metinĀŠana - llkcold.llkc.lv/files/biblioteka/201304/20130402-1047-metinasana.pdf · 6 darba...

E. Grēniņš

METINĀŠANA

Praktisko mācību darbu apraksti

Ozolnieki 2003

2

1. Praktisko mācību darbu apraksti metināšanā izstrādāti, pamatojoties uz 2001. gadā apstiprināto izglītības pragrammu “Lauksaimniecības tehnika” ar kopējo stundu skaitu metināšanā 144 stundas. Tie izmantojami arī izglītības programmās “Autotransports” un “Elektromontāža un elektromehānika” vai citu radniecisku tehnisko profesiju programmā ar līdzīgu mācību apjomu.

2. Izmantoti līdzšinējie darbu apraksi pēc kuriem veic apmācību Valsts Priekuļu LT un Valsts Kandavas LT.

3. Darba mērķis bija sagatavot jaunus praktisko mācību aprakstus, atbilstoši 2001. gadā apstiprinātajai izglītības programmai un vienotām praktisko mācību aprakstu noformējumu prasībām.

4. Praktisko mācību apraksti izstrādāti 20 praktiskajiem darbiem. Praktisko mācību apraksti izstrādāti šādiem metināšanas veidiem: � rokas elektroloka metināšanai; � gāzes metināšanai; � skābekļgriešanai un elektroloka griešanai ar kūstošu elektrodu; � MIG/MAG metināšanai. Katrā metināšanas veidā aplūkots: � darba drošības minimums; � iekārtas sagatavošana darbam, regulēšana; � dažādu šuvju un savienojumu metināšana; � metālu griešana. Saturs

I. Rokas elektroloka metināšana 1. Iekārtas, aparāti un instrumenti metināšanai ar elektroloku 2. Diegveida valnīšu metināšana ar elektroloku 3. Paplatinātu šuvju valnīšu metināšana ar elektroloku 4. Sadursavienojumu metināšana ar elektroloku 5. Pārlaidsavienojumu metināšana ar elektroloku 6. T-veida savienojumu metināšana ar elektroloku 7. Horizontālu un vertikālu šuvju metināšana ar elektoloku 8. Plakanas virsmas uzmetināšana ar elektoloku

II. Gāzes metināšana 9. Gāzes metināšanas iekārtas sagatavošana darbam

10. Atloka sadursavienojumu gāzmetināšana 11. Valnīša uzkausēšana ar gāzes liesmu 12. Sadursavienojumu metināšana ar gāzi 13. Cauruļu metināšana ar gāzi 14. Cietlodēšana ar gāzes liesmu

III. Metālu griešana 15. Metālu griešana ar skābekli 16. Metļu griešana ar elektroloku

IV. Pusautomātiskā elektroloka metināšana 17. Metināšanas pusautomāta sagatavošana darbam 18. Sadursavienojumu metināšana aizsarggāzu vidē 19. Pārlaidsavienojumu un T veida savienojumu metināšana aizsarggāzu vidē 20. Horizontālu un vertikālu šuvju metināšana aizsarggāzu vidē

3

I. Rokas elektroloka metināšana

4

1. PRAKTISKO MĀCĪBU DARBA APRAKSTS

Iekārtas, aparāti un instrumenti metināšanai ar elektroloku Mērķis: apgūt prasmi pārbaudīt, sagatavot darbam un apkalpot elektrometināšanas aparātus

(posteņus). Uzdevums: pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas posteni. Laiks: 1 stunda. Materiāltehniskais nodrošinājums: līdzstrāvas un maiņstrāvas metināšanas posteņi.

Darba gaita.

Pirms elektrometināšanas aparatūras ieslēgšanas pārbauda metināšanas posteņa atbilstību darbam:

� posteņa apgaismojumu; � individuālos aizsardzības līdzekļus; � instrumentus; � gāzu nosūkšanu; � metināšanas aparāta un sekundārā tinuma zemējumu (vajadzības gadījumā pievelk

skrūvju savienojumus); � metināšanas strāvas stipruma regulēšanas iespējas. Veic metināšanas aparāta ārējo

apskati. Pamanītos defektus novērš; � darba kabeļu un elektroda turētāja izolāciju, to kontaktu drošību (vajadzības

gadījumā pievelk skrūvju savienojumus); � polaritāti (līdzstrāvas aparātiem). Pievieno kabeļus pēc tiešās un apgrieztās

polaritātes slēguma shēmas; � vajadzīgo strāvas regulēšanas diapazonu. Pirms strāvas diapazona pārslēgšanas

obligāti jāizslēdz metināšanas aparāts; � metināšanas taisngrieža dzesēšanas ventilatora darbību un gaisa plūsmas virzienu.

Paškontroles jautājumi:

1. Kādi darba drošības noteikumi jāievēro, ekspluatējot metināšanas aparātus? 2. Kādi ir ražošanas traumatisma veidi? 3. Kādam ir jābūt metinātāja apģērbam un apaviem? 4. Kā sniegt pirmo palīdzību elektrotraumu gadījumā? 5. Kā jāizvēlas aizsargfiltri? 6. Kādi ir elektrometināšanas aparatūras apkalpošanas noteikumi?

Vērtējums: izglītojamā zināšanas un prasmi vērtē ar atzīmi 10 baļļu sistēmā atkarībā no

� sagatavotības darba izpildei; � darba praktiskās izpildes kvalitātes; � darba izpildes patstāvības; � darba drošības prasību ievērošanas; � atbildēm uz pasniedzēja jautājumiem.

5

Stacionāra rokas loka metināšanas posteņa iekārtojums

1 — elektrodu konteiners; 2 — metinātāja galds; 3 — gāzu nosūcējs; 4 — instrumentu kaste; 5 — elektrodu turētājs; 6 — loka barošanas avots; 7 — metināšana kabeļi; 8 — masas kabeļa spaile

Palīginstrumenti

1 — suka; 2 — veseris sārņu atdalīšanai; 3 — šabloni šuves izmēru kontrolei

1 2 3

6

Darba drošība

Lai pasargātu sevi un apkārtni no riskiem, kas var rasties elektroloka metināšanā, jānēsā aizsargapģērbs, kā parādīts attēlā, un jāievēro šādas darba drošības prasības: � neļaujiet gāzēm un dūmiem no darba vietas izplatīties visā darbnīcā; � izmantojiet vietējo ventilāciju; � nepakļaujiet sevi un darbabiedrus ultravioletajai radiācijai; � sekojiet, lai jūsu darba vieta ir norobežota ar aizkariem; � nodrošiniet, lai metināšanas zonā nebūtu atkritumu, putekļu un citu viegli uzliesmojošu

materiālu; � ievērojiet, lai strāvas avots būtu pareizi novietots un iezemēts; � sekojiet, lai kabeļi un savienojumi nebūtu bojāti vai slikti izolēti; � valkājiet sausus, nebojātus cimdus un apavus ar gumijas zoli; � stāviet uz sausas, izolētas platformas.

Rekomendētie masku aizsargstikli

Strāvas stiprums, A Metināšanas veids 15 30 60 100 150 200 250 300 400

Rokas loka metināšana

9 10 11 12 13

MIG metināšana 10 11 12 13 MAG metināšana CO2 vidē vai ar aizsarggāzu maisījumu

10 11 12 13

metināšanas maska ar tonētu stiklu

trokšņu slāpētājs

elpošanas ceļu aizsargs

ugunsizturīgs kombinezons ar garām piedurknēm

cimdi ar gariem stulmiem

bikšu starām jābūt virs zābakiem

7

“Hameleona” tipa maskas

1 — aiztures slēdzis. Paildzina filtra aptumšojuma stāvokli.

Pozīcija Fast paildzina filtra aptumšojumu par 0,1—0,35 s; pozīcija Slow paildzina filtra aptumšojumu par 0,3—0,6 s.

2 — aptumšojuma līmeņa regulators. Iestāda vajadzīgo aptumšojuma līmeni. 3 — slīpēšanas/metināšanas režīmu pārslēgs. Slīpēšanas režīmā darbojas 4. aptumšojuma līmenis.

Metināšanas režīmā aptumšojuma līmeni var regulēt intervālā no 5 līdz 13. 4 — aptumšojuma līmeņa diapazona slīdnis.

I stāvoklis — aptumšojuma līmenis 5-9 DIN. II stāvoklis — aptumšojuma līmenis 9-13 DIN.

5 — jutības regulators. Pret sarkano punktu jutība normāla. Jutības palielināšanai regulators jāgriež pulksteņa rādītāju kustības virzienā, bet samazināšanai — pretēji.

8


Diegveida valnīša metināšana ar elektroloku

Mērķis: apgūt prasmi veidot šauru (diegveida) šuves valnīti. Uzdevums:

� aizdedzināt elektrisko loku; � noturēt stabilu loku; � veidot šauru šuves valnīti; � notīrīt metinātās šuves.

Laiks: 4 stundas. Materiāltehniskais nodrošinājums:

� elektroloka metināšanas postenis; � elektrometinātāja instrumenti; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � tērauda loksnes, 4—6 mm biezas; � elektrodi.

Darba gaita. 1. Veic elektrometināšanas posteņa tehnisko pārbaudi. 2. Izvēlas tērauda loksni, kuras

biezums 4—6 mm, garums 300—500 mm, platums 50—100 mm.

3. Izvēlas elektrodus atkarībā no metināmās detaļas biezuma (pēc tabulas). Metināmās detaļas

biezums, mm

1.5—2

2—3

3—4

4—5

6—8

9—12

12 un

vairāk

Elektroda diametrs, mm 1.5 2 3 3—4 4 4—5 5—6

4. Izvēlas strāvas stiprumu atkarībā no elektroda diametra (pēc tabulas)

Elektroda diametrs, mm 1.5 2 3 4 5 6 Metināšanas strāvas stiprums, A 25—40 50—70 80—120 120—200 200—300 240—360

5. Metināšanas laikā lieto sejas aizsargmasku ar speciālu filtru. 6. Aizdedzina elektrisko loku, elektrodu strauji piesitot pie detaļas un atraujot

nelielā attālumā. 7. Metina ar labējo metināšanas paņēmienu. 8. Elektrodu sasver metināšanas virzienā 15—30 grādu leņķī. 9. Metina ar īsu loku. 10. Veido šuves valnīti 1—1,5 elektrodu platumā. 11. Metina vairākus paralēlus šuves valnīšus 300 mm garumā gan ar kustības

virzienā sasvērtu, gan ar taisni vērstu elektrodu. 12. Nodrošina gāzu nosūkšanu. 13. Notīrot sārņus, lieto sejas aizsargus vai brilles. 14. Karstas detaļas ņem ar lukšām.


1. Kādā stāvoklī jātur elektrods metināšanas laikā? 2. Kādi trūkumi ir metināšanai ar garu loku? 3. Kādas ir elektroda gala kustības?

9



Metināšanas loka aizdedzināšana

Diegveida valnīša metināšana

Pieskaroties ar elektrodu metāla virsmai

Ātri velkot ar elektrodu pa metāla virsmu

e = (1—1,5) ∅el 15°—30°

Labais (labējais) metināšanas paņēmiens

10


Paplatinātu šuves valnīšu metināšana ar elektroloku

Mēķis: apgūt prasmi ieregulēt pareizu strāvas stiprumu un metināt paplatinātus šuves valnīšus.

Uzdevums:

� izvēlēties un sagatavot metināšanai tērauda loksni; � pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas posteni; � ieregulēt vajadzīgo strāvas stiprumu; � metināt paplatinātus šuves valnīšus, lietojot elektroda gala šķērsvirziena

svārstības; � notīrīt šuves.


� elektroloka metināšanas postenis; � elektrometinātāja instrumenti; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � elektrodi; � tērauda loksnes;

Darba gaita.

1. Izvēlas un sagatavo metināšanai tērauda loksnes, kuru biezums 3—6 mm, platums 120—150 mm, garums 300—400 mm.

2. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 3. Izvēlas elektrodus. To diametrs (mm) nedrīkst pārsniegt metināmā materiāla

biezumu 4. Metināšanas strāvas stiprumu (A) aprēķina, reizinot koeficientu ar izvēlētā

elektroda diametru (mm). Koeficients plāniem materiāliem ir 20—40, bieziem materiāliem — 40—60.

Materiālu uzskata par plānu, ja tā biezums ir vienāds ar elektrodu diametru vai tuvu tam. Aprēķināto strāvu koriģē, ņemot vērā strāvas veidu un polaritāti, detaļas biezumu un gabarītus, detaļas sākotnējo temperatūru, metināšanas ātrumu un citus parametrus.

Praktiski metināšanas strāvas stiprumu koriģē pēc šuves formas un iekusuma dziļuma. Ja šuve augsta, nelīdzenas formas un pamatmetālā neveidojas šķidrā metāla vanniņa, metināšanas strāvas stiprums ir par mazu. Zema, izplūdusi šuve ar dziļu šķidrā metāla vanniņu un iededzes rievām liecina, ka metināšanas strāvas stiprums ir liels. Ja metināšanas strāvas stiprums ir normāls, šuves veidojas glītas, izliektas formas, ar normālu šķidrā metāla vanniņu.

5. Metina paplatinātus šuves valnīšus, lietojot elektroda gala šķērsvirziena svārstības. Šuves platums 3—4 elektroda diametri,

augstums 0.8—1 elektroda diametrs, garums 120—150 mm.

6. Notīra uzmetinātās šuves (darba drošībai lieto sejas aizsargus vai brilles).

11

Paškontroles jautājumi: 1. Kā izvēlas elektroda diametru? 2. Kā var aprēķināt metināšanas strāvas stiprumu? 3. Kādi parametri iespaido metināšanas strāvas izvēli?


� sagatavotības darba izpildei. � darba praktiskās izpildes kvalitātes. � darba izpildes patstāvības. � darba drošības prasību ievērošanas. � atbildēm uz pasniedzēja jautājumiem.

Metināšanas strāvas stipruma izvēle pēc šuves formas

Ja metināšanas strāvas stiprums ir nepietiekams, šuves valnītis veidojas augsts, nelīdzens ar mazu iekusuma dziļumu.

Ja metināšanas strāvas stiprums ir par lielu, šuve veidojas zema, izplūdusi ar iedobi šķidrā metāla vanniņā.

Ja metināšanas strāvas stiprums ir normāls, šuvei ir glīta, izliekta forma. Šķidrā metāla vanniņai sacietējot, redzams, ka tās virsma ir vienā līmenī ar pamatmetālu, bez izcilņa vai ieplakas kā 1. un 2. attēlā.

1

2

3

12

Elektroda stāvoklis metinot un elektroda šķērskustības

Paplatinātas šuves metināšana

e = (3—4) ∅el q = (0,8—1) ∅el

13

Metināšanas stāvokļi telpā

Strāvas veids un polaritāte

visi stāvokļi

visi stāvokļi, vertikālais uz leju ierobežots

visi stāvokļi, izņemot vertikālo uz leju

visi stāvokļi, vertikālais uz augšu ierobežots

visi stāvokļi, izņemot vertikālo uz leju

visi stāvokļi, izņemot griestu, vertikālais uz augšu ierobežots

tikai apakšējais

tikai apakšējais saduršuvēm

tikai vertikālais uz leju

tikai vertikālais uz augšu

līdzstrāva, apgrieztā polaritāte

līdzstrāva, tiešā polaritāte

līdzstrāva

maiņstrāva

par labāku atzīta līdzstrāva ar apgriezto polaritāti, arī maiņstrāva

par labāku atzīta līdzstrāva ar tiešo polaritāti, arī maiņstrāva

par labāku atzīta līdzstrāva, arī maiņstrāva

par labāku atzīta maiņstrāva, arī līdzstrāva ar apgriezto polaritāti

par labāku atzīta maiņstrāva, arī līdzstrāva ar tiešo polaritāti

14


Sadursavienojumu metināšana ar elektroloku Mērķis: apgūt prasmi sagatavot un sametināt sadursavienojumus. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas posteni; � sagatavot materiālus sadursavienojumu metināšanai; � veikt sadursavienojumu metināšanu no vienas un abām pusēm; � veikt sadursavienojumu metināšanu ar detaļu malu noslīpināšanu; � notīrīt šuves.


� elektroloka metināšanas postenis; � elektrometinātāja instrumenti; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � elektrodi; � tērauda loksnes.

Darba gaita: 4. PRAKTISKO MĀCĪBU DARBA APRAKSTS

1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Sagatavo materiālu sadursavienojumu metināšanai no tērauda loksnes, kuras

biezums 4—12 mm, platums 40—50 mm, garums 120—150 mm.

3. Izvēlas elektrodus pēc materiāla biezuma. 4. Izvēlas un iestāda vajadzīgo metināšanas strāvas stiprumu. 5. Metina sadursavienojumus no vienas un no abām pusēm. 6. Metina sadursavienojumus ar noslīpinātām malām vienā un vairākās kārtās. 7. Notīra šuves. 8. Ja detaļas apstrādā ar slīpmašīnu, pirms darba sākuma pārbauda tās tehnisko

stāvokli. Darba laikā nedrīkst stāvēt tieši pretim slīpripai; jālieto aizsargbrilles. Paškontroles jautājumi:

1. Kā iedala šuves pēc garuma? 2. Kāpēc garas šuves metina ar atpakaļkāpiena paņēmienu?

Vērtējums: izglītojamā zināšanas un prasmi vērtē ar atzīmi 10 baļļu sistēmā atkarībā no � sagatavotības darba izpildei; � darba praktiskās izpildes kvalitātes; � darba izpildes patstāvības; � darba drošības prasību ievērošanas; � atbildēm uz pasniedzēja jautājumiem.

15

Saduršuvju metināšana Sadursavienojums ar V veidā apstrādātām malām

Malu apstrāde atkarībā no lokšņu biezuma (T)

Saduršuvju metināšanas režīmi

Elektrodu diametrs,

mm Strāvas stiprums, A Lokšņu

biezums, mm

Malu apstrāde Kārtu skaits pirmajai

kārtai otrajai kārtai

pirmajai kārtai

otrajai kārtai

Metināšanas ātrums, m/h

3—4 Bez malu noslīpināšanas (vienpusīga)

1 3—4 – 100—180 – 10—14

5—6 V veida noslīpinājums

(divpusīga)

1 4—5 – 150—200 – 5—10

5—6 Bez noslīpināšanas

(divpusīga)

2 3—4 4—5 100—180 150—200 4—6

Sadursavienojums ar taisni nogrieztām malām. Izliekta šuve.

16


Pārlaidsavienojumu metināšana ar elektrisko loku Mērķis: apgūt prasmi sagatavot un sametināt pārlaidsavienojumus. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas posteni; � sagatavot materiālus pārlaidsavienojumu metināšanai; � sametināt pārlaidsavienojumus; � notīrīt šuves.



Darba gaita. 1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Sagatavo darbam materiālus pārlaidsavienojumu metināšanai no tērauda loksnes,

kuras biezums 4—5 mm, platums 40—50 mm, garums 120—150 mm.

3. Izvēlas elektrodus. 4. Izvēlas un iestāda metināšanas strāvas stiprumu. 5. Saliek pārlaidsavienojums un sametina tos ar īsšuvēm. 6. Metina pārlaidsavienojumus no vienas un no abām pusēm. 7. Uzmetina ielāpus pārlaidsavienojumu veidā. 8. Veic šuvju tīrīšanu.


1. Kādi var būt metināšanas defekti? 2. Kādi var būt defektu rašanās iemesli? 3. Kā labo metināšanas defektus?


17

Pārlaidsavienojumu metināšana

Pārlaidsavienojumus metina, veidojot normālas vai nedaudz izliektas šuves.

Parasti K1 = S, bet plāniem materiāliem K>K1.

Kakta šuvju metināšanas parametri

Plākšņu biezums,

mm

Kārtu skaits

Elektroda diametrs, mm

Strāvas stiprums, A Šuves katete

T veida savienojumos, mm

4 1 3—4 120—160 5—7 8 1 4—5 150—200 7—9 6 1—2 4—5 160—220 8—10

18


T veida savienojumu metināšana ar elektroloku Mērķis: apgūt prasmi sagatavot un sametināt T veida savienojumus. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas posteni; � sagatavot materiālus T veida savienojuma metunāšanai; � sametinat T veida savienojumus; � notīrīt šuves.



Darba gaita.

1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Sagatavo materiālu T veida savienojumu metināšanai no tērauda loksnes, kuras


3. Izvēlas elektrodus. 4. Saliek T veida savienojumus un sametina tos ar īsšuvēm. 5. Izvēlas un iestāda vajadzīgo metināšanas strāvas stiprumu. 6. Veic T veida savienojumu metināšanu no vienas un no abām pusēm. 7. Veic T veida savienojumu metināšanu vienā un vairākās kārtās. 8. Veic T veida savienojumu metināšanu “laiviņas” veidā.


1. Kādā leņķī jātur elektrods, metinot kakta šuves? 2. Kāda diametra elektrodus un kādu metināšanas strāvas stiprumu izvēlas, metinot

vairākās kārtās? 3. Kā izvairīties no iededzes rievu rašanās?



19

T veida savienojumu metināšana

Kakta šuvju metināšana

a — kakta šuves vislabāk metināt apakšējā stāvoklī; b — ja detaļu nevar pagriezt vajadzīgajā stāvoklī, tad metināšana vienmēr jāsāk uz apakšējās malas

punktā A un elektrods jāvirza, kā norādīts attēlā; c — elektrods jātur 45° leņķī pret metāla lokšņu virsmu, metināšanas laikā to viegli noliecot uz

vienu vai otru pusi.

T veida savienojums bez malu noslīpināšanas. Metinājums divpusīgs.

T veida savienojums ar noslīpinātu vienu malu. Metinājums vienpusīgs.

20


Horizontālu un vertikālu šuvju metināšana ar elektroloku Mērķis: apgūt prasmi veidot šuves vertikālā plāksnē. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas posteni; � sagatavot materiālus horizontālu un vertikālu šuvju metināšanai; � metināt horizontālas un vertikālas šuves; � notīrīt šuves.



Darba gaita. 1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Sagatavo materiālu horizontālu un vertikālu šuvju metināšanai no tērauda loksnes,

kuras biezums 4—5 mm, platums 20—30 mm, garums 300—400 mm.

Materiālu nostiprina vertikāli, to piemetinot pie pamatnes. 3. Izvēlas elektrodus. 4. Izvēlas un iestāda vajadzīgo metināšanas strāvas stiprumu. 5. Veic horizontālo šuvju metināšanu. 6. Veic vertikālo šuvju metināšanu. 7. Notīra šuves.

Paškontroles jautājumi: 1. Kā izvēlas elektrodus un metināšanas strāvas stiprumu vertikālu un horizontālu šuvju

metināšanā? 2. Kādas šķērsvirziena svārstības lieto vertikālu šuvju metināšanā, metinot no apakšas

uz augšu? 3. Kā apstrādā detaļu malas, metinot horizontālās šuves?



21

Metināšana dažādos telpiskos stāvokļos Horizontālo šuvju metināšana

Apakšējās detaļas malu neveido slīpu, lai izveidotu plauktiņu, kur uzturēties šķidrajam

metālam.

Apakšējās detaļas malu slīpina, ja ir nepietiekams šuves atveres leņķis.

T = 4—25 mm

22

Vertikālo šuvju metināšana

Metināšanas virziens: a — no apakšas uz augšu; b — no augšas uz apakšu; c — elektroda kustība (šķēlumā).

Vertikālas šuves metina ar īsu loku un elektrodiem, kuru diametrs nepārsniedz 4 mm. Strāvas stiprumam jābūt par 15—20% mazākam, nekā metinot apakšējā stāvoklī. Vertikālas šuves parasti metina no apakšas uz augšu, izveidojot atbalsta plauktiņu nākamajam

pilienam.

23


Plakanas virsmas uzmetināšana ar elektroloku

Mērķis: apgūt prasmi uzmetināt nodilušu detaļu virsmas. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas posteni; � sagatavot materiālus virsmas uzmetināšanai; � uzmetināt horizontālu virsmu; � notīrīt šuves.


� elektrometināšanas postenis; � elektrometināšanas instrumenti; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � elektrodi; � tērauda loksnes.

Darba gaita.

1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas prosteni. 2. Sagatavo virsmas uzmetināšanai materiālus, kura


3. Izvēlas elektrodus. 4. Izvēlas un iestāda vajadzīgo strāvas stiprumu. 5. Virsmu uzmetina vienā kārtā. 6. Notīra šuves.


1. Kā izvēlas elektrodus un strāvas stiprumu virsmas uzmetināšanai? 2. Kādā secībā jāuzliek šuves, uzmetinot vārpstu virsmas?



24

Virsmas uzmetināšana (uzkausēšana)

Metinot pirmo valnīti, elektrods jātur taisni pret šuvi, sasvērtu metināšanas virzienā. Metinot nākamos valnīšus, saglabā elektroda sasvēruma leņķi, bet elektrodu virza ieslīpi

pret iepriekšējo valnīti. Strāvas stiprumam jābūt par 15—20% mazākam, nekā metinot saduršuves.

25

II. Gāzes metināšana

26


Gāzes metināšanas iekārtas sagatavošana darbam Mērķis: apgūt prasmi sagatavot darbam gāzes metināšanas posteni. Uzdevums: parbaudīt un sagatavot darbam gāzes metināšanas posteni. Laiks: 1 stunda. Materiāltehniskais nodrošinājums:

� gāzmetināšanas postenis ar stacionāru vai pārvietojamu acetilēna ģeneratoru; � gāzmetināšanas postenis ar acetilēna apgādi no baloniem.

Darba gaita.

1. Pārbauda gāzmetināšanas posteņa atbilstību darbam: � posteņa apgaismojumu; � individuālos aizsardzības līdzekļus; � gāzu nosūkšanu; � balonu un ģeneratora nostiprinājumu, novietojumu; � skābekļa balonu, reduktoru un šļūteņu tīrību. Eļļu vai tauku traipi

var izraisīt eksploziju. 2. Sagatavo darbam gāzmetināšanas posteni:

� reduktorus pievieno baloniem. Skābekļa baloniem reduktoru pievieno ar speciālu (tīru), tikai šim nolūkam izmantojamu atslēgu;

� atgriež balonu ventiļus (lēnām, lai spiediens pieaug pakāpeniski) un ieregulē darba spiedienu. Atgriežot balonu ventiļus, nedrīkst stāvēt pretī reduktoram;

� pārbauda un uzlādē ģeneratoru; � pārbauda līmeni ūdensslēgā un uzpilda ūdeni; � iespējamās gāzes noplūdes vietas pārbauda ar ziepjūdeni.

Pārbaude ar uguni var izraisīt eksploziju; � ja jūtama deggāzes smaka, telpa rūpīgi jāizvēdina. Deggāze

sajaukumā ar gaisu rada sprādzienbīstamu maisījumu, kas no dzirksteles vai liesmas var eksplodēt.


1. Kā ģeneratoru sagatavo darbam? 2. Kādi ir ģeneratora apkalpošanas noteikumi? 3. Kā jānovieto balons darba laikā? 4. Ar ko atšķiras dažādu gāzu baloni? 5. Kas jāievēro, pievienojot reduktoru balonam? 6. Kāds var būt šļūteņu ārējais krāsojums, un kādam spiedienam tās ir paredzētas? 7. Kā pārbauda degļu inžekciju?



27

Darba vietas iekārtošana

Darba drošība

Nepieļaujiet skābekļa balonu, reduktoru un šļūteņu saskari ar eļļām!

Ja izceļas ugunsgrēks — nogādā gāzes balonus drošā

vietā!

1 — reduktors; 2 — drošības vārsts; 3 — šļūtene; 4 — vienvirziena vārsti; 5 — blīve; 6 — griešanas ierīce vai metināšanas deglis; 7 — ugunsdrošs cimds; 8 — kronšteins balonu nostiprināšanai; 9 — brīdinājuma plāksne; 10 — trīšanas adatas.

Uzmanību! Eļļas vai smērvielas saskarē ar skābekli var eksplodēt!

28

Caurejošais reversīvais liesmas ierāviens

Ja notiek sadalīšanās:

Nepieļaujamas darbības rezultāts — SPRĀDZIENS!

Ja notiek pretsitiens vai eksplodē šļūtene,

� uzvelciet aizsargcimdus un noslēdziet acetilēna un skābekļa balonu ventiļus. Aizdegšanās šļūtenes galā vai pie reduktora nav bīstama. Liesma nodziest līdz ar acetilēna ventiļa aizgriešanu.

� pārbaudiet, vai balonā nenotiek acetilēna sadalīšanās process. ja tas notiek, tad balons kļūst karsts.

� evakuējieties un norobežojiet zonu; � netuvojieties gāzes balonam! izsauciet

ugunsdzēsējus un gaidiet turpmākos norādījumus. Balonam ir jāatdziest 24 stundas.

29

Iekārtu montāža

Baloni Noņem aizsargvāku un aizbāzni. Transportējot vākam vienmēr jābūt pieskrūvētam.

AGA baloni ir apgādāti ar nenoņemamu ventiļa aizsargu (aizsargvāka vietā).

Reduktori Pievieno reduktorus attiecīgiem baloniem.

Zila šļūtene –

skābekļa

šļūtenes

savienojums,

labā vītne

Ar atslēgu uzmanīgi pieskrūvē uzgriežņus. Metināšanas šļūtenes

Pieskrūvē šļūteņu savienojumus pie drošības vārstiem. Nostiprina šļūteņu savienojumus ar žņaugiem. Izmanto AGA metināšanas šļūtenes vai citas ieteiktas metināšanas šļūtnes. Balona spiediena manometrs parāda spiedienu balonā. Darba spiediena manometrs parāda darba spiedienu, kas uzstādīts ar regulēšanas skrūvi.

Pārbaudiet, vai � darba spiediena regulēšanas

skrūve ir atgriezta; � blīve ir labā stāvoklī.

Vienmēr izmantojiet oriģinālas blīves!

Pēc darba pabeigšanas vai pirms ilgstoša pārtraukuma � aizgriež balona ventili; � atgriež darba spiediena regulēšanas skrūvi.

Darba

spiediena

regulēša-

nas skrūve

Pievieno

drošības vārstu

reduktoram

Sarkana

šļūtene –

acetilēna

šļūtenes

savieno-

jums,

kreisā

vītne

30

Iekārtu sagatavošana darbam

Metināšanas liesmas aizdedzināšana un noregulēšana 1. Atgriež balona ventiļus ne vairāk par

pusapgriezienu. Balona atslēgu atstāj uz acetilēna balona.

2. Piegriežot reduktora regulēšanas skrūves, noregulē vajadzīgo darba spiedienu, ko rāda manometrs.

Ieteicamie spiedieni: acetilēnam — 0.1—0.8 bar; skābeklim — 1.8—2.5 bar.

3. Izpūš šļūtenes un aizdedzina liesmu. A. Atver par vienu apgriezienu skābekļa

padeves ventili uz degļa turētāja. Ļauj skābeklim pāris sekundes izplūst.

B. Piever ventili, kamēr paliek tikai viegla gāzes plūsma (šņākšana).

C. Atver acetilēna padeves ventili uz degļa turētāja par vienu ceturtdaļapgriezienu. Ļauj gāzes maisījumam pāris sekundes izplūst.

4. Aizdedzina liesmu, ievērojot, ka � deglis jāpagriež drošā virzienā; � jāizmanto šķiltavas ar dzirksteli; � liesma jānoregulē ar degļa turētāja

ventiļiem. 5. Deglis ir gatavs lietošanai.

31


Atloka sadursavienojuma gāzmetināšana Mērķis: apgūt prasmi veikt atloka sadursavienojumu gāzmetināšanu. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas posteni; � apgūt degļa aizdedzināšanu, liesmas regulēšanu, degļa virzīšanu un nodzēšanu; � sagatavot materiālu atloka sadursavienojumu metināšanai; � sametināt atloka sadursavienojumus.


� gāzmetināšanas postenis ar skābekļa un acetilēna apgādi; � skārda grieznes; � skrūvspīles; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � metinātāja instrumenti.

Darba gaita. 1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Aizdedzina degli, liesmu noregulē un nodzēš. Atpakaļsitiena gadījumā

nekavējoties aizver degļa acetilēna ventili, pēc tam skābekļa ventili. Degli atdzesē tīrā aukstā ūdenī. Bīstamās situācijās aizgriež balonu ventiļus.

3. Izkausētā metāla vanniņu pārvieto pa metāla loksni ar kreiso metināšanas paņēmienu, veicot šķērsvirziena kustības.

4. Sagatavo materiālu atloka sadursavienojumu metināšanai. 5. Veic atloka sadursavienojumu metināšanu, izmantojot uzlocītās malas kā

piedevmateriālu. Paškontroles jautājumi:

1. Kādas bīstamas sekas var izraisīt skābekļa noplūde telpās? 2. Kā rīkoties atpakaļsitiena gadījumā? 3. Kāpēc gāzmetināšanā jālieto brilles? 4. Kā rīkoties, ja telpā ir izplūdusi deggāze? 5. Kas ir jāpārbauda, sākot un beidzot metināšanas darbus?



32

Gāzmetināšanas tehnika Izkausētā metāla vanniņas pārvietošana

Degļa nolieces leņķi izvēlas atkarībā no vajadzīgā iekusuma dziļuma (h).

Atloka sadursavienojumu metināšana

Uzlocītās malas izmanto kā piedevmateriālu.

33


Valnīša uzkausēšana ar gāzes liesmu

Mērķis: apgūt prasmi uzkausēt šuves valnīti, lietojot piedevmateriālu. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam gāzmetināšanas posteni; � sagatavot materiālu; � uzkausēt šuves valnīšus ar kreiso metināšanas paņēmienu.


� gāzmetināšanas postenis ar skābekļa un acetilēna apgādi; � skārda grieznes; � skārda loksnes; � gāzmetināšanas stieple; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � metinātāja instrumenti.

Darba gaita. 1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Sagatavo materiālus no skārda loksnes, kuras

biezums 1.5—2 mm, garums 250 mm, platums 120 mm.

3. Degļa jaudu izvēlas atkarībā no materiāla biezuma pēc tabulas vai informācijas, kas norādīta uz degļu uzgaļiem.

Degļu uzgaļu numuri 0 1 2 3 4

Metināmā tērauda aptuvens biezums mm

0.2—0.7 0.5—1.5 1—2.5 2.5—4 4—7

4. Piedevmateriāla diametru aprēķina pēc formulas

S

D = 2

+ 1, kur

S — materiāla biezums.

5. Šuves valnīša uzkausēšanu veic ar degļa spirālveida kustībām, lietojot piedevmateriālu. Paškontroles jautājumi:

1. Kādi var būt liesmas veidi un kur tos lieto? 2. Kādai ir jābūt liesmas temperatūrai, metinot tēraudu? 3. Kādos gadījumos lieto labo metināšanas paņēmienu? 4. Kas ir jāievēro, pilinot piedevmateriālu? 5. No kā ir atkarīgs degļa nolieces leņķis?


34

Gāzmetināšanas tehnika

Degļa šķērsvirziena kustības

Degļa šķērsvirziena kustību veidu izvēlas pēc materiāla biezuma (S): a — plāniem materiāliem (S < 1,5 mm); b — bieziem materiāliem (S > 3 mm); c — vidējiem materiāliem (S = 1,5—3 mm), degli virza ar spirālveida kustībām, bet

piedevmateriālu pārvieto, pa šuves asi pilinot (periodiski iegremdējot izkausētā metālā).

Kreisais metināšanas (uzkausēšanas) paņēmiens

1 — degļa kustība; 2 — piedevmateriāla kustība.

35


Sadursavienojumu metināšana ar gāzi Mērķis: apgūt prasmi metināt sadursavienojumus. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam gāzmetināšanas posteni; � sagatavot materiālus; � sametināt sadursavienojumus.


� gāzmetināšanas postenis ar skābekļa un acetilēna apgādi; � skārda grieznes; � skārda loksnes; � gāzmetināšanas stieple; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � metinātāja instrumenti.

Darba gaita. 1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Sagatavo materiālus no skārda loksnes, kuras

biezums 1.5—2 mm, platums 40 mm, garums 120 mm.

3. Izvēlas degļa uzgaļa numuru. 4. Izvēlas piedevmateriāla diametru. 5. Veic savienojuma metināšanu ar īsšuvēm. 6. Veic sadursavienojumu metināšanu ar kreiso metināšanas paņēmienu no

vienas puses. 7. Pārbauda metinājumu izturību, detaļas noliecot pa šuves līniju 90° leņķī.


1. Kādus savienojumus ieteicams metināt ar gāzi? 2. Kā aprēķina degļa jaudu? 3. Kā izvēlas degļa uzgaļa numuru? 4. Kā aprēķina piedevmateriāla diametru?


36

Gāzes metināšana

Gāzes metināšanā savienojamās virsmas tiek sakausētas, izmantojot piedevmateriālu (vai bez tā). Tā ir piemērota metode cauruļu un plākšņu, plānu vai vidēji biezu tērauda konstrukciju

metināšanai. Gāzes metināšanā lieto labo vai kreiso metināšanas paņēmienu. Kreisais metināšanas paņēmiens

Metināšanas liesma tiek vērsta metināšanas virzienā.

Šo paņēmienu lieto, lai sametinātu plānas tērauda plāksnes (līdz 3 mm), čugunu un krāsainos metālus.Metina no labās puses uz kreiso, piedevmateriālu virzot pirms liesmas.

Labais metināšanas paņēmiens Metināšanas liesma tiek vērsta pretēji metināšanas virzienam. Labo metināšanas paņēmienu izmanto, lai veiktu kvalitatīvu metināšanu tērauda plāksnēm, kas ir biezākas par 3 mm. Metināšanas virziens — no kreisās puses uz labo. Piedevmateriālu virza aiz metināšanas liesmas. Metināšanas liesmu var turēt nekustīgi, bet ar metināšanas stiepli veic ovālas kustības. Neatkarīgi no lietotās metodes ir jāpārliecinās, vai materiāla otrā pusē ir izveidojies caurkusums.

37

Šuvju defekti

Pareizi sametināta šuve

Nepareizi sametināta šuve Defekts radies no nepilnīgas sakušanas. Novēršana: sekojiet, lai savienojamās malas izkustu, pirms izkūst piedevmateriāls.

Nepareizi sametināta šuve Pilienveida caurkusums radies no nekontrolētas caurplūdes. Novēršana: mēģiniet izmantot mazāku metināšanas degli.

Nepareizi sametināta šuve Šuves defekts radies no malu nobīdes. Novēršana: pirms metināšanas ir jānodrošina labāks savienojums.

Nepareizi sametināta šuve Šuves defekts radies no nepilnīgas sakušanas. Novēršana: saglabājiet bumbierveida iedobumu šuves izkausētajā daļā.

38


Cauruļu metināšana ar gāzi Mērķis: apgūt prasmi metināt caurules. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam gāzmetināšanas posteni; � izvēlēties cauruļu gabalus un sagatavot metināšanai; � uzkausēt valnīšus caurulei pa diametru.


� gāzmetināšanas postenis ar skābekļa un acetilēna apgādi; � dažāda diametra cauruļu gabali; � gāzmetināšanas stieple; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � metinātāju instrumenti.

Darba gaita.

1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Izvēlas dažāda diametra cauruļu gabalus un sagatavo metināšanai. (Neizvēlēties

cinkotas caurules!) 3. Pēc caurules sieniņas biezuma izvēlas degļa uzgaļa numuru un piedevmateriāla

diametru. 4. Uzkausē valnīšus caurulei pa diametru, cauruli griežot pa labi.


1. Kāda var būt cauruļu gala apstrāde? 2. Kāda ir liela diametra cauruļu metināšanas secība?



39

Cauruļu metināšana

Valnīša uzkausēšana caurulei pa diametru, cauruli griežot bultas virzienā

40


Cietlodēšana ar gāzes liesmu

Mērķis: apgūt prasmi veikt plānsieniņu cauruļu cietlodēšanu. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam gāzmetināšanas posteni; � sagatavot materiālus lodēšanai; � salodēt cauruļsavienojumu ar cietlodi; � notīrīt lodējumu.


� gāzmetināšanas postenis ar skābekļa un acetilēna apgādi; � plānsieniņu caurules un skārds; � misiņa piedevu materiāls; � kušņi (boraks); � individuālie aizsardzības līdzekļi; � metinātāja instrumenti.

Darba gaita. 1. Pārbauda metināšanas posteni un sagatavo to darbam. Jānodrošina lodēšanas

laikā radušos gāzu pilnīga nosūkšana. 2. Sagatavo lokšņu materiāla pārlaidsavienojumus, kā arī tērauda plānsieniņu

caurules teleskopiskā savienojumā vai izgatavo uzmavu no skārda. Lodējamās virsmas notīra no oksīdiem, krāsas un rūsas līdz metāliskam spīdumam.

3. Lodējamo šuvi novieto ieslīpi, lai misiņš labāk ieplūstu spraugā starp detaļām. 4. Izvēlas nelielas jaudas degli, lai detaļas varētu sakarsēt līdz 800—900 °C

temperatūrai. 5. Lodēšanu veic ar normālu vai mazliet oksidējošu liesmu. 6. Lai misiņš nepārkarstu (neveidotos poras), šuves un misiņa stienīti karsē ar

liesmas kūli tuvu reducējošai zonai. 7. Ar metināšanas degli šuvi sakarsē līdz 800—900 °C temperatūrai, uzber boraku,

pievada misiņa stienīti (periodiski iemērcot borakā), kuram kūstot aizpilda spraugu starp detaļām.

8. Notīra lodējumus. Paškontroles jautājumi:

1. Kāda ir lodēšanas procesa būtība? 2. Kādas ir lodēšanas priekšrocības un kādi trūkumi? 3. Kādam nolūkam kalpo kušņi?



41

Pārklājsavienojums

Sadursavienojums

Slīps savienojums

Cietlodēšana

Savienojumu veidi

Par cietlodēšanu uzskata visus spraugu aizpildīšanas procesus, kas pamatojas uz kapilāru darbību darba temperatūrā virs 450 ºC.

Cietlodēšanā izmantojot misiņu un sudrabu saturošus piedevmateriālus, var iegūt pietiekami izturīgussavienojumus. Ar šo paņēmienu var lodēt lielāko daļu materiālu, ieskaitot varu un alumīniju.

Cietlodēšanas priekšrocības

Neliela darba virsmas deformācija vai tādas vispār nav. Piedevmateriāls izkūstot ieplūst starpsavienojamām virsmām, tāpēc pēcapstrāde ir minimāla.

Savienojumu veidi

Pārlaiduma garumam ir jābūt 3—5 reizes lielākam par savienojuma plānākās plāksnes biezumu. Ielocījumam jābūt 0.05—0.2 mm, un tas nedrīkst pārsniegt 0.5 mm.

Cietlodēšanu veic ar vieglu, nedaudz karbonizētu liesmu (izņemot nerūsējošam tēraudam) vai ar neitrālu metināšanas

liesmu Puses jākarsē vienmērīgi tā, lai visa lodējamā platība vienlaicīgi sasniegtu lodēšanas temperatūru.

Uzmanieties no lodēšanas stieples pārkarsēšanas —

tā sabojāsies!

42

III. Metālu griešana

43


Metālu griešana ar skābekli Mērķis: apgūt prasmi griezt metālu. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam gāzmetināšanas posteni; � sagatavot materiālu un aizzīmēt kontūrlīnijas pēc dotiem izmēriem; � veikt sadalošo un apļveida griešanu.


� gāzgriešanas postenis ar skābekļa-acetilēna vai skābekļa-propāna apgādi; � tērauda loksnes (līdz 20 mm biezas); stieņi (līdz 30 mm diametrā); � griešanas palīginstrumenti — ratiņi, lineāli, cirkuļi; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � metinātāja instrumenti.

Darba gaita.

1. Pārbauda un sagatavo darbam griešanas posteni. 2. Griešanas vietas attīra no eļļas, krāsas, rūsas un oksīdiem. 3. Ar krītu, aizzīmēšanas adatu vai aizzīmēšanas cirkuli aizzīmē griešanas kontūras. 4. Griežamo materiālu novieto tā, lai netraucēti varētu izplūst degošā metāla oksīdu

strūkla. 5. Pēc vajadzības deglim pievieno ratiņus, cirkuli vai izmanto citas palīgierīces. 6. Griezuma sākumpunktu sakarsē līdz 1000—1200 °C, atgriež griešanas skābekļa

ventili un, vienmērīgā ātrumā pārvietojot degli, veic griešanu. 7. Atpakaļsitiena gadījumā nekavējoties aizver degļa deggāzes ventili, pēc tam —

skābekļa ventili. Degli atdzesē tīrā, aukstā ūdenī. Bīstamās situācijās aizver balonu ventiļus.

8. Gāzu šļūtenes jāsargā no dzirksteļu, uguns un karstu detaļu nokļūšanas uz tām. 9. Jāraugās, lai nogrieztie metāli krītot neradītu traumas.


1. Kāda ir griešanas procesa būtība? 2. Kāpēc propānu izmanto griešanā, bet metināšanā retāk? 3. Kā noteikt vajadzīgo griešanas ātrumu? 4. Kādus metālus var griezt ar skābekli?


44

Griešanas ierīces

Griešanas liesmas aizdedzināšana un noregulēšana. 1. Atgriež balona ventili (maksimāli par ½ apgriezienu). Balona atslēgu atstāj uz acetilēna balona. 2. Noregulē darba spiedienu (acetilēnam — 0,1—0,8 bāri, skābeklim — kā norādīts griešanas tabulā).

� Pagriež reduktora regulēšanas skrūvi pulksteņa rādītāja virzienā tik tālu, kamēr darba spiediena manometrs rāda vajadzīgo spiedienu.

� Pilnībā atgriež skābekļa ventili uz degļa turētāja. � Atver griešanas skābekļa ventili.

� Pagriež regulēšanas skrūvi uz skābekļa reduktora līdz vajadzīgajam spiedienam (saskaņā ar griešanas tabulu), kamēr gāze plūst ārā.

� Aizgriež griešanas skābekļa ventili. 3. Izpūš šļūtenes un aizdedzina liesmu.

� Atgriež skābekļa ventili karsēšanas liesmai. � Ļauj skābeklim pāris minūtes izplūst. � Aizgriež ventili, līdz ir tikai viegla gāzes plūsma (šņācoša skaņa). � Atgriež acetilēna ventili uz degļa turētāja apmēram par pusapgriezienu. Ļauj gāzes maisījumam

izplūst pāris sekundes. � Aizdedzina liesmu. Jāatceras, ka deglis jāpavērš atklātas telpas virzienā. Izmanto šķiltavas ar

dzirksteli. 4. Noregulē normālu liesmu.

� Atgriež griešanas ventili uz griešanas ierīces. � Sāk ar karbonizēto liesmu un samazina acetilēna padevi tā, lai oglekļa konuss samazinātos un

sakristu ar primāro liesmu. � Aizgriež griešanas skābekļa ventili uz griešanas ierīces.

Skābekļa ventilis (pilnīgi atvērts)

45

5. Nodzēš liesmu. � Aizgriež acetilēna ventili uz degļa turētāja. � Aizgriež skābekļa ventili uz griešanas ierīces.

Pēc darba pabeigšanas aizgriež arī skābekļa ventili uz degļa turētāja. 6. Aizgriež balonu ventiļus.

� Pēc darba pabeigšanas vai pirms ilgāka pārtraukuma balonu ventiļiem jābūt rūpīgi aizgrieztiem. � Atgriež ventiļus uz degļa un izlaiž gāzi no abām šļūtenēm. � Aizgriež ventiļus, kad izplūdusi visa gāze.

Gāzes griešana

Griešanu uzsāk no plāksnes malas

Griešanas parametri

Darba spiediens Metāla

biezums,

mm

Sprausla

HA 211,

Nr.

Tīrīšanas

adata,

mm

G/S*

acetilēns,

bāri

skābeklis,

bāri

1—3 1 0.5/0.6 -1.5

3—8 2 0.7/0.6 1.5—2.0

8—20 3 1.0/0.7 0.1—0.8 3.0—4.0

20—50 4 1.5/0.7 4.0—4.5

G — griešanas kanāls;

S — sildīšanas kanāls.

� Virza karsējošo liesmu uz sākumpunktu.

� Tur primāro liesmu 3—4 mm attālumā no plāksnes.

� Karsē sākumpunktu, kamēr tas kļūst gaiši sarkans.

� Virza degli gar plāksnes ārmalu.

� Mazliet atver griešanas skābekli.

� Degli virza vienmērīgi

� Ja deglis tiks virzīts pārāk ātri, jūs pazaudēsiet griezumu.

Caururbšana

� Iepriekšēja karsēšana.

� Paceļ degli. � Atver griešanas skābekli.

� Nolaiž degli.

46


Metālu griešana ar elektroloku Mērķis: apgūt prasmi veikt elektroloka griešanu ar kūstošiem elektrodiem. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam gāzmetināšanas posteni; � sagatavot materiālus griešanai; � veikt sadalošo un caurumu griešanu; � notīrīt griezuma vietas.

Laiks: 1 stunda. Materiāltehniskais nodrošinājums:

� elektroloka metināšanas postenis; � elekrometinātāja instrunenti; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � elektrodi.

Darba gaita.

1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Griešanas vietas attīra no eļļas, krāsas, rūsas un oksīdiem. 3. Ar krītu vai aizzīmēšanas adatu aizzīmē griešanas kontūras. 4. Griežamo materiālu novieto tā, lai netraucēti varētu izplūst degošais metāls.

Degošā metāla strūkla jānovirza speciālās urnās (kastēs), lai izvairītos no citu detaļu, grīdas, iekārtas un instrumentu bojāšanas vai aizdegšanās.

5. Atkarībā no materiāla biezuma izvēlas elektrodus, kuru diametrs ir 4—6 mm. 6. Griešanas strāvas stiprumu izvēlas par 30% lielāku nekā attiecīga biezuma

materiāla metināšanā. 7. Elektrodu sasver 15—30° leņķī pretēji griešanas virzienam. 8. Elektrodu virza ar kreiso paņēmienu, periodiski to paceļot un nolaižot elektroda

ass virzienā. 9. Metālu griešanā var izmantot speciālus lineālus vai šablonus uz kājiņām.


1. Kāda ir elektroloka griešanas procesa būtība? 2. Kādas ir elektroloka griešanas priekšrocības, un kādi ir tās trūkumi?



47

Elektroloka griešana ar metāla elektrodu

Griešanas shēma ar metāla elektrodu

Režīmi griešanai ar metāla elektrodu

Griešanas režīms Metāla marka

Metāla biezums, mm

Elektroda diametrs, mm strāvas stiprums,

A griešanas ātrums,

m/h

Tērauds ar zemu oglekļa saturu

6 12 25

4 220 15 9.3 4.5

Tērauds ar zemu oglekļa saturu

6 12 25

5 325 20.4 12.9 6.9

Nerūsošais tērauds

6 12 25

4 220 18.9 10.2 5.4

Nerūsošais tērauds

6 12 25

5 300 18.9 11.4 6.7

Ar metāla elektrodu var griezt ne tikai tēraudu, bet arī čugunu, nerūsošo tēraudu un krāsainos metālus, kuri nepakļaujas parastai griešanai ar skābekli. Lieto elektrodus ar speciāliem segumiem.

48

IV. Pusautomātiskā elektroloka metināšana

49


Metināšanas pusautomāta sagatavošana darbam Mērķis: apgūt prasmi sagatavot metināšanas pusautomātu darbam. Uzdevums: pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas pusautomātu. Laiks: 1 stunda. Materiāltehniskais nodrošinājums:

� pusautomātiskās metināšanas postenis ar aizsarggāzes apgādi; � metināšanas stieple; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � metinātāja instrumenti.

Darba gaita: 1. Pārbauda metināšanas posteņa atbilstību darbam:

� metināšanas posteņa apgaismojumu; � gāzu nosūkšanu; � individuālos aizsardzības līdzekļus; � metinātāja instrumentus; � strāvas avota zemējumu un kontaktu drošību; � strāvu vadošo daļu izolāciju.

2. Sagatavo metināšanas posteni darbam: � nostiprina aizsarggāzes balonu un pievieno reduktoru; � noregulē gāzes plūsmu atkarībā no sprauslas diametra: īsa loka metināšanai 8—12 l/min, izkliedēta loka metināšanai 12—20 l/min; � uzstāda stieples spoli. Ar vīli nogludina stieples galu, lai tas nebūtu

ass. Izvēlas stieples diametram atbilstošus padeves rullīšus un kontaktuzgali. Stiepli aizvada caur padeves mehānismu un šļūteni uz degli. Pieskrūvē kontaktuzgali. Noregulē spoles bremzi un padeves rullīšu spriegojumu;

� piestiprina masas spaili, nodrošinot labu kontaktu ar detaļu; � iepazīstas ar strāvas avota un stieples padeves mehānisma regulēšanas

iespējām. Paškontroles jautājumi:

1. Kādas aizsarggāzes izmanto pusautomātiskajā metināšanā? 2. Kādus materiālus var metināt ar pusautomātu? 3. No kādām galvenām daļām sastāv pusautomāts? 4. Kas pusautomāta darbībā notiek automātiski, un kas jādara ar roku?



50

Darba drošība Sargājiet sevi un apkārtni

� Neļaujiet gāzēm un dūmiem no darba vietas izplatīties visā darbnīcā. Izmantojiet vietējo ventilāciju!

� Nepakļaujiet sevi un darbabiedrus ultravioletajai radiācijai. Sekojiet, lai jūsu darba vieta ir norobežota ar aizkariem

� Nodrošiniet, lai metināšanas zonā nebūtu atkritumu, putekļu un citu viegli uzliesmojošu materiālu.

� Strāvas avotam jābūt pareizi novietotam un iezemētam.

� Kabeļi un savienojumi nedrīkst būt bojāti vai slikti izolēti.

� Valkājiet sausus un nebojātus cimdus un apavus ar gumijas zoli.

� Stāviet uz sausas, izolētas platformas.

MIG/MAG metodes būtība

1 – spole; 2 – metināšanas stieple (elektrods); 3 – stieples padeves rullītis; 4 – elastīga caurule; 5 – degļa šļūtene; 6 – metināšanas deglis; 7 – kontaktuzgalis; 8 – aizsarggāze; 9 – aizsarggāzes sprausla; 10 – elektriskais loks;11 – metināšanas apgabals; 12 – strāvas avots

51

Gāzes balons Piesprādzē gāzes balonu. Šim nolūkam parasti ir īpaša vieta uz metināšanas iekārtas. Pirms reduktora pieskrūvēšanas izpūš balona ventili (sk. attēlu).

Reduktors Pieskrūvē reduktoru. Pārbauda, vai tas ir paredzēts izmantojamai aizsarggāzei.

Strāvas avots � Pievieno strāvas avotu

saskaņā ar izgatavotāju instrukciju. Parasti —elektrodu, t.i., metināšanas degli ar šļūteni pie pozitīvā (+) pola un masas spaili pie negatīvā (-) pola.

� Piestiprina metināšanas spaili pie metināšanas galda vai arī tieši pie metināmā materiāla. Pārbauda, lai piestiprināšanas punkts būtu notīrīts no rūsas vai citiem svešķermeņiem, kas var mazināt kontaktu.

Stieples spoles montāža � Pārbauda, vai stieples

padeves rullīši, metināšanas stieple un kontaktuzgalis atbilst izvēlētajam stieples diametram.

� Atbrīvo fiksatoru. � Uzliek stieples spoli. � Apvīlē aso stieples galu,

kas varētu bojāt stieples cauruļvadu.

� Ievada stiepli padeves mehānismā.

� Virza stiepli uz priekšu, piespiežot sprūdu uz metināšanas degļa. Nostiepj degļa šļūteni, cik vien tas ir iespējams.

Piestiprina masas spaili

Fiksators. Stieples spole. Padeves rullīši.

52

Padeves rullīšu noregulēšana

Ja rullīši pārāk stipri saspiež stiepli, tas var izraisīt stieples pārkaršanu vai samudžināšanos pie ieejas stieples cauruļvadā, ja tā pretestība ir pārāk liela (t.i., ja stieples cauruļvads ir piesārņots). � Ieslēdz stieples padeves

mehānismu. � Satver stiepli ar pirkstiem. Ja

rullīši ir pareizi noregulēti, tad stiepli var apstādināt, bet rullīši turpinās griezties.

Rullīši ir nepareizi noregulēti — stieple samudžinās.

Pārāk vāji noregulēts bremzēšanas spēks.

Bremzēšanas spēka noregulēšana Pārāk vājš bremzēšanas spēks nozīmē, ka stieples spole turpinās griezties arī pēc tam, kad metināšana būs pabeigta. Pastāv risks, ka stieples cilpa izies ārpus spoles. Atkal uzsākot metināšanu, veidosies samezglojums. Pārāk stiprs bremzēšanas spēks var izraisīt nepietiekamu stieples padevi (padeves rullīšu izslīdēšanu). � Pagriež spoli atpakaļ, cik vien

iespējams. � Ieslēdz stieples padeves

mehānismu. � Noregulē bremzes, ja spole pēc

izslēgšanas turpina griezties.

53


Sadursavienojumu metināšana aizsarggāzu vidē Mērķis: apgūt prasmi sametināt sadursavienojumus ar pusautomātu. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas pusautomātu; � sagatavot materiālus metnāšanai; � sametināt sadursavienojumus.

Laiks: 3 stundas. Materiāltehniskais norošinājums:

� pusautomātiskās metināšanas postenis ar aizsarggāzes apgādi; � metināšanas stieples; � skārds; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � metinātāja instrumenti.

Darba gaita. 1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Sagatavo materiālus no skārda loksnēm, kuru


3. Rūpīgi notīra šuves vietas no krāsas, eļļas un rūsas, lai detaļai nodrošinātu labu kontaktu ar masas vadu.

4. Metināšanas parametrus izvēlas pēc tabulas. Degli sasver 15° leņķī metināšanas virzienā, metinot ar labo (aizmugures)

metināšanas paņēmienu, bet pretēji metināšanas virzienam, lietojot kreiso (priekšpuses) metināšanas paņēmienu. 5. Uz dažāda biezuma skārda metina šuves valnīšus, noturot kontaktuzgali nemainīgā

(aptuveni 10 mm) attālumā. Plānus materiālus metina periodiski pārtraucot loku. 6. Sadursavienojumu metināšanu sāk ar biezākiem (3 mm) materiāliem, pakāpeniski

pārejot uz plānākiem. 7. Veic dažāda biezuma detaļu sametināšanu. 8. Strādājot ar pusautomātu, jāievēro darba drošība loka metināšanā. Acis un āda

jāaizsargā no ultravioleto staru iedarbības. Telpā ir jādarbojas gāzu nosūkšanai. Paškontroles jautājumi:

1. Kā izvēlas stieples diametru? 2. Kā pārbauda stieples padeves ātrumu? 3. Kāds ir aizsarggāzes uzdevums? 4. Cik lielai ir jābūt aizsarggāzes plūsmai?


54

Metināšanas parametru regulēšana

Gāzes plūsmas noregulēšana Ir būtiski pareizi noregulēt aizsarggāzes plūsmu. Tā nedrīkst būt pārāk liela vai pārāk maza. Abos gadījumos rezultātā var rasties šuves porainība.

Aizsarggāzes plūsmu izvēlas no metināmā materiāla markas un izmantojamās strāvas. Jutīgiem materiāliem, tādiem kā varš un alumīnijs, ir nepieciešama liela gāzes plūsma.

Lai atrastu pareizo gāzes plūsmu, gāzes sprauslas diametram ir jābūt piemērotam strāvai un materiālam; gāzes plūsmai litros minūtē ir jāatbilst gāzes sprauslas diametram milimetros.

Pārāk maza aizsarggāzes plūsma.

Pārāk liela aizsarggāzes plūsma.

Ja aizsarggāzes sprauslas diametrs ir 19 cm, tad

vajadzīgā gāzes plūsma ir 19 l/min.

Dažreiz ir nepieciešama lielāka gāzes plūsma nekā parasti (piemēram, ja metināšanu veic vertikāli vai ar lielu metināšanas ātrumu, vai vējainā vietā). Gāzes plūsmu noregulē ar gāzes balona reduktoru.

To var pārbaudīt, nomērot gāzes plūsmu pie metināšanas degļa izejas ar speciālu plūsmas mērītāju un salīdzinot ar reduktoram iestādīto gāzes plūsmu.

Gāzes plūsmas noregulēšana Plūsmas mērīšana pie metināšanas degļa izejas

55

Saduršuvju metināšanas parametri

Plākšņu biezums, mm

Stieples diametrs, mm

Strāvas stiprums, A

Spriegums, V Metināšanas ātrums, m/h

Gāzes patēriņš, l/min

0.6—1 0.5—0.8 50—60 18 20—25 6—7 1.2—2 0.8—1.2 70—120 18—20 18—24 10—12

3—5 1.6—2.0 180—200 26—28 20—22 14—16

Atšķirības priekšpuses un aizmugures metināšanā

Stieples padeves ātruma

regulēšana

Stieples padeves ātrumu (m/min) regulē uz padeves iekārtas. Skala uz padeves iekārtas var būt sadalīta metros minūtē vai citās vienībās.

Lai pārliecinātos par stieples padeves ātrumu, � padod stiepli 30

sekundes; � izmēra izvirzītās

stieples garumu; � reizinot šo lielumu ar 2,

iegūst patieso stieples padeves ātrumu.

Spriegums Stieples padeves ātrumu noregulē pēc tabulas. Tad uz strāvas avota noregulē spriegumu. Sprieguma robežas īsā loka metināšanā var būt 15—20 V, izkliedētā loka metināšanā 24—30 V. Ja spriegums attiecībā pret stieples padeves ātrumu ir pārāk zems, tad � stieplei nebūs laika izkust,

līdz ar to veidosies loks, kurā stieple sadursies ar plāksni (liekas it kā metināšanas deglis mēģinātu pacelties);

� izkausētais metāls slikti plūdīs un šuve būs augsta, nevienmērīga, ar vāju caurkušanu;

� ja spriegums attiecībā pretstieples padeves ātrumu būs pārāk augsts, tad padeves mehānisms nespēs padot stiepli tādā pašā ātrumā, ar kādu tā

tiek patērēta. Loks kļūs garš un nestabils, līdz ar to veidosies šļakatas un šuvei būs pārāk maza izturība un iegriezums.

Sprieguma

regulēšana

Stieples padeves ātruma

regulēšana

Pārāk zems spriegums Pārāk augsts

spriegums

56

Aizmugures metināšanā, kas ir parastā metode, degli sagāž jau sametinātās šuves virzienā. Šo metināšanas veidu izmanto vidējām un biezām loksnēm. Aizmugures metināšana ļauj dziļāk caurmetināt un samazina šuves defektu risku. Priekšpuses metināšanā degli sagāž prom no jau sametinātās šuves. Šo metināšanas veidu izmanto plānāku lokšņu metināšanai, kā arī alumīnijam. Degļa noliekums metināšanas virzienā ir atkarīgs no metināšanas pozīcijas. Sagāzuma leņķis, kā tas parādīts attēlā, nedrīkst pārsniegt 15°.

Degļa leņķi

Deglis jātur taisni virs šuves, nedaudz sasverot metināšanas vai pretēji metināšanas virzienam.

Kontaktuzgaļa attālums līdz metināmajai virsmai Attālumu līdz virsmai var mainīt, paceļot un nolaižot degli. Metināšanas laikā to jāmēģina turēt konstantā attālumā, pretējā gadījumās būs strāvas svārstības un mainīga karstuma atdeve materiālam. Pareizais attālums ir 10—20 mm.

57

Šuves defekti

Pārdedzināšana � Nepareizs degļa leņķis. � Pārāk liels spriegums.

Porainība � Pārāk maza gāzes

plūsma. � Pārāk liela gāzes

plūsma. � Pārāk liels degļa leņķis. � Caurvējš. � Gāzes uzgalī iekļuvuši.

izdedži, kas mazina gāzes plūsmu.

� Netīra plāksne (rūsa, mitrums, eļļa, taukainība, netīrumi).

� Pārklāta plāksne (krāsa vai metālisks pārklājums).

� Sarūsējusi metināšanas stieple.

Pārāk augsts izliekums � Pārāk mazs spriegums. � Neveiksmīgi izveidoti

pilieni.

Pārāk liela šuves sakne� Pārāk liela sprauga

savienojumam. � Pārāk maza virsma.� Pārāk mazs

metināšanas ātrums.� Pārāk liela karstuma

deva (gan stieples padeves ātrums, gan spriegums ir uzstādīti pārāk lieli).

Šuves saknes defekti � Pārāk maza sprauga. � Pārāk liels metināšanas ātrums. � Nepareizs degļa leņķis.

Nesakusums � Nepareizs

metināšanas ātrums. � Pārāk mazs

savienojuma leņķis. � Pārāk maza karstuma

atdeve metināmai virsmai.

� Pārāk augsts loka spriegums.

� Nepareizs degļa leņķis.

� Pārāk liels attālums no kontaktuzgaļa līdz metināmajai virsmai.

� Pārāk retas vai pārāk biežas piles.

Nesakusums Saknes defekts

Pārāk augsts izliekums Pārāk liels šuves saknes

izliekums

Pārdedzināšana Porainība

58


Pārlaidsavienojuma un T veida savienojumu metināšana aizsarggāzu vidē Mērķis: apgūt prasmi metināt pārlaidsavienojumus un T veida savienojumus. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas pusautomātu; � sagatavot materiālus metināšanai; � sametināt pārlaidsavienojumus un T veida savienojumus.


� pusautomātiskais metināšanas postenis ar aizsarggāzes apgādi; � metināšanas stieples; � skārds; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � metinātāja instrumenti.

Darba gaita.

1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Sagatavo materiālus no dažāda biezuma (1—3 mm) skārda, kura

platums 30—40 mm, garums 120—150 mm.

3. Metināšanas parametrus izvēlas pēc tabulas. Metinot kakta šuves, deglis jātur 45° leņķī (taisni pret šuvi), vienlaicīgi nodrošinot sasvēruma leņķi (15°).

4. Veic pārlaidsavienojumu un T veida savienojumu salikšanu un metināšanu. Paškontroles jautājumi:

1. Kāds ir degļa sasvēruma leņķis, un kāda tam ir nozīme? 2. Kādā attālumā jātur kontaktuzgalis no detaļas, kā tas iespaido šuves

kvalitāti? 3. Kā izmainās šuves forma, mainot metināšanas spriegumu?



59

Pārlaidsavienojumu un T veida savienojumu metināšana

T veida savienojumu metināšanas parametri

Plākšņu biezums, mm

Katete, mm Stieples

diametrs, A Strāvas

stiprums, A Spriegums,

V Metināšanas ātrums, m/h

Gāzes patēriņš,

l/min 1.0 1.4 0.6 60 18 18—20 5—6

1.5—2.0 2—3 0.8 75 18—20 16—18 6—8 2.5—3.0 3—4 1.2 90—130 19—21 14—16 8—10 3.0—4.0 4—5.5 1.6 120—180 28—30 16—20 12—16

Deglis jātur taisni pret šuves plakni un jāsagāž 15o leņķī: � metināšanas virzienā — labējā (aizmugures) metināšanas

paņēmienā; � pretēji metināšanas virzienam — kreisajā (priekšpuses)

metināšanas paņēmienā.

Šuves katetes palielināšanai izmanto degļa šķērsvirziena svārstības.

60


Horizontālu un vertikālu šuvju metināšana aizsarggāzu vidē Mērķis: apgūt prasmi metināt horizontālas un vertikālas šuves ar pusautomātu. Uzdevums:

� pārbaudīt un sagatavot darbam metināšanas pusautomātu; � sagatavot materiālus metināšanai; � veikt horizontālu un vertikālu šuvju metināšanu


� pusautomātiskais metināšanas postenis ar aizsarggāzes apgādi; � metināšanas stieples; � skārds; � individuālie aizsardzības līdzekļi; � metinātāja instrumenti.

Darba gaita.

1. Pārbauda un sagatavo darbam metināšanas posteni. 2. Sagatavo materiālus no dažāda biezuma (1—3 mm) skārda, kuru

platums 120—150 mm, garums 250—300 mm.

3. Metināšanas parametrus izvēlas no iepriekšējos aprakstos dotajām tabulām, ņemot vērā šuves veidu.

4. Veic horizontālu un vertikālu šuvju metināšanu. 5. Veic remontdarbus, metinot dažādos telpiskos stāvokļos.


1. Kādi var būt šuves defekti un to cēloņi? 2. Kas jāievēro, metinot telpās un ārpus tām? 3. Kā ietekmēs metināšanas procesu aprūsējusi stieple?



61

Metināšana dažādos telpiskos stāvokļos

Horizontālās, vertikālās un griestu šuves metina tikai ar īso loku.

Īsā loka izmantošana

Metinot plānu loksni vai arī atrodoties neizdevīgā pozīcijā, izmanto īsā loka metināšanu. Tas nozīmē, ka izvēlas zemu spriegumu un mazu stieples padeves ātrumu. Šādā veidā pievada mazāk karstuma metināmajam materiālam un iegūst mazu metināšanas apgabalu, ko ir viegli kontrolēt un kas ātri sacietē. Metināšanas parametri (īsais loks) Loka spriegums* — 15—25 V Strāvas stiprums* — 40—200 A Aizsarggāze — Argona maisījums vai CO2

* Precīzas vērtības atkarīgas no stieples diametra un izmantotās aizsarggāzes.

62

Izmantotā literatūra

1. Balodis I. Metināšanas pamati. - R., 1973. 2. Fominihs V., Jakovļevs A. Elektrometināšana. - R.: Zvaigzne, 1976. 3. Metināšana, griešana, lodēšana. - R: SIA “AGA”, 1996. 4. Metinātāja palīgs MIG/MAG metināšanā. - R.: SIA “AGA”, 1996. 5. Pētersons O. Metālu metināšana. - R.: IU Mācību apgāds, 1999. 6. Ribakovs V. Loka un gāzes metināšana. - R.: Zvaizne, 1986. 7. Rokasgrāmata: Darba drošība un veselības aizsardzība, strādājot ar skābekli un deggāzi. -

R.: SIA “AGA”, 1996. 8. Stepanovs V. Metinātāja rokasgrāmata. - R.: Liesma, 1969. 9. Firmu katalogi un prospekti:

� AGA (Zviedrija) � Kemppi (Somija) � Lorch (Vācija)

metinĀŠana - llkcold.llkc.lv/files/biblioteka/201304/20130402-1047-metinasana.pdf · 6 darba...

Documents