mikroorganismu ĢenĒtiskĀ analĪze

Click here to load reader

Post on 16-Mar-2016

100 views

Category:

Documents

10 download

Embed Size (px)

DESCRIPTION

MIKROORGANISMU ĢENĒTISKĀ ANALĪZE. Ģenētiskā analīze - tā ir metode, kuras mērķis noskaidrot gēna stāvokli un aprakstīt tā īpašības. MIKROORGANISMU ĢENĒTISKĀ ANALĪZE. Ģenētiskā analīze sastāv no daudzām specifiskām metodēm, t.sk. , no mutacionālās un hibridoloģiskās analīzes. - PowerPoint PPT Presentation

TRANSCRIPT

  • MIKROORGANISMU ENTISK ANALZEentisk analze - t ir metode, kuras mris noskaidrot gna stvokli un aprakstt t pabas..

  • MIKROORGANISMU ENTISK ANALZEentisk analze sastv no daudzm specifiskm metodm, t.sk. , no mutacionls un hibridoloisks analzes.

  • MIKROORGANISMU ENTISK ANALZE Identifict gnus, kuri atbild par noteiktu pazmi; Noteikt gnu struktru.Atrast atseviu gnu novietojumu hromosom;Sadalt genomu saistto gnu grups;entisks analzes uzdevumi:

  • MIKROORGANISMU ENTISK ANALZEGalven un specifisk metode ir hibridoloisk analze. T ir krustoanas sistma, kura auj analizt atsevias organisma pazmes. Hibridoloisk analze pta vecku pazmju izpausmes hibrdiem un to pcncju pazmju kvantitatvo uzskaiti.

  • MIKROORGANISMU ENTISK ANALZEcik gni atbild par noteikto mutcijas pazmi, vai mutcijas ir allas, dominantas vai recesvas. Mutantu hibridoloisk analze auj noteikt:Reversiju hibridoloisk analze auj noteikt, vai mutcijas ir steni atgriezeniskas vai ar supresoru tipa.

  • MUTATV ANALZEMutatv analze - t ir skaitliski precza mutantu daudzveidbas ptana, k ar mutantu raans procesa noskaidroana.

  • MUTATV ANALZE Gnu identifikcija iespjama tikai ar gnu spontno vai inducto mutciju izpausmes paldzbu. Mutatvu analzi izmanto tikai entisks analzes pirmaj etap t.i. gnu identifikcijai

  • MUTATV ANALZEEikariotiem kodola mutcijas ir saisttas arBaktrijm mutcijas saisttas tikai ar divu pdjo tipu izmaim - nukleodu struktras un paa gna izmaias. hromosomu skaita,hromosomu struktras izmaim,paa gna izmaim.

  • MUTATV ANALZEPar cik fenotipa izmaias ir sekundras attiecb uz izmaim genotip, tad gnu idetifikcija baktrijm pamatojas uz izmaiu uzskaiti, kas skar baktriju morfoloisksks, biomisks un antigns pabas, k ar to jtbu pret dadiem fizikliem, miskiem un bioloiskiem faktoriem.

  • MUTATV ANALZEMutatvu analzi var iedalt vairkos etapos: mutantu sadalana grups pc fenotipisks ldzbas; mutantu atlases sistmas radana; noteiktas klases mutantu pardans bieuma izpte.

  • Mikroorganismu pazmes, kuras izmanto mutacionlaj analzMutciju var atklt tikai apstkos, kad izmaint gna funkcija nosaka organisma reakciju normu pc tdm pazmm, kuru reistrcija ir iespjama eksperiment.

  • Mikroorganismu pazmes, kuras izmanto mutacionlaj analzMorfoloisks pazmes.Biomisks pazmes.Izturba vai jutba pret antibiotiskajm vielm, indm, fgu un vrusu infekciju.Fizioloisks pazmes.

  • MUTANTU ATRAANAS METODESMutantus var iedalt dzvotspjgos un dzvotnespjgos( to genotip ir mutcija, kas letla dotajos apstkos) .K vienus, t otrus mutantus ir iespjams eksperimentli analizt,bet to atklanas metodes ir dadas.

  • MUTANTU ATRAANAS METODESDetaliztk ir izstrdtas dzvotspjgo mutantu atklanas metodes.Visbiek pielietot procedra ai gadjum satur divus momentus -klonanuun klonu novrtjumu pcinteresjom pazmm.

  • Morfoloiskos un pigmentu mutantus var redzt tiei uz cietajm (agariztajm) barotnm pc koloniju pazmm.

  • MUTANTU ATRAANAS METODESG.Bidls un E.Tatums ieteica metodi mikroorga-nismu biomisko mutciju konstatanai.

  • Otrjo koloniju uzskaiteUzsjot zarnu njias celmu lac- uz laktozi saturoas barotnes ar nelielu glikozes piedevu, nmizmantojot glikozi, lac- celm veidojas nelielas kolonijas.Ldzko glikoze tiek izmantota pilnb lac-nu dalans apstjas, bet lac+mutants nas turpina augt un veido otrjs kolonijas.Otjs kolonijas var iekrsot zil krs, ja barotnei pievieno indikatoru, kas rea ar laktozes rganas produktiem.

  • Visvairk izplattks metodes dzvotspjgo mutantu selektvai izdalanai var iedalt sekojos grups:

    auksotrofm am, snm un baktrijm pielieto minimls barotnes, uz kurm var augt tikai mutantas nas, kuras kuvuas prototrofas attiecb uz barotn trkstoo auganas faktoru;am, snm un baktrijm pielieto barotnes ar antibiotikm un indm, pret kurm izturgas ir tikai mutants nas;

  • vrusiem k selektvs faktors var kalpot specifisks saimnieka celms, kura ns var parazitt tikai mutantas vrusu daias.baktrijm k selektvs aents var kalpot specifisks bakteriofgs, pret kuru izturgas var bt tikai mutantas nas;

  • DZVOTNESPJGO MUTANTU ATRAANAS METODES

    Mutanta letalitte (dzvotnespjba) ir diezgan relatvs jdziens. Daudzas mutcijas ir nosacti letlas.

    Kda mutcija var bt letla vienos apstkos, bet atauj organismam eksistt kdu citu apstku kombbincij.

  • Nosactu letlu mutantu piemrs ir su, baktriju un au auksotrofie celmi. Bez auganas faktora tie iet boj, t pievienoana barotnei atgrie tiem spju vairoties.

  • Cits piemrs - fga temperatrjtgie mutanti, kas iet boj pie paaugstintas temperatras, bet vairojas pie 37C.

  • Ir zinms, ka daudzi auksotrofi kdu laiku neiet boj uz minimlm barotnm, kaut nespj uz tm vairoties. Uz to balsts to uzkranas metodes - auksotrofu uzkranas penicilnmetode un filtrcijas metode.

  • PENICILNMETODELai bagtintu populciju ar auksotrofm nm, izmanto penicilna (k ar dau citu antibiotiku) pabu nonvt tikai augoas (daloas) nas. T k antibiotika nu suspensijai tiek pievienota miniml barotn, tad dals un no penicilna iet boj lielkoties tikai prototrofas nas.

  • PENICILNMETODEJa ldz apstrdei uz katrm tkstots dzvm nm ir sastopama kaut viens auksotrofs, tad pc apstrdes ar penicilnu relatvi is skaits var palielinties 100 un vairk reiu.

  • FiltrcujaBagtinana ar filtrciju pielietojama micliju snmun pamatojas uz to, ka prototrofs nas dals un veido lielas filtru aizturoas daias, bet nedalos auksotrofs nas izskalojas filtrt.

  • Starvation- badoansAuksotrofi, kam nepiecieami vitamni, reizm sk dalties ar miniml barotn, bet pc tam iet boj no nesabalanstas vielu maias.

  • Starvation- badoansPapildus mutcija, piemram, radusies vajadzba pc prolna, var novrst nu dalanos un sekojou to bojeju.

  • Starvation- badoansAukstrofam pc biotna Aspergillus nidulans celmam pc sporu apstrdes ar UV stariem rodas liels skaits jaunu mutciju, tai skait ar auksotrofas.

  • Palielint nu koncentrciju ar divm mutcijm var, sporas ilgstoi turot miniml barotn. Sporas, kam ir vajadzba tikai pc biotna, sk dalties un iet boj no bada, divkrie auksotrofi neaug un t saglab savu dzvotspju.

  • du auksotrofu uzkranas metodi sauc par starvcijas metodi

    (no angu val. starvation- badoans).

  • Letls mutcijas ar nenoskaidrotu auganas vajadzbu izdodas noskaidrot tikai retos gadjumos. T, piemram, peljumiem var izptt recesvs letls mutcijas tikai pateicoties tipa mutantu saglabanos heterokariotisk miclij, kas satur dada tipa kodolus.

  • Eksist vl daas citas selektvas metodes specifisko mutantu atraanai un savairoanai. T, piemram, hlamidomondas nekustgie mutanti var uzkrties starp nm, kas nosdus trauka diben, jo aktvi kustgs nas koncentrsies labi aertaj un apgaismotaj trauka augda.

  • Tdejdi entiiem ir pietiekami efektvas metodes, lai izdaltu jebkura tipa mikroorganismu mutcijas, ar letls. Pateicoties tam, mutciju daudzveidba ir pieejama eksperimentlai izptei.

  • Biomisko mutantu analze dadm mikroorganismu grupm - baktrijm, snm, am - liecina, ka mutciju spektrs m grupm ir ldzgs.