No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei

Eiropā un Latvijā

Mārtiņš ZemītisEiropas Komisijas ekonomists

ES Māja, 2014.gada 3.aprīlis

Prezentācijas struktūra Eiropas Savienības atbilde ekonomikas krīzei

Ekonomikas un finanšu sakārtošana Jauniešu bezdarbs (garantija, Erasmus+)

Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas veikumi ES fondi Latvijai kā ieguldījums attīstībā Naudas drošība, pārtikas marķēšana, viesabonēšana

Latvijas mācības Eiropai Latvijas modelis: nodokļi, eksports, darbaspēks Eiro ieviešana kā stabilizējošs faktors Riski: emigrācija un sociālā noslāņošanās

Dziļa parādu krīze visā Eiropā…

… noveda pie bažām par eiro stabilitāti

… un ļoti dziļas ekonomiskās krīzes

Krīze smagi skāra Latviju, bet šobrīd vērojama atgūšanās

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Igaunija

Latvija

Lietuva

IKP gada izaugsme, %

'14p '15p

Izaugsmes modelis: patēriņš atkal kļūst par lielāko dzinuli, bet izaugsmes pamatā joprojām ir eksports

Avots: CSP, Swedbank prognozes

-50

-25

0

25

50

2005 2007 2009 2011 2013

Eksporta, mājsamniecību patēriņa un investīciju gada izaugsme,%

Investīcijas pamatkapitālāEksportsMājsamniecību patēriņš

'14p '15p

Krīzes sekas: bezdarbs, īpaši jauniešu

Jauniešu bezdarbs

Grieķijā, Spānijā, Horvātijā > 50%

Austrijā un Vācijā < 10%

Latvijā: ap 20%

Eiropas Savienības atbilde uz krīzi:

• Ciešāka sadarbība un uzraudzība• Izaugsmei labvēlīga budžeta taupības

politika• Kreditēšanas atjaunošana• Izaugsmes un konkurētspējas

atbalstīšana• Bezdarba samazināšana, īpaši jauniešu

vidū• Publiskās pārvaldes modernizēšana

Ciešāka sadarbība un uzraudzībadalībvalstu ekonomiskajā, budžeta un nozaru politikā

Jādara viss, lai krīze neatkārtotos un valstis ievērotu vienošanās

Reformu kalendārs

Mērķis: lai reformu cikls būtu saskaņots ar budžeta ciklu

Eiropas pusgads Nacionālais pusgads

Parāda un deficīta sliekšņi (no IKP)

60%

3%

Valstu parādi stabilizējas

Eiropas Komisijas lielākie veikumi

• Eiropas Semestris: ekonomikas uzraudzība• ES daudzgadu budžets iedzīvotājiem un

ekonomikai• Banku savienība: nodokļu maksātāju nauda

drošībā; banku pašu atbildība• Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam?• Mobilo sakaru viesabonēšanas maksas

samazināšana• Vides un klimata izmaiņu samazināšana

Stratēģijas Eiropa2020 mērķi

• ES valstis vienojušās par kopīgiem mērķiem; Izaugsmei jābūt:

• Gudrai Ilgtspējīgai Iekļaujošai

Eiropa2020 prioritātes

Paaugstināt nodarbinātības līmeni Eiropā un gādājot, lai būtu vairāk labu darbavietu, īpaši sievietēm, jauniešiem un gados vecākajiem darba ņēmējiem

Investēt prasmju iegūšanā un izglītībā un tā palīdzot visu gada gājumu cilvēkiem paredzēt pārmaiņas un pielāgoties tām

Eiropa2020 mērķi

• 75% nodarbinātība sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem (LV mērķis – 73%, reāli - 68,1%(2012)).

• Mazāk par 10% skolu pametušo jauniešu (LV mērķis – 13,4%, reāli – 10,5%, zēni - 14,3% (2013))

• Vismaz par 20 miljoniem mazāk cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā vai kuri ir uz riska robežas

EK RekomendācijasIkgadējas, specifiskas, konkrētām valstīm adresētas

- Izstrādā Eiropas Komisija

- Pieņem visas dalībvalstis ES Padomē

- Ievieš dalībvalstu atbildīgās iestādes

Piemērs: augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana, prakses vietas jauniešiem bez darba, u.c.

• - Cīnīties ar ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu• - Pilnveidot profesionālo izglītību• - Uzlabot karjeras konsultācijas• - Ieviest garantiju jauniešiem• - Veidot prakses vietas

Rekomendācija Nr.3

DAĻĒJI

IZPILDĪTA!

• - Uzlabot pabalstu pieejamību un atbilstību vajadzībām

• - Samazināt nabadzību, īpaši bērnu vidū• - Reformēt sociālo palīdzību

Rekomendācija Nr.4

DAĻĒJI

IZPILDĪTA!

• - Stimulēt izcilību augstākajā izglītībā• - Reformēt akreditācijas sistēmu• - Samazināt augstskolu skaitu• - Nojaukt šķēršļus ārvalstu studentiem un

pasniedzējiem• - Izvērtēt & modernizēt zinātni

Rekomendācija Nr.5

NAV IZPILDĪTA!

Vienota programma izglītībai,jaunatnei un sportam (2014-2020)

ERASMUS +

Jaunatne darbībā

Starptautiskās augstākās izglītības

programmas:

Erasmus Mundus, Tempus, Alfa,

Edulink,divpusējās

programmas

Mūžizglī-tības

programma:

GrundtvigErasmusLeonardoComenius

TagadIepriekš

Erasmus+

1.Individuālā

mācību mobilitāte

3.Atbalsts politikas refomām

2.Sadarbība inovācijām un labās prakses

apmaiņai

Konkrētas darbības:

• Jean Monnet

• Sports

Erasmus+: vienkāršāka struktūra

Erasmus+: jauna pieeja – kāpēc?

»Darbavietas ir, taču jauniešiem ir nepietiekamas prasmes un zemas nodarbinātības iespējas pēc studijām

»Pieaug prasības pēc augsta līmeņa prasmēm

»Globāla cīņa par smadzeņu piesaisti: izglītības internacionalizācija

»Nesalīdzināmi plašāks mācību piedāvājums un IKT potenciāls

»Savstarpēji papildināma formālā, neformālā un netradicionālā izglītība

»Nepieciešama ciešāka saikne ar darba vidi

Mērķi (2014-2020)Kopējais budžets 14,7 miljardi eiro

Pavisam mobilitātes iespējas Vairāk nekā 4 miljoni cilvēku

Augstākā izglītība Aptuveni 2 miljoni studentu

Arodizglītības studenti Aptuveni 650 000 studentu

Darbinieku mobilitāte Aptuveni 800 000 pasniedzēju, skolotāju, izglītības darbinieku un personu, kas strādā ar jauniešiem

Brīvprātīgo un jauniešu apmaiņas programmas

Vairāk nekā 500 000 jauniešu

Studiju kredīta garantiju programma maģistra grāda iegūšanai

Aptuveni 200 000 studentu

Kopīgās maģistra grāda studijas Vairāk nekā 25 000 studentu

ES fondu sadalījums – 4,4 miljardi EUR

+ lauksaimniecībai – 1,7 miljardi EUR

Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam?

Video par jaunajiem marķēšanas noteikumiem

Eiro ieviešana• Vairāk investīciju – ražošanas un darbavietu• Eiro ir uzticama valūta (25% pasaules rezervēm)• Lielāka ietekme ES un piederība ES kodolam• Stabilitāte un drošība krīzes periodā• Mazāki maksājumi valsts parāda apkalpošanai• Lētāki kredīti• Lata devalvācijas rēga beigas• Eiro nenozīmē identitātes zudumu• Pārejas periods bija lētāks un vienkāršāks kā plānots• Krīzes pārvarēšanas "izejas stratēģija"• Pievienošanās elitāram klubam, kopā ar Igauniju• Valsts kredītreitinga paaugstināšana

Emigrācija

Sociālā noslāņošanās37% iedzīvotāju uz nabadzības riska sliekšņa26% dzīvo nabadzībā

0

10

20

30

40

LV ES PT EL BG RO UK

EE LT IT CY PL

ES28 FR H

R DE

DK LU AT MT

HU BE FI NL

SK CZ

SE SI

Džini koeficients 2011.gadā (ienākumu nevienlīdzība)

0

2

4

6

8

10

Uzņēmēj-darbība

Darba tirgus

Nodokļu politika

Finanšu tirgi

Ārējā tirdzniecība

Izglītība

Pārvaldība

Infrastruktūra

Loģistika

Inovācijas

Baltijas jūras reģiona indekss 2013, Latvija un reģiona vidējais

Reģiona vidējais LatvijaAvots: Swedbank

Konkurētspēja

Pusmūža krīze: sabalansētai un straujai izaugsmei nepieciešams strukturāli kvalitatīvāks pamats

+14pp

+16pp

+18pp

30

35

40

45

50

55

60

65

70

75

1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012

IKP uz iedzīvotāju, % no ES28 (pēc pirktspējas paritātes)

Igaunija*

Latvija

Lietuva

Avots: Eurostat, Swedbank aprēķini

2012.gadssalīdzinājumā ar

2004.gadu

* Swedbank koriģētās laika rindas, saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem

0

10

20

30

40

50

60

DK

FR BE

SE FI IT AT

ES

28 LU DE

HU NL SI

UK

HR

CY

CZ EL

MT

ES PL

EE

PT IE

RO SK LV BG LT

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi un nodokļu ieņēmumi 2012.gadā, % no IKP

Ieņēmumi Izdevumi

Avots: Eurostat

Nodokļu slogs: ja gribam, lai valsts tērē vairāk, tad arī nodokļos ir jāmaksā/ jāiekasē vairāk

ES28 attiecīgi 40% un 49%

Latvijāattiecīgi 28% un

37%

Nodokļu struktūra: relatīvi liels nodokļu slogs darbaspēkam un ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība

0

10

20

30

40

50

BE

HU FR DE IT AT LV RO SE

ES

27 CZ

EE LT EL SI

DK

ES

SK FI PL

BG NL

PT

LU UK IE MT

Darbaspēka izmaksu nodokļu slogs 2012.gadā, %

Avots: Eurostat

0

10

20

30

40

LV ES PT

EL

BG

RO UK

EE LT IT CY PL

ES

28 FR HR

DE

DK LU AT

MT

HU BE FI NL

SK

CZ

SE SI

Džini koeficients 2011.gadā (ienākumu nevienlīdzība)

Ēnu ekonomika: sociāla neaizsargātība, zemāks ražīgums, apgrūtināta eksporta spēja un konkurence

Darba tirgus: algas turpinās augt, bet vai uzņēmumi to varēs atļauties? Darba tirgus pārkaršana un “go-stop” risks

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

25

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Darba tirgus rādītāji, %

Darba meklētāju īpatsvarsReālā vidējā bruto alga, gada izaugsmeRažīgums uz 1 slodzi, gada izaugsme

'14p'15pAvots: CSP, Swedbank prognozes

Inovācijas: ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ievērojami atpaliek no ES vidējā

2.22.1

0.90.7

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

FI SE

DK

DE AT SI

FR BE

EE NL

EU

28 CZ

UK IE PT

ES

HU IT

RU LT PL

MT

SK

HR EL

LV BG CY

RO

Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2012.gadā*, % no IKP

Avots: Eurostat

ES mērķis 2020.gadam

* Provizoriskie dati

LV mērķis 2020.gadam

Inovācijas: galvenais avots ir ārvalstu finansējums, bet tērē galvenokārt izglītības iestādes. Kur ir uzņēmēji?

0.0

0.2

0.4

0.6

0.8

1.0

1.2

1.4

Uzņēmumi Valdība Augstākās izglītības iestādes

Ārvalstu finansējums

Pēc finansējuma avota

Igaunija

Latvija

Lietuva

ES28, 2011

0.0

0.2

0.4

0.6

0.8

1.0

1.2

1.4

Uzņēmumi Valdība Augstākās izglītības iestādes

Pēc izpildītāju veida

Igaunija

Latvija

Lietuva

ES28, 2012

Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2012.gadā (provizoriskie dati), % no IKP

Avots: Eurostat

Paldies!