nr. 28 2009. gada 17. martā tĪmeklĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. tā ir liela...

16
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected] NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ LATVIETIS Austrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Latvijā jauna valdība Saeima izsaka uzticību Valda Dombrovska Ministru kabinetam Saturs Latvijas ziņas.......... 1, 3, 6, 11, 15 Austrālijas ziņas .................2, 3, 5 Redakcijā ...................................3 Latvieši pasaulē .........................4 Uldis Siliņš par vēsturi ................7 Ģirts Valdis Kristovskis ...............7 Māra Branča skatījums ..........8, 9 Kultūra ........................................9 Latvijas īsziņas ................... 10, 11 Dienasgrāmata – Aija Rozentāla ...............12, 13 Intervija – Kaspars Auslands .........13, 14 Sēru ziņas ................................14 Datumi ................................14, 16 Sarīkojumi un ziņojumi .............16 Lata kurss.................................16 Laikraksts www.laikraksts.com Ceturtdien, 12. martā ārkārtas sēdē Latvijas Republikas saeima ar 67 balsīm par un 21 balss pret pieņēma lēmuma projektu „Par uzticības iz- teikšanu Ministru kabinetam”. Līdz ar to, Latvijas jaunās valdības sastāvs ir: Ministru prezidents – Valdis Dom- brovskis Bērnu, ģimenes un sabiedrības in- tegrācijas lietu ministrs – Val- dis Dombrovskis Aizsardzības ministrs – Imants Viesturs Lieģis Ārlietu ministrs – Māris Riekstiņš Ekonomikas ministrs Artis Kampars Finanšu ministrs – Einars Repše Iekšlietu ministre – Linda Mūr - niece Izglītības un zinātnes ministre – Tatjana Koķe Kultūras ministrs – Ints Dālderis Labklājības ministrs – Uldis Au- gulis Reģionālās attīstības un pašval- dību lietu ministrs – Edgars Zalāns Satiksmes ministrs – Kaspars Ger - hards Tieslietu ministrs – Mareks Seg- liņš Veselības ministrs – Ivars Eglītis Vides ministrs – Raimonds Vējo- nis Zemkopības ministrs – Jānis Dūk- lavs Valdis Dombrovskis Ārkārtas sēde sākās ar Ministru prezidenta amata kandidāta Valda Dombrovska uzrunu: Latvijas tauta! Saeimas deputāti! Kolēģi! Cienījamie klātesošie! Uzskatu, ka šodien ir pietiekami svarīgs iemesls mums visiem atgādi- nāt Latvijas valsts pamatvērtības – valsts neatkarība, demokrātija un latviskā identitāte. Un tikpat svarīgs iemesls ir atgādināt politiķu atbildību par to saglabāšanu. Pirmo reizi neatkarīgajā Latvijā esam spiesti lemt par nežēlīgu taupības režīmu, lai novērstu valsts bankrotu. Nepārdomāta valsts makroekonomis- kā politika, kas noveda pie ekonomi- kas pārkaršanas, pretinflācijas pasā- kumu novēlota ieviešana, spekulatīvo darījumu neaplikšana ar nodokli, no- vēloti pieņemti kreditēšanas ierobežo- šanas pasākumi, nesabalansēta valsts attīstība, kas palielinājusi makroeko- nomiskos riskus un saasinājusi glo- bālās finanšu krīzes ietekmi, – tie nav tikai iepriekšējo valdību neizdarītie darbi. Tie ir cēloņi Latvijas ekonomi- kas pārkaršanai, tās ir koalīcijas un opozīcijas kļūdas, un tā ir 9. Saeimas atbildība savu vēlētāju priekšā. Strauji pieaugošs bezdarbs, līdz minimumam samazināta uzņēmējdar - bības aktivitāte, eksporta konkurēt- spējas zaudēšana, pazemināts valsts kredītreitings, ierobežotas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū. Vienīgā valsts budžeta finan- sēšanas iespēja ir Eiropas Komisi- jas, Starptautiskā Valūtas fonda un atsevišķu Eiropas Savienības valstu Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Ministru kabineta sēdē 2009. gada 12. martā Augsti godātais Ministru prezidenta kungs, Cienītās ministru kun- dzes un godātie ministru kungi, Daļa no jums līdz šim Ministru kabineta darbu vērtējāt no kritiskā opozīcijas skatu leņķa. Tagad jums ir jaunas iespējas! Pirmkārt. Pierādīt savu ideju dzī- votspēju un saņemt plašāku politisko spēku spektra atbalstu. Otrkārt. Daļa sabiedrības, Valdim Dombrovskim saņemot pilnvaras vei- dot valdību, noticēja, ka šī valdība spēs spert drošus soļus, lai mazinātu valsts ekonomiskās grūtības. Šobrīd sabiedrības uz- ticības kredīts ir bū- tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī- ba to zina. No jums negaida solījumus, kā tas ir parasti, Ministru kabinetam uzsākot darbu jaunā sastāvā. Šodien no jums gaida rīcību. Ātru, konsekventu un gudru rīcību. Jums nebūs 100 saudzē- šanas dienu. Jūsu darbu sāka vērtēt jau pašā valdības veidošanās procesā. Ministru prezidents V. Dombrovskis Turpinājums 11. lpp. Turpinājums 6. lpp.

Upload: others

Post on 08-Jul-2020

0 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Page 1: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ

LATVIETISAustrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Latvijā jauna valdībaSaeima izsaka uzticību Valda Dombrovska Ministru kabinetam

SatursLatvijas ziņas ..........1, 3, 6, 11, 15Austrālijas ziņas .................2, 3, 5Redakcijā ...................................3Latvieši pasaulē .........................4Uldis Siliņš par vēsturi ................7Ģirts Valdis Kristovskis ...............7Māra Branča skatījums ..........8, 9Kultūra ........................................9Latvijas īsziņas ...................10, 11Dienasgrāmata –

Aija Rozentāla ...............12, 13Intervija – Kaspars Auslands .........13, 14Sēru ziņas ................................14Datumi ................................14, 16Sarīkojumi un ziņojumi .............16Lata kurss .................................16

Laikraksts www.laikraksts.com

Ceturtdien, 12. martā ārkārtas sēdē Latvijas Republikas saeima ar 67 balsīm par un 21 balss pret pieņēma lēmuma projektu „Par uzticības iz-teikšanu Ministru kabinetam”. Līdz ar to, Latvijas jaunās valdības sastāvs ir:

Ministru prezidents – Valdis Dom-brovskis

Bērnu, ģimenes un sabiedrības in-tegrācijas lietu ministrs – Val-dis Dombrovskis

Aizsardzības ministrs – Imants Viesturs Lieģis

Ārlietu ministrs – Māris RiekstiņšEkonomikas ministrs – Artis

KamparsFinanšu ministrs – Einars RepšeIekšlietu ministre – Linda Mūr-

nieceIzglītības un zinātnes ministre –

Tatjana KoķeKultūras ministrs – Ints DālderisLabklājības ministrs – Uldis Au-

gulisReģionālās attīstības un pašval-

dību lietu ministrs – Edgars Zalāns

Satiksmes ministrs – Kaspars Ger-hards

Tieslietu ministrs – Mareks Seg-liņš

Veselības ministrs – Ivars EglītisVides ministrs – Raimonds Vējo-

nis

Zemkopības ministrs – Jānis Dūk-lavs

Valdis DombrovskisĀrkārtas sēde sākās ar Ministru

prezidenta amata kandidāta Valda Dombrovska uzrunu:

Latvijas tauta! Saeimas deputāti! Kolēģi! Cienījamie klātesošie!

Uzskatu, ka šodien ir pietiekami svarīgs iemesls mums visiem atgādi-nāt Latvijas valsts pamatvērtības – valsts neatkarība, demokrātija un latviskā identitāte. Un tikpat svarīgs iemesls ir atgādināt politiķu atbildību par to saglabāšanu.

Pirmo reizi neatkarīgajā Latvijā esam spiesti lemt par nežēlīgu taupības režīmu, lai novērstu valsts bankrotu. Nepārdomāta valsts makroekonomis-kā politika, kas noveda pie ekonomi-kas pārkaršanas, pretinflācijas pasā-kumu novēlota ieviešana, spekulatīvo darījumu neaplikšana ar nodokli, no-vēloti pieņemti kreditēšanas ierobežo-šanas pasākumi, nesabalansēta valsts attīstība, kas palielinājusi makroeko-nomiskos riskus un saasinājusi glo-bālās finanšu krīzes ietekmi, – tie nav tikai iepriekšējo valdību neizdarītie darbi. Tie ir cēloņi Latvijas ekonomi-kas pārkaršanai, tās ir koalīcijas un opozīcijas kļūdas, un tā ir 9. Saeimas atbildība savu vēlētāju priekšā.

Strauji pieaugošs bezdarbs, līdz minimumam samazināta uzņēmējdar-bības aktivitāte, eksporta konkurēt-spējas zaudēšana, pazemināts valsts kredītreitings, ierobežotas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū. Vienīgā valsts budžeta finan-sēšanas iespēja ir Eiropas Komisi-jas, Starptautiskā Valūtas fonda un atsevišķu Eiropas Savienības valstu

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Ministru kabineta sēdē

2009. gada 12. martāAugsti godātais Ministru

prezidenta kungs,Cienītās ministru kun-

dzes un godātie ministru kungi,

Daļa no jums līdz šim Ministru kabineta darbu vērtējāt no kritiskā opozīcijas skatu leņķa. Tagad jums ir jaunas iespējas!

Pirmkārt. Pierādīt savu ideju dzī-votspēju un saņemt plašāku politisko spēku spektra atbalstu.

Otrkārt. Daļa sabiedrības, Valdim Dombrovskim saņemot pilnvaras vei-dot valdību, noticēja, ka šī valdība spēs spert drošus soļus, lai mazinātu valsts

ekonomiskās grūtības. Šobrīd sabiedrības uz-ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba to zina.

No jums negaida solījumus, kā tas ir parasti, Ministru kabinetam uzsākot darbu jaunā sastāvā. Šodien no jums gaida rīcību. Ātru, konsekventu un gudru rīcību. Jums nebūs 100 saudzē-šanas dienu. Jūsu darbu sāka vērtēt jau pašā valdības veidošanās procesā.

Ministru prezidents V. Dombrovskis

Turpinājums 11. lpp.

Turpinājums 6. lpp.

Page 2: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 17. martā

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2009. All rights reserved.Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.

FOTO

Im

ants

Skr

īver

is

Pulkveža Kalpaka atcere KanberāŠī gada 7. martā, Imanuēla baznīcas zālē DV

Kanberas nodaļas rīkotais saiets bija veltīts leģen-dārā pulkveža Oskara Kalpaka atcerei.

Saietu ievadīja nodaļas priekšnieks Arvīds Purvis, atgādinot Kalpaka lielo nozīmi Latvijas brīvības cīņās.

Žanis Mediķis iepazīstināja klausītājus ar aktieri Kārli Gulbergu no Sidnejas, kas atceres stundai bija sakārtojis virkni dzeju lasījumu, caurvītu ar dziesmu atskaņojumiem. Uzsākot ar Edv. Virzas Pulkveža atgriešanās, Gulbergs tur-pināja ar Kārļa Skalbes, Jāņa Medeņa un Leonīda Breikša patriotiskiem dzejojumiem; atskaņoju-mos bija koru Juventus un Balsis dziesmu izlase, nobeidzot ar L. Garūtas dziesmu Mūsu tēvs (koris Balsis).

Gulbergs ar savu izsmalcināto aktiera māku uz brīdi ieveda klausītājus Kalpaka un tā laika latvieša karavīra pasaulē.

Turpinājumā saieta dalībnieki noskatījās vi-deo ar 2008. gada 18. novembrī filmēto Latvijas armijas parādi Daugavmalā, Rīgā.

Saieta noslēgumā visi pakavējās pie kafijas un uzkodām.

Skaidrīte Dariusa No kreisās: Žanis Mediķis, Kārlis Gulbergs, Inta Skrīvere, Arvīds Purvis.

Leģiona atceres diena SidnejāUz Sidneju devās astoņi DV Kan-

beras nodaļas biedri – četras vana-dzes un četri vanagi, kas ir trešā daļa no Kanberas biedru skaita. Agrā rīta stundā un lielā miglā trīs auto mašīnās braucām uz Rukvudas (Rookwood) kapiem.

Ierodoties kapsētā, bijām pārsteig-ti, ka no DV Sidnejas nodaļas bija priekšsēdis E. Vanags un viens karoga nesējs. Kanberas nodaļai vajadzēja iz-palīdzēt ar goda sardzi Sidnejas karo-gam. Nebija korporācijas, kas piedalī-jās iepriekšējos gados. Vai tad Sidnejā latviešu leģionāru piemiņas svētbrīdī

Daugavas Vanagu vairāk nav, kas cie-na un atceras savus biedrus mūsu ka-ravīrus – leģionārus, kuri cīnījās par brīvu Latviju? Arī Vanadžu skaits bija stipri samazinājies, vairs nebija kā ag-rāk. Cik ātri mēs varam aizmirst mūsu varoņus! Sirsnīgs paldies prāvestam Kolvinam Makfersonam (Colvin Mac-Pherson) par izteiktiem piemērotiem, siltiem vārdiem, un lūgšanā nekad ne-aizmirstot mūsu karavīrus.

Ierodoties DV namā, saimnieces mūs sagaidīja ar garšīgām pusdienām. Bija izvēle: no gaļas pildītām pankū-kām ar buljonu vai kāpostu tīteņiem

un saldā augļu kompots ar krējumu. Pēc pusdienām nodaļas priekšsēdis E. Vanags pastāstīja ļoti skaistā valodā stāstu par plkv. Janumu un viņa kara gaitām.

Inta un SilvijaKanberas vanadzes

Pie karogiem no kreisās E. Peniķis (Kanbera), Andrejs Mednis (Sidneja), Osvalds Kreitāls un Arvīds Purvis (Kanbera).

FOTO

Im

ants

Skr

īver

is

Page 3: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

Otrdien, 2009. gada 17. martā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Šonedēļ divas zīmīgākās ziņas ir

jaunās Latvijas valdības iecelšana, un Latvijas tēla nomelnošana.

12. martā premjeru Ivaru Godmani nomainīja Valdis Dombrovskis, kurš ir fiziķis no tā paša Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta. Mēs publicē-jam Valda Dombrovska uzrunu saeimā un arī divas dažādas deputātu runas.

16. martā Krievija un tās piekritē-ji sludina visai pasaulei, ka latvieši ir fašisti un nacisma atbalstītāji. Laiks ir atgādināt, ka pirmskara neatkarīgā Latvija kā valsts faktiski bija Padom-ju savienības sabiedrotā. Mums jau 1939. gadā bija PSRS militārās bāzes, kas varēja būt vērstas tikai pret Vāci-ju. Mēs pieņēmām bēgļus no Vācijas (ko vairs nedarīja citas valstis). Bet, no otras puses, kā labi parādīts filmā Pa-domju stāsts, PSRS bija uzticīga Vāci-jas sabiedrotā līdz pat 1941. g. 22. jūni-jam. Latvija bija okupēta no 1940. līdz 1993. gadam, un nevaram uzņemties atbildību par abu okupantu nedarbiem.

Bet ko mēs paši darām, lai neļau-tu mūsu ienaidniekiem tik viegli mūs nomelnot? Kas būtu īstais varoņdarbs šajos apstākļos? ∎ FO

TO O

jārs

Gre

ste

Jauns šoferis pie SLB stūres2009. gada 15. martā, Jānis Ronis, pēc 12 gadiem kā Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis, iedeva stūri jaunam šoferim Jānim Graudam.

Bildē no kreisās: Jānis Grauds, Jānis Ronis.

Pīrāgu cepšana skolas balleiSestdien, 21. martā notiks Melburnas Latviešu skolas

balle. Nedēļu pirms balles, sestdien 14. martā notika pīrā-gu cepšanas talka Melburnas Latviešu nama virtuvē. Linda Drēziņa vadīja šo pasākumu. Talkā piedalījās (un attēlā pa kreisi redzamas), no kreisās puses Bite Švolmane, Naomi

Vitersa (Withers), Linda Drēziņa un Kristīne Daliņa un (atēlā pa labi redzamas) no kreisās puses Indra Meiberlija (Maberly), Rita Hača (Hach), Larissa Rolava, Anita Ander-sone un Sūsana (Susan) Dārziņa, kura uzņēma fotogrāfijas. Vēl citi talcinieki bija Hunters Meiberlijs (Maberly), Anita Adamovska un Linda Klukasa (Clucas).

Pēteris Dārziņš

FOTO

Sūs

ana

(Sus

an) D

ārzi

ņa

FOTO

Sūs

ana

(Sus

an) D

ārzi

ņa

Latvijas Okupācijas muzeja februāra notikumu hronika• Februārī muzeju apmeklēja 3762 viesi. • Valsts protokola vizītē muzejā viesojās Turcijas

ārlietu ministrs, Čīles un Mali vēstnieki.• 18. februārī muzejā viesojās režisors Rolands

Kalniņš. R. Kalniņa režijā iznākušas tādas filmas kā El-

pojiet dziļi... (1967), Es visu atceros, Ričard! (1966, rādīta kā Akmens un šķembas), Ceplis (1972), Ak-meņainais ceļš (1983). Vairākas filmas – kā aktier-filmas, tā arī dokumentālās un videofilmas Rolands

Kalniņš ir veidojis kā režisors un producents.Kino aizkulises, cenzūra, aizliegtais un atļau-

tais padomju Latvijā – tā bija vakara tematika, kur apmeklētājiem bija iespēja uzdot savus jautājumus Kalniņa kungam. • Atgādinām, ka trešdienas vakaros muzejs strā-

dā līdz 19:00, bieži piedāvājot arī tematiskus pasākumus vai filmu seansus. Tā ir iespēja ap-meklēt muzeju arī pēc darba laika. Visi laipni aicināti! ∎

Page 4: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 17. martā

Pie latviešiem Vārpā BrazīlijāKad ceļojuma laikā pa Brazīliju ra-

dās nodoms apmeklēt latviešu koloniju Vārpu, kas atrodas kādreizējos Brazī-lijas mūža mežos, nācās uzklausīt vi-sai pretrunīgu informāciju par to, kas tur būs un ko mēs tur redzēsim.

„Tur jau nekas vairs nav palicis no kādreizējiem labajiem laikiem, kad Vārpā darbojās tūkstošiem latviešu“, teica vieni zinātāji. Citi savukārt visai pārliecinoši apgalvoja: „labi, ja pār-desmit tautiešus jūs tur satiksiet, vecas pussagruvušas mājas redzēsiet...“

Īstenība pārsteidza, šoreiz labā no-zīmē. Latviski runājošu cilvēku Vārpā un netālajā fazendā* Palma netrūka.

Arī mājas bija viena par otru la-bāka, pie kam aprīkotas ar tādām mē-belēm, kas vietējo latviešu kokdarbu meistaru slavu nestu tālu pasaulē. Tie-sa, bija šur tur redzama arī pa kādai pustukšai, pamestai ēkai, piemēram,

patiesi skaistā baltā Palmas baznīca, dažas vairāk nekā 80 gadu vecas koka ēkas u.c.

Tomēr pēdējos gadu desmitos arī Vārpā daudz kas mainījies. Dzīve nestāv uz vietas. Vairums vecā gadu gājuma cilvēki, tie kas pagājušā gad-simta divdesmitajos gados atbrauca no Latvijas uz Brazīliju, aizgājuši mūžī-bā, viņu vietā nākušas vairākas jaunas paaudzes, kurām Latvija nav vairs dzimtene, bet sentēvu zeme. Tiesa, uz Vārpu tagad aizvien vairāk atgriežas pensionēti seniori no lielpilsētām, jo kur gan citur vēl var baudīt tādu dabas mieru un atpūtu, kāds ir Vārpas apkār-tnē, nu gluži kā Latvijā.

Par to, ka Vārpā vēl valda latvisks gars liecina uzņemtie fotoattēli .

1) Sirsnīgs uzraksts ceļa malā. Pie tā šo rindiņu un bilžu autors ar dzīves-biedri Lidiju, tobrīd ēnā bija ap +30

grādi pēc C.2) Visus atbraukušos viesus savā

Draugu šķūnī vienmēr ciemos aicina Lauris Valfrido Broks.

3) Latvieti Alfredo Bukoltu satie-kam, žāvējot desas. Tas ir viņa biz-ness, izgatavoto produkciju ikviens var iegādāties turpat pie mājas iekār-totajā veikaliņā.

4) Kolonijas galvenajā ielā darbo-jas veikals ar nepārprotami latvisku uzrakstu. Retajiem viesiem no Lat-vijas sveicienus māj maiznīcas saim-nieks Arturs Laube, maizes cepējas Helena Birzniece Laube un viņas mei-ta Andžela (vidū).

Visvaldis PaegleLaikrakstam „Latvietis“

(Brazīlijā, 2008.gada 20.novembrī)

* Port.: fermā

FOTO

Vis

vald

is P

aegl

eFO

TO V

isva

ldis

Pae

gle

FOTO

Vis

vald

is P

aegl

eFO

TO V

isva

ldis

Pae

gle

Page 5: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

Otrdien, 2009. gada 17. martā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

Kooperatīvam ir nauda ko

aizdot

4.00% gadā,

uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo obligāciju pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 4.00% gadā un pēc tam aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 5.60%

gadā.

Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 5.49%

gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25

gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.

Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.

Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:

Tālrunis 1300 658 528 E-pasta adrese: [email protected]

Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au

LS001-02/09

Latviešu Kreditkooperatīvs Austrālijā

Neizsmeļamais skaistumsDāmu kopas un

Sidnejas Latviešu teātra literārajā sa-rīkojumā 22. feb-ruārī SLT aktieri Jāņa Grauda režijā skatuviskā lasījumā pasniedza Anitas Grīnieces lugu Pa-gasta Nabags.

Autores dzīves atstāstījums prog-rammā nepaskaidro, tieši kad luga sa-rakstīta – šķiet, 20. gs. pēdējos gados – īstenībā tas arī nav svarīgi. Vienmēr ir jauki noskatīties latviešu skatuves darbus, lai kad tie sacerēti. Luga ietver dzīves nokrāsu droši vien arī tagadējā Latvijā, bet tanī uztverams kaut kas daudz pastāvīgāks un senāks. Grī-nieces sniegtās mazpilsētiņas attie-cības, – ja atņem uzbāzīgo televīzijas klātbūtni, – šķiet nebūtu daudz citādā-kas arī 20. gs. sākumā.

Grīnieces luga uzstāda arī to pašu seno jautājumu: kur īstenībā atrodama dzīves laime un tās bagātības? Titulē-tais pagasta nabags Miks ir visbagā-tākā persona lugā. Mikam nepieder nekas vairāk kā mājoklis nodriskātā šķūnītī, drēbes, kas mugurā, un no veikala piesavināti ratiņi. Bet Mikus pats savu nabadzību neapzinās, pat pilnīgi nesaprot, kad citi viņam mēģi-na to iestāstīt, – kā piemēram, labvē-līgā veikalniece (piemēroti nosauktā) Maiga, vai plēsīgāki radījumi no vietē-jās televīzijas raidstacijas Ieva un Ga-tis, kas tikai meklē jaunu sensāciju, ar ko īslaicīgi pakavēt laiku skatītājiem.

Mika bagātība ir viņa dvēselē un viņa pasaules vērienā – un to, protams, neviens viņam nespēj ne atņemt, ne arī pilnīgi izprast. Miks ir mākslinieks, kurš pasaules neizsmeļamo skaistumu nepārtraukti cenšas sagūstīt savās bēr-nišķīgi naivajās gleznās. Viņa puķes zied nebeidzami uz katra vecas papīra kastes stūrīša, ko Maigas veikalā var izlūgties. Tas, ka dienām neēdis, vi-ņam nekrīt svarā, ka tik krāsas un ma-teriāls, uz kura izpaust savu pasaules skaistuma vīziju.

Mika brālis nabadzībā ir pagasta dzērājs Zigis, kura vienīgais glābiņš ir šņabja vai alus pudelē. Pretstatā Mi-kam, viņam trūkst dzīves mērķa. Viņš var tikai nebeidzami žēloties par savu likteni. Arī Maigai ir sava cīņa ar vien-tulību.

Tāpat televīzijas ļaudīm – izrādes pasniedzējai Ievai un viņas filmētājam Gatim ir savas problēmas. Viņu per-sonīgās attiecības atšķetinās strīdos, kas sākās ar domstarpībām par Mika izmantošanu izrādes labā, bet kļūst dziļākas un asākas. Kā pāris viņi izjūk mūsu acu priekšā, un Gatis pat uzņem vienu no Mika puķēm kā piemiņu sa-vas brīvības atgūšanai.

Grīnieces viencēliens piedāvā mazu šķēlīti mazpilsētiņas dzīves

vienkārši, bez pretenzijām. Vietām, – it sevišķi garajā strīdā starp Ievu un Gati – dialogs iegūtu no saīsinājuma un no ciešākas emociju novadīšanas. Bet lugas vērtības ir citur. Kā nevai-nīgs svētais kādā skaistā Viduslaiku fabulā, Miks ar savu laimi pasaules skaistuma priekšā – un vēlēšanos šai skaistumā dalīties ar citiem – apstaro lugu un piešķir Grīnieces darbam ne-parastu, oriģinālu šarmu.

Arī apsveicama ir viņas izvairī-šanās no klišejām, ar kādām esam pieradināti filmās un televīzijā. Miks netiek atklāts kā primitīvs ģēnijs, ne-iegūst nekādu pasaulei saprotamu ba-gātību, – neviens šeit nekļūst par mil-jonāru! Bet mēs jūtamies pacilāti, ne nospiesti – iedvesmoti, varbūt redzēt pasauli ar Mika acīm.

Jāņa Grauda ansamblis šo epifā-niju panāca pat ar lugas tekstu rokās. Zemā platforma parastās skatuves vie-tā ar minimālu iekārtu bija ideāls fons lugas vienkāršajām tēmām.

Ivars Apelis (Miks) un Juris Zemī-tis (Zigis) veica abus nabagus ar tei-camu pārliecību. Lija Veikina Maigas lomu būtu spējusi notēlot, kā saka, ar

aizvērtām acīm (pat viņas priekšauts patika!). Iveta Rone (Ieva) bija elegan-ta karjeriste savā televīzijas pasnie-dzējas lomā, un Jāņa Čečiņa Gatis bija īsts atklājums – ilgi viņš nebija guvis iespēju tik labai un pārliecinošai spē-lei (pat žonglējot kinoaparātu un lugas manuskriptu!).

Viena sīka piebilde: Jānis Grauds, nezin kādēļ, bija atļāvis Ievai sēdēt ar muguru pret pusi skatītājiem garajā strīda skatā ar Gati, tā nolaupot daļai publikas viņas sejas izteiksmes un re-akcijas.

Inta Rodžersa (Rogers)Laikrakstam „Latvietis“

Jānis Čečiņs un Iveta Rone.

FOTO

And

ris K

arik

s

Page 6: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 17. martā

piešķirtais aizdevums.Fiskālās stabilizācijas pasākumi

starptautiskā aizdevuma ietvaros ir ļoti sāpīgi, tomēr atšķirībā no citām valstīm, kurām šajos globālās neno-teiktības apstākļos nav skaidrības par papildu finanšu resursu piesaisti, Lat-vijai šis aizdevums dod iespēju plā-not valsts attīstību vairākus gadus uz priekšu. Ja stabilizēsim valsts budže-tu, tad saņemsim nākamo finansējumu valsts izdevumu segšanai.

Bažas par valsts faktisko finansiā-lo neatkarību var kliedēt tikai ar aiz-devumu līdzekļu koordinētu un pras-mīgu izmantošanu, turpinot budžeta izdevumu ierobežošanu. Tas ļaus val-stij pārvarēt krīzi, nezaudējot mūsu ekonomiskās un sociālās sistēmas pamatus, nostiprinot demokrātiju un uzlabojot valsts pārvaldes efektivitāti.

Godātā Saeima! Vēlos apliecināt savu cieņu Valsts prezidentam par izrādīto uzticību veidot valdību šajā smagajā laikā. Šis nav pateicīgs laiks, lai nopelnītu īslaicīgu popularitāti vai mēģinātu lavierēt, noveļot smagu lē-mumu pieņemšanas atbildību kādam citam. Politiķu atbildība ir sevišķi ak-tuāla tēma kopš lietussargu revolūcijas laikiem. To regulāri uzsver gan Saei-mas opozīcija un koalīcija, gan Valsts prezidents un mūsu vēlētāji.

Šobrīd diskusijām par to, kā izmē-rīt politiķu atbildību, ir ļoti īsa mēr-aukla – memoranda par neatliekamiem pasākumiem valsts maksātspējas no-drošināšanā konsekventa izpilde.

Šobrīd esam panākuši vienošanos ar koalīcijas partneriem par šādiem neatliekamiem uzdevumiem: budžeta deficīta samazināšana, pildot starptau-tisko aizdevēju prasības un nodrošinot turpmākā finansējuma saņemšanu, ekonomikas atveseļošana, ātrs un tāl-redzīgs atbalsts konkurētspējīgai un perspektīvai uzņēmējdarbībai, atbal-sta garantēšana maznodrošinātajiem un bezdarba pieauguma apturēšana, sadarbība ar sociālajiem partneriem un precīza informācija par pieņemtajiem lēmumiem, Valsts prezidenta izvirzīto noteikumu izpilde un Satversmes gro-

zījumu pieņemšana Saeimā, paredzot tautai reālas tiesības atlaist Saeimu, ja tā zaudējusi vēlētāju uzticību.

Cienījamie klātesošie! Krīzes si-tuācijā svarīgākais ir ātri pieņemt pro-fesionālus lēmumus. To ir iespējams izdarīt, iesaistot labākos savas jomas ekspertus, tāpēc būtisks papildinā-jums manas valdības komandai būs ekspertu konsultatīvā padome. Tās uzdevums būs palīdzēt valdībai atrast labākos risinājumus ekonomikas atve-seļošanai.

Paldies visiem, kas jau šobrīd ir pieteikušies nesavtīgam darbam krī-zes pārvarēšanā. Paldies arī tiem, kas atsūtījuši savus ierosinājumus valdī-bas deklarācijai un neatliekamajiem uzdevumiem, un paldies arī tiem, kas ir atsūtījuši priekšlikumus par līdzekļu optimizāciju valsts pārvaldē.

Cienījamie kolēģi! No iepriekšējās valdības esmu saņēmis mantojumā ne tikai smagu situāciju valsts budžetā, bet arī vairākas labas iestrādes, ku-ras noteikti turpināšu. Šeit, piemē-ram, jāmin Ivara Godmaņa valdības izstrādātā uzņēmējdarbības atbalsta programma, ko apņemamies ieviest nekavējoties.

Šobrīd visskaudrāk izjūtama Lat-vijas ekonomiskās krīzes ietekme, taču jāatzīst, ka tā faktiski ir sistēmas krīze – un tās novēršana prasa funda-mentāli dziļāku pieeju. Valsts atbalsts jānodrošina trim blokiem vienlaikus: sociālo jautājumu risināšanai, garan-tējot valsts atbalstu maznodrošināta-jiem; finanšu krīzes pārvarēšanai, kas prasa atbalstu banku sistēmai; uzņē-mējdarbības atbalstam ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai.

Runājot par uzņēmējdarbības at-balstu, jāuzsver galvenās lietas: valsts garantijas eksportspējīgiem uzņēmu-miem, papildu līdzekļu piešķiršana Eiropas Savienības fondiem un to apguves paātrināšana, birokrātijas un administratīvā sloga samazināšana.

Svarīgs kritērijs uzņēmējdarbības atbalsta piešķiršanai būs esošo darba vietu saglabāšana un jaunu radīšana. Jāstrādā pie nacionālās enerģētikas un mājokļu siltināšanas programmas, kas vienlaikus ļaus samazināt atkarību no importētajiem energoresursiem un ie-taupīt ievērojamus līdzekļus.

Pilnā mērā jāizmanto jau bieži mi-nētās Latvijas priekšrocības – ģeogrā-fiskais novietojums, dalībvalsts statuss Eiropas Savienībā un NATO, kā arī iz-eja uz Krievijas un NVS valstu tirgu.

Cienījamās deputātes un godā-tie deputāti! Diemžēl jaunā valdība ir mantojusi arī lielu sabiedrības ne-uzticību pret valsts varu. Tas būtiski apgrūtina valdības rīcībspēju ekono-miskās krīzes apstākļos. Sabiedrības uzticību var atgūt tikai ar smagu un godīgu darbu. Jaunās valdības uzde-vums būs pieņemt nepopulārus lēmu-mus un pārliecināt sabiedrību par to nepieciešamību, sniegt godīgas atbil-des par situāciju valstī, uzņemties at-

bildību par prognozēm un nodrošināt rezultātus savam darbam.

Papildus valdības darbam pie ekonomisko jautājumu risināšanas nozīmīga uzmanība tiks pievērsta ko-rupcijas apkarošanai un tiesiskuma nostiprināšanai. Vēlos uzsvērt: „Jau-nais laiks” arī turpmāk konsekventi iestāsies par godīgu valsts pārvaldi un apkaros korupcijas sērgu.

Ir mērķtiecīgi jāturpina KNAB uz-ņemtais kurss korupcijas apkarošanā, jāgarantē tiesībsargājošo iestāžu dar-ba neatkarība, jāievieš praksē Valsts kontroles revīziju rekomendācijas un jānodrošina valsts līdzekļu lietderī-ga izmantošana. Jāorganizē atklātas valsts iepirkumu un konkursu proce-dūras, nodrošinot katra valstī izdotā lata caurspīdīgumu.

Mūsu uzdevums ir ne tikai nodro-šināt valsts izdzīvošanu šogad, bet arī mainīt tiesisko un politisko vidi.

Latvijas rīcību šobrīd vēro ne tikai starptautiskie finanšu līdzekļu aizde-vēji, bet arī citas valstis, lai atrastu pa-reizu formulu, kā rīkoties šajā globālās lejupslīdes situācijā.

Jaunās valdības atbildība sniedzas tālu pāri Latvijas robežām. Tā ir atbil-dība par krīzes seku ietekmi Baltijas jūras reģionā kopumā. Piemēram, ja ekonomiskās krīzes muklājā nogrims Latvija, tas apdraudēs arī pārējās Bal-tijas valstis un arī līdz šim ekonomiski spēcīgo Zviedriju. Optimistiska scenā-rija gadījumā Latvija var kļūt par pir-mo smagā pieredzē balstītu veiksmes stāstu, kā labot kļūdas makroekono-mikas attīstībā un pārvarēt finansē-juma deficītu globālas finanšu krīzes laikā.

Latvijas pirmie pieci gadi Eiropas Savienībā ir nesuši nebijušu valsts ekonomisko izaugsmi un labākus dzī-ves apstākļus simtiem tūkstošu Latvi-jas ģimeņu. Eiropas Savienības dalīb-valsts statuss ir nodrošinājis daudzu miljardu eiro ieplūšanu Latvijas taut-saimniecībā.

Diemžēl straujas izaugsmes ap-stākļos Latvijas valdība neveidoja budžeta pārpalikumu, nekontrolēja inflāciju un algu pieaugumu, tādēļ tagad esam spiesti aizņemties apjomī-gus līdzekļus no Eiropas Komisijas un citiem sabiedrotajiem. Zinot pašreizē-jo situāciju finanšu jomā, aicinu vēl-reiz novērtēt priekšrocības, ko šobrīd sniedz Latvijas atrašanās Eiropas Sa-vienībā. Fundamentālu kļūdu rezultā-tā Latvijai ir sarežģīti tūlīt ieviest eiro, taču mums jāpanāk pievienošanās eirobloka valstīm pēc iespējas ātrāk. Vienotā Eiropas valūta dotu būtisku garantiju krīzes veiksmīgai pārvarēša-nai, kā arī stabilu pamatu ekonomikas atveseļošanai.

Esmu optimists un redzu, ka Lat-vijas ekonomikai ir iespēja atveseļo-ties, taču tam nepieciešams gan pilso-niskās sabiedrības un uzņēmēju, gan

Latvijā jauna valdībaTurpinājums no 1. lpp.

Turpinājums 15. lpp.

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem,

apsveikumiem, paziņojumiem.

Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10.

Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $30.

Page 7: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

Otrdien, 2009. gada 17. martā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Latviešu anzaki Pirmajā pasaules karāUldis Siliņš stāsta par interesantu posmu Austrālijas vēsturē

Otrais turpinājums. Pirmās daļas laikrakstā „Latvietis“ Nr. 26 un Nr. 27.

Un tagad apstāsimies pie latviešu anzaku īsbiogrāfijām gan garākām, gan īsākām, gan viena teikuma garu-mā. Es savā sarakstā esmu ievietojis arī tos, kuru tautība ir zem jautājamās zīmes vai arī zināms, ka ir nelatvieši, bet kas nākuši no Latvijas. Lūdzu ie-pazīstieties. Varbūt atrodas kāds rads.

Edvards Ābelskalns – kādrei-zējais jūrnieks, Galipoles veterāns, Francijā dienējis Militārās policijas ( provost) korpusā. Trešajā kaujā pie Jipras, kur krievu anzaki zaudē 65 kritušos, viņš ir viens no septiņiem krieviem, kas saņem Militāro Medāli, (turpmāk MM). Ābelskalna gadījumā par piegādes satiksmes atjaunošanu ie-naidnieka artilērijas apšaudes laikā uz Bellewarde Plank Road, ko bija pārrā-vusi artilērijas granāta.

Uld

is S

iliņš

E. Ābelskalns no Londonas atgrie-žas Latvijā.

Kārlis Miķelis Alksnis – latviešu anzaks. Pēc kara darbojies Austrālijā kā Latvijas valsts konsulārais pārstā-vis.

Jānis Amoliņš – rīdzinieks, Aus-trālijā strādājis raktuvēs. Dienējis 16. bataljonā un kritis 1915.g. 27. augustā, Galipolē uzbrukumā Hill 60 (Augstie-nei 60).

Mārtiņš Antiņš (Martin An-tin) – latviešu jūrnieks, Galipoles ve-terāns, Francijā dienējis 4. ložmetēju bataljonā un bijis divas reizes ievai-nots. Nonācis Anglijā slimības atva-ļinājumā, pēc saindēšanās ar sinepju gāzi. Dezertējis.

Miltārajā tiesā viņš paskaidrojis, ka armijā iestājies zem vārda Fricis Liepiņš, kas pārmainīts vēlāk uz viņa īsto vārdu, bet biedri viņi turpinājuši saukt par Frici.

Vai nu tas bijis īstais iemesls dezertēšanai vai ne, tiesa viņam par prombūtni bez atļaujas piespriedusi 9 mēnešus, no kuriem 6 mēneši atlaisti. Viņam bijis tetovējums – Anglijas un Krievijas karogi.

Rūdolfs Berķis – jūrnieks, Gali-polē nonācis ar 3. papildspēku ešalonu un tūlīt pēc ierašanās 1915.g. 8. maijā

ievainots.Tas viss, kas par viņu zināms.Juris (George) Bērziņš – cīnījies

Galipolē, kur paaugstināts par kaprāli, un vēlāk Rietumu frontē. Vairāk ziņu nav.

Jūlijs Biernis – bijušais jūr-nieks, pēc ievainojuma Galipolē no-nācis Londonā slimības atvaļināju-mā, kur apprecējies ar anglieti. No 1915.g. 15. septembra Jūlijs bijis atpa-kaļ frontē, kur atkal ievainots un nosū-tīts veseļoties uz Angliju. Izskaitīts no armijas kā dienestam nederīgs, atgrie-zies uz dzīvi Melburnā, kur pēc gada nomiris, savu ģimeni neredzējis.

Viņa sieva nomirusi pāris nedēļas pēc viņa, atstādama dēlu.

George Breitman (?) – viņa tautī-ba nav minēta, varētu būt bijis latvie-tis. Apbalvots ar MM. 1919.g. miris ar plaušu karsoni.

Frederiks Dobelis (Dambel) – latvietis no Rīgas. Braucis uz burenie-kiem kā rigers (rigger). Tā kā Dobelim ir bijušas zināšanas par automašīnām, viņam izdevies iekļūt Austrāliešu lido-tāju korpusā, kur dienējis par mehāni-ķi (Air Mechanic 2nd class).

Uldis SiliņšLaikrakstam „Latvietis“

Turpinājums sekos

Ģ. V. Kristovskis: Ja pasaule vēsturi traktētu tāpat kā Krievija, Eiropā valdītu dziļš naids

„Ja pasaule uz vēsturi un īpaši uz II Pasaules karu lūkotos tāpat, kā uz to joprojām lūkojas daudzi Krievijas politiķi, tad visā Eiropā valdītu dziļš naids,“ tā uzskata Pilsoniskās savienī-bas līderis un Rīgas mēra amata kan-didāts, Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Viens no spilgtiem apliecināju-miem Krievijas konfrontējošai un sov-jetiskai domāšanai ir Krievijas ārkārtas situāciju ministra Sergeja Šoigu nese-nais ierosinājums saukt pie krimināl-atbildības visus, kas neatzīst Padomu savienības uzvaru Lielajā Tēvijas karā (tā krievi dēvē to posmu Otrā pasaules kara posmu, kurā bija iesaistīta PSRS).

„Patiesībā ideoloģiskā konfron-tācija nav par to, kurš bija uzvarētājs karā, bet gan par to, vai uzvarētājiem bija tiesības okupēt Baltijas valstis un pakļaut daudzas Austrumeiropas val-stis, ar varu tur ieviešot sev vēlamu režīmu. Tas ir jautājums par tautu paš-noteikšanās tiesībām,“ uzskata Kris-tovskis.

Kristovskis ir pārliecināts, ka gan Krievijas attieksmes dēļ, gan tādēļ, ka izpratne par II Pasaules kara un pēc-kara vēsturi jāharmonizē pašā Eiro-pā, nepieciešams turpināt patiesības skaidrošanu – totalitāro režīmu no-ziegumu cēloņu un seku izvērtēšanu. Latvijai šajā darbā varētu būt milzīga loma.

Pilsoniskās savienības biedri Ģirts Valdis Kristovskis, tāpat Inese Vaidere jau vairākus gadus ir strādā-juši ar šo tēmu kā Eiropas Parlamenta deputāti. Ar Kristovska un Vaideres atbalstu tapa filma Padomju stāsts, kas izraisījusi milzīgu interesi visā pasaulē. S. Kalnietes ideju par to, ka

23. augustam – Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas dienai – jākļūst par totalitāro režīmu piemiņas dienu, pateicoties I. Vaideres aktīvai darbī-bai šajā virzienā, ir iemiesota rezolū-cijā, par ko nobalsoja Eiroparlaments. Ģ. V. Kristovskis jau vairākus gadus EP vada iniciatīvu Vienota Eiropa, vienota vēsture.

Galvenais mērķis visiem šiem projektiem un aktivitātēm ir panākt taisnīgu vēstures izpratni 21. gadsim-ta Eiropā. Ja Rietumeiropa izpratīs to neuzrakstīto vēstures daļu, ko spēj uzrakstīt tikai baltieši un austrumei-ropieši, tad, iespējams, arī Krievijai ar laiku nāksies izprast, ka uz II Pasaules karu jāskatās ne tikai kā uz uzvarām un zaudējumiem, bet pirmkārt kā uz nācijas brīvības un pašnoteikšanās jautājumu.

Informāciju sagatavojaPilsoniskās savienības

preses sekretāre Dace Balode2009. gada 13. martā

Page 8: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 17. martā

Māra Branča skatījumsPriekpilna tikšanās ar Austrālijas latviešu mākslu

Tas patiesi ir izcils notikums, ka pašā pagājušā gada nogalē, pēdējo Kul-tūras dienu laikā Austrālijas Latviešu

mākslinieku apvienība (ALMA) varēja iepriecināt visus interesentus ar jaunu grāmatu – albumu Austrālijas latviešu mākslinieki, ko sarūpējusi redakcijas komiteja ar Dagniju Gresti priekšgalā. Viņa šo sāpju bērnu palaida pasaulē, bet pati to atstāja, uzceldama sev vare-nu pieminekli.

Jāuzteic austrāliešu varēšana: ALMA paspējusi izdot jau otru šādu grāmatu, kaut arī kopš iepriekšējās, kas iznāca 1979. gadā, aizritējuši tur-pat 30 gadu. Amerikas latviešu māks-linieki tādu izdeva 2001. gadā, turpre-tim Kanādas Latvis jau nez cik gadus strādā pie biedrības CD, bet joprojām tas nav ieraudzījis dienas gaismu (tad nu gan tas būs varens!).

Ja neņemam vērā tos latviešus, kuri līdz Otrajam pasaules karam pār-cēlās uz dzīvi citās valstīs un kontinen-tos, tad mūsu tautiešu tūkstoši svešās zemēs mitinās jau vairāk kā 60 gadu. Tas ir ļoti ilgs laiks, pa kuru cilvēks gribot negribot dziļi jo dziļi ar visām saknēm ieaug tālajā malā, pārņem tās kultūru, ierašas, pat iegūst citu pasau-les uztveri un daudz ko citu. Kā atzī-mēts albuma ievadā, patlaban mākslā ienāk jau ceturtā paaudze, kurai lat-viskās asinis dzīslās nereti rit visai pamaz. Viņus dažkārt nevar pēc vār-diem un uzvārdiem pazīt kā latviešus (tā nesapratu, vai Paola Garofali ir mū-sējā, vai ieprecējusies). Tādēļ šajā ziņā albuma veidotājiem bija īpaši sarežģīts uzdevums – ko uzskatīt par latviešiem un ko ne. Man liekas pieņemams iz-vēlētais vidusceļš – par primāro ņemt identitātes kritēriju („vai indivīds sevi uzskata par Austrālijā dzīvojošu lat-vieti, vai par latviešu izcelsmes austrā-lieti“, VIII lpp.), neuzsverot nacionālo stilu (man šis jēdziens vienmēr licies visai apšaubāms; bet – cik vairs arī Latvijā atrodami nacionālā stila kopē-ji – kosmopolītisms arīdzan dzimtenē plaukst visā varenībā). Tādējādi mūsu priekšā ir lielisks dokumentējums par latviešu mākslu Austrālijā, neatkarīgi no latvisko asins daudzuma dzīslās un no stilistiskās piederības kādam vir-zienam, un stilistiski visai raibs izde-vums.

Tādējādi albumā apkopoti visi mākslinieki, kuri par tādiem sevi uz-skata, neņemot vērā mākslas izglītību, mākslas pamatu apguves formas – vai tie būtu profesionāļi, diletanti vai, la-bākā gadījumā, naivisti jeb primitīvis-ti. Tas kvalitātes ziņā albumu krietni

atšķaida – mākslas mīļotāji te sastopas ar pasaulē atzītu personību, taču la-sītājam ir jāpieņem grāmatas veidotāju spēles noteikumi: šis tomēr ir doku-mentējums.

Izdevuma kva-litāti nosaka arī iz-devēju principiālā nostāja – tekstus un reprodukciju izvēli atstāt autora ziņā. Daļēji tas ir pareizi – ja viņš vē-las iespiest vājāku darbu, tā jau ir bi-jusi viņa izvēle, un nevienu citu (redakciju) vainot nevar.

Šādā pieejā ir sava pievilcība. Ar lielu interesi izlasīju ikvienu biogrāfiju un katra mākslinieka paustos uzska-tus par mākslu, sevi tajā un tamlīdzīgi (tā saucamo – kredo). Tā bija burvīga pastaiga pa cilvēku dzīvēm, viņu rak-sturiem, sevis izpausmēm, domām, gaumēm, mākslas uztveri un personī-gajām dziņām. Te varēja sastapties ar ārkārtīgi pašapzinīgiem indivīdiem, kam pretim nostājas ļoti kautrīgi rak-sturi vai personības ar bijīgu attieksmi pret mākslu. Nereti iezīmējas latviešu likteņi pasaules vējos. Dziļi iekrita sirdī Imanta Rutkovska vārdi: „No sā-pēm radās ceļš uz daili“ (177. lpp.).

Tiesa gan, tā saucamos kredo vis-pareizāk lasīt abās valodās. Dažkārt angļu, citkārt latviešu variantā roda-mas papildus ziņas vai arī latviski iz-tulkots aptuveni, pavirši. Piemēram, Leons Samulis raksta, ka viņam kā kristiešu gleznotājam palīdz gospeļu dziedāšanas mācīšana, tomēr šo, ma-nuprāt, būtisko štrihu neatrast latvis-kajā tekstā.

Tas, ka biogrāfiskās ziņas ir tikai angļu valodā, ir labi saprotams. Ta-jās sastopami saīsinājumi, skolu vār-di, profesiju nosaukumi, kas latviešu lasītājam dzimtenē prasītu papildus paskaidrojumus. Tulkotājam nāktos iedziļināties daudzās Latvijas un Aus-trālijas mācību priekšmetu, fakultāšu vai iestāžu atšķirībās, lai to nezinā-tājam nevajadzētu meklēt papildus informāciju. Tāpat jau iznāk visādas dīvainības, piemēram, portreta glez-niecības vietā tiek lietots anglicisms portretūra (37. lpp.). Jauks jaunvārds atrodams 98. lpp., kur kāda reproduk-cija iztulkota kā Totoveganas studijā, kas jāsaprot kā tetovēšanas studija vai darbnīca. Latvijā nekad nesaka eļļa uz audekla, kas ir burtisks pārcēlums no angļu valodas. Dīvaini skan arī aktu

daiļrade (133. lpp.), ko jaunizgudrojis tulkotājs, jo angļu variantā tādu brīnu-mu neatrast.

Tulkotāji bieži domā angliskās tei-kumu konstrukcijās vai arī pārāk tieši pieturējušies pie angļu teksta, kas ap-grūtina teksta uztveri. Tā kā lielākā daļa kredo autoru vislabāk izsakās angliski, tad angļu versija ir raitāka, vieglāk lasāma.

Jaunajā albumā ir iekļautas 103 gleznotāju, grafiķu, tēlnieku, foto-grāfu, dizaina, instalāciju un stikla mākslinieku biogrāfijas un reproduk-cijas (nesapratu, kāpēc izņēmums ir keramiķe Natālija Neiburga, kura uz-skatāma par tādu pašu daiļamatnieci kā daudzi citi tautisko tradīciju turpi-nātāji, kuriem tāds gods nav parādīts), kamēr 1979. gada izdevumā – 117, pie tam tikai gleznotāji, grafiķi, tēlnie-ki, jo tolaik fotogrāfiju vēl nepacēla daiļo mākslu līmenī. No šiem 117 au-toriem tikai 37 ir atkārtoti sastopami pagājušā gada albumā. Kas ar pārē-jiem 80 noticis (starp tiem, protams, ir daudz diletantu), paliek noslēpums. Šādu pētījumu redakcijas komiteja sev nav uzkrāvusi, taču žēl, ka nezināmu apstākļu dēļ albumā nav tik ievēroja-mi mākslinieki kā Ojārs Bisenieks, Leo Svīķers, Kārlis Mednis un Kārlis Trumpis.

Albums ir pāraudzis šaura mākslas izdevumu robežas. Redakcijas komite-ja gribējusi visu Austrālijas sabiedrību iepazīstināt ar latviešu diasporas lomu un nozīmi kontinenta kultūrā, tādēļ grāmata ir papildināta ar rakstiem par latviešu sabiedrības vēsturi Austrālijā, ar kordziedāšanas, tautas deju, daiļ-amatniecības, teātra spēlēšanas un pat studentu korporāciju darbības tradīci-jām, ar latviešu sportistu devumu. Ap-cerējumus būs svētīgi izlasīt arīdzan

Turpinājums 9. lpp.

Page 9: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

Otrdien, 2009. gada 17. martā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

lasītājiem dzimtenē, kuri par tautiešu ieguldījumu Austrālijas kultūrā dzir-dēs pirmo reizi (albuma sastādītāji min, ka grāmata domāta arī Latvijas lasītājiem).

Teksti ir daudz un dažādi. Diemžēl atsevišķi sīkumi atkārtojas no raksta rakstā, ko grāmatas redaktoram būtu vajadzējis likvidēt. Teiksim, ievada autori un Anita Apele norāda, ka pēc kara pirmie latviešu ieceļotāji Aus-trālijā iebraukuši 1947. gadā, kamēr Arnolds Jumiķis uzstāj, ka tas noticis 1948.-1952. gadā.

Dažam rakstītājam vai tulkotājam būtu precīzāk jāzina trimdas vēsture. Piemēram, 250. lpp. tiek apgalvots,

ka „latvieši bēga no komunisma tero-ra – galvenokārt uz bēgļu nometnēm Vācijā“. Cik man zināms, latvieši sāka doties prom no tēvzemes, kad vēl no-metņu nebija, tās radās krietni vēlāk, kad karš bija beidzies un sabiedrotie ierādīja telpas, kur bēgļiem mitināties.

243. lpp. teikts, ka Sergejs Bekle-šovs esot izdevis „mākslas grāmati-ņas (?) par daiļamatniekiem“. Angļu variantā gan norādīts, ka izdots žurnāls. Runa ir par Latviešu Lietisko Mākslu, kuru tā izdevēji nedēvē par žurnālu, bet gan par rakstu un attēlu krājumu un kura redaktore kopš tā iznākšanas 1966. gadā bija Lidija Beklešova (vis-maz tā minēts visās krājuma pasītēs).

Kaut arī redakcijas komiteja res-pektējuši katra autora gribu uzvārdu rakstībā, tomēr būtu bijis gan vaja-

dzīgs kaut kur minēt, ka Krumins ir Krūmiņš (vai Krūmiņa). Citādāk iznāk tādas dīvainības, ka Jāņa Šēn-berga vārds un uzvārds grāmatā sa-stopams vismaz trīs variantos – IX lappusē – Jānis Šēnbergs, 13. – Jānis Šenbergs, 186. lappusē – Jan Senbergs. Nezinātājs Latvijā var domāt, ka runa ir par trim atšķirīgām personībām.

Neraugoties uz it kā šķietami dau-dzajiem iebildumiem, albums Aus-trālijas latviešu mākslinieki tā satura dēļ ir ļoti nozīmīgs izdevums ne tikai trimdai, bet arī Latvijai. Jāuzteic arī grāmatas iekārtojums, vienkāršais, bet visai izsmalcinātais vāka dizains (Treisija Allena [Tracey Allen]), tāpat labā poligrāfija.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Austrālijas latviešu mākslaTurpinājums no 8. lpp.

KultūraLMIG pasniegšanas ceremonija

norisinājās 13. reizi un Gada balvas 2008 laureāti tika paziņoti 24. februāra vakarā Latvijas Nacionālās operas Lie-lajā zālē. Vakara vadītāji Baiba Sipe-niece-Gavare un Valters Krauze jutās brīvi; liela daļa mūziķu nebija izpildī-juši prasības ierasties tumšā uzvalkā.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas laureāti:

Labākais rock albums – Dons LelleLabākais pop albums – Prāta vētra

Tur kaut kam ir jābūtLabākais deju mūzikas albums –

Ella Welcome To The ClubLabākais šlāgermūzikas albums –

Normunds Rutulis Vēlreiz mā-jās

Labākais kantrī mūzikas albums – Sestā jūdze Kalendārs

Labākais alternatīvās mūzikas albums – Lidojošais paklājs Lidojošais paklājs

Labākais tautas mūzikas albums – Dzelzs vilks Uijā uijā nikni vilki

Labākais akadēmiskās mūzikas albums – LSO, B. Skride, K. Blaumane, I. Dālderis Ro-mualds Kalsons. Instrumentā-lie koncerti

Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums – Dabas koncertzāle Čuņčiņa dienas un

nakts grāmataLabākais mūzikas albums bēr-

niem – Kaspars Vecvagars Diegabundža

Labākais video klips – Prāta vētra Ja tikai uz mani tu paskatītos

Labākais koncertieraksts video – Prāta vētra Tur kaut kam ir jā-būt koncerts Mežaparkā

Labākā debija – R. Zaļupe, R. Petrauskis, VAK Latvija, K. Gailīte Marimba Dance

Radio hīts – Linga GanLabākā dziesma – Prāta vētra Ja

tikai uz mani tu paskatītosPar mūža ieguldījumu – Aldis Er-

manbriks ∎

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas (LMIGB)

Lidojošais paklājsEsmu patiesi priecīgs, ka šis manu-

prāt muzikāli un vizuāli tik ļoti skais-tais radījums iegūst pabeigta darba statusu un apveidus! Šo disku bijām jau ierakstījuši pagājušo vasar studijā pie Leona Sējāna, jāmin, ka ar Latvijas Krājbankas atbalstu… Tie, kas ir sais-tībā ar kultūru, zin cik daudz garīgās enerģijas vajag, lai atrastu sponsorus

projektiem, kas neatmaksājas naudis-kā, bet gan kulturālā veidā )) miers un prieks )) … te beidzot laimīgā kārtā ie-pazināmies ar Juri Zalānu no kultūras menedžmenta centra Lauska, kurš bū-tībā uzreiz piekrita šo ierakstu izdot!!

Grupā Lidojošais Paklājs apvieno-jas tautas mūzikas inspirācijas ar jaun-radi un iekļaujas tā sauktajā Pasaules

No kreisās: Ieva Akurātere, Matīss Akurāters, Zane Šmite, Ilze Grunte.

mūzikas (world music) virknē. Ievas Akurāteres akadēmiskās, roka, popa un akustiskās muzicēšanas pieredze un talants savienībā ar Zanes Šmites dziļo izpratni un ilggadējo darbību etnomūzikas jomā rada jaunu elpu latviešu folkloras maģiski inspirējošā telpā, kas pārsteidz ar abu dziedātāju balsu te saskaņu, te pretstatu. Ilzes Gruntes aranžētājas un smalkās ģi-tārspēles talants bagātīgi izdaiļo L.P. skanējumu. Līdztekus latviešu tautas mūsdienīgajām apdarēm grupas re-pertuārā iekļaujas arī Akurāteres un Gruntes oriģināldziesmas. Īpašu no-krāsu ansambļa skanējumam piešķir Matīsa spēlētais indiešu sitaminstru-ments tabla un brazīļu perkusijas, kas ir reti sastopami un līdz šim latviešu tautas mūzikā nav izmantoti.

Sastāvs Ilze Grunte – ģitāra, bass, stabules, Ieva Akurātere – balss, Zane Šmite – balss, Matīss Akurāters – per-kusijas

Matīss AkurātersFOTO

Ser

gejs

Aku

rāte

rs

Page 10: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 17. martā

Latvijas īsziņas16. marts

Pēc svinīgā dievkalpojuma Doma baznīcā pirmdien, 16. martā apmēram 200 lielākoties vecākā gadagājuma cilvēku ar valsts karogiem un ziediem devās gājienā uz Brīvības pieminekli. Pēc aptuveni stundu ilgas ziedu nolik-šanas iedzīvotāji izklīduši. Kaut arī aizturēti vairāki cilvēki, pasākums no-ticis bez būtiskiem starpgadījumiem.

Vecrīgā patrulēja policija un arī daži policijas specvienības pārstāvji. Policija Daugavas vanagu un Visu Lat-vijai! organizētā gājiena dalībniekiem ļāvusi ieiet ar barjerām nožogotājā laukumā pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus. Gājiena dalībnieki pie pieminekļa dziedājuši Daugav’ abas malas un citas patriotiskās dziesmas. Pie paša pieminekļa jaunieši ar valsts karogiem ir izveidojuši koridoru, caur kuru cilvēki devušies nolikt ziedus.

Aiz barjerām, kā jau katru gadu, pulcējušies krieviski runājošie jaunieši un izklieguši dažādus pret gājienu vēr-stus saukļus. Jauniešiem bija rokās pār-svītrots Ādolfa Hitlera attēls, un galvās bija melnbaltas svītrainas cepures. Šie aktīvisti samērā drīz izklīda. Piemi-nekļa tuvumā uzturējās Latvijas pār-stāve Eiropas Parlamentā (EP) Tatjana Ždanoka, kura bijusi sašutusi par to, ka aktīvisti, kuri vēlējušies ierasties Rīgā no Lietuvas, lai protestētu pret 16. mar-ta atzīmēšanu, neesot ielaisti valstī.

Tiesībsargi pie pieminekļa aizturē-juši personības noskaidrošanai divus antifašistu kustības aktīvistus Josifu Korenu, Eduardu Gončarovu un arī Rīgas domnieku Viktoru Dergunovu. Dergunovs pirms aizturēšanās paspē-jis žurnālistiem pastāstīt, ka esot sa-ņēmis sitienu ar karoga kātu pa galvu, un viņam esot nepieciešama mediķu palīdzība.

Kreiso spēku apvienības Par cilvē-ka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) pārstāve Eiropas Parlamentā deputāte Tatjana Ždanoka pie Brīvības piemi-nekļa protestējusi pret aizturēšanu, aicinājusi tādā gadījumā aizturēt arī viņu, bet policija atteikusies. Pēc sašu-tuma pilnas intervijās Krievijas masu medijiem Ždanoka pati devusies uz policijas iecirkni, kurā ievietoti aiztu-rētie.

Pie pieminekļa arī ieradušies krie-viski runājošo jauniešu aktīvistu orga-nizācijas Nočnoj dozor pārstāvji. Viņi esot aktīvi snieguši intervijas Krievi-jas masu medijiem un sūdzējušies, ka viņus Latvijā uzmanot policija un ne-ļaujot paust savu viedokli.

Apmēram pēc stundu ilgas ziedu nolikšanas ceremonijas klātesošie sā-kuši izklīst, pie pieminekļa paliekot tikai retām policistu rindām, kā arī dažiem specvienību pārstāvjiem un policijas mikroautobusiem.

Policija aizturēja vēl 8 cilvēkus pie

Blaumaņa ielas par atrašanos sabied-riskā vietā neatļautos formas tērpos. Pie paša Brīvības pieminekļa policija aizturēja 5 cilvēkus par agresīvu uzve-dību un mēģinājumiem izraisīt kauti-ņus. Simtiem policistu pirmdien apsar-gāja Brīvības pieminekli, pastiprināta policijas kontrole bija arī Vecrīgā..

* * *

Mašīna iekrīt kanālā16. martā no Juglas tilta nobrauku-

si mašīna un iekritusi kanālā un kopā ar autovadītāju, kā arī iespējamajiem pasažieriem nogrimusi.

* * *

KNAB priekšnieksSaeima ceturtdien, 12. martā

bez debatēm apstiprināja Korupci-jas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā uzņēmēju Normundu Vilnīti.

Par balsoja 63 deputāti, pret 25. Balsojums bija aizklāts, nav zināms, kuri deputāti atbalstījuši Vilnīša kan-didatūru un kuri – nē. Balsojums par Vilnīša apstiprināšanu bija negaidīts, daudzi deputāti neatradās savās vietās un esot skrējuši, lai paspētu nobalsot.

Normunds Vilnītis ir SIA KKC Biznesa centrs un SIA Komerckonsul-tāciju centrs valdes loceklis. Viņa ie-priekšējā darba pieredze: strādājis Lat-vijas Policijas akadēmijas Civiltiesību zinātņu katedrā un Juridiskajā koledžā par lektoru. Bijis Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja priekš-nieka vietnieks, Iekšlietu ministrijas Personu aizsardzības dienesta noda-ļas priekšnieks, Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas biroja sevišķi svarīgu lietu inspek-tors un galvenais inspektors. Vilnītis ieguvis Latvijas Policijas akadēmijā tiesību zinātņu maģistra akadēmisko grādu civiltiesību apakšnozarē, šo-brīd studē M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā. Līdz-šinējo KNAB darbību Vilnītis vērtē kā veiksmīgu, tomēr ir virkne lietu, ko viņš vēlas pilnveidot. Viņš domā, ka KNAB vajadzētu lielāku uzmanību pievērst profilaktiskajām darbam, ro-sinot tādas izmaiņas likumdošanā, kas jau preventīvi samazinātu un izslēgtu koruptīvu darījumu un citas pretliku-mīgas rīcības veikšanu.

* * *

Saeima steidzasPēc vairāk nekā divu gadu ilga dar-

ba Saeima ceturtdien, 12. martā bez debatēm un jebkādām diskusijām galī-gajā lasījumā izskatīja vairāk nekā 300 priekšlikumus un atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas cita star-

pā atvieglo iespējas atbrīvot no krimi-nālatbildības personas, kas sniegušas būtisku palīdzību smagu noziegumu at-klāšanā. Likumprojekts precizē, kādos gadījumos nevar atbrīvot no krimināl-atbildības, kā arī nosaka, ka, izvērtējot šo jautājumu, ģenerālprokuroram ir jā-lemj, vai ziņotājam ir jākonfiscē manta un vai cietušajiem būtu jāizmaksā kom-pensācijas. Nosacītas atbrīvošanas ie-spēja neattieksies uz personām, kas tīši nodarījušas smagus miesas bojājumus, izdarījušas smagus dzimumnoziegu-mus, veikušas laupīšanu vai arī virkni smagu noziegumu, kas saistīti ar narko-tiskajām vielām. Tāpat šī panta normas neattieksies uz personām, kas izdarīju-šas sevišķi smagus noziegumus.

* * *

Parex banka maksāsParex Bankas sindicētā kredīta de-

vējiem pirmais maksājums, kas ir pa-redzēts jau martā, būs 30%, bet nevis iepriekš iecerētie 20%. Tas nozīmē, ka vispirms kredīta devējiem būs jāatdod 232,5 miljoni eiro (aptuveni 163 mil-joni latu). Otrdien, 10. martā šo pa-ziņoja Parex Bankas prezidents Nils Melngailis, norādot, ka nākamgad līdz šim paredzēto 50% vietā februārī būs jāatdod 40% jeb 310 miljoni eiro (217 miljoni latu), bet 2011. gada maijā atli-kušie 30% jeb 232,5 miljoni eiro.

Melngailis norādīja, ka lielākā daļa sindicētā kredīta devēju esot bijuši ar mieru pieņemt veco grafiku, tomēr at-sevišķas kredītiestādes iebildušas un tāpēc plāns bijis jāmaina. Viņš arī at-zina, ka jaunais grafiks šī gada valsts budžetam uzliek par 40 miljoniem latu lielāku slogu, un pirmā summa – 232,5 miljoni eiro, – kā arī valsts garantijas par pārējo summu ar sindicētā kre-dīta devējiem būs jānokārto jau līdz 18. martam.

Parex Banka ar sindicēto kredītu devējiem kopumā ir noslēgusi 2 līgu-mus – 2007. gada 29. jūnijā par 500 miljonu eiro (350 miljoni lati) aizde-vumu un 2008. gada 21. februārī par 275 miljonu eiro (192,5 miljoni lati) aizdevumu.

2008. gada decembrī Latvijas val-dība paziņoja par nodomu pārdot sev piederošo Parex bankas akciju daļu, un interesi un gatavību sniegt konsul-tācijas par šo darījumu paudušas vai-rākas investīciju bankas.

Ar 24. februārī pieņemto Latvijas valdības lēmumu, šī gada 27. februārī tika veiktas izmaiņas Parex bankas akcionāru reģistrā, un par līdz šim val-stij piederošos 85,14% Parex bankas akciju īpašnieci ir kļuvusi Privatizā-cijas aģentūra, kas sagatavojot banku pārdošanai. Nomura International plc

Turpinājums 11. lpp.

Page 11: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

Otrdien, 2009. gada 17. martā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

darbosies kā pārdošanas finanšu kon-sultants un sniegs atbalstu PA.

* * *

Deputāts sašauj karavīru7. martā notikušajās Oskara Kal-

paka piemiņai veltītajās ložu šaušanas sacensībās Saeimas deputāts Juris Dal-biņš (TP) sašāvis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvi Ēriku Filipenoku, svētdien 15. martā vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Deputāts un vairāki sacensību

dalībnieki bija nogūlušies uz grīdas un gatavojušies šaušanai. Dalbiņš šā-vis ar automātisko Carl Gustaf 45. Šo 1945. gadā ražoto ieroci kā dāvanu no Zviedrijas armijas saņēmusi Zemes-sardze.

Aculiecinieki stāstījuši, ka pēkšņi Saeimas deputāta ierocim nezināmu iemeslu dēļ atlecis laidņa fiksators – šautenes pleca stiprinājums palicis plecā, bet pats ierocis strauji saliecies uz labo pusi un izšāvis. Viena lode trā-pījusi tiesnešu datora monitorā, otra – blakus guļošajam karavīram kreisās rokas apakšdelmā.

Ievainotais Ēriks Filipenoks esot viens no labākajiem Latvijas šāvējiem,

kurš dienējis arī Zemessardzes spec-vienībā Vanags.

Deputāts Juris Dalbiņš TV raidīju-mam apstiprinājis, ka negadījums pa-tiešām noticis. Viņš neuzskata, ka sašā-vis cilvēku savas kļūdas dēļ. Deputāts ar ievainoto ir ticies un apsolījis segt visus ārstēšanās izdevumus. Lai no-skaidrotu notikušā nelaimes gadījuma apstākļus, Militārā policija ierosināju-si kriminālprocesu, bet pret deputātu Dalbiņu izmeklēšana neesot sākta. TV raidījums norādījis, ka militārpersonas centušās negadījuma apstākļus noklu-sēt, bet šaušanas sacensībās izmantots ierocis, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī un apdraudēja apkārtējo drošību. ∎

Latvijas īsziņasTurpinājums no 10. lpp.

Šobrīd jums ir valstiski izšķiroša atbildība sabiedrības priekšā. Kā sa-glabāt cilvēku uzticību? To var izdarīt, tikai soli pa solim ejot valsts ekonomis-kās situācijas stabilizācijas virzienā. To var saglabāt ar konkrētiem, sabiedrībai saprotamiem lēmumiem un rīcību. Ne-ziņa par nākotni bieži ir smagāka pat par nepopulāriem lēmumiem.

Uz jums cer tie, kuri palikuši bez darba. Tie, kuru uzņēmumi ir uz ban-krota robežas. Tie, kuri nespēj atmak-sāt kredītus. Uz jums skatās arī tie, kas ne tik asi izjūt ekonomikas atdzišanas sekas. Visi no valdības gaida skaidru rīcības plānu. Šis nav politisko ambīci-ju un kaprīžu laiks, šis ir rīcības laiks. Latvijai nav laika veidot vienu valdī-bu pēc otras. Esmu pārliecināts, ka ar šādu apziņu jūs sākat savu darbu.

Godātā valdība,Jūs gaida ļoti sarežģīts un smags

darbs. Tas ietver:• pirmkārt, ekonomikas stabilizēša-

nu;• otrkārt, valsts pamatfunkciju no-

drošināšanu, vienlaikus efektivizē-jot valsts pārvaldi;

• treškārt, sociālās drošības garantē-šanu.

Vispirms par ekonomiku.Ekonomikas lejupslīde šodien ir kā

nobrauciens ar nezināmām virāžām. Pozitīvi ir tas, ka pēdējā laikā ļoti akti-vizējušies sociālie partneri – uzņēmē-ju un sabiedriskās organizācijas. Tās izstrādā savus priekšlikumus un savu redzējumu. Lai mēs nekļūdītos un ne-maldītos, ir būtiski uzturēt dialogu un sadarboties ar saviem partneriem.

Arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija ir nākusi klajā ar ļoti konkrētiem priekšlikumiem gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ekonomisko mērķu sasniegšanai.

Es aicinu jūs ieklausīties gan savu partneru, gan dažādu organizāciju un sabiedrības grupu viedokļos. Protams, šīs diskusijas nav vieglas, jo katrs uz problēmu skatās no sava redzes pun-kta. Bet jūs esat šeit, jo esat gatavi

grūtībām!Godātie kolēģi,

Īsi par valsts pamatfunkcijām un valsts pārvaldes reformu.

Apzinoties, cik grūti ir samazināt valsts izdevumus, vienlaikus vēlos uzsvērt, cik būtiski budžeta stumbrā neiegriezt tā, ka valsts attīstības asnus nesagaidīsim ataugam gadiem ilgi. Pat šajā steigā ir nepieciešams stratēģisks skatījums. Gudrs dārznieks veido dār-zu tā, lai tas nākotnē visu vasaru būtu ziedos.

Izsaku pārliecību, ka jūs būsiet tāl-redzīgi un spēsiet sabalansēt īstermiņa uzdevumus ar ilgtermiņa stratēģiju, uzmanības lokā paturot valsts pamat-funkcijas un pienākumus.

Kopš neatkarības atjaunošanas mūsu sapnis bija atkal kļūt par piln-tiesīgu Eiropas valsti. Tagad to esam sasnieguši. Arī šajos grūtajos lai-kos mums jābūt aktīviem ārpolitikā. Mums pilntiesīgi jāsēž pie tā Eiropas galda, kur pieņem lēmumus, kas ietek-mē arī Latviju. Šodien mēs redzam, cik aktīvi ES atbalsta Latviju ekono-miskajās grūtībās. Un bez šī atbalsta mums būtu daudz, daudz grūtāk.

Lai cik grūti ietu, mums jāpieda-lās kolektīvās drošības sistēmā. NATO dalībvalsts statuss šodien nodrošina to, ka Latvijas drošībai ir vislielākās garantijas visā valsts pastāvēšanas vēsturē.

Tikpat nozīmīga ir iekšējā drošība un tiesiskuma nodrošinājums. Latvijas Republikas dibinātāji valsts funkcio-nēšanu nodrošināja daudz grūtākos – kara laika – apstākļos. Esmu pārlieci-nāts, ka saglabāsim vēsu galvu, lemjot par valsts pamatfunkciju skarošajiem jautājumiem.

Šobrīd ir ne vien krīzes, bet arī iespēju laiks. Tā saka daudzi, bet jā-rīkojas ir visiem. Valsts pārvalde ir kā pārgatavojies auglis, kas vienkārši pārplīsis aiz nemitīgas briešanas. Tieši šobrīd vislabāk varam ieraudzīt nejē-dzības, kas radušās ne viena vien gada laikā.

Tagad aizdomājamies, kāpēc valstī tiek uzturētas dažādas informācijas sistēmas, kas nav savstarpēji savie-nojamas, tagad esam pamanījuši, ka

divdesmit valsts institūcijās vairāk nekā 700 darbinieku izvērtē ES pro-jektu pieteikumus. Un tai pašā laikā nesen Aizputē man cilvēki jautāja: pie kā vērsties, lai saņemtu atbildi par ie-sniegtā ES projekta likteni, jo šobrīd neviens no birokrātijas uz šo jautāju-mu neko nespēj atbildēt.

Tieši tagad ir laiks sakārtot valsts pārvaldi – veidot to kompaktu, efektī-vu, viegli pārredzamu un augsti kvali-ficētu. Ir laiks izsvērt, kuras funkcijas dublējas un kuras funkcijas var deleģēt privātajam sektoram.

Valsts pārvaldei jākalpo iedzīvotā-jiem. Katrs no mums apmaksā valsts pārvaldi. Un tāpēc pārvaldes efektivi-tātes mērauklai jābūt pilsoņu apmie-rinātībai ar tās darbu. Jūsu rokās ir iespēja valsts pārvaldi ne tikai samazi-nāt, bet arī kardināli mainīt.Un visbeidzot par sociālajām

garantijām.Ekonomiskā krīze jau šodien ir pa-

dziļinājusi vairāku sociālo grupu ne-aizsargātību. Ekonomiskā augšupeja nesāksies ne rīt, ne aizparīt – mums jābūt gataviem bezdarba līmeņa pie-augumam. Daudziem būs grūti atrast darbu pirms bezdarbnieku pabalsta izmaksu beigām. Šie cilvēki un viņu ģimenes locekļi var palikt bez iztikas līdzekļiem. Jums jālemj, kā rīkoties.

Valsts prezidenta Stratēģiskās ana-līzes komisija ir nākusi klajā ar priekš-likumu veidot sociālās aizsardzības programmu. Tā paredz bezdarbniekus nodarbināt sabiedriskajos darbos un radīt subsidētas darba vietas, veidot sociālos uzņēmumus.

Ir būtiski, lai cilvēki jūtas droši, ka valsts arī turpmāk nodrošinās sociālo stabilitāti un drošību. No tā, cik droša un pārliecināta jutīsies sabiedrība jūsu valdības laikā, cik lielā mērā sabied-rība uzticēsies jums, kā novērtēs jūsu darbu, ir atkarīgs, cik ātri Latvija spēs pārvarēt šodienas ekonomiskās lejup-slīdes izraisītos izaicinājumus. Esmu gandarīts par šodienas balsojumu Sa-eimā.

Novēlu jums izturību un lielas dar-ba spējas.

Lai jums veicas! Lai veicas mūsu valstij Latvijai! ∎

Prezidents Ministru kabinetāTurpinājums no 1. lpp.

Page 12: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 17. martā

24.01.2009.Mani ņem līdzi

uz kāzām. Maz-liet dīvaini tādā dienā pirmo reizi satikt tās galvenos varoņus. Manī brī-dinoši ierunājas tautasdziesma par pūcīti, kas zvirbuļa

kāzās atnāca neaicināta, par ko izpel-nījās vispārēju nosodījumu un dabūja izknābtu aci. Asociācijas nudien vieš drosmi… Kāzas mēdz būt pasākums, kurā satraucas visi – gan jaunais pāris, gan viesi. Reiz ar draudzeni no kādas kafejnīcas vērojām kāziniekus pāri ielai parkā. Līgava satraukti skraida, līgavainis neziņā plāta rokas, dāmas tērpušās neērtās kleitās un kustās stī-vi gluži tāpat kā kungi uzvalkos, kas publikas atraisīšanai izmet pa muļķī-gam jokam. Toreiz nospriedām, ka ne-mūžam nemēģināsim sevi un draugus iežņaugt tādā svinību rāmī. Par laimi, šodien neviens neizskatās iežņaugts, nav arī ne zvirbuļa, ne pūces. Te drī-zāk izskatās pēc Godfather ar itāļu mafijas klanu vai Four Weddings and a Funeral ar angļu otrās pakāpes jau-niešiem. Un pret tādām sajūtām man nav iebildumu. Man patīk jaunais pā-ris, patīk kompānija, patīk šī diena un nakts.

25.01.2009.Braucam pie Matīsa draugiem uz

laukiem. Saules nokaitēti plašumi, skats skaists, un mēs ar Valdu dzie-dam. Skan smuki, šķiet, abas baudām iespēju uzdziedāt. Manī ierunājas stingrā režīma piekritēja: nolemju, ka dziesmu teksti Valdai tradicionālā vei-dā jāatceras uzreiz no galvas. Beigās tomēr kļūstu pielaidīgāka un rakstu uz papīra. Balss ir labs instruments, tā vienmēr ir līdzi un lidostu drošībnie-kiem pret to nav iebildumu. Vienīgā bēda, ka dziedāšanai vajag tekstu, ci-tādi vari sajusties kā mēmais.

Rītdiena draud ar Austrālijas die-nu, karstu laiku un slēgtiem veikaliem. Tāpēc atceļā iepērkam ēdamo. Lai nu ar ko, bet ar Latvijas veikalu darba-laikiem gan esmu apmierināta. Mūsu pārcentīgais kapitālisms ar pārdevēju nostrādināšanu līdz vēliem vakariem pircējam ir visnotaļ patīkams. Nemaz nezinu, ko darītu Rīgā bez diennakts bodītes savam kvartālam ap stūri.

26.01.2009.Austrālijas diena, Rīgā austrāļi pa

sniegu spēlē kriketu. Mums līdz tam tālu. Lielpilsētās reizēm uzmācas sma-

cējoša sajūta: gribas tikt laukā, gribas tikt pie dabas, taču daba tik briesmīgi tālu. Adelaidē labi – daba ir tuvu. Tā nu staigājam pa vienu no apkārtnes na-cionālajiem parkiem. Ceļš ved kalnā. Taciņa stāva, es teiktu, 40 grādu slī-pums, arī gaisā kādi 40. Pat mans iek-šējais visurgājējs sāk ļodzīties. Kāp-jam pa kalna nogāzi elsdami, pūzdami un svīzdami. Atceros eksistenciālo bērnu dziesmiņu: „The bear went over the mountain to see what he could see; and all that he could see was the other side of the mountain.“* Sasodīts, jā, tak tomēr ir kaut kā īpaši jauki ierau-dzīt to otru pusi! Tāda cilvēkam daba: ja ir vientuļš, liels akmens, uz tā ir jā-uzrāpjas, ja kalns, jāredz otra puse, ja sporta autiņš, jāpaspārda riepa… Nu, labi beidzamais neattiecas uz visiem cilvēkiem, tikai uz vīriešiem.

27.01.2009.Katram gadās brīži, kad ieklem-

mējamies un netiekam ne uz priekšu, ne atpakaļ. Man tā ir ar lēkšanu tukšu-mā. Ezerā, piemēram, kur līdz ūdenim vēl ir vairāki metri tukšuma. Tupu uz klints ilgi, daudz par ilgu visām pie-klājības un normas robežām. Pama-zām satumst, pārējie jau gaidot neērti mīņājas, tak es nekustos ne no vietas. Atteikties no lēkšanas nevaru, nolekt arī nevaru. Kā jau tādās reizēs, sanāk pārdomāt visu dzīvi šai pavērsienā un konstatēt, ka mana dzīve nekam neder, jo pārāk bieži baidos lekt. Pārdomas, protams, lēkšanu neveicina. Aug so-ciālais kauns, aug psiholoģiskā sprie-dze, bet kājas joprojām atsakās klau-sīt. Pilnīga bezizeja. Labi, ka ierodas draugs un izglābj mani, kā deus ex machina paraudams sev līdzi siltajā, satumsušajā ezerā. Sakiet, ko gribat, tā sajūta ir baisa – zaudēt pamatu zem kājām, krist un saprast, ka atpakaļceļa vairs nav. Tak ko darīsi, ja nelekt ne-var? Dzīvot jāmācās tāpat kā mazam bērnam staigāt. „Meistars no debesīm nekrīt,“ teica mana vecmāmiņa. (Nez, vai no klintīm ezerā krīt?)

Atvadu vakariņās uz galda jāliek ne vien servjetes, bet arī kabatlakati-ņi. Kad dzīves sāls sakrājas par daudz, liekais tek laukā pa acīm.

28.01.2009.Melburna. Ceturtā pilsēta šai kon-

tinentā un atkal jaunas mājas. Burvīgs namiņš ieslēpies Cerību ielas zaļumos. Vasarnīca, kā saimniece saka. Arī paši saimnieki ir burvīgi. Te vispār cilvēki ir tik mīļi un sirsnīgi. Uzkrītoši drau-dzīgi un cilvēcīgi. Man liekas, ka pie visa vainīga saule: atkausē un izsilda

tevi, atlaiž nervus un iesilda draudzī-bai. Taisīdamās uz Austrāliju, abas ar Laumu brīžam bažījāmies. Par visu ko, kā jau daždien, dodoties uz nezināmu vietu. Kaut kur sirds dziļumā man mīt pārliecība, ka aizbraucot labi tālu no mājām, pastāv risks uztrāpīt uz zemes malas un nokrist no plakanā pasaules šķīvja, kas turas uz dažiem bruņuru-pučiem. Un tad būs ziepes. Tā nu katrs ceļojums ir sava veida ekspedīcija uz pasaules malu un atpakaļ, pierādot pa-šai sev, ka pasaule tomēr ir apaļa un gravitācija spēcīga: nost nekrītam un kosmosā nenozūdam. Arī Austrālijai sava vieta šai nebeidzamajā eksperi-mentu-pierādījumu virtenē.

Dievīga svelme. „Karstumu grūti panest,“ saka Lauma. „Cik tad viņš sver?“ nosmejos. Iebāžu galvu strūk-lakā, tā kādu brīdi var izvilkt. Indie-šu ēstūzī izdzeru litru ūdens un jūtos uz laiku pasargāta. Docklands ielienu ūdens skulptūrā un pēc tam pierakstu uz tās izlasītu frāzi: „Tears leave no grooves in archaeological sites.“** Sakara nekāda, taču kaut kas man tai izteicienā patīk.

Vakara reibīgajā siltumā Neil Young balss no Melburnas bļodas pāri parkiem skan tik skaisti un smeldzīgi vilinoši. Gabali, ko pirms gadiem pad-smit klausījos kā traka. Tik dīvaina šķiet sagadīšanās, ka viņš te spēlē kā man par prieku pasūtīts. Esmu pieku-susi brīnīties par dzīves piedāvājumu paleti šais nedēļās, atslēdzu brīnāmo un vienkārši ņemu visu pretī, kamēr vairs nespēju, aizmiegu upes krastā, Laumai un Jānai pļāpājot.

29.01.2009.Priekšpēdējā diena un jānopērk

vēl šādi tādi ciemkukuļi, tā nu mani piedzīvojumi rit veikalos. Pārdevēji apjautājas, kā paciešu karstumu. Es esmu sajūsmā, pārdevēji pārsteig-ti. Salīdzinu to visu ar saunu, kur vēl nav uzmests gars, taču liekas, ka mani īsti nesaprot. Nav brīnums, kam gan te sauna vajadzīga. Smitstrītā pie kāda lietotu grāmatu un disku veikala durvīm apskaužams dzīves vieglums staro no zīmītes: „Gone fishing. Back on Friday.“*** Labais! Izklausās pēc Tom Waits „Blue skies over my head give me another reason to get out of bed“.**** Piecelies un dodies nevis uz veikalu, bet uz upi makšķerēt.

Interesanti, dažkārt gadās, ka ne-jauša tēma uzpeld vairākās savstarpēji nesaistītās situācijās pēc kārtas. Kāda veikala skatlogā redzu krēslu ar somu

Piecas nedēļas AustrālijāNobeigums. Pirmās daļas laikrakstā „Latvietis“ Nr. 24, 25, 26 un 27

Turpinājums 13. lpp.

Ceļojums – Dienasgrāmata

Page 13: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

Otrdien, 2009. gada 17. martā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

dizaina firmas Marimekko spilgtajām puķēm, nopriecājos, jo man pār plecu viņu soma. Nākamajā veikalā pārdevē-ja uzrunā mani somiski – ieraudzījusi manu Marimekko un nospriedusi, ka esmu savējā. (Viņa gan zinātu, kā ir saunā, pirms uzmests gars!) Nosmejos par tik attapīgu identificēšanu. Kaut arī somiete neesmu, izpļāpāties vec-vecmāmiņas valodā tik tālu no Zie-meļeiropas ir prieks arī man.

Vakarā uz mūsu gultām ieperinā-jušies Cerību ielas circeņi. (Starp citu, Cerību ielai ļoti piestāvētu ceriņi!) Circeņi brauks mums līdzi uz Rīgu, tur čirkstinās savas pēc eikaliptiem un nokaitēta gaisa smaržojošajās balsti-ņas, gaidot Latvijas cerību ceriņus un pavasari.

30.01.2009.Kaut jel mani kāds atpestītu no at-

vadām! Vispār! Dzīvē! Nekā, neviens to netaisās darīt, un pareizi jau vien ir. Šķietami tik tālā prombraukšanas die-na ir klāt. Ar Jānu un Laumu izmetam vēl līkumu pa pilsētu, taču visa diena liekas šķiršanās Damokla zobena ēnā. No vienas puses, gribas ātrāk tikt ar to visu padarīšanu galā. No otras, tik ļoti gribas pārcelt lidojumu uz 30. febru-āri, lai ko tāds datums arī nozīmētu.

Tik dīvaini atkal izvilkt Rīgas dzī-vokļa atslēgas no mugursomas dziļā-kās kabatas un ielikt makā Latvijas naudu.

Atvadu vakariņas ar servjetēm-kabatlakatiņiem un beidzot brauciens

uz lidostu, saraustītas sarunas, apkam-pieni, asaras un – pēdējais skats pa iz-lidotāju zonas durvīm. Tās aizveras, un jūtos kā zivs tirgū uz letes, mēma un nelaimīga.

31.01.2009.Pārlidojums ir īsts kosmosa ku-

ģojums. Viss sākas ar 17 stundu garu nakti. Kafkam savulaik bija dīvains ministāstiņš par tādu kā bēgļu nomet-ni naktī un dažiem sargiem, kam jābūt nomodā. Taisni tāda te sajūta. Salasīti, nezināmi cilvēki, visi pasviesti gaisā, uzticas kādam, kas vada, mazliet dre-belīgi, mazliet saburzīti un miegaini lielām acīm kā oposumam. Interesanti no aizmugures vērot ekrānus katram priekšā: cits skatās filmu, cits spēlē spēlītes vai vēro maršrutu. Daudzas mazas pasaulītes vienā lielā dzelzs tondželē milzīgā plašumā kaut kur iz-platījumā virs planētas Zeme.

Dubaijā lidosta papildina asociāci-jas – gatavā kosmosa stacija. Baltas, ovālas konstrukcijas, neaptverami iz-mēri, cilvēku kā skudrupūznī un pa malām visur zelti, spīguļi un glūnī-gas arābu vīrieškārtas acis. Turpceļā Kaspars mani pamatīgi sabiedēja ar iespēju nonākt harēmā, tāpēc jūtos neomulīgi. Ieraudzījusi sievieti paran-džā, ienāk prātā: nez, ko viņa dara pa-ses kontrolē? Un kā vispār nobildējas pasei?

Virs Eirāzijas nebeidzams mākoņu rūgušpiens. Kā viņi tur, lejā, iztiek bez saules? Vienā brīdī ievēroju dīvainu parādību: lidmašīnas ēnai uz māko-ņiem apkārt varavīkšņu apļi. Laižo-ties zemāk, tie redzami aizvien labāk.

Izskatās pēc bildes kādā sludinātāju bukletā. Acīmredzot mūs kāds sargā. Tuvojoties mākoņiem, lidmašīna pa-mazām saplūst ar savu alter ego ēnu un ieslīd rūgušpienā kā ezītis miglā. Ceru gan, ka mūs kāds sargā!

Hamburgas lidostā Latvijā brau-cējus var pazīt pa gabalu: pēc dikti norūpējušamies ģīmjiem. Ak kungs, nu kāpēc mums tie ģīmji tādi!? Nē, ne mums ar Laumu, bet mums, latvie-šiem, mums, kas no Latvijas.

AirBaltic lidmašīnas kapteinis pasažierus uzrunā kā eikaliptus pā-rēdies, apdullis koala, mēs ar Laumu ķiķinām. Par laikapstākļiem Rīgā viņš solās pastāstīt tikai vēlāk. Man šķiet – tādēļ, lai mēs šausmās nelektu laukā jau Vācijā.

Tomēr mēs nelecam. Nopērkam katra pa sārtam dzērienam un saskan-dinām: „Nu, tad par atgriešanos! Par atgriešanos mājās un atgriešanos vis-pār!“

Tad jau redzēs, kas mūs gaidīs, no-laižoties uz zemes.

Aija RozentālaLaikrakstam „Latvietis“

* Angl.: „Lācis gāja kalnam pāri, lai redzētu, ko var redzēt; un viss, ko viņš redzēja, bija kal-na otrā puse“.

** Angl.: „Asaras neatstāj rievas arheoloģiskās vietās“.

*** Angl.: „Aizgājis makšķerēt. Atgriezīšos piektdien“.

**** Angl.: „Zilas debesis virs galvas dod vēl vienu iemeslu celties no gultas“.

Piecas nedēļas AustrālijāTurpinājums no 12. lpp.

Latvijas neiroķirurgs MelburnāLAAJ akadēmisko papildus stu-

diju komitejas programmas ietvaros Melburnā jau no pagājušā gada no-vembra mēneša atrodas ārsts no Lat-vijas, neiroķirurgs Kaspars Auslands. Viņš papildina profesionālo pieredzi pie profesora Andreja Keija (Andrew Kaye), Karaliskā Melburnas slimnīcā (Royal Melbourne Hospital). Kaspars ir šeit bijis jau 5 mēnešus, un viņam ir iespēja salīdzināt šejienes un Lat-vijas dzīves un medicīnas apstākļus. Kaspara šefs Rīgā – Dr. Ingus Gārša arī bija LAAJ akadēmisko papildus studiju dalībnieks tieši tajā pašā noda-ļā, kurā tagad papildina savas profe-sionālās mākas Kaspars. Kopš iepazī-šanās ar Kasparu 18. novembra svētku akta sarīkojumā Melburnas Latviešu namā, satiekam viņu itin bieži gan Lat-viešu namā, gan citur, kur notiek Mel-burnas latviešu sarīkojumi. Ceram, ka Kaspars no Melburnas uz Rīgu aizve-

dīs ne tikai daudz vērtīgu iemaņu un lielu pieredzi savam neiroķirurga dar-bam, bet būs ieguvis arī daudz jaunu un labu draugu. Piedāvājam lasītājiem garāku sarunu ar Kasparu.

Gunārs Nāgels: Kad uzzināji par iespēju pieteikties uz LAAJ akadēmis-ko papildstudiju nozares organizēto darba apmaiņas programmu Austrāli-jā?

Kaspars Auslands: Šo informāci-ju es ieguvu no Dr. Ingusa Gāršas, bet patiesībā es to zināju jau diezgan sen. Kad atnācu uz Gaiļezeru apmācībā, Inguss Gārša stāstīja par savu Austrā-lijas braucienu. Vēlāk, runājot ar kolē-ģiem un viņu pašu, arī ieguvu šo infor-māciju. Es biju rezidentūrā slimnīcā Gaiļezers, un tur strādāja Dr. Inguss Gārša. Mans rezidentūras vadītājs bija arī nodaļas vadītājs, un man iznā-ca labi sastrādāties ar Ingusu Gāršu.

Laika gaitā es par šo programmu uz-zināju. Kad man beidzās rezidentūra pēc kādiem 3 gadiem, pašam speciāli negribējās ar šo jautājumu uzbāzties, bet Inguss Gārša piedāvāja, vai man

Int ervija – Kaspars Auslands

Turpinājums 14. lpp.

No kreisās: Dr. Kaspars Auslands, prof. Andrejs Keijs (Andrew Kaye).

Page 14: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 17. martā

2009. g. 2. martā no mums šķīrās darbīgā un apdāvinātā

DAGNIJA ZARIŅA–GRESTE

DatumiVārdu dienas, dzimšanas

dienas un zīmīgi notikumi17. martsĢertrūde, Gerda1892. gleznotāja Aleksandra Beļcova.1898. aktrise Emma Ezeriņa.1915. rakstniece, tulkotāja Ija Meldre-Dzērve (īstajā vārdā Jesija Dzērve).1922. aktieris Miervaldis Ozoliņš.1927. Rīgas pils Baltajā zāle notiek atvadīšanās no mirušā pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes, kurš tika apbedīts Meža kapos.1928. dramaturgs Gunārs Priede.1938. Polija dod ultimātu Lietuvai nor-malizēt attiecības.1944. tiek sastādīts Latvijas Centrālās padomes memorands, aicinot atjaunot Latvijas republikas suverenitāti. To parakstījuši bija 188 politiķi, kultūras darbinieki un inteliģences pārstāvji.

18. martsIlona, Adelīna1866. gleznotājs Jānis Rozentāls.1872. literatūras kritiķis, publicists Jā-nis Jansons (arī Jānis Jansons-Brauns).1885. dzejniece, prozaiķe, dramaturģe, tulkotāja Elza Stērste.1902. rakstnieks Jānis Dimants (īstajā

vārdā Jānis Dzelme).1911. literāte, bibliotekāre Austra Ru-dzīte.1912. valodnieks, folklorists Arturs Ozols.1921. Melngalvju namā parakstīts Rī-gas miera līgums starp Krieviju un Poliju1949. sab. darbiniece, Latvian Publish-ing galvenā īpašniece Gunta Vagare.

19. martsJāzeps, Juzefa1892. publicists, gleznotājs, Dievturu sadraudzības dibinātājs Ernests Bras-tiņš.1892. ārsts, bioķīmiķis Aleksandrs Šmits.1897. publiciste, skolu darbiniece, folkloras vācēja Agnese Garijone.1899. arhitekts, pedagogs Pēteris Bērzkalns.1925. krokodilu mednieks Austrālijā Arvīds Būmentāls.1930. dramaturģe Astrīda Jansone.1937. vēsturniece Velta Pāvulāne.1937. SLT aktieris un diriģents Jānis Ķauķis.1938. Lietuva piekrīt Polijas ultimā-tam normalizēt attiecības.1939. Vācija anektē Klaipēdas (Mēme-les) apgabalu.1940. dzejniece Vilhelmīne Urtāne.1949. literatūras zinātniece Dace Lūse.1959. ALT aktieris Pēteris Saulītis.

20. martsMade, Irbe1652. Ēbelings (Ebeling, Gottschalk) iecelts par mācītāju Gambijas koloni-jās.1905. pianiste Mirdza Stūre.1906. žurnālists, rakstnieks Alfrēds Stradiņš.1919. izdots rīkojums par aizsargu pul-ciņu dibināšanu pagastos.1925. dibināta Latvijas Universitātes vienotne Ausma.1927. rakstnieks Tālis Vaidars (īstajā vārdā Tālivaldis Sīlis).1935. Igaunijā beidzās partiju valdība, atļauta tikai valdošā Tēvijas partija.

21. martsDzelme, Una, Unigunde, Benedikts1304. Lundas arhibīskapa šķīrējtiesa panāk, ka starp ordeni un Rīgas pilsē-tu noslēdz īslaicīgu pamieru.1696. Kārlis XI izdod reglamentu Vi-dzemes zemnieku aizsardzībai – per-sonīgi pieņems zemnieku sūdzības.1864. aktieris, režisors, tulkotājs Ro-berts Jansons.1906. valodniece, dzejniece Valerija Bērziņa–Baltiņa.1919. no lieliniekiem atbrīvota Jelgava.1921. rakstnieks, publicists Miervaldis Birze (Bērziņš).1927. fiziķis Edgars Imants Siliņš.

Tikai tas ir miris,kuŗš ir aizmirsts. Ļoti bēdājas ALMAs saime.

Elga Leja

Dagnijai Grestei4-8-1942 – 2-3-2009.

Tu dzīvē ienāci,Ar baltu saules staruUn projām aizgāji, Ar zelta novakaru.

Šai zemē staigājot,Tev krāsas pāri lija,Un viss, ko darīji,Kā skaista glezna bija.

Ar gaismu pielietasIr zemē mītās pēdas,Ar smaidu pārklātas Ir smagās, melnās bēdas.

Tu viegli projām ej,Pār varavīksnes tiltu.Un atstāj pasauleiSaules smaidu siltu ...

nebūtu tāda interese pamēģināt savus spēkus un aizbraukt uz Austrāliju, un tā tas arī sākās.

GN: Pirms trim gadiem? Tik ilgi tas gāja?

KA: Jā, pagāja trīs gadi. Program-mas vadītājs Latvijā ir Vilnis Sosārs. Viņš un viņa sieva arī bijuši savā laikā šīs programmas ietvaros Austrālijā. Sazinājos ar viņu, sākums bija diezgan cerīgs, bet tad gadu no gada, līdz es jau tās cerības biju atmetis.

GN: Kas tad kavēja visu to?KA: Līderis un šīs kustības šeit

organizētājs, palīgs un darītājs bija Dr. Alvis Kučers. Pēc viņa nāves šīs programmas kustība apstājās, bet pagājušo gad šis process atkal sāka virzīties uz priekšu, kaut es jau vairs neticēju, ka šis plāns piepildīsies, un brauciens notiks. Un bija tā diezgan

grūti: gaidi, kad tas notiks un atkal tas nenotiek.

GN: Cik populāra tā ir Latvijā? KA: Par to patiesībā informācija

nav liela, tas zināms tādā profesionā-ļu lokā. Ja man nebūtu iznācis strādāt kopā ar Dr. Ingusu Gāršu, tad es par šo programmu vispār nemaz nezinātu. Vai arī man nebija vienkārši citu avo-tu, nebiju tos arī meklējis un nezināju par šo programmu. Šis laikam bija tas dzīves gadījums.

GN: Vai bija konkurss uz šo iespē-ju braukt praktizēties un strādāt Aus-trālijā – Melburnā?

KA: Jā, konkurss laikam bija gan, jo bija no Austrālijas atbraucis Dr. Ul-dis Ozoliņš. Man bija pārrunas ar viņu un ar Dr. Sosāru un Dr. Gāršu. Bija sa-raksts ar pretendentiem, es gan nezinu, cik liels šis saraksts bija.

Turpinājums sekos

Latvijas neiroķirurgs MelburnāTurpinājums no 13. lpp.

Turpinājums 16. lpp.

Page 15: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

Otrdien, 2009. gada 17. martā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

visu iedzīvotāju atbalsts, padoms un solidāra iesaistīšanās.

Cienījamie klātesošie! Latvijā šī ir smaga un nopietna situācija. Tādas mūsu valstī ir bijušas arī iepriekš. Tās visas esam sekmīgi pārvarējuši. Lai to izdarītu arī šoreiz, nepieciešami šādi priekšnoteikumi: politiskā stabilitāte, skaidra ekonomiskā politika un spēja konsekventi pildīt pieņemtos lēmu-mus.

Politiskā stabilitāte ir atkarīga no tautas uzticības atgūšanas, parlamenta spējas izpildīt Valsts prezidenta izvir-zītos nosacījumus un no parlamenta atbalsta neatliekamiem pasākumiem valsts maksātspējas nodrošināšanā.

Spēja konsekventi pildīt pieņem-tos lēmumus ir atkarīga no koalīcijas partneru godaprāta un atbildības par situāciju valstī, no katras partijas tāl-redzības un katra valdības locekļa pro-fesionāla darba.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Jūsu šodienas balsojums par valdības un tās darāmo darbu apstip-rināšanu ir arī lēmums par to, kā val-stij pārvarēt samilzušo ekonomisko un politisko krīzi. Mans priekšlikums par rīcību pašreizējā situācijā, stratēģija, pirmie uzdevumi, komanda un darba principi jums ir zināmi.

Aicinu jūs balsot „par” valdības sastāvu un veicamajiem darbiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Jakovs PlinersDebates sāka PCTVL (Par cilvēku

tiesībām vienotā Latvijā) frakcijas de-putāts Jakovs Pliners:

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija uzskata, ka visas tikko izveidotajā valdībā pārstāvētās partijas jau ir bi-jušas pie varas un tātad arī vienlīdz atbildīgas par eso-šo ekonomisko krī-zi mūsu valstī. Ja

partijas neatzīst savas kļūdas, neatvai-nojas tautai, tad tās arī nebūs spējīgas mainīt savu iepriekš – atvainojiet! – stūrgalvīgi realizēto kaitīgo politiku.

Šajā gadījumā nevar runāt arī par tik izdaudzināto tautas uzticības val-dību un koalīcijas paplašināšanu, jo no koalīcijas gluži vienkārši uz īsu brīdi ir izslēgta partija LPP/LC un tās vietā ir nācis „Jaunais laiks”. Pārējie koalīcijas jaunie biedri ir, mūsuprāt, bezmaksas pielikums, kas sastāv no bijušajiem „Jaunā laika” un TB/LNNK biedriem.

Izcilajam dzejniekam Aleksand-ram Puškinam ir dzejoļu cikls, kuru viņš uzrakstīja Boldinā, ar nosauku-mu „Kas noticis? Nekas nav noticis”. Ar mums tagad ir tieši tāpat. Nekas jau nav noticis, un tāpēc diemžēl nekāda pozitīva rezultāta arī nebūs. Gribējām,

kā labāk, bet sanāca, kā vienmēr.Vēl nesākusi darbu, valdība jau

demonstrē savu nekonsekvenci un vie-notības trūkumu. Dombrovska kungs deklarēja, ka nodokļi ir jāpaaugstina, Repšes kungs teica pavisam ko citu. No sākuma Dombrovskis teica, ka bu-džets ir jāsamazina par 700 miljoniem, pēc tam – par 380 miljoniem latu. Ta-gad jau runa ir par 256 miljoniem, bet vēl joprojām netiek atmesta iespēja to samazināt par 700 miljoniem latu. Vai tad tā nav bērnišķīga un nenopietna pieeja? Mūsuprāt, ir.

Diemžēl jaunā valdība joprojām plāno glābt valsti uz maznodrošināto iedzīvotāju rēķina, un tā, mūsuprāt, ir rupja kļūda vai pat noziegums.

Tāpat kļūda ir mazo skolu un mazo slimnīcu slēgšana. Padomājiet, ko par jums domās cilvēki, ja neatkarīgās Lat-vijas laikā tiks slēgtas skolas, kas dar-bojās Ulmaņa, Hitlera, Staļina, Hruš-čova, Brežņeva un Gorbačova laikā!

Tiekoties ar Dombrovska kungu, mūsu frakcijas deputāti ieteica šajā ār-kārtas situācijā realizēt principiāli jau-nu pieeju valdības deklarācijai: neie-kļaut deklarācijā vispārīgas frāzes, bet noteikt tajā, kas ir jādara, kas to darīs, par kādiem līdzekļiem, kādos termi-ņos, kā arī noteikt, kurš no ministriem un zemākstāvošiem ierēdņiem par to būs atbildīgs. Mūsu valstī jau vairākus gadus neviens ne par ko neatbild. Un runas par mistisko politisko atbildību ir tikai tukšu salmu kulšana. Vispār mūsu valstī ir ļoti dārga, smagnēja, bi-rokrātiska valsts pārvalde. Ministrijas it kā izstrādā savas nozares politiku un stratēģiju, un daudzskaitlīgas aģentū-ras it kā realizē šo stratēģiju un poli-tiku. Cik mēs saprotam, jaunā valdība kardināli šo kārtību neplāno mainīt.

Pēdējo 20 gadu Latvijas politiskā vēsture ir parādījusi, ka valdība, kurā nedarbojas PCTVL, ir slikta valdība. Mēs nevaram atbalstīt valdību, kura neprot vai negrib palīdzēt mazajam un vidējam biznesam, ražošanai ar augstu PVN un tādām nozarēm, kuru darbība ir vērsta uz eksportu, kura negrib vai neprot palīdzēt bērniem un pensionā-riem. Mēs nevaram atbalstīt valdību, kura nerēķinās ar mazākumtautību interesēm.

Paldies jums par uzmanību.

Sandra KalnieteDebatēs piedalījās vairāki deputā-

ti, to starpā Sandra Kalniete (partija „Pilsoniskā Savienība“), kura teica:

Godātais nā-kamais Ministru prezidenta kungs! Es gribu teikt jums lielu paldies par to, ka jūs izšķīrāties uzņemties šo ļoti smago nastu. Un es saku to paldies gan savā, gan daudzu citu cilvēku vārdā,

ar kuriem man ir nācies šajās dienās

tikties.Es arī ļoti ceru, ka tā vienreizējā

pieredze, ko šeit daži atļāvās pārmest kā trūkumu, tā pieredze, ko jūs esat guvis Eiropas Savienībā, palīdzēs jums veidot Latvijas politiku šajā tik kri-tiskajā brīdī patiesāku, eiropeiskāku, racionālāku un īstāku. Vēl tikai da-žas minūtes, un jums līdzās nostāsies miesassargi, jūs būsiet šo nastu pilnībā uzņēmies. Un tāpēc es novēlu, lai jūs, esot šajā augstajā amatā, ne tikai sa-glabātu savas darbaspējas, savu izcilo intelektu, bet lai jūs arī prastu atšķirt viltvāržus no goda vīriem un sievām, tos, kas mēģinās jums visiem līdzek-ļiem pārdot lētas idejas, lai tās varētu iztirgot sabiedrībai un gūt savu labumu pat šajā kritiskajā laikā. Vienmēr sagla-bājiet spēju atšķirt kompromisu no tās bīstamās pelēkās joslas, kur sākas bez-principialitāte. Tas ir viens no visgrūtā-kajiem uzdevumiem tik augstai amat-personai, kuras viens no pienākumiem ir saskaņot daudzu un dažādu cilvēku gan personīgās intereses, gan daudzu un dažādu sabiedrības grupu intereses.

Es jums novēlu, lai tie, kas ir šajā valdībā, jūsu komandā, jums būtu vai-rāk palīgi nekā iekšēja opozīcija. Bet esiet gatavs arī tam! To mēs jau šodien no šīs tribīnes esam dzirdējuši.

Un tiem, kuri šeit vaimanā par iz-postīto Latviju kopš 1990.gada, jāat-ceras, ka šīs liekulīgās vaimanas diez vai var pārliecināt cilvēkus, kas patiesi Latviju mīl, jo es domāju, ka šis ir tas brīdis, kad cilvēki ir gatavi pieņemt godīgu un atklātu politiku pat tad, ja tā ir nepatīkama. Vakar, skatoties divus raidījumus – LNT ziņas un „Kas no-tiek Latvijā?” –, es sekoju līdzi diviem balsojumiem. Pirmais balsojums bija: „Vai jūs atbalstāt Valda Dombrovska piedāvātos budžeta samazinājumus?” Un, protams, šis balsojums bija nega-tīvs. Un tad bija jautājums: „Vai jūs atbalstāt Valda Dombrovska valdību?” Un šis balsojums bija tūkstošos pozi-tīvs. Tā lielākā pretruna ir starp šiem diviem balsojumiem. Un vienīgais veids, kā jūsu valdības ministri un jūs pats, Ministru prezidenta kungs, varat to novērst, ir nemitīgi un atklāti cil-vēkiem skaidrot šo politiku, tāpēc ka cilvēki jūtas pazemoti par savu valsti, viņi ir gatavi pieciest grūtības, bet mēs gribam to visu pieciest kopā, nevis zi-nāt, ka Latvijas sabiedrība ir sadalīta tajos, kam ir, un tajos, kam nav.

Es novēlu jums veiksmi. Es novēlu visiem nākamajiem ministriem izturī-bu, pieņemot šos ļoti grūtos lēmumus.

Paldies.

Balsojums67 deputāti no frakcijām Jaunais

laiks, Tautas partija, Latvijas Pirmā partija/Latvijas Ceļš, Zaļo un Zem-nieku savienība, Pilsoniskā Savienība, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK balsoja par, kamēr 21 deputāts no frakcijām Saskaņas Centrs un Par cilvēku tiesī-bām vienotā Latvijā balsoja pret. ∎

Latvijā jauna valdībaTurpinājums no 6. lpp.

Page 16: NR. 28 2009. gada 17. martā TĪMEKLĪ · ticības kredīts ir bū-tisks ieguvums. Tā ir liela priekšrocība jūsu valdībai, jo jums būs jāpieņem smagi lēmumi. Un sabiedrī-ba

16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 17. martā

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

Latvijas Bankas kurss 17. martā.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,35701 GBP = 0,7640

1 NZD = 0,28501 USD = 0,5440

Lata kurss

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 22. martā, plkst. 10.00 Cie-šanu laika dievkalpojums ar Svēto Va-karēdienu. Pēc dievkalpojuma prāvesta referāts par ticību. Starp dievkalpoju-mu un referātu būs kafija un pankūkas.Svētdien, 29. martā, plkst. 10.00 Cie-šanu laika dievkalpojums ar Svēto Va-karēdienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 22. martā, plkst. 10.00 IV Ciešanu laika dievkalpojums. Drau-dzes pilnsapulceSvētdien, 29. martā, plkst. 10.00 V Ciešanu laika dievkalpojums.

Zelta piekrastēCeturtdien, 2. apr., plkst. 11.00 Kārtē-jā baltiešu mēneša tikšanās Vācu klubā, Gooding Dve & Jondique Ave, Carrara.

AdelaidēTrešdien, 18. martā, plkst. 13.00 No-vuss Tālavā. Jauni spēlētāji var pie-biedroties katrā laikā – novuss – spēle jauniem un veciem!Svētdien, 22. martā, plkst. 14.00 ALB literārā pēcpusdiena ALB namā. Dr. Jāņa Priedkalna referāts: „Grautiņi Vecrīgā nav latviešu tautas atmoda“.Svētdien, 29. martā, plkst. 9.30 No-vuss Tālavā. Jauni spēlētāji var pie-biedroties katrā laikā – novuss – spēle jauniem un veciem!Trešdien, 1. apr., plkst. 13.00 Novuss Tālavā. Jauni spēlētāji var piebiedro-ties katrā laikā!

BrisbanēSestdien, 28. martā, plkst. 13.00 Zo-lītes pēcpusdiena DV sarīkojumā Lat-viešu namā. Piedalīšanās $5.

Kvīnslandes latv. ev.lut.draudzeDiakone Brigita Saiva. Svētdien, 22. martā, plkst. 15.00 Draudzes pilnsapulce Latviešu namā. Pēc tam kafija un pārrunas.

KanberāSestdien, 28. martā, plkst. 16.00 Tau-tas deju kopas „Sprigulītis“ 55 gadu darbības atcere Austriešu kluba tel-pās, 5 Mount Evans St., Mawson. Ar priekšnesumiem piedalīsies Sidnejas latviešu deju kopa „Jautrais pāris“, dziedātāji „Jaunais vējš“, Viktorija Mačēna ar mūziķiem un sprigulī-ši – bijušie un tagadējie. Ieeja $25 no personas, ieskaitot vakariņas. Pieteik-šanās uz svinībām līdz 18. martam: Skaidrīte Darius 6248 5890, mob. 0417 654 002, e-pasts [email protected] vai Maree Rieksta, vai pie ik-viena no sprigulīšiem.

MelburnāSestdien, 21. martā, plkst. 19.30 MLB Daugavas skolas un Melburnas Latviešu vidusskolas balle Trakie mati Latviešu nama lielajā zālē. Uzstāsies kapela Lāpa. Pieteikties līdz 14. mar-tam pie Lindas Clucas.Sestdien, 21. martā un svētdien, 22. martā Viktorijas latviešu meistarsa-cīkstes novusā Latviešu ciemā.Svētdien, 22. martā, plkst. 10.00 – 15.00 Latviešu ciemā pieņem saiņus

sūtīšanai uz Latviju. Tuvāku informā-ciju skatīt laikrakstā „Latvietis“ Nr. 24. Informāciju sniedz Laimonis Kai-miņš (03) 9893 3016.Sestdien, 28. martā, MLB Daugavas skolā Lieldienu izstāde (Pārcelta no 14. marta).

Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Aldis Elberts.Svētdien, 22. martā, plkst. 10.00 Lūg-šana baznīcā.Svētdien, 22. martā, plkst. 11.00 Cie-šanu laika ceturtā svētdiena – dievkal-pojums ar dievgaldu.Svētdien, 29. martā, plkst. 10.00 Lūg-šana baznīcā.Svētdien, 29. martā, plkst. 11.00 Cie-šanu laika piektā svētdiena – dievkal-pojums ar dievgaldu.

ŅūkaslēŅūkāsles ev.lut. latviešu draudzePrāv. Kolvins Makfersons.Piektdien, 20. martā, plkst. 11.00 Ciešanu laika dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.

PertāLīdz 9. aprīlim skatāma Indras Gei-dānes gleznu izstādes atklāšana Tur-ner galerijas telpās 470 William St. Northbridge.Svētdien, 29. martā, plkst. 14.00 Dau-gavas vanadzes aicina uz pēcpusdienu „Pāri zilai jūrai“ Latviešu centrā svi-nēt 60 gadus Austrālijā. Kuģa ceļo-jums ar fotogrāfiskiem attēliem. Pir-mās klases ēdienu karte. Kafijas galds. Lai piedalītos, zvanīt Ritai Džonsonei 9349 2332 līdz 15. martam.

SidnejāPiektdien, 20. martā, plkst. 15.00 – 20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts. Uzkožamie. Visi laipni ielūgti. Gai-dām jaunus spēlētājus un skatītājus!Piektdien, 27. martā, plkst. 15.00 – 20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts. Uzkožamie. Visi laipni ielūgti. Gai-dām jaunus spēlētājus un skatītājus!Piektdien, 3. apr., plkst. 12.00 Senio-ru saiets Latviešu namā.Piektdien, 3. apr., plkst. 15.00 – 20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts. Uzko-žamie. Visi laipni ielūgti. Gaidām jau-nus spēlētājus un skatītājus!

Negribat paši izdrukāt?Vai nav ātrā interneta pievienojuma?

Labprāt izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu

„Latvietis“.

Dāviniet sev vai citam!Abonements

$35 par 10 numuriem vai$70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Sterling Star Pty LtdPO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

[email protected]Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

1944. gleznotājs, pedagogs Osvalds Zvejsalnieks.

22. martsTamāra, Amalda, Imalda, Gabriela, GabrielsStarptautiskā ūdens diena1885. matemātiķis, folkloras pētnieks Kārlis Zalts.

1885. komponists Jēkabs Mediņš.1921. rakstnieks, pedagogs Eduards Freimanis.1927. dibināta studenšu korporācija Gaujmaliete.1931. rakstnieks, dzejnieks, literatūras zinātnieks Valters Nollendorfs.1943. sab. darbinieks, SLT aktieris un režisors Jānis Grauds.

23. martsMirdza, Žanete, Žanna

1884. diriģents Teodors Reiters.1890. rakstnieks, žurnālists Jānis Grīns.1899. rakstniece Aīda Niedra.1910. folkloriste, filoloģe Alma Ance-lāne.1924. mediķe, LZA goda locekle Aina Muceniece.1932. rakstnieks Jānis Plotnieks.1939. Hitlers ar vācu karakuģi triumfā ieiet Mēmelē (Klaipēdā). ∎

DatumiTurpinājums no 14. lpp.