pĒtĪjums "valdĪbas komunikĀcijas prakses analĪze un

Click here to load reader

Post on 29-Jan-2017

227 views

Category:

Documents

1 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • PTJUMS

    "VALDBAS KOMUNIKCIJAS PRAKSES ANALZE UN

    REKOMENDCIJAS TS PILNVEIDOANAI"

    ZIOJUMS

    1. SADAA "VALDBAS KOMUNIKCIJAS PRAKSES ANALZE

    RVALSTS UN LATVIJ"

    2. SADAA "REKOMENDCIJAS VALDBAS KOMUNIKCIJAS

    PILNVEIDOANAI LATVIJ"

    Ptjuma pasttjs:

    Valsts Kanceleja

    Ptjuma veicjs:

    SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija

    RGA, 2007

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    4

    SATURS

    IEVADS .................................................................................................................................................................... 5

    PTJUMA METODOLOIJAS APRAKSTS ................................................................................................... 5

    1. SADAA

    "VALDBAS KOMUNIKCIJAS PRAKSES ANALZE RVALSTS UN LATVIJ"............................. 10

    1.1. RVALSTU VALDBU KOMUNIKCIJAS PRAKSES ANALZE ....................................................... 11

    1.1.1. LIELBRITNIJA ................................................................................................................................. 11

    1.1.2. EHIJA................................................................................................................................................. 15

    1.1.3. NDERLANDE..................................................................................................................................... 20

    1.1.4. VALDBAS KOMUNIKCIJAS PRAKSE CITU VALSTU PIEMRI ......................................... 25

    1.2. LATVIJAS VALDBAS KOMUNIKCIJAS PRAKSES ANALZE........................................................ 35

    1.2.1. VALDBAS KOMUNIKCIJAS VISPRGS VRTJUMS........................................................... 35

    1.2.2. BTISKKS MRA GRUPAS VALDBAS KOMUNIKCIJ ................................................ 46

    1.2.3. INFORMCIJAS PIEEJAMBAS VRTJUMS............................................................................... 53

    1.2.4. DADU KOMUNIKCIJAS VEIDU VRTJUMS....................................................................... 55

    1.2.5. SABIEDRBAS LDZDALBAS VRTJUMS................................................................................. 68

    1.2.6. KRU KOMUNIKCIJAS VRTJUMS......................................................................................... 71

    1.2.7. EKSPERTU VIEDOKLIS PAR VIENOTAS VIZULS IDENTITTES IEVIEANU................. 74

    2. SADAA

    "REKOMENDCIJAS VALDBAS KOMUNIKCIJAS PILNVEIDOANAI LATVIJ"....................... 75

    2.1. APKOPOJUMS PAR GALVENAJM PROBLMM VALDBAS KOMUNIKCIJ UN

    REKOMENDCIJAS VALDBAS KOMUNIKCIJAS UZLABOANAI .................................................... 76

    2.2. EKSPERTU IETEIKUMI VALDBAS KOMUNIKCIJAS UZLABOANAI CITTI....................... 86

    PIELIKUMS .......................................................................................................................................................... 90

    Sasinjumi cittos. Gadjumos, kad atskait tiek izmantoti citti no ptjuma ietvaros veiktajm

    padziintajm intervijm, fokusa grupu vai ekspertu diskusijm, to mra grupas piederbas

    apzmanai tiek izmantoti sekojoi sasinjumi - par grupu diskusijm: VP valsts prvaldes

    darbinieki, FGD iedzvotju fokusa grupas diskusija; par individulajm padziintajm intervijm:

    ME mediju eksperti, MMtv masu mediji, televzija, MMr masu mediji, radio, MMi masu mediji,

    internets, MMp masu mediji, prese, NVO nevalstisks organizcijas, SA sabiedrisks attiecbas.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    5

    IEVADS

    Lai pilnveidotu valdbas komunikciju ar iedzvotjiem, k ar citm mra grupm (piemram,

    nevalstisko un sabiedrisko sektoru, pavaldbm u.c.), SIA Analtisko ptjumu un stratiju

    laboratorija pc Valsts Kancelejas pastjuma veica ptjumu, kura ietvaros realizja vispusgu un

    kvalitatvu Latvijas valdbas komunikcijas prakses analzi. Ptjuma gait tika defintas btiskks

    problmas valdbas komunikcij, izvirzti svargkie izaicinjumi. Balstoties uz ptjuma rezulttiem

    tiks izstrdtas rekomendcijas valdbas komunikcijas uzlaboanai un pilnveidoanai. Tpat ptjuma

    gait tika analizta vairku rvalstu pieredze, realizjot valdbas komunikciju, atsevius to prakses

    piemrus iesakot realizt ar Latvijas valdbas komunikcij.

    PTJUMA METODOLOIJAS APRAKSTS

    Ptjuma mri un uzdevumi

    Ptjuma visprjais mris ir veikt analzi par pastvoo valdbas komunikcijas praksi un izvirzt

    rekomendcijas ts uzlaboanai un pilnveidoanai.

    Ptjuma konkrtie mri ir: (1) apzint pastvoo praksi valdbas komunikcij Latvij un rvalsts; (2)

    sagatavot rekomendcijas valdbas komunikcijas pilnveidoanai Latvij.

    Ptjuma zintniskais mris ir iegt ticamus un uz zintniskm ptjuma metodm balsttus datus un

    informciju, kas autu kvantitatvi un kvalitatvi apzint esoo praksi valdbas komunikcij, k ar gt

    informciju, uz k pamata izvirzt rekomendcijas valdbas komunikcijas pilnveidoanai.

    Par btiskkajiem valdbas komunikcijas politikas aspektiem, kuri janaliz ptjuma gait, tika

    izvirzti sekojoie: sabiedrbas uzticans trkuma iemesli izpildvarai, izpildvaras atskaitanas

    sabiedrbai par stenotajiem valdbas uzdevumiem un mriem vai vienotas un stratiskas valdbas

    komunikcijas ievieana, informcijas pieejambas vrtjums valdbas lmumiem, sabiedrbas

    ldzdalbas iespjas valsts prvald, k ar izpildvaras izmantoto komunikcijas kanlu efektivitte

    (mediji, internets, socils kampaas, konsultciju tlrui, tikans ar amatpersonm un valsts prvaldes

    darbiniekiem, u.c.).

    Ptjuma realizcijas gait Izpildtjs sagatavoja etrus ziojumus divus tehniskos (ievada un

    noslguma) un divus tematiskos (Valdbas komunikcijas prakses analze rvalsts un Latvij un

    Rekomendcijas valdbas komunikcijas pilnveidoanai Latvij).

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    6

    Novrtjuma ziojuma 1.sadaai par tmu Valdbas komunikcijas prakse Latvij un rvalsts ir

    jatbilst diem kritrijiem:

    japskata Lielbritnijas, Nderlandes un vl citu 2 ptnieka izvltu valstu pieredzi;

    jsniedz pastvos prakses analze un apkopojums par valdbas komunikciju Latvij.

    Novrtjuma ziojuma 2.sadaai par tmu Valdbas komunikcijas pilnveidoana Latvij ir jatbilst

    diem kritrijiem:

    tiek sniegts kopsavilkums par situciju valdbas komunikcij Latvij;

    tiek sniegtas rekomendcijas valdbas komunikcijas pilnveidoanai.

    Noslguma ziojum Pakalpojuma sniedzjs:

    atskaits par pakalpojuma snieganas laik veiktajm aktivittm un raksturo to atbilstbu Ievada

    ziojum noteiktajam laika plnam;

    identific katra sagatavoto ziojumu kvantitatvos un kvalitatvos rdtjus, k ar izmantots

    novrtjuma metodes;

    novrt sadarbbas efektivitti ar Pasttju un citm iesaisttajm organizcijm pakalpojuma

    stenoanas gait, k ar ts ietekmi uz pastjuma rezulttu kvalitti un savlaicgumu.

    Ptjuma metodoloija

    Lai nodrointu informcijas ieguvi, ptjum tika izmantotas kvalitatvs datu ieguves metodes.

    Ptjum izmantoti ne tikai primrie (kuri tika iegti Ptjuma gait), bet ar sekundrie dati (agrk

    veikto ptjumu datu analze, statistikas datu apkopojumi, dokumentu analze), kas vis veidot plaku

    skatjumu par ptjuma tematiku, iekaujot ne tikai ptjuma tmas tieos aspektus, bet ar situciju

    kopum raksturojous aprakstus.

    Ptjuma mra grupas

    Ptjum k mra grupas situcijas detaliztai izzinanai tika identifictas sekojos:

    valsts prvaldes institcijas;

    nevalstisks un sabiedrisks organizcijas (k iedzvotju viedoku prstves);

    komunikciju eksperti;

    sabiedrisko attiecbu eksperti;

    masu mediji (TV, radio, prese, internets);

    iedzvotji.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    7

    Datu ievkanas metodes

    K galvens datu ievkanas metodes tika izmantotas sekojos: ekspertu intervijas, padziints

    individuls intervijas un fokusa grupu diskusijas. Papildus informcijas ieguvei tika izmantotas

    telefonintervijas un elektronisk sazia.

    Defints mra grupas tika sasniegtas sekojom izptes metodm:

    valsts prvaldes institcijas ekspertu diskusija;

    nevalstisks un sabiedrisks organizcijas individuls padziints intervijas;

    komunikciju eksperti individuls padziints intervijas;

    sabiedrisko attiecbu eksperti individuls padziints intervijas;

    masu mediji (TV, radio, prese, internets) individuls padziints intervijas;

    iedzvotji fokusa grupu diskusijas.

    K papildus datu ieguves metode tika noteikts kabineta ptjums (rvalstu pieredzes apkopojums un

    analze, dokumentu analze). Kabineta ptjuma realizcijas gait tika analizta rvalstu valdbu

    komunikcijas prakse. Padziinti analiztas trs valstis Nderlande, ehija un Lielbritnija, bet

    valdbas komunikcijas prakses piemri apkopoti ar no vairkm citm valstm.

    Ptjuma realizcijas vieta

    Ptjuma realizcijas vieta bija Rga, bet mra grupu apzinanas stadij ptjums tika realizts ar

    rpus Rgas (organizjot iedzvotju fokusa grupas diskusiju Smilten). Rg tika realiztas visas

    padziints individuls intervijas, k ar ekspertu diskusija. Tpat Rg tika realizta viena fokusa

    grupas diskusija.

    Ptjuma instrumentrijs

    Ptjum tika izmantots sekojos instrumentrijs:

    Daji strukturti sarunu cevei ekspertu un padziintajm individulajm intervijm.

    Daji strukturts cevedis fokusa grupu diskusijm.

    Instrumentrijs pirms Ptjuma veikanas tika saskaots ar Pasttju. Interviju un diskusiju ceveus

    skatt Pielikum.

    Ptjuma saturs

    Ptjuma gait tika analizta un ziojumos iekauta sekojoa informcija:

    Pastvo valdbas prakse komunikcij ar dadm mra grupm (iedzvotji, valsts un

    pavaldbu institcijas, masu mediji, nevalstiskais un sabiedriskais sektors).

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    8

    Valdbas izmantotie komunikciju kanli, to piemrotba un veiksmgums sazi. Paralli

    noskaidrojot ar dadm iekautajm mra grupm pieemamkos un rtkos informcijas

    ieguves avotus.

    Sabiedrbas un citu mra grupu viedoka ce ldz valdbai vai viedoklis tiek apzints,

    analizts, integrts rel rcb un komunikcij, analizjot veiksmgos un neveiksmgos

    piemrus, ja tdi tika identificti.

    Sabiedrbas ldzdalbas lmea analze, identificjot dadu mra grupu iespjas, vlmes un

    relo pieredzi ldzdarbb valstisk lmen.

    Valdbas komunikcijas vienots identittes nozmes analze.

    Dadu pastvoo un iespjamo komunikcijas formu analze sabiedrisks apsprieanas,

    referendumi, politisks diskusijas, iedzvotju viedoku izpte u.c. (ts analizjot dadu mra

    grupu uztver).

    Dadu mra grupu lomas noteikana valdbas komunikcijas veicinan vai kavan (masu

    mediji, dadu ekspertu viedoki, NVO u.c., identificjot problemtiskkos faktorus valdbas

    komunikcij ar dadm mra grupm).

    Valdbas komunikcijas tematikas, satura analze mra grupm btiskko jautjumu

    identificana (analizjot, kdu informciju valdbas sniedz, un kdu dadas mra grupas

    vltos saemt, sekojoi identificjot, kur eso prakse komunikcij atbilst pieprasjumam un

    kur - neatbilst).

    Informcijas pieejambas vrtjums dads mra grups (analizjot gan informcijas

    pieejambu kopum, gan ar tematiski, identificjot ts jomas, kurs mra grupas saskata

    vislielks problmas iegt informciju par valdbas darbu).

    Kru komunikcija is valdbas komunikcijas aspekts dot ptjuma ietvaros tika tikai

    piemints k viena no btiskm komunikcijas sadam, jo prstv prk plau jautjumu loku,

    lai ierobeotaj laika pln realiztu pilnvrtgu t analzi.

    Ptjuma aktivitu plns

    Ptjuma realizcija tika nodrointa sekojoos loiskos projekta norises posmos:

    1. Ptjuma ievada ziojuma izstrde:

    a. Metodoloijas precizana;

    b. Mra grupu identificana;

    c. Mra grupu sasnieganas metou izvle;

    d. Ptjuma satura precizana, tematisko virzienu identificana;

    e. Ptjuma realizcijas laika plna izstrde.

    2. Ptjuma instrumentrija izstrde un saskaoana:

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    9

    a. Padziinto interviju instrumentrija izstrde;

    b. Ekspertu interviju instrumentrija izstrde;

    c. Fokusa grupu diskusiju cevea izstrde;

    d. Izstrdto instrumentriju saskaoana ar Valsts Kanceleju.

    3. Kabineta ptjuma veikana rvalstu pieredzes apskats un analze, agrk veikto ptjumu

    materila prskats, dokumentu analze.

    4. Ptjuma lauka darba veikana:

    a. Padziinto individulo interviju veikana;

    b. Ekspertu interviju veikana;

    c. Fokusa grupu diskusiju veikana;

    d. Darba grupas Valsts kancelej realizcija (9.augusts, plkst. 11:00);

    e. Veikto interviju un grupu diskusiju materila transkribana.

    5. Iegts informcijas (kabineta ptjuma materils, interviju un diskusiju materils) analze.

    6. Novrtjuma ziojuma 1.sadaas par tmu Valdbas komunikcijas prakse Latvij un rvalsts

    izstrde:

    a. Ziojuma 1. sadaas iesniegana Pasttjam;

    b. Ziojuma 1. sadaas kvalittes izvrtana Valsts Kancelejas Komunikcijas

    departament;

    c. Labojumu veikana ziojuma 1. sada, ja tdi nepiecieami.

    7. Novrtjuma ziojuma 2.sadaas par tmu Valdbas komunikcijas pilnveidoana Latvij

    izstrde:

    a. Ziojuma 2. sadaas iesniegana Pasttjam;

    b. Ziojuma 2. sadaas kvalittes izvrtana Valsts Kancelejas Komunikcijas

    departament;

    c. Labojumu veikana ziojuma 2. sada, ja tdi nepiecieami.

    8. Ptjuma noslguma ziojuma sagatavoana un iesniegana.

    Ptjuma darba grupa

    Ptjuma darba grupas vadba Gints Klsons

    Konsultcijas ptjuma metodoloijas, rekomendciju izstrd, ekspertu diskusijas vadba Roberts

    lis

    Ptjuma lauka darba vadba Anita Zaeniece

    rvalstu pieredzes apkopoana un analze Ieva Jakstia, Anna Pavlina

    Individulo padziinto interviju veikana, fokusa grupu modercija Anna Selecka

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    10

    PTJUMS

    "VALDBAS KOMUNIKCIJAS PRAKSES ANALZE UN

    REKOMENDCIJAS TS PILNVEIDOANAI"

    ZIOJUMS

    1. SADAA "VALDBAS KOMUNIKCIJAS PRAKSES ANALZE RVALSTS UN LATVIJ"

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    11

    1.1. RVALSTU VALDBU KOMUNIKCIJAS PRAKSES ANALZE

    aj ptjuma ziojuma sada tiek apkopota vairku rvalstu pieredze valdbas komunikcijas

    nodroinan, analizjot trs konkrtu valstu (Lielbritnija, ehija un Nderlande) prakse valdbas

    komunikcijas veidoan, k ar sniegts prskats par vairku citu valstu izmantotajm metodm

    komunikcijas nodroinan starp sabiedrbu un varas prstvjiem. Konkrto valstu piemros sum

    apkopota informcija gan par administratvo komunikcijas nodroinanas sistmu, gan par

    komunikcijas principiem, standartiem, gan ar, ja tdi bijui pieejami, izvrtanas ptjumu ziojumu

    galvens atzias un rekomendcijas. Jem vr, ka katras valsts situcija ir specifiska un atirga,

    td tie veid eit apraksttie modei un prakse nav attiecinma uz Latvijas situciju, tomr atsevius

    veiksmgkos komunikcijas veidus iespjams pielgot un ieviest ar Latvij. Tai pat laik paa

    uzmanba btu pievrama tm komunikcijas formm un veidiem, kurus k btiskas izvirza vairkas

    valstis, piemram, e-prvaldes ievieana, komunikcijas satura segmentcija, mra grupu segmentcija,

    daudzveidgu komunikcijas kanlu izmantoana, valdbas lmumu un ar darba procesa tltja

    publiskoana.

    1.1.1. LIELBRITNIJA

    Valsts prvaldes komunikcijas vsturisk attstba Lielbritnij

    Lielbritnij vrojamas samr senas valsts prvaldes komunikcijas tradcijas, kuru pirmskumi

    aizskti jau 19. gs. vid. Komunikcijas nozme ar sabiedrbu un medijiem bijusi visbtiskk tiei

    krzes situcijs, un jau 1918. gad dibinta Informcijas Ministrija, kur ldz 1944. gadam strdja jau 7

    600 darbinieki.

    Valsts prvaldes komunikciju stratija Lielbritnij tiek regulri prskatta, lai nodrointu ts

    atbilstbu masu mediju attstbai, sabiedrbas vajadzbm un resursu saprtgai izmantoanai. Pdj

    valsts prvaldes komunikcijas stratijas izvrtana tika veikta 2004. gad, kad pla ekspertu lok

    tika izstrdts Phillis Review ptjums un rekomendcijas. Izstrdts rekomendcijas tiei skra

    konceptulus jautjumus un prasja valsts prvaldes komunikciju lomas prdefinanu.

    Valdbas komunikcijas loma un nozme msdiens

    Saska ar Lielbritnijas Valsts kanceleju (Cabinet Office) valsts prvaldes komunikcijai Lielbritnij

    galvenokrt ir informatva nozme. Komunikcijas stratijas primrais mris ir informt sabiedrbu

    par ts tiesbm un pienkumiem, nodroint informcijas pieejambu par valdbas un valsts sektora

    darbu un sniegtajiem pakalpojumiem, k ar skaidrot sabiedrbai valdbas politiku.

    emot vr izmaias informcijas apgan un komunikciju tehnoloiju attstbu, k btiska valdbas

    komunikcijas stratijas sastvdaa pdjo gadu laik Lielbritnij izvirzta ar sabiedrbas tiea

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    12

    iesaistana valsts politikas veidoan, k ar sabiedrbas pastvga informana vienlaikus ar valsts

    politikas veidoans procesiem. Tomr, neskatoties uz centieniem valsts prvaldes komunikciju veidot

    k dialogu starp valdbu un sabiedrbu, pastvo komunikciju prakse uzskatma par izteikti

    informatvu.

    Mra grupas

    Valdbas komunikcijas dokumentos visbiek mintas divas mra grupas: mediji un sabiedrba. Par

    primru tomr tiek uzskatta sabiedrba jeb valsts iedzvotji, kamr mediji un urnlisti drzk tiek

    uzskatts par ldzekli informcijas nodoanai primrajai mra grupai.

    Abu grupu mijiedarbba liel mr ietekm valdbas komunikcijas stratiju. Socilie ptjumi liecina

    par sabiedrbas zemo uzticanos ziu atspoguojumam medijos, tpc valdbas komunikcijas eksperti

    par btisku mri izvirzjui pc iespjas tiekas un nepastarpintas informatvs saiknes veidoanu ar

    sabiedrbu. Lai risintu o problmu, Phillis Review rekomend nodroint visu valdbas komunikcijas

    materilu video un audio ierakstu, preses brfingu, u.c., tltju publiskoanu digitlajos medijos.

    Sabiedrba tiek iedalta dads mra grups un komunikcijas saturs pielgots atbilstoi mra grupu

    un valdbas interesm. Tpc btisks ir jautjums par preczu mra auditoriju sasnieganu. T rezultt

    komunikciju eksperti lielu nozmi pievr mediju kanlu izvlei un piemrotbai konkrtai ziai.

    Arvien pieaug reionlo un loklo mediju nozme valdbas komunikcij, k ar tieo mediju kanlu

    izmantoana, piemram, e-vstules, tieais pasts, u.c.

    Valdbas komunikcijas tkls GNC

    Komunikcijas funkcijas Lielbritnijas valdb veic komunikciju specilisti, kas strd dads

    valdbas struktrs. Valdbas komunikciju profesioni ir apvienoti specili izveidot Valdbas

    komunikcijas tkl Government Communication Network (GNC), kas izveidots saska ar 2004. gad

    izstrdtajiem Phillis Review ieteikumiem par informcijas koplietoanas un atvrtbas veicinanu.

    GNC obrd brvprtgi reistrjuies ap 4000 valdbas komunikciju profesioni no dadm valdbas

    struktrm.

    GNC loma ir atbalstt valdbas komunikciju specilistus, nodroinot tos ar apmcbas iespjm, veicinot

    to pieeju dadiem komunikciju instrumentiem un veicinot pieredzes apmaiu. Tas tiek sasniegts ar

    specili izstrdtas Engage programmas paldzbu. Engage programma ir komunikciju stratijas

    izstrdes modelis, kas pai piemrots valdbas komunikcijas vajadzbm. Viens no svargiem

    programmas uzdevumiem ir nodroint mra auditorijas segmentciju un pareizu kanlu izvli. GNC

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    13

    ar seko profesionlo standartu ievroanai valdbas komunikcij un iekjs komunikcijas

    koordinanai starp dadm iesaisttajm pusm valdb.

    Pastvg kanceleja

    Paralli GNC tklam darbojas ar valdbas komunikcijas Pastvg kanceleja (Permanent Secretary),

    kuras galvenais uzdevums ir nodroint GNC tklu ar apmcbas un pieredzes apmaias iespjm,

    komunikciju ldzekiem un ekspertzi.

    Piesaisttie specilisti jeb konsultanti

    Lielbritnijas valdba nereti izmanto ar rju specilistu paldzbu komunikcijas jautjumos. rju

    ekspertu izmantoanas priekrocbas ir lielka politisk neatkarba, k ar aurka specializcija.

    Komunikciju sfras un kanli

    GCN tkla specilisti darbojas dados valdbas sabiedrisko attiecbu dienestos, mrketinga

    departamentos, elektronisko mediju apkalpoanas vienbs, k ar iekjs komunikcijas vienbs.

    Kopum GCN specilistus iespjams iedalt piecs grups:

    Mediji un prese

    Mediju un preses specilisti izstrd mediju plnus, uztur komunikciju ar urnlistiem, raksta preses

    relzes, organiz preses konferences un intervijas, k ar pavada valdbas prstvjus vizts.

    Mrketings un apmaksta publicitte

    Mrketinga un apmakstas publicittes specilisti veido dadas valdbas komunikcijas kampaas,

    sadarbojas ar rjm aentrm, veidojot reklmas klipus, preses maketus, noformjumu, k ar veic

    tie mrketinga aktivittes.

    Digitlie un socilie mediji

    Digitlo un socilo mediju specilisti veido un uztur valdbas iestu mjas lapas, izmanto

    elektroniskos mediju ldzekus mra grupu sasnieganai, ievie jaunu tehnoloiju izmantoanu

    mrketinga komunikciju kombincijs. Digitlie mediji un to efektivitte ir augstu novrtti

    Lielbritnij, it pai tdi kanli k blogi, interneta forumi un diskusiju grupas, u.c.

    Iekj komunikcija

    Iekjs komunikcijas specilisti izstrd iekjs komunikcijas stratijas, uzrauga un atjauno

    Intranet lapas, veido iekjs ziu lapas un avzes, organiz konferences un nodroina informcijas

    apmaiu.

    Problemtika

    Par vienu no btiskkajiem riem efektvas valdbas komunikcijas sasniegan Lielbritnij tiek

    uzskatta sabiedrbas zem uzticans valdbas komunikcijai un masu medijiem. Daudzas socils

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    14

    grupas, k, piemram, jauniei un etnisks minorittes, t rezultt ir kuvuas izteikti politiski pasvas.

    Veiktie ptjumi rda, ka sabiedrba vairk uzticas tieajiem mrketinga kanliem tieajam pastam,

    brorm, informatvajiem izdevumiem, k ar socilajai reklmai. Lai vairotu sabiedrbas uzticanos

    un veicintu socilo aktivitti, valdbai jizvlas piemroti komunikcijas kanli.

    Par nozmgu problmu Lielbritnijas valdbas komunikcij tiek uzskatta ar vienkrot pieeja mediju

    kanlu izvl. Vienotas zias viet tradicionlajos masu medijos, Phillis Review iesaka attstt atirgu

    komunikciju ar dadm mra auditorijm, izvloties konkrtai auditorijai atbilstous mediju kanlus.

    Darbs ar dadiem mediju kanliem, savukrt prasa plau zinanu un prasmju loku, kas nereti trkst

    valdbas komunikciju specilistiem Lielbritnij.

    K svargs aspekts tiek mints ar valdbas komunikcijas specilistu objektivittes trkums un

    pakauans politisko partiju ideoloijai. problma tiek risinta veidojot neatkargu valdbas

    komunikcijas organizciju Pastvgo kanceleju, kuras uzdevums ir sekot komunikcijas standartu

    ievroanai dads valdbas institcijs.

    Rekomendcijas

    2004. gad pc Lielbritnijas valdbas pastjuma tika veikts Phillis Review ptjums un izstrdtas

    rekomendcijas valdbas komunikcijas uzlaboanai. Rekomendcijas norda uz nepiecieambu ne vien

    maint valdbas komunikcijas nozmi, bet tiei skar ar ts organizciju, resursu piesaisti, mediju kanlu

    izvli, u.c. Ptjuma ietvaros ekspertu komisija norda ar uz nepiecieambu iesaistt sabiedrbu valdbas

    komunikciju stratij, veidojot dialogu starp valdbu un sabiedrbu. Tomr juzsver, ka sabiedrbas

    iesaistana tiek izprasta galvenokrt k preczka mediju kanlu izvle, kas nodroina efektvku

    sabiedrbas sasnieganu un informanu.

    Lai ar liela daa rekomendciju skar konceptulus, valdbai adrestus jautjumus, k piemram,

    valdbas komunikcijas nozme, tomr ts ietver ar vairkus praktiskus ieteikumus komunikciju

    specilistiem:

    Sabiedrbas aktva iesaistana valdbas politikas veidoan, nevis pasva informana pc

    valdbas lmumu pieemanas;

    Tiea un nepastarpinta valdbas komunikcija ar sabiedrbu, izmantojot tie mrketinga kanlus

    un digitlos medijus;

    Plaa mediju kanlu spektra izmantoana komunikcij, t.sk. reionlie un loklie mediji.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    15

    1.1.2. EHIJA

    Valsts prvaldes komunikcijas vsturisk attstba ehij

    ehijas Konstitcij, k ar virkn citu normatvo aktu un programmdokumentu ir noteikts, ka

    sabiedrbai ir tiesbas piedalties valsts politiskajs aktivittes, proti, politikas veidoan. Vl 90-to gadu

    skum nebija vrojami valsts prvaldes lieli centieni komunict ar sabiedrbu, iesaistt to diskusijs.

    Tikai 90-to gadu beigs valsts prvalde mainja savu komunikcijas veidu ar sabiedrbu. Ldz ar valsts

    administrcijas reformu, ehijas valdba ska plnveidgi pievrst uzmanbu publisk sektora institciju

    komunikcijai ar sabiedrbu, ts mra grupm nevalstiskm organizcijm, minorittm u.c. 1999.

    gad tika pieemts likums par informcijas brvu pieejambu, k ar tika pieemta virkne citu normatvo

    aktu un izstrdti stratiskie dokumenti, kas noteica valdbas rcbu attiecb uz sabiedrbas

    informanu un komunikciju ar ts mra grupm.

    Valdbas komunikcijas loma un nozme msdiens

    ehijas valdbas komunikcijas politika obrd ir vrsta uz informcijas pasnieganas modernizanu,

    ievieot e-prvaldes principus publisk sektora darb. K ar arvien vairk tiek pievrsta uzmanba

    sabiedrbas, pai nevalstisk sektora, iesaistanai valsts politikas veidoan.

    Komunikcijas sfras un kanli

    Publisk sektora institcijas

    ehij 90-to gadu beigs tika stenota valsts administrcijas reforma, kuras viens no mriem bija

    uzlabot komunikciju starp valsts prvaldes iestdm (horizontlo un vertiklo komunikciju) un

    sabiedrbu.

    Palaik starp-ministriju sadarbba galvenokrt notiek divos veidos:

    Tika izveidots valdbas birojs, kura uzdevums ir organizatoriski un tehniski nodroint valdbas

    darbbu, k ar savstarpju komunikciju.

    Lai izskattu kdu jautjumu, kas attiecas uz vairkm ministrijm, atbildg ministrija izveido

    komisiju, kas izskata konkrto jautjumu. Ja ir nepiecieams, komisij tiek pieaicinti eksperti.

    dm komisijm ir konsultatvs raksturs, ts nepieem sasitous lmumus. Piemram, lai

    izstrdtu valsts prvaldes reformas prieklikumus, Ieklietu ministrija izveidoja Valsts prvaldes

    reformas komisiju, kuru vadja Ieklietu ministra vietnieks valsts administratvs reformas

    jautjumos un kur piedaljs visu ministru vietnieki un atseviu valsts prvaldes iestu

    vadtji.

    Starp-reionu un starp-pavaldbu komunikcija galvenokrt notiek specili izveidoto institciju

    ietvaros:

    ehijas Republikas reionu asocicija ir nevalstiska organizcija, kuru veido visu reionu

    prstvji un kuras galvenais mris ir aizstvt reionu intereses un veicint reionu attstbu.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    16

    ehijas Republikas pilstu un pavaldbu asocicija ir brvprtga nevalstiska organizcija, kuru

    veido pavaldbu prstvji. Ts galvenais uzdevums ir aizstvt pavaldbu intereses un

    nodroint to attstbu.

    Lai stenotu vienotu valsts politiku vis valsts teritorij, centrlajam valsts prvaldes apartam ir

    jsadarbojas ar reioniem un pavaldbm, k ar reioniem ar pavaldbm. ehij praks

    komunikcijai valsts prvaldes ietvaros reti tiek izmantoti interneta diskusiju forumi - da veida

    vertikl komunikcija biek notiek sanksmju veid:

    Sanksmes starp centrls valsts prvaldes prstvjiem un reionu padomju vadtjiem. s

    sanksmes nenotiek regulri, ts organiz premjerministrs vai atsevias ministrijas, ja ir

    nepiecieams apspriest centrls valsts prvaldes deleto uzdevumu stenoanu reionos.

    Regulras konsultcijas starp centrls valsts prvaldes prstvjiem un reionlo biroju

    vadtjiem, kuras organiz Ieklietu ministrija ik mnesi, lai diskuttu ar ekspertiem par centrls

    valsts prvaldes deleto uzdevumu stenoanu reionos.

    Regulras konsultcijas starp centrls valsts prvaldes prstvjiem un pavaldbu vadtjiem,

    kurs tiek apspriests paveiktais deleto uzdevumu stenoan, k ar tiek diskutts par

    problmm un jautjumiem, kas skar reionlo attstbu.

    Valsts administrcijas koordinators reionos. du instittu izveidoja Ieklietu ministrija, lai

    nodrointu trku un skaidrku informcijas plsmu starp valsts centrlo prvaldi un reioniem

    un pavaldbm, k ar uzraudztu deleto uzdevumu izpildi administratvs reformas jom.

    Koordinators katru otro mnesi organiz sanksmes ar reionu un to pavaldbu vadtjiem, pc

    nepiecieambas tiek uzaicinti ar Ieklietu ministrijas prstvji, k ar citi eksperti.

    Regulras konsultcijas starp reionu vadtjiem un pavaldbu vadtjiem. s konsultcijas

    notiek sanksms, kurs tiek apspriestas deleto uzdevumu izpildes problmas. Ldzgas

    sanksmes notiek starp pavaldbu vadtjiem un administratv novada vadtjiem, ja

    pavaldbas ir apvienojus novad.

    Profesionls sanksmes starp valsts centrls prvaldes ekspertiem un rajonu ekspertiem, kurs

    tiek apspriesti jautjumi konkrt nozar. Un vlk tiek organiztas rajonu ekspertu sanksmes ar

    pavaldbu ekspertiem. ajs sanksms tiek aicinti ar ministriju prstvji, lai diskuttu par

    valsts prvaldes darbu reionos un pavaldbs.

    Sabiedrba

    Lai sniegtu sabiedrbai btiskko informciju, valsts prvalde prsvar izmanto pieejamos

    administratvos resursus, izdodot publikcijas par svargkajiem jautjumiem (bukleti, raksti nacionlaj

    periodik), k ar arvien biek jaunk un preczk informcija tiek ievietota valsts prvaldes iestu

    (ministriju, pavaldbu un to iestu) mjas laps. Saska ar 1999. gad pieemto likumu par Brvu

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    17

    informcijas pieejambu, kur noteikts, ka visai sabiedrbai publiskojamajai informcijai ir jbt

    pieejamai ar internet, 90-to gadu beigs un 2000. gad valsts prvaldes iestdes izveidoja savas mjas

    lapas, kur tiek uzkrta informcija par o iestu darbbu, konkrts nozares likumdoanu, politiskajiem

    dokumentiem, jaunko informciju par programmm, pieejamo finansjumu dadiem projektiem, k

    ar konkrto nozaru aktualittm.

    Tomr informcijas plsma starp iedzvotjiem un valsts administrciju ir galvenokrt tikai vienpusja

    lai ar informcija tiek saemta izmantojot internetu, ts saturu nosaka valsts administrcija. Sabiedrbas

    nelielas kopienas nereti izveido savas mjas lapas, kur uzkrj visu nepiecieamo informciju par

    atsevim nozarm.

    ehijas valdba strd ar pie e-prvaldes ievieanas darb ar sabiedrbu, izveidojot vairkus portlus,

    kur tiek apkopota informcija par valsts prvaldes iestdm, to darbu un sabiedrbai pieejamajiem

    pakalpojumiem (http://www.statnisprava.cz, http://centralni-adresa.cz, http://portal.gov.cz).

    Diskusij ar sabiedrbu tiek izmantoti ar e-pasta pakalpojumi un interneta diskusiju forumi. da veida

    komunikciju ar sabiedrbu ieska ehijas Ieklietu ministrija 1998.gad, gatavojot valsts prvaldes

    reformas programmu, lai iegto sabiedrbas viedokli un komentrus par plnoto reformu.

    Lai nodrointu atgriezenisko saikni starp valsts prvaldi un sabiedrbu, valsts administrcija veic

    sabiedrisks domas aptaujas par svargkajiem jautjumiem. Sabiedrisks apspriedes, intervijas ar

    politiiem, deputtiem un citi tieie kontakti ar sabiedrbu tiek izmantoti saldzinoi reti. da veida

    iniciatvas parasti ierosina un organiz nevalstisks organizcijas, nevis valsts administrcija. ehij

    netiek praktizta sadarbba starp vietjm, reionlajm valsts prvaldes iestdm un nevalstiskajm

    organizcijm par, piemram, dadu ar konkrtu pilstu, reionu saisttu jautjumu sabiedrisku

    apsprieanu.

    Atgriezenisk saikne tiek stenota ar oficilu sdzbu, iesniegumu form, kas tiek iesniegti pavaldbs,

    ministrijs un Valsts prezidentam. Ombudsmea birojs, kas tika izveidots 2001. gad, darbojas k

    sabiedrbas tiesbu aizstvis un sniedz informciju iedzvotjiem par iespjm izvirzt prasbas un

    sdzbas valsts prvald.

    Sabiedrbas aktva ldzdalba valsts politiskajos jautjumos tiek nodrointa, piedaloties centrls un

    vietjo administrciju izveidotajs komisijs, komitejs un padoms, kaut gan da veida ldzdalba ir

    domta tikai ekspertiem konkrtaj nozar. ehijas valdbai ir aptuveni 30 da veida komisijas un

    komitejas, ministrijas un vietjs un reionls pavaldbas ir izveidojuas ar savas padomes un

    komitejas.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    18

    ehij k aktvas ldzdalbas formas politikas veidoan tiek izmantoti ar referendumi un petcijas.

    ehijas likumdoana neatauj iedzvotjiem ierosint referendumu par nacionla lmea jautjumiem,

    normatvajiem aktiem. Likumdoana atauj iedzvotjiem ierosint t saucamo vietjo referendumu to

    var organizt tikai tur, kur iesniedzja petciju atbalsta konkrts iedzvotju procentulais skaits.

    Valdba oti reti izmanto inovatvkas metodes tieai sabiedrbas iesaistanai valsts politikas veidoanas

    proces, piemram, reti tiek veidoti konsultciju forumi ar konkrtm sabiedrbas grupm, programmu,

    plnu darba grupas, jaunieu un brnu padomes. K pozitvs piemrs tiek minta 2001.gad ehijas

    izgltbas ministrijas sadarbba/ komunikcija ar sabiedrbu, izstrdjot jaunu Izgltbas politikas

    programmu, kad tika veikti vairki diskusiju seminri ar sabiedrbas prstvjiem, aktvi tika sniegta

    informcija masu medijiem par aktualittm, k ar internet bija pieejami apsprieamie dokumenti un

    iespja sabiedrbai izteikt savu viedokli specili izveidotaj interneta forum.

    rvalstu nevalstisks organizcijas un institcijas (Agora, EastWest Institute, Open Society Fund u.c.)

    nereti uzemas vidutja lomu starp ehijas valdbas prstvjiem un sabiedrbu komunikcijas jom,

    sniedzot savu pieredzi un finanu resursus dados projektos, lai veicintu iedzvotju, k ar vietjo

    pavaldbu un nevalstisko organizciju aktvu ldzdalbu valsts politikas veidoan.

    Masu mediji

    Viss centrlajs valsts prvaldes iestds ir preses un informcijas departamenti, kuru galvenais

    uzdevums ir komunict ar masu medijiem. Pc katras iknedas valdbas sdes tiek organiztas preses

    konferences, kurs tiek pazioti valdb diskuttie jautjumi un pieemtie lmumi. Savukrt ministrijas

    regulri organiz preses konferences un intervijas par aktulajiem notikumiem.

    Nevalstiskas organizcijas

    Valsts prvaldes iestdes, izstrdjot normatvos aktus vai stratisks plnoanas dokumentus, arvien

    biek iesaista nevalstisk sektora prstvjus dads darba grups vai specili organiztos forumos, kur

    ie prstvji var paust savu viedokli attiecb uz izskatmo jautjumu. di forumi saldzinoi biei tika

    organizti, kad tika gatavoti dokumenti, lai iesttos Eiropas Savienb. K ar, piemram, gatavojot

    Eiropas Savienbas struktrfondu apguvei nepiecieamos stratisks plnoanas dokumentus ievieanas

    periodiem 2004 2006 un 2007-2013. Lai nodrointu efektvu valsts un nevalstisk sektora sadarbbu,

    tika izstrdta Partnerbas stratija, kur noteikti sadarbbas principi izveidotas komitejas (vadbas

    un uzraudzbas, koordincijas komitejas), tematisks un horizontls darba grupas. K ar tika izveidota

    ekspertu oponentu grupa, kuru veidoja 12 nevalstisk sektora prstvji, kuri veidoja kopju nevalstisk

    sektora viedokli par izskatmajiem jautjumiem un piedaljs diskusijs ar valsts sektora prstvjiem

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    19

    darba grups un komitejs. Rezultt nevalstisk sektora prstvjiem bija iespja sniegt savus

    komentrus par ehijas valdbas izstrdtajiem dokumentiem, k ar tika ievrots caurspdguma

    princips attiecb uz valdbas darbu pie Eiropas Savienbas struktrfondu ievieanas principu izstrdes

    un veidota cieka sadarbba starp valsts un nevalstisko sektoru.

    Etnisks minorittes

    ehijas valdba strd pie t, lai izveidotu valsts politiku etnisko minoritu tiesbu aizsardzbai.

    Likumdoan ir noteikts, ka valsts prvaldei ir jizmanto minoritu valoda sazi ar etniskm

    minorittm, kaut gan tas netiek vienmr izpildts, pai valsts reionos.

    Ir izveidota Etnisko minoritu padome, kas darbojas k starpnieks starp etnisko minoritu

    organizcijm un valdbu un kuras galvenais mris ir veicint minoritu iesaistanos dados valsts

    procesos, piemrm, piedalties dadu normatvo aktu publiskaj apspriean.

    E-prvalde

    ehij e-prvalde tiek ieviesta kop 90-to gadu beigm, kad valdba apstiprinja Valsts informcijas

    politiku, kur tika noteikta e-prvaldes stratija. 2004. gad is dokuments tika prstrdts, un no 2006.

    gada tika apstiprinta Valsts Informcijas un komunikciju politika, kuras galvenais mris ir

    modernizt sabiedriskos pakalpojumus, nodroinot iedzvotjiem pieejamus un drous komunikcijas

    pakalpojumus, dinamisku e-biznesa vidi un msdiengus internet pieejamus sabiedriskos

    pakalpojumus. E-prvalde tiek ieviesta trijs prioritrs joms e-prvaldes pakalpojumi, e-iepirkumi

    un e-veselbas aprpe.

    E-prvaldes pakalpojumu galvenais mris ir uzlabot valsts administrcijas darbbu, nodroinot trku

    un vienkrku sadarbbu starp valsts prvaldes iestdm un sadarbbu starp sabiedrbu un valsts

    prvaldi. E-prvalde tiek stenota izmantojot valsts prvaldes interneta portlu http://portal.gov.cz/, kas

    tika izveidots 2004. gad. T mris ir nodroint komunikcijas vienkroanu starp iedzvotjiem,

    uzmjiem un valsts prvaldes iestdm. Portl tiek uzkrta informcija par valsts prvaldes iestdm,

    ES un nacionlo likumdoanu, valsts iepirkumu, k ar tiek uzturts elektroniskais Uzmumu reistrs,

    Zemes reistrs u.c. informcija.

    2006. gada novembr ehijas valdba izveidoja interneta portlu ar Prgas iedzvotjiem

    http://www.praha.eu/. aj portl Prgas iedzvotji var rti izmantot sabiedriskos pakalpojumus,

    piemram, sazinties ar gzes un dens apgdes firmm, portl tiek apkopota informcija ar par citiem

    pakalpojumiem bibliotkm, sabiedrisk transporta kustbas grafikiem u.c. Portl nodrointa iespja

    elektroniski veikt nodoku maksjumus, sodus u.c.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    20

    E-iepirkumu sistma tiek ieviesta, lai nodrointu valsts prvaldes iepirkumu caurskatmbu, k ar lai

    padartu iepirkuma procesu efektvku un ltku. obrd visu informciju par valsts un pavaldbu

    iepirkumu konkursiem ir jievieto ar interneta portla - http://centralni-adresa.cz, t.sk., informciju par

    konkursiem, visu iesniegto piedvjumu summas, konkursu uzvartju.

    Lai nodrointu valsts veselbas aprpes sistmas modernizciju, tiek ieviesta e-veselbas aprpe, kuras

    ietvaros tiek apkopota informcija par pacientiem, to slimbu vsturi, k ar pieejamo veselbas aprpi.

    Tdjdi tiek veicinta ar savstarpja sadarbba starp veselbas aprp iesaisttm organizcijm,

    institcijm, slimncm, poliklnikm u.c.

    1.1.3. NDERLANDE

    Valsts prvaldes komunikcijas vsturisk attstba Nderland

    Lai ar valsts prvaldes komunikcijas tradcijas Nderland aizsktas jau 17.gs., komunikcijas funkcija

    tika institucionalizta 20.gs. skum, ievieot preses sekretra pozciju rlietu ministrij (1920.-tie) un

    nodibinot Valdbas preses dienestu (RPD) (1934). Tomr ldz pat otrajam pasaules karam valsts

    prvaldes komunikcijas centieni uzskatmi lielkoties par vrstiem uz rvalstm. Pirmie profesionlas

    iekjas komunikcijas centieni Nderland starp valsts prvaldi un sabiedrbu vrojami tikai 1950.-tajos

    gados, kad specili im nolkam tiek dibints Valdbas informcijas centrs (RVD).

    Kop 1950.-tajiem gadiem ldz msdienm valsts prvaldes komunikcija Nderland ir btiski

    prveidojusies un attstjusies. Skotnji komunikcijas mris bija tikai sabiedrbas informana, kura

    sasnieganai izmantoja dadas broras, bukletus un citus druktus materilus. 1970.-tajos gados

    komunikcija ieguva skaidrojou funkciju, kas tika stenota, veidojot skaidrojoas kampaas

    tradicionlajos medijos TV, radio, pres. Skot ar 1990.-tajiem, aizvien aktulka kst sabiedrbas

    iesaistana politikas veidoan, btisku lomu spljot interaktvajiem medijiem. Ar jaunkais valsts

    prvaldes dokuments komunikciju jom 2000. gad izstrdtais Wallage ekspertu ziojums uzsver

    sabiedrbas informanu un iesaistanu politikas veidoan nevis k valsts prvaldes pienkumu, bet jau

    k iedzvotju tiesbas.

    Valsts prvaldes komunikciju loma un nozme msdiens

    Nderland vrojamas plaas diskusijas par valsts prvaldes komunikciju nozmi, kurs piedals gan

    politii, gan akadmii, gan ar iedzvotji. Analizjot diskusijas, valsts prvaldes komunikciju nozme

    var tikt iedalta vairkos lmeos konceptulaj un praktiskaj.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    21

    Konceptul lmen, paralli sabiedrbas informanai un politikas skaidroanai, aizvien aktulka kst

    dialoga veidoana starp valsts prvaldi un sabiedrbu. Komunikcija ar sabiedrbu un ts aktva

    iesaistana kuvusi par demokrtiskas politikas veidoanas prieknosacjumu. Ldz ar to par btisku

    komunikcijas instrumentu kst ptjumi un sabiedrisks domas izzinana. Populrs kst uzskats, ka

    atgriezenisku komunikciju saikni ar sabiedrbu nepiecieams veidot paralli politisko nostju un likumu

    veidoanai pirms izstrdes, izstrdes laik, ievieanas laik, k ar pc tam.

    Praktisk lmen valsts prvaldes komunikcijai ir etri galvenie uzdevumi. Pirmkrt, valsts prvaldei

    jinform sabiedrba par valsts politiskajm nostdnm, mriem un likumiem. Otrkrt, komunikcija

    spl lielu lomu politikas ieviean, skaidrojot to un tdjdi veidojot sabiedrbas nostju un rcbu.

    Trekrt, ar komunikcijas paldzbu valdba piedv un sniedz pakalpojumus iedzvotjiem,

    uzmumiem un citm organizcijm. Visbeidzot, valdbai jrpjas ar par sabiedrisko attiecbu

    veidoanu ar sabiedrbu, kas ietver valdbas komunikciju stratijas veidoanu un ar valdbas iekjo

    komunikciju.

    Mra grupas

    Valsts prvaldes komunikciju primr un galven mra grupa ir sabiedrba valsts iedzvotji. Lai tos

    sasniegtu, nereti tiek izdaltas un izmantotas atsevias mra grupas mediji, urnlisti, nevalstiskais

    sektors, biznesa sektors, dadas minoritu grupas.

    Sabiedrba

    Sabiedrba Nderland raksturojama k samr sadrumstalota un individulistiska, jo iedzvotju

    politiskie uzskati spj krasi atirties pat auru socilo grupiu ietvaros. Lai panktu efektvu

    komunikciju, nepiecieama segmentcija, kas balsts ne vien uz socili-demogrfiskiem parametriem,

    bet em vr ar nostdni konkrtos jautjumos.

    Masu mediji

    Lai komunikcija sasniegtu sabiedrbu, valsts prvalde izmanto masu medijus k starpniekus

    informcijas nodoanai. Darbu ar medijiem veic Komunikciju prvalu publisks informcijas

    darbinieki, kas gatavo preses relzes, preses konferences, intervijas un tikans ar politiiem, u.c.

    Nevalstisks organizcijas

    pai nozmga kst sadarbba ar nevalstiskajm organizcijm, jo ts prstv konkrtas intereu grupas,

    veicina komunikcijas uzticambu un spl nozmgu lomu intereu grupu viedoka veidoan.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    22

    Etnisks minorittes

    Etnisks minorittes veido nozmgu sabiedrbas dau Nderland, tpc btiski ir risint komunikciju

    sarejumus ar m grupm. Liela nozme ir komunikcijas valodai, informcijas pasnieganas

    metodm, k ar pareizai mediju kanlu izvlei. Lai veicintu komunikciju ar etniskajm grupm, tiek

    apgti alternatvu mediju kanli, veidota sadarbba ar etnisko minoritu nevalstiskajm organizcijm,

    k ar organizti tematiskie seminri, kuros satiekas minoritu un valsts prvaldes prstvji.

    Komunikciju prvalde

    Katr ministrij darbojas centrl Komunikciju prvalde (Communication Directorate), kuras galven

    loma ir veidot sistemtisku iekju (ar valsts institcijm) un rju (ar sabiedrbu) komunikciju valst.

    Komunikciju prvaldes uzdevumi ietver publiskas informcijas sagatavoanu iedzvotjiem un

    medijiem, k ar atbalsta snieganu ministrijas darbiniekiem komunikciju jautjumos. Komunikciju

    prvalde ir atbildga ne vien par informcijas izplatanu, bet tm jcenas pankt ar sabiedrbas izpratni

    un jveicina iesaistans.

    Komunikciju prvald vien ministrij ir nodarbinti 40-70 darbinieki preses sekretri, sabiedrisko

    attiecbu specilisti, padomnieki, u.c. is skaitlis pdjos gados ir ievrojami pieaudzis, uzdevumu

    spektram kstot aizvien plakam. Komunikciju prvaldes vado amatpersona katru rtu tiekas ar

    ministru un valsts sekretru, lai apspriestu btiskkos komunikciju jautjumus. Ar citi Komunikciju

    prvaldes darbinieki daudz laika pavada piedaloties iekjs ministrijas darba sapulcs, lai savlaicgi

    uzsktu komunikciju aktivittes.

    Komunikciju prvalu nozme dads ministrijs ir atirga. Administratvas nozmes ministrijs, k,

    piemram, Finanu un Ieklietu, prvalu darbba vairk tiek orientta uz starpministriju komunikciju

    un sadarbbu ar dadm valsts institcijm. Specializts ministrijs, piemram, Transporta,

    Nodarbintbas, Veselbas, u.c., btiskka ir rja komunikcija ar sabiedrbu, skaidrojot esoo valsts

    politiku, k ar sagatavojot jaunus likuma projektus.

    Valdbas informcijas padome (VoRa)

    Valdbas informcijas padome (VoRa) apvieno visu ministriju Komunikciju prvalu direktorus un

    tiekas divreiz mnes. Padomei ir galvenokrt konsultatvs raksturs t apsprie un koment valdbas

    komunikcijas kampaas, sabiedrisks domas ptjumu rezulttus, jaunu mediju izmantoanas iespjas

    valdbas komunikcij. Tau padome uzrauga ar vienotas valdbas komunikciju stratijas ievieanu

    un stenoanu.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    23

    Padomei (un ar dienestam skat. zemk) ir liela nozme valsts prvaldes komunikcijas infrastruktras

    veidoan. Kopja infrastruktra nodroina resursu un zinanu apmaiu, nodoanu un koplietoanu, k

    ar spl lielu lomu rju ekspertu piesaist un pakalpojumu pirkan. Pateicoties kopjai infrastruktrai,

    valsts prvaldei ir spcgka ietekme, kas nodroina ar izmaksu optimizciju.

    Valdbas informcijas dienests (RVD)

    Valdbas informcijas dienests (RVD) veic ar rpolitikas komunikciju saisttus uzdevumus. Dienests

    prstv Nderlandi starptautiskos sadarbbas projektos komunikciju jom, k ar sniedz rju

    informciju par Nderlandes valdbu un Karalisko namu. Tau dienests pilda ar svargas valsts iekjs

    komunikcijas funkcijas. T piemram, dienests prvalda valdbas informatvo mjas lapu, kas tiek

    atjaunota katru dienu ar angu valod (www.government.nl). Mjas lapa apkopo zias no valdbas, k

    ar visprgu informciju par valdbas politiku un ministriju darbbu.

    Komunikciju sfras un kanli

    Masu mediji

    Nderland komunikcij ar sabiedrbu tiek izmantoti visi pieejamie mediju kanli prese, radio, TV, ar

    vides reklmas stendi un tieais pasts.

    Informcijas dienests P.O. Box 51

    Nderlandes valdba izmanto informcijas dienestu, kur ik dienas valsts iedzvotji var saemt atbildes

    uz dadiem ar valsts prvaldi un politiku saisttiem jautjumiem pa tlruni, e-pastu vai pastu. Dienesta

    nosaukums pastkaste P.O. Box 51 radies no pasta adreses, ko Nderlandes valdba izveidoja pc Otr

    pasaules kara, lai rosintu iedzvotjus paust nostju par valstiskiem jautjumiem, k ar sniegtu atbildes.

    Vlk ar o pau nosaukumu tika veidotas dadas informatvs TV kampaas, k ar izstrdtas

    broras un citi tie pasta materili. Msdiens is dienests papildints ar ar tlrua zvanu un e-pastu

    apkalpoanu darba diens, k ar informatvu mjas lapu www.postbus51.nl. Dienesta darbbu nodroina

    plaa elektronisk datu bze, kas tiek pastvgi atjaunota. Dienests sevi pierdjis k populru un

    nodergu gan ikdien, bet jo pai krzes situcijs.

    Internets

    Komunikcij ar iedzvotjiem liels uzsvars ir elektroniskajiem medijiem. Informcijai par valdbas

    darbbu jbt brvi pieejamai iedzvotjiem jebkur laik. im nolkam specili izstrdtas trs mjas

    lapas, kas apkopo visu informciju par valsts likumdoanu, stattus, k ar politisko iekrtu un valdbas

    darbu.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    24

    Ptjumi

    Nderland liela nozme tiek pieirta sabiedrisks domas ptjumiem. Ptjumi tiek veikti dados

    politikas izstrdes posmos pirms, vairkkrtgi ts laik, k ar pc tam. Ptjumi tiek uzskatti par

    btisku informcijas ieguves veidu, kas nodroina valsts prvaldi ar zinanm un izpratni par

    sabiedrbas nostju. Tau tie tiek uzskatti ar par efektvu komunikcijas veicinanas ldzekli, tieu

    dialogu starp sabiedrbu un valsts prvaldi.

    Problemtika

    Neskatoties uz attsttajm valsts prvaldes komunikcijas tradcijm Nderland, 2001. gad veiktais

    Wallage ziojums norda uz pieaugou distanci starp valsts prvaldi un sabiedrbu Nderland. Ldz ar

    to centrl problma valsts prvaldes komunikcij obrd ir distances prvarana un tiea kontakta ar

    dadm sabiedrbas grupm pankana.

    Otra btiska problma ir iekjas komunikcijas veicinana valsts prvald, k ar komunikciju

    funkcijas neformla decentralizana. T k iedzvotji nereti nonkt tie saskarsm ar dadm valsts

    prvaldes iestdm, katram valsts prvaldes darbiniekam jnes atbildba par konsekventas komunikciju

    politikas ievroanu.

    Rekomendcijas

    Lai novrstu augstk mints problmas, Wallage ziojums piedv vairkus risinjumus:

    preczka mra auditorijas segmentcija;

    segmentcijai atbilstou mediju kanlu izvle;

    plaka spektra komunikciju kanlu izmantoana;

    visas pieejams informcijas par valsts prvaldi un valdbu pilnga publiskoana;

    intensvka Internet resursu un komunikcijas iespju izmantoana;

    komunikciju aktivitu ievieana politikas izstrdes etap.

    Alternatvs ekspertu ziojums, Tappan Communications ptjums, papildina os ieteikumus ar vl vienu

    btisku rekomendciju pievrst lielku uzmanbu komunikciju saturam, t.i. lielku uzsvaru likt uz

    komunikciju kvalittes veicinanu, nevis komunikciju kanlu prblvanu ar visu iespjamo

    informciju.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    25

    1.1.4. VALDBAS KOMUNIKCIJAS PRAKSE CITU VALSTU PIEMRI

    Norvija

    E-prvalde

    Lai attsttu e-prvaldes ievieanu Norvij, valdba izstrdja valdbas interneta portlu sistmu, kur

    tiek apkopta pc iespjas plaka informcija par valdbas struktru Norvij un ts pakalpojumiem,

    kas ir pieejami sabiedrbai. Valdbas mris ir prorientt savu darbbu, primri uzsverot iedzvotju

    apmierintbas paaugstinanu un savas darbbas efektivittes palielinanu. Lai attsttu e-prvald

    izmantots tehnoloijas, valdba ir izstrdjusi dadas izptes programmas un pierusi tm

    nepiecieamo finansjumu. Norvijas valdba ir izstrdjusi telefona centrus, kas darbojas 14-16

    stundas un sniedz iedzvotjiem nepiecieamo informciju par publisk sektora pakalpojumiem. Lai

    atvieglotu darbu ar publisko sektoru un samazintu patrt papra apjomu, Norvijas valdba strd ar

    pie elektronisko formu un parakstu ievieanas.

    Zviedrija

    Darbs ar mra grupu uzmjiem

    Zviedrijas valdba savu darbu plnveidgi strukturiz, lai pc iespjas efektvk apmierintu dadu

    mra grupu vajadzbas, piemram, darb ar uzmjiem valdba cenas mazint birokrtiskos rus,

    lai veicintu uzmju attstbu, k ar atvieglotu to darbu ar publisko sektoru. emot vr to, ka

    Zviedrija ir viena no pasaules lderiem informcijas tehnoloiju izmantoan un Zviedrij ir samr

    augstu attstta e-prvalde, ar darb ar uzmjiem Zviedrijas valdba samr daudz izmanto e-

    prvaldes priekrocbas, piemram, Zviedrijas Muitas padome automatizja muitas procedru, kas uz

    pusi samazinja daudzu uzmju izmaksas, saldzinot ar manulo procedru. Vai ar piemram,

    Stokholmas zemes administratv padome izveidoja elektronisko reistrcijas formu, kas samazinja

    patrto laiku komercils satiksmes ataujas izsnieganai no 30 dienm uz 3 dienm. Lai veicintu

    publisk sektora sadarbbu ar iedzvotjiem un uzmjiem, ir izveidota Valdbas sadarbbas padome,

    kuras uzdevums ir izstrdt standartus elektroniskai informcijas apmaiai starp valsts iestdm un

    iedzvotjiem un uzmjiem. Ts darbs galvenokrt tiek virzts uz informcijas apmaias, pieejambas

    un drobas jautjumiem, k ar elektronisk paraksta ievieanu.

    E-prvalde

    Zviedrijas valdba organizja publisku apsprieanu interneta vid par Kalix pilstas centra renovciju

    specili izveidotaj mjas lap, portl. Apsprieana notika gan ar politiiem, gan iedzvotji diskutja

    sav starp. Diskusija notika divas nedas, kuru laik iedzvotji varja sniegt savu viedokli gan

    internet, gan ar izmantojot tradicionlkus ldzekus tlruni, pastu vai faksu. 86% no publisks

    apsprieanas dalbniekiem izvljs internetu.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    26

    Austrija

    Sadarbba ar sociliem partneriem

    Austrij ir izveidota t saucam socilo partneru federcija, kurai ir saldzinoi liela ietekme uz politisko

    lmumu veidoanu un to pieemanu. Valdbas sadarbba ar sociliem partneriem notiek atsevis

    ekonomikas vai socils politikas joms (darba drobas jautjumi, darba tirgus politika u.c.).

    sadarbba tradicionli tiek nodrointa politisk lmen, sadarbojoties ar valdom partijm

    Socildemokrtisko partiju un Austrijas Tautas partiju. Socilie partneri gan formli, gan neformli tiek

    iesaistti ar dadu ministriju darbb, piedaloties to darba grups, komitejs vai konsultatvs padoms.

    Ombudsmea padome

    Austrij ir izveidota Ombudsmea padome, kuras uzdevums ir sekot, vai publisk sektora darbba atbilst

    likumdoanai un k publisk sektora darbba ietekm valsts iedzvotjus publisk sektora pakalpojumu

    lietotjus. Ombudsmea padomes kontrol gan centrlo valsts apartu, gan ar federls pavaldbas.

    Sabiedrbas iesaistana

    Lai veicintu sabiedrbas iesaistanos politisku jautjumu veidoan, Austrijas valdba arvien biek

    iesaista sabiedrbu dadu politisku dokumentu apspriean, piemram, 2005. gad Zemkopbas,

    mekopbas, vides un dens prvaldes federl ministrija organizja publisku apsprieanu par Austrijas

    nacionlo klimata stratiju. Publisk apsprieana tika organizta elektronisk veid (internet), lai

    sasniegtu pc iespjas plaku sabiedrbas loku. Tika ar organizti diskusiju forumi, lai apspriestu

    sabiedrbas iesniegtos prieklikumus stratijas pilnveidoanai.

    Ziemerija

    E-prvalde

    Attstot e-prvaldes ievieanu publisk sektora darbb, Ziemerij tiek pievrsta uzmanba ar

    elektronisko konsultciju ievieanai, lai atbalsttu un paplaintu iedzvotju ldzdalbu politisko

    lmumu veidoan. Konsultcijas notiek vairkos veidos valdba izstrd interneta mjas lapas, kurs

    tiek uzkrta informcija par konkrto nozari un kur iedzvotjiem ir iespja uzdot publisk sektora

    prstvjiem jautjumos, nostot viiem e-pastu vai piedaloties konsultciju forum. Tiek ar strdts pie

    partiju komunikcijas ar sabiedrbu, lai partiju prstvji skaidrotu savu viedokli un sniegtu sabiedrbai

    nepiecieamo informciju. Lai attsttu e-demokrtijas ievieanu, valdba izveidojusi t saucamo

    pilsonisko kopienu kibertelp.

    Ziemerij tiek izmantoti vairki konsultciju modei:

    Jautjumi-atbildes publisk sektora institciju uzturtajs mjas laps ir iespja uzdot

    jautjumos un balsot;

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    27

    Elektronisks petcijas ir iespja iepazties ar petcijm internet, parakstties par tm un

    pievienoties diskusiju forumiem;

    Dokumentu un politikas komentana respondenti var komentt politiskos dokumentus, var

    paust viedokli par draudiem un iesaistties horizontl komunikcij starp grupm un

    individuliem prstvjiem;

    Elektroniskie panei lmumu piemji vai eksperti virtuli atbild uz iepriek izvlta temata

    jautjumiem iepriek paziot laik;

    Elektronisk konference interneta vid stenota konference, kas ilgst vairkas dienas vai

    nedas, tai skait organizjot virtuls darba grupas, prtraukumus un kafijas laika sarunas

    u.c.;

    Elektronisks telpisko lmumu atbalsta sistmas plnoanas iespju virtula modelana un

    interaktva plnotju konsultans ar sabiedrbu;

    Intereu apvienbas neformlas un vairk strukturiztas informcijas apmaia ar grupu e-pastu

    forumu paldzbu, kur intereu grupas dalbnieki e-pastos saem aktulo informciju un diskut

    par to;

    Dzvs sarunas interneta vid notiekoas interaktvas tiesaistes sarunas, jautjumi un atbildes

    starp politiiem un (pai) jaunieiem vai atsevim minoritu grupm;

    Multi-mediju paskumi preses konferences TV, aptaujas, jautjumi, informcija pieejama

    internet u.c.

    Austrlija

    Darbs ar brvprtgajiem

    Austrlij daudzas publisk sektora aentras sadarbojas ar brvprtgajiem un to organizcijm

    informcijas nodoanai iedzvotjiem, tdjdi nostiprinot publisk sektora un sabiedrbas attiecbas un

    palielinot sabiedrbas informtbu par sociliem, veselbas un vides jautjumiem. 2006. gada dati liecina,

    ka Austrlij vairk nek 77 tkstoi brvprtgo piedaljs valdbas darb tds joms k ugunsdroba,

    sporta un atptas aktivittes, kultra un mksla, tieslietu procesi, veselbas, trisma un vides nozare.

    Brvprtgie sadarbojas ar aentrm vairkos veidos: vai nu tiei iesaistoties aentras darb individuli

    vai caur brvprtgo organizciju/ programmu un kds no aentras darbiniekiem vius uzrauga, vai ar

    aentra vai ar kda intereu grupa izveido bezpeas brvprtgo organizciju vai asociciju kdu

    konkrtu darbu veikanai. Lai attsttu un veicintu sabiedrbas iesaistanos politiskos jautjumos un

    publisk sektora aentras vlmi sadarboties ar brvprtgajiem, valdba ir izstrdjusi Vadlnijas

    veiksmgai partnerbai starp publisko sektoru un brvprtgajiem.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    28

    Jaunzlande

    E-prvaldes piemri

    Jaunzlandes arhvs ir izstrdta t saucam Neprtrauktbas programma, lai nodrointu valsts

    iestdes ar iespju saglabt savus dokumentus elektronisk veid.

    Elektronisk enciklopdija izveidota elektroniska enciklopdija, kas apkopo informciju par

    Jaunzlandes vidi, vsturi, kultru, ekonomisko un politisko situciju, institcijm, cilvkiem un

    sociliem procesiem valst. Enciklopdija bs pc iespjas vizualizta ar dadu attlu, video

    un audio paldzbu.

    Iemumu dienests ir nodrointa elektroniska informcijas apmaia starp Jaunzlandes valsts

    iemuma dienestu un nodoku makstjiem, socils politikas patrtjiem, citm valsts

    iestdm, komercilm organizcijm un starpniekiem. Tiek strdts ar, lai attsttu elektronisku

    uzmumu reistranu.

    Tieslietu sektors ir izstrdta elektroniska portla sistma starp Valsts policiju, Tieslietu

    ministriju un Transporta drobas aentru, lai nodrointu savstarpju informcijas apmaiu.

    Premjerministra birojs nodroina, lai visi politiskie dokumenti btu pieejami sabiedrbai viu

    uzturtaj interneta mjas lap.

    Parlamentrie sekretariti katram sekretaritam ir pieejami mobilie interneta pakalpojumi, kas

    nodroina viu darbu vis Jaunzlandes teritorij.

    Jaunzlandes statistika kop 2006.gada tautas skaitana notiek ar elektroniski. Kaut gan

    elektroniska tautas skaitanas formas aizpildana aizem praktiski tik pat daudz laika k

    manula aizpildana, tomr t ir daudz efektvka.

    Zemkopbas un mekopbas ministrija ir inicijusi projektu par E-sertifikcijas izveidoanu, lai

    atvieglotu dadu produktu sertificu rvalsts eksporta un importa vajadzbm.

    Jaunzlandes Muitas prvalde nodroina visu eksporta formu aizpildanu elektroniski, kas

    atvieglo un patrina Muitas prvaldes darbu ar uzmjiem.

    Ungrija

    Sadarbba ar NVO

    Ungrij sadarbba starp publisko sektoru un NVO notiek regulri un vairkos veidos gan nacionl, gan

    vietj lmen. sadarbba ir noteikta Ungrijas likumdoan t saucamaj Viena procenta likum

    (1996), likum par sabiedriskm organizcijm (1997) un Nacionlaj pilsou fonda programm.

    Valdba finansili atbalsta NVO, pieirot tm aptuveni 34% no kopj NVO budeta (valsts

    finansjuma pieirana nevalstisk sektora organizcijm gan ir oti diskutabls un kritiski vrtts

    jautjums, jo rada aizdomas par NVO spju realizt savas nevalstisk sektora funkcijas sabiedrb). Lai

    veicintu sadarbbu ar NVO, valdba ar iesaista NVO sabiedrisko pakalpojumu sniegan tds joms

    k izgltba, socil labkljba un veselbas aprpe. Tikai pdjos gados valdba iesaista NVO politisku

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    29

    lmumu veidoan un pieeman, galvenokrt socil sfr, bet arvien vairk NVO tiek piesaisttas ar

    citu jomu jautjumu risinanai vides, invaldu tiesbu vai sievieu tiesbu jautjumos. Sadarbba ar

    NVO ir nostiprinta ar institucionli vairks iestds ir izveidoti departamenti, kuru uzdevums ir

    tiei koordint sadarbbu ar NVO. K problmas sadarbb ar NVO tiek identificts valdbas pieemto

    lmumu par finansjuma pieiranu caurspdguma trkums, jo aptuveni 80% no NVO pieirta

    finansjuma tiek pieirts, nebalstoties uz konkursu, bet gan individuli pieemot lmumu, kuru no

    NVO atbalstt, k ar problma ir t, ka reizm o finansjumu NVO neizlieto atbilstoi pieirt

    finansjuma mrim.

    Izrala

    Darbs ar presi

    Izral ir izveidots Valdbas preses birojs, kas ir pakauts Premjerministra birojam un kura uzdevums ir

    nodroint Izralas valdbas komunikciju ar preses prstvjiem, tai skait izsniedzot akreditciju

    urnlistiem, k ar nodroinot preses informtbu par svargkajiem valdbas veiktajm darbbm un

    pieemtajiem lmumiem. Valdbas preses birojs ar uztur digitlo fotogrfiju arhvu par svargkajiem

    valsts politiskajiem, diplomtiskajiem un kultras notikumiem.

    na

    E-prvalde uzmjiem

    na ir ieveidots biznesa e-parks, kas auj uzmjiem, piemram, aizpildt pieteikuma formas, lai

    reistrtu savu uzmumu, iesniegt ikmnea finanu atskaites un nodoku deklarcijas, k ar veikt citas

    darbbas. sistma ievrojami palielina valdbas darbbas caurspdgumu un ts pakalpojumu

    pieejambu uzmjiem, k ar samazina korupcijas iespjambu.

    E-prvalde uzmjiem

    Iedzvotjiem izmantojot e-pakalpojumus iespjams sniegt ar novrtjumu par konkrto iestu darbu,

    apkalpoanas kvalitti utt. Tdjdi tiek nodrointa tltja atgriezenisk saikne starp pakalpojuma

    izmantotjiem un sniedzjiem.

    ASV

    E-prvalde

    ASV viens no veiksmgkajiem e-prvaldes piemriem ir izveidot elektronisk nodoku

    deklaranas sistma, kas sniedz nodoku makstjiem pilnvrtgu informciju. informcija ir

    pieejama interneta mjas lap, k ar pc pieprasjuma to var saemt e-past vai telefoniski. K

    ar sistma auj nodoku makstajiem elektroniski aizpildt savas nodoku deklarcijas,

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    30

    savukrt valsts iemumu dienestam sekot ldzi, vai visi nodoku makstji ir iesniegui savas

    deklarcijas.

    GovBenefits.gov mjas lapa, kur publisk sektora institcijas ievieto informciju par

    pieejamm programmm finansjuma saemanai, tdjdi nodroinot, ka iedzvotjiem ir viegli

    pieejama aktulk informcija par vism valst izstrdtm programmm.

    Recreation.gov aj mjas lap tiek apkopota informcija par visiem valsts nacionlajiem

    parkiem un atptas vietm.

    Volunteer.gov aj mjas lap apkopo informciju par vism valdbas iniciatvm, kur

    iedzvotji var piedalties k brvprtgie, piemram, veternu slimncs, nacionlos parkos u.c.

    BusinessLaw.gov eit valdba apkopo visus pieemtos normatvos aktus, kas skar uzmjus,

    k ar nodroina citu viu darbam nepiecieams informcijas uzkranu.

    GoLearn.gov aj mjas lap tiek uzkrta informcija par vairk nek 2000 elektronisks

    apmcbas kursiem, elektroniskm grmatm un informcija par karjeras iespjm.

    Dnija

    E-prvalde

    1997. gad Dnij bija saldzinoi zems iedzvotju piedalanas lmenis vlans, tpc valdba

    izstrdja e-demokrtijas projektu, kas paredzja izveidot elektronisku diskusiju formu starp

    iedzvotjiem un politiiem. Iedzvotju atsaucba bija oti liela, kas nodroinja veiksmga dialoga

    veidoanos ar politiiem.

    Sadarbba ar etniskm minorittm

    Dnij likumdoan ir noteikts, ka minorittm ir tiesbas saemt un sniegt informciju minoritu

    valod, bez publisk sektora institciju iejaukans. Balstoties uz to, valdbas darbs ai jom lielkoties

    tiek vrts uz vcu minorittes tiesbu ievroanu informcijas saemanai vcu valod. Nacionlajs

    radio un televzij dadas prraides tiek sagatavotas ar vcu valod, lai sasniegtu vcu minorittes

    prstvjus. K ar vcu minorittes prstvji ir prstvti radio un televzijas padoms, lai aizstvtu

    vcu minorittes tiesbas saemt informciju vcu valod. emot vr to, ka vcu televzija un prese ir

    pieejama ar Dnij, tiek izdots tikai viens ikdienas laikraksts vcu valod Der Nordschleswiger, kuru

    finans Vcijas Preses asocicija.

    Vcija

    E-prvalde

    eln ir izveidota sistma, kur iedzvotji var pastt dadus oficilus dokumentus, piemram,

    dzimanas vai laulbas apliecbas.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    31

    Sadarbba ar etniskm minorittm

    Lai nodrointu etnisko minoritu tiesbu ievroanu, Vcij ir izveidots Minoritu sekretarits, kas

    konsult ministrijas federl lmen par minoritu tiesbm. K ar Vcijas valdba sniedz finansilu

    atbalstu oficili atztm minorittm, atbalstot to organizcijas dados projektos. K problma tiek

    atzts tas, ka Vcijas medijos praktiski nepards informciju minoritu valods du, frzu valods.

    veice

    E-prvalde

    2000. gad veices tautas skaitana notika ar elektronisk veid iedzvotjiem tika piedvts aizpildt

    tautas skaitanas anketu elektroniski vai ar manuli. 30% iedzvotju izvljs anketu aizpildt

    elektroniski.

    Kanda

    E-prvalde

    Kand tiek ieviests projekts, kas paredz visu publisk sektora iestu mjas lapas apvienot vien mjas

    lap izveidojot t saucamo vienas pieturas veikalu, tdjdi nodroinot, ka visi ts pakalpojumi kst

    centraliztki, tiek uzlabota savstarpja sadarbba starp publisk sektora institcijm, un ts pakalpojumi

    ir rtk pieejami sabiedrbai.

    Kandas valdba ar aktvi strd, lai iesaisttu sabiedrbu politisku lmumu veidoan tiek veidotas

    atsevias komitejas, kas izstrd normatvos aktus, un kuru uzdevums ir, izstrdjot os normatvos

    aktus, konsultties ar sabiedrbu, proti, komitejas aicina sabiedrbas prstvjus iesniegt savus

    komentrus par izskatmajiem normatvajiem aktiem, k ar daos gadjumos komitejas veic

    izbraukumus pa valsts reioniem, organizjot diskusiju forumus par konkrto normatv akta tmu, lai

    iegtu ekspertu, nevalstisku organizciju un intereu grupu viedokli. Par to tiek ievietota informcija

    valdbas mjas lap, k ar nacionl preses izdevum Canada Gazette.

    Francija

    Sadarbba ar NVO

    Francijas valdba regulri sadarbojas ar NVO, piemram, jautjumos par sadarbbas politiku ar

    jaunattsttajm valstm. Kop 1990. gada NVO piedals Apvienotaj komitej, kur tiek izskatti

    jautjumi par divpusju Francijas un jaunattstbas valstu sadarbbu un kur piedals gan Francijas, gan

    jaunattstbas valstu vadtji.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    32

    Francijas valdba ar finansili atbalsta NVO, piemram, Francijas rlietu ministrija atbalsta NVO, lai

    ts stenotu Francijas kultras attstbas projektus, k ar lai ts piedaltos dads starptautisks

    organizcijs.

    Igaunija

    E-prvalde

    E-Citizen

    E-Citizen ir valsts lmea projekts, kura mris ir attstt sadarbbu starp sabiedrbu un valsts

    prvaldi, izmantojot interneta dots priekrocbas. Projekts tika aizskts jau 2000. gad, bet E-

    Citizen portls (Teabeportaal) izveidots 2002. gad. Projekta un portla mris bija piedvt

    iedzvotjiem e-pakalpojumus, portlu veidojot k vietni internet, kur iedzvotji var piekt

    visu valsts un pavaldbu iestu e-pakalpojumiem. Portls ar obrd kalpo k e-pakalpojumu

    apkopojums, kur pieejamas gan saites uz pakalpojumu sniedzjiem, gan iesniegumu formas.

    Tpat portl pieejama plaa informcija par pilsou tiesbm un pienkumiem, k ar dadu

    jomu tiesisko reguljumu u.tml.

    Pilsou portls (Kodanikuportaal)

    Pilsou portls tiek izmantots k vietne, kur Igaunijas iedzvotji var prbaudt savus datus

    dads valsts datu bzs, veikt iesniegumus, parakstt un nostt dokumentus, k ar saemt

    informciju par elektropadeves traucjumiem noteikt apdzvot viet. Lai lietotu Pilsou

    portlu, lietotjam jautorizjas, izmantojot ID karti vai internetbanku.

    E-Tax Board

    Projekts tika uzskts jau 2000. gad un t mris ir nodroint nodoku makstju saziu ar

    Nodoku departamentu. Portl iespjams iesniegt nodoku deklarcijas, iesniegumus nodoku

    atmaksai, stt un saemt ar nodokiem saisttu informciju un jautjumus. Lietotju autorizcija

    notiek, izmantojot ID karti.

    Lietuva

    Ekonomikas attstbas stratijas publiska izstrde. www.svarstome.lt

    Lietuv 2002. gad tika veikti vairki projekti, lai elektroniskaj vid sniegtu iespju iedzvotjiem

    iesaistties politisko lmumu diskutanas proces. Ar Ekonomikas ministrijas atbalstu vairku

    zintnieku vadb tika izstrdts projekts, kura ietvaros tika realizta Lietuvas ekonomikas ilgtermia

    attstbas stratijas izstrde, to veicot piln apjom publiski. Pie stratijas strdjoie eksperti jebkurus

    uzlabojumus stratij, papildinjumus izvietoja internet brv pieej, kur tie bija pieejami diskusijm,

    viedoku apmaiai. Tika izveidots pas interneta portls Ko Tu dom?, kur jebkur interesents varja

    uzzint visu jaunko informciju par stratijas izstrdes gaitu, k ar iesaistties diskusij par to.

    Iesaisttie eksperti gan norda, ka da publiska stratijas izstrde prasa daudz vairk laika, k ar

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    33

    specifisku zinanu no ekspertiem, pie tam konkrtaj projekt iedzvotju iesaistans bijusi oti zema,

    piemram, tikai 3% no visiem portla apmekltjiem izteikui savu viedokli. Tomr darba grupa o

    projektu uzskata par veiksmgu un obrd portls tiek izmantots k patstvga e-vides konsultciju vieta

    dadu ministriju vajadzbm. Portl rkotas publiskas diskusijas par izgltbas reformu, Lietuvas valsts

    ilgtermia attstbas stratiju u.c.

    Informcijas avoti: Achieving e-government 2004: A report on progress toward the E-government Strategy, E-government Reserch

    Unit, 2004. Advisory Committee on the Framework Convention for the Protection of National Minorities. Second Opinion on

    Denmark, Council of Europe, 2004. Advisory Committee on the Framework Convention for the Protection of National Minorities. Second Opinion on

    Czech Republic, Council of Europe, 2004. American Tax Systems as Examples of Successful e-Government, Scott A. Taylor, University of St.Thomas

    School of Law, USA, 2003. Beijings Business Park, World Bank, 2001. Best Practices, UNESCO, 2007. Comparative Study of NGO/ Government Partnerships, Caroline L.Newman, The International Journal of Not-for-

    Profit Law, Volume 2, Issue 3, 2004. Country Report Portals in Norway, Government on-Line International Network, 2001. E-Governance and Developing Countries, International Institute for Communication and Development, April

    2001. e-Government. OFMDFM Review of Public Administration Research Briefing Paper, John Morison, Queens

    University, Belfast, 2002. Examples of E-Governance, UNESCO, 2005. Government Volunteer Partnerships: Background Discussion Paper, Volunteering Secretariat, Office for Seniors

    Interests and Volunteering Department for Community Development, September 2006. Guidelines for Successful Partnerships between Public Sector Agencies and Volunteers, Volunteering Secretariat,

    Office for Seniors Interests and Volunteering Department for Community Development, September 2006. Internet Voting, Election Technique 2000 Commission, Ministry of Justice of Sweden, 2000. Mechanisms of Government NGO Cooperation in Hungary, Nilda Bullain, European Foundation Centre, 2004. Northern Ireland Womens Coalition: Institutionalizing a Political Voice and Ensuring Representation, Kate

    Fearon, Conciliation Resources, 2002. Norway. Profile Organisation for Economic Cooperation and Development, 2005. Public Administration in the E-Society, Swedish Agency for Public Management, 2004. Public Sector Information as a Source of Growth and Development of Information Society in the Czech Republic,

    Dagmar VRNOV, EPMA Agentura pro evropske projekty & management, 2007. Quality and Public Administration Citizens, Austrian Federal Ministry of Agriculture, Forestry, Environment

    and Water management, Ministry of Life, 2006. Republic of Austria. Public Administration. Country Profile., Division for Public Administration and

    Development Management, Department of Economic and Social Affairs, United Nations, May 2006. Social and Philosophical Aspects of E-Governance Paradigm Formation for Public Administration, National

    Academy of Public Administration, Office of the President of Ukraine, Ukraine, 2004. The Changing Role of the Citizen in the E-Governance & E-Democracy Equation, Cathia Gilbert Riley,

    Commonwealth Centre for e-Governance, 2003. The New Public Management Approach and Crisis States, George A. Larbi, United Nations, Research Institute for

    Social Development, 1999. The Rise and Demise of the New Public management, Wolfgang Drechsler, University of Tartu and Tallinn

    University of Technology, Estonia, 2005. The Swedish Governments Action Plan to Reduce Administrative Burden for Enterprises, Ministry of Enterprise,

    Energy and Communications, February 2005. An Independent Review of Government Communications, Phillis, B. 2003. Dutch Government Communication Professionals X-rayed: Their Role and Attitude in Public Communication

    About Policy Intentions., The Leuven School for Mass Communication Research and Dutch Government Information Service in The Hague 2007.

    E Government in The Netherlands., pubished by ICTU 2006. E-Government Strategy, Executive Office of the President of the United States, 2003. Engaging citizens. Communication between Government and Citizens in the Netherlands., Tappan

    Communications & Dutch Government Information Service in The Hague 2004.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    34

    Government Communication. The Dutch Experience. The Netherlands Government Information Service, Ministry of General Affairs 2005.

    Propriety Guidance, Cabinet Office UK. K.Luht Reforming government citizen relationship in the information age. Tallin, 2002. K.Masiulis Communication between citizens and authorities in Lithuania. Vilnius, 2003. Lielbritnijas Valsts kancelejas mjas lapa www.cabinetoffice.gov.uk. The Government Press Office http://www.pmo.gov.il/PMOEng/PM+Office/Departments/gpo.htm.

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    35

    1.2. LATVIJAS VALDBAS KOMUNIKCIJAS PRAKSES ANALZE

    aj noda tiek analizta Latvijas valdbas prakse komunikcijas veidoan. Analzes pamatmaterilu

    veido ptjuma ietvaros veikts dadu ekspertu padziintajs intervijs sniegtiem vrtjumi, k ar

    iedzvotju grupu diskusijs paustie uzskati par valdbas komunikciju ar sabiedrbu. Papildus tiek

    izmantota informcija no citiem veiktajiem ptjumiem, ja t papildina aj atskait sniegtos vrtjumus

    vai sniedz vrtjumus atirgos aspektos. Ptjuma gait tika realizta ar analze par valdbas un

    ministriju mjas lapu komunikatvajm funkcijm, k ar veikts apkopojums par ministriju pakautbas

    iestu veikto darbu klientu apkalpoanas uzlaboan ar apkopojumi par m aktivittm sniegti aj

    noda.

    1.2.1. VALDBAS KOMUNIKCIJAS VISPRGS VRTJUMS

    Informanas nevis komunikcijas prakse

    Kopum intervtie eksperti valdbas pastvoo praksi komunikcij vrt visai skeptiski, nordot, ka t

    neatbilst msdiengas prvaldes principiem. Lielk daa intervto uzskata, ka obrd vispr nepastv

    valdbas komunikcija, bet tiek realizta tikai informanas funkcija: Es to raksturotu k tdu

    plnveida informciju par to, kas valst notiek. [MMp], Es to vispr nesauktu par komunikciju.

    Manuprt, ts ir sausas preses relzes un ur tur izmestas kdas standarta frzes, bet nevis saruna vai

    viedoku apmaia, vai izskaidroana to nevar nosaukt par komunikciju. [MMr], Es redzu, ka

    valdbas komunikcija ir diezgan formla inform par tiem jautjumiem, kas tiek valdb izskatti, un

    netiek apskattas nekdas rpus konkrts darba krtbas jautjumiem izejos lietas. [MMp].

    Vienvirziena komunikcija

    Vrtjot valdbas komunikciju, eksperti biei izmanto apzmjumu vienvirziena, dakrt uzsverot, ka

    tas vairk atgdina nevis komunikciju, bet gan propagandu, sava viedoka uzspieanu. Valdba pati

    izvlas, par ko runt un par to ar run. oti masv veid. Biei tas notiek nevis ar mri komunict, bet

    aiz komunikcijas aktivittm aizsegt patiesus procesus, jo pamat tie komunikcijas vstjumi ir par

    aktivittm, nevis par procesiem. [ME] Ir oti redzama tda korporatvisma pieeja, ka ms eit

    menedjam, mums viss notiek un ms jums komunicjam tikai tik, cik ir nepiecieams aj posm, nav

    tda sajta, ka run ar sabiedrbu k ar klientu. Ar to, ka ir tiesbas proces uzdot jautjumus, nevis

    gaidt nkamo posmu, kad aus zint mazliet vairk. [NVO]

    Atgriezenisks saiknes trkums

    K norda intervtie valdbai ir oti ierobeots priekstats par to, kdi jautjumi, kdas problmas iet

    aktulas sabiedrbai, pie tam valdbai nav nekdu mehnismu, k sabiedrbas viedokus noskaidrot un

    sekojoi integrt valsts politik un valdbas komunikcij. K norda mediju eksperti, tad varas un

    sabiedrbas priekstati par to, kas ir btisks un aktuls atiras tiktl, ka valdbas komunikcija nekd

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    36

    veid nerea uz sabiedrb valdoajiem viedokiem, kam sekas ir iedzvotju negatvas attieksmes

    veidoans varas realizts neieklausans politikas d. Primri ir juzklausa sabiedrba. Bet msu

    valdba ir atstta bez s atgriezenisks saiknes, valdbas nezina, kas tur apak notiek, ldz ar to

    valdba nezina, ko sabiedrbai teikt. Valdbai nav nekda mehnisma, k uzklaust to, ka sabiedrbai ir

    apriebies klausties to, ko vii run, jo sabiedrbai ir pilngi citas problmas. [ME]

    Nav mra veidot komunikciju ar sabiedrbu

    Btiski uzsvrt, ka intervto mra grupu prstvji nesaskata ar relu valdbas vlmi veidot pilnvrtgu

    komunikciju ar sabiedrbu un ts dadm grupm. Valdba nav uzstdjusi sev par mri kontaktties,

    tas ir tpc, ka vii ir aizemti ar saviem ikdienas darbiem. [SA] Ierdnis nevis runjas, bet dara

    visu, lai neruntos. [FGD] Tiei das vlmes trkums tiek atzts par btiskko rsli komunikcijas

    veidoan un praktizan. K uzsvrui intervtie, tad ja bs vlme, atrads ar iespjas [MMp],

    vajadzga gribana, ja gribs komunict, tad veidos mehnismus, ja negribs, tad tas neizdosies

    nekad [SA].

    Netiek veikta mra grupu un to sasnieganas kanlu segmentcija

    Viens no btiskkajiem iebildumiem pret obrd realizto valdbas komunikciju ir fakts, ka vii biei

    vien run no kaut kdm savm pozcijm ar sabiedrbu, bet nerun no sabiedrbas viedoka [MMtv].

    Tpat tiek uzsvrts, ka obrd nav novrojams, ka valdba velttu uzmanbu sabiedrbas segmentcijai -

    katrai mra grupai atrast un izmantot savu komunikcijas stilu, kanlus, ar zias. Tiek nordts, ka ir

    liela atirba, vai konkrtas zias, informcija tiek novadta ldz uzmjiem, pensionriem,

    skolotjiem vai jaunieiem katrai no tm ir jizmanto gan sava valoda, gan kanls. Es pieauju, ka

    ierindas cilvkam ir prk sareta valoda un it sevii tas attiecas uz to informciju, kas skar visdus

    atvieglojumus un pabalstus utt. oti biei cilvki raksta vstules, ka viiem ir bezizejas situcijas un vii

    nezina, ko dart. Ms sazvanmies un noskaidrojam, ka viiem pienkas tds pabalsts, bet biei cilvki

    sajauc pavaldbas un valsts funkcijas. [MMp] Mana prliecba ir tda, ka jrun ir dadi atkarb

    no t, kam js to informciju sniedzat. Btu normli dakrt, cik nu tas ir iespjams, to informciju

    sadalt. Diez vai uzmjiem baigi interess pensiju palielinana. Un tas pats ir atkal, ja ms runjam

    par nodokiem, tad diez vai tas atkal skars pensionru. T k viiem vajadztu saprast, ja vii sniedz

    interviju Dienas Biznesam, tad uzstdjumi ir mazliet citdi nek, ja sniedz interviju Panormai. Tpc,

    ka ts auditorijas ir dadas. Btu pilngi normli, ja vii teiktu, ka uzmjus tas ietekms t un t un

    darba mjus tas ietekms t un t. [MMtv] Bet obrd valdba (ts vadtja un ar ministru persons)

    inform visus par visu viend veid, k rezultt s zias visbiek nesasniedz mri un sekojoi nav

    ar pamata savstarpjai komunikcijai. Ar sabiedrbu jrun k ar klientu, jbt valodai vienkrai un

    skaidrai, lai btu saprotams klientam. Politikas dokumenti nedrkst bt prk birokrtiski sarakstti, t,

    ka tur nevar saprast nespecilists. [NVO]

  • Ptjums Valdbas komunikcijas prakses analze un rekomendcijas ts pilnveidoanai

    37

    Neieinterestba skaidrot lmumus un rcbu

    Saistti ar minto jmin ar ekspertu novrtjums, ka valdba sav komunikcijas stil ir oti vrsta uz

    sevi, nevis sabiedrbu kopum vai konkrtm grupm, btb via spoguojas pati sev [ME]. Intervijs

    nereti tiek izteikts ar viedoklis, ka atsevios gadjumos ir vrojama pat augstprtga valdbas attieksme

    pret atsevim sabiedrbas grupm, k ar konkrtk pret noteiktm personbm vai institcijm valsts

    varas lmen. Valdba vienkri uzskata, ka viiem nav jkomunic, jo vii pai visu zina labk.

    Komunikcija notiek ausmgi negribgi un tiek uztverta k traucklis. [MMi] Problmas sabiedrbai

    ir saisttas ar kaut kdiem grozjumiem, politikas izmaim vai likumiem, kur politii nevis grib, lai

    cilvki to saprot, bet viiem ir pilngi vienalga, ka cilvki nesaprot iemeslu, kpc kaut kas tiek maints.

    Politiiem ir vienalga, ka eksperti saka, ka vii nav bijui pieaicinti vai ka vii nepiekrt diem

    labojumiem. [MMp] das valdbas nostjas rezultt veidojas negatvs viedoklis par ts vlmi veidot

    atvrtu diskusiju, k ar da rcba atstj rkrtgi negatvu iespaidu uz valdbas vrtjumu kopum,

    k ar vlk atspljas politiskajai elitei ar vltju neuzticbu [MMp]. Sabiedrba vai ts atsevias

    grupas, uz kurm vrsta konkrt komunikcija, das attieksmes rezultt nejtas k vienldzga ar

    valdbu, k ts partneris, bet tiei vienldzguma un partnerbas sajta ir btiska, lai veidotos atklta

    komunikcija un k rezultts ar sadarbba: Man rodas iespaids, ka valdba mani neieredz. Vii

    pazio tikai to, ka bs lielki nodoki, ka ms esam slikti cilvki, jo ms emam patria kredtus. Kas

    tur labs? [SA].

    Neieinterestba sniegt argumentciju lmumiem un rcbai

    Btisks iebildums ir valdbas nevlans vai nespja argumentt savus lmumus, ar viedokus: biei

    vien ir t, ka valdbas skaidrojums ir tds, ka ms izlmm un bs t, un punkts, bet - kpc un vai bija

    citas alternatvas un vai citas alternatvas bija sliktkas, kpc tiei izvljs o variantu, nu nav

    pietiekama skaidrojuma [MMtv], vii tau neskaidro neko, 1% tu uzzinsi un tas ir viss [FGD].

    Visprgk nozm iespjams secint, ka valdba neizskaidro ne problmas btbu, ne doto problmas

    risinjumu [MMtv], tiek izsttas sausas preses relzes medijiem un tiei tdiem paiem vrdiem kds

    paskaidro to Panorm vai LNT zis, tau, ko tas sti nozm, ko tas mums dos, ko nedos, ar ko mums

    ir jrins, tas netiek izskaidrots [MMr]. Tiei problmas btbas izskaidroana dotu pamatu

    komunikcijas veidoanai gan ar sabiedrbu kopum, gan ar atsevim ts grupm, uz kurm noteikti

    lmumi un risinjumi attiecas vistiek. K nordjui vairki intervtie mediju specilisti, tad viens no

    galvenajiem iemesliem, kd notikui dada veida lielki vai mazki masu mediju uzbrukumi

    valdbas darbam ir tiei fakts, ka lmumi netiek skaidroti visiem saprotam un pieejam form.

    Neiecietba pret kritiku un alternatvi