ADRESE: DZIRNAVU IELA 42-11, RĪGA, LATVIJA, LV-1010 REĢ. NR. 40008010647TĀLRUNIS: (+371) 67216061 FAKSS: (+371) 67216031 E-PASTS: LSA@LSA.LV; MĀJAS LAPA: HTTP://LSA.LV

PROTOKOLS06.03.2010. Rīgā Nr. 2010/PP1

LSA 15. KONGRESA PROTOKOLS

Kongresa delegāti:

LU:1.Dana Prižovoite2.Edvards Ratnieks 3. Igrīda Buliņa4.Edgars Bērziņš5.Jānis Veide6.Kārlis Ziediņš7.Liene Pommere8.Linda Estere Laiviņa9. Inguna Zariņa10. Juris Janums 11. Mārtiņš Līdaks12. Zane Ozola13. Mārtiņš Zviedris 14. Rihards Blese 15. Viesturs Razumovskis16. Austris Cīrulis 17. Līga Zaķe 18. Zane Pommere 19. Liene Krilovska

RTU:1. Asnate Kažoka 2. Aleksandrs Pliska3. Jānis Boginskis4. Anna Ivanova5. Aigars Maģītis6. Juris Iljins 7. Antons Fedorenko8. Līga Indriksone 9. Elīna Garklāva10. Felicita Ozere11. Kaspars Greckis 12. Ieva Radziņa13. Nauris Pauls 14. Klāvs Vabulnieks 15. Kristaps Kuzņecovs16. Artūrs Zeps 17. Liene Amoliņa

18. Maksims Mironovs

LLU:1. Daiga Ziediņa2. Māris Līsovs3. Jana Svaunska4. Solvita Fridrihsone 5. Zane Stalte6. Zane Jaundžeika

BAT:1. Anete Veipāne 2. Anastasija Bodiča3. Gundars Strazdiņš4. Jānis Ābele 5. Ance Krūmiņa6. Artūrs Vītols 7. Madara Rube8. Jānis Dāboliņš9. Līga Gablika 10. Kristiāna Tumena11. Kristīne Strode 12. Sabīne Bukša13. Toms Ritums

BSA:1. Kristaps Laucis 2. Dmitrijs Sarafanovs3. Alona Vasilkova4. Igors Sarainovs5. Ivans Romanovs6. Kristīna Erlecka7. Svetlana Karelova8. Tatjana Jeršova9. Tornike Teneishvili10. Vladimirs Strolis

RSEBAA:1. Natalja Turkova2. Diana Titova3. Jūlija Lavrinoviča4. Mudīte Voitiša5. Mihkeļs Kersna6. Stefanie Thuringer7. Rihards Graudiņš

RSU:1. Anna Iesalniece2. Ilze Bertāne 3. Kārlis Mičulis 4. Krišjānis Ozols 5. Laila Ludborža

6. Lāsma Graudiņa7. Maruta Skudra 8. Roberts Fedosejevs9. Anna Cīrule 10. Sindija Podaviļņika11. Santa Trokša 12. Jevgēnijs Rjašcenko

TSI:1. Vjaceslavs Drozodvs2. Natalja Koļesņika3. Davļatdžons Huškadamovs4. Igors Minalta5. Jeļena Rassohina6. Jekaterina Čerņavka7. Stepans Gavrilovs 8. Kristīna Ivanxhukova9. Ļudmila Kauhova10. Romanenko Stanislavs11. Jūlija Gerasimova

RPIVA:1. Valērija Abaševa2. Liene Roze3. Zane Grante 4. Inga Čulkstēna5. Alīna Gapanova6. Andīna Telnere7. Ermanis Grīnvalds8. Laura Bartkēviča9. Aļona Sorokina 10. Kaspars Spundiņš

LiepU:1. Agnis Timermanis 2. Pāvels Juris 3. Dace Kantmane4. Daira Kārkliņa5. Elita Medne 6. Elīza Danenfelde Ķirpe7. Elina Magonite8. Krista Jansone 9. Kristīne Milberga10. Laura Maisiņa

BA:1. Kaspars Lagzdiņš 2. Liene Putniņa3. Ieva Zundāne 4. Jeļena Gvardina 5. Kaspars Sprindžuks

EKA:1. Lāsma Mecendorfa2. Baiba Sīka3. Renāte Saleniece 4. Kristīne Logina 5. Edgars Čerkovskis 6. Līva Cīrule 7. Matīss Fancis8. Liene Nollava9. Ieva Rubīna

ViA:1. Anna Igoņkina2. Baiba Cimoška 3. Ieva Tutāne 4. Dace Zviedre 5. Jānis Liepiņš6. Līva Geistarte7. Marta Jumeja

STA:1. Alīna Biseniece 2. Aigars Saukums 3. Evelīna Lubāne 4. Gunta Petrova5. Haralds Skrodelis 6. Ināra Laganovska7. Roberts Siliņš

VeA:1. Elviss Kuštans 2. Kārlis Beigats3. Solveiga Požarska

PA:1. Aleksandrs Jurans 2. Sorokins Vsevolods3. Tatjana Raicuka 4. Vitālijs Briška

LKA:1. Katrina Butāne 2. Darja Krizska3. Zane Geistarte4. Līga Mežāka5. Zane Freifalte

REA:1. Emīls Kreislers 2. Krišjānis Mazurs 4. Mārtiņš Kozlovskis5. Santa Pavloviča

6. Mārtiņš Sīlis

RJA:1. Māris Butāns

Viesi:Mārtiņš Krusts, Santa Zvejniece, Dace Grante, Dainis Jakovels, Kristaps Riežnieks, Inga Saknīte, Mārtiņš Eņģelis, Rinalds Gulbis, Vita Taube, Ainārs Leijējs, Jurita Krūma, Kristīne Rācene, Miks Muižarājs, Alise Vilumsone, Gunita Kuļikoska, Eva Skujiņa, Santa Lakševica, Edgars Čurkste, Kristīne Karašniece, Ārija Konstantinova, Gita Rēvalde, Tatjana Koķe, Ieva Kumpiņa, Edgars Grūbe.

Darba kārtība:

1. Kongresa atklāšana. LSA prezidentes A.Cīrules uzruna;2. Izglītības un zinātnes ministres uzruna;3. Latvijas Universitātes vadības pārstāvja uzruna;4. Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja E. Ratnieka uzruna;5. Mandātu komisijas ziņojums;6. Sēdes vadītāja un protokolētāja ievēlēšana;7. Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana;8. Darba kārtības apstiprināšana;9. Valdes ziņojums par LSA darbību 2009./10. gadā;10. Revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana;11. LSA gada pārskata apstiprināšana;12. LSA Revīzijas komisijas 2010./11.gadam izvirzīšana un apstiprināšana;13. Prezidenta amata kandidātu uzrunas;14. Jautājumi un debates par LSA prezidenta amata kandidātiem;15. Balsojums par prezidenta amata kandidātiem;16. Pusdienas;17. Prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošana;18. Statūtu grozījumu apstiprināšana;19. Budžeta 2010./11. gadam apstiprināšana;20. Vadlīniju 2010./11. gadam apstiprināšana;21. Noslēgums.

1. Kongresa atklāšana. LSA prezidentes A.Cīrules uzruna

A.Cīrule: Lūdzu visus ieņemt savas vietas. Aicinu Latvijas Universitātes kori DeCoro.

Skan Latvijas Republikas himna un studentu himna Gaudeamus.

A.Cīrules uzrunaA.Cīrule: Sveiciens LSA Kongresā. Šodien mums ir jāpieņem ļoti pārdomāti lēmumi. Un tieši šodien, nevis rīt. Ilgi nerunāšu, bet novēlu mums pieņemt pārdomātus lēmumus. LSA 15. Kongress ir atklāts.

2. Izglītības un zinātnes ministres uzruna

T.Koķe: Godājamie Kongresa delegāti, viesi, visi klātesošie. No visas sirds sveicu LSA 15. Kongresā, jo tas ir Kongress ar pietiekami iespaidīgu kārtas numuru. 15 gadi ir pietiekami ilgs laika posms organizācijai. Ticu, ka šo 15 gadu laikā saturiski tiek analizēta tā darbība, ko esat veikuši un vairota pieredze katram nākamajam darbības posmam. Jūs strādājat cītīgi, Kongresu sasaucat reizi gadā un katru gadu arī vēlat jaunu prezidentu. Izsaku cerību, ka LSA ir un būs konstruktīvs partneris augstskolās, arī ministrijai. Nekas cits mums neatliek kā izcili cilvēki ar zināšanām, līdz ar to izcilas mācību iestādes. LSA pārstāvji ar līdzvērtīgām pilnvarām piedalās dažādās institūcijās –AIP utt. Arī AIKNC valdē ir LSA pārstāvis. Taču gribu teikt, ka šīs lietas ir ļoti lielas privilēģijas un tās nāk ar lielu atbildību. Citās valstīs šādas privilēģijas nemaz nav. Tāpēc aicinu intensīvi piedalīties šajās pārstāvniecībās, kā arī mācīt savus Eiropas kolēģus. Latvijā augstskolu autonomiju jūtam no 1995. gada. Aicinu izmantot šo autonomiju – saprast to, ka katra augstskola ir autonoma savā darbībā. Likums paredz studentu tiesības augstskolās, tajā skaitā veto tiesības. Daudzās valstīs šādu tiesību nemaz nav. Taču tas prasa kompetentu pieeju lēmumu pieņemšanā. Aicinu tieši ar tādu apziņu šīs tiesības arī izmantot. Tuvākajā laikā mums ir ļoti daudz darāmā. Jūs jau zināt, ka IZM atbild ne tikai par augstāko izglītību, bet visu izglītību, valodām, arī sportu. Ļoti daudz darāmā ir arī augstākajā izglītībā. Pārmaiņas šobrīd skatāmies 3 gadu periodā – līdz 2012. gadam. Studentiem esmu pateicīga, jo šī pārmaiņu plāna sagatavošanā ir iekļautas tādas idejas kā “nauda seko kvalitātei” u.c. Šobrīd apspriežam šo plānu arī ar citiem sociālajiem partneriem. Turpinām pie plāna strādāt, jo tā, kā paši šos akcentus saliksim, tā arī īstenosim. Es kā ministre vienmēr esmu un būšu jūsu – studentu – pusē. Jūs esat galvenie iesaistītie augstākajā izglītībā. Atzinīgi vērtējam LSA un jo īpaši A.Cīrules organizēto Boloņas procesu. Jūs droši vien zināt, ka tūlīt Ungārijā un Austrijā būs Boloņas ministru konference, kas sakrīt ar Boloņas procesa gadadienu. Es esmu arī parakstījusi šo deklarāciju pirms 10 gadiem, un mēs tādi esam tikai 2 Eiropas ministri – es un Igaunijas izglītības ministrs. Ar A.Cīruli šajā konferencē prezentēsim, ko Latvija ir ieguvusi no Boloņas procesa. Esmu gandarīta par to, ka pēdējā laikā Saeimā diezgan cikliski tiek skatīts Augstākās izglītības likumprojekts. Pateicos par vienotu, konstruktīvu attieksmi, jo sevišķi lielajās lietās – mobilitāte, kopīgie grādi utt. Mans plāns ir, lai šo pavasar šo AIL pieņem Saeimā.Padoma veidā vēlos uzsvērt, lai LSA, nākot klajā ar kādu viedokli publiski, iespējami vairāk ņem vērā visu studentu intereses – gan pilna, gan nepilna laika, gan maksas, gan budžeta studentus, kā arī aicinu uz konstruktīvu sadarbību ar Latvijas jauno zinātnieku apvienību.Daudzi studenti veido ietekmīgu un progresīvu spēku, kas iniciē un nodrošina pārmaiņas un izaugsmi augstākajā izglītībā, kas nozīmē pārmaiņas un izaugsmi savai valstij. Studēsim Latvijā! Vēlu sekmīgu darbu Kongresā!

P.Jurs: Paldies, ka atnācāt. Man kā ierēdņa studentam ir tikai viens cilvēcīgs jautājums – publiskajā telpā vienreiz minējāt, ka Jums nav politiskās atbildības – kādas ir Jūsu sajūtas, atrodoties studentu priekšā, kuri ir pieprasījuši Jūsu demisiju?

T.Koķe: Man noteikti ir atbildība un politiskā atbildība par šo jomu. Man ar studentiem ir saistība jau no 1983. gada, es docēju kursus augstskolās, man tas vienmēr ir bijis mīļākais darbs. Kas attiecas uz demisijas pieprasīšanu – es citēšu Marka Tvena dēlu. Viņš, bērns būdams, domāja, ka viņa tēvs ir liels muļķis. Tikai paaugoties, viņš saprata, cik gudrs patiesībā viņa tēvs ir. Gribu pateikt to, ka jaunības maksimālisms un profesionālā pieredze ir tas, kas var palīdzēt.

3. Latvijas Universitātes vadības pārstāvja uzruna

Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa video uzruna.

4. Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja E. Ratnieka uzruna

E.Ratnieks: Labdien Kongresa delegāti un viesi. Latvijas studenti šogad bija ļoti vienoti – gan ielās, gan savās prasībās, gan kopmītnēs kopīgi studējot. Ceru, ka nākamais prezidents šo vienotību saglabās. Ja arī kādreiz mums nav vienots viedoklis, mēs tomēr cīnāmies par kopējām studentu interesēm. Man ir prieks, ka šis Kongress notiek tieši Latvijas Universitātē. Ceru, ka darbs ritēs ļoti raiti uz priekšu. Latvijas Universitātes Studentu padomes vārdā novēlu nākamo gadu pavadīt, domājot par visām, patiešām visām Latvijas augstskolām – valsts, privātajām, lielajām, mazajām. Lai jums patīkams šis Kongress Latvijas Universitātē!

A.Cīrule aicina kori DeCoro ar priekšnesumu.

5. Mandātu komisijas ziņojums

A.Cīrule aicina Mandātu komisiju ziņot par ieradušos delegātu skaitu un to, vai ir kvorums.

I.Kumpiņa: Mandātu komisija ziņo, ka ir ieradušies 149 delegāti. Ir kvorums.

6. Sēdes vadītāja un protokolētāja ievēlēšana

A.Cīrule: Statūtos ir paredzēts, ka Kongresu vada LSA prezidents vai viņa deleģēts pārstāvis. Tā kā Kongresu vadu es, tad mums nav nepieciešams apstiprināt sēdes vadītāju.

A.Cīrule aicina par sēdes protokolētāju ievēlēt Ingu Saknīti.

Nav iebildumu.

Nolemts par sēdes protokolētāju ievēlēt Ingu Saknīti.

7. Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana

A.Cīrule aicina izvirzīt kandidātus Balsu skaitīšanas komisijai.

LU SP izvirza Edgaru Čurksti.RTU SP izvirza Antonu Fidorenko.RPIVA SP izvirza Lieni Rozi.BAT SP izvirza Kristīni Strodi.RSU SP izvirza Annu Iesalnieci.

A.Cīrule aicina apstiprināt Balsu skaitīšanas komisiju šādā sastāvā:Edgars Čurkste (LU), Antons Fidorenko (RTU), Liene Roze (RPIVA), Kristīne Strode (BAT), Anna Iesalniece (RSU).

Nav iebildumu.

Nolemts apstiprināt Balsu skaitīšanas komisiju šādā sastāvā:

Edgars Čurkste (LU), Antons Fidorenko (RTU), Liene Roze (RPIVA), Kristīne Strode (BAT), Anna Iesalniece (RSU).

8. Darba kārtības apstiprināšana

A.Cīrule aicina sniegt priekšlikumus Darba kārtībai, ja tādi ir.

J.Iljins: Kas ir paredzēts Statūtu grozījumos?

A.Cīrule: Statūti paredz konkrētu valdes locekļu skaitu, bet katrs prezidents nāk ar savu Valdes modeli.

A.Cīrule aicina apstiprināt Darba kārtību bez grozījumiem.

Nav iebildumu.

Nolemts apstiprināt Darba kārtību bez grozījumiem.

9. Valdes ziņojums par LSA darbību 2009./10. gadā

A.Cīrule prezentē Valdes darbību 2009./10. gadā. Prezentācija pieejama Kongresa delegātiem un viesiem.

A.Veipāne prezentē LSA budžeta izlietojumu 2009./10. gadā. Dokuments pieejams Kongresa delegātiem un viesiem.

A.Zeps: Kāds ir konta stāvoklis uz šo brīdi?

A.Veipāne: Virs 10 000 Ls.

A.Zeps: Vai tas nozīmē, ka nākamajā gadā SP biedru naudas tiks samazinātas, jo 10 000 Ls jau ir kontā?

A.Veipāne: Jā.

J.Dāboliņš: Vai biedru naudu tabulu – kurš ir samaksājis, kurš nav – būs iespējams redzēt?

A.Cīrule: Tas ir iekļauts Revīzijas komisijas ziņojumā.

J.Dāboliņš: Vai mēs izskatīsim to jautājumu, ka tām SP, kuras nav samaksājušas biedru naudas, varētu atņemt mandātus?

A.Cīrule: Ja kāds ierosina Kongresam lemt par to, tad ir iespēja Kongresam pieņemt lēmumu, ka mandāti ir tikai tām SP, kuras iepriekšējā gadā ir samaksājušas biedru naudas.

A.Cīrule aicina apstiprināt Valdes ziņojumu par 2009./10. gadu.

Iebildumu nav.

Apstiprināts Valdes ziņojums par 2009./10. gadu.

10. Revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana

J.Iljins: Revīzijas komisija tika ievēlēta iepriekšējā Kongresā. Šobrīd esam šeit divi no trim ievēlētajiem – es un Gundars Strazdiņš. Šis ziņojums ir periodā līdz 22. februārim. Šis tas ir mainījies pēdējā pusotrā nedēļā, ko es arī šeit pastāstīšu. Biedru naudu maksājumi – SP ir samaksājušas biedru naudas 78,4 % apmērā. Mainījies ir tas, ka RTU pēdējās pusotras nedēļas laikā ir samaksājusi savu pēdējo ceturto daļu, tāpat arī RSU, tāpēc šīs abas SP ir samaksājušas biedru naudas pilnā apmērā. Par LU SP biedru naudu – bija iztrūkums LU SP biedru naudas maksājumā, bet LSA dome ārkārtas domes sēdē lēma, ka šo summu LU SP var atmaksāt kā citādi. Tagad mums ir jālemj, vai LU SP ir atmaksājusi šo summu.

E.Ratnieks: LU SP gatavojas samaksāt LSA vecus telefona rēķinus aptuveni 350 Ls apmērā.

A.Zeps: Bet tas nav pilns parāda apmērs.

A.Veipāne: Domes sēdē, kad tika lemts šis jautājums, tika nolemts, ka šis parāds tiek dzēsts ar telefona rēķinu un atlikusī summa – par Kongresa telpām – es nevaru to vienpersoniski nolemt, tāpēc - tas nav attiecināms.

J.Iljins: Turpinām ar Revīzijas komisijas ziņojumu. Lūgums turpmāk LSA valdei laicīgi saskaņot šos maksājumus ar SP. Ir nepieciešams, lai SP biedru naudas tiktu maksātas regulāri, lai varētu regulāri maksāt algas Valdes locekļiem, kā arī organizēt seminārus utt. Finanšu virzienam turpmāk ir ļoti jāpiestrādā pie tā, lai biedru naudas tiek maksātas regulāri, pilnā apmērā.Lai arī Domes sēžu pusdienas ir iekļautas LSA budžetā, SP parasti tomēr tiek lūgts nodrošināt pusdienas no saviem līdzekļiem. Turpmāk vajadzētu tomēr apmaksāt šo par budžetā paredzētajiem līdzekļiem, bet tāpēc SP ir nepieciešams laicīgi maksāt biedru naudas, lai LSA šim ir līdzekļi.Kopumā ienākumus vērtējam kā labus, jo procents ir diezgan liels – ap 80%. Citus gadus ir bijis švakāk, tātad progress ir, bet nākotnē noteikti ir iespēja tiekties vēl augstāk.Sponsoru piesaiste – apstiprinot iepriekšējo budžetu, lēmām, ka 30% budžeta jābūt sponsorētiem. Tomēr, kā zināms, ir krīze un tāpēc sponsorus piesaistīt ir bijis ļoti grūti. Ir piesaistīti sponsori materiālā izteiksmē dažādu semināru organizēšanā, bet diemžēl vispār nav piesaistīti sponsori finansiālā izteiksmē.Debitoru jautājums – kā zināms, LSA ir debitoru parāds vairāku tūkstošu apmērā jeb t.s. U.Luckāna lieta. LSA šī gada laikā ir centusies uzsākt kriminālprocesu šajā jautājumā, tomēr prokuratūra ir noraidījusi šo pieprasījumu. Šobrīd šī lieta ir iestrēgusi.

E.Ratnieks: Šobrīd šo lieta domājam nodot parādu piedzinējiem.

J.Iljins: Ir vēl 7 000 Ls parāds, kas nav U.Luckāna laikā, bet šai naudai arī nav attasnojošu dokumentu. Iespējams, šie cilvēki, kas kādreiz bija Valdē, nemaz nezina par šo. Tomēr šī lieta gada laikā nav atrisināta. No M.Brenča saņēmu komentāru, ka viņam nekas nav bijis teikts par to, ka kaut kas būtu jādara arī ar šiem 7000 Ls, bet man tas šķiet pašsaprotami. Ceru, ka nākamā Valde šo jautājumu atrisinās.Kreditoru jautājums – kā zināms, IZM pirms vairākiem gadiem sponsorēja LSA projektus, bet LSA nebija sniegusi attaisnojošus dokumentus.

A.Veipāne: Šī gada sākumā LSA tikās ar IZM pārstāvjiem, un tika panākta vienošanās, ka LSA iesniedz atskaites par šiem projektiem. Šobrīd LSA ir iesniegusi divas no atskaitēm (par 2000 Ls), gaidām atbildi no IZM, kā arī vēl ir palikušas 2 atskaites.

J.Iljins: Tātad arī šis jautājums ir jārisina nākamajai Valdei. Man jāsaka liels paldies A.Veipānei, kas lieliski ir sakārtojusi šī gada grāmatvedību. Tika konstatētas nelielas nepilnības, bet tas ir par pagājušo periodu, bet šiem rēķiniem tika atrasts, kur tie tika iztērēti, tā ka viss ir kārtībā.Kopumā šobrīd ir sakārtota arī LSA lietvedība, ir tikai dažas nepilnības. Šobrīd situācija ir tāda, ka atkāpšanos no amata neparakstīja R.Gulbis, kas nozīmē, ka visu šo laiku R.Gulbis bija Sociālā virziena vadītājs. Tāpat arī A.Cīrule atkāpšanos no amata izsūtīja tikai listē, un beigās neatkāpās, jo nebija arī parakstīts iesniegums. Būtu jānolemj turpmāk par vienotu veidu – vai mēs pieņemam iesniegumu arī elektroniski vai tomēr nē.

J.Dāboliņš: Vai Revīzijas komisija ir aptaujājusi, cik sponsori ir piesaistīti? Vai pie tā ir pietiekami strādāts?

J.Iljins: Revīzijas komisija skatījās tikai uz to, kas ir piesaistīts. Konstatējām faktu, cik ir piesaistīts. Jo ļoti grūti ir Revīzijas komisijai analizēt, vai ir notikusi pietiekama piesaiste.

A.Veipāne: Es nevaru nosaukt konkrētu skaitli, cik procentuāli no uzrunātajiem sponsoriem tika piesaistīti, jo katrs projekta vadītājs piesaistīja līdzekļus saviem projektiem.

S.Podaviļņika: Vai Senatoru seminārs netika organizēts arī daļēji no RSU SP līdzekļiem?

A.Cīrule: Jā, tika.

G.Strazdiņš: Lai izvērtētu LSA valdes darbību, mēs veicām domnieku aptaujāšanu par to, kā Valde ir darbojusies savā darbības laikā. Vissliktāk novērtēts ir Sabiedrisko attiecību virziens un Juridiskais virziens, kas saistīts ar biežo virzienu vadītāju maiņu. Kopumā vērtējam, ka LSA valde ir darbojusies veiksmīgi, neskaitot to, ka ir nomainījušies vairāku virzienu vadītāji. Šīs valdes sākumā tika novērotas arī iekšējās komunikācijas problēmas, bet tās pēdējā laikā vairs netiek novērotas.

Kārlis (RSU): Cik šie rezultāti tiek uzskatīti par objektīviem, ja tikai 32 % ir snieguši atbildes?

J.Iljins: Tas procentuāli nemaz nav tik daudz, jo tāpat kā arī šodien Kongresā mums kvorums nav ar lielu rezervi. 32% nav liels procents, bet ir arī SP, kuras nekad neredzam Domes sēdēs, tāpēc no aktīvajiem domniekiem varam uzskatīt, ka aptuveni 50% ir atbildējuši, tātad rezultāti uzskatāmi par daļēji objektīviem.

A.Cīrule aicina apstiprināt Revīzijas komisijas ziņojumu.

Iebildumu nav.

Nolemts apstiprināt Revīzijas komisijas ziņojumu.

11. LSA gada pārskata apstiprināšana

A.Veipāne: Gada pārskats ir sastādīts par 2009. gadu. Tās būtiskākās izmaiņas ir tādas, ka uz gada sākumu debitoru summa ir salīdzinoši maza, bet uz gada beigām ir palielinājusies debitoru summa. Kopējā bilances summa perioda beigās ir palielinājusies. Izvērtējot ieņēmumus un izdevumus, arī

rezerves fonds ir ticis palielināts, jo ieņēmumi ir bijuši vairāk kā izdevumi. Ir redzams, ka biedru naudu apjoms ir audzis, tie ir nepilni 28 000 Ls. Dāvinājumi ir aptuveni 130 Ls. Saņemtās dotācijas ir 250 Ls, kas ir no Eiropas Studentu apvienības. Redzams, ka viena no lielākajām pozīcijām ir administratīvie izdevumi, tāpat arī projektu izdevumi. Ap 5000 Ls ir parādsaistību nokārtošana. Kopējais izdevumu apjoms ir aptuveni 22 000 Ls. Ieņēmumu/izdevumu starpība ir aptuveni 5 000 Ls, un par šo summu ir palielinājies fonds, kas būtībā ir pamatkapitāls.

J.Dāboliņš: Iepriekšējā Kongresā LU juristi aicināja nepubliskot personas kodus. Aicinu respektēt LU juristu viedokli un turpmāk šo nepubliskot.

E.Ratnieks: Es atbalstu.

A.Veipāne: Ierosinājums no manas puses saistībā ar debitoru lietu (U.Luckāna lietu u.c.), ko lūgtu lemt Kongresam, 5000 Ls apmērā veidot uzkrājumu, ar ko vēlāk būtu vienkāršāk dzēst parādu, ja nu gadījumā nav iespējams attaisnot šos U.Luckāna parādus utt. Lūdzu Kongrsu lemt par to, vai 5000 Ls atstāt pamatfondā vai arī veidot uzkrājumu.

P.Jurs: Būtu labi, protams, uzkrāt, bet es ieteiktu šo lēmumu pieņemt Domei.

A.Cīrule: Gada pārskatu apstiprina Kongress, to nevar deleģēt Domei.

A.Veipāne: Saprotu, ka šis priekšlikums tiek noraidīts un Gada pārskatu atstājam šādā formā.

A.Cīrule aicina apstiprināt Gada pārskatu par 2009. gadu.

Iebildumu nav.

Nolemts apstiprināt Gada pārskatu par 2009. gadu.

12. LSA Revīzijas komisijas 2010./11.gadam izvirzīšana un apstiprināšana

A.Cīrule aicina SP izvirzīt pārstāvjus Revīzijas komisijai.

RTU SP izvirza Aleksandru Plisku. Uztur kandidatūru.RSU SP izvirza Ilzi Bertāni.

A.Cīrule: I.Bertāne pašreiz nevar būt Revīzijas komisijas locekle, jo viņa šobrīd ir Valdes locekle.

RSU SP izvirza Robertu Fedosejevu. Uztur kandidatūru.

LiepU izvirza Pāvelu Juru. Uztur kandidatūru.

Kandidātu uzrunas

A.Pliska: Nu jau gandrīz gadu vadu RTU SP Finanšu un administratīvo nodaļu, līdz ar to ļoti labi pārzinu šīs lietas un uzskatu, ka varu kompetenti veikt šo darbu.

R.Fedosejevs: Uzskatu, ka esmu neatkarīgs pārstāvis un varēšu veikt šo darbu ļoti labi.

P.Jurs: Esošā pieredze, strādātjot LSA domē un vadot Liepājas pašvaldības iestādi, uzskatu, ka ar godprātību un sirdsapziņu turpināšu veikt savu darbu.

A.Cīrule aicina balsot par Revīzijas komisijas apstiprināšanu šādā sastāvā: Aleksandrs Pliska (RTU), Roberts Fedosejevs (RSU), Pāvels Jurs (LiepU).

Iebildumu nav.

Nolemts apstiprināt Revīzijas komisiju šādā sastāvā: Aleksandrs Pliska (RTU), Roberts Fedosejevs (RSU), Pāvels Jurs (LiepU).

Jautājums par mandātu piešķiršanu SP, kuras nav samaksājušas biedru naudas par iepriekšējo periodu

J.Dāboliņš: Vai mēs esam muļķi? Kāpēc es tā uzrakstīju? Ir daudzi cilvēki, kas godīgi maksā naudu. Kas notiek, ja daļa maksā un otra daļa izdomā – priekš kam maksāt? Pēc kaut kāda inerces principa aizvien vairāk un vairāk radīsies tādi, kas teiks – mēs maksājam, mūs pārstāv, viņi nemaksā, viņus pārstāv. Kāpēc es savas augstskolas vārdā gribēju šo sākt un izrunāt – tikt pie kaut kādas skaidrības par to, kā mēs rīkojamies – piemērojam kādas sankcijas, nepiemērojam sankcijas. Kongresam ir tiesības lemt atņemt balsstiesības tām SP, kuras nav samaksājušas savas biedru naudas.

K.Laucis (BSA): Gribu paturpināt par šo – REA SP nav samaksājusi biedru naudu. Vai viņa ir tiesīga izvirzīt prezidenta amata kandidātu?

R.Fedosejevs (RSU): Es pārstāvu viedokli, ka arī LU SP nav līdz galam samaksājusi savu biedru naudu, tāpēc arī šī augstskola nevarētu izvirzīt prezidenta amata kandidātu.

J.Veide (LU): Mums šobrīd ir 149 delegāti. Kvorumam ir nepieciešami 142, 143 kandidāti. Ja mēs atceļam dažas augstskolas, tad mums nav kvoruma.

J.Janums (LU): Atgādināšu LSA definīciju Augstskolu likumā. Mums ir jāpārstāv visu augstskolu studējošo intereses neatkarīgi no tā, vai viņi ir maksājuši vai nav maksājuši. Tas neatbrīvo mūs no pienākuma pārstāvēt studējošo intereses. Neatkarīgi no finansēm ar likumu esam studējošo interešu pārstāvji.

P.Jurs (LiepU): Nošķirsim divas lietas – LSA prezidenta ievēlēšanu un maksātnespējas lietu. Protams, ka tas nav godīgi pret tiem, kas ir samaksājuši. Bet vai nu apelēsim pie savas sirdsapziņas vai turpinām konstruktīvi šo Kongresu. Ikvienai pašpārvaldei taču ir tiesības izvirzīt prezidentu.

L.Graudiņa (RSU): Kvorums netiks sasniegts, tāpēc būs jāgaida vesels mēnesis, lai sasauktu vēlreiz Kongresu.

E.Ratnieks: LSA Kongresam ir tiesības, nevis pienākums atņemt balsstiesības. Jautājums ir – vai mēs atņemam visiem pēc kārtas, kas nav samaksājuši pilnu summu, vai tiem, kam ir 0 Ls samaksāti?

A.Zeps (RTU): Pirmkārt, mums ir dažādi cilvēki parādā, piemēram, U.Luckāns, tādā pašā veidā arī dažas pašpārvaldes. Šobrīd apsveram iespēju par parādu piedzinējiem, varbūt to nākotnē darīt arī ar SP. Vai nākamajās Saeimas vēlēšanās tiem, kas nav samaksājuši nodokļus, arī atņems balsstiesības?

Vai šajā brīdī mēs pērkam balsstiesības pasākumā, kurā pārstāvam studentus? Tādā gadījumā varbūt RTU SP var nopirkt kādas citas SP balsstiesības? Paldies.

J.Dāboliņš (BAT): Par to jautājumu juridiski ir jālemj Kongresam. Kāpēc bija tāds priekšlikums? Mēs katru gadu šo jautājumu atliekam – vienmēr nav kvoruma, vienmēr atliekam uz nākamo gadu. Kā ar šo var tikt galā?

A.Cīrule: BAT var ierosināt balsojumu par šo jautājumu, lai Kongress var lemt.

R.Gulbis (LU): Ja mēs ķeramies klāt tik būtiskām lietām kā biedru naudas samaksāšana, tad ķeramies klāt arī tam, ka Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka ir jāiesniedz iesniegums par biedriem Uzņēmumu reģistrā. LU ir bijis iesniegums par izstāšanos no LSA, un jauns iesniegums nav ticis saņemts.

P.Jurs (LiepU): Vai nu maksājam vai nemaksājam. Ja mēs pieņemam lēmumu – tie, kas nemaksā, tie prom. LU – vai jūs esat gatavi tagad pamest šo telpu? Vai nu – vai nu.

Solveiga (VeA): Izskanēja jautājums – pērk un pārdod. Vai ir kāds piedāvājums?

A.Cīrule aicina balsot par balsstiesību atņemšanu SP, kas nav samaksājušas biedru naudu pilnā apmērā.

Balsojuma rezultāti:73 PAR82 PRET5 ATTURAS

Nav nolemts par balsstiesību atņemšanu SP, kas nav samaksājušas biedru naudu pilnā apmērā.

13. Prezidenta amata kandidātu uzrunas

A.Cīrule: LSA ir saņēmusi 3 SP izvirzījumus prezidenta amata kandidātiem: LU SP ir izvirzījusi Edgaru Bērziņu, REA SP ir izvirzījusi Mārtiņu Sīli, RTU SP ir izvirzījusi Juri Iljinu. Ir iesūtīti divu kandidātu pieteikumi sekojošā secībā: Mārtiņš Sīlis, Edgars Bērziņš. 10 minūšu uzruna katram kandidātam. Kandidāta uzrunas laikā otrs kandidāts pamet telpu.

E.Bērziņš pamet telpu.

Mārtiņa Sīļa uzruna

M.Sīlis: Labdien, esmu Mārtiņš Sīlis. Pastāstīšu par sevi, par savu darbības programmu, kā arī par valdes modeli.Esmu pabeidzis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. Šobrīd studēju Rīgas Ekonomikas augstskolā, kur studijas beigšu 2012. gadā. Uzskatu, ka esmu piemērots prezidenta amatam, jo man ir laba pieredze darbam komandā, komandas prasmes un reprezentācijas prasmes. Mana darbības programma, lai LSA varētu turpmāk kvalitatīvi funkcionēt: ir jāuzlabo komunikācija starp LSA valdi un domi. Domei būtu jāsaņem nepārtraukta informācijas plūsma par to, kas tiek veikts, kā tas tiks veikts. Jebkura situācija, kad domnieki kaut ko nezina, nav pieļaujama. Ir jāpievēršas SP kapacitātes stiprināšanai, jo LSA pamats ir SP. Jo stiprākas ir SP, jo stiprāka ir LSA

kopumā. Ir jāveicina pieredzes apmaiņu starp SP, vajadzētu efektīvāk ar šo pieredzi dalīties. To varētu mēģināt organizēt ar regulārām SP vadītāju tikšanās reizēm. Ir jāturpina veidot un atjaunot LSA kā nopietna sadarbības partnera reputāciju. Vajadzētu veidot kopīgu, vienotu stāju. Ir jāveido lobēšanas mehānismi. Ir jāveido regulāras diskusijas ar visām augstākajā izglītībā iesaistītajām pusēm. Varētu atjaunot regulāras LSA prezidenta tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministru.Galvenie mērķi, ko panākt: AIL veiksmīga pieņemšana; studentu sociālās un finansiālās drošības panākšana – šeit varētu gan informēt studentus par riskiem, kas saistīti ar kredītiem eiro, kā arī runāt ar valdību par atbalsta mehānismiem studentiem. Studiju maksas izlīdzināšana – ja divās dažādās valsts augstskolās ir līdzīga profila studiju programmas, nav pieļaujams, ka katrā valsts augstskolā ir citādākas studiju maksas. Budžeta vietu sadales pārrēķins – gan starp dažādām sfērām, gan valsts un privātajām augstskolām. Tā ir jāveic pēc kvalitātes un prognozēm par darba tirgus situāciju pēc 3 vai 4 gadiem. LSA ilgtermiņa stiprināšana – atpazīstamības veicināšana. Tas ir svarīgi, jo LSA sevi pozicionē kā visus studentus pārstāvoša. Ja liela daļa studentu par to nezina, tad LSA nepilda savas funkcijas. Būtu vairāk jāiesaista studenti dažādos LSA semināros, organizējot publiskus, labdarības pasākumus. Ir jāpiesaista finansējums LSA – uzņēmumi, mecenāti u.c. Ir jāveido dialogs ar augstskolām, kas nav samaksājušas savu biedru naudu. Kas attiecas uz REA SP, tad tuvākajā laikā tiks samaksāta šī biedru nauda, šobrīd tas ir tehnisks jautājums. Ir jāveido dialogs ar augstskolām, japārliecina tās, ka to ir nepieciešams darīt. Iespējamie finansējuma modeļi – vienota studenta apliecība (līdzīgi kā Igaunijā jau šobrīd).Valdes modelis – tiktu likvidēts Iekšējās komunikācijas virziens un to uzņemtos Viceprezidents.

M.Sīlis pamet telpu.

Edgara Bērziņa uzruna

E.Bērziņš: Esmu Latvijas Universitātes virzīts pārstāvis LSA prezidenta amatam. Aizvadītais gads bija nopietnu pārbaudījumu pilns augstākās izglītības telpai, Latvijas studentijai kopumā. Ir skaidrs, ka šogad būs jāstrādā un jāstrādā ļoti aktīvi. Ir jāstrādā pie kreditēšanas reformas, transporta kompensāciju atjaunošanas, AIL pieņemšanas u.c. Ārējās darbības spektrs būs ļoti plašs – ārējā finansējuma piesaiste, tēla stiprināšana, pārliecības radīšana studentam, ka LSA ir tā organizācija, kas pārstāv studentu no brīža, kad tas uzsāk studijas, līdz studijas beidz.Šis gads ir vēlēšanu gads, un tas ir labvēlīgs LSA sev vēlamu lēmumu pieņemšanā.Augstākās izglītības kvalitāte ir ļoti svarīgs aspekts. Tajā pašā laikā ļoti svarīga ir augstākās izglītības pieejamība. Nav pieļaujama situācija, ka students nevar turpināt savas studijas tikai finansiālu apstākļu dēļ. Ir jādomā par kredītu piešķiršanu un kredītu atmaksu. Ir jāpanāk, ka kredīti tiek garantēti studentiem no valsts, kā arī tiek paplašināts galvotāju loks, piemēram, augstskolas.LSA ir jākļūst par spēku, kuru sadzird un kura viedokli ņem vērā. LSA ir jābūt tai institūcijai, kurai studenti tic.Valdes modelis – Viceprezidentam ir trīs padomnieki – privāto augstskolu, valsts augstskolu un koledžu jautājumos, kā arī 6 virzienu vadītāji.Es šeit nebūtu, ja es neticētu LSA un saviem spēkiem. Bet es ticu saviem spēkiem un es ticu, ka LSA manā vadībā ies labu ceļu un mums būs ļoti vērtīgs gads. Paldies.

M.Sīlis atgriežas telpā.

14. Jautājumi un debates par LSA prezidenta amata kandidātiem

J.Dāboliņš (BAT): Jūs abi divi principā atbalstat to, ka privātajām augstskolām ir valsts finansētas budžeta vietas. Vai esat gatavi virzīt šo jautājumu uz Domi un augstākām institūcijām?

M.Sīlis: Savu nostāju neesmu mainījis – zināmos gadījumos budžeta vietas ir jādod arī privātajām augstskolām, ja tām ir labāka kvalitāte.

E.Bērziņš: Arī es neesmu mainījis savu viedokli – ir jāpiešķir budžeta vietas arī privātajām augstskolām, ja netiek konkrēta studiju programma realizēta valsts augstskolām, kā arī pēc kvalitātes. Viennozīmīgi kritērijs ir kvalitāte un, ja konkrēta studiju programma tiek realizēta kvalitatīvāk, tad tai ir tiesības pretendēt uz budžeta vietām.

Jānis (LU): Mārtiņam – kāpēc motivācijas vēstulē tika minēts vārds “asociācija”?

M.Sīlis: Es ļoti atvainojos, tā tiešām ir mana neuzmanības kļūda. Manuprāt, tomēr šī kļūda nav tik nozīmīga, lai arī es vēlos, lai nebūtu tādu pieļāvis, bet tajā brīdī man šis vārds radās tik dabiski, jo šis vārds nav tik atpazīstams, un tas ir tas, uz ko būtu jātiecas, lai LSA kļūstu pietiekami atpazīstama, lai šādas kļūdas nerastos.

D.Zviedre (ViA): Mārtiņam – visu darbību pamatā ir dialogs. Kas ir agresīvākais bez dialoga, ko tu spētu izdarīt, lai aizstāvētu konkrētu viedokli?

M.Sīlis: Piemēram, es varētu būt ieradies ministrijā, kad ministrija vēlas atņemt mums finansējumu. Agresīvākais, ko es darītu, būtu, ka es uzsistu dūri uz galda un teiktu, ka organizēsim protestu, kā arī agresijas uzplūdos protestu noorganizēt.

D.Zviedre (ViA): Vai arī padomnieki saņems algu un kā tas tiks sakārtots?

E.Bērziņš: Domāju, ka jā, bet šis noteikti būs jālemj Domei. Ņemšu vērā gan iepriekšējās Valdes, gan Domes viedokli.

P.Jurs (LiepU): Paldies jums, ka esat nolēmuši kandidēt tik svarīgā brīdī. Nosauciet, lūdzu, 3 savas labās un 3 sliktās īpašības.

E.Bērziņš: Labās īpašības – atraktīvs, radošs, ar neapsīkstošu gribu, pie kā var pieskaistīt uguntiņu acīs. Sliktās īpašības – mazliet ir jāiebrauc procesā (niansēs), katram dažreiz gadās slinkums.

M.Sīlis: Labās īpašības – konstruktīvs, motivēts, nosvērts. Sliktās – pieredzes trūkums, mēdzu būt dzēlīgs.

L.Roze (RPIVA): Ko jūs domājat par augstskolu apvienošanu?

E.Bērziņš: Tas nav viena prezidenta lēmums, organizācija kopumā veido šo viedokli. Manas domas – pie pašreizējās situācijas mums ir jāoperē ar esošajiem līdzekļiem. Lielā mērā finansējums šobrīd tiek iztērēts administratīvajam aparātam.

M.Sīlis: Personīgi es uzskatu, ka šajā procesā vairāk vai mazāk ciestu izglītības kvalitāte. No otras puses, ar finansējum tā ir kā ir, tāpēc, iespējams, tas būtu jādara, bet tas būtu jādara pēc nozarēm, profiliem un kvalitātes.

D.Grante: Prieks jūs šeit redzēt divus, jo konkurence ir laba lieta. Man kā akadēmiskam cilvēkam ļoti interesē – jūs abi vēlaties pievērst lielāku uzmanību izglītības kvalitātei. Vai jums ir tieša pieredze šajos jautājumos?

M.Sīlis: Šobrīd darbojos REA Studentu asociācijā, un pieredze izglītības kvalitātes vērtēšanā man tieši nepiemīt.

E.Bērziņš: Tieša pieredze man nav, bet es zinu principus, kādi ir vērtēšanas kritēriji, kā tas strādā, man ir skaidrs. Es uzskatu, ka tam ir Akadēmiskais virziens, kas spēj sadarbībā ar mani izstrādāt shēmu, kā darboties.

M.Muižarājs (LU): Abiem kandidātiem – ko jūs savā programmā redzat kā inovāciju?

E.Bērziņš: Finansējuma piesaiste, jo mans mērķis būtu panākt, lai LSA kontā ieplūst arī finanses.

M.Sīlis: Vienotas studentu apliecības ieviešana, mēģinājums ieviest regulāras SP vadītāju tikšanās.

M.Muižarājs (LU): Edgaram – prioritārā joma LSA nākamajā gadā?

E.Bērziņš: Augstākās izglītības pieejamība, jo, lai varētu strādāt pie kvalitātes, ir nepieciešami studenti.

J.Janums (LU): Mārtiņam – kā tu iedomājies procesu, kā ātrāk pieņemt AIL? Ar kādām frakcijām sadarboties? Kas šobrīd ir valsts sekretārs un parlamentārais sekretārs?

M.Sīlis: Man būtu jānoskaidro no iepriekšējās valdes, kas ir ticis darīts, kas panākts, tad tas būtu lobēšanas process. Par konkrētām frakcijām – man ir nojausma, kuras frakcijas varētu celt konkrētus iebildumus. Valsts sekretārs ir Gruškevica kungs. Par parlamentāro nespēšu atbildēt.

J.Janums (LU): Vai tu esi iepazinies ar to, ar ko LSA ir darbojusies līdz šim? Kas ir tās svarīgākās lietas, kuras tu turpinātu, kuras ir problēmas, kuras darīt citādāk?

M.Sīlis: Noteikti būtu jāturpina AIL pieņemšana, studentu pašpārvalžu stiprināšana, padarīt šo procesu efektīvāku, semināru organizēšana.

J.Janums (LU): Vai tu esi iepazinies ar IZM izglītības koncepciju līdz 2013. gadam un kādas ir tās problēmas, kādas tu saskati?

M.Sīlis: Detaļās ar to neesmu iepazinies, bet plānoju to darīt tuvākajā laikā.

J.Iljins (RTU): Edgaram – kā tu vērtē, vai divos mēnešos ir iespējams iegūt pietiekamu kompetences līmeni?

E.Bērziņš: 2 mēneši ir gan daudz, gan maz. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka, cik ļoti viņš iedegas, cik daudz grib darīt, cik grib izprast. Uzskatu, ka man ir šajā laikā ir bijuši ļoti daudz un labi cilvēki, kas mani ir apmācījuši, protams, ne bez manis paša intereses un kolēģu atsaucības. Uzskatu, ka šīs kompetences man piemīt. Ja nepiemistu, es te nestāvētu.

J.Iljins (RTU): Edgaram – otrdien tu publiski izteicies, ka budžeta vietas privātajām augstskolām vajadzētu piešķirt tikai tad, ja tādas studiju programmas nav valsts augstskolās. Uz šādu jautājumu tikko tu atbildēji nedaudz citādāk, vēlos, lai tu precizē.

E.Bērziņš: Kā es izteicos otrdien, runājot par privātajām augstskolām – budžeta vietas ir iespējams piešķirt privātajām augstskolām tad, ja studiju programmas nav valsts augstskolās, bet ņemot vērā arī kvalitātes kritērijus.

K.Mičulis (RSU): Pēc iepriekšējā Kongresa valdei palika 2 tukšas vietas. Edgar, tavā valdes uzbūvē ir 3 papildus vietas. Vai tu domā, ka būsi spējīgs savākt šādu valdi?

E.Bērziņš: Jā. Ja pats esmu uzstādījis tādu latiņu, tad to arī sasniegšu.

K.Mičulis (RSU): Šobrīd RSU Sociālajā blokā nav budžeta vietu. Varbūt notiktu tā, ka no LU budžeta vietas tiek piešķirtas, piemēram, RSU. Kāda būtu tava personīgā rīcība?

E.Bērziņš: Vēlreiz uzsvēršu, ka tā nav prezidenta vienpersoniska rīcība. Tas ir Valdes un Domes lēmums. Šobrīd nevaru pateikt precīzāku atbildi.

A.Veipāne: Pašreiz situācija ir sekojoša, ka, samaksājot studiju maksu, iesniedzot VID attaisnojošus dokumentus, ir iespējams saņemt 4 gadu laikā tikai 12%. Vai jūs būtu gatavi risināt šo jautājumu?

M.Sīlis: Attaisnojošo izdevumu jautājumā esmu par cīņu palielinājumam. Students, iegūstot izglītību, viņš veic investīciju valstī, ja viņš paliek savā valstī. Līdz ar to students, iegūstot izglītību, kaut ko sniedz valstij. Vismaz nodokļu atgriešanas formā valstij būtu iespējami jādod atpakaļ studentam.

E.Bērziņš: Šis procents noteikti ir jāpalielina, ir jāuzsāk sarunas.

P.Jurs (LiepU): Aicinu applaudēt šiem studentiem. Pasakiet, lūdzu, 3 lietas, kāpēc nevajadzētu balsot par otru kandidātu?

M.Sīlis: Jāņem vērā tas, ka Edgars ir no LU, tāpēc viņam varētu būt svešas to studentu intereses, kas piemīt privātajām vai mazākām augstskolām. Edgara darbība līdz šim LSA valdes ietvaros –stāvot Edgaram blakus, kad viņš atbil uz šiem jautājumiem, man rodas sajūta, ka mēs esam līdzīgā situācijā, lai arī Edgaram ir 2 – 3 mēnešu laikā radusies lielāka pieredze, kamēr man pieredzes nav gandrīz nemaz; rodas jautājums, vai šī pieredze ir bijusi pietiekami lietderīga.

E.Bērziņš: Uzskatu, ka no manas puses nebūtu taktiski atbildēt par šī cilvēka negatīvajām īpašībām, jo neesmu redzējis šo cilvēku darbībā.

L.Indriksone (RTU): Edgaram – tu minēji, ka zini, kā vērtē augstākās izglītības kvalitāti. Kas, tavuprāt, ir izglītības kvalitāte?

E.Bērziņš: Mēs varam dažādi vērtēt, kas ir izglītības kvalitāte - “nulle kļūdu”, studentu sekmes, visi studenti ir sasnieguši konkrētu līmeni un spēj atbildēt uz jautājumiem. Varam skatīties no divām pusēm – mācībspēku puse un studentu puse.

M.Līdaks (LU): Savā Motivācijas vēstulē mini, ka esi ieguvis ļoti lielu pieredzi, jo esi pabeidzis internacionālo bakalaurātu Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā ar standarta līmeni. Esmu pabeidzis so pašu ar izcilības līmeni, bet es neuzskatu, ka tas kaut kādā veidā dod papildus zināšanas. Mārtiņam – vai tu uzskati, ka tev ir izpratne par situāciju augstākajā izglītībā? Abiem kandidātiem – vai uzskatat, ka jums ir labāk pieredzes kā otram kandidātam?

M.Sīlis: Es neuzskatu, ka viennozīmīgi pietiek ar zināšanām, ko esmu ieguvis, apgūstot internacionālā bakalaurātu, tomēr uzskatu, ka man ir ļoti labas zināšanas, apgūstot šo programmu. Par kompetencēm – man vēl nav visaptverošas zināšanas par situāciju augstākajā izglītībā, tomēr mēneša laikā esmu ļoti centies izglītoties un es to turpināšu darīt iespējami ātri. Vai man ir vairāk pieredzes kā otram kandidātam – jā, jo, ja es tā neuzskatītu, es jau būtu atteicies no savas kandidatūras.

E.Bērziņš: Jā, uzskatu, ka man ir vairāk pieredzes kā otram kadidātam.

J.Dāboliņš (BAT): Mārtiņām – ir 3 plāni, kā apvienot augstskolas. Nosauc tos.

M.Sīlis: Viens no plāniem ietver būtiskas reorganizācijas neveikšanu, otrs ietver reģionālu reorganizāciju, reorganizāciju pa nozarēm.

M.Zviedris (LU): Ko plānojat darīt, lai arī parastais students gribētu saņemt kvalitatīvu izglītību?

E.Bērziņš: Šis jautājums ir tieši saistīts ar studentu informētību par savām tiesībām, kā arī paša ieinteresētību. LSA uzdevums ir informēt par savām tiesībām un mehānismiem, kā viņi var par to interesēties un uzlabot.

M.Sīlis: To varētu nosaukt par sava veida apātiju. Apātiju var dziedēt, piedāvājot studentam aktīvākas iespējas ietekmēt. Studentus ir jāaicina to darīt, piedāvājot konkrētus piemērus.

D.Zviedre (ViA): 3 iemesli, kāpēc otrs ir pats labākais kandidāts.

M.Sīlis: Pirmkārt, Edgars ir par 3 mēnešiem pieredzējušāks. Viņš ir vecāks, jo jau 3. kursā studē.

E.Bērziņš: Pirmais, ko varu minēt, ir dedzība. Otrais, īsā laikā viņš ir iemācījies ļoti daudz. Treškārt, nu paskatieties, viņš ir ļoti foršs.

Abi kandidāti pamet telpu.

Debates par kandidātiem

E.Ratnieks: Ja paskatās pēc tā, kas ir darīts – Mārtiņš nav bijis ne uz vienu semināru, ne uz vienu Domes sēdi. Es negribu, lai mani pārstāv cilvēks, kas nav vismaz gadu darbojies un cīnījies par studentu interesēm, kā to ir darījis Edgars, tāpēc aicinu balsot par Edgaru.

I.Bertāne: Savulaik Igors apmācīja Annu, lai viņa veidotu LSA. Šobrīd Anna ir apmācījusi Edgaru, lai viņš darbotos tālāk. Bet tagad redzam, ka arī Mārtiņš pats ir apguvis ļoti daudz, tāpēc aicinu balsot par Mārtiņu.

R.Gulbis: Mārtiņš ir mācījies gana ātri, un, runājot par skolotājiem, viņi ar Igoru ir pavadījuši daudz laika kopā, lai domātu par LSA nākotni. Runājot par Edgaru, apskatot, ko viņš ir sūtījis uz IZM, nekas nav mainījies un šādas poēzijas, kādas redzējām pēdējā dokumentā, kas tika sūtīts uz IZM, bija redzamas arī pirms gada, kad viņš LU SP darbojās kā Sociālā virziena vadītājs.

R.Fedosejevs (RSU): Mārtiņš ir tik vecs, cik viņš ir, un viņš ar to tiks galā. Pieredzes bagāža ir laba, bet bez tās vēl labāk. Es balsošu par Mārtiņu.

M.Muižarājs (LU): Inovācijas darbības programmā redzēju maz. Ir bijušas daudzas diskusijas par to, vai 1. kursa students var vadīt kaut ko. Bet tomēr ir jābūt kaut kādai pieredzei, vismaz pavadītai pašpārvaldē, jo tā ir ļoti specifiska lieta. Es redzu, ka Edgaram ir drusku vairāk pieredzes, tomēr arī viņam nav nemaz tik ļoti daudz pieredzes LSA.

J.Janums (LU): Aicinu atbalstīt Edgaru un nevis tāpēc, ka abi esam no LU, bet jau iepriekš minēto objektīvo iemeslu dēļ. Edgars nav tikai 2 mēnešus LSA, viņš ir bijis Sociālā virziena vadītājs LU SP, arī savas fakultātes pašpārvaldes vadītājs. Viņam ir konkrēta vīzija.

A.Leijējs (LU): Edgaram ir vairāk pieredzes. Viņš ir ne tikai vadījis, viņš ir arī sasniedzis. Viņš ir panācis, ka dienesta viesnīcās dzīvojošiem studentiem ir atlaides u.c. lietas. Edgars ir labs kandidāts.

J.Dāboliņš (BAT): Būs vēlēšanu laiks, būs ļoti interesants laiks. Par abiem kandidātiem – neviens kandidāts nav darbojies komandā, nav panācis konkrētus lielus projektus. Edgars ir lielāka stabilitāte, jo mēs varēsim labāk reaģēt.

P.Jurs (LiepU): Es nevaru to nepateikt, es jūtos fantastiski, es zinu, ko nozīmē politiskā virtuve, mans telefons ir karsts, katrs deķīti velkam uz savu pusi. Bet tomēr atšķirsim subjektīvo viedokli no objektīvā un lai mūsu lēmums būtu labs studentu labā.

Jānis (LU): Gribu atgādināt, ka nākamais gads ir politiskais gads. Un ceru, ka jūsu izvēle būs pareizā.

15. Balsojums par prezidenta amata kandidātiem

A.Cīrule aicina Balsu skaitīšanas komisiju izskaidrot balsošanas kārtību.

E.Čurkste izskaidro balsošanas kārtību.

Notiek balsošana.

16. Pusdienas

17. Prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošana

E.Čurkste: 160 biļeteni tika izdalīti un 160 biļeteni atrasti. 6 biļeteni nederīgi.

Balsojuma rezultāti:E.Bērziņš: 85 PARM.Sīlis: 69 PAR

Par LSA prezidentu ir ievēlēts Edgars Bērziņš.

E.Bērziņš: Vēlos pateikties tiem, kuri noticēja, ka es būšu labs LSA prezidents. Es pārstāvēšu Latvijas studentus ar visām četrām.

18. Statūtu grozījumu apstiprināšana

A.Cīrule aicina pieņemt grozījumu veikšanu Statūtos, nosakot, ka Valdes locekļu skaits ir 8, atbilstoši jaunievēlētā prezidenta valdes modelim.

Iebildumu nav.

Nolemts pieņemt grozījumus Statūtos, nosakot, ka Valdes locekļu skaits ir 8, atbilstoši jaunievēlētā prezidenta valdes modelim.

19. Budžeta 2010./11. gadam apstiprināšana

A.Veipāne prezentē LSA budžeta projektu 2010./11. gadam. Budžeta projekts pieejams Kongresa delegātiem un viesiem.

P.Jurs (LiepU): Vai tiks mainīta pozīcija par valdes atalgojumu, ņemot vērā, ka samazinās valdes locekļu skaits?

A.Veipāne: Jā, tiks veikti šie labojumi.

(LLU): Pozīcijā Mobilie telefoni ir 1080 Ls. Es nesaprotu šo pozīciju.

A.Veipāne: Šis ir ielikts, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi. Valdes locekļiem tiek atmaksāti izdevumi, kas rodas telefona sarunām.

P.Jurs (LiepU): Aicinājums neapmaksāt darbu padomniekiem.

A.Veipāne: Mēnesī visai valdei kopā sanāk 90 Ls atmaksāt par telefona sarunām.

J.Iljins: Jautājums par šī brīža uzkrājumu. Ierosinājums no summas ~ Ls 31 000 biedru naudu ievākšanai tiek rēķināts no Ls 21 000, ņemot vērā konta uzkrājumu Ls 10 000 apmērā.

A.Veipāne: Šobrīd pieejamais atlikums LSA kontā ir Ls 9281,63. Šī summa tiks iekļauta nākamajā budžetā kā Ieņēmumi.

A.Cīrule aicina apstiprināt LSA budžetu 2010./11. gadam.

Nav iebildumu.

Nolemts apstiprināt LSA budžetu 2010./11. gadam.

20. Vadlīniju 2010./11. gadam apstiprināšana

A.Cīrule prezentē Vadlīniju projektu 2010./11. gadam. Vadlīniju projekts pieejams Kongresa delegātiem un viesiem.

A.Cīrule: Pie Vadlīnijām strādāja gan Valde, gan Dome, gan speciāli izveidota darba grupa. Vadlīnijām ir četras daļas: augstākās izglītības kvalitāte, sociālā dimensija, LSA un SP kapacitātes stiprināšana un augstākās izglītības finansēšana.

A.Cīrule aicina apstiprināt LSA Vadlīnijas 2010./11. gadam.

Nav iebildumu.

Nolemts apstiprināt LSA Vadlīnijas 2010./11. gadam.

21. Noslēgums

LSA valde sveic bijušo LSA prezidenti A.Cīruli.

Tiek iesvētīts jaunais LSA prezidents Edgars Bērziņš.

Informācija par Kongresa turpinājumu – vakara daļu.

Liepājas Universitātes SP sveic jauno prezidentu Edgaru Bērziņu.

A.Cīrule svinīgi slēdz LSA 15. Kongresu.

Sēdi vadīja: Anna Cīrule

Sēdi protokolēja: Inga Saknīte