nap 2014.-2020. izstrādes gaita

NAP 2014.-2020. izstrādes gaita

Mārtiņš Krieviņš,Pārresoru koordinācijas centra vadītājs

Rīgā, 2012.gada 29.februārī

Izskatāmie jautājumi

• NAP nepieciešamība un izstrādes «laika rāmis»

• NAP izstrādes hronoloģija līdz šim

• NAP prioritāšu pamatojuma ziņojums

• Turpmākie soļi

• Komentāri un priekšlikumi

NAP nepieciešamība un izstrādes «laika rāmis»

NAP vieta plānošanas hierarhijā

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija

«Latvija 2030»

Saeimas konceptuālais dokuments «Latvijas

izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā.»

Nacionālā reformu programma stratēģijas «ES

2020» īstenošanai

Nozaru politikas attīstības

plānošanas dokumenti

Reģionu un novadu

attīstības plānošanas dokumenti

Valdības deklarācija un Valdības rīcības plāns

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

4

Valsts attīstības vīzija

Galvenie vidējā termiņa makroekonomiskie šķēršļi un prognozes Latvija 2030 un ES 2020 (GAP Analysis)

Prioritāte (makro līmeņa

rezultāti)

Rīcības virzieni (politikas rezultāti)

NAP 2014-2020 uzbūve- saturiskais ietvars


rezultāti)


rezultāti)



Uzdevumi (darbības rezultāti) - norāda to īstenošanai nepieciešamo finanšu apjoma un avotu novērtējumu (vispārējās valdības budžeta līdzekļus,

t.sk. ES fondi 2014-2020 un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi )

Str

atēģ

iskā

d

aļa

Ievi

ešan

as

daļ

a

5

2012.gada 17.janvārī Ministru prezidents ir parakstījis rīkojumu par NAP izstrādes Vadības grupas personālsastāvu

2012.gada 26.janvārī Vadības grupa izdiskutēja NAP izstrādes potenciālo laika grafiku, uzklausīja ziņojumu par NAP izstrādes metodiku (komentāri līdz 02.02.2012.)

līdz 2012.gada februāra vidum / beigām PKC sagatavo un iesniedz izskatīšanai Vadības grupā un Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam vidēja termiņa valsts attīstības prioritāšu izvēli

• vēlākais 2012.gada marta sākumā atbilstoši MK apstiprinātajām prioritātēm tiek izveidotas kompaktas Darba grupas, kas detalizē prioritāšu darbības virzienus un tajā ietveramos uzdevumus/pasākumus/projektus

• līdz 2012.gada maija vidum Darba grupas sagatavo, PKC «pieslīpē un apkopo» un iesniedz Vadības grupā un Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par NAP rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem/pasākumiem/projektiem

NAP izstrādes «laika rāmis»1

6

• līdz 2012.gada jūnija vidum – PKC sadarbībā ar Darba grupām sagatavo un iesniedz Vadības grupā un Ministru kabinetā NAP sākotnējo redakciju

• 2012.gada jūlijs-augusts – NAP sākotnējai redakcijai tiek veikts stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN), kas ilgst aptuveni pusotru mēnesi

• 2012.gada septembris - PKC un prioritāšu Darba grupas, balstoties uz SIVN un publiskās apspriešanas rezultātiem, sagatavo un iesniedz Vadības grupā un Ministru kabinetā NAP gala redakciju

• līdz 2012.gada decembrim – Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2014-2020.gadam

• visa procesa gaitā – aktīvas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, nozaru ekspertiem, akadēmiķiem, citām ieinteresētajām pusēm, kā arī iespējas iepazīties un komentēt sagatavotos materiālus

NAP izstrādes «laika rāmis»2

7

Saspringtā «laika rāmja» cēloņi

• NAP izstrāde cieši saistīta ar Latvijas interešu aizstāvību saistībā ar nākamā perioda ES daudzgadu budžetu

• Iekavējot NAP izstrādi, tiks aizkavēta arī nākamā perioda struktūrfondu apguves uzsākšana

• NAP nepieciešams arī reģionu ilgtermiņa stratēģiju un vidēja termiņu attīstības programmu izstrādei, kā arī valsts vidēja termiņa budžeta ietvaram

NAP izstrādes hronoloģija līdz šim

NAP izstrādes hronoloģija1

• 2012.gada 2.janvāris - Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) uzsāk darbu 2 cilvēku apjomā (pārcelti no VARAM)

• 2012.gada 9.janvāris – atbilstoši atklāta konkursa rezultātiem tiek iecelts PKC vadītājs (PKC strādā 3 cilvēki)

• 2012.gada 17.janvāris – Ministru prezidents paraksta rīkojumu par NAP izstrādes Vadības grupas izveidi (kopumā 32 locekļi, no kuriem 3 deleģējusi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome)

• 2012.gada 19.janvāris – Vadības grupas locekļiem tiek nosūtīts ielūgums uz pirmo sēdi, kā arī NAP izstrādes metodikas projekts (tostarp NAP izstrādes «laika rāmis»)

NAP izstrādes hronoloģija2

• 2012.gada 26.janvāris – notiek Vadības grupas sēde Nr.1, kurā apspriež un vienojas par šīs grupas darba organizāciju (tostarp locekļu pienākumiem), NAP izstrādes «laika rāmi», kā arī nodod komentēšanai NAP izstrādes metodiku

• 2012.gada 1.februāris – tiek uzsākts darbs pie NAP prioritāšu pamatojuma ziņojuma (to īsteno četri šim darbam piesaistītie eksperti)

• 2012.gada 13.februāris – Vadības grupas locekļiem tiek nosūtīts NAP Prioritāšu pamatojuma ziņojuma projekts (papildināts 15.02.2012.), lūdzot komentārus līdz 27.februārim

• 2012.gada 16.februāris – Vadības grupas sēde Nr.2, kurā tika prezentēts NAP Prioritāšu pamatojuma ziņojums, kā arī turpmākie soļi

• 2012.gada 27.februāris – tiek saņemti komentāri un priekšlikumi par NAP Prioritāšu pamatojuma ziņojumu

NAP prioritāšu pamatojuma ziņojums

12

NAP prioritāšu pamatojuma ziņojums

• Prioritāšu pamatojuma ziņojums ir esošās situācijas fotogrāfija, kas galvenokārt balstās uz LIAS «Latvijas 2030» mērķu sasniegšanas pakāpes noskaidrošanu (gap analysis), vienlaikus izmantojot arī NRP «ES 2020» īstenošanai un «Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā»

• Ziņojuma tapšanā izmantoti jaunākie pieejamie pētījumi, tostarp ziņojuma «Latvijas konkurētspējas novērtējums» noslēguma versija

• Situācijas analīze un SWOT ļauj (atbilstoši MK noteikumu Nr.816 par NAP izstrādes kārtību prasībām) izvirzīt 3 vidēja termiņa prioritātes

13




rezultāti)




rezultāti)


rezultāti)





Str

atēģ

iskā

d

aļa

Ievi

ešan

as

daļ

a

14

NAP prioritātes 2014. – 2020.gadam

NAP vadmotīvs:Labklājības pieaugums

Cilvēka drošumspēja

Cilvēka drošumspēja

Tautas saimniecības

izaugsme

Izaugsmi atbalstošas teritorijas

15

Piedāvātās NAP prioritātes – ilgtspējīgas un integrētas

Ilgtspējīgas attīstības faktori Konkurētspējas šķēršļi

16

NAP prioritātes un NRP «ES 2020»

Piedāvātās NAP prioritātes• Cilvēka drošumspēja

• Tautas saimniecības izaugsme

• Izaugsmi atbalstošas teritorijas

«ES 2020» prioritātes• Gudra izaugsme: uz zināšanām

un inovāciju balstītas ekonomikas izveide

• Ilgtspējīga izaugsme: attīstīt zaļu, konkurētspējīgu ekonomiku, kurā resursi tiek efektīvi izmantoti

• Iekļaujoša izaugsme: attīstīt ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju

17

Cilvēka drošumspēja1

• Cilvēka drošumspēja (resilience) ir starptautiski zināms koncepts par cilvēka adaptācijas spēju strauji mainīgā vidē – personīgā iniciatīva, spēja sadarboties – pastāvīgi identificējot cilvēka šķēršļus attīstībai.

• Galvenie darbības virzieni šajā prioritātē:• Pietiekami, spējām atbilstoši ienākumi un nodarbinātība• Nevienlīdzības mazināšana un saliedētība• Izglītība mūža garumā• Vesels cilvēks• Demogrāfiskās situācijas risināšana• Radošs un pasaules norises izprotošs cilvēks

18

Cilvēka drošumspēja2

• Iespējamie prioritātes makro līmeņa indikatori:• Lakenas S20/S80 ienākumu disproporcijas indikators• Paredzamais mūža ilgums• GINI koeficients• Darba tirgus pieejamības rādītāji• Demogrāfijas un mobilitātes indikatori• Dzīves kvalitātes indekss• Nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars• IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes• Mirušo skaits no ārējiem nāves cēloņiem• Bezdarba līmenis• u.c., tostarp kvalitatīvi pētījumi

19

Tautas saimniecības izaugsme1

• Tautas saimniecības izaugsme ir svarīga ikviena indivīda un valsts kopējās labklājības veicināšanai, taču tai jāorientējas uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitātes pieaugumu un sociālo atbildību

• Galvenie darbības virzieni šajā prioritātē:• Ražojošais sektors / eksportspējīgais sektors kā tautsaimniecības stabilizāciju

nodrošinošais faktors• Multimodāla transporta struktūra• Uzņēmējdarbības attīstību sekmējoša vide• Ražošanu un eksportspēju atbalstoša publiskā infrastruktūra• Radošās industrijas• Publiskā pārvaldība un sabiedrības līdzdalība• Droša un konkurētspējīga enerģija• Specializācija un nišas pakalpojumi/produkti

20

Tautas saimniecības izaugsme2

• Iespējamie prioritātes makro līmeņa indikatori:• Piesaistīto privāto investīciju apjoms pētniecībā un attīstībā• Piesaistīto tiešo ārvalstu investīciju pieaugums• Eksporta izaugsme un ārējās tirdzniecības bilances izlīdzināšanās• Uzņēmējdarbības vides attīstības indeksi (ekonomisko vienību skaits uz 10 000

iedzīvotājiem)• Kapitāla akumulācijas rādītāji• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars• Valsts pārvaldes efektivitātes rādītāji• Mājsaimniecību saimnieciskās darbības ienākumu rādītāji• Darbaspēka un finansējuma pieejamības rādītāji• Ražošanas un pakalpojumu kopprodukta īpatsvars (pret IKP)• u.c.

21

Izaugsmi atbalstošas teritorijas1

• Izaugsmi atbalstošas teritorijas: efektīvi izmantoti un mērķtiecīgi attīstīti ģeogrāfiskā novietojuma, dabas un citi resursi, telpiskā struktūra veicina ilgtspējīgas tautsaimniecības struktūras veidošanos un kvalitatīvu investīciju piesaisti, dzīves kvalitātes līmenis izlīdzinās

• Galvenie darbības virzieni:• Pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra (ceļi, IKT, u.c.)• Pilsētu un lauku mijiedarbība• Lauku saimniecību attīstība, kooperācija un pārstrāde• Dabas kapitāla pilnvērtīga izmantošana (atjaunojamie energoresursi, zemes, ūdens,

mežu resursi)• Nelauksaimnieciskā ražošana• Decentralizēta koncentrācija• Unikālā teritoriālā potenciāla attīstīšana

22

Izaugsmi atbalstošas teritorijas2

• Mērķa sasniegšanas rādītāji:• Cilvēku skaits 2h brauciena attālumā no darba vietas• IKT pieejamība un pārklājums• Pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem• Pamata pakalpojumu pieejamība lauku iedzīvotājiem• Teritoriju attīstības indekss• u.c.

23

Saņemtie komentāri

• Līdz šim brīdim saņemti 439 ierosinājumi no 72 iesniedzējiem – valsts un nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un iedzīvotājiem

• No tiem:– 30 nevalstiskās organizācijas;– 17 privātpersonas;– 10 ministrijas (VM, KM, ZM, LM, ĀM, IZM, IeM, FM, VARAM, SM);– 4 plānošanas reģioni (Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme);– 4 pašvaldības (Ventspils, Rūjiena, Alūksne, Rīga);– 2 sociālie partneri (LDDK, LBAS);– 2 Latvijas universitāte;– 2 Saeima;

– NEPLP.

24




rezultāti)




rezultāti)


rezultāti)





Str

atēģ

iskā

d

aļa

Ievi

ešan

as

daļ

a

25

Turpmākie soļi

26

Svarīgākie tuvākā laika darbi

• Pabeigt darbu pie NAP prioritāšu pamatojuma ziņojuma un saņemt Ministru kabineta mandātu trim atbalstītajām prioritātēm, to makro-ietekmes rādītājiem

• Izveidot NAP prioritātēm atbilstošas darba grupas, kuras uzsāks darbu pie prioritāšu atšifrēšanas un uzdevumu programmēšanas

• Kopīgi ar FM sagatavot priekšlikumus par iespējamo mehānismu NAP sasaistei ar vidēja termiņa budžeta ietvaru, ikgadējo budžetu un ES fondu līdzekļiem

27

NAP izstrāde – turpmākie soļi

• līdz 27.02.2012. NAP prioritāšu pamatojuma ziņojuma komentēšana

• 05.03.2012. NAP prioritāšu pamatojuma ziņojuma izskatīšana Vadības grupā, kā arī darba grupu sastāva apstiprināšana

• 06.03.2012. NAP prioritāšu pamatojuma ziņojuma apstiprināšana MK sēdē un darba grupu apstiprināšana NAP prioritāšu izvērsuma sagatavošanai

• no marta līdz 2012.gada maija vidum/beigām – NAP ieviešanas daļas programmēšana un apspriešana

• līdz 2012.gada jūnija sākumam – NAP sākotnējās redakcijas sagatavošana

• līdz 2012.gada Līgo svētkiem – NAP pirmās redakcijas apstiprināšana MK

28

Komentāri un priekšlikumi

Pirms sākam diskutēt...

• Vēlos vēlreiz atgādināt, ka:– Prioritāšu pamatojuma ziņojums NAV jaunais NAP;– NAP izstrādes aktīvākais process būs marts – maijs;– darba grupas aktīvi uzklausīs visus priekšlikumus un tiksies

ar attiecīgo nozaru ekspertiem, kā arī informēs par savu darbību;

– NAP vadības grupā ir trīs nevalstisko organizāciju un MK noslēgtā memoranda padomes pārstāvji, kuri pārstāv NVO intereses;

– PKC, tāpat kā NVO sektors, strādā ar laika un finanšu ierobežojumiem.

Veiksmes darbos!

Mārtiņš Krieviņš,Pārresoru koordinācijas centra vadītājs

Tālrunis: 67082811GSM: 29239862

E-pasts: [email protected]

31

mailto:[email protected]

nap 2014.-2020. izstrādes gaita

Documents