1

Otrais pasaules kar. Pasaule. Latvija. Csis.

Hronoloija

1939.gads

23.augusts Vcija un Padomju Socilistisko Republiku Savienba nosldz savstarpjs

neuzbrukanas lgumu, ko papildina slepenais protokols Molotova-Ribentropa

pakts

Septembris Par Csu apria prieknieku iece Arvdu Blanku

1.septembris Vcija iebrk Polij

1.septembris Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, Norvija un veice pazio par neitralitti

3.septembris Lielbritnija un Francija piesaka karu Vcijai

5.septembris Amerikas Savienots Valstis pazio par neitralitti

8.septembris Laikraksts Csu Vstis pilstas iedzvotjiem zio: Lielvalstu kar msu zemi

neskar un ar neskars, jo konflikta centri atrodas vairk rietumos no mums. Latvijas

neitralittes politika galgi nodroina msu zemi no ierauanas lielvalstu strdos un

karos

Septembra skums Latvijas Republikas militrpersonm prtrauc visus atvainjumus un

komandjumus, sk virsnieku atkomandanu un prvietoanu, armij iesauc

vairku kategoriju rezervistus. Btb tiek uzskta slpta mobilizcija

17.septembris PSRS armija iebrk Austrumpolij

18.-19.septembris Latvij notiek pasvs gaisa aizsardzbas manevri

23.septembris Latvijas Kara ministrs Jnis Balodis apstiprina izmaias mobilizcijas noteikumos

lai patrintu mobilizcijas gaitu, rezervistiem vairs nav jierodas lielajos

savkanas punktos, turpmk, saemot pavli, rezervisti zins, uz kuru konkrto

karaspka dau jdodas

27.septembris Latvijas valdba pieem lmumu par Nacionls aizsardzbas padomes izveidoanu

28.septembris tiek noslgts PSRS un Vcijas lgums Par draudzbu un robeu, kas sankcion

Polijas suverenittes izncinanu un preciz 23.augusta pakt noteikto

Austrumeiropas sadali

1.oktobris Latvij spk stjas jaunais pilstu pavaldbu likums. Saska ar likumu, pilsts

darbosies padomes, pilstu galvas turpmk sauks par veckiem, Rgas pilstas galvu

par lielvecko

2.oktobris PSRS pieprasa Latvijas valdbai iespju Latvij novietot 50 000 karavru, k ar

neaizsalstos Baltijas jras ostas saviem karakuiem

5.oktobris Latvijas valdba paraksta savstarpjs paldzbas lgumu ar PSRS, kur paredz

Sarkans armijas militro bu izveidoanu Latvijas teritorij

5.-14.oktobris Css skatma patnja izstde par Francijas karalienes Marijas Antuanetes dzvi

7.oktobris prpildt Csu Viesgs biedrbas nam izrda Dailes tetra viesizrdi Vaidelote

15.oktobris darbu uzsk eguma HES, lielk hidroelektrostacija Baltij

17.oktobris Css izplata paziojumu, ka aizceojuo vcieu dzvokus un veikala telpas var

nort tikai ar Csu apria prieknieka A.Blankas atauju

21.oktobris atzm Csu Viesgs biedrbas 40 gadu pastvanu

30.oktobris Rg Tiesu pil paraksta lgumu starp Latviju un Vciju par vcu tautbas pilsou

prvietoanu skas vcbaltieu repatricija. Latviju pamet ap 60 000 vcu tautbas

Latvijas pilsoi

30.oktobris par Csu pilstas vecko iece Herbertu Hugo Blumbergu

10.-11.novembris Latvijas armijas, Lpla kara ordeu kavalieru un kara invaldu piemias

paskumi Css

18.novembris ar plau programmu Css atzm Valsts 21.gadadienu

30.novembris PSRS sk uzbrukumu Somijai, skas t.s. Ziemas kar. No Padomju Savienbas puses

plnotais zibenskar izvrts 105 dienas gar, padomju armijai smag kauj. Tikai

1940.gada mart starp Padomju Savienbu un Somiju tiek parakstts miera lgums.

Padomju Savienba aj kar ar Somiju zaud ne tikai tkstoiem vru, bet ar savu

prestiu un starptautisko autoritti. 14.decembr Padomju Savienbu k agresoru

izsldz no Tautu Savienbas. Tas vstur ir bezprecedenta gadjums

2

1940.gads

Gada skums Css ir 9800 iedzvotju

8.janvris turpmk Csis ar elektrbu nodroina eguma elektrbas uzmums

22.janvris Rg kinotetr Splendid Palace notiek pilnmetras splfilmas Zvejnieka dls

pirmizrde

28.janvris karogiem greznots Css atzm Draudzg aicinjuma 5 gadu jubileju

13.februris apstiprints Csu pilstas budets 1940.gadam 556 996 latu apmr

16.-18.februris Css notiek Latvijas Aizsargu meistarsackstes slpoan

23.februris Csu Vsts public Csu pasta kantora ziojums, ka pasta stjumi uz Angliju un

Franciju pa jras ceu ir apgrtinti, stjumi galamr nonk pc 3-4 nedm.

Steidzamiem stjumiem aicina izmantot gaisa pastu ar t paldzbu stjums pie

adresta nonk 3-4 diens

3.marts Css atklj Latvijas skolotju biedrbas Csu nodau

6.marts 10.Csu aizsargu pulks rko ikgadjs pulkvea Oskara Kalpaka piemias svinbas

11.-17.marts Css kino Metrolope demonstr filmu Zvejnieka dls. Lai novrstu

drzmanos pirms seansiem, bietes iespjams iegdties iepriekprdoan

Pavasaris Latvijas valdba pieem vairkus likumus, kas vrsti uz bruoto spku kaujas spju

palielinanu: dienesta laiku armij pagarina no 12 uz 18 mneiem, rezervistu

iesaukanas ilgumu no 6 nedm uz 3 mneiem

6.aprlis par Latvijas Kara ministru iece Krijni Beri - Csu kauju vadtju

9.aprlis Vcija sk iebrukumu vienlaikus Dnij un Norvij

4.maijs Csu pilstas galva H.Blumbergs maina uzvrdu turpmk vi godjams k

Herberts Hugo Drava

10.maijs Vcu armija iebrk Francij, Beij, Holand un Luksemburg

17.maijs Latvijas valdba slgt sd pieir rkrtjas pilnvaras stiem Krlim Zariam un

Alfredam Blmanim. Sti tiek pilnvaroti prstvt Latvijas intereses gadjum, ja

valdba zaudtu rcbspju

31.maijs Csu Vsts pilstas veckais H.Drava inform, ka, saska ar jauno pilstu

pavaldbas likumu, pilst dzvojoiem bs jmaks nodoklis. Nodokli makss ts

personas, kuras no laukiem uz dzvi pilst prclus pc 1937.gada 1.janvra. Tiek

izteikts aicinjums apsvrt iespju atgriezties laukos

4.-7.jnijs PSRS valdba koncentr savus militros spkus pie Baltijas valstu robem

5.jnijs Itlija piesaka karu Francijai

14.jnijs vcu karaspks ieiet Parz

15.jnijs nakt padomju robesargi uzbrk Latvijas Robesargu brigdes 3. Abrenes bataljona

sardzes namam Masenkos, nogalinot trs robesargus, divas robesargu sievas un

vienu brnu 10 robesargus un 27 civilpersonas aizved sev ldzi pri robeai, ku

nodedzina. Viss Latvijas armijas das izsludina trauksmi. rlietu ministrija sazins

ar ASV, Francijas un Vcijas stiem, tau tie izsaka tikai nolu par padomju

rcbu - viu valdbm aj brd, kad rietumos ploss kar, nav iespjas iejaukties

Austrumeiropas notikumos."

15.jnijs Lietuvas valdba nolemj pieemt padomju prasbas. Pcpusdien padomju tanki

sasniedz Kauu, Lietuvas prezidents bg uz Vciju, tikmr Lietuv ierodas padomju

valdbas paais prstvis" V. Dekanozovs, kur sk veidot jaunu valdbu

15.jnijs Css Viesgs biedrbas nam notiek Csu augstko mcbu iestu absolventu

izlaidums

15.-16.jnijs Latgales dziesmu svtki Daugavpil. Latvijas Valsts prezidents Krlis Ulmanis

neierodas persongi, bet atklanas runu saka pa radio. urnlists Konstantns Karulis: Himna skan svingi, to dzied viss neprskatmais auu pulks. Atkrto vl

un vl, trs reizes himna prskan Stropus, vienodama tkstou tkstous. No

prezidenta vrdiem audis manjui, ka notiek kas rkrtjs. Sirdis ir baisu nojautu

pilnas un himnas vrdus pavada asaras. [..] Starpbrd manmas pirms satraukuma

pazmes: aizsargiem jpulcjas pie automanm un tda jdodas uz saviem

pagastiem. zia iet caur dziedtju grupm un klaustju rindm un audis mulsi

skats cits cit. Kas gaidms? Varbt jau ir noticis?"

Latgales Dziesmu svtkos piedals ar Csu krorta komitejas vru koris dirienta

K.mita vadb

3

16.jnijs pie Kolkas raga pards padomju flote, kas aiztur Latvijas kuus. PSRS iesniedz

Latvijas stnim Maskav Fricim Kociam ultimtu, kur prasa atstdint valdbu un

ielaist Latvijas teritorij neierobeotu Padomju armijas militro kontingentu.

Latvijas ultimtu pieem

17.jnijs plkst. 5.00 no rta Latvijas teritorij ienk padomju karaspks, Rgu sasniedzot

plkst.13.00. Vlu vakar K. Ulmanis radiouzrun pazio par valdbas atkpanos un

savu palikanu valsts prezidenta amat. Radiorun K.Ulmanis apgalvo, ka viss

notiek saska ar abpusju vienoanos un ienk draudzgais karaspks. Izskan

vrdi: Es palieku sav viet, js palieciet savs!"

17.jnijs padomju armija ienk Css

19.jnijs PSRS rkrtas prstvja Andreja Viinska vadb tiek izveidota jauna Latvijas

Tautas valdba ar Augustu Kirhenteinu priekgal

21.jnijs Css notiek strdnieku demonstrcija. Vakar iedzvotjiem kop ar padomju

karavriem Pils park demonstr filmu

22.jnijs Francija nosldz miera lgumu 2/3 Francijas teritorijas nonk vcu okupcij

26.jnijs stjas spk Ministru kabineta lmums, kas nosaka, ka aizsargu organizcijai, ts

dalbniekiem un visiem pilsoiem 3 dienu laik jnodod apbruojums un visa veida

ieroi, izemot bises un mazkalibra autenes. Lmums tiek pamatots ar sabiedrisks

drobas nodroinanu un krtbas traucjumu novranu valst

28.jnijs Csu Vsts veikala Rgas iel 23 panieks Jnis Bisenieks noraida Csu pilst

klstos baumas, ka 21.jnij Csu strdnieku delegcija btu patvargi pamusi

sarkanu drnu karogiem. Veikala panieks dara zinmu, ka 21.jnija vakar pie

via ieradusies Csu strdnieku delegcija, kas lgusi prdot sarkanu drnu

strdnieku manifestcijas karogiem. Veikalnieks prasto drnu izsniedzis labprtgi,

turklt ldzis to uzskatt k ziedojumu Csu strdnieku organizcijm

30.jnijs Komunistisks partijas Csu komiteja sasauc tautas sapulci, kuru apmekl vairk

nek 2000 csnieku. Sapulc vienbalsgi tiek pieemtas rezolcijas: radt vltu

pavaldbu un likvidt aizsargu organizciju

Jnijs jlijs Csu darba viets notiek strdnieku komiteju vlanas

16.jlijs dolfs Hitlers pavl uzskt gatavoanos desanta izcelanas opercijai Britu sals ar

kodto nosaukumu Jras lauva

5.jlijs Ministru kabinets pieem lmumu uzdot vism valsts un pavaldbas iestdm

iegdties PSRS karogu

6.jlijs Public Latvijas darba tautas bloka" vlanu deklarciju Par mieru, par maizi, par

tautas brvbu". Vairki bijuie politiskie un sabiedriskie darbinieki ar dzejnieku Ati

eniu, rakstnieku Krli Skalbi u. c. priekgal izveido Demokrtisko bloku" un

gatavojas piedalties vlans

aj dien notiek ldz im lielk cilvku arestu akcija, tiek arestti desmitiem

nacionli noskaotu latvieu un krievu monarhistisko organizciju loceki Rg,

Daugavpil un Rzekn. Turpmkajs diens arestu intensitte turpins pieaugt un

ldz augusta beigm tiks apcietintas apmram 500 personas, lielai daai no viiem

tiks piespriests nvessods

9.jlijs prtrauc Demokrtisk bloka" vlanu biroja darbbu to sldzot. KP CK laikraksts

Ca" zio: ...vlans visiem jnodod negrozti un nesvtroti Latvijas darbaauu

bloka kandidtu saraksti." Vl aj dien Latvijas pres lasms: Jaunais darba

demokrtijas laikmets msu zem nk ar lietibu. Nav vajadzgas nekdas

kandidtu saraksta sacensbas, vajadzga droba, ka tautas intereses patiesi ir saeim

prstvtas, saprastas un piepildtas. Un ir skaidrs, ka citu relu kandidtu saraksts

nemaz nevar bt. Latvijas darba auu bloks ir aptvris visus, kas sastda tautas

pozitvos, radoos spkus; kas paliek rpus t, ir pagtnes atliekas. Tdos apstkos

ikviens tlks saraksts nozmtu politisku spekulciju."

11.jlijs nakt uz 11.jliju pilst tiek noplsti Saeimas vlanu plakti. Jau 12.jlija Csu

Vsts tiek publicti noziegumu veikuo un arestto uzvrdi par brdinjumu

11.jlijs PSRS aizsardzbas tautas komisrs izdod pavli par Baltijas kara apgabala izveidi,

uzdodot ldz 1. augustam izveidot t prvaldi Rg

12.jlijs Csu Vstis public Latvijas darba auu bloka Vidzemes apgabala kandidtu

sarakstu, kur ar pirmo krtas Nr. izlikts ministru prezidents A.Kirhenteins

4

14.-15.jlijs Latvij 1250 iecirkos notiek Tautas Saeimas vlanas. Vlans piedals tikai

viens saraksts Darba tautas bloks. Vlanu rezultti: nobalsojui 94,8% no visiem

vltjiem, no kuriem 97,8% atdevui savu balsi par viengo kandidtu sarakstu

15.jlijs tiek ziots, ka Tautas Saeimas vlans piedals rekordliels skaits csnieku 6728

15.jlijs sldz Csu skolotju instittu

16.jlijs skas represijas pret Latvijas Republikas amatpersonm - apcietina un izved uz

Voroeu bijuo rlietu ministru Vilhelmu Munteru ar kundzi un brniem

19. jlijs Ministru kabinets pieem un K. Ulmanis izsludina likumu, saska ar kuru no

Saeimas sankanas bra Valsts prezidenta amatu izpilda ministru prezidents A.

Kirhenteins

19.jlijs Ieklietu ministrs Vilis Lcis paraksta rezolciju, ar kuru par Csu pilstas vecko

iece Aleksandru oki

20.jlijs Csu strdnieku mti, kur dalbnieki izsaka savu gribu lai Latvij nodibina

padomju varu

21.jlijs Latvijas Tautas saeima pasludina Latviju par Padomju republiku, K.Ulmanis atstj

Valsts prezidenta amatu, nkamaj dien viu arest un deport uz Krieviju

Rg notiek pdj goda sardzes maia pie Brvbas piemineka

22.jlijs Latvij skas lielo un vidjo uzmumu un banku nacionalizcija un konfiskcija;

skas zemes nacionalizcija, bez atldzbas konfisc zemi virs 30 ha

22.-26.jlijs padomju robesargi prem Latvijas un Igaunijas rjs (jras) robeas apsardzbu

23.jlijs ASV pa deklarcij nosoda Padomju Savienbas rcbu Latvij un vis Baltij,

skot t saukto neatzanas politiku. Saska ar to ASV praks rins ar PSRS

virskundzbu Baltij, tau neatzst ts tiesiskumu un turpina uzturt attiecbas ar

Baltijas valstu prstvniecbm

24.jlijs Tiek slgta Latvijas Skautu centrl organizcija, turpmkajs diens pakpeniski

sldz gandrz visas jaunatnes, profesiju, nacionlo minoritu organizcijas un

biedrbas

26.jlijs Csu Vsts public nodergu informciju: Sabiedrisko lietu ministrs P.Blaus

publicjis paskaidrojumu, ka tagad, pastvot patiesai demokrtiskas tautas

republikai, Latvij turpmk nebtu vlams uzruns un rakstos lietot vrdus kungs un

kundze. To viet btu vlams lietot vrdus pilsonis vai pilsone

28.jlijs Csu pilstas sporta laukum pulcjas tkstoi csnieku, lai noraudztos

Sarkanarmijas Csu garnizona un LDJS Csu nodaas futbola komandu draudzbas

spl. Sackstes beidzas draudzgi 4:4

29.jlijs Rgas centr skas masveida dzvoku atbrvoana Sarkans armijas virsnieku

vajadzbm

30.jlijs Pcpusdien Tautas saeimas delegcija izbrauc uz Maskavu lgt PSRS Augstko

Padomi uzemt Latviju PSRS sastv. Stacijas laukum notiek mti

31.jlijs Ministru prezidenta vietas izpildtjs V.Lcis paraksta pavli par biju Latvijas kara

ministra Ja Baloa un via imenes loceku izstanu no Latvijas Padomju

Socilistisks Republikas teritorijas un nostanu uz Padomju Socilistisko

Republiku savienbu"

Augusts Vcija sk totlu gaisa karu pret Lielbritniju, tau certos pankumus Vcija negst

un 12.oktobr .Hitlers nolemj prcelt opercijas Jras lauva stenoanu uz

1941.gada maiju

2.augusts nacionaliz lielkos Csu pilstas uzmumus: a/s Augu drzs, D.Brzia

konfeku fabriku, K.Deruma bvuzmumu, a/s Kalcium, J.Taas kau-akmens-

kdras uzmumu, K.Da tipogrfiju, A.Piebalga spiestuvi Klints u.c.

2.augusts Csu strdnieki un darba intelience ar saukiem Nost kapitlismu!, Nost

Imperilistisko karu!, Lai dzvo Padomju Latvija!, Lai dzvo Padomju

Socilistisko Republiku savienba! pulcjas visas tautas manifestcij

4.augusts PSRS Augstk Padome uzem Lietuvu PSRS

5.augusts PSRS Augstk Padome uzem Latviju PSRS. Vakar Rg notiek plaa tautas demonstrcija" par godu im notikumam, kur piedals ar Sarkans armijas

vienbas

6.augusts PSRS Augstk Padome uzem Igauniju PSRS

6.augusts Css notiek plaa darbaauu demonstrcija par godu Latvijas uzemanai

padomju republiku saim

5

6.augusts tiek slgtas visas Latvijas diplomtisks un konsulrs prstvniecbas rzems

7.augusts Latvij nacionaliz izdevniecbas likvid vrda un preses brvbu

7.augusts Ministru kabinets pieem lmumu par prieanu uz Maskavas laiku no 8. augusta

plkst. 24.00

8.augusts Csu pilstas valdes sd lemj par Ieklietu ministrijas Pavaldbas departamenta

rkojumu lemt par visu to vietu nosaukumu grozjumiem, kas saistti ar veco

remu un nav piemroti padomju Latvijai. Sdes rezultt Vienbas laukumu

prdv par Voroilova laukumu, Vienbas gatvi par 21.jlija ielu, Vadoa parku

par Oktobra parku, prof.Bmaa ielu par Marksa ielu, 15.maija parku par 1.Maija

parku, Kungu ielu par Pilsou ielu, Uzvaras bulvri par 17.jnija bulvri, Valmieras

ielu par Sarkans armijas ielu, imnzijas ielu par L.Paegles ielu

9.augusts Ministru kabinets pieem likumu par Galveno literatras prvaldi darbu sk

cenzra pc padomju parauga

24.augusts Csu skauti nodibina slepenu nacionlo cntju organizciju, par kuras vadtju

kst Ilmrs Grundis

25.augusts tiek apstiprints Latvijas PSR karogs

Rudens izveidojas vairkas pretoans grupas un organizcijas. Lielks Tvijas sargi,

Latvijas Nacionlais leions, Jaunlatviei, Kaujas organizcijas Latvijas

atbrvoanai, Latvieu tautas apvienba. Organizciju mris gzt okupcijas

varu un atjaunot Latvijas neatkarbu

Septembris Itlijas armija sk uzbrukumu iptei. Briti sakauj Itlijas armiju un Vcija

1941.gada februr ir spiesta nostt paldzbu savai sabiedrotajai

1.septembris bijus vcu pamatskolas telps Drza (Brzaines) iel 4 atver tagadjo Csu

2.pamatskolu

17.-18.septembris notiek Csu apria skolotju konference sniedz nordes par jauno laiku vstures

pasnieganas jautjumiem, izskan ldz im nedzirdti prmetumi par skolotju

izturanos

22.septembris Vcija, Itlija un Japna paraksta militrs savienbas lgumu. Tam pievienojas ar

Rumnija, Ungrija, Bulgrija, Slovkija un Horvtija

Septembris izveido Latvijas komunistisks partijas Csu apria organizciju

27.septembris darbu prtrauc Latvijas Kara ministrija

9.oktobris likvid etrus robesardzes bataljonus, arest robesargus, kurus uzskata par

neuzticamiem

18.oktobris sk iznkt kompartijas Csu apria komitejas laikraksts Csu Stars

15.oktobris nodibina Csu skolnu nacionlo apvienbu, kuras mris ir gzt okupcijas varu

28.oktobris Itlijas armija iebrk Grieij. Grieija piesaka karu Itlijai un aicina palg

Lielbritniju. Decembr Itlijas armija ir spiesta pamest Grieiju

6. - 7.novembris Css svin Oktobra svtkus.7.novembr Voroilova (Vienbas) laukum defil visas

pilst izvietots sarkanarmijas daas

11.novembris Latvijas PSR Augstks padomes Prezidijs izdod dekrtu, kas paredz tiesu sistmu

veidot pc padomju parauga, sastvot no tautas tiesm, apgabaltiesm un Augstks

tiesas.

16.-18.novembris atzmjot Latvijas neatkarbas dienu, Csu skolnu nacionls apvienbas dalbnieki

sagatavo un izplata uzsaukumus

18.novembris Csu Bru kapos milicija apcietina msas Austru un Veltu veltes, kuras Latvijas

valsts dibinanas gadadien mina nolikt ziedus pie A.Jullas veidot Mtes

Latvijas tla. Seko ieslodzjums un ce uz dadm GULAGa nometnm

25. novembris paralli latam k likumgu maksanas ldzekli Latvij ievie PSRS naudu - rubli

29.decembris Csu apria Pagaidu izpildkomitejas sd apstiprina Csu pilstas pagaidu

izpildkomiteju ar Ati Gulbi k Komitejas prieksdtju

6

1941.gads

Gada skums Latvij sk sastdt ekspluatatoru un socili bstamo elementu sarakstus

4.janvris Css nodod ekspluatcij viesncu Trvete

6.janvris darbu sk Csu pilstas ambulance

12.janvris PSRS Augstks Padomes vlanu rt Csu skolnu nacionls apvienbas

dalbnieki novc pilstas centr izliktos vlanu atribtus. Vienu no aktvistiem

Eleoferiju Vanagu - milicija notver un viam tiek piespriests viens gads

ieslodzjum

26.janvris Csu arodbiedrbu padarbbas tetra pirm iestudjuma Andreja Upa 1905.

pirmizrde

1.marts tiek noteiktas obligts lauksaimniecbas produktu nodevas valstij

12.marts skas gatavoans kolektivizcijai: LK(b)P CK pieem lmumu par manu un zirgu

iznomanas punktu izveidi

25. marts bez iepriekja brdinjuma tiek anults lats

Aprlis Vcijas, Itlijas un Ungrijas karaspks iebrk Dienvidslvij un Grieij. Dau

nedu laik visi Balkni nonk Vcijas kontrol

9.aprlis nodibina Csu apria Patrtju biedrbu savienbu

30.aprlis Csu Kultras nam notiek pirm sienas avu skate. Pirm godalga Csu

vidusskolai un oseju prvaldei

14.maijs PSRS valdba un Vissavienbas Komunistisk (boeviku) partijas centrlkomiteja

pieem lmumu "Par socili sveu elementu izstanu no Baltijas republikm,

Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas un Moldvijas"

1.jnijs darbu sk Csu pilstas dzemdbu nams Gldas iel 7

6.jnijs Rg paraksta Ieklietu Tautas komisarita lmumu par seu Csu skolnu

nacionls apvienbas dalbnieku apcietinanu, un jau nakt no 6. uz 7.jniju vii

savs dzves viets tiek apcietinti. Uldim Pam, Dainim Laiviam, Uldim

Amerikam un Orestam Stakalderam piesprie nves sodu noaujot, kas izpildts

1941.gada 19.decembr kalov. Tlivaldim Griim un Reinholdam Kalniam

1941.gada 3.decembr Astraha piesprie katram 10 gadu ieslodzjum. T.Griis

mirst darba nometn jau 1942.gada 23.janvr, R.Kalni iet boj 1942.gada

23.decembr

14.jnijs pirm masveida deportcija Latvij izsta 15 424 Latvijas iedzvotjus

14.jnijs no Csu apria izsta 523 cilvkus

14.jnijs Liten vasaras nometn notiek latvieu virsnieku masveida apcietinanas akcija,

apcietinot vismaz 430 cilvkus

14.jnijs Abrenes apri reistrts Staina artelis kolhozs 250ha platb

15.jnijs Css Crulos atklj pionieru nometni

17.jnijs LK(b)P Csu apria komiteja izdod rkojumu, ar kuru nosaka organizt krievu

valodas kursus jauniesaucamajiem karavriem

22.jnijs Vcija kop ar sabiedrotajiem Somiju, Ungriju un Rumniju - uzbrk PSRS

22.jnijs karadarbba skas ar Latvijas teritorij

24.jnijs Vcijas armija ieem Viu

26.jnijs Vcijas armija ieem Daugavpili

27.jnijs no Csm sk evakut padomju iestdes

1.jlijs vcu armija ieem Rgu. Notiek pirmie Rgas ebreju aresti, izveido Viktora Arja

komandtu vienbu ebreju izncinanai

4.jlijs pc SS brigdefrera un policijas enerlmajora Valtera tlekera rkojuma Rg

Gogoa iel nodedzina horlo sinagogu

4.jlijs padomju armija atkpjas no Csm

5.jlijs Css ienk vcu armija

6.jlijs caur pilstu plst liels skaits vcu armijnieku. Nemitgi pienk zias par

noslepkavotajiem un padomju armijas postu darbiem

7.jlijs vcu armija rso Igaunijas robeu

8.jlijs Vcija pilnb okup Latvijas teritoriju

13.jlijs Csu Sv.Ja baznc mctja Artra Piebalga vadb notiek dievkalpojums, veltts

padomju armijas noslepkavotajiem un 1941.gada 14.jnij uz Krieviju aizvestajiem

7

17.jlijs .Hitlers izdod rkojumu par Ostlandes reihskomisarita izveidi un civilprvaldes

ievieanu okuptajos austrumu apgabalos. Latvijas enerlapgabals kop ar Lietuvu,

Igauniju un dau Baltkrievijas iekauts Ostland; Latvijas enerlapgabala vadtjs

enerlkomisrs Oto Heinrihs Drekslers

20.jlijs V.tlekers izdod pavli par Krtbas palgpolicijas dibinanu Rg un ts apkrtn

25.jlijs ar Csu Vstis paldzbu visiem pilstas iedzvotjiem dara zinmu, ka vcu

karaspka ieemtajos apgabalos augstk vara pieder militriem pavlniekiem un to

rkojumi izpildmi bez iebildumiem. Tpat tiek dotas nordes, ka 24 stundu laik

jnodod visi aujamieroi, PSRS karaspka kara materili, juzrda ierou,

muncijas, kara materilu, prtikas un barbas noliktavas

27.jlijs Ostlandes reihskomisrs Heinrihs Loze izdod pavli par visu ebreju stingru

reistrciju, tiek noteikti ar virkne citu paskumu: ebrejiem pie aprba jns

sestaru zvaigzne, aizliegts maint dzvesvietu, aizliegts braukt ar sabiedrisko

transportu, apmeklt tetrus, muzejus, skolas u.c. Pavle paredz ar geto izveidoanu

Jlijs Latvij izveido t saukto zemes paprvaldi

Jlijs vcu karaspka nodaas izvieto Csu kazarmas k un Prof.Bmaa (Piebalgas) iel

3

Jlijs par Csu pilstas galvu kst Hugo Blumbergs Drava

Augusta skums skas Rgas centrlo ielu prdvana: Brvbas ielu prdv par dolfa Hitlera ielu,

Elizabetes par Valtera fon Pletenberga gatvi, Padomju bulvri par Vcu ordea gatvi

u.c

1.augusts pamatojoties uz vietj Komandanta 29.jlija rkojumu, ar Css visiem ebrejiem

kru labaj pus jns dzeltena sestraina zvaigzne. T saemama Csu pilstas

vald

3.augusts sk 201.latvieu strlnieku divzijas veidoanu Sarkans armijas sastv 10.augusts Csu Sv.Ja baznc gargs koncerts par piemiu no lielinieku terora cietuajm

latvieu imenm 17.augusts vcu okupcijas varas iestdes aizliedz "Prkonkrusta" organizciju

18.augusts ar rkojumu Ostlandes reihskomisrs H.Loze norda, ka oficil dienesta valoda

valsts iestds ir vcu valoda. Specils Austrumu ministrijas apkrtraksts nosaka, ka

vcu okupcijas iestu darbiniekiem nav jmcs Baltijas tautu valodas, jo

paredzams, ka drz visi o teritoriju iedzvotji runs vcu valod

18.augusts skas Csu pilstas administratvajs robes dzvojoo pilsou prreistrcija, kas

turpins ldz 9.septembrim

Augusts ASV un Lielbritnija paraksta Atlantijas hartu. Abas lielvalstis pazio, ka neiekaros

sveas teritorijas un nepiekrits teritorilm prmaim, ja tam nepiekrits tur

dzvojos tautas

Augusts vcu armija ieem Tallinu, okup visu kontinentlo Igauniju

7.augusts pilst klst baumas, ka iepriekj nakt aizvesti visi Csu ebreji

Rudens Austrumeirop skas ebreju masveida izncinana

Rudens skas pirms neapmierintbas izpausmes ar Vcijas izveidoto okupcijas remu

Latvij

4.septembris uz pilngas brvprtbas principa sk formt 1.atsevio Rgas krtbas dienesta

bataljonu; oktobra otraj pus to nosta uz Austrumu fronti

5.septembris Csu Vsts publicts Csu apria prieknieka uzaicinjums visiem bijuajiem

paaizsardzbas vienbu dalbniekiem, bijuajiem karavriem un brvprtgajiem

pieteikties c pret boevikiem

8.septembris skas eingradas blokde

24.septembris Atlantijas hartu paraksta ar PSRS

21.oktobris pirmos latvieu krtbas dienesta bataljonus nosta uz Austrumu fronti

Novembris darbbu atsk Latvieu nacionlistu savienba. Organizcija izdod skrejlapas, vc

informciju un ierous. 1942.gada februr organizcija sk izdot laikrakstu Tautas

Balss, to izplata Css, Valmier, Dobel, Kuldg, Liepj, Daugavpil, Madon.

Organizcija aicina latvieus nestties policijas bataljonos, nepildt un pretoties

okupcijas iestu rkojumiem. Latvieu nacionlistu savienbas mris atjaunot

demokrtisku Latvijas Republiku. Tautas Balss iznkana tiek prtraukta

1942.gada novembr, kad vcu drobas iestdes arest vairk nek simts

organizcijas biedru

8

3.novembris Css Rgas iel 27 skas kara laik savkto ebreju mantu prdoana. Mantas (

apavus, aprbus, traukus un tml.) pret samaksu vars saemt tie, kuru mantas kara

laik gjuas boj (sadeguas, nolauptas utt.), trcgie u.c., pierdot mantu

nepiecieambu

6.novembris ar H.Himlera pavli palgpoliciju okuptajos austrumu apgabalos prdv par

Krtbas sargu dienestu

18.novembris Css Latvijas valsts proklamanas gadadiena aizvadta svingi karogotas

sarkanbaltsarkaniem karogiem

18.novembris pards nelegls laikraksts Latvija, izdevji Patriotu organizcija, kur

apvienojuies studenti, inteliences prstvji, nacionli domjoi cilvki. s

organizcijas prstvji uzskata, lai sekmtu Vcijas pankumus kar pret

komunismu, ir pieaujams Vcijas atbalsts. Tomr Latvijas neatkarbas atjaunoanu

dos tikai angu un ameriku uzvara kar

28.novembris Marijas Reiteres vadb Css, Rgas iel 18 darbu sk rakstu darbu birojs. T

uzdevums paldzt csniekiem dadu tulkojumu darbos, sagatavot lgumus,

norakstus u.c. dokumentus latvieu un vcu valods

28.novembris saska ar enerlkomisra O.H.Drehslera Rkojumu par svinamm dienm

Latvijas enerlapgabal par svinamm dienm Latvij tiek noteiktas: 1)

Jaungada diena;

2) Liel ldzam diena (sests nedas pirms Lieldienm tredien);

3) Liel piektdiena;

4) Lieldienu pirmdiena;

5) 1.maijs (Darba svtki);

6) Debesbraukanas diena;

7) Vasaras svtku pirmdiena;

8) Dievmaizes diena 16.jnij (tikai Daugavpils apgabal);

9) Ju diena 24.jnij;

10) Paujas svtki (pirmaj svtdien pc Mieiem);

11) Ticbas atjaunoanas svtki 31.oktobr (izemot Daugavpils

apgabalu);

12) pirm un otr Ziemassvtku diena.

3.decembris 201.latvieu strlnieku divzija dodas uz fronti un iesaists Maskavas aizstvanas

kaujs

7.decembris japu flote un avicija uzbrk ASV karabzei Prlhrbor

8.decembris ASV un Lielbritnija piesaka karu Japnai

11.decembris Vcija un Itlija piesaka karu ASV

Gada beigas no latvieu bgiem PSRS un Latvijas armijas atlikuajiem vriem izveido Sarkans

armijas 201.latvieu strlnieku divziju

1942.gads

1.janvris parakstta Vaingtonas deklarcija jeb Apvienoto Nciju Deklarcija, kurai

pievienojas 26 valstis, ar PSRS valstis apliecina atbalstu Atlantijas hartas

principiem

1.janvris Csu Vsts publicts Apgabala komisra vietas izpildtja Rabova Rkojums par

du jauktm laulbm - jaukto laulbu riskai pusei persongi jpiesaks Apgabala

Komisarit Valmier ldz 5.janvrim

2.janvris Vcijas karavri noauj ap 170 Audriu ciema iedzvotju, taj skait ap 50 brnu.

Iemesls - krievu partiznu slpana

16.janvris Csu Vsts publicts Valsts darba dienesta aicinjums 1920.-1922.gad

dzimuiem jaunieiem brvprtgi pieteikties dienestam Vcij valsts darba dienesta

rinds un ietrp

Februris sk iznkt pas Ziemevidzemes Rkojumu Vstnesis, kas labi prskatm veid

[..] sniedz iedzvotjiem it visus svargkos Austrumu apgabala Valsts komisra un

enerlkomisra Rg rkojumus, gan ar Apgabala komisra tieos rkojumus un

nordjumus iedzvotjiem. Rkojumu Vstnes Apgabala komisrs ar tiei nordja

uz atseviiem rkojumu pantiem, t, lai tie ik vienam btu izprotami un lai neviens

9

nevartu sdzties, ka kaut kas nav izdarts likumu nezinanas d. Tamd ar

Rkojumu Vstnesi nepiecieams last katr lauku st.

11.februris F.Jekelns vras pie latvieiem ar uzsaukumu stties policijas vienbs

20.februris Csu Vsts publicti pirmo brvprtgo uzvrdi no Csu apria, kuri

reistrjuies latvieu krtbas sargu dienestam. Viiem piebiedroties ir katra cas

priecga, vesela un uzmga latviea pienkums.

21.-22.februris Csu apri notiek vairkas tautas sanksmes, kurs plai iztirz jautjumus par

brvprtgo reistrcijas kampau latvieu krtbas sargu dienest. Css Viesgs

biedrbas nam sapulci apmekl ar bijuie Latvijas armijas virsnieki, instruktori un

karavri. Ar uzrunm uzstjas Austrumu apgabala austks SS un policijas vadou

tba prstvis Rauens un Csu apria prieknieks F.Bergs. Abi tai pa vakar

piedals ar brvprtgo aicinjuma sarkojum Raun, kur biedrbas nam pulcjas

ap 800 apmekltju. Ldzgi paskumi notiek ar Jaunpiebalg un Skujen.

Marts Japna okup Honkongu, Filipnas, Malaiziju, Singapru u.c. Klus okena salas

Marts pc Austrumu apgabala reihskomisra H.Lozes uzsaukumu tiek skta metla

vkanas akcija frontes vajadzbu un muncijas nodroinanai

6.marts Csu apria prieknieks F.Bergs aicina virsniekus, instruktorus, kareivju, ar

nedienjous pilsous pieteikties sargu dienest gsteku apsardzbai Ukrain

9. un 11.marts vairki desmiti pirmie brvprtgie krtbas sargi no Csm aizbrauc uz Rgu. Vius

pavada piedergie, pazias un pilstnieki, vlot pc sekmgm uzvarm laimgi

atgriezties Css

22.marts mkslas vsturniece Erna Berkholce Css, Drza iel 5 atver Csu mkslas salonu

16.aprlis dibina Csu sporta biedrbu

20.aprlis Css atzm .Hitlera 53.dzimanas dienu pilstas nami rotti ar kkrusta un

sarkanbaltsarkanajiem karogiem, veikalu skatlogos izlikti Vadoa portreti, skols

notur svingus aktus par godu Jauns Eiropas radtjam

7.marts Vcijas Austrumu lietu ministrs Alfrds Rozenbergs izdod direktvu par

Paprvaldes izveidoanu Latvij

1.maijs csnieki atzm Darba svtkus, kurus ogad pavada lozungs Visu strdjoo diena

rabas diena

Maijs Tiek atzmtas Mea dienas. Csu Pils park stda kokus krituo varou un aizvesto

patriotu piemiai

29.maijs Csu apria 1.policijas iecirka prieknieks A.Ziedi zio, ka turpmk

ugunsgrka trauksmes ar elektrisko sirnu neizzios. Elektrisk trauksmes sirna

kalpos gaisa uzbrukuma gadjumos

Vasara lai cntos ar darbaspka trkumu, okupcijas iestdes izdod rkojumu: vasar visiem

skolu audzkiem, kas vecki par 14 gadiem, obligti lauku darbos jnostrd trs

mnei

12.jnijs laikraksta Csu Vstis titullapa veltta 1941.gada 14.jnija deportcijs cietuo

piemiai

14.jnijs Css pie namiem plvo pusmast nolaisti karogi, bazncu zvani jau no rta iezvana

piemias dienu pirms gada tlum aizvestajiem latvieiem

15.jnijs skas pieteikans darba dienest 1921.-1923.gad dzimuajiem jaunieiem

19.jnijs Css vizt ierodas H.Loze, kur no Pils balkona uzrun Csu iedzvotjus. Uzrunai

seko ekskursija Csu pilsdrups, tlk augst viesa ce ved uz Raunu un Valmieru

29.jnijs Csu imnzij skas tautskolotju sagatavoanas kursi. Kursos piedals 133

kursanti

1.jlijs Csu Viesgs biedrbas nama prpildtaj zl atzm Latvijas atbrvoanu no

boeviku jga

14.jlijs Csis apmekl 90 . Hitlera Sonthofenas skolas audzki (skola veidota pc

.Hitlera ierosinjuma jauna audzinanas sistma politisku vadou izgltoanai)

Jlijs Css 44 bijuajiem paniekiem nodod atpaka lietoan un prvaldan padomju

varas nacionaliztos paumus

Jlijs pirmo reizi aicina Valsts darba dienest pieteikties meitenes oreiz 1923.gad

dzimus jaunietes

7.augusts caurbraucot Css uzkavjas Lielvcijas valsts finansu ministrs Schwerin von

Krosigk, kur apmekl pilsdrupas un Csu Sv.Ja bazncu

23.augusts skas Staingradas kauja, viena no lielkajm Otr pasaules kara kaujm

10

Rudens Css dibina jauna tipa augstko tautskolu ar etrgadgu kursu. Ts uzdevums

sagatavot audzku augstkajm arodskolm tehnikumiem, skolotju instittiem,

u.c.

1.septembris Ostlandes enerlkomisrs Dr.Drehslers par Csu apria vecko iece Jni Venneru

20.septembris izstjum Turkmenistn Krasnovodskas cietum mirst Krlis Ulmanis

22.septembris Zemes paprvalde izdod rkojumu, kas paredz vism pilstas nestrdjoajm

sievietm vecum no 17 ldz 45 gadiem doties uz laukiem un paldzt raas

novkanas darbos

Oktobris Css skas Tautas Paldzbas ziedojumu kampaa, ts mris atbalstt no

boeviku terora un kara diens cietus imenes

27.novembris Lai godintu boeviku no tvzemes aizvestos Csu pagasta patriotus, sabiedriskos

darbiniekus un viu imenes locekus, Csu pagasta lauksaimniecbas biedrbas

valde pc biedrbas prieknieka M.Sietisona ierosinjuma nolmusi izgatavot

aizvesto piemias vitrnu un to novietot pagasta nam

6.decembris pateicb Csu iedzvotjiem par ziedojumiem Ziemassvtkos frontes karavriem,

vcu karavri rko bijus Csu Viesgs biedrbas zl Grenadieru pulka orestra

koncertu

1943.gads

Janvris Kasabankas konference ASV un Anglijas vadtji nolemj atlikt Otrs frontes

atklanu uz gadu, un no Vcijas pieemt tikai bezierunu kapitulciju

4.-7.janvris kino Metropol csniekiem iespja noskatties jaunks Austrumzemes filmas

Rgas nozares jaunks Latvij uzemts filmas: Sarkan migla, Latvju tautas

ldzdalba lielaj c pret boevismu, Ckas laime un filmu par brvprtgo

gaitm valsts darba dienest

23.janvris .Hitlers atauj un pavl SS reihsfreram H.Himleram izveidot Latvieu SS

brvprtgo leionu

24.janvris H.Himlers, pamatojoties uz .Hitlera pavli, apvieno etrus 2.SS brigdes sastv

karojoos latvieu aizsardzbas dienesta bataljonus un pieir tiem nosaukumu

Latvieu SS brvprtgo leions

29.janvris nacisti izdod rkojumu par visu ignu arestu un nostanu uz koncentrcijas nometnm

30.-31.janvris Siguld notiekoajs Vidzemes meistarsacksts slpoan jaunu Latvijas rekordu

lkan no tramplna uzstda csnieks Brodelis 45,5 m

10.februris .Hitlers rakstiski izdod pavli veidot Latvieu SS leionu vcu ierou SS vienbu

(Waffen SS), kas oficili tika nosaukta par brvprtgo leionu. Leion iesauc ap

51000 latvieu, kas dzimui no 1919. ldz 1924.gadam. Kop dads vcu

karaspka das iesauca ap 110000 Latvijas pilsou 11.februris Css notur piemias paskumu boeviku aizvestajiem rakstniekiem, deklamjot

dzeju, dziedot dziesmas un klausoties Ja Vaseta refertu 23.februris vcu okupcijas vara izsludina 1919.-1924.gad dzimuo Latvijas iedzvotju

mobilizciju SS leion

Pavasaris organizcijas Prkokrusts vadtjs Gustavs Celmi sk izdot neleglu laikrakstu

Brv Latvija. Latvju Raksti, kas iznk ldz 1944.gada pavasarim. G.Celmi un

via laikraksta atbalsttji aicina atjaunot Latvijas valstiskumu un nesekot visiem

vcu iestu rkojumiem. 1944.gada mart G.Celmiu apcietina un iesloga

Flosenburgas koncentrcijas nometn Vcij

Marts skas Latvijas iedzvotju iesaukana Vcijas bruotajos spkos. Mobilizcija

turpins ldz 1944.gada augustam, atsevis viets - vl ar septembr un oktobr

5.marts Csu Vsts publicts paziojums par Latvieu SS brvprtgo leiona veidoanu,

kur aicinti iestties 17 45 gadus veci latvieu tautbas vriei

10.marts Vcu sevi tiesa pirmo reizi notur sdi Css, lai skattu apsdzbu pret trim

csniecm, kuras apsdztas par neatautu rzemju raidstaciju noklausanos un

saklausto ziu apzintu tlkizplatanu

21.marts Csu Viesgs biedrbas zl publiska Latvijas zemes paprvaldes tehnikas un

satiksmes enerldirektora V.Leimaa lekcija Totls kar un latvieu leions

11

26.marts izdod pavli par 15.latvieu SS divzijas izveidoanu. August jaunizveidotaj

15.divzij bija 10621 karavrs

26.marts Csu Vsts publicts Latvieu brvprtgo SS leiona enerlmajora un divzijas

komandiera R.Bangerska uzruna Latvieu virsnieki un instruktori!, kur izteikts

aicinjums stties Latvieu SS leion

28.marts Rg, Doma laukum nodod pirmo Latvieu SS leiona brvprtgo svingo soljumu

28.marts Css Amatnieku biedrbas sarkojumu zl skatma ceojo izstde Boeviku

valdanas gads Latvij. Nedas laik izstdi apskata 1780 csnieku

28.marts Priekuu lauksaimniecbas skol notiek svinga atvadans no 45 audzkiem, kuri

dodas leionru gaits. Vl vairki audzki pieteikuies darba dienest

31.marts par Latvieu SS leiona enerlinspektoru iece enerli Rdolfu Bangerski

10.aprlis Reihskomisra izdotais rkojums nosaka, ka visa lauksaimniecisk produkcija

uzskatma par apltu zemnieks ar izaudzto rau drkst rkoties tikai pc vcu

iestu nordjumiem

14.aprlis Csu sporta biedrba rko I Csu meistarsackstes vingroan rkos

23.aprlis Csu Vstis lastji tiek iepazstinti ar frontes karavru jauno cas ieroci vcu

tanku Teris modernko pasaul, kura milzgo kaujas spku un nespjams

caurlauanas spjas tiek apbrnotas ar ienaidnieku zis

Maijs angu-ameriku spki sakauj vcu-itu spkus Ziemefrik

18.maijs Zemes paprvalde izdod rkojumu, kas paredz visiem latvieu iestu darbiniekiem

seas nedas, ieskaitot atvainjumu, nostrdt laukos. No darba klaum laukos

atbrvoti viengi kara rpniecb strdjoie

15.jnijs Notiek atceres paskumi 1941.gada 14.jnij aizvesto piemiai: darba viets

pusdienu prtraukum tiek rkoti si piemias bri, darba vietas mudina uzemties

krusttva pienkumus aizvesto tvu brniem

4.jlijs XVII Csu novada dziesmu svtki, veltti divu gadu atcerei kop Csu pilstas

atbrvoanas no lielinieku jga

Jlijs skas Kurskas kauja lielk tanku kauja pasaules vstur. Vcijas armija cie

neveiksmi, turpmkaj kara gait Sarkans armijas uzbrukums vairs nav apturams

Jlijs ASV un Lielbritnijas armijas izceas Itlijai piederoaj Siclijas sal, ko pilnb

ieem august

10.jlijs ASV desants izceas Siclij

22.jlijs no Ventspils ar motorlaivu Gotland ierodas nacionls pretoans kustbas

dalbnieks Leonds Sili, nogdjot Zviedrij zias par stvokli vcu okuptaj

Latvij

25.jlijs pc Liels faistu padomes neuzticbas izteikanas Benito Musolni, Itlijas karalis

Viktors Emanuels III atce B.Musolni no Itlijas Ministru prezidenta amata

13.augusts dibina Latvijas Centrlo padomi. Par savu uzdevumu t uzskata cu pret vcu

okupantu remu, par mri neatkargas un demokrtiskas Latvijas Republikas

atjaunoanu. Par LCP prieksdtju ievl Konstantnu aksti

Augusts Vcija okup Ziemeitliju, izveidojas Itlijas fronte

13.septembris augstkais SS un policijas vadtjs Ostland Fridrihs Jekelns atauj latvieu ierou

SS dam lietot pie formas trpa nacionlo krsu vairodziu ar uzrakstu ''Latvija''

13.oktobris Itlija piesaka karu Vcijai

Novembris Css viesojas Rgas Radiofona un latvieu leiona enerlinspektora tba

prstvji. Tiek sagatavoti skau ieraksti ar piedergo sveicieniem karavriem

28.novembris skas Tehernas konference pirm Liel trijnieka (ASV prezidents

F.D.Rzvelts, Lielbritnijas premjers V.rils un PSRS lderis J.Stains) tikans.

Nolemj Otro fronti atklt ne vlk k 1944.gada maij, un uzskt sarunas par

Polijas, Vcijas un Baltijas valstu likteni pc kara

12

1944.gads

Janvris Sarkan armija prrauj fronti pie Volhovas un eingradas

Janvris 1917.gad dzimuos Csu pilstas un apria vrieus mobiliz latvieu leion

Marts izveido otru latvieu leiona divziju - 19.divziju. 16.mart kaujs pie

Veikajas upes abas divzijas apvieno un ts cns kop Maijs reihskomisrs H.Loze izdod rkojumu par Rgas rpncu evakuciju. Realizjot t.s.

tuks zemes metodi, uzspridzina eguma elektrostaciju, vairkas rpncas,

Daugavas krastmalu ostas rajon, tiltus u.c. saimnieciskos objektus 25.maijs Rg ar nvi soda padomju pagrdes vadtjus Imantu Sudmali un Demu Bankoviu

Vasara apeljot pie nacionlajm jtm (znu formastrpus rotja

sarkanbaltsarkanas lentes), okupcijas vara sk znu iesaukanu t sauktajos

gaisa spku izpalgos (Luftwaffenhelfe). Tika iesaukti 4139 zni no Rgas,

Madonas, Bauskas, Csu, Valmieras un Valkas apriiem 5.jnijs sarkans armijas sastv izveido 130.latvieu strlnieku korpusu komandiera

enerlmajora Detlava Brantkalna vadb

6.jnijs Normandij atklj Otro fronti. Ziemefrancij izceas 250 000 sabiedroto karavri,

skas Francijas atbrvoana. 23.august sabiedroto karaspks atbrvo Parzi,

septembra vid atbrvota jau lielk daa Francijas teritorijas

17.jlijs Sarkan armija netlu no Zilupes rso Latvijas robeu

20.jlijs notiek neveiksmgs atentts pret Hitleru

24.jlijs PSRS armija ieem Viu

Vasara PSRS karaspks uzbrk Baltkrievijas front, rso Polijas robeu

22.augusts Latvijas PSR Augstks Padomes Prezidijs nodod Krievijas Federcijai seus

Abrenes apria pagastus ar vairk nek 40 000 iedzvotjiem

Rudens Latvijas Centrl padome organiz latvieu evakuciju motorlaivs no Kurzemes uz

Zviedriju

Septembris no kara pret PSRS izstjas Somija

8.septembris LCP pdj sde dzimten, pieem deklarciju par Latvijas valsts atjaunoanu

24.septembris skas Mores kaujas. 19.divzijas latvieu karavri piecu dienu cs atvaira

ievrojami lielku padomju armijas prspku. Mores kaujs krt ap 200 latvieu un

2000 padomju armijas karavru

26.septembris Css otrreiz ienk padomju karaspks

10.oktobris izveidojas Kurzemes fronte

13.oktobris padomju armija ienk Rg

15.oktobris sank pirm Csu skolotju konference, ts lozungs Dzimt skola tevi gaida

15.oktobris padomju spki uzsk pirmo lielo uzbrukumu Kurzemes cietoksn, trieciena

pamatvirziens no Dobeles uz Dksti

20.oktobris uz a/s Ris un lielko drzniecbu bzes darbu sk Csu pilstas komunl

drzniecba

27.oktobris skas otrais padomju armijas uzbrukums Kurzemes cietoksn Priekules Vaiodes

un Auces sektor

Novembris Vcijas armija atstj Balknus

6.novembris Csu alus dartava sk jauna produkta raoanu iguu alu

Decembris galven literatras prvalde izdod pirmo no apgrozbas izemamo (aizliegto)

grmatu un broru sarakstu

1.decembris Csu dzelzcea stacij pienk pirmais vilciens kop pilstu atkal iemusi padomju

armija

18.decemris Csu pilstas izpildu komitejas pirm sde

21.decembris skas treais lielais Sarkanarmijas triecienuzbrukums Kurzem. Mris ieemt

Saldu un prraut Liepjas dzelzcea lniju

13

1945.gads

Janvris februris Padomju armija ieem visu Polijas teritoriju

2.janvris darbu atsk 2-gadg Csu arodskola. Ts uzdevums sagatavot tautas

saimniecbai kvalifictus strdniekus- atsldzniekus, elektrotehnius, galdniekus,

podniekus u.c.

4.janvris 1.septigadgs skolas telps mcbas sk Csu Skolotju institts

23.janvris skas ceturt Kurzemes lielkauja. Padomju divzijas uzbrk Liepjas virzien

4.februris skas Jaltas (Krimas) konference. Iezmjas pirms domstarpbas starp

sabiedrotajiem. Nolemj pc kara Vcij izveidot 4 okupcijas zonas (PSRS,

Francijas, Anglijas un ASV), trs mneus pc Vcijas sakves PSRS apsola

iesaistties kar pret Japnu, ASV un Anglija atzst Baltijas valstu inkorporciju

PSRS sastv, un vienojas par Apvienoto Nciju Organizcijas nodibinanu

12.februris skas piekt lielkauja par Kurzemi. Padomju spki ieem Brzupes, Jostas un

Bldenes staciju, nonk pie Brocniem un Saldus

13.februris sabiedroto avicija sk bombardt Drzdeni, iet boj ar daudzi bgi no Latvijas

14.februris netlu no Csm, bels, atver pamatskolu ar krievu mcbu valodu

21.februris pa ceam no tuthofas koncentrcijas nometnes uz Lauenburgu mirst LCP

prieksdtjs Konstantns akste

17.marts skas sestais padomju spku lieluzbrukums Kurzem. Septii latvieu karavri vcu

armijas pus par Kurzemes kaujs pardto drosmi tiek apbalvoti ar vcu armijas

augstko apbalvojumu Dzelzs Krusta Bruinieku pakpi

20.marts Css skas ekistu kvalifikcijas celanas kursi

30.marts skas drupu novkana Csu pilst

16.aprlis skas kauja par Berlni

30.aprlis Berlne krt sabiedroto roks. .Hitlers izdara panvbu

20.aprlis Potsdam, Vcij, nodibina Latvijas Nacionlo padomi, kura pretend uz Latvijas

Pagaidu valdbas statusu. Ts vadtjs - enerlis Rdolfs Bangerskis

27.aprlis pie Giterlikas ASV armijas karavriem padodas latvieu leionru kaujas grupa, ko

vadja pulkvedis Vilis Janums

29.aprlis 15.ierou SS divzija saem pavli Berlnes aizstvanai izveidot kaujas spjgu

pulku, par komandieri ieceot pulkvedi V.Janumu

2.maijs kapitul Berlnes garnizons

8.maijs feldmarals Vilhelms Keitels PSRS, Anglijas, Francijas un ASV prstvju kltbtn

paraksta Vcijas bezierunu kapitulciju. Eirop kar ir beidzies

8.maijs vcu spku grupjums Kurzem kapitul, gst padodas ap 146 tkstoi karavru, no

tiem 14 tkstoi latvieu

9.maijs pilstas uzmumos un mcbu iestds notiek mtii par godu uzvarai pr

faistisko Vciju

17.jlijs skas Potsdamas konference

21.jlijs Css svin Padomju Latvijas 5 gadu jubileju. 1.Maija park ieliek pamatakmeni

piemineklim cs par Csu atbrvoanu krituajiem padomju karavriem

6.augusts ASV nomet atombumbu uz Hirosimu

8.augusts PSRS piesaka karu Japnai

9.augusts ASV nomet atombumbu uz Nagasaki

14.augusts Japna pazio par kapitulciju

2.septembris Japnas prstvji uz ASV karakua Misri Tokijas lc paraksta kapitulcijas aktu.

Otrais pasaules kar ir beidzies

14

Hronikas sagatavoan izmantots:

Csu Vstures un mkslas muzeja Zintniskais Arhvs:

Bae M. Atgtie likteststi. Pirm padomju okupcijas gada notikumi Css. 1940. 1941., 2006.gads

(CM/ZA 3310)

Bae M. Iz tautas bilu galerijas (CM/ZA 3312)

Upte S. Csu pavaldbas vsture, 2004.gads (CM/ZA 3013)

Upte S. Csu pavaldbas vsture: Csu pilstas Izpildkomitejas prieksdtja Aleksandra okes

(1906.g.19.I 1995.g.6.I) darbbas laiks 1940.g.19.jlijs 1940.gada 15.decembris, 2004.gads (CM/ZA

3038)

Upte S. Csu pavaldbas vsture: Csu pilstas Izpildkomitejas prieksdtja Ata Gulbja (1912.g.14.I

1941.g.3.IX) darbbas laiks 1940.g.29.decembris 1941.g.5.jlijs, 2004.gads (CM/ZA 3039)

Literatra:

90 Latvijas gadi: 1918 2008. Rga: Latvijas Nacionlais Vstures muzejs, 2008.

Vilci T. Skolu jaunatne nacionlaj c (1940 1941). Rga: Latvijas Valsts arhvs, 1997. Csu hronika.

Csis: Harmonija, 2006.

Kalnas J. Tlotjas mkslas dzve nacistisks Vcijas okuptaj Latvij 1941 1945. Rga: Neputns,

2005.

Latvija Otraj pasaules kar (1939 1945). Rga: Jumava, 2008.

Latvijas vsture 20.gadsimts Rga: Jumava, 2005.

Interneta resursi:

http://ww2db.com/event/timeline/

http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/notikumu-hronologija/

http://www.ir.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums

http://ww2db.com/event/timeline/http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/notikumu-hronologija/http://www.ir.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums