PEDAGOGU PROFESIJAS PRESTIŽS UN IESPĒJAS TO PAAUGSTINĀT DAŽĀDU

MĒRĶAUDITORIJU SKATĪJUMĀ

Pētījums veikts ESF Nacionālās programmas projekta

„Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” ietvaros

(Līgums Nr.2006/0129/VPD1/ESF/PIAA/06/NP/

3.2.5.1./0001/0001/0504)

Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra

2007.gada 20.septembrī

TĒMAS AKTUALITĀTE

Latvijā - 9,09% no kopējā pedagogu skaita ir pensijas vecumā;

Jauno skolotāju ienākšana izglītības iestādēs samazinās ar katru gadu – 2000./2001.mācību gadā 19,23 % skolotāju bija 30 gadu vecumā un jaunāki, 2004./2005.mācību gadā skolotāju šādā vecumā ir tikai 15,01%

Organization for Economic Cooperation and Development (2004) - skolotāju trūkums; skolotāju ar jaunām zināšanām un prasmēm trūkums skolās

Ja skolotāju profesija nebūs pievilcīga jaunajiem pedagogiem, vispārējās izglītības kvalitāte pasliktināsies.

PĒTĪJUMA MĒRĶI

Pētījums tika veikts ar mērķi noskaidrot dažādu mērķauditoriju viedokļus par pedagogu profesijas prestižu mūsdienu Latvijas sabiedrībā, kā arī par dažādu faktoru ietekmi uz pedagogu profesijas prestiža veidošanos un iespējam to paaugstināt.

Mērķgrupas: Pedagogi Politikas veidotāji Žurnālisti Skolēni Vecāki

PĒTĪJUMA JAUTĀJUMI

Kāds ir pedagoga profesijas prestižs dažādu mērķa grupu skatījumā (pašu skolotāju, skolēnu, vecāku, izglītības iestāžu vadītāju, politikas veidotāju, u.c.)?

Kādi faktori, pēc dažādo mērķa grupu uzskatiem, ietekmē pedagoga profesijas prestiža veidošanos?

Kādas ir iespējas to paaugstināt? Kāda ir plašsaziņas līdzekļu loma pedagogu profesijas

prestiža veidošanā? Kā pedagoga profesijas prestižs tiek atspoguļots LR

plašsaziņas līdzekļos? Vai notiek izmaiņas?

PEDAGOGA PROFESIJAS PRESTIŽS: DEFINICIJA

raksturo sabiedrībai nozīmīgu profesiju citu valstī apstiprināto profesiju vidū un ietver:

pedagogu izglītības un kompetenču kopumu, darba apstākļus, darba pienākumiem atbilstošu atalgojumu, pedagogu profesijas autonomiju (autoritāti) iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

PEDAGOGA PROFESIJAS PRESTIŽS: KONCEPTUĀLAIS MODELIS

DATU AVOTI: FOKUSA GRUPU DISKUSIJAS UN INTERVIJAS

8 fokusa grupas, 19 intervijas 19 pamatskolu un vidusskolu skolotāji, 10 vecāki, 9 pamatskolu un vidusskolu skolēni 11 pedagogu sagatavošanas programmu

studenti 5 izglītības iestāžu vadītāji 12 eksperti ( IZM, ISEC darbinieki, LIZDA, LIVA

pārstāvji, IAC, LPA un DU pasniedzēji, citi)

DATU AVOTI: LAIKRAKSTI(DISKURSA ANALĪZE)

248 raksti (23 raksti no Apollo portāla, 18 raksti no laikraksta Čas, 41 raksti no laikraksta Telegraf, 49 raksti no laikraksta Kurzemnieks, 22 raksti no laikraksta Zemgales Ziņas, 48 raksti no Latvijas Avīzes un 47 no Dienas)

Publicēti laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2007. gada. 18. augustam.

SECINĀJUMI

Respondentiem nebija viennozīmīga viedokļa par to, kāds ir pedagogu profesijas prestižs mūsdienu Latvijas sabiedrībā;

Pedagogiem, kas piedalījās pētījumā, ir saglabājusies sajūta, ka viņi strādā sabiedrībai nozīmīgā un cienījamā profesijā, tomēr, viņi jūtas maz novērtēti no valdības un sabiedrības puses kopumā;

Pēdējo 10 gadu laikā pedagogu profesijas prestižs ir krities. Respondenti saista to ar:

1. vispārējam pārmaiņām izglītībā;

2. nepietiekošu sabiedrības informēšanu par pārmaiņām izglītībā;

3. ļoti lēnu nozares attīstību salīdzinot ar citām nozarēm;

4. neadekvātu valsts politiku attiecībā uz izglītību.

SECINĀJUMI: PEDAGOGA PROFESIJAS PRESTIŽU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI

Intervijas Laikraksti

Sabiedrības attieksme Nodarbinātība un atalgojums

Valdības attieksme Pedagogu izglītība un ar tām saistītās prasības

Pedagoga profesionalitāte, meistarība, darbs Skolotāju iespējas ietekmēt izglītības sistēmu

Pedagoga atalgojums Konfliktsituācijas

Dažādu pedagogu grupu prestižs (vecums, dzimums, izglītības pakāpe, priekšmets)

Skolu resursi, metodiskais darbs

Pedagoga attieksme pret saviem pienākumiem

Skolotājs pats ( attieksme, darbs)

Skolai pieejami materiāli-tehniski resursi Skolēni( tiesības/pienākumi)

Pedagogu un skolēnu tiesības Skolotāju vecums un dzimumu līdztiesība

Pedagogu sagatavošanas kvalitāte

SECINĀJUMI

Prestižs nav galvenais iemesls, kāpēc pedagogi izvēlas strādāt profesijā;

Pedagogu profesijas prestižs vai status sabiedrībā ir saistīts ar jauno un pieredzējušo pedagogu motivāciju palikt strādāt profesijā.

Profesijas prestiža veidošana tiek saistīta ar daudzveidīgu uz profesijas popularizēšanu, motivācijas celšanu virzītu pasākumu veikšanu. Līdz šim, motivācijas jautājumiem netika pievērsta politikas veidotāju uzmanība. Respondenti uzskata, ka iemesli, kāpēc pedagogi nepaliek strādāt profesijā netiek dziļi pētīti.

SECINĀJUMI

Valdībai ir galvenā un noteicošā loma izglītības un tai skaitā pedagogu prestiža paaugstināšanu sabiedrībā.

Valsts atbalsts izglītībai tiek uzskatīts par neatbilstošu un neadekvātu.

Valdība ir darījusi un turpina censties uzlabot atalgojuma jautājumu un tālākizglītības nodrošinājumu, tomēr tas nav pietiekoši un profesijas prestižu nav ietekmējis daudz.

Ir nepieciešams izveidot profesionālā un sociālā atbalsta sistēmu pedagogiem, un papildus tam ir nepieciešams atbalsts tieši jaunajiem pedagogiem, kas tikko uzsāk savu darbu skolā.

SECINĀJUMI

Paši pedagogi neuzskata atalgojumu par prestiža galveno ietekmējošo faktoru;

Medijos nemitīgi daudzinātais algu palielināšanas jautājums “mākslīgi” padara to par prestiža nozīmīgāko faktoru, liekot skolotājiem sajusties kā neprestižas profesijas pārstāvjiem, kas nav pelnījuši cienījamu atalgojumu;

SECINĀJUMI: PEDAGOGA PROFESIJAS PRESTIŽA ATSPOGUĻOJUMS PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻOS

Pēc respondentu uzskatiem, mediji ir tendēti informāciju par izglītības jautājumiem pasniegt konfrontējošā formātā, sniedzot neproporcionāli daudz negatīvās informācijas, radot negatīvu fonu pedagogu profesijas prestižam;

Tajā pašā laikā, veicot diskursu analīzi ir redzams, ka laikraksti lielāku daļu uzmanības velta algu palielināšanas jautājumiem un tas nebūt netiek pasniegts negatīvā manierē;

Mediji kopumā ir salīdzinoši pozitīvi noskaņoti un diskursā parādās plašāks un pozitīvāku tēmu klāsts (tiek atspoguļoti skolotāju nopelni, atbalsts skolotājiem, u.c.)

REKOMENDĀCIJAS POLITIKAS VEIDOTĀJIEM

Ir nepieciešams izstrādāt konkrētu rīcībpolitiku, kas ietvertu sevi visus aspektus: pedagogu izglītību un tālākizglītību, profesionālo darbību, pedagogu un citu izglītības procesā iesaistīto atbildību, jauno pedagogu iesaisti, atbalstu, dzimuma līdztiesība, pedagogu pensionēšanās, studijas un pedagoģiskās prakses jautājumi, u.c.

Jāizstrādā un jāīsteno centralizēta un vienota personāla politika pedagogu profesijas prestiža paaugstināšanā, kas vērsta uz esošo un jauno pedagogu motivāciju strādāt profesijā.

REKOMENDĀCIJAS IZGLĪTĪBAS DARBINIEKU SABIEDRISKAJĀM UN PROFESIONĀLAJĀM ORGANIZĀCIJĀM

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas (ka arī citu organizāciju) un valdības sarunās par pedagogu atalgojumu tas jāskata kopsakarībā ar pedagogu sociālā atbalsta sistēmas sakārtošanu-veselības apdrošināšana, studiju un tālākizglītības finansēšana, transporta un citu attaisnoto izdevumu segšana, pedagogu nodrošināšana ar mājokli, nodokļu atvieglojumiem, u.c.).

Sociālā atbalsta politika jāīsteno nekavējoties kopā ar algu paaugstināšanu.

REKOMENDĀCIJAS IZGLĪTĪBAS POLITIKAS VEIDOTĀJU SADARBĪBAI AR PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM

Sabiedrības informēšanai jābūt: ne vien informatīva rakstura, saprotamai mērķu auditorijām, viegli pieejamai un izskaidrojošai; plānveidīgai, koordinētai, plānotai ilgākam laika perioda.

Sadarbībai ar medijiem būtu jābūt ilgtermiņā plānotai un saistītai ar ikvienu izglītības politikas veidošanas, lēmumu pieņemšanas aktivitāti; viens no priekšnosacījumiem būtu vienotu, uz pedagogu profesijas prestiža paaugstināšanu vērstu, vēstījumu izstrāde izglītības politikas veidotājiem un šo vēstījumu mērķtiecīga izmantošana.

REKOMENDĀCIJAS PEDAGOGU TĀLĀKIZGLĪTĪBAI

Pedagogi, skolu vadība nav gatavi komunicēt ar masu mediju pārstāvjiem, attiecīgi neprotot katru kontaktu izmantot ar pozitīvu rezultātu. Būtu ieteicams apsvērt iespēju skolotāju izglītības un tālākizglītības programmās iekļaut mediju attiecību un sabiedrisko attiecību apmācību, sniedzot pedagogiem pamatzināšanas darbam ar medijiem;

Plānojot pedagogu tālākizglītību, jāpievērš lielākA uzmanība to zināšanu un prasmju pilnveidošanai , kas pedagogi visvairāk saista ar pedagogu profesijas prestižu veidošanos sabiedrības uztverē ( sadarbība ar vecākiem, konfliktsituāciju risināšana, darbs ar dažādām sociālām, daudzkulturālām grupām, u.c.)

Marina Gurbo, SIA “InVITe Konsultācijas”marina.gurbo@earthlink.net

SIA “Comperio”, Balasta dambis 58/2, Rīga, LV 1048Tālr.: 67213020, gunta@comperio.lv

www.comperio.lv