1. Adrninis- Autovadrtajs trativais sods (izsniegts par atrurna uz SIA "X" parsniegsanu juridisko (Francija) adresi)

2. Adrninis-trativais sodspar atrurna SIA"X"

parsniegsanu(Vacija)

3. Adrninis- Lizinga trativais sods izsniedze j s par atrurna (ka turetajs parsniegsanu ir registreta (Italija) SIA "X")

4. Adrninis-tratrvais sods

SIA "X" un par atrurnaparsniegsanu autovadrtaj s

(Vacija)

5. Adrninis-trativais sods par riepu protek- Autovadrtajstora dziJurna neieverosanu (Norvegija) 6. Sods parneaprnaksaturnaksas ceJa SIA "X" izrnantosanu(ApvienotajaKaraliste)7. Adrninis-trativais sodspar rnaksasstavvietas SIA"X"

izrnantosanubez aprnaksas(Latvija)

20 / ClFINANSES

NODOK�I

Izdevurni nav saistiti ar sairnnieciskas darbibas no­drosinasanu, ja tos neatprasa no vainigas personas, kas faktiski izdarija parkapurnu. SIA "X" ir jarnaksa UIN.

Sods nav japersonifice, nav jaapliek ar IIN, ka arr nav javeic VSAOI maksajurni. Izdevurni nav saistiti ar saimnieciskas darbibas no­drosinasanu, ja tos neatprasa no vainigas personas, kas faktiski izdarija parkapurnu. SIA "X" ir jamaksa UIN.

Sods nav japersonifice, nav jaapliek ar IIN, ka arI nav javeic VSAOI maksajurni. Izdevumi na v saistiti ar saimnieciskas darbibas no­drosinasanu, ja tos neatprasa no vainigas personas, kas faktiski izdarija parkapurnu. SIA "X" ir jarnaksa UIN.

Sods nav japersonifice, nav jaapliek ar IIN, ka arI nav javeic VSAOI maksajumi. Izdevurni nav saismi ar sairnnieciskas darbibas no­drosinasanu, ja tos neatprasa no vainigas personas, kas faktiski izdarija parkapumu. SIA "X" ir jarnaksa UIN.

Sods nav japersonifice, nav jaapliek ar IIN, ka arI nav javeic VSAOI maksajurni.

Izdevurni ir uzskatarni par saistrtiern ar sairnniecisko darbibu. SIA "X" UIN nav jarnaksa.

Sodi nav japersonifice, nav jaapliek ar IIN, ka arI nav javeic VSAOI maksajurni.

Izdevumi nav saistiti ar saimnieciskas darbibas no­drosinasanu, j a tos neatprasa no vainigas personas, kas faktiski izdarija parkapurnu. SIA "X" jamaksa UIN.

Sodi nav japersonifice, nav jaapliek ar IIN, ka arI nav javeic VSAOI maksajurni.

Izdevurni nav saistiti ar sairnnieciskas darbibas no­drosinasanu, ja tos neatprasa no vainigas personas, kas faktiski izdarija parkapumu. SIA "X" ir jarnaksa UIN.

Sodi nav japersonifice, nav jaapliek ar IIN, ka arI nav javeic VSAOI maksajumi. C.

Par DIN - MK noteiku­mu Nr.677 64.punkts

NODOK�I

E-KOMERCIJA--

NODOKLU REGULEJUMS ' V - - -

SOBRIO UN NAKOTNE

SABINE VUSKANE, ZAB "COBALT" nodoklu konsultaciju vadrtaja ,

Darbojoties starptautiski, katram, arI mazam, uz9-emumam ja9-em vera administrativa rak­stura prasibas valsn, kur tas velas darboties, tostarp nodok!u piemerosanas ats:!f.iribas. Nodok!u sistemas e-komercijai izskaidrosanai un nakotne sagaidamajam parmai9-am arI ir velnts sis raksts.

ai mazinatu s�ersJus globalaja tirdznieciba, Pasaules ekonomikas foruma Davosa sogad, 25 .janvarI, 75 valstis - Eiropas Savieniba (ES) un 4 7 citas Pasaules Tirdzniecibas or-

ganizacijas (PTO) da1Ibvalstis - nolema sakt sarunas, lai ieviestu vienotus, global us noteikumus e-komer­cijas joma. Forurna tika lernts, ka butu nepieciesams noteikt vienotus noteikurnus, kas reguletu tirdzniecI­bu elektroniskaja vide, lai uzi;i.ernurniem un pircejiem nebutu japaJaujas tikai uz noteikumiern, par kuriem valstis ir vienojusas divpusejos vai regionalos tirdznie­cibas 1Igurnos.

PTO noteikurnu par e-kornerciju rner�is bus uz­labot iespejas un risinat e-komercijas problernas gan attistitajas, gan jaunattistibas valstis. Sadu kopeju no­teikumu rnerfis butu radit daudzpuseju, tiesisku regu­lejumu, uz kuru pateretaji un uz.r;i.ernurni, jo Ipasi rnazie uz.r;i.ernumi, varetu paJauties, kas atvieglotu un padarI­tu drosaku iepirksanos, pardosanu un uz.r;i.ernejdarbibu tiessaiste. Paredzets, ka jaunajiern noteikurniern butu jauzlabo pateretaju uzticesanas tiessaistes videi un ja­apkaro surogatpasts (spam e-pastus), janovers SfersJi, kas kave parrobezu tirdzniecibu, jasarnazina nodokJu slogs, javeicina dazadu e-produktu attistiba un pierne­rosana.

Sobrid ES meroga jau darbojas un tiek ieviesti ar­vien jauni uzlabojumi nodok!u sistemai, lai atvieglotu un vienkarsotu nodok!u piemerosanu (un rnaksasanu) starptautiskajai tirdzniecibai, tostarp pievienotas vertI­bas nodok!a (PVN) piemerosanai e-kornercija. Mer�is (2021.gada) nodok!u piernerosanai parrobezu elek­troniskajai tirdzniecibai ir paplasinat vienas pieturas

agenturas rezimu (mini one stop shop (MOSS) rezirns), kas sobrid tiek piernerots elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, attiecinot to uz visu e-komerciju, arI precu talpardosanas (di�tance

sales) darijurniern. Aplukosim, ko tas Isti noz1me un ka­das izmaii;i.as nodok!u piernerosana e-kornercijas jorna ir jau iesaktas un kadas - planotas.

2015.GADS: PIRWIE SOLi E-KOMERCIJA '

Pirrnie nodoklu sisternas vienkarsosanas soli e-komer-' ' cijas joma tika veikti 2015.gada, ieviesot Ipaso PVN rnaksasanas kartibu darijumos ar fiziskajarn personam (business to consumer (B2C)) elektronisko sakaru, ap­raides un elektroniski sniegtiern pakalpojumiem. Latvija Ipasa kartiba noteikta Pievienotas vertibas nodok!a liku­rna (PVN likums) 140. 1panta.

Atkapjoties no Ipasas kartibas, saska.r;i.a ar vispare­jiern PVN piemerosanas principiem uz.r;i.emumiern, kas sniedz pakalpojumus citu da1Ibvalstu personarn, kas nav PVN rnaksataji (B2C), pakalpojumu sniedzejarn ir jaregistrejas katra dalibvalstI un jaaprefina attiecigas valsts PVN par sniegto pakalpojumu, t.sk. saja valstI jasniedz PVN deklaracijas. Savukart, neskatoties uz to, ka pakalpojumi tiek sniegti gala pateretajiem, kas nav registreti PVN maksataji (B2C) citas (vairakas vai visas) ES dalibvalstis, I pas a sistema paredz iespeju registreties PVN vajadzibam tikai viena dalibvalstI -Ipasaja kartiba. Valstis, kuras atrodas gala pateretaji, PVN apre�ina, iesniedzot Ipasu PVN deklaraciju tikai viena valstI.

ClFINANSES I 21