Jānis ZaļkalnsLatvijas valsts profesors gerontoloģijā,

Habilitētais medicīnas doktors,RSU Ģimenes medicīnas katedra

RSU Iekšķīgo slimību katedraRAKUS Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs

vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvara palielināšanās industriāli attīstītajās valstīs

tuvāko piecdesmit gadu laikā sirmgalvju īpatsvars pieaugs par 30 – 40%

ANO – tuvākajos 30 – 50 gados būs vērojams demogrāfiskais novecošanas sprādziens.

Jau šobrīd vidējais vecums ES ir 79,4 gadi.

Līdz 2025.g. vairāk kā 20% eiropiešu būs 65 gadus veci un vecāki.

Prognozē, ka 2050.g. 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju skaits ES palielināsies par 70%, savukārt personu pēc 80 gadiem skaits – par 170%

Cilvēku proporcija, kuru vecums pārsniedz 60 gadus, tuvākajos 50 gados dubultosies:

• šobrīd – 10%• 2050.g. – 22%

Šodien pasaulē ir aptuveni 600 milj. personu vecākas par 60 gadiem.

2050.g. to skaits sasniegs 2 miljardus

vīrieša vidējais vecums 66,… gadisievietes vidējais vecums 77,… gadi

Latvijā ~ 2015.g. – vecāka gadagājuma dāmu valsts

Latvijā uz 2030.gadu tika prognozēts – uz diviem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem būs 1 pensionārs.Latvijā reāli šobrīd uz 1,4 ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir 1 pensionārs

cilvēka dzīves likumsakarīgs noslēdzošais posms

likumsakarīga, progresējoša organisma funkcionālo spēju samazināšanās un dabīgo nāves iemeslu pieaugšana atbilstoši cilvēka vecumam.

hronoloģiskā novecošana – gadu skaits kopš dzimšanas brīža (pases vecums)

sociālā novecošana – noteiktai vecuma grupai raksturīga uzvedība un lomas (ģērbšanās stils, uzvedības ieradumi, attieksme pret sabiedrību un norisēm tajā)

Bioloģiskā novecošana – vispārējās veselības un dzīvotspējas līmenis, visu funkciju stāvoklis. Tagadnes pozīcija iespējamā dzīves ilguma kontekstā

Psiholoģiskā novecošana – indivīda spēja adaptēties, pieskaņot savu uzvedību apkārtējās vides prasībām. Psiholoģisko vecumu iespaido kā bioloģiskie, tā arī sociālie faktori, kā arī adaptēšanās spējas, ko ietekmē atmiņa, iemācīšanās spēja, intelekta līmenis, prasmes, jūtas, motivācijas, emocijas

Vecums ir stāvoklis, kad personai zūd interese par jaunām lietām un pieaug grūtības orientēties tagadnē

Veselība vecumā atkarīga no līdzsvara, kāds veidojas starp indivīda resursiem – fiziskajiem un personības, un ārējiem apstākļiem

Nozīmīgi – spēt tikt galā ar dzīves uzdevumiem

tas nodrošina – līdzsvaru starp indivīda paša cerībām, priekšstatiem un ārējiem apstākļiem

biopsihosociāls fenomens

holistiska (veseluma) pieeja visam, kas saistīts ar novecojošu personu!

• kopējās likumsakarības un fundamentālie mehānismi,

• individuālās īpatnības

Dabīga novecošanās – noteikts vecuma izmaiņu temps un secība, ko nosaka bioloģiskās izmaiņas, adaptācijas un regulācijas iespējas

Priekšlaicīga (paātrināta, patoloģiska) novecošanās – agrīnāka vecuma izmaiņu parādīšanās vai to izteiktāka izpausme

Priekšlaicīgu novecošanos raksturo: paātrināta nogurdināmība, agrīnas atmiņas un emocionālās sfēras izmaiņas, reproduktīvās izmaiņas, adaptācijas iespēju samazināšanās, sirds – asinsvadu, elpceļu un citās sistēmās

Palēnināta (retardēta) novecošanās – ilgdzīvotāji

Cilvēka genomā ~ 28 000 gēnu

Regulējošie gēni – neliels skaits

«Metuzāla gēnu» kombinācija – ilgdzīvotāji. Šo kombināciju sastop 1 no 10 000 iedzīvotāju

Pat sīkas gēnu mutācijas var pagarināt dzīvildzi

mūža ilgums ir ģenētiski ieprogrammēts, un to salīdzina ar pulksteni, kuram noteiktā stundā ir uzlikts zvans

Pastāv formulas konkrēta indivīda mūža ilguma aprēķiniem saistībā ar senču nodzīvoto gadu skaitu

VITAUKTSVITAUKTS – procesu kopums, kas stabilizē organisma dzīvotspējas, paaugstina tā izturību (stiprību). Tā ir dzīvo sistēmu bojājumu profilakses sistēma

Vecuma attīstība – ETAĢENĒZEETAĢENĒZE – tā ir divu pretspēku – novecošanās un vitaukta – savstarpējās mijiedarbības rezultāts

Heterotopija – novecošanas procesa izteiktamības atšķirības dažādos orgānos, kā arī viena un tā paša orgāna dažādās struktūrās

•molekulāro,• zemšūnu,• šūnu,• sistēmu,•vienota organisma.

Hronobioloģiskās izmaiņas – korelē ar astronomisko laiku (jo garāks indivīda mūžs, jo šīs izmaiņas izteiktākas (piemēram, saistaudos, asinsvados))

Ontobioloģiskās izmaiņas – korelē ar bioloģisko vecumu (piemēram, olbaltumvielu biosintēzes neirohumorālā regulācija)

Organisma novecošana pamatlikumsakarība ir adaptācijas – regulācijas spēju samazināšanās

Bez pārtikas cilvēks var iztikt 50 dienas un vairāk.

Bez ūdens – pāris dienas.Cilvēka audos ~ 65% ūdens (30 – 50 litri):• 65% atrodas šūnās (20 – 25 litri),• 35% ārpus šūnām (15 – 20 litri).5 – 5,5 litri – asinsvados.2 litri – limfvados.Pārējais – kuņģa sekrēts (3 litri), siekalas (0,5 –

2 litri), muguras smadzeņu un smadzeņu šķidrums (0,13 – 0,2 litri).

Novecošanas gaitā cilvēks zaudē ~ 15% šķidruma.

• Olbaltumvielu biosintēzes traucējumi izraisa šūnu funkciju traucējumus.

• Olbaltumi: fermenti, daudzi hormoni, šūnu receptori, kanālu jonu membrānas, muskuļšūnu saraušanās elementi u.c.

• Olbaltumvielu sintēzes aktivācija nodrošina šūnu darbības pastiprināšanos.

• Vecumā sašaurinās olbaltumvielu biosintēzes stimulācijas diapazons.

Cilvēks ir “ūdens manta”, cilvēks ir daudzu dažādu

augsti organizētuolbaltumvielu klumpucis

ūdenī !

I. Vecāka gadagājuma pacientiem nemēdz būt izolēti vienas orgānu sistēmas bojājumi – jebkuras sistēmas patoloģija veicina vairāk vai mazāk izteiktu visa organisma reakciju.

II. Būtiska individuāla pieeja organisma vienotības kontekstā.

III.Vecums nav slimība, taču, cilvēkam novecojot, pieaug slimību risks.

IV. Vairāku slimību līdzās pastāvēšana apgrūtina diagnostiku

(īpaši diferenciāldiagnostiku) un ārstēšanu.

V. Slimības, kas vecāka gadagājuma pacientiem attīstās jatrogēnijas rezultātā (neadekvāti saprasts ārsts, nepareizi lietotas zāles u.c.).

VI. Veiksmīgu pacienta un ārsta sadarbību nodrošina labs psiholoģiskais kontakts, ievērojot deontoloģijas principus.

VII. Vecumā būtiska ir primāra un sekundāra profilakse, riska faktoru novēršana vai vismaz korekcija.

VIII. Sekmes ārstēšanā nodrošina pacienta līdzestība un spēja kontrolēt zāļu lietošanu noteiktajā laikā un parakstītajās devās, kas vidēji ir 1,5 – 2 reizes mazākas kā pacientam spēka gados.

IX. Akūtos stāvokļos savlaicīgi izlemt par ķirurģiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību.

X. Ārstējot vecāka gadagājuma pacientus, savlaicīgi un adekvāti jāizmanto fiziskās un psiholoģiskās rehabilitācijas iespējas.

XI. Mūsdienu geriatrijas galvenie uzdevumi ir:

• novērst patoloģiju, ja tas ir iespējams;• mazināt vai novērst hronisku slimību

aktivizāciju;• uzlabot veca cilvēka fizisko un psihisko

stāvokli, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku dzīves kvalitāti, komfortablu funkcionēšanu apkārtējā vidē un sabiedrībā.

• Bezmiegs (miega traucējumi)• Urīna nesaturēšana• Aizcietējumi• Nelaimes (traumu) gadījumu risks

• Guloša veca cilvēka aprūpe

... process, kurā tiek optimizētas veselības, līdzdalības un drošības iespējas, lai cilvēkiem novecojot, uzlabotos dzīves kvalitāte. Aktīva novecošana attiecas gan uz invalīdiem, gan citām sociālajām grupām

Tā ļauj cilvēkiem īstenot savu fiziskās, sociālās un garīgās labklājības potenciālu visas dzīves laikā un piedalīties sabiedrības dzīvē atkarībā no savām vajadzībām, vēlēšanās un spējām, nodrošinot pienācīgu aizsardzību, drošību un aprūpi tad, kad viņiem nepieciešama palīdzība.

Active ageing , Ženēva, PVO, 2002

• pusmūža persona un sabiedrības attīstība

• labas veselības saglabāšana visa mūža garumā

• darbības, kas nodrošina nosacījumus cilvēka attīstībai visas dzīves garumā

Pirmā prioritāte var būt sasniegta tikai ar nosacījumu, ka visai sabiedrībai ir iespēja dot ieguldījumu sabiedrības attīstībā, vienlaicīgi izmantojot ekonomiskās izaugsmes un sabiedrības attīstības augļus

Otrā prioritāte – lai saglabātu labu veselību mūža garumā, jāapvieno sabiedrības, valsts un indivīda centieni.

Katrs cilvēks ir personīgi atbildīgs par veselīga dzīvesveida izvēli, savukārt valstij jānodrošina nosacījumi, kuri ir labvēlīgi katra iedzīvotāja izvēlei

Trešā prioritāte – iekļauj sevī darbības, kas nodrošina nosacījumus cilvēka attīstībai visas dzīves garumā.

Tam nepieciešama sadarbība starp paaudzēm, iedzīvotāju sociālajām grupām, pilsētām un laukiem.

Jāplāno lielākas izmaksas pensijām, veselības aprūpei un atbalstam ilgtermiņā.

Nepieciešama sabiedrības adaptēšanās jaunajai situācijai.

Tas ir iespējams, jo sabiedrības novecošana ir paredzams un pakāpenisks process.

Mainās attiecības starp paaudzēm. Attieksme pret vecāka gadagājuma

personām jāpārvērtē.Novecošanas process jāuztver kā

izaicinājums nevis problēma.

Novecošana piešķir priekšrocības stimulēt sabiedrību, izmantojot vēl neizmantoto sabiedrības potenciālu.

Cilvēki vecumā ir uzkrājuši ievērojamu zināšanu, meistarības un pieredzes apjomu, kas var kļūt un kam jākļūst par milzīgu ieguldījumu sabiedrības dzīvē.

Novecošana liek sabiedrībai apzināt efektīvākas sistēmas un instrumentus.

Tipisks piemērs: atteikšanās no dārgās aprūpes speciālās iestādēs par labu mājas aprūpei.

Galvenās problēmas: darba spēka problēmas, demogrāfiskā un ekonomiskā slodze.

Papildus grūtības: cilvēka cienīgs pensionāru nodrošinājums, pensionēšanu vecuma palielinājums, nepieciešamība izveidot un atbildīgi strādāt ar novecojošās paaudzes vajadzību reģistru, veselības problēmas un veselības aprūpes izmaksas, sociālā atbalsta programmu īstenošana, piederības, līdzdalības un pielietojuma nodrošināšana senioriem.

Aktīva novecošana ir aktīvās dzīves pagarināšana, tā ir indivīda spēja dzīvot pilnvērtīgi un aktīvi maksimāli ilgi.

Aktīvas novecošanas koncepcija ir vērsta uz vecāka gadagājuma cilvēku aktīvu dzīvi dažādās dzīves sfērās: privātajā, ģimenes, sociālajā un profesionālajā dzīvē.

Aktīvas novecošanas veicināšana ir attiecināma uz visām vecuma grupām, jo novecošana ir process visas dzīves garumā.

Aktīva, veselīga un cieņpilna novecošana nozīmē labvēlīgu priekšnoteikumu radīšanu, lai nodrošinātu senioriem iespējas būt darba tirgū, mazināt sociālo atstumtību, sniegt iespējas aktīvi līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē, nepieļaut sociālo atstumtību.

• pielāgot darba vidi un uzlabot darba drošību,

• veidot pieejamu vidi un infrastruktūru,

• izskaust negatīvus ar vecumu saistītus stereotipus un vecuma diskrimināciju,

• izveidot pieejamu, efektīvu un kvalitatīvu veselības aprūpi,

• izveidot mūžizglītības sistēmu vecāka gadagājuma darba ņēmējiem konkurētspējas nodrošināšanai darba tirgū,

• nodrošināt adekvātus sociālās aizsardzības sistēmu.

I. Veselīga novecošana dzīves gaitā

II. Novecojošiem iedzīvotājiem piemērotas veselības un ilgtermiņa aprūpes sistēmas

III. Atbilstoša videIV. Pētījumu un pierādījumu

bāzes stiprināšana

V. Pieci prioritārie intervences veidi:• kritienu novēršana• fiziskās aktivitātes veicināšana• senioru vakcinēšana un infekcijas

slimību novēršana• valsts atbalsts aprūpei, tostarp

mājas aprūpei un pašaprūpei• geriatrijas un gerontoloģijas

resursu palielināšana veselības un sociālās aprūpes personāla vidū

Sociālā iekļaušanās: • piederība• līdzdalība• noderīgums

Senioru aktivitātes klubos interešu grupās, sporta aktivitātēs, mūžizglītībā, brīvprātīgajā darbā, nevalstiskajās organizācijās, Sarkanā Krusta dažādās aktivitātēs un programmās.

• dzīves stils• individuālo resursu treniņš un kapacitātes uzturēšana

• fiziskā aktivitāte• ēšanas paradumi• kaitīgie ieradumi• nelabvēlīgo ietekmju identifikācija un iespējas to reducēšanai vai likvidācijai

Individuāli – vecāka gadagājuma personu pilnvērtīga dzīve

Valstiski – novecojošas sabiedrības attīstības stratēģija

Sabiedrībai – vecāka gadagājuma personu kompleksas (veselības un sociālās) aprūpes stratēģija

Vecāka gadagājuma iedzīvotāju aprūpes plānošana!

• ģenētiskais kods

• dzīves stils

• dzīves kvalitāte

Kustība ir dzīvība, dzīvība ir kustība!

Domāt pozitīvi!

Meklēt, atrast un prasmīgi pielietot sevis harmo-

nizēšanas avotus!

Būsim jauni!