiekami pierādījumi tam, ka 1-6 punkti ir piemērojami, šādi dokumenti var tikt

aizvietoti ar zvērestu. Ja nacionālie tiesību akti valstī, kurā pretendents ir reģistrēts vai kur ir tā

pastāvīgā dzīvesvieta, neparedz zvēresta nodošanu, tas var tikt aizvietots ar pretendenta

liecību kompetentajai izpildinstitūcijai vai tiesu iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentajai

iestādei attiecīgajā industrijā.


Pastāvot obligātās izslēgšanas iemesliem, pasūtītājam nav rīcības brīvības un attiecīgais pretendents

ir obligāti jāizslēdz, taču pasūtītājam ir tiesības izslēgt pretendentu, ja pretendents vai tā pilnvarotais

pārstāvis nav pildījis savas saistības saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumu vai vispārīgu vienošanos

un tādēļ pasūtītājs ir izmantojis savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma vai vispārīgās

vienošanās.

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja 2014.gada 1.janvārī sniegtajiem paskaidrojumiem, šis

nosacījums var tikt piemērojams tādā gadījumā, ja pretendents nav ievērojis prasības vai nav

iesniedzis dokumentus publiskajam iepirkumam, bet tikai tad, ja dokumentu iesniegšanas termiņš

un/vai prasības dokumentiem ir skaidri noteiktas iepirkuma dokumentos.

II Pārsūdzības un strīdu risināšanas kārtība

Latvijas normatīvajos aktos noteiktā pārsūdzības kārtība paredz iepirkuma procedūras dalībnieku

tiesības un aizsardzības līdzekļus atbilstoši direktīvai 2007/66/EK. Tā kā direktīva pieļauj ievērojamu

rīcības brīvību dalībvalstīm izvēlēties piemērotākos līdzekļus direktīvas mērķu sasniegšanai,

nacionālie tiesību akti šajā ziņā var būtiski atšķirties.

12 / 22


Iepirkumu uzraudzības birojs ir obligātā iestāde oficiālai strīdu risināšanai publisko iepirkumu lietās

pirms tiesas, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka

un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 170 000 euro vai lielāka. Iepirkumu uzraudzības birojs

izveido Iesniegumu izskatīšanas komisiju katrai saņemtajai sūdzībai. Iepirkumu uzraudzības biroja

lēmums tālāk var tikt pārsūdzēts administratīvajā tiesā. Savukārt, ja publisku piegādes līgumu vai

pakalpojumu līgumu līgumcena ir 4000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un publisku

būvdarbu līgumu līgumcena ir 14 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro (tā sauktie „mazie

iepirkumi”), pretendents var pieņemto lēmumu uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu var

pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā. Lēmuma pārsūdzēšanai nevajadzētu apturēt tā darbību,

bet sūdzības iesniedzējs var tiesai lūgt piemērot pagaidu noregulējumu.

Ja strīda priekšmets izriet no iepirkuma procedūras interpretācijas, grozījumiem vai noteikumu

atzīšanas par spēkā neesošiem, vai no vispārēja līguma, tad strīds ir risināms vispārējās jurisdikcijas

tiesā.

Personas, kas tiesīgas pārsūdzēt lēmumus

Tiesības pārsūdzēt ir personai, kura:

1) ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu,

2) pretendē uz uzvaru publiskajā iepirkumā un kura

3) saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas Publisko iepirkumu likums,

uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs

Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums.


Sūdzības priekšmets administratīvā procesa ietvaros ir sūdzības par:

1) Kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem;

2) Tehniskajām specifikācijām;

3) Citām prasībām saistībā ar īpašu iepirkuma procedūru vai par citas līgumslēdzēja iestādes

darbībām vai iepirkuma komisijas darbībām publiskā iepirkuma procedūras laikā.

Lēmums sūdzību atstāt bez izskatīšanas var tikt pārsūdzēts tiesā saskaņā ar normatīvajos aktos

noteikto procesu. Tomēr pārsūdzība neaptur izpildi.

Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs sūdzību atstāt bez izskatīšanas, ja pastāv kāds no šiem

kritērijiem:

1) sūdzība neatbilst Publisko iepirkumu likumā noteiktajām prasībām;

2) attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis

iesniegts un izskatīts iesniegums;

3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības

apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības.

13 / 22

Sūdzības izskatīšana administratīvā kārtībā

Sūdzības, par iepriekš minēto 1) un 3) punktu pārkāpumiem, var tikt iesniegtas sekojošos termiņos:

• 10 dienu laikā pēc dienas, kad publiskā iepirkuma un metu konkursa rezultāti nosūtīti

attiecīgajai personai pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai

nodota personiski;

• 15 dienu laikā pēc dienas, kad publiskā iepirkuma un metu konkursa rezultāti nosūtīti

attiecīgajai personai pa pastu;

• 10 dienu laikā pēc dienas, kad brīvprātīgais paziņojums par iepirkuma rezultātiem publicēts

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja

iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.

Sūdzības attiecībā uz tehniskajām specifikācijām, var tikt iesniegtas šādos termiņos:

• 10 dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, - attiecībā uz atklāta

konkursa nolikumā un paziņojumā par līgumu iekļautajām prasībām;

• 4 darba dienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu iesniegšanas termiņš, - attiecībā uz

slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā un paziņojumā par līgumu, kā arī dokumentos par

sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai konkursa dialoga dokumentos

un paziņojumā par līgumu iekļautajām prasībām;

• 4 darba dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, - attiecībā uz

slēgta konkursa, sarunu procedūras vai konkursa dialoga uzaicinājumā iekļautajām prasībām;

• 10 darba dienas pirms tam, kad beidzas metu iesniegšanas termiņš, - attiecībā uz metu

konkursa nolikumā un paziņojumā par metu konkursu iekļautajām prasībām;

• 2 darba dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, - attiecībā uz

iepirkuma dokumentos iekļautajām prasībām procedūrai, kas sīkāk paskaidrota Publisko

iepirkumu likuma 2.pielikumā, B sadaļā (galvenokārt ikdienas pakalpojumi).

Pārsūdzības izmaksas

Līdz pat 2010.gada vidum bija piemērojama samaksa par sūdzības iesniegšanu. Maksa bija atkarīga

no publiskā iepirkuma vērtības (EUR 700 – EUR 142 000). Šis maksājums bija nodrošinājums, kurš

varēja tikt atgriezts, ja sūdzība bija pamatota. Satversmes tiesa savā 2010.gada 19.aprīļa spriedumā

Nr.2009-77-01 noteica, ka šāda veida maksājums ir nesamērīgs tiesību ierobežojums uz taisnīgu

tiesu, kas noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Tādējādi pretēji ierastajai praksei šajā jomā Latvijas

normatīvie akti neparedz nekādas nodevas par sūdzības iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā.

Gadījumā, ja lieta nonāk līdz tiesai, valsts nodeva ir EUR 28,46.

Aptuvenais sūdzību izskatīšanas ilgums administratīvā procesa kārtībā

Iesniegumu izskatīšanas komisijai, kuru izveidojis Iepirkumu uzraudzības birojs, ir jāizskata sūdzība 1

mēneša laikā pēc tās saņemšanas. Ja nav iespējams ievērot šo termiņu objektīvu iemeslu dēļ,

Komisija to var pagarināt, par to brīdinot iesniedzēju. Sūdzības iesniedzējam ir tiesības rakstveidā

atsaukt savu iesniegto sūdzību jebkurā laikā, kamēr Iesniegumu izskatīšanas komisija nav pieņēmusi

lēmumu sakarā ar attiecīgo sūdzību.

14 / 22

Lēmums atstāt sūdzību bez izskatīšanas var tikt apstrīdēts administratīvajā tiesā likumā noteiktajā

kārtībā, viena mēneša laikā kopš Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmuma pieņemšanas dienas.

Tiesai lieta ir jāizskata saprātīgā laikā. Ir sarežģīti precīzāk noteikt lietas izskatīšanas ilgumu

administratīvā procesa kārtībā.

15 / 22

Lietuva

16 / 22

Lietuva

I Izslēgšanas principi





Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likums ( turpmāk – „Publisko iepirkumu likums”) paredz, ka

līgumslēdzēja iestādei ir pienākums nodrošināt, ka iepirkumu procedūras un iepirkuma uzvarētāja

izvēle atbilst vienlīdzības principam, diskriminācijas aizlieguma principam, savstarpējas atzīšanas

principam, proporcionalitātes un atklātības principiem. Publisko iepirkumu principu pārkāpumi ir

atzīstami par obligāto prasību pārkāpumiem, jo šie principi tāpat kā citas Publisko iepirkumu likuma

obligātās prasības ir saistīti ar sabiedrības interešu aizsardzību. Šāda prakse un likuma normu

interpretācija ir arī nostiprināta ar Lietuvas Augstākās tiesas spriedumiem.1

Obligātās izslēgšanas iemesli (iestādes pienākums izslēgt pretendentu)

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu obligātās izslēgšanas iemesli no iepirkuma procedūras ir šādi:2

1) ja pret piegādātāju, kurš ir fiziska persona vai piegādātāja, kurš ir juridiska persona, vadītāju,

vai apvienības galveno dalībnieku, kuram ir tiesības piedalīties darījumā juridiskas personas

vārdā, vai grāmatvedi vai jebkuru citu personu, kurai ir tiesības sagatavot un parakstīt

piegādātāja grāmatvedības dokumentus, ir vērsta apsūdzība vai, ja pēdējo piecu gadu laikā pret

to ir bijusi vērsta apsūdzība par organizētas grupas izveidi vai vadību, par

a) kukuļdošanu,

b) starpniecību kukuļošanā,

c) kukuļņemšanu,

d) krāpšanu,

e) kredīta, aizdevuma vai atbalsta izmantošanu neatbilstoši tā mērķiem vai

paredzētajai procedūrai,

f) krāpšanu ar kredītu,

g) izvairīšanos no nodokļu nomaksas,

h) nepatiesu ienākumu, peļņas vai aktīvu informācijas sniegšanu,

i) nodokļu atskaites neaizpildīšanu vai jebkāda cita pārskata dokumenta

neiesniegšanu,

j) jebkāda īpašuma nelikumīgu iegūšanu vai pārvaldīšanu,

k) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai,

1 Lietuvas Republikas Augstākās tiesas Spriedums civillietā Nr. 3K-3-583-2008.

2 1996.gada 13.augusta Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likuma Nr. I-1491 33.panta pirmā daļa, ar grozījumiem un papildinājumiem.

17 / 22

2) ja pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi vērsta apsūdzība pret piegādātājiem no citām valstīm par

noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas uzskaitīti

direktīvas 2004/18/EK 45.panta pirmajā daļā.


Līgumslēdzēja iestādei ir rīcības brīvība noteikt brīvprātīgās pretendenta izslēgšanas iemeslus no

publiskā iepirkuma.3 Līgumslēdzēja iestāde var noteikt brīvprātīgās izslēgšanas iemeslus, bet šāds

pienākums nav noteikts obligāti. Brīvprātīgās izslēgšanas iemesli ir piemērojami tad, ja tie ir bijuši

iekļauti publiskā iepirkuma noteikumos,4 un tie katrā publiskajā iepirkumā var būt atšķirīgi.

1) Pretendentam ir uzsākts bankrota process, tas tiek likvidēts, tam ir strīds ar kreditoriem, ir

ierobežota vai apturēta tā saimnieciskā darbība vai tas ir analogā vai līdzīgā situācijā saskaņā

ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā tas ir reģistrēts;

2) Pretendents ir pakļauts reorganizācijas procesam tiesvedības ietvaros, bankrota

pasludināšanai tiesvedības procesā vai ārpus tā, uzsāktam piespiedu likvidācijas procesam vai

mierizlīguma noslēgšanai ar kreditoriem vai jebkādam citam līdzīgam procesam saskaņā ar

normatīvajiem aktiem valstī, kurā tas ir reģistrēts;

Brīdis, ar kuru piegādātājam vairs nav tiesību piedalīties publiskajā iepirkumā pamatojoties uz

pastāvošiem brīvprātīgās izslēgšanas iemesliem, ir lēmuma par attiecīgā procesa uzsākšanu

spēkā stāšanās brīdis (tiesas spriedums, u. tml.).

3) Pret fizisku vai juridisku personu ir vērsta apsūdzība vai spriedums par apsūdzību stājies

spēkā pēdējo piecu gadu laikā par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, īpašumtiesībām

un īpašuma interesēm, intelektuālo īpašumu vai industriālo īpašumu, ekonomikas un biznesa

praksi, finanšu sistēmu, civildienestu un publiskajām interesēm.

Šis ir brīvprātīgais izslēgšanas iemesls, kurš papildina obligātos izslēgšanas iemeslus, paredzot

papildu noziedzīgus nodarījumus, par kuriem paredzēta apsūdzība, kuri var tikt izmantoti par

pamatu pretendenta izslēgšanai no publisko iepirkumu procedūras.

4) Pretendents ir ticis sodīts par smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas tiek pierādīts ar

jebkādiem līdzekļiem, kas ir līgumslēdzēja iestādes rīcībā.

Ar jēdzienu „profesionālās darbības pārkāpums” ir saprotams konkurences tiesību, darba

tiesību, darba drošību, veselībai drošu darba apstākļu un vides aizsardzības regulējošo tiesību

aktu pārkāpums, par kuru piegādātājam, kurš ir fiziska persona, piemērojams administratīvais

sods, bet piegādātājam, kurš ir juridiska persona – piemērojamas ekonomiskās sankcijas

saskaņā ar Lietuvas Republikas normatīvajiem aktiem, ja ir pagājis mazāk par vienu gadu kopš

lēmuma par sankciju piemērošanu spēkā stāšanos. Ja piegādātājs, kurš ir juridiska persona un

piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, izdara Lietuvas Republikas Konkurences likuma 5.panta

3 1996.gada 13.augusta Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likuma Nr. I-1491 33.panta otrā daļa, ar grozījumiem un papildinājumiem.

4 Lietuvas Republikas Augstākās tiesas Spriedums civillietā Nr. 3K-3-567/2011.

18 / 22

pārkāpumu, šāds pārkāpums saskaņā ar šo paragrāfu ir uzskatāms par profesionālās darbības

pārkāpumu, ja ir pagājuši mazāk kā trīs gadi kopš sprieduma par ekonomisko sankciju, kas

atrunātas Lietuvas Republikas Konkurences likumā, piemērošanu spēkā stāšanos.

Līgumslēdzēja iestādei nav tiesību paplašināt profesionālās darbības pārkāpumu uzskaitījumu

vai pagarināt laika periodu, kurā šādi pārkāpumi nedrīkst būt izdarīti. Tāpat līgumslēdzēja

iestādei, izvēloties piemērot šo izslēgšanas iemeslu un pieprasot šo noteikumu ievērošanu, nav

tiesību izslēgt kādu profesionālo pārkāpumu veidu no uzskaitījuma, t.i., ja līgumslēdzēja iestāde

ir izvēlējusies šāda izslēgšanas iemesla piemērošanu, tam jātiek piemērotam pilnībā. Ja šādu

brīvprātīgās izslēgšanas iemeslu ir noteikusi līgumslēdzēja iestāde, tas kļūst saistošs tikai pēc

lēmuma par ekonomisko sankciju piemērošanu spēkā stāšanās.5

5) Nav izpildīts pienākums saistībā ar sociālās apdrošināšanas maksājumiem saskaņā ar

tiesību aktiem valstī, kurā pretendents ir reģistrēts vai dibināts.

Ir pietiekami, ja tiek pierādīts, ka sertifikāta izdošanas dienā piegādātājam nav parādu Sociālās

apdrošināšanas fondā. Likums nenosaka nekādu parāda slieksni, kas nozīmē, ka piegādātājam

ir jābūt absolūti brīvam no jebkādiem parādiem. Izziņa par sociālās apdrošināšanas norēķiniem

ir derīga 30 dienas pēc tās izdošanas.

6) Nav izpildīts pienākums attiecībā uz nodokļu nomaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem

valstī, kurā pretendents ir reģistrēts vai dibināts.

Uz šajā punktā norādīto brīvprātīgās izslēgšanas iemeslu attiecas tādi paši noteikumi, kā uz

piektajā punktā norādīto brīvprātīgās izslēgšanas iemeslu.

7) Pretendents ir vainojams būtiskā informācijas sagrozīšanā, kas var tikt pierādīta ar

jebkādiem līdzekļiem, kurus līgumslēdzēja iestāde var pamatot.

Šis izslēgšanas iemesls attiecas uz situāciju, kurā līgumslēdzēja iestāde atklāj un pierāda, ka

pretendents ir sniedzis krāpniecisku informāciju par tā kvalifikāciju (piemēram, tehnisko,

profesionālo, ekonomisko kapacitāti, u.tml.). Ja līgumslēdzēja iestāde saņem informāciju par to,

ka pretendenta sniegtā informācija ir nepatiesa, tai ir pienākums veikt darbības, lai pārbaudītu

piegādātāja sniegtās informācijas patiesumu.

8) Fiziska persona ir sodīta par nelegāla darba pieļaušanu, vai piegādātājs, kurš ir juridiska

persona, ir sodīts par nelegāla darba pieļaušanu trešo valstu pilsoņiem, ja no soda

piemērošanas ir pagājis mazāk kā viens gads.

5 Lietuvas Republikas Augstākās Administratīvās tiesas Spriedums administratīvajā lietā Nr. AS-143-216-11.

19 / 22

II Pārsūdzības process

Tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir atrunāti direktīvā 2007/66/EK. Tā kā saskaņā ar minēto

direktīvu dalībvalstis var izvēlēties atbilstošus kritērijus direktīvas mērķu sasniegšanai, Lietuvas

Republikas regulējums ir vairākos aspektos atšķirīgs.


Piegādātājam, kurš vēlas apstrīdēt līgumslēdzēja iestādes lēmumus vai darbības pirms publiskā

iepirkuma līguma noslēgšanas, vispirms ir jāiesniedz sūdzība līgumslēdzēja iestādē saskaņā ar

procesu, kas atrunāts Publisko iepirkumu likumā. Sūdzība ir iesniedzama, izmantojot faksu,

elektroniski vai pret parakstu kurjeram.6 Pēc sūdzības saņemšanas līgumslēdzēja iestādei

nekavējoties ir jāaptur iepirkuma procedūras līdz sūdzība ir pilnībā izskatīta un ir pieņemts lēmums.

Sūdzības iesniegšana līgumslēdzēja iestādei ir obligātā pirmstiesas stadija gadījumos, kad publiskā

iepirkuma līgums vēl nav noslēgts. Līgumslēdzēja iestādes lēmums, kas pieņemts pēc piegādātāja

sūdzības izskatīšanas, ir pārsūdzams tiesā.

Pārsūdzības termiņš

Publisko iepirkumu likums nosaka salīdzinoši īsus termiņus līgumslēdzēja iestādes lēmumu

pārsūdzēšanai. Mērķis, nosakot īsus pārsūdzības termiņus, ir padarīt iepirkumu procedūras ātrākas un

likt piegādātājiem rīkoties piesardzīgi un veikt pasākumus, lai aizsargātu to intereses un tiesības. Tas

arī kalpo kā līdzeklis civilo attiecību stabilitātes nodrošināšanai, proti, lai strīdi saistībā ar publisko

iepirkumu procedūrām un attiecīgi pašas procedūras neturpinātos nenoteiktu laika periodu.7

Piegādātājam ir pienākums iesniegt sūdzību līgumslēdzēja iestādei (izņemot par publisko līgumu

spēkā neesamību) šādos termiņos:8

1) 15 dienu laikā no rakstiska paziņojuma izsūtīšanas piegādātājiem par līgumslēdzēja iestādes

pieņemtajiem lēmumiem;

2) 10 dienu laikā (vienkāršotu publisko iepirkumu procedūru gadījumā – piecu darba dienu

laikā) no līgumslēdzēja iestādes lēmuma publikācijas, kur Publisko iepirkumu likums neparedz

izsūtīt piegādātājiem rakstisku paziņojumu par līgumslēdzēja iestādes pieņemtajiem lēmumiem.

Tādi paši noteikumi ir piemērojami publisko iepirkumu dokumentu un publisko iepirkumu paziņojumu

pārsūdzēšanai. Piegādātājam ir tiesības iesniegt prasību tiesā par publiskā iepirkuma līguma

atsaukšanu sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.


Pasūtītājam, kurš uzskata, ka līgumslēdzēja iestāde nav rīkojusies saskaņā ar Publisko iepirkumu

likuma prasībām un tādējādi ir pārkāpusi vai pārkāps tā likumīgās intereses, ir tiesības pārsūdzēt

6 1996.gada 13.augusta Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likuma 93.pants Nr. I-1491, ar grozījumiem un papildinājumiem.

7 Lietuvas Republikas Augstākās tiesas Spriedums civillietā Nr. 3K-3-170/2012.

8 1996.gada 13.augusta Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likuma 94.pants Nr. I-1491, ar grozījumiem un papildinājumiem.

20 / 22

līgumslēdzēja iestādes lēmumu, kurš neatbilst Publisko iepirkumu likuma prasībām un lūgt tā

atcelšanu vai grozīšanu.

Piegādātājs arī var celt prasību par publiskā iepirkuma līguma atsaukšanu. Tiesai ir jāatsauc publiskā

iepirkuma līgums, ja cita starpā (i) līgumslēdzēja iestāde ir noslēgusi publisko iepirkumu līgumu bez

publikācijas par starptautiskā līguma paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai bez

publikācijas par vienkāršotu līguma paziņojumu, kad tas nav atļauts saskaņā ar attiecīgajiem tiesību

aktiem, (ii) līgumslēdzēja iestāde ir pārkāpusi obligātos noteikumus, kas atrunāti Publisko iepirkumu

likumā, tādējādi samazinot izredzes piegādātājam tikt izvēlētam publiskā iepirkuma līguma

noslēgšanai.

Piegādātājs arī var prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kurus izraisījušas līgumslēdzēja iestādes

darbības (bezdarbība) vai lēmumi.

Turklāt piegādātājs var iesniegt prasību tiesā par pagaidu līdzekļu piemērošanu pret līgumslēdzēja

iestādi (piemēram, apturēt publisko iepirkumu procedūras, aizliegt parakstīt (vai) pildīt publisko

iepirkumu līgumu līdz ir pieņemts tiesas galīgais spriedums).

Tāpat tiesa var piemērot alternatīvas sankcijas, ja līgumslēdzēja iestāde pārkāpj Publisko iepirkumu

likuma prasības. Tiesai arī jābūt tiesībām neatcelt publiskā iepirkumu līgumu un piemērot alternatīvas

sankcijas, kaut arī publiskā iepirkuma līgums ir ticis noslēgts pretlikumīgi saskaņā ar likuma

noteikumiem, kur publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas sekas ir nepieciešams saglabāt sabiedrības

interešu aizsardzībai, ieskaitot ekonomiskās intereses, kas nav saistītas ar publiskā iepirkuma līguma

noslēgšanu, kā rezultātā publiskā iepirkuma līguma atcelšana novestu pie nesamērīga rezultāta.

Ekonomiskās intereses, kas tieši saistītas ar publiskā iepirkuma līgumu, cita starpā iekļauj arī

izdevumus, kas rodas no publiskā iepirkuma līguma izpildes kavēšanas, jauna publiskā iepirkuma

procedūras uzsākšanas, piegādātāja maiņas un juridiskās sekas, kas izriet no publiskā iepirkuma

līguma atcelšanas. Alternatīvie sodu veidi, kurus tiesa var piemērot ir:

1) Publiskā iepirkuma līguma termiņa saīsināšana; vai

2) Sods, kuru piemēro līgumslēdzēja iestādei un kurš nevar pārsniegt 10% no publiskā

iepirkuma līguma summas, vai atsevišķos gadījumos – 10% no publikā iepirkuma līguma

izpildītās daļas.

Pārsūdzības procesa izmaksas

Sūdzības iesniegšanai līgumslēdzēja iestādei nav piemērojama valsts nodeva. Ceļot prasību tiesā pret

līgumslēdzēja iestādi par tās lēmumiem, ir maksājama valsts nodeva EUR 290 apmērā.

Aptuvenais pārsūdzības procesa ilgums

Līgumslēdzēja iestādei ir pienākums izskatīt sūdzību un pieņemt pamatotu lēmumu ne vēlāk kā piecu

darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas brīža un sniegt rakstisku paziņojumu par pieņemto

lēmumu piegādātājam, kurš iesniedzis sūdzību, ieinteresētajiem kandidātiem un pretendentiem ne

vēlāk kā nākamajā darba dienā.

21 / 22

Līgumslēdzēja iestādes lēmumi ir pārsūdzami tiesā 15 dienu laikā. Ja līgumslēdzēja iestāde neizskata

iesniegto sūdzību noteiktajā laikā, piegādātājam ir tiesības iesniegt sūdzību vai celt prasību tiesā 15

dienu laikā no dienas, kurā līgumslēdzēja iestādei vajadzēja iesniegt rakstisku paziņojumu par

pieņemto lēmumu piegādātājam, kurš iesniedzis sūdzību, ieinteresētajiem kandidātiem un

ieinteresētajiem pretendentiem.

Saskaņā ar Lietuvas Republikas Civilprocesa likumu, prasības, kas izriet no publisko iepirkumu

attiecībām parasti ir izskatāmas rakstveida procesā, t.i., netiek noturētas tiesas sēdes. Civilprocesa

likums paredz saīsinātus procesuālos termiņus prasību izskatīšanai. Praksē prasības izskatīšana

prasa 3 līdz 6 mēnešus pirmajā tiesas instancē.

22 / 22

Par VARUL

Kopš VARUL dibināšanas 1994.gadā birojs ir kļuvis par vienu no vadošajiem advokātu birojiem Baltijā.

VARUL ir četri biroji – Igaunijā, Lietuvā un Latvijā, un tajā ir nodarbināti vairāk nekā 90 kvalificētu

juristu un advokātu. Birojs sniedz juridiskās konsultācijas vietējiem un starptautiskiem klientiem visos

biznesa tiesību aspektos.

Kontakti

IGAUNIJA

Kristina Laarmaa

Zvērināta advokāte

Ahtri 6a, 10151 Tallina

tel +372 626 4300

[email protected]

LATVIJA

Dace Indāne

Zvērināta advokāte

Kaļķu iela 15, LV-1050 Rīga

tel +371 6722 2237

[email protected]

LIETUVA

Tomas Venckus

Partneris, Zvērināts advokāts

Konstitucijos ave. 7 LT-09308 Vilņa

tel +370 5248 7337

[email protected]

publiskais iepirkums baltija_2014_lat

Law