Novadnieciskās

rakstniecības popularizēšana Liepājas Centrālajā zinātniskajā

bibliotēkā

Autore: Indra Latvele19.07.2012

* Reģionālisms literatūrā – jautājums par

identitāti

* Mēs esam daļa no globālā un daļa no lokālā

* Rakstnieki izsaka sava laika cilvēku būtību“Vispirms es laužu kāpu miezi,

Lai tas pār visām puķēm izslejas,

Kā simbols šajā krastā dzīvošanai

Ar sīkstumu, ar noturību saknē”.

(Olafs Gūtmanis).

Liepājas CZB elektroniskā datubāze

“Novadpētniecība”

Apjoms – 126 809 ieraksti

Literatūrzinātne – 10 985 ieraksti

Visa pamatā ir rakstnieku – novadnieku

apzināšana un bibliogrāfijas par viņiem

apkopošana

Datubāze ir arī pamats bibliogrāfisko

rādītāju un izstāžu veidošanai

Izstādes rakstniekiem – novadniekiem

Abonementā

2011 * Rakstniekam Ērikam Kūlim – 70

2010 * Kurzemniekam Jēkabam Janševskim –

145

2009 * Vinifreda Krauča tulkotās grāmatas

2008 * Dzejas dienu viesis Liepājā – Mārtiņš

Freimanis

* Liepāja Latvijā : dzeja un proza

2007 * “Mīlot cilvēkus, dzīvi un dzeju” : Mirdzai

Ķempei - 100

Humanitāro zinātņu lasītavā

2011 * Liepājas literātu jaunākais devums

* Izstāde par Daigu Dzilnu grāmatas “Likteņvēju šūpolēs” atvēršanas svētkos

* Ēriks Kūlis – Liepājas patriots un mīlestības bruņinieks

2010 * Liepājas dzejniecei Dzidrai Šmitei – 80

* Pastariņa prēmijas un Jāņa Baltvilka balvas ieguvējam Mārim Rungulim – 60

* Dzejniekam Mārim Čaklajam – 70

* Liepājas dzejniecei Dzintrai Zorgevicai - 50

Turpin.

2009 * Dzejniekam Jānim Peteram – 70

* Skarbajam jūras romantiķim Egonam Līvam – 85

2008 * Liepājas dzejnieki mūzikā

2007 * Dabas izjūtas Olafa Gūtmaņa dzejā,

stāstos, atmiņās

* Dzejniecei Mirdzai Ķempei – 100

* Edvīns Tauriņš – spīvais un neatkarīgais

liepājnieks

* Mīlestības dziesminiekam un brīvības karotājam

Modrim Zihmanim – 80

Rakstnieks Ēriks Kūlis iepazīstas ar

savai daiļradei veltīto izstādi

Literārie pasākumi bibliotēkāGrāmatu atvēršanas svētki

Valda

Rūmnieka un

Andreja Miglas

vēsturiskā

romāna

“Viestura

zobens”

atvēršana

Humanitāro

zinātņu lasītavā

2012.g. 2.aprīlī

Ērika Kūļa grām. “Mūsu mīlestības krāsas”

atvēršana Humanitāro zinātņu lasītavā

2011.g. 25.augustā

Pasaku grāmatas

“5 mēs un

Minhauzens”

atvēršana LCZB

filiālē “Varavīksne”

2011.g. 31.maijā

Darbus caurstrāvo

neizsīkstoša labestība,

vitalitāte, sirsnīgs un

neaizskarošs humors

Daigas Dzilnas (īst.v. Mirdza Gūža)

dzejas krāj. “Likteņvēju šūpolēs”

atvēršana Humanitāro zin. las. 2011.g. 7.jūl.

Antona Kreica grāmatas “Stāsti ar pulvera,

Atmodas un mīlestības smaržu” atvēršana

LCZB Reģionālajā māc. centrā 2011.g. 29.apr.

“Es gribu savu laiku

nodzīvot

Un laika saldās važas

just,

Jo, tikai savu laiku

mīlot,

Sirds pukstēt

nepiekūst”.

(Antons Kreics).

„Rakstu” 3.sēj. atvēršana

2010.g. 22.okt.

Rakstnieku autorvakari un jubileju

pasākumi

Dzejnieka Ādolfa Gaujieša autorvakars

Humanitāro zinātņu lasītavā 2009.g. 7.martā

Modra Zihmaņa autorvakars “Vēstules

Margrietiņai” LCZB Reģionālajā māc. centrā

2007.g. 6.sept.

Rakstniekam Edvīnam Tauriņam – 70

LCZB Reģion. māc. centrā 2007.g. 14.dec.

Literārā žurnāla “Helikons” atvēršanas

svētki Humanitāro zinātņu lasītavā

Liepājas literātu un radošo mūziķu kluba

žurnāls tiek izdots kopš 2002.gada janvāra.

Klubā darbojas ~ 30 biedri – literāti un mūziķi.

Gadā tiek izdoti 2 žurnāla numuri.

Dzejas dienu pasākumi ar Liepājas

autoru piedalīšanos

Līdztekus tradicionāliem pasākumiem, nemitīgi

notiek arī novatoriski meklējumi

Sarīkojums “Satikšanās” uz kuģa “Namejs”

2007.g. 5.sept.

“Zelta Dzejnieks” : dzejas un mūzikas šovs

Rožu laukumā 2007.g. 7.sept.

“Dzeja rada mīlestību…” : jauno literātu tikšanās ar

klausītājiem Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā 2008.g.

10.sept.

Dzejnieku saiets “Poēzijas dārzs” Liepājas

muzeja Skulptūru dārzā 2008.g. 12.sept.

Dzejas brokastis uz kuģa M-5 “Viesturs” 2009.g.

9.sept.

Piemiņas izstāde Liepājas muzejā un 70.dz.d. atcere

LLBN tulkotājam Vinifredam Kraučim 2009.g.17.sept.

Bibliogrāfiskie rādītāji sērijā

“Liepājas literāti – jubilāri”

Tiek izdoti kopš 1981.gada

Līdz šim izdoti 9 rādītāji – 7 literātiem

Sandra Vensko – 2008.gadā

Ēriks Kūlis – 2001. un 2011.gadā

Māris Rungulis – 2000.gadā

Vinifreds Kraučis – 1999.gadā

Edvīns Tauriņš – 1998.gadā

Modris Zihmanis – 1997.gadā

Olafs Gūtmanis – 1981. un 1997.gadā

Sandra Vensko

(īst.v. Sandra Alksne)

Raksta dzeju, prozu, lugas

Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 2004.gada

Latvijas Dramaturgu ģildē kopš 2005.gada

Latvijas Rakstnieku savien. Liepājas nodaļas vadītāja

Latvijas Rakstnieku savienības Valdes locekle,

vada savienības Ekspertu komisiju

Izdotas ~ 10 grāmatas

Apbalvojumi: Luga “Mārča” godalgota KM lugu

konkursā, garstāsts “Vāvere” uzvarējis bērnu un

jauniešu literatūras konkursā “Baltā Vilka grāmatas”

Par Liepāju savā dzejā raksta :

“… saldie piekrastes kuģi

nāk karavānās uz mājām

caur jūras vārtiem nārstot

un izkraut tev zeltu pie kājām”

Sandra Vensko

(dzejas krāj. “Sudraba putns” Liepāja : LiePA, 2001)

Ēriks Kūlis

Raksta prozu

Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 1975.gada

Izdotas ~ 40 grāmatas

Apbalvojumi: Vairākkārt prēmēts stāstu konkursos,

Gada liepājnieks`2009, pirmais Egona Līva piemiņas

balvas “Krasta ļaudis” ieguvējs

Garais stāsts “Nobela prēmija mīlestībā” 1984.g.

ekranizēts ar nosaukumu “Parāds mīlestībā”

Ēriks Kūlis raksta :

“Es gribu runāt par cilvēkiem, kuri dzīvo, strādā

un mīl Bārtas krastos.”

Plašākā nozīmē… Latvijā. Liepājas un Nīcas

ainavas, kurzemnieciski sīkstie, kolorītie

varoņi un nīceniekiem raksturīgā valoda ir

paliekoša vērtība latviešu literatūrā ne tikai

Liepājas puses ļaudīm.

Māris Rungulis

Raksta dzeju un prozu,

veidojis bērnu folkloras krājumus

Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 1988.gada

Izdotas ~ 30 grāmatas

Apbalvojumi: Pastariņa prēmija, garstāsts “Sirsniņsalas”

iekļauts starptautiskās Bērnu un jaunatnes grāmatu

padomes (IBBY) Goda sarakstā, Lauku bibliotēku

atbalsta biedrības Lielā lasītāju balva, Jāņa Baltvilka

balva, godalgots konkursos “Preses nama grāmata”

un “Baltā Vilka grāmatas”

Par nojaušamo Liepājas klātbūtni rakstnieka

mākslinieciskās literatūras darbos:

“Mana garstāsta “Laima” galvenā varone ir jūrmalas bērns, un Dagnija Zigmonte, šo sacerējumu izdevniecībai “Liesma” recenzējot, izteica nožēlu, ka autors velti nesaucot Liepāju vārdā, jo tāpat pēc detaļām un noskaņas esot skaidrs, par ko stāstīts. Man tas bija kā medusmaize, kā pagājušā nostaļģisks turpinājums. Tātad esmu palicis dzīvot Liepājā – vismaz detaļās un noskaņā!”

(Māris Rungulis “Turēt aiz astes laiku” Rīga : Zvaigzne

ABC, 2010)

Vinifreds Kraučis

(1939 – 2005)

Tulkotājs

Latvijas Rakstnieku savienībā ticis uzņemts 1985.gadā

Tulkojis no 11 slāvu valodām un vācu valodas, kuras apguvis pašmācības ceļā. Tulkojis arī

no latviešu valodas krievu valodā.

30 gados pārtulkojis 57 grāmatas

Tulkojumiem teicama kvalitāte un vijīga latviešu valoda

Edvīns Tauriņš

Raksta dzeju, prozu un lugas

Izdotas 6 grāmatas

Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 1992.gada

Apbalvojumi: RS un žurnāla “Karogs” romānu konkursā

īpašā balva par romānu “Grēcinieka sirdspuksti”,

prēmēti arī vairāki stāsti, ar panākumiem piedalījies

radiokonkursos – gan ar stāstiem, gan lugām.

Darbos atklājas psiholoģiski motivēti, kolorīti raksturi,

smalki dzīves vērojumi

Par Liepāju savā dzejā raksta :

“Tie, kas logā maigu ezeru redz –

Raudu stallīti, varžu piekurkstētu –

Tie jūt kalmju smaržu kā Persiju

Līdz pat durvīm uznākam.”

Edvīns Tauriņš “Liepājas barkarola”

(no Liepājas literātu dzejas kopkrājuma “Krizdoļu ķocis”

Rīga : Jumava, 2004.)

Modris Zihmanis

Raksta dzeju un prozu

Izdotas 12 grāmatas

Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 1994.gada

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, virsnieka pakāpe,

Goda zīme “Lāčplēsis”, LR aizsardzības ministra

apbalvojums “Atzinības Goda Zīme”, Barikāžu

dalībnieka un “Zemessardzei 15 gadi” medaļas

“Modris Zihmanis ir dzejnieks un rožu audzētājs. Viņam

ir akadēmiskā izglītība cilvēcībā” (Olafs Gūtmanis).

Par Liepāju savā dzejā raksta :

“pa Kūrmājas koku zariem kāpj saule

esmu pārnācis mājās

kaparā mazgājas jūra

kāpu skanstis savos pagrabos

vēl kuršu dālderus glabā

un Pērkones plikainēs

tāpat kā senāk

ar zvaigznēm saziedas sudraba smilgas”

Modris Zihmanis “Pārnākšana”

(no dzejas krāj. “Tēvzemei un jaunībai” Liepāja, 2000)

Olafs Gūtmanis

Raksta dzeju un prozu

Izdotas ~ 20 grāmatas,

“Raksti” piecos sējumos

Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 1973.gada

Tulkojis arī cittautu literātu darbus - gan dzeju,

gan lugas, kas iestudētas Liepājas teātrī.

Apbalvojumi: Goda liepājnieks (kopš

2005.gada), Lāčplēša ordeņa medaļa

Par Liepāju savā dzejā raksta :

“Ja gribi Liepāju izspēlēt,

Spēlē uz asfalta, spēlē uz bruģa,

Spēlē uz ostmalas akmeņiem,

Spēlē uz laivām, jahtām un kuģiem,

Spēlē uz dzintara gredzeniem”

Olafs Gūtmanis “Liepājai IV”

(“Raksti” 2.sēj. Liepāja: LiePA, 2007)

Olafa Gūtmaņa “Raksti” 5 sējumos

Liepāja : LiePA (2006-2012)

Raksti ir atskats uz rakstnieka radošās darbības

ceļu pusgadsimta garumā. Izdoti ar Liepājas

pils. Domes, Valsts Kultūrkapitāla fonda u.c.

atbalstītāju palīdzību. Projekta darba grupas

vad. Sandra Vensko, rakstu sastādītājs Olafa

Gūtmaņa daiļrades pētnieks, LiePU

Kurzemes Humanitārā institūta direktors, prof.

Edgars Lāms, bibliogrāfisko norāžu

sastādītāja Indra Latvele, māksl. Uldis

Baltutis, fotogrāfs Varis Sants

Sandra Vensko par Olafa Gūtmaņa

daiļrades nozīmīgumu Liepājai:

“Kaut kas liepājniecisks Olafa Gūtmaņa daiļradē

pavīdēs vienmēr. Tā varbūt būs dzintara

atblāzma, pilsētas vaibsti, ielu nosaukumi un

notikumi. Vienalga – Liepāja bez viņa

literatūras būtu kā jūra bez sāls. Tāpat kā

grāmata bez attieksmes ir tikai pusgrāmata.

Savā 86.gadskārtā iegājis, kursis Olafs

Gūtmanis pasacījis par mums vairāk nekā

viens cilvēks spēj savā dzīvē izdzīvot dienas

un gadus.”

Nobeigumā Olafa Gūtmaņa sacītais par

liepājniekiem:

“Izteiktā vairākumā esam lokālpatrioti ar asu un

smeldzīgu dzimtās vietas izjūtu. Reizēm

pārmēru lepojamies, ka esam liepājnieki. Bet

lielākoties šīs lepnuma jūtas attaisnojas –

mēs patiešām esam savdabīgi un dzīvojam

īpatnā pilsētā. Starp ezeru un jūru. Pie

atklātas jūras. Vienā no jūrmalām, kur

Latvijas piekrastē visbagātāk pieskalo

dzintaru. Dzintarkrastā.”

Paldies, ka uzklausījāt !

Īpaša pateicība kolēģēm Gintai Kaņeckai,

Mirdzai Morozovai, Kristīnei Stuļģei,

Baibai Paškus, Andrai Kāpiņai, Skaidrītei

Smilkts par sniegto atbalstu prezentācijas

veidošanas gaitā.

Paldies arī fotogrāfēm Marlēnai Kapitonovai

un Zigrīdai Knostenbergai.