/

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja vietniece

Licencēšanas un reģistru departamenta direktore

Andra Šenberga

REĢISTRĀCIJA LICENCĒŠANA

ĪSTENOŠANAPROCESS

KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA UN

AKREDITĀCIJA

Licence – izglītības iestādei tiek piešķirtas tiesības īstenot vienīgi normatīvo aktu prasībām atbilstošu izglītības programmu.

Sabiedrībai pieejama informācija par licencētajām izglītības programmām (VIIS sistēmā, mājas lapā www.ikvd.gov.lv).

Pēc izglītības iestādes reģistrācijas Izglītības iestāžu reģistrā viena gada laikā jālicencē izglītības programma un pēc licencēšanas viena gada laikā jāuzsāk tās īstenošana.

Licencēšana samazina valstī noteiktajām prasībām neatbilstošas izglītības īstenošanas uzsākšanu.

Profesionālās izglītības programmas atkarībā no iegūstamās izglītības iedalāmas šādi:

1) profesionālās pamatizglītības programmas 2) arodizglītības programmas 3) profesionālās vidējās izglītības programmas 4) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas

izglītības) programmas 5) profesionālās tālākizglītības programmas 6) profesionālās pilnveides izglītības programmas 7) profesionālās ievirzes izglītības programmas

PIL 26.pants

Lai saņemtu licenci profesionālās izglītības programmas īstenošanai, izglītības iestāde iesniedz kvalitātes valsts dienestā iesniegumu, pievienojot:

izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 25.pantā noteiktajām prasībām;

izglītības iestādes izsniegtu izziņu par attiecīgās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu!

izglītības iestādes dibinātāja saskaņojumu izglītības programmas īstenošanai.

Licencēto izglītības programmu skaits gadā (2012.) 1322

No tām šobrīd spēkā esošas 975

Dibinātāji:

valsts institūcijas 55%

(t.sk., ministrijas, augstskolas u.c.)pašvaldības 6%

privātpersonas (juridiskas, fiziskas) 39%

* Izņemot, profesionālo ievirzi

(bērnu un jauniešu mūzikas, mākslas un sporta skolas)

Profesionālā pamatizglītība (22) 52 (5%)

Arodizglītība (32, 2-3 gadi) 70 (7%)

Arodizglītība (35a, 1 gads) 32 (3%)

Profesionālā vidējā izglītība pēc pamatskolas (33, 4 gadi) 165 (17%)

Profesionālā vidējā izglītība pēc vidusskolas (35b, 1,5 gadi) 157 (16%)

Profesionālā tālākizglītība „T” 257 (27%)

Profesionālās pilnveides izglītība „P” 242 (25%)

1. Pavārs 37 2. Pavāra palīgs 23 3./4./5. Automehāniķis 17 3./4./5. Grāmatvedis 17 3./4./5. Viesmīlis 17 6. Ēdināšanas pakalpojumu speciālists 16 7. Konditors 15 8. Galdnieks 14 9./10. Sekretārs 13 9./10. Viesmīlības pakalpojumu speciālists 13 11./12./13. Apdares darbu strādnieks 10 11./12./13. Galdnieka palīgs 10 11./12./13 Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs 10

14./15. Autoatslēdznieks 9

14./15. Šuvējs 9

*Izņemot, mūziku, mākslu

Kvalitatīva izglītības programma:- Sagatavota ņemot vērā sabiedrības vajadzības

(nodrošinot zināšanu sabiedrības attīstību; izglītojamo intereses; valsts izvirzītās prioritātes; lokālās prioritātes);

- Sagatavota ņemot vērā tiesību aktos noteikto.

Izglītības programmu kvalitātes novērtēšana ietver:- Sākotnējo izglītības programmu izvērtēšanu, kas tiek

veikta pirms programmas īstenošanas uzsākšanas (licencēšanas procesā);

- Izglītības programmas kvalitātes novērtēšanu īstenošanas procesā (akreditācija – kvalitāti novērtē deleģētie un sagatavotie eksperti).

Normatīvie akti profesionālās izglītības programmu izstrādei un licencēšanai

• Izglītības likums (turpmāk – IL)

• Profesionālās izglītības likums (turpmāk – PIL)

• Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2009.gada 14.jūlija noteikumi Nr. 775 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”(turpmāk – MK noteikumi Nr.775)

• MK 2000.gada 27.jūnija noteikumi Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”(turpmāk – Valsts izglītības standarts)

• MK 2008.gada 2.decembra noteikumi Nr.990 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” (turpmāk – Izglītības klasifikators)

• Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 «Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību», 2. pielikums «Profesiju standarti»

• Ministru kabineta noteikumi 2013.gada 2.jūlija noteikumi Nr.363 «Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību»

• Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumi Nr.165 «Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai obligāti nepieciešamo dokumentāciju»

un citi, sk. http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/mk-noteikumi/profesionala-

izglitiba.html

PIL 25.pants. Profesionālās izglītības programma (1) Profesionālās izglītības programma ir profesionālo izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši attiecīgās izglītības pakāpes valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam nosaka:

• 1) profesionālās izglītības programmas uzdevumus; • 2) profesionālās izglītības programmas saturu; • 3) profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu; • 4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību; • 5) profesionālās izglītības programmas īstenošanai

nepieciešamo personālu, finanšu un materiālos līdzekļus. (2) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju.

MK 2000.gada noteikumi Nr.211“Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības

standartu un valsts arodizglītības standartu”

9. punktsProfesionālo mācību priekšmetu, praktisko mācību un kvalifikācijas prakses saturu atbilstoši iegūstamāsprofesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un specifiskajām prasībām, kas nepieciešamas pienākumu un galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā, nosaka attiecīgie profesiju standarti un izglītībasprogramma

Piezīme: PIL 28.pants (5) Profesionālās izglītības programmu īstenošana:“Profesionālās tālākizglītības programma ietver ne mazāk kā 30 procentus no valsts arodizglītības

vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktā obligātā profesionālā satura apjoma”

Profesionālās pilnveides izglītības apliecību vai profesionālās ievirzes izglītības apliecību izsniedz personai, kura akreditētā izglītības iestādē apguvusi licencētu attiecīgo izglītības programmu (kuras apjoms ir vismaz 160 stundas, ja citi apmācību reglamentējošie ārējie normatīvie akti nenosaka mazāku apjomu) un saņēmusi vērtējumu — atzīmi (ne mazāku par 4 — “gandrīz viduvēji” 10 ballu vērtējuma skalā) vai “ieskaitīts” visos izglītības programmas mācību priekšmetos vai sporta veidā un pārbaudījumos (turpmāk — absolvents).

4. punkts(Grozījumi ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.885)

Šāds speciālais regulējums par profesionālās pilnveides izglītības programmu darba aizsardzībā apjomu (60 stundu un 40 stundu

apjomā) ir iestrādāts Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr. 749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos.”

Pieaugušo izglītības programmas.Formālā un neformālā izglītība

IL 46.pants(1) Pieaugušo izglītībā var piedāvāt formālās un neformālās izglītības programmas (2) Pieaugušo formālās izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka šis likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi normatīvie akti(3) Pieaugušo neformālās izglītības programmas nosaka šīs izglītības saturu un to atbilstību valsts un darba devēju, kā arī personības izaugsmes interesēm, un šīs programmas pieaugušajiem ir tiesības apgūt visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības

(5) Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas, bet citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, — pēc licences saņemšanas pašvaldībā.

Profesiju standartu neesamība visām kvalifikācijāmProfesionālās izglītības programmu paraugu neesamībaPieaugušo profesionālās izglītības programmu īstenotāju sadrumstalotībaLicencēšanai iesniegto programmu neatbilstība normatīvo aktu prasībāmProgrammu sagatavošana īstenošanai e-vidē (valsts standata ievērošanas problemātika)Nozares prasībām atbilstošas un aktuālas materi;ali tehniskās bāzes, literatūras iekļaušana programmāsDokumentu noformēšanas un redakcionālās kļūdas

Pietikuma process:

1.Dienestā iesniegts iestādes vadītāja parakstīts iesniegums, kas saskaņots ar iestādes dibinātāju.

2.Iesniegumam pievienots dokuments, kas apliecina iestādes vadītāja tālākizglītību iestādes darba organizācijā vai kvalitātes novērtēšanā.

3.Pašnovērtējuma ziņojums, kas saskaņots ar iestādes dibinātāju un ir publiskots iestādes vai tās dibinātāja tīmekļa vietnē.

Iestāde iesniedz iesniegumu par akreditāciju un pašnovērtējuma ziņojumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlamā izglītības programmas vai iestādes akreditācijas laika.

Iestāde, kas īsteno profesionālās tālākizglītības programmas, iesniedz akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu ne vēlāk kā 45 dienas pirms vēlamā izglītības programmas vai iestādes akreditācijas laika.

Iestāde, kas īsteno profesionālās pilnveides izglītības programmas, iesniedz akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu ne vēlāk kā 45 dienas pirms vēlamā iestādes akreditācijas laika.

Iestādi akreditācijai var pieteikt arī dibinātājs.

MK noteikumu 12.punkts – Lai novērtētu iestādes darbības vai izglītības programmas īstenošanas kvalitāti un iesniegtu akreditācijas komisijas darbam nepieciešamo ekspertu komisijas ziņojumu un priekšlikumu par iestādes vai izglītības programmas akreditāciju vai tās atteikumu, Dienests izveido ekspertu komisiju, noslēdz ar ekspertu komisijā iekļautajiem ekspertiem līgumus, uzdodot vienam no ekspertiem veikt ekspertu komisijas vadītāja pienākumus.

Ekspertu skaits komisijā ir ne mazāks kā trīs.

15.punkts Ekspertu komisijā var iekļaut:

15.1. Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra vai Dienesta pārstāvi;

15.2. iestāžu pārstāvjus, izņemot akreditējamās iestādes pārstāvjus;

15.3. pašvaldību izglītības speciālistus;

15.4. citu institūciju pārstāvjus, tai skaitā citu ministriju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, darba devēju, amata meistaru un arodbiedrību pārstāvjus.

16.punkts Ekspertu komisijā iekļauj ekspertus, kuri apguvuši Dienesta organizētos iestāžu darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas kursus.

Profesionālās izglītības satura pārstrukturizācijā tiek iesaistītas nozaru organizācijas, ir izveidotas 12 Nozaru ekspertu padomes, kurās tiek nodrošināta trīspusēja pārstāvniecība

NOZARES EKSPERTU PADOME(darbu koordinē sekretariāts-

LDDK, LBAS, VISC)

Nozares ministrija un IZM

Nozares arodbiedrības puse

Nozares darba devēju puse

NEP saskaņoti atlases kritēriji; Apkopots ekspertu saraksts ar kuriem bija notikusi

sadarbība, NEP izvērtējums un ekspertu deleģējums kvalitātes vērtēšanai;

Saskaņots NEP deleģēto ekspertu saraksts ar Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi (PINTSA);

No 2012.gada 19.septembra kvalitātes novērtēšanas un akreditācijas procesā tiek iesaistīti NEP deleģētie akreditācijas eksperti

Ekspertu komisija, darbojas pamatojoties uz:

1. MK noteikumiem.

2. Dienesta izdoto akreditācijas ekspertu komisijas nolikumu (publicēts www.ikvd.gov.lv).

3. Dienesta izdoto iestāžu darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodiku (publicēta www.ikvd.gov.lv).

Iestāde vai iestādes dibinātājs ne vēlāk kā 10 dienas pirms ekspertu komisijas darba sākuma iestādē var iesniegt Dienestam argumentētus iebildumus par ekspertu komisijas sastāvu vai akreditācijas laiku.

Ja saņemti iebildumi, Dienests divu darbdienu laikā izvērtē to pamatotību, lemj par nepieciešamību noteikt citu ekspertu komisijas sastāvu vai citu akreditācijas laiku, kā arī informē par to iestādes vadītāju.

1. Ekspertu komisija sagatavo ziņojumu un priekšlikumu un iesniedz to Akreditācijas komisijai.

2. Akreditācijas komisija izvērtē ekspertu komisijas iesniegto ziņojumu un izsaka priekšlikumu Dienestam par akreditāciju vai tās atteikumu.

3. Dienests, pamatojoties uz akreditācijas komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu par akreditāciju vai tās atteikumu.

Akreditācijas komisiju izveido ar Dienesta vadītāja rīkojumu.

Akreditācijas komisijas sastāvs:1. Divi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.2. Viens Kultūras ministrijas pārstāvis.3. Viens Valsts izglītības satura centra pārstāvis.4. Viens Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis.5. Viens Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis.6. Viens Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis.7. Viens Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis.8. Viens Profesionālās izglītības biedrības pārstāvis.9. Viens Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas pārstāvis.10. Trīs Dienesta pārstāvji.

Akreditācijas komisija izvērtē ekspertu komisijas iesniegtos dokumentus un izsaka priekšlikumu par akreditāciju vai tās atteikumu. Dienests, pamatojoties uz akreditācijas komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu par:

1. Iestādes akreditāciju uz 6 gadiem.2. Iestādes akreditāciju uz 2 gadiem, kura īsteno tikai profesionālās pilnveides izglītības programmas vai profesionālās ievirzes izglītības programmas, vai profesionālās tālākizglītības programmas.3. Iestādes akreditācijas atteikumu.4. Izglītības programmas akreditāciju uz 6 gadiem.5. Izglītības programmas akreditāciju uz 2 gadiem.6. Izglītības programmas akreditācijas atteikumu.

Ja iestāde, izglītības programma iepriekš bija akreditēta uz sešiem gadiem, tad Dienests trīs mēnešu laikā pēc iesnieguma par akreditāciju un pašnovērtējuma ziņojuma saņemšanas, pamatojoties uz akreditācijas komisijas priekšlikumu, bez ekspertu komisijas ziņojuma un priekšlikuma, var pieņemt lēmumu par kārtējo akreditāciju uz sešiem gadiem vai lēmumu par akreditācijas procesa uzsākšanu, izvērtējot:1.Iepriekšējās akreditācijas rezultātus un iepriekšējās akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto rekomendāciju izpildi;2.Iesniegumā par akreditāciju un pašnovērtējuma ziņojumā norādīto informāciju;3.Valsts izglītības satura centra sniegto informāciju par valsts pārbaudes darbu rezultātiem;4.Dienesta rīcībā esošo informāciju par iestādes darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.Šo lēmumu var pieņemt tikai vienu reizi.

2010.gada 14.septembra MK noteikumi Nr.852 “Kārtība, kādā akreditē vispārējās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus” (MK noteikumi)

2013.gada 10.septembra MK noteikumi Nr.789 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”

Noteikumi nosaka, ka akreditē:Vispārējās un profesionālās izglītības programmas (izņemot pirmsskolas, profesionālās pilnveides, profesionālās ievirzes, neformālās izglītības programmas un profesionālās augstākās izglītības programmas);

Izglītības iestādes (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes, augstskolas un koledžas);

Eksaminācijas centrus, kuros kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni.

Kvalitātes dienests 2011.-2012.gadā akreditācijas procesa norisi nodrošinājis 40 valsts un pašvaldības profesionālo izglītības iestāžu 58 profesionālās izglītības programmās.

- 55 gadījumos pieņemts lēmums akreditācijai uz 6 gadiem (ar ekspertu komisiju)

- 3 gadījumos pieņemts lēmums akreditācijai uz 2 gadiem (ar ekspertu komisiju) (profesionālās tālākizglītības programma, profesionālās pilnveides programma un arodizglītības programma)

Izglītības iestādē nav darba līgumu ar pedagogiem; Izglītības iestādē nav pedagogu tarifikācijas; Stundu skaits mācību gadā neatbilst licencētās izglītības

programmas mācību plānā norādītajam; Izglītības iestādē nav izglītojamo reģistrācijas un uzskaites

grāmatas, rīkojumu par izglītojamo uzņemšanu izglītības iestādē un iekļaušanu attiecīgajā izglītības programmā, izglītojamo personas lietu;

Iekšējās kārtības noteikumi neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un nav pierādījumu, ka izglītojamie iepazīstināti ar iekšējās kārtības noteikumiem;

Nav izstrādāti izglītojamo drošību reglamentējošie noteikumi; Nav nodrošināta visu mācību priekšmetu mācīšana; 

Nav sagatavota dokumentācija par mācību praksi (nav plānots prakses vietu nodrošinājums, iecelts prakses vadītājs, sagatavoti prakses līgumi);

Pedagogu mācību plānos ietvertas novecojušas tēmas (tēmas paredzētas atsaucoties uz spēkā neesošiem normatīviem aktiem);

Mācību nodarbību uzskaites žurnālā par apmeklējumiem atzīmes netiek veiktas; Nav darba analīzes un iepriekšējo grupu darba materiālu; Nav mācību materiālu; Mācību nodarbību uzskaites žurnālā netiek fiksēti izglītojamo zināšanu un prasmju

ikdienas vērtējumi; Nav teorētisko zināšanu apguvei nepieciešamais materiāltehniskais

nodrošinājums Nav atbilstošo mācību līdzekļu; Mūsdienu prasībām nepieciešamās iekārtas auditorijā nav atrodamas; Nav informācijas par pedagogu profesionālo pilnveidi; Atsevišķiem mācību priekšmetiem uz akreditācijas brīdi nav pedagogu

nodrošinājums.

Dienests uzglabā ekspertu komisijas ziņojumus un priekšlikumus, kā arī Dienesta tīmekļa vietnē publisko ekspertu komisijas ziņojumus (publiskojamo daļu).

Iestāde līdz kārtējā gada 1.decembrim informē Dienestu par ekspertu komisijas ziņojumā norādīto rekomendāciju ieviešanu (rekomendacijas@ikvd.gov.lv).

Dienests apkopo iestāžu iesniegto informāciju un reizi gadā informē Izglītības un zinātnes ministriju par ekspertu komisijas ziņojumos norādīto rekomendāciju ieviešanu iestādēs.

2011.gadā Dienests izveidoja jaunu darbības mehānismu atbalstam akreditācijas ekspertiem:

1. Ekspertiem konstatējot izglītības iestādē neatbilstības normatīvajiem aktiem, ekspertu komisijas vadītājam ir iespēja ar iesniegumu vērsties Dienestā.

2. Dienests pagarina akreditācijas procesa laiku un pieslēdz darbam Dienesta Uzraudzības departamentu.

3. Atbilstoši Uzraudzības departamenta konstatētajam, akreditācijas eksperti turpina darbu vai sagatavo akreditācijas ziņojumu ar priekšlikumu atteikt akreditāciju.

4. Ziņojuma sagatavošanas procesā ekspertu komisijas vadītājam ir iespēja konsultēties Kvalitātes novērtēšanas departamentā pie juriskonsulta.

Sagatavot priekšlikumus EQAVET vienoto kvalitātes rādītāju integrēšanai nacionālajā kvalitātes novērtēšanas sistēmā.

Izglītības iestāžu darbības novērtēšanas kritēriju un metodikas pilnveide: precizēti kritēriji saistībā ar karjeras izglītības īstenošanas izvērtēšanu; noteikti skaidri izmērāmi kritēriji akreditācijas piešķiršanai bez ekspertu

komisijas; noteikta kārtība un kritēriji valsts un pašvaldību izglītības iestāžu

vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai. Pašnovērtēšanas sistēmas pilnveide, izstrādājot metodiskos ieteikumus

izglītības iestādēm. Akreditācijas ekspertu komisijas ieteikumu ieviešanas monitorings un

metodiskais atbalsts ieteikumu ieviešanā. Akreditācijas ekspertu apmācība un vienotas izglītības kvalitātes

novērtēšanas prakses veicināšana. Veidot vienotu ekspertu datu bāzi profesionālās izglītības kvalitātes

novērtēšanai (dalībai ekspertu komisijās profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācijās, profesionālās kvalifikācijas eksāmenos u.c.).

Jautājumi? Paldies par uzmanību!

www.ikvd.gov.lv ikvd@ikvd.gov.lv