nodokļu sloga salīdzinošā analīze baltijas valstīs

Nodokļu sloga salīdzinošā analīze Baltijas valstīs

Konference: Uzņēmējdarbības vide Baltijas valstīs

Diāna KļuškinaVecākā nodokļu menedžere2011. gada 14. oktobris

Saturs1. Salīdzinošā analīze par nodokļu ieņēmumiem Baltijā:

• Tiešie nodokļu,• Netiešie nodokļi

2. Nodokļu salīdzinājums3. Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanai:4. Inovatīvi risinājumi5. Diskusijas

Baltijas valstu nodokļu ienākumi 1. pusgadā*

2,24 2,23 2,272,59

2,35

2,77

3,563,23

3,52

0

0,5

1

1,5

2

2,5

3

3,5

4

2009 2010 2011

Igaunija

Latvija

Lietuva

* Milj. EUR

545

794865

601 610537

81 123

584 631

0

200

400

600

800

1000

2010 2011

IIN

UIN

PVN

VSAOI

Pārejie nodokļi

* Milj. EUR

Nodokļu ieņēmumi Latvijā (1. pusgadā)*

Nodokļu ieņēmumi Latvijā (1. pusgadā)*

* Milj. EUR* Milj. EUR

2011.gads (1.pusgads)

545

123

630866

610

IIN

UIN

PVN

VSAOI

Pārējie nodokļi

Nodokļi ienākumi Igaunijā (1.pusgadā)*

322 306

89 6797

923

839882

16 30 20

320358 347

322

621615565

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1000

2009 2010 2011

IIN

UIN

PVN

VSAOI

NĪN

Pārējie nodokļi

* Milj. EUR

Nodokļi ienākumi Lietuvā (1.pusgadā)*

91 97

1635

13971481

56 60 68

506446 440

155124156

198

1280

10991017

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2009 2010 2011

IIN

UIN

PVN

VSAOI

NĪN

Pārējie nodokļi

* Milj. EUR

Nodokļu ieņēmumu salīdzinājumsTiešie nodokļi

UIN - ekonomikas lejupslīdes apstākļos samazinājās uzņēmumu peļņa, attiecīgi arī UIN ieņēmumi budžetā. 2011 neliela augšupeja. Būtu pārskatāma UIN atvieglojumu lietderība un zaudējumu izmantošanas ierobežojumi.

IIN - ekonomikas lejupslīdes apstākļos samazinājās atalgojuma apmērs, liels bezdarba procents, aplokšņu algas, attiecīgi samazinās ieņēmumi arī budžetā. Latvijas IIN slogs nav būtiski lielākais starp Baltijas valstīm, tomēr ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, šī nodokļa sloga tālāka paaugstināšana nebūtu lietderīga. Tas izraisītu darbaspēka sadārdzināšanos un veicinātu ēnu ekonomikas attīstību.

NĪN – lai gan veiktas būtiskas izmaiņas, un visdrīzāk tā slogs palielināsies. Fiskālā ietekme no šī nodokļa kopumā nav īpaši liela.

Nodokļu ieņēmumu salīdzinājumsNetiešie nodokļi

PVN – ietekmē patēriņa cenas un arī patēriņu apjomu. PVN likmes šobrīd ir vienas no augstākajām ES. Lai gan 2009.gadā tās tika paaugstinātas par 3 procentpunktiem, tas pilnība nespēja kompensēt nodokļa ienākumu kritumu, kas saistīts ar iekšējā pieprasījuma samazināšanos.

Akcīzes nodoklis - akcīzes nodokļa politika galvenokārt tika īstenota akcīzes nodokļa likmju saskaņošanai ar ES prasībām. Akcīzes likmju palielināšana sekmēja stabili augstu akcīzes nodokļa ieņēmumu pieauguma tempu 2008.gadā, tomēr akcīzes likmju palielinājums gandrīz visām akcīzes precēm, kā arī kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmēja preču realizācijas apjoma straujo kritumu, salīdzinot ar 2008.gada rādītājiem, kā rezultātā akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās. Daļēji akcīzes preču realizācijas kritums ir izskaidrojams arī ar nelegālo akcīzes preču tirdzniecību.

Nodokļu salīdzinājums

Standarta likme Samazinātā likme

Latvija 22% 12%

Lietuva 21% 9%

Igaunija 20% 9%

Pievienotās vērtības nodoklis Baltijas valstīs

Client name - Event - Presentation title

Ienākumu veidi

• Ienākums no komercdarbības – ražošana, tirdzniecība, pakalpojumi

• Pasīvie ienākumi – dividendes, procenti, samaksa par intelektuālo īpašumu

• Darba alga/individuālie pakalpojumi – fiziska persona saņem samaksu par darbu/pakalpojumiem

• Citi ienākumi

Nodokļu salīdzinājumsUzņēmumu ienākuma nodoklis Baltijas valstīs

Standarta likmeSamazinātā

likme/mikrouzņēmumu ienākumu nodoklis

Zaudējumu pārnešana

Latvija 15% 9% 8 gadi

Lietuva 15%5%

mazie un vidējie uzņēmumi

Neierobežoti

Igaunija 0; 21 - -

Nodokļu salīdzinājumsDarba algas nodokļi Baltijas valstīs

Darba ņēmēja VSAOI*

Darba devēja VSAOI*

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Latvija 11% 24.09% 25%

Lietuva 3% 27.98% 15%

Igaunija 2.8% 34,4% 21%

Nodokļu salīdzinājumsIedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodoklis no kapitāla Baltijas valstīs

Standarta likme

Dividendes

Procentu ienākums

(tajā skaitā

depozītu %)

Ienākums no ieguldījumiem

privātajos pensiju fondos

Ienākums no dzīvības

apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu)

Latvija 25% 10% 10% 10% 10%

Lietuva

15% 20% 0%* / 15%

15% / 0% (ja līgums ar pensiju fondu ir

vismaz 5g; izmaksa notiek pēc vismaz pēc

5g.kad saņēmējs ir pensijas vecumā)

15% / 0% (ja ievēroti vairāki

nosacījumi)

Igaunija

21% 0%0%** / 21%

21%/ 10% (no ES vai EFTA valstīs reģistrētiem

pensiju fondiem)21%

*- procentiem no vērtspapīriem; kredītiestāžu depozītu procentiem; procentiem par aizdevumiem, kas atmaksāti ne ātrāk kā pēc 366 dienām.

** - procentiem, kas saņemti no ES vai EFTA valstīs reģistrētām kredītiestādēm vai no ārvalstu kredītiestāžu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas reģistrētas ES vai EFTA valstīs.

Nodokļu salīdzinājumsIedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodoklis no kapitāla pieauguma

Standarta likme

IIN likme ienākumam no

nekustamā īpašuma

pārdošanas


kapitāldaļu pārdošanas


vērtspapīru pārdošanas

Latvija 25%

15%(izņemot no NĪ, kas

īpašumā 60 mēnešus un 12 mēnešus līdz atsavināšanai ir

deklarētā dzīvesvieta)

15%

15% (izņemot ienākumu no ES un EFTA valstu un

pašvaldību parādzīmēm)

Lietuva 15%

15%

(izņemot mājokļa pārdošanu un NĪ pārdošanu, kas īpašumā vismaz 3g. un NĪ pārdošana nav personas saimnieciskā darbība)

15%(izņemot, kas īpašumā

ilgāk par 366 dienām un personai ir piederējuši ne

vairāk kā 10% no attiecīgā uzņēmuma

kapitāla 3g.periodā pirms kapitāldaļu atsavināšanas

gada beigām)

15%(izņemot, kas īpašumā

ilgāk par 366 dienām un personai ir piederējuši ne vairāk kā 10% no attiecīgā uzņēmuma kapitāla 3g.periodā pirms vērtspapīru

atsavināšanas gada beigām)

Igaunija 21%

21%(izņemot mājokļa pārdošanu, kas ir

pastāvīgā dzīvesvieta, un vasarnīcu pārdošanu, kas īpašumā ilgāk nekā 2g.)

21%(izņemot ienākumu no kapitāla daļu apmaiņas

kompāniju reorganizācijas,

apvienošanās vai sadalīšanās rezultātā)

21%

Nodokļu salīdzinājumsNekustamā īpašuma nodoklis Baltijā Objekts Nodokļa likme

Latvija

- Zeme, saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas, inženierbūves

- Neapstrādāta lauksaimniecības zeme

- Dzīvojamās mājas un dzīvokļi

-1.5% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokļa maksājums LVL 5 par katru objektu.

-3% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokļa maksājums LVL 5 par katru objektu.

-0.2-0.6% no kadastrālās vērtības par dzīvojamām mājām un dzīvokļiem un minimālais nodokļa maksājums LVL 5 par katru objektu.

Lietuva

- Zeme- Saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas

-Zeme: 1,5% no zemes vērtības, kuru nosaka valdība.

- Ēkas: 0,3%-1% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā. Pašvaldībai ir tiesības noteikt samazinātu likmi vai atbrīvojumu no nodokļa.

Igaunija

-Zeme

0.1%-2.5% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā. Zemei, uz kuras ir ierobežota saimnieciskā darbība, ar valdības lēmumu var tikt piemērots likmes samazinājums par 25%, 50% vai 75%.

Nodokļu salīdzinājumsIeturējuma nodoklis no dividendēm

ES / EEZ

Valsts, ar kuru noslēgta nodokļu

konvencija

“Melnā saraksta” valsts

(ofšors)

Standarta likme

Latvija 0% 5% / 10% 10% 10%

Lietuva 0% 5 – 15% 15% 20%/0%

Igaunija* 0% 5 – 15% 21% 21%

•Igaunijā nepastāv ieturējuma nodoklis no dividendēm ierastajā izpratnē; dividenžu izmaksa tiek aplikta ar peļņas izmaksas nodokli, kas 2011.gadā ir 21% no bruto izmaksām.

•Lietuvā likme atkarīga no īpašumā esošo daļu/akciju procenta un ilguma

•Ja konvencija paredz augstāku nodokļa likmi, piemēro likuma normu

Nodokļu salīdzinājumsIeturējuma nodoklis no procentiem

ES / EEZValsts, ar kuru

noslēgta nodokļu konvencija

“Melnā saraksta”

valsts (ofšors) Standarta likme

Latvija

5%

0%(no 2013.gada

jūlija)

5% / 10%

0%(ar Lietuvu)

15%

0%(nesaistītiem)

5%(bankas – saistītiem)

10%(saistītiem)

Lietuva 0% 0/5/10% 10% 10%

Igaunija 0% 5/10% 0%

0%

21% (pārsniedzot tirgus likmi)


Nodokļu salīdzinājumsIeturējuma nodoklis no samaksas par intelektuālo īpašumu

ES / EEZValsts, ar kuru

noslēgta nodokļu konvencija

“Melnā saraksta”

valsts (ofšors)

Standarta likme

Latvija

5%

0%(no 2013.gada jūlija)

5 -10% 15%

15%(par literāriem un mākslas darbiem)

5%(pārējie veidi)

Lietuva 0% 5 -10% 10% 10%

Igaunija 0% 5 - 10% 21%

21%(pārsniedzot tirgus

cenu)


Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanaiEksportu un biznesu kopumā veicinošie citi aspekti: normatīvo aktu bāzes stabilitāte; normatīvo aktu bāzes prognozējamība;Normatīvo aktu interpretācija strīdu izskatīšanas efektivitāte; taisnīga, ātra tiesa.

Nodokļu lietu izskatīšanas ilgums:12-30 mēneši 1.instances tiesā 12-18mēneši apelācijas tiesā

Secinājums: rezultātā nodokļu lieta Senātā nonāk pēc aptuveni 36-42 mēnešiem. Nodokļu lietu izskatīšanas ilgums, salīdzinot pa gadiem, nesamazinās.

Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanai stimuls peļņas ieguldīšanai uzņēmuma attīstībā:

- nodokļa maksātājs peļņu samazina par taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējās svērtās procentu likmes un pirms

taksācijas periodu nesadalītās peļņas reizinājumu. stimuls pamatlīdzekļu nomaiņai:

- Apliekamo ienākumu var samazināt par ienākumu no pamatlīdzekļa atsavināšanas, ja 12 mēnešu laikā pirms vai pēc atsavināšanas dienas tiek iegādāts funkcionāli līdzīgi izmantojams pamatlīdzeklis.

stimuls patentu un preču zīmju reģistrācijai Latvijā:- Pirms to nemateriālo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes izmaksu norakstīšanas, kuru rezultātā pēc 2009.gada 1.janvāra reģistrēta preču zīme vai patents, šo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.

stimuls jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādei:- Jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām, kas iegādātas vai izveidotas no 2009.

līdz 2013.gadam, pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēķināšanas iekārtas iegādes vai izveidošanas vērtību tajā taksācijas periodā, kurā attiecīgā iekārta iegādāta vai

izveidota, palielina, reizinot ar koeficientu 1,5. speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas teritorijas.

Atlaides / atvieglojumi / stimuli:

Atlaide 25% no ieguldījumu summas ieguldījumiem no 5-35 milj LVL;

Atlaide 15% no ieguldījumu summas ieguldījumiem virs 35 milj LVL.

Nosacījumi:

Atbalstāma nozare;

MK lēmums par ieguldījumu projektu pieņemts līdz 2013.gada 31.decembrim;

Ieguldījuma minimums 5 milj. 3.gadu laikā;

Atlaide jāizmanto 16.gadu laikā;

Tālākā «uzvedība» (nodokļu parādi, p/k samazināšana).

Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanaiLielo investīciju atlaide

Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanaiUIN izmaiņas - Latvijas konkurētspēja ES ietvaros:

UIN likmes salīdzinājums ES valstīs:

Valsts

Latvija

Lietuva

Igaunija

Malta Kipra Lielbritānija

Nīderlande

UIN likme

15% 15% 26,6% (peļņas sadales gadījum

ā)

5% (efektīvā

likme)

10% 21- 29,75%

atkarībā no apliekamā ienākuma apmēra

20 – 25,5%

atkarībā no apliekamā ienākuma apmēra

Nepieciešamās izmaiņas, lai Latvija kļūtu pievilcīga no UIN viedokļa: UIN likmes samazināšana līdz min. līmenim Eiropā, piem. Kipra 10% (opcija 12,5%); Pakāpeniski atcelt UIN maksāšanu avansā; Atlaides uzņēmumiem, kas investē R&D (šobrīd ir tikai koeficients radīto nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanaiHoldinga režīma ieviešana, samazinot nodokli kas maksājams saņemot dividendes, procentus, maksājumus par intelektuālo īpašumu, akciju atsavināšanas ienākuma atbrīvojums no nodokļa

Inovatīvu risinājumu trūkumsEiropas mazo valstu nodokļu politikas pozitīvs piemērs

Nīderlande Kipra

Malta Luksembur

ga

KAS KOPĪGS VISĀM VALSTĪM ???

Attīstīta ražošana / rūpniecība?

Ekonomiskā/finanšu krīze ?

HOLDINGA REŽĪMS!!!

SvarīgiSvarīgi - jāvērtē Eiropas mazo valstiņu nodokļu politikas veiksmes atslēgas! - jāvērtē Eiropas mazo valstiņu nodokļu politikas veiksmes atslēgas!

Inovatīvu risinājumu trūkumsIenākumu no holdinga režīma budžetā aprēķins

Izmaksas, EUR

Nīderlandes

Malta KipraLuksemburg

a

Uzturēšanās izmaksas

15 000 8 000 7 000 17 000

Kompānijas ar ārzemju kapitālu

> 13 000 ~51 320(~2 800

katru gadu)

~105 000 (~5 000

katru gadu)

15 535

Ienākumu apjoms

195 000 000410 560

000735 000 000 233 025 000

Nodokļa likme 25%

(virs 200 000 EUR)

35% 10% 28,6% (iekļaujot

municipālo)

Nodoklis 48 750 000143 696

00073 500 000 66 645 150

Datu avots: Internet vidē publiski pieejamie resursi

Inovatīvu risinājumu trūkumsLīdzīgu valstu nodokļu politikas pieredze

Neizmantota iespēja pelnīt

miljonus nodokļu ieņēmumos!!!

Holdinga režīma neesamība Latvijā

Diskusijas

Atbildība

Šajā prezentācijā ietvertā informācija ir balstīta uz vispārpieņemtajiem profesionālajiem standartiem, kā arī šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Lūdzam ņemt vērā, ka šajā prezentācijā sniedzam vispārīgu informāciju un neatsaucamies uz īpašiem apstākļiem, par kuriem mums nav precīzas informācijas, Attiecīgi šī prezentācija var tikt izmantota tikai kā norāde, un ir pielietojama kā vispārīga norāde.

Ja Jums ir pamats uzskatīt, ka mūsu izmantotā informācija nav pilnīga vai mūsu secinājumi nav precīzi, dariet to mums zināmu nekavējoties.

Mēs ceram, ka šī prezentācija sniedz atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem. Gadījumā, ja Jums rodas papildus jautājumi vai ir nepieciešama palīdzība, lūdzu dariet to mums zināmu, un mēs labprāt Jums palīdzēsim.

Kontakti

Diāna Kļuškina

Vecākā nodokļu menedžere

“BDO Zelmenis & Liberte”Zvērinātu advokātu birojsAlberta 1-2, Rīga, LV-1010Tel: (+371) 67222237E-mail: [email protected]

nodokļu sloga salīdzinošā analīze baltijas valstīs

Documents