nozaru sociālā dialoga analīze

Click here to load reader

Post on 14-Feb-2017

239 views

Category:

Documents

2 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • nozarusocil dialoga

    analze

    L at v i j

    l a t v i j a s d a r b a d e v j u k o n f e d e r c i j a

  • 2 3

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    AUTORS Kaspars Vingris ptnieks

    REDAKTORE Anna Pavlina Latvijas Darba devju konfedercijas projektu vadtja

    Ptjums Nozaru socil dialoga analze Latvij tapis Latvijas Darba dev-ju konfedercijas stenot Cienga darba un trspusj dialoga fonda ldz-finansta projekta Nozaru socila dialoga uzlaboana (Nr. 2012/104577) ietvaros.

    Latvijas Darba devju konfedercija, 2013

    GODTiE LASTji!Socilais dialogs ir sarunu process, kur ldzvrtgi piedals socilie part-neri darba devji un darba mji. T mris ir veicint sadarbbu starp socilajiem partneriem un pankt abpusju vienoanos, tdjdi nodroi-not socilo mieru un ekonomikas attstbu valst.

    Nozaru socilais dialogs Latvij ir tikai savas attstbas skuma posm, t-pc Latvijas Darba devju konfedercija steno Cienga darba un trspusj dialoga fonda ldzfinanstu projektu Nozaru socila dialoga uzlaboana, kura mris ir nostiprint divpusjo socilo dialogu starp nozaru asocici-jm un to arodbiedrbm un attstt trspusjo nozaru socilo dialogu, k ar nodroint un veicint sapratni par ciengu darbu Latvij.

    Lai veiktu Latvij eso nozaru socil dialoga analzi ir tapis is ptjums Latvijas Darba devju konfedercijas stenot Cienga darba un trspusj dialoga fonda ldzfinansta projekta Nozaru socila dialoga uzlaboana ietvaros, kas sniedz ieskatu socil dialoga praks Latvij un priekliku-mus nozaru socil dialoga attstbai. Balstoties uz ptjuma ietvaros veiktajiem konstatjumiem un izteiktajiem prieklikumiem, Latvijas Darba devju konfedercija sadarbb ar Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbu turpins darbu pie nozaru socil dialoga attstbas Latvij.

    LGA MENELSONE

    Latvijas Darba devju konfedercijas enerldirektore

  • 4 5

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    SATURS

    iEVADS 51. SOCiL DiALOGA jDziENS 62. SOCiL DiALOGA PRAKSE LAT Vij 83. NOzARU ANALzE 15 3.1. NOzARES AT TSTBAS TENDENCES LAT Vij 17

    UN EiROPAS SAViENBAS VALSTS

    3.2. SOCiL DiALOGA PARTNERBAS 32 jOMU ANALzE

    SECiNjUMi UN PRiEKLiKUMi 36SUMMARy 38izMANTOTO LiTERATRAS AVOTU SARAKSTS 39

    iEVADSSocilais dialogs un socilie partneri obrd sabiedrb ir biei piemin-ti jdzieni. Ar socilo dialogu ir pieemts apzmt darba devju un darba mju, prsvar arodbiedrbu, prstvju savstarpjo prrunu un koplgu-mu slganas procesu. Par socilajiem partneriem dv darba devju un darbinieku prstvjus, proti, arodbiedrbas, k ar valsts prstvjus.

    Socilajam dialogam tiek pieirta neatsverama pozitva ietekme valsts socilaj un ekonomiskaj prvaldb un izaugsm. Valsts prstvji bie-i uzsver socil dialoga nozmi valsts stabilittes garantan socil dialoga un socilo partneru sadarbbas nepiecieamba ir ietverta valsts politikas plnoanas dokumentos1.

    Socil dialoga mris ir veicint demokrtisku sadarbbu starp socila-jiem partneriem, tas nodroina socilo stabilitti un veicina ekonomisko izaugsmi. Socil dialoga veidi ir atkargi no kultras, vsturisk, ekonomis-k un politisk konteksta, k ar tradcijm katr valst, bet nepiecieamie prieknosacjumi ir visur viendi: spcgas un neatkargas darba devju un darbinieku organizcijas; visu partneru politisk griba uzskt un piedal-ties socilaj dialoga; tiesbas uz apvienoanos un tiesbas slgt kolektvos lgumus; nepiecieamais institucionlais atbalsts2.

    Valdbai ne vienmr ir jpiedals k partnerim socilaj dialog, daudz biek socil dialoga attiecbas ir divpusjas. Tau ari divpusjo attiecbu gadjum valdbai ir svargi atbalstt partnerus, izstrdjot likumdoanas ietvaru un izveidojot institucionlu atbalstu, kas nodroina partneru akti-vittm atbalstou vidi3.

    Visprgi skatoties uz socil dialoga prakses nostiprinanu, galven uzmanba jvelta normatvajiem aktiem vai likumdoanas lmen ir ie-dibintas socilajam dialogam btiskas procedras un institcijas. Vai normatvajos aktos ir nostiprints arodbiedrbu un darba devju organi-zciju statuss un kompetences? Vai ir noteikti darba attiecbu regulanas jautjumi, koplgumu un vienoanas reistrcijas krtba? Vai normatvie dokumenti nodroina socilo partneru tiesisko vienldzbu un savstarpjo atbildbu? Vai ir noteikta darba strdu samierinanas metou un proced-ru secba un priorittes4?

    Ptjuma Nozaru socil dialoga analze Latvij ietvaros socil dialoga analze Latvij veikta, k pamatu izmantojot valstisko institciju iesaistes pakpi socil dialoga veidoan, tas ir, socil dialoga daljumu divpusj un trspusj socil dialog.

  • 6 7

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    ptjuma ietvaros socil dialoga analzes galvenais objekts ir plas socilais dialogs ar to saprotot divpusjo vai trspusjo socilo dialogu, piedaloties tradicionlajiem socilajiem partneriem un skatot plaus eko-nomisks un socils politikas jautjumus, tai skait8:

    makroekonomisks politikas ietvars un ekonomisk izaugsme;

    ekonomijas strukturls izmaias un transformcija;

    algu pieaugums un inflcija; monetr politika;

    nodarbintbas politika;

    dzimumu ldztiesbas aspekti;

    izgltba un mizgltba;

    produktivitte un ekonomisk konkurtspja;

    nodoku un fiskl politika;

    socil labkljba, droba un aizsardzba;

    stratijas, lai risintu reionls integrcijas strukturlo prmaiu, nabadzbas mazinanas stratijas;

    citi.

    1. SOCiL DiALOGA jDziENSStarptautisk darba organizcija (SDO) socilo dialogu defin k procesu, kas iekauj visa veida prrunas un konsultcijas vai pat vienkru inform-cijas apmaiu starp valdbas, darba devju un darbinieku prstvjiem par kopjo intereu jautjumiem saistb ar ekonomikas un socilo politiku5.

    Socilais dialogs var bt trspusjais ar valdbu k oficilo dialoga pusi, un divpusjais, kas norisins tikai starp darbiniekiem un uzmuma vad-bu (vai arodbiedrbm un darba devju asocicijm), ar vai bez valdbas neties iejaukans. Socilais dialogs var bt gan neoficils, gan ofici-li noregults, biei tas veido abu gan neoficil, gan oficil dialoga kombinciju. Dialogs var norisinties uzmuma, reionlaj vai nacion-laj lmen. Tas var bt nozaru vai starp profesiju dialogs vai apvienot abus divus veidus6.

    Atbilstoi SDO, socil dialoga galvenais mris ir veicint vienprtbas vei-doanu un darba vides puu demokrtisko iesaistanu. Veiksmga socila dialoga struktra un process var atrisint svargus ekonomiskus un soci-lus jautjumus, pilnveidot socilo un industrilo mieru un stabilitti un patrint ekonomisko progresu7.

    1 Socil dialoga un socilo partneru defincija. 2011. gada jlija ziojums2 Divpusjais socilais dialogs Latvijas labkljbas veicinanai. Rga, 20043 Turpat4 Turpat

    5 Socil dialoga un socilo partneru defincija. 2011. gada jlija ziojums6 Turpat7 Turpat8 Latvijas Darba devju konfedercija. Socil partnerba Latvijas reionos: piemri, analze,

    attstba. Rga, 2010

  • 8 9

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    Padomes darbu tehniski nodroina sekretrs (padots gan Valsts kancelejas direktoram, gan Ministru prezidentam) un finans Valsts kanceleja.

    2004. gada 1. oktobr noslgta trspusj vienoans par socilekonomis-ko partnerbu starp Ministru kabinetu, Latvijas Darba devju konfederciju (LDDK) un Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbu (LBAS)12.

    SOCiL PARTNERBA NACiONL LMENSocil dialoga uzturan valstij jnodroina indivdu un socilo grupu socil aizsardzba, juzrauga likumos noteikto minimlo standartu, pras-bu un garantiju ievroana (daudzos Latvijas uzmumos netiek ievrotas darbinieku tiesbas)13.

    Valsts socil dialoga proces vienlaikus pilda vairkas lomas panieka, darba devja, likumdevja, tiesnea un vidutja, dadu procesu koordi-natora. Tlks nkotnes mris ir mazint valsts iejaukanos darba devju un darba mju attiecbs14.

    Galvenie argumenti trspusja socil dialoga nepiecieambai nacionl lmen ir sekojoi15:

    bez valdbas diskusijm ar uzmjiem un darbiniekiem nav iesp-jams izstrdt visai sabiedrbai pieemamu ekonomisks attstbas stratiju un to stenot;

    2. SOCiL DiALOGA PRAKSE LATVijSocilais dialogs un socil partnerba Latvij skusi veidoties samr ne-sen. Tie attstjs k viedoku apmaia starp socilajiem partneriem un val-sti k starpnieku. Palaik Latvijas sabiedrb socilo partneru mijiedarbba notiek galvenokrt socil dialoga posm. Vairki gadjumi norda, ka sa-ldzinoi biei notiek viedoku apmaia un savu (konkrto puu) problmu konstatana, bet trkst konkrtas, vism pusm pieemamas vienoans un tm atbilstoa rcba9.

    1993. gad tika izstrdta Koncepcija par trspusjs sadarbbas veidoa-nas pamatprincipiem un nepiecieambu Latvij, kuru Ministru kabinets akceptja 1993. gada 19. oktobr. 1993. gada 28. decembr darbu uzska Latvijas Trspusj darba devju, valsts un arodbiedrbu konsultatv pa-dome. 1998. gada 12. maij apstiprinta Koncepcija par trspusjo sadarb-bu nacionlaj lmen10.

    1998. gad tika izveidota Nacionl trspusjs sadarbbas padome (NTSP), kas veido stabilu institucionlo ietvaru socil dialoga procesam nacion-l lmen.

    obrd strd septias NTSP apakpadomes11:

    Darba lietu trspusjs sadarbbas apakpadome (DLTSA);

    Socils drobas apakpadome (SDA);

    Profesionls izgltbas un nodarbintbas trspusjs sadarbbas apakpadome (PiNTSA);

    Veselbas aprpes nozares apakpadome (VANA);

    Transporta un sakaru nozares trspusjs sadarbbas apakpadome (TSNTSA);

    Vides aizsardzbas lietu trspusjs sadarbbas apakpadome (VALTSA);

    Reionls attstbas trspusjs sadarbbas apakpadome (RATSA).

    9 Latvijas Darba devju konfedercija. Socil partnerba Latvijas reionos: piemri, analze, attstba. Rga, 2010

    10 http://iepriekseja.lbas.lv/soc_valsts.php11 Latvijas Darba devju konfedercija. Socil partnerba Latvijas reionos: piemri, analze,

    attstba. Rga, 2010

    12 http://iepriekseja.lbas.lv/soc_valsts.php13 Turpat14 Turpat15 Turpat

  • 10 11

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    Latvij, tpat k Lietuv un igaunij, reionl trspusj sadarbba ir vji attstta. Tas saistts ar nevienmrgo ekonomikas attstbu dados Latvi-jas reionos, k ar vairku gadu garum neskaidro administratvi teritori-lo reformu. Ldz im Latvij uzmjdarbba koncentrjas Rg, tpc citur Latvij darba devju un darbinieku sabiedrisks aktivittes ir saldzinoi vjas17.

    2009. gad LDDK un LBAS, secinja, ka Latvij reionl trspusj sadarb-ba vl nav pietiekami attstta, jo socilajiem partneriem ir vjas reionls un vietjs struktras.

    Ar Eiropas Socil fonda un Latvijas valsts finansilu atbalstu 2009. gad LDDK, uzska stenot projektu LDDK administratvs kapacittes stiprin-ana reionos (Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/iPiA/SiF/002/02) un LBAS projektu Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbas administratvs kapacittes stipri-nana 2009. 2015. gads (Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/iPiA/SiF/001/01) un izvei-doja savas reionls struktrvienbas visos 5 plnoanas reionos, kurs darbojas reionlie socil dialoga koordinatori. Koordinatoru uzdevums ir sniegt atbalstu darba devju apvienoanai organizcijs vai pievienoa-nos arodbiedrbs, vai izveidot jaunas, lai sekmtu socil dialoga attstbu starp darba devjiem, darba mjiem un pavaldbm.

    Kop tika uzskti ie projekti, visos reionos ir pankti btiski uzlabojumi sadarbbas praks starp darba devju organizcijm, arodbiedrbm un pavaldbm.

    Analizjot reionl socil dialoga tendences, k galvenie ri socil dialoga attstbai ir minami:

    Darbinieku nevlans uzmumos apvienoties.

    Biedru naudas biedrb kav jaunu biedru piesaisti (lai gan, biei vien biedru naudas ir simboliskas, tomr tas ir rslis, lai darba devjs ie-saisttos biedrbas darbb).

    savstarpjs diskusijas atvieglo gan valdbas, gan pavaldbu insti-tciju darbu, nodroinot visu puu ldzatbildbu par pieemtajiem lmumiem, mazinot ministriju un citu valsts prvaldes institciju ie-spjas paust ajos jautjumos savu subjektvo viedokli;

    trspusjs sadarbbas mehnisms veicina vienotu starptautisko dar-ba standartu ievieanu, aktvu darba tirgus politiku, nodarbintbas, darba aizsardzbas un darba likumdoanas aktu ievroanu;

    trspusj sadarbba paldz nostiprint darba devju un darbinieku organizcijas, auj tm preczi formult savu vietu sabiedrb, un iz-strd vism trim pusm pieemamus sples noteikumus;

    trspusj sadarbba mazina iespjamos socilos konfliktus;

    trspusjs sadarbbas mehnisms ir obligti nepiecieams, ja Latvija k valsts vlas iekauties attstto valstu skait.

    SOCiL PARTNERBA REiONL LMENStarp izplattkajiem sadarbbas veidiem Latvij reionl lmen jmi16:

    Nodarbintbas valsts aentras (NVA) filiu konsultatvo padomes.

    NVA filiu konsultatvajs padoms darbojas NVA fililes, pavaldbas, pavaldbu socil dienesta, arodbiedrbas, darba devju organizci-ju, izgltbas iestu, rajonu invaldu organizciju vai citu nevalstisko organizciju prstvji.

    Plnoanas reionu sadarbbas komisijas.

    Sadarbbas komisija ir plnoanas reiona attstbas pado-mes izveidota konsultatva institcija, kura sastv no pado-mes norkotiem prstvjiem un ministriju norkotiem pr-stvjiem. Plnoanas reiona komisijas sastvu apstiprinja attiecg plnoanas reiona attstbas padome, taj iekaujot ar socilos partnerus Tirdzniecbas rpniecbas kameras, Latvijas Pavaldbu savienbas, NVO atbalsta centra, augstskolu prstvjus.

    16 http://iepriekseja.lbas.lv/soc_valsts.php17 Turpat

  • 12 13

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    sekmt prieklikumu snieganu jautjumos, kas saistti ar politiku izs-trdi un stenoanu un attiecgo normatvo aktu sagatavoanu.

    Nozares, reionlaj un nacionlaj jeb valsts lmen tiek slgtas enerl-vienoans, kurs visaktulkie ir jautjumi par minimls algas un izti-kas minimuma attiecbm, algu, pensiju, socilo pabalstu indeksciju un nodarbintbas kvalitti. enerlvienoans var bt k papildinjums vai alternatva uzmuma koplgumiem, ts rada lielku vienldzbu darbinie-kiem, un darbojas k ldzeklis pret socilo dempingu, kas var tikt stenots uzmumu lmen. Socilo partneru pienkums ir nodroint, lai nozaru enerlvienoans btu valsts atbalstta un reistrta19.

    Noslgto enerlvienoanos saturs dads nozars atiras. Daos ga-djumos ts ir enerlvienoans par darba algu, nosakot zemko pieau-jamo algu aj nozar. Citos gadjumos enerlvienoans ir plakas un regul ar darba apstkus (darba dienas ilgumu, papildizgltbu, papildu brvdienas utt.)20.

    Nozares lmea enerlvienoans vairk ir izplatta publiskaj sektor piem., izgltb, veselbas aprp. Valsts sektor ir labk organizti gan darba devji (valsts un pavaldbu iestdes), gan arodbiedrbas. Privtaj sektor darba devji biek ir nelabvlgi noskaoti pret darbinieku apvie-noanos. Tomr ar privtaj sektor nozares lgumu prkljums atiras. Tas ir augstks nozars, kur strd lielie privatiztie uzmumi (ener-tika, transports, prtikas rpniecba u.c.). Lielk daa nozares lmea e-nerlvienoans ir noslgtas lielajos valsts un privatiztajos uzmumos, kuriem ir gadiem ilga pieredze du lgumu slgan. ajos uzmumos ir saldzinoi spcgas arodbiedrbas un ldz ar to veiksmgi attstts soci-lais dialogs21.

    Sevii aktvs darbs, iesaistot socilos partnerus dadu jautjumu risina-n, identificjams izgltbas un veselbas nozars, vides aizsardzbas jom, tautsaimniecbas un ekonomisks attstbas jautjumos, k ar tradicion-laj socil dialoga un partnerbas jom nodarbintbas veicinanai22.

    Biei tiei reionlais lmenis ir piemrotkais, lai apvienotu dadus sadar-bbas partnerus. Teritorils partnerbas parasti tiek veidotas, lai apvienotu visus reionlos partnerus, kas spj sniegt ieguldjumu situcijas uzlabo-an, sadarbojoties uz ldzvrtbas principiem. Galvens rekomendcijas veiksmgu partnerbu izveidei iekauj nepiecieambu23:

    Lai izveidotu darba devju organizciju, kdam ir jvada organi-zcija, tas prasa laika un finanu resursus, ir grti atrast entuziastu, kur btu gatavs vadt jaunu nevalstisko organizciju uz brvprtbas principiem.

    Pavaldbas vl nav gatavas atklti runt ar darba devjiem par visiem jautjumiem, jtama robea. Lai ar publiski atbalsta socilo dialogu un aicina uzmjus uz sarunu, praktiski runt un risint dadus jau-tjumus vl nevar. Nepiecieams laiks.

    Darba devji nav ieinteresti runt par darba mju organizciju iz-veidi uzmumos, nav ieinteresti runt par koplgumu noslganu uzmumos.

    Vl joprojm ir darba devji, darba mji un pavaldbu prstvji, kuri neizprot socil dialoga btbu un nozmi novada, pilstas, re-iona un valsts attstbai.

    Koplgumi prsvar ir noslgti valsts vai pavaldbu uzmumos.

    Savukrt pie iespjm atzmjams:

    Skaidrot darba devjiem pozitvos ieguvumus, ja tiek noslgts kopl-gums uzmuma lmen.

    Turpint darbu pie socil dialoga attstbas, popularizjot pozitvs prakses piemrus, kad ar socil dialoga paldzbu tiek atrisinti da-di jautjumi.

    SOCiL PARTNERBA NOzARU LMENobrd k viens no izplattkajiem sadarbbas veidiem Latvij nozaru lme-n ir konsultatvs padomes. Konsultatvo padomju mri ir definti da-di, bet ir daas iezmes, kuras atrodamas ikkatr18:

    veicint pc iespjas plaku sabiedrbas iesaistanu lmumu pieeman;

    veicint sadarbbu un informcijas apmaiu attiecgajs joms starp ikvienu personu un sabiedrbu kopum, valsts institcijm un pavaldbm;

  • 14 15

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    3. NOzARU ANALzE2009. gada informatvaj ziojum par prieklikumiem ekonomikas atve-seoanai vidja termia period Ekonomikas ministrija k prioritrs noza-res, kuras, pc ts prstvju domm, dos vislielko ieguldjumu izaugsm ldz 2015. gadam, noteikusi kokapstrdi, prtikas raoanu, misko rp-niecbu un ts saskarnozares, k ar elektrisko un optisko iekrtu raoanu.

    Lai veicintu nozaru attstbu, izgltbas un darba tirgus pieprasjuma un piedvjuma atbilstbas ptanu un nodroinanu, Eiropas Socil fonda projekta Nozaru kvalifikcijas sistmas izveide un profesionls izgltbas efektivittes un kvalittes paaugstinana24 ietvaros tiek veikta 12 nozaru izpte:

    trisms, skaistumkopana;

    misks rpniecbas nozare un ts saskarnozares mija, farmcija, biotehnoloija, vide;

    metlapstrde, manbve un manzinbas;

    tekstilizstrdjumu, aprbu, das un das izstrdjumu raoana;

    kokrpniecba (mesaimniecba, kokapstrde);

    bvniecba;

    enertika;

    prtikas rpniecba un lauksaimniecba;

    uzmjdarbba, finanses, grmatvedba, administrana (vairum-tirdzniecba, mazumtirdzniecba un komerczinbas);

    elektronisko un optisko iekrtu raoana, informcijas un komunik-cijas tehnoloijas;

    poligrfija un izdevjdarbba, papra un papra izstrdjumu raoana un datordizains;

    transports un loistika.

    iesaistt visus atbilstoos un saisttos dalbniekus socilos partnerus, uzmjus, NVO, izgltbas un zintnes sektora prstvjus, pilsonisks sabiedrbas prstvjus u.c.;

    nodroint viendas tiesbas visiem partnerbas dalbniekiem, bet, ja ts atiras, tad tas jfiks k vienoans par partnerbas principiem;

    visi iesaisttie partneri atzst partnerbas nepiecieambu, mrus un ir vienldz ieinteresti un atbildgi par to sasnieganu;

    dot problmu vietju atifrjumu t ir konkrto jautjumu lokali-zcija un specifisks situcijas identificana, piemram, bezdarba jautjumu risinanai.

    Saska ar ptjuma ietvaros veikto interviju rezulttiem tiek paust vie-doklis, ka Latvij socilais dialogs darbojas reionu lmen, turpret iden-tifict socil dialoga attstbas tendences konkrts nozars ir visai sa-reti. Tomr tiek ar atzst, ka darba devju organizciju iesaiste socilaj dialog nacionlaj lmen vl ir attstbas skumposm. K iespjamais rslis aktvka socil dialoga attstbai un reiona darba devju iesaistei nacionla lmea socil dialoga procesos tiek mints eogrfiskais att-lums ldz galvaspilstai, k ar nevienmrg ekonomisk attstba Latvij, jo uzmjdarbba koncentrjas galvenokrt Rgas arel. Tdjdi nozaru darba devju organizcijas ir attlintas no reionu uzmjiem.

    Uzmju intereses nozaru lmen prstv nozaru asocicijas. Nereti re-ionu uzmumu vadtji darbojas ar nozaru asociciju vadbas lmen, piemram, Latvijas Tirgotju asocicija, Latvijas gaas raotju un prstr-dtju asocicija, Latvijas Autoostu un reionlo prvadtju asocicija. Reiona uzmumi prstvti ar cits nozaru asocicijs, piemram, Au-toprvadtju asocicija Latvijas auto, Manbves un Metlapstrdes Rpniecbas asocicija, Latvijas Pasaieru prvadtju asocicija, Latvijas Bvnieku asocicija un cits.

    18 Latvijas Darba devju konfedercija. Socil partnerba Latvijas reionos: piemri, analze, attstba. Rga, 2010

    19 http://iepriekseja.lbas.lv/soc_nozares.php20 Turpat

  • 16 17

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    Savukrt socilie partneri k tautsaimniecbai nozmgas atzmjui seko-joas nozares: bvniecba (tai skait, ceu bvniecbu), kokapstrde, trans-ports un loistika (tai skait, sauszemes transports), metlapstrde.

    ptjuma 3. nodaas ietvaros tiks skattas attstbas tendences un poten-cils, gan tm nozarm, kuras par prioritrm atzinusi Ekonomikas minis-trija, gan socilo partneru nordtajm (tabula 3.1.).

    Tabula 3.1. Prioritrs tautsaimniecbas nozares Nozaru attstbas tendenu Latvij un Eiropas Savienbas (ES) valsts ap-raksts tapis, izmantojot Eiropas Socil fonda projekta Nozaru kvalifik-cijas sistmas izveide un profesionls izgltbas efektivittes un kvalittes paaugstinana ietvaros izveidotos nozaru aprakstus.

    NozareEkonomikas

    ministrijaSocilie partneri

    Kokrpniecba x x(tai skait: meapstrde, kokapstrde, mbeu raoana)

    Prtikas raoana xmisk rpniecba un ts saskarnozares x

    Elektrisko un optisko iekrtu raoana x

    Bvniecba xTransports un loistika xMetlapstrde x

    3.1. NOzARES ATTSTBAS TENDENCES LATVij UN EiROPAS SAViENBAS VALSTS

    KOKRPNiECBAKokrpniecbas nozare aptver mesaimniecbas un meizstrdes, kok-snes, koka un kora izstrdjumu, izemot mbeu; salmu un pto izstr-djumu raoanas (turpmk koksnes, koka un kora izstrdjumu raoa-nas) un mbeu raoanas apaknozares. Nozare liel mr ir atkarga tiei no mesaimniecbas un meizstrdes apaknozares. izejmaterili koksnes, koka un kora izstrdjumu raoanas un mbeu raoanas apaknozaru rpniecbas nodroinanai ir tiei saistti ar mesaimniecbas un meizs-trdes apaknozari, kas skas ar koku stdanu un audzanu.

    Pc visprjs ekonomisks darbbas klasifikatora nozares uzmumu dar-bbai atbilst di NACE kodi: (2) mesaimniecba un meizstrde (2.10, 2.20, 2.40), (16) koksnes, koka un kora izstrdjumu raoana, izemot mbe-les; salmu un pto izstrdjumu raoana (16.10, 16.21, 16.22, 16.23, 16.24, 16.29) un (31) mbeu raoana (31.01, 31.02, 31.03, 31.09).

    Latvij ir potencils ilgtspjgas attstbas un lauku teritoriju nodarbint-bas veicinanai, pilnveidojot kokrpniecbas nozari un virzot to uz dabas vrtbu saglabanu un augstkas pievienots vrtbas produktu raoa-nu. Tas nodroins ieguldjumu nodarbintb, ienkumu palielinan un dabas vrtbu saglaban lauku apvidos.

    Saska ar Centrls statistikas prvaldes (CSP) un AS Latvijas Valsts mei datiem Latvijas mea zemju platba katru gadu ldz 2006. gadam pak-peniski pieaugusi, 2010. gad veidojot 3 467 tkst. ha jeb 53,68% Latvijas teritorijas.

    Pamatojoties uz zemkopbas ministrijas Latvijas lauku attstbas stratis-ko plnu no 2007. ldz 2013. gadam, pareizj mea zemju platbas atts-tbas tendence dod cerbas veiksmgai nozares attstbai gan vietji, gan ar eksportam.

    21 http://iepriekseja.lbas.lv/soc_nozares.php22 Latvijas Darba devju konfedercija. Socil partnerba Latvijas reionos: piemri, analze,

    attstba. Rga, 2010

    23 Turpat24 http://www.viaa.gov.lv/lat/strukturfondi/12111/?tl_id=12561&tls_id=532

  • 18 19

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    Prtikas nozare ir ar lielk apstrdes rpniecbas nozare, veidojot 12,9% lielu apgrozjuma patsvaru 2009. gad. Turklt prtikas nozare ir vado-ais darba devjs apstrdes rpniecb, nodarbinot 13,5% aj nozar strdjoo.

    Aplkojot prtikas un dzrienu raoanas sektoru patsvaru apstrdes rp-niecb saldzinjum ar prjm Eiropas valstm, redzams, ka Latvij s nozares patsvars apstrdes rpniecb ir viens no vislielkajiem saldzi-njum ar prjm valstm. No aplkotajm valstm vislielkais patsvars apstrdes rpniecb ir Lietuv.

    Aplkojot apgrozjumu lielkajs ES valsts, k ar Baltijas valsts, re-dzams, ka Latvij prtikas raoanas sektor 2010. gad saldzinjum ar 2009. gadu apgrozjums ir pieaudzis par nedaudz vairk nek 4%. Tas liecina, ka pamazm is sektors atkopjas no ekonomisks krzes radta-jm sekm. Lai gan jpiemin, ka dzrienu raoanas sektor apgrozjums 2010. gad saldzinjum ar 2009. gadu turpinjis samazinties.

    rj tirdzniecba Latvij

    Latvijas lauksaimniecbas un prtikas produktu eksportam 2010. gad bija stabila izaugsmes tendence 2010. gada ceturtaj ceturksn saldzinju-m ar pirmo ceturksni eksports pieauga pat par 47%, ierindojot nozari otraj viet starp nozmgkajm Latvijas eksporta nozarm. 2010. gad kopum lauksaimniecbas un prtikas produktu eksports veidoja 17,6% (Ls 818 milj.) no kopjs Latvijas eksporta vrtbas (pirmaj viet bija kok-snes un ts izstrdjumu eksports, kas veidoja 19,5% no kopjs Latvijas eksporta vrtbas).

    Analizjot eksporta apjomus, redzams, ka 2011. gad saldzinjum ar 2009. gadu eksporta apjomi ir pieaugui, lai gan jatzm, ka kopjais eks-porta patsvars ir samazinjies gandrz par vienu procentu. Tas vartu bt skaidrojams ar prjo nozaru eksporta kpumu.

    Galvenie eksporta partneri ir Lietuva, Krievija un igaunija, savukrt impor-ta jom Lietuva, Polija un Vcija. Galvenie eksporta produkti ir graudaugi un miltu produkti, dzrieni un sulas.

    Analizjot importu, redzams, ka importa apjomi ir pieaugui, lai gan to patsvars kopj import 2011. gad ir samazinjies.

    Kokrpniecbas nozare 2010. gad deva 4,7% lielu pievienoto vrtbu Latvijas iKP, proti, 601 milj. latu lielu pievienoto vrtbu. Pievienots vrtbas patsvars Latvijas iKP sadaljum pa apaknozarm norda, ka 2010. gad mesaimniecba un meizstrde, koksnes, koka un kora iz-strdjumu raoanas un mbeu raoanas apaknozares veidoja attiec-gi 1,74% un 2,47% un 0,49% lielu pievienots vrtbas patsvaru Latvijas iKP.

    obrd Latvijas kokrpniecbas nozare tie veid nodarbina ap 52 000 cil-vku, tau netiei tiek nodroints darbs vl apmram 30 000 darbinieku tds nozars k transporta pakalpojumi, metlapstrde, izgltba, zintne, bvniecba, enertika.

    Saska ar CSP datiem lielko dau pievienots vrtbas apstrdes rpnie-cb kopum katru gadu (no 2005. ldz 2009. gadam) nodroina koksnes, koka un kora izstrdjumu raoanas apaknozare, veidojot aptuveni pusi no kokrpniecbas kopjs pievienots vrtbas. Kokrpniecbas no-zare kopum 2009. gad veidoja 3,84% no kopjs pievienots vrtbas apstrdes rpniecb.

    Vairks Latvijas administratvajs teritorijs koksnes un ts izstrdjumu raoana ir kuvusi par galveno rpniecbas nozari. No kopj eksporta ap-joma kokrpniecbas nozares produkcijas devums 2008. gad bija 19% jeb Ls 826,6 milj., ierindojoties treaj viet starp Latvijas eksportspjgkajm nozarm, savukrt imports veidoja tikai 4% jeb Ls 330 milj.

    PRTiKAS RAOANAPrtikas nozare pc NACE 2. red. klasifikatora ir apstrdes rpniecbas (C sadaa) nozare. Prtikas nozares apraksta ietvaros tiek apskatta prtikas produktu raoana (NACE 2. red. 10. nodaa) un dzrienu raoana (NACE 2. red. 11. nodaa).

    Saska ar FoodDrinkEurope konkurtspjas ziojuma datiem prtikas nozare 2009. gad bija lielk nozare ES pc apgrozjuma (954 mljrd. eiro) un nodarbinto skaita (4,2 milj.), sniedzot 2% pievienoto vrtbu ES ekonomik.

  • 20 21

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    Atbilstoi ziojumam par Latvijas tautsaimniecbas attstbu apstrdes rpniecb (ttad taj skait prtikas nozar) tiek prognozta mrena atts-tba ar iKP pieaugumu no 4,9 ldz 6,2% gad, tomr saska ar Ekonomikas ministrijas informciju pieauguma nodroinan iziroa nozme bs at-bilstoam produktivittes kpumam un eksporta produktu komplictbas pieaugumam.

    MiSK RPNiECBAmisks rpniecbas nozare un ts saskarnozares ir viena no svargkajm ES rpniecbas nozarm. misk rpniecba un ts saskarnozares (mija, farmcija, biotehnoloija, vide) (turpmk mijas nozare) veido dau no apstrdes rpniecbas. Saska ar defintajm nozares robem nozari var iedalt ds apaknozars:

    misks rpniecbas apaknozare:

    naftas prstrdes produktu raoana (NACE 2.red.: 19.2);

    misko vielu un misko produktu raoana (20);

    farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko prepartu raoana (21);

    gumijas un plastmasas izstrdjumu raoana (22);

    nemetlisko minerlu izstrdjumu raoana (23);

    ptjumu un eksperimentlo izstru veikana biotehnoloij (72.11);

    dens apgdes un attranas apaknozare:

    dens ieguve, attrana un apgde (36);

    notekdeu savkana un attrana (37);

    atkritumu apsaimniekoanas apaknozare:

    atkritumu savkana, apstrde un izvietoana; materilu prstrde (38);

    sanitrija un citi atkritumu apsaimniekoanas pakalpojumi (39);

    Prtikas preu cenas Latvij

    No 2009. ldz 2011. gadam prtikas sektor raotju cenas auguas, tau dzrienu raoanas sektor ts kopum ir nedaudz samazinjus. T k cenu izmaias ietekm ar apgrozjumu, tad viens no iepriek analizto apgrozjuma izmaiu (pieaugums prtikas sektor un samazinjums dz-rienu raoanas sektor) avotiem abos prtikas nozares sektoros ir tiei s cenu izmaias. 2011. gada raotju cenu izmaiu tendence, auj secint, ka apgrozjums prtikas raoanas sektor turpins pieaugt, tau dzrienu nozar izaugsme nav sagaidma.

    Aplkojot prtikas raoanas sektora cenu izmaias no 2005. ldz 2011. gadam, redzams, ka abos sektoros eksporta cenas ir lielkas nek vietj tirg. 2011. gad prtikas raoanas sektor indekss ir pieaudzis, tau dzrienu raoanas sektor 2011. gad ir saglabjies stabils cenu in-dekss. Raoanas sektora kopjs cenas norda ar katra sektora eksporta patsvaru, jo lielks eksporta apjoms, jo kopjs raotju cenas bs tuvk eksporta cenu lknei.

    Prtikas raoanas sektoram lielks patsvars ir iekjam tirgum, tau kop 2009. gada is patsvars ir samazinjies, nordot, ka uzmji maina savu darbbas virzienu, vairk koncentrjoties uz eksportu. Dzrienu raoa-nas sektors vis apskatmaj laika period lielkoties ir koncentrjis savu darbbu uz eksportu. Raotju cenu izmaias ar norda sektora attstbas tendences, jo raotju cenu attstbas tendences ir ldzgas produkcijas vrtbas izmaim.

    Nozares attstbas prognoze

    ES pirmajos 2011. gada etros mneos attstbas tempi saldzinjum ar Baltijas valstm bija straujki. Ar turpmk prognoze ir pozitva.

    Saska ar zemkopbas ministrijas lauksaimniecbas ziojum sniegto informciju 2012. gada aprl vl nebija preczi iezmti atbalsta sektori prtikas nozar nkamajam ES fondu plnoanas periodam, jo is jaut-jums tiek vl aktvi apspriests.

    K vienu no vlamajm attstbas tendencm zemkopbas ministrija ie-zm vertiklo integrciju, kas nodrointu lielku konkurtspju Latvijas uzmumiem, k ar mazo uzmumu kooperciju, kas btu nepieciea-ma eksportspjas palielinanai tiei mazo un vidjo uzmumu grup.

  • 22 23

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    11,6% lielu patsvaru no apstrdes rpniecbas kopum. izvrtjot mijas nozares saraoto produktu grupas, arvien lielku ieguldjumu nkotn dos tdas uz zinanm balsttu nozares produktu raoana k farmaceitiskie preparti un organisks mijas pamatvielas u.tml.

    ELEK TRiSKO UN OPTiSKO iEKRTU RAOANAPc visprjs ekonomisks darbbas klasifikatora s nozares sektoru uz-mumu darbbai atbilst NACE sekojoi kodi:

    C26 datoru, elektronisko un optisko iekrtu raoana;

    C27 elektrisko iekrtu raoana;

    C28 citur neklasifictu iekrtu, mehnismu un darba manu raoana.

    Par elektrisko un optisko iekrtu raoanas sektora nozmgumu Latvijas ekonomik liecina sektora apgrozjuma patsvars apstrdes rpniecb, proti, 2011. gad sektora apgrozjums veidoja 4,6% no kopj apstrdes rpniecbas apgrozjuma.

    Kopum elektronisko un optisko iekrtu raoanas sektors straujs eko-nomikas izaugsmes gados attstjs. Ekonomisks krzes laik, ievrojami saaurinoties pieprasjumam, sektora raoanas apjoms saruka par 25%, bet kop 2009. gada vidus situcija sektor uzlabojs, ko pamat notei-ca rj pieprasjuma pieaugums. 2010. gad sektora izlaide vairk nek par 33% prsniedza 2009. gada lmeni, turklt lielks ieguldjums noza-res izaugsm bija elektrisko iekrtu raoanas apjoma pieaugumam (par 37%), savukrt datoru, elektronisko un optisko iekrtu raoanas apjoms 2010. gad palielinjs par 27%.

    Eksportts elektrisko un optisko iekrtu raoanas sektora produkcijas realizcijas iemumi 2010. gad pieauga par 32%, bet vietj tirg reali-ztajai produkcijai par 9%.

    ES nozare nodroina ap 3,2 miljoniem darbavietu vairk nek 60 000 uzmumu. 2010. gad prdoto mijas produktu apjoms ES sasniedza 578 miljardus eiro. T ir aptuveni ceturt daa no vis pasaul prdotajm mijas produktiem, liecinot par s nozares nozmgumu ES.

    Globls finanu krzes ietekm Latvij 2008. gad un 2009. gada pirmaj pus btiski saruka gan iekjais, gan rjais pieprasjums pc apstrdes rpniecbas produktiem. 2010. gad raoanas apjomu sarukumu pakpe-niski nomainja izaugsmes atskans.

    Btisks nozares rdtjs ir ts eksportspja, jo ievrojama nozar sarao-ts produkcijas daa (73,7%) tiek eksportta uz rvalstm. Pc eksporta patsvara nozarei ir sestais augstkais eksportspjas rdtjs vis apstr-des rpniecb, kas kopum ietver 11 raoanas sektorus. Turklt misks rpniecbas nozares un ts saskarnozares eksportspja ir augstka nek apstrdes rpniecb kopum, kur eksporta patsvars veido 59,5%.

    Kopum mijas nozar Latvij reistrti 826 uzmumi. 2011. gad visvai-rk uzmumu nozar nodarbojas ar gumijas un plastmasas izstrdjumu raoanu (285 uzmumi), k ar atkritumu savkanu, apstrdi, izvieto-anu un materilu prstrdi (249 uzmumi), attiecgi 34,5% un 30,1% no kopj nozar darbojoos uzmumu skaita. Prjos sektoros strd ievrojami mazks uzmumu skaits. Treo lielko sektoru pc uzmu-mu skaita veido misko vielu un misko produktu raoanas sektors ar 87 uzmumiem.

    mijas nozares attstbas prognozes

    ES produkcijas vrtba mijas nozar 2011. gad saldzinjum ar iepriek-jo periodu pieauga par 3,4%, kopjai produkcijas izlaidei pieaugot par 19,2% un cenm pieaugot 9,6%. Tau analtii prognoz piesardzgu (mrenu) nozares attstbu, emot vr Viduszijas nestabilo situciju un krzi Eirop, kur lielkajs ES valsts prognozes par nozares attstbu ir samazinjus.

    mijas nozare ir viena no Ekonomikas ministrijas noteiktajm priorit-rajm apstrdes rpniecbas nozarm, kas sniegs vislielko ieguldjumu apstrdes rpniecbas izaugsm ldz 2015. gadam. Prognozts, ka misk rpniecba no 2011. gada ldz 2015. gadam dos treo lielko ieguldjumu apstrdes rpniecbas kopjs pievienots vrtbas pieaugum, veidojot

  • 24 25

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    Pc visprjs ekonomisks darbbas klasifikatora nozares uzmumu darbbai atbilst NACE kodi 41, 42, 43, 71 un 81:

    ku bvniecba (41);

    inenierbvniecba (42);

    specializtie bvdarbi (43);

    arhitektras un ineniertehniskie pakalpojumi; tehnisk prbaude un analze (71);

    bvniecbas un ainavu arhitektu pakalpojumi (81).

    Bvniecbas nozare Latvij vairku gadu garum ir pieredzjusi btiskas izmaias. Nozares izmaias atbilduas Latvijas iKP izmaim. izaugsmi bvniecbas nozar ldz 2007. gadam veicinjuas investcijas, proti, daa no investcijm, kas primri bija paredztas citm nozarm vai valsts infra-struktras attstanai, veiktas bvniecb gan jaunu inenierbvju, gan ar mjoku un sabiedrisko ku bvniecbas finansanai.

    Pamatojoties uz Bvniecbas nozares attstbas pamatnostdnm, bvnie-cbas izmaksu pieaugums visstraujk bija vrojams laik, kad palielinjs bvniecbas apjomi (no 2006. ldz 2008. gadam), turklt strdnieku darba samaksa palielinjs vidji par 53,2% ceturksn.

    2009. gad bvniecbas nozar bija vrojams btisks pastjumu skaita kri-tums, jo pai privtaj sektor.

    2010. gad saldzinjum ar 2009. gada vidjo lmeni bvniecbas izmak-sas Latvij samazinjs par 2,7%. 2010. gad, saldzinot ar 2009. gadu, resursu pamatgrups visvairk saruka manu un mehnismu uztura-nas un ekspluatcijas izmaksas, proti, par 5,7%. 2010. gad bvmaterilu cenas samazinjs par 2,3%, savukrt strdnieku darba samaksa pieauga par 1,0%.

    2011. gada pirmaj pusgad, saldzinot ar iepriekj gada pirmo pusga-du, bvniecbas produkcijas apjomi saldzinmajs cens bija samazin-juies par 6,2%. Gada laik ku bvniecbas apjomi krituies par 3,4%, bet inenierbvju bvniecbas apjomi - par 8,5%. 2011. gada vid saldzi-njum ar iepriekj gada attiecgo periodu bvniecbas izmaksu ko-pjais lmenis pieauga par 2,6%, bet bvmaterili bija kuvui par 1,7%

    izvrtjot elektrisko un optisko iekrtu raoanas sektora eksportspju sadaljum pa valstm, uz kurm tika eksportta saraot produkcija, var secint, ka 2011. gad lielk produkcijas daa tika realizta NVS valsts, t.sk. Krievij (28% apmr) un kaimivalst igaunij (23%). Tpat gandrz piekt daa saraots produkcijas tika eksportta uz ES-15 valstm (19% apmr), savukrt Lietuvas tirg realizta saraot produkcija 15% apmr, bet p-rjs valsts, t.sk. ES valsts, tika realizti 17% saraots produkcijas.

    izvrtjot makroekonomikas tendences eiKT nozar kopum un atsevi-os ts sektoros, var secint, ka eiKT nozare obrd ir un tiek prognozts, ka ar nkotn bs, viena no prioritrajm attstbas nozarm Eirop un ar pasaul, t.sk. Latvij.

    izvrtjot nodarbinto efektivittes rdtjus dads ES-27 valsts, var secint, ka viens no Latvijas elektronisko un optisko iekrtu raoanas sek-tora konkurtspjas veicintjiem Eirop nkotn vartu bt vadu un in-stalciju ieru raoana. Neskatoties uz to, ka Latvij aj sektor darbojas saldzinoi neliels skaits uzmumu (2010. gad 11 uzmumi, nodarbinot 713 strdjoos), im sektoram ir augstas pievienots vrtbas produktu raoanas un augsta eksporta patsvara potencils (2011. gad elektro-nisko un optisko iekrtu raoanas eksporta patsvars bija 85,3%). Turklt, neskatoties uz ievrojamu sektora raoanas apjomu kritumu finanu un ekonomikas krzes period (2009. gad samazinjums par 34,8%), jau 2010. un 2011. gad (11 mneos) elektronisko un optisko iekrtu raoanas sek-tor bija vrojama strauja izaugsme, raoanas apjomam palielinoties par attiecgi 33,2% un 28,1%, saldzinot ar iepriekj gada attiecgo periodu.

    BVNiECBABvniecbas nozari raksturo atseviu darbu veidu sezonalitte un augsta bvmaterilu, darbaspka un energoresursu ietilpba, k ar nozmgas pa-matldzeku uzturanas un iegdes izmaksas.

    Pdjo gadu laik bvniecbas nozar gan ES dalbvalsts, gan pasaules mrog notikuo prmaiu ietekm notiek virzba uz ilgtspjgas bvnie-cbas attstbas modeli, kur tiek radta kvalitatva dzves vide esoajm un nkamajm paaudzm, tai skait nodroinot bvei nepiecieamos ener-goresursus, veicinot esoo bvju izmantoanu un pielgoanu un efektvu dabas resursu izmantoanu.

  • 26 27

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    Analizjot bvniecbas eksportu laika period no 2009. ldz 2011. gadam, redzams, ka eksports kopum ir pieaudzis par 40%. Turklt patsvars ko-pj eksport ir pieaudzis par aptuveni 60%, 2011. gad veidojot 0,83% no kopj eksporta. Vislielko eksporta patsvaru veido ku bvniecba. Saldzinot os rdtjus ar apgrozjumu, redzams, ka vidji 2,7% no kopj apgrozjuma veido eksports, bet ku bvniecb is rdtjs ir 3,2%, lai gan vislielko eksportu, proti, gandrz 5%, nodroina bvniecbas un ainavu arhitektu pakalpojumi.

    TRANSPORTS UN LOiSTiKASaska ar saimniecisko darbbu statistisko klasifikciju (NACE 2. red.) transporta un loistikas pakalpojumus ietver sadaa Transports un uzgla-bana (H):

    (49) sauszemes transports un cauruvadu transports;

    (50) dens transports;

    (51) gaisa transports;

    (52) uzglabanas un transporta palgdarbbas;

    (53) pasta un kurjeru darbbas

    aj sada neietilpst :

    transportldzeku, izemot automobius, kapitlremonts vai prbve (33.1);

    ceu, dzelzceu, ostu, lidlauku bvniecba, apkope un remonts (42.);

    automobiu apkope un remonts (45.20);

    transportldzeku iznomana bez vadtja vai operatora (77.1, 77.3).

    drgki (2011. gada beigs saldzinjum ar 2010. gada beigm bvma-terilu izmaksas bija par 2% lielkas, bet bvniecbas izmaksu kopjais lmenis pieauga par 4,8% saldzinjum ar 2010. gada beigm). Strd-nieku darba samaksa 2011. gada vid saldzinjum ar iepriekjo pe-riodu samazinjs par 5,5%, lai gan 2011. gada beigs saldzinjum ar 2010. gada beigm strdnieku samaksa samazinjs vairs tikai par 2%. Gada laik bvniecbas izmaksu kopj lmea pieaugumu noteica izmak-su kpums transporta objektu un pazemes maistrlo cauruvadu bv, k liecina CSP dati.

    Analizjot bvniecbas nozares pievienots vrtbas patsvaru Latvijas iKP, redzams, ka bvniecbas pievienots vrtbas patsvars 2011. gad saldzi-njum ar 2010. gadu ir nedaudz pieaudzis. jpiemin, ka kop 2008. gada is rdtjs ir samazinjies par aptuveni 40%. Stabilais pievienots vrtbas patsvars Latvijas iKP 2011. gad liecina par bvniecbas izaugsmes tempa atbilstbu Latvijas iKP izaugsmei 2011. gad saldzinjum ar 2010. gadu.

    Analizjot produkcijas vrtbu Latvij un lielkajs ES valsts, redzams, ka 2010. gad saldzinjum ar 2008. gadu kopum Latvij saldzinjum ar lielkajm ES valstm ir vrojams lielks produkcijas vrtbas samazinjums.

    Kopum makroekonomiskajos rdtjos ir redzamas kopgas iezmes. Lietuv bvniecbas nozare ir vislielk, bet ar procentuls izmaias 2010. gad saldzinjum ar 2008. gadu ir vislielks. Tas liecina, ka Lie-tuv bvniecbas nozare ir samazinjusies visvairk. Lai gan jpiebilst, ka procentuls izmaias btiski neatiras no Latvijas, kur bvniecbas noza-re ekonomisks lejupsldes laik ir pieredzjusi btisku nozares makroeko-nomisko rdtju kritumu. Ekonomisk lejupslde Baltijas valsts vismazk ir skrusi igauniju, kas aj laika period ir pietuvojusies Latvijas un Lietuvas makroekonomiskajiem rdtjiem.

    Mainoties pieprasjumam, bvnieki prorientjs uz rjiem tirgiem. Par to liecina bvniecbas eksporta palielinjums. Samazinoties pieprasjumam pc bvniecbas pakalpojumiem Latvij, bvniecbas uzmumi aktvk paplainja savu darbbu rpus Latvijas Republikas robem.

  • 28 29

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    Pc Eurostat datiem, visu sektoru kopjais iekzemes kopprodukts ilg-termi ir pieaudzis. Starp Baltijas valstm 2002. 2010. gad straujks iekzemes kopprodukta pieaugums bijis igaunij (82%), Latvij 69%, ka-mr Lietuv tikai 25%. Saldzinot iKP pret iepriekjo gadu, redzams, ka 2009. gad ES valstis piedzvoja lielko iKP kritumu.

    ja apskata iKP uz vienu iedzvotju, tad redzams, ka ldzgi rdtji ir Lat-vijai, Lietuvai un Polijai, savukrt igaunijai tas ir nedaudz augstks (2008.2011. gads).

    Transporta un uzglabanas nozare ir pai nozmga nozare Latvijas eko-nomik, jo tai ir stabils iKP pieaugums un t sniedz pakalpojumus gandrz visiem prjiem sektoriem. Transporta un uzglabanas sektors Latvijas ekonomik ir nozmgks nek ES 27 valsts vidji, jo Latvij iKP patsvars nozar ir augstks nek ES vidji un augstkais Baltijas valstu vid.

    Ekonomikas ministrijas prognoze 2013. 2016. gadam liecina, ka strauj-ka attstbas scenrija gadjum, transporta un sakaru nozar relais iKP pieaugums pret iepriekjo gadu vartu sasniegt pat 5,7%, kas ir treais augstkais rdtjs starp vism nozarm. Lnkas attstbas scenrija gad-jum vidji gad (attiecb pret iepriekjo gadu) vartu pieaugt par 4,4%, kas btu otrais augstkais rdtjs aiz bvniecbas nozares.

    METLAPSTRDEMetlapstrde nozare ir stratiska nozare: t ir augstas pievienots vr-tbas nozare, kur nepiecieamas plaas zinanas un pieredze un kas apgd visas prjs tautsaimniecbas nozares ar manm, raoanas sis-tmm, sastvdam un saisttajiem pakalpojumiem, k ar ar mintajm nozarm vajadzgajm tehnoloijm un zinanm. Metlapstrde ir oti daudzveidga nozare, kas aptver oti daudzas apaknozares.

    Metlapstrdes nozari var iedalt divs apaknozars: ar metlu raoa-nu un apstrdi saistt apaknozare un automobiu apkopes un remonta apaknozare. ptjuma ietvaros tiks skatta pirm no mintajm apak-nozarm, iekaujot sekojous sektorus:

    (24) metlu raoana;

    (25) gatavo metlizstrdjumu raoana, izemot manas un iekr-tas (turpmk tekst gatavo metlizstrdjumu raoana);

    (27) elektrisko iekrtu raoana, kur nozares aprakst tiek apskatti visi darbbas veidi, izemot NACE 2. red. 27.2 darbbas veidu;

    (28) citur neklasifictu iekrtu, mehnismu un darba manu raoana (turpmk tekst citur neklasifictu iekrtu raoana);

    (29) automobiu, piekabju un puspiekabju raoana;

    (30) citu transportldzeku raoana;

    (32) cita veida raoana, kur nozares aprakst tiek apskatts tikai NACE 2. red. 35.2 darbbas veids medicnas un zobrstniecbas instrumen-tu un piederumu raoana (turpmk tekst medicnas piederumu raoana);

    (33) iekrtu un ieru remonts un uzstdana (turpmk tekst iekr-tu un ieru apkalpoana);

    (38.3) otrreizj prstrde, kur ietilpst NACE 2. red. 38.31 un 38.32 darbbas veidi, attiecgi nolietotu iekrtu, ieru un manu izjaukana un irotu materilu prstrde.

    Metlapstrdes nozare sniedz btisku ieguldjumu Latvijas tautsaimnie-cbas attstb. Saska ar CSP datiem 2010. gad metlapstrdes noza-res apgrozjuma un pievienots vrtbas patsvars bija attiecgi 27,66% un 25,83% no apstrdes rpniecbas kopjiem rdtjiem. 2010. gad apstr-des rpniecba veidoja 12,04% no Latvijas iKP.

    Ldz pat 2008. gada nogalei metlapstrdes nozare bija viena no visstrau-jk augoajm nozarm Latvij, uzrdot vidji ap 20% pieaugumu gad. Attstbas pamat bija gan aktva rjo tirgu apgana, gan vietjais pie-prasjums. Viens no attstbu ietekmjoiem faktoriem bija tehnoloiju modernizcija, kas aktvi tika stenota, piesaistot ES fondu ldzfinansjumu.

    iestjoties globlajai ekonomiskajai krzei, 2009. gads metlapstrdes no-zarei izvrts smags ne vien Latvij, bet ar vis Eirop. Raoanas apjomi Latvij 2009. gad samazinjs par aptuveni 40%, ietekmjot praktiski vi-sus nozar ietvertos sektorus.

  • 30 31

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    Aplkojot produkcijas vrtbas datus lielkajs ES valsts saldzinjum ar Latviju, redzams, ka 2010. gad saldzinjum ar iepriekjo gadu produk-cijas vrtba Latvij kopum ir pieaugusi straujk nek lielkajs ES valsts. Tas liecina, ka Latvij ar metlu raoanu un apstrdi saistt apaknozare ir straujk atkopusies no ekonomisks krzes sekm.

    izvrtjot ar metlu raoanu un apstrdi saistts apaknozares apgro-zjuma izmaias lielkajs ES valsts saldzinjum ar Latviju, redzams, ka apgrozjums tpat k produkcijas vrtba 2010. gad saldzinjum ar 2009. gadu Latvij ir pieaudzis straujk nek lielkajs ES valsts.

    Ar metlu raoanu un apstrdi saistts apaknozares ir eksporta orien-ttas, proti, eksportti tiek vidji ap 80% no saraots produkcijas. Apak-nozare ieem vadoo vietu Latvijas preu eksporta struktr, nodroinot treo dau kopj preu eksporta.

    Aptuveni 70% nozares produkcijas tiek realizta ES valsts un gandrz 30% Baltijas valsts, proti, Lietuv un igaunij. Par nozmgiem ekspor-ta tirgus reioniem uzskatmas ar NVS valstis, Skandinvija un citas ziemevalstis.

    Galvenie ietekmjoie faktori bija pieprasjuma mazinans pc patri-a precm cits nozars, raoanas apjomu kritums saisttajs nozars r-valstu tirgos un pieprasjuma kritums iekj tirg. pai liels kritums bija iekj tirg. iemesla d uzmumi prorientjs uz rjiem tirgiem, eksporta patsvaram nozares produkcijas realizcij 2009. gad prsnie-dzot 80% lmeni.

    Aplkojot ar metlu raoanu un apstrdi saistts apaknozares pievie-nots vrtbas patsvaru apstrdes rpniecb lielkajs ES valsts saldzi-njum ar Latviju, redzams, ka 2009. gad Latvij metlu raoanas un otrreizjs prstrdes sektori sniedz vislielko pievienoto vrtbu no vism aplkotajm valstm. Tas liecina, ka Latvij ie sektori valsts tautsaimniec-bas attstb ir oti nozmgi.

    Viszemkos rdtjus Latvija saldzinjum ar lielkajm ES valstm uzrda elektrisko iekrtu raoanas, automobiu, piekabju un puspiekabju rao-anas un medicnas piederumu raoanas sektor. ie sektori visvairk at-tstti tds valsts k Vcij un itlij, kurs ajs joms strd starptautiski nozmgi uzmumi.

    Ar metlu raoanu un apstrdi saisttaj apaknozar Latvija saldzinju-m ar prjm Baltijas valstm kopum uzrda augstu pievienots vrt-bas patsvaru apstrdes rpniecb. Tas norda, ka Latvij apaknozare Baltijas kontekst apstrdes rpniecb ir nozmga. Tomr it ar tdi sekto-ri, kas uzrda viszemkos rdtjus Baltijas valsts.

  • 32 33

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    3.2. SOCiL DiALOGA PARTNERBAS jOMU ANALzESocil dialoga analze veikta etrs joms:

    prvaldbas efektivitte;

    tautsaimniecbas un ekonomisk attstba;

    nodarbintba un izgltba;

    socil un veselbas aprpe.

    Prvaldbas efektivitte partnerbu potencilu var izmantot, skot jau ar plnoanas procesu. izstrdjot pavaldbas vai reiona attstbas stratiju vai programmu, ir btiski jau skotnj posm mobilizt iein-terests puses un dalbniekus, iesaistot tos esos situcijas izvrtjum, prioritu definan un rcbas virzienu noteikan. Partnerb radta at-tstbas stratija noteikti bs daudz preczka un veiksmgka, nek aur ekspertu lok radts redzjums, kas sabiedrbai tiek nodots apsprieanai jau noslguma fz. Tomr tikpat btiski ir ar stratiju un plnu reali-zcij turpint partnerbas darbu, jo tas nodroins ideju stenoanu, ne tikai labo nodomu fiksciju uz papra. Ldzdalba prvaldes darb, kpinot ts efektivitti, vlama ar budeta izstrdes un izpildes kontroles proce-s. Tam var paldzt citviet pasaul izmantotie ldzdalbas budetanas prakses piemri25.

    Socils partnerbas prakse pavaldb var kalpot k solis ce uz cieku sabiedrbas ldzdalbu prvaldes darb un ties demokrtijas instrumen-tu izmantoanu prvaldes darb. Ts ietvaros nereti ar realiz projektus, kas nav tiea publisks prvaldes funkcija, k ar nepiesaista biznesa inte-reses, bet ir btiska kopienas locekiem. Td daudzs valsts tiek atsevii defints ar socils uzmjdarbbas statuss, un socilo uzmumu vei-doana nereti ir socils partnerbas ierosints process26.

    Tautsaimniecba un ekonomisk attstba tiei teritorijas attstbas nodroinan oti liela nozme ir spjai sadarboties un realizt izvlts stratijas. Ekonomikas attstbu un darbavietu veidoanos nevar pankt viens uzmums vai publisks prvaldes institcija atsevii. Savukrt partneriem sadarbojoties, var tikt izveidota pievilcga dzves un uz-mjdarbbas vide, kas piesaista gan investcijas, gan iedzvotjus. Socil partnerba ir optimls veids biznesa un pakalpojumu klasteru izveidei un attstbai. Ar tdos jautjumos k ekonomikas atjaunoans, lauksaimnie-cisks darbbas izmaias, atptas un trisma industrijas attstba vai vides aizsardzba tiek realizti veiksmgi socils partnerbas projekti un radta btiska ietekme uz teritoriju ekonomikas attstbu27.

    Nodarbintba un izgltba socil kapitla pieaugums ir viens no pamatmriem un prieknosacjumiem teritoriju konkurtspjai. Nodar-bintbas un izgltbas jautjumi visbiek ir ts jomas, kurs visbiek sastopami socils partnerbas piemri. Nereti tiei augsta bezdarba aps-tkos tiek skti socils partnerbas projekti, kuru mris ir jaunu darba-vietu radana, panodarbintbas un mikrobiznesa stimulcija, darbasp-ka kvalifikcijas paaugstinana vai prkvalifikcija. ir joma, kur visciek saskatma gan publisks prvaldes, gan privt un nevalstisk sektora ieinterestba un realizjami veiksmgi sadarbbas projekti, kas sniedz ilgtermi pozitvu ietekmi kopienas attstb28.

    Socil un veselbas aprpes joma ts pakalpojumu attstb ir iein-terestas daudzas sabiedrbas grupas. Piemri rda, ka veselbas aprpes pieejambas un kvalittes nodroinan btiskas intereses un ietekme ir primri tiei darba devju un darba mju organizcijm, rpjoties par darbinieku veselbas aprpi. Vienlaikus s rpes skar ar to imenes locekus un ldz ar to ar, piemram, vecu auu un brnu veselbas apr-pes jautjumus. Tpc ds partnerbs labprt iesaists un ldzdarbojas ar nevalstisks organizcijas, kas prstv gan dadas nozares, gan profe-sionls apvienbas, t.sk. medicnas jom, gan brnu tiesbu aizsardzbas

  • 34 35

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    Vadoties pc darba devju aktivittes socil dialoga jom, k perspekt-vs nozares (nozares, kuru uzmumi visaktvk iesaists socil dialoga veidoan) minama metlapstrde, kokrpniecba un prtikas raoana. Savukrt pie problemtiskajm, kuru ietvaros nepiecieams veicint soci-l dialoga attstbu, jo ptjuma sagatavoanas brd t ir vja vai ar nav novrojama vispr, uzskaitma misk rpniecba un ts saskarnozares, elektrisko un optisko iekrtu raoana, bvniecba, transports un loistika.

    organizcijas u.c. ir vairki piemri, kur tiei socils partnerbas projektu ietvaros btiski paaugstinta veselbas aprpes kvalitte, gan nodroinot nepiecieamos pakalpojumus, gan sarpjot modernas un kvalitatvas iekrtas. Savukrt augsta bezdarba situcijs tradicionli tiek pievrsta uzmanba socilo pakalpojumu nodroinanai bez darba palikuajiem sabiedrbas locekiem. Turpret ekonomikas augupejas apstkos vairk uzmanbas tiek pievrsts dadu sabiedrbas loceku ar pam vajadz-bm aprpei un integrcijai29.

    Balstoties uz ptjuma ietvaros veikto interviju rezulttiem, visaktvk so-cilais dialogs tiek realizts prvaldbas efektivittes, k ar nodarbint-bas un izgltbas joms. Vrtjot prvaldbas efektivittes jomu, reionos izveidots biedrbas, padomes, centri un citi socil dialoga dalbnieki aktvi iesaistjuies pilstu un reionu dadu attstbas un plnoanas dokumentu, k ar saistoo noteikumu izstrd, piemram, reionu ilg-termia attstbas stratijas, reionu attstbas programmu, pilstu ilgt-spjgas attstbas programmu izstrd. Ldzdarbojoties o dokumentu iz-strd, rodas iespja pankt sev aktulu jautjumu iekauanu attiecgajos dokumentos.

    Tikpat aktvi k prvaldbas efektivittes jom, socilais dialogs tiek rea-lizts nodarbintbas un izgltbas jom. Nodarbintbas jautjumi tiek aktualizti Trspusjo konsultatvo padomju sds reionos, kurs ar dar-ba devjiem un pavaldbu prstvjiem tiek apspriesti nodarbintbas aktulie jautjumi, sniegti prieklikumi bezdarbnieku iesaistei darba tirg atbilstoi darba devju prasbm un vlmm.

    K problemtisks jomas, vadoties pc interviju rezulttiem, ttad atz-mjamas tautsaimniecbas un ekonomisk attstba, k ar socil un ve-selbas aprpe, kur socil dialoga attstba ir samr neliela un pastv iespjas to attstt plak.

    Tpat k veicot socil dialoga attstbas analzi, t ar t vrtjumu ie-priek minto jomu ietvaros, praktiski nav iespjams skatt os jautjumus nozaru ietvaros.

    25 Latvijas Darba devju konfedercija. Socil partnerba Latvijas reionos: piemri, analze, attstba. Rga, 2010

    26 Turpat27 Turpat28 Turpat29 Turpat30 Turpat

  • 36 37

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    SECiNjUMi UN PRiEKLiKUMi

    SECiNjUMiAnalizjot socilo partneru iesaistanos dadu nozaru joms, redzams, ka viss forms un lmeos t ir nepietiekama. is secinjums sakrt ar ar LDDK veikto ptjumu 2009./2010. gad. Daji to vartu izskaidrot ar savstarpjo neinformtbu un neieinterestbu, tau pamat t tomr ir neizpratne par socilo partneru nozmi, vietu un lomu, neuzticba starp iespjamiem partneriem dadu politisko, socili kulturlo, ekonomis-ko u.c. iemeslu d. Tas vartu bt izskaidrojams ar socilo partneru un nozaru institciju vjo sadarbbu, k ar vjo sadarbbu starp nozarm, jo t vl joprojm ir jauna sadarbbas forma, kda neeksistja iepriekj sistm. Tpc nepastv stabili sadarbbas mehnismi, kas btu atbilstoi dinamiskajm sabiedrbas vajadzbm.

    Balstoties uz ptjum veikto analzi, k galvenie socilo dialogu kavjoie apstki atzmjami:

    vrojama darba devju ieinterestba apvienoties, lai aizstvtu sava biznesa intereses reionl un nacionl lmen, kas dareiz kontrast ar prjo partneru interesm;

    mazattstta darba mju (arodbiedrbu) prstvniecba socilaj dialog;

    darba devjiem un pavaldbas darbiniekiem, k ar sabiedrbai kopu-m ir nepietiekama izpratne un zinanas par socilo dialogu;

    teritorijs, kurs nav izveidojus veiksmgas uzmju apvienbas, uzmjiem nav pietiekami spcgas motivcijas vai trkst izpratnes par darba devju apvienojoas organizcijas izveides lietderbu;

    nav izveidojus pctecbas tradcijas konsultatvs padomes un komisijas darbojas pavaldbas sasaukuma termi un tiek veidotas no jauna;

    nepietiekama informcijas aprite un komunikcija realizjas vj socil dialoga dalbnieku sadarbb gan nozaru, gan starp nozaru griezum;

    visprjais pesimisms par valst notiekoo spie uzmjus domt par oti piezemtm lietm, nevis par sadarbbas veidoanu un socilo dialogu.

    PRiEKLiKUMiLai sekmgi risintu socilo dialogu un veidotu labvlgu pamatu socilai partnerbai nozaru lmen, tas ir, lai socil dialoga process btu dinamisks un attsttos, nepiecieams:

    nodroint socil dialoga atpazstambu un informtbu par t btbu un nozmi vis sabiedrb kopum;

    pilnveidot socils partnerbas un popularizt pozitvo piemru mrauditorij, it pai uzmumos, kuros nav socil dialoga;

    izveidot sistmu, kas nodrointu pieredzes un zinanu (problmu un informcijas) pctecbu socil dialoga proces un sniegtu iesp-ju nepiecieams informcijas analzei nozaru un jomu griezum informcijas aprit un komunikcij ir jnodroina sistmiska pieeja;

    socilo partneru lomas pastiprinana normatvu aktu ietvaros ar mri veicint socilo partneru iesaistanos socil dialoga veidoan.

    emot vr socilo un ekonomisko situciju Latvij, tuvko gadu perspek-tv prioritte partnerbu izveid vrama uz nodarbintbas un biznesa attstbas jautjumiem. Labvlgas biznesa vides izveide, uzmjdar-bbas stimulana un atbalsts, k ar kvalificta darbaspka saglabana bs prieknosacjums Latvijas spjai atjaunot ekonomiku un iekauties globlaj konkurtspj. Partnerbas projekti, kas vrsti uz jaunu darbavietu izveidi, mikrobiznesa un panodarbintbas stimulciju, ir daudzkrt apliecinjui spju pozitvi ietekmt reionu atganos no ekonomiskm grtbm un spju veidot ilgtspjgu ekonomisko vidi turpmkai izaugsmei30.

  • 38 39

    N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j N o z a r u s o c i l d i a l o g a a N a l z e l a t v i j

    izMANTOTO LiTERATRAS AVOTU SARAKSTS1. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. informatvais ziojums par

    prieklikumiem ekonomikas atveseoanai vidja termia period. Rga, 2009

    2. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. ziojums par Latvijas taut-saimniecbas attstbu. Rga, 2012. gada decembris

    3. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. informatvais ziojums par makroekonomisko situciju valst. Rga, 2013. gada janvris

    4. Latvijas Darba devju konfedercija. Socil partnerba Latvijas reio-nos: piemri, analze, attstba. Rga, 2010

    5. Latvijas Darba devju konfedercija. ziojums par situciju divpu-sj un trspusj socil dialoga jom zemgales reion. jkabpils, 2013. gada janvris

    6. Latvijas Darba devju konfedercija. ziojums par situciju divpus-j un trspusj socil dialoga jom Rgas reion. Rga, 2013. gada janvris

    7. Latvijas Darba devju konfedercija. ziojums par socil dialoga attstbu Latgales reion 2009. 2012. gads. Rzekne, 2013. gada janvris

    8. Latvijas Darba devju konfedercija. ziojums par situciju div-pusj un trspusj socil dialoga jom Vidzemes reion. Csis, 2013. gada janvris

    9. Latvijas Darba devju konfedercija. ziojums par situciju divpu-sj un trspusj socil dialoga jom Kurzemes reion. Liepja, 2013. gada janvris

    10. Divpusjais socilais dialogs Latvijas labkljbas veicinanai. Rga, 2004

    11. Socil dialoga un socilo partneru defincija. 2011. gada jlija ziojums

    12. Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbas tmeka vietne http://iepriek-seja.lbas.lv/soc_valsts.php

    SUMMARyAim of the social dialog is to promote democratic cooperation betwe-en social partners to ensure social stability and to stimulate growth of economy. Types of social dialog depend on cultural, historical, economic and political context and traditions in each country but necessary pre-conditions everywhere are the same: strong and independent organizati-ons of employers and employees; political will of all partners to begin and participate in social dialog; rights to unite and rights to conclude collecti-ve agreements; necessary institutional support.

    in the theoretical discussions there exist many approaches for analysis of social dialog. in the frame of this research main object of analysis is concept wide social dialog bilateral or trilateral social dialog with the participation of social partners and viewing wide range of questions of economic and social policy.

    Social dialog and social partnership in Latvia started to develop rather recently. Taking into account analysis of secondary sources and results of interviews within this study, in Latvia social dialog is taking place in the regional level whereas to identify tendency of development of social dialog in particular sectors is rather difficult. Problems in the entreprene-urship environment concern companies in all sectors equally. interests of entrepreneurs on the sector level are represented by sector associations. Participation of employers organizations in social dialog at national level is still in the initial period of development. Geographic distance to capital city and unequal economic growth in Latvia are mentioned as possible barriers of sectoral social dialog.

    Taking into account activities of employers in the field of social dialog, metal working, wood industry and food production can be mentioned as perspective economic sectors (sectors where companies are very active in development of social dialog). in its turn as problematic sec-tors in which the development of social dialog should be more promoted chemical industry and its related industries, production of electric and op-tical equipment, construction, transport and logistics can be mentioned.

  • b a z n c a s i e l a 2 5 , r g , l v - 1 0 1 0

    l d d k @ l d d k . l v

    s a b i e d r b a i : w w w . l d d k . l v

    b i e d r i e m : w w w . l o b i j s . l v

    l a t v i j a s d a r b a d e v j u k o n f e d e r c i j a