mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums -...

MĀJSAIMNIECĪBU-KREDĪTŅĒMĒJU ANALĪZE: APTAUJA UN FINANŠU IEVAINOJAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS

Prezentācijas plāns

Ievads – pētījuma motivācija;

Ievainojamās mājsaimniecības definīcija;

Aptaujas raksturojums;

Stresa testa metodoloģija;

Stresa testa rezultāti;

Secinājumi.

Mērķis: novērtēt mājsaimniecību-kredītņēmēju finansiālo ievainojamību

Motivācija: finanšu krīzes laikā mājsaimniecības saskārās ar nozīmīgu ienākumu un nodarbinātības sarukumu, tajā pat laikā saglabājot ievērojamu parāda slogu. Līdz šim mājsaimniecību stāvokļa uzlabošanās ir bijusi samērā lēna un trūka informācijas tieši par kredītņēmēju finansiālo stāvokli

Uzdevumi: Ar aptaujas palīdzību iegūt datus par mājsaimiecībām-kredītņēmējām, kas nav pieejami no citiem avotiem: - ienākumi un to avoti; - izdevumi un to sadalījums; - mājsaimniecības sastāvs. Novērtēt kredītņēmēju finansiālo situāciju; Modelēt kredītņēmēju jutīgumu pret nelabvēlīgām makroekonomisko rādītāju pārmaiņām.

Straujā tautsaimniecības izaugsme veicināja parāda pieaugumu, krīze – parāda sloga eksploziju

Eiro

Latvijas mājsaimniecību parāds strauji pieauga, pietuvojoties attīstīto ES valstu līmenim

Mājsaimniecību aizņēmumi pret rīcībā esošo ienākumu (%, šķirots dilstoši pēc 2008. gada datiem)

Avots: ECB Statistikas datubāze (ECB Statistical Data Warehouse)

Mērķis: novērtēt mājsaimniecību-kredītņēmēju finansiālo ievainojamību

Motivācija: finanšu krīzes laikā mājsaimniecības saskārās ar nozīmīgu ienākumu un nodarbinātības sarukumu, tajā pat laikā saglabājot ievērojamu parāda slogu. Līdz šim mājsaimniecību stāvokļa uzlabošanās ir bijusi samērā lēna un trūka informācijas tieši par kredītņēmēju finansiālo stāvokli

Uzdevumi: Ar aptaujas palīdzību iegūt datus par mājsaimiecībām-kredītņēmējām, kas nav pieejami no citiem avotiem: - ienākumi un to avoti; - izdevumi un to sadalījums; - mājsaimniecības sastāvs. Novērtēt kredītņēmēju finansiālo situāciju; Modelēt kredītņēmēju jutīgumu pret nelabvēlīgām makroekonomisko rādītāju pārmaiņām.

MĀJSAIMNIECĪBU-KREDĪTŅĒMĒJU APTAUJAS RAKSTUROJUMS

2013. gadā Latvijas Bankas uzdevumā tika veikta mājsaimniecību-kredītņēmēju aptauja

Aptaujas veicējs – socioloģisko pētījumu firma TNS;

Kritērijs – mājsaimniecībai ir vismaz viens kredīts mājokļa iegādei;

Izlases izmērs – 1002 mājsaimniecības;

Analīzē izmantoti dati par 974 mājsaimniecībām;

37% respondentu tika aptaujāti dzīves vietās, 63% – ar interneta starpniecību.

Šī ir otrā šāda veida aptauja. Pirmā – izmēģinājuma aptauja tika veikta 2011. gadā un tajā tika aptaujāta 801 mājsaimniecība.

Respondentu sadalījums pēc dzīvesvietas (% no izlases)

Visas mājsaimniecības tiek iedalītas 2 grupās: maksātspējīgās un ievainojamās. Par ievainojamām tiek uzskatītas mājsaimniecības ar negatīvu finansiālo maržu

Katrai mājsaimniecībai tika aprēķināta uz pilnu kalendāro gadu attiecināta finanšu marža

Finanšu marža =

Mājsaimniecības 12 mēnešu ienākumi

Mājsaimniecības uzkrājumi + -

Mājsaimniecības 12 mēnešu sadzīves

izdevumi -

Mājsaimniecības 12 mēnešu saistību

dzēšanas maksājumi

≥0 <0

Finanšu marža

Maksātspējīga mājsaimniecība

(MM)

Ievainojama mājsaimniecība

(IM)

90% no izlases mājsaimniecībām

10% no izlases mājsaimniecībām

0

5

10

15

20

25

30

35

Mazāk par 200

200.01 - 300

300.01 - 500

500.01 - 1000

1000.01 un vairāk

Īpat

svar

s n

o n

od

arb

ināt

ajie

m (

%)

Ienākumi no nodarbinātības mēnesī vidēji uz vienu nodarbināto (latos)

Ienākumu no nodarbinātības vidēji uz vienu nodarbināto sadalījums

Valstī kopumā Izlase

Aptauja rāda, ka kredītņēmējiem ir vidēji augstāki ienākumi nekā valstī:

aptaujā 62% no nodarbinātajiem mēnesī saņem nodarbinātības ienākumus lielākus par 300 latiem, kamēr valstī kopumā tie ir 39% nodarbināto

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Mazāk par 200

200.01 - 300

300.01 - 500

500.01 - 1000

1000.01 un vairāk

Īpat

svar

s n

o n

od

arb

ināt

ajie

m (

%)

Mājsaimniecības kopējie mēneša ienākumi vidēji uz vienu nodarbināto (latos)

Mājsaimniecības kopējo ienākumu vidēji uz vienu nodarbināto sadalījums

Aptauja 2011 Aptauja 2013

Pēdējo 2 gadu laikā mājsaimniecību ienākumi ir palielinājušies:

mājsaimniecību nodarbināto koncentrācija augstāku ienākumu intervālos kopš 2011. gada aptaujas ir palielinājusies

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Mazāk par 200

200.01 - 300

300.01 - 500

500.01 - 750

750.01 - 1000

1000.01 - 1500

virs 1500

Īpat

svar

s n

o m

ājsa

imn

iecī

bu

ska

ita

atti

ecī

gajā

m

ājsa

imn

iecī

bu

gru

pā

(%)

Mājsaimniecības kopējie mēneša ienākumi (latos)

Mājsaimniecību sadalījums pēc kopējiem mājsaimniecības neto mēneša ienākumiem

Kopā MM IM

Ievainojamo mājsaimniecību koncentrācija zemo ienākumu grupās ir ievērojami lielāka nekā vidēji izlasē:

76% no ievainojamām mājsaimniecībām kopumā saņem mazāk kā 500 latus mēnesī, kamēr tikai 23% no maksātspējīgajām mājsaimniecībām

0

5

10

15

20

25

Au

gstā

kā v

ai v

idēj

ā līm

eņa

vad

ītāj

s Spec

iālis

ts

Ieri

nd

as d

arb

inie

ks –

ierē

dn

is,

kalp

otā

js

Ieri

nd

as d

arb

inie

ks –

str

ādā

fizi

sku

dar

bu

Paš

no

dar

bin

ātai

s

Zem

nie

ks

Ku

ltū

ras

dar

bin

ieks

Māk

slin

ieks

Bez

dar

bn

ieks

Īpat

svar

s n

o v

isie

m m

ājsa

imn

iecī

bas

loce

kļie

m

att

iecī

gajā

māj

saim

nie

cīb

u g

rup

ā (%

) Mājsaimniecību nodarbināto sadalījums pēc

nodarbinātības statusa

MM IM

Aptaujas dati par mājsaimniecību nodarbinātajiem liecina:

ievainojamās mājsaimniecībās ir ievērojami vairāk bezdarbnieku un to nodarbinātie retāk ieņem augstākos amatus

un retāk tiek nodarbināti labāk atalgotās nozarēs (sk. nākamo slaidu)

0

100

200

300

400

500

600

700

800

0

2

4

6

8

10

12

14

K J D M O H A F N Q C G L R P I

Ne

to d

arb

a sa

mak

sa (

lato

s)

Īpat

svar

s n

o v

isie

m m

ājsa

imn

iecī

bas

no

dar

bin

ātaj

iem

a

ttie

cīga

jā m

ājsa

imn

iecī

bu

gru

pā

(%)

Mājsaimniecību nodarbināto sadalījums pa nozarēm un vidējā darba samaksa nozarē (%)

MM IM Vidējā darba samaksa nozarē (labā ass)

A – Lauksaimniecība C – Apstrādes rūpniecība D – Elektroenerģija F – Būvniecība G – Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība H – Transports un uzglabāšana I – Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi J – Informācijas un komunikācijas pakalpojumi K – Finanšu un apdrošināšanas darbības L – Operācijas ar NĪ M – Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi N – Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība O – Valsts pārvalde, aizsardzība P – Izglītība Q – Veselība un sociālā aprūpe R – Māksla, izklaide un atpūta

Nozares ranžētas pēc vidējās darba samaksas nozarē

0

10

20

30

40

50

60

70

80

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

1.kvartile Mazāk par 450

2.kvartile 450-680

3.kvartile 700-950

4.kvartile Vairāk par 950

Māj

saim

nie

cīb

u s

kait

a īp

atsv

ars

kop

ējā

ie

vain

oja

mo

māj

saim

nie

cīb

u s

kait

ā (%

)

Atl

iku

ma

īpat

svar

s ko

pē

jā iz

lase

s m

ājo

kļu

kre

dīt

po

rtfe

lī (%

)

Mājsaimniecības kopējie mēneša ienākumi kvartilē (latos)

Mājsaimniecību mājokļa kredītu atlikumu īpatsvars portfelī (% no atlikuma) un ievainojamo mājsaimniecību skaits

sadalījumā pa ienākuma kvartilēm (%)

IM mājokļa kredītu atlikumu īpatsvars portfelī

MM mājokļa kredītu atlikumu īpatsvars portfelī

IM skaita īpatsvars kopējā IM mājsaimniecību skaitā (labā ass)

Lielākā mājokļa kredītu atlikuma daļa (40%) izsniegta mājsaimniecībām ar augstākajiem ienākumiem. Taču ievainojamo mājsaimniecību un to saistību sadalījumam kvartilēs vērojama pretēja tendence:

ievainojamo mājsaimniecību lielākā saistību daļa ir mājsaimniecībām ar zemākajiem ienākumiem (1.kvartile)

73% no ievainojamām mājsaimniecībām ir zemāko ienākumu kvartilē

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

0

5

10

15

20

25

Ne

kust

amo

īpaš

um

u c

en

u in

de

ksa

vērt

ība

Māj

okļ

a kr

ed

ītu

atl

iku

mu

īpat

svar

s ko

pē

jā a

tlik

um

ā (%

)

Mājokļa kredīta ņemšanas gads

Mājokļa kredītu atlikuma sadalījums pēc kredīta ņemšanas gada

IM MM Nekustamo īpašumu cenu indekss (2007=100) (labā ass)

Mājsaimniecības ir uzņēmušās ievērojamas saistības 2006.-2008. gados jeb NĪ cenu “pīķa” laikā:

šajos gados ir paņemti 60% no visa izlases mājokļa kredītportfeļa atlikuma un 48% no izlases mājokļu kredītu skaita

tieši ievainojamās mājsaimniecības šajā periodā ir uzņēmušās lielāko parāda slogu:

– 69% no kopējā ievainojamo mājsaimniecību mājokļa kredītu atlikuma

– 57% no visiem ievainojamo mājsaimniecību mājokļa kredītiem

Lai gan vērojama situācijas uzlabošanās un ievainojamo mājsaimniecību skaits un it īpaši saistību īpatsvars kopējā kredītportfelī sarūk, tas joprojām vērtējams kā samērā augsts

ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars kopējā mājsaimniecību skaitā kopš 2011.gada aptaujas samazinājies par 1 procentpunktu

ievainojamo mājsaimniecību saistību īpatsvars mājokļa kredītportfeļi kopš 2011.gada samazinājies par 8 procentpunktiem

11

21

10

13

0

5

10

15

20

25

Ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars

Ievainojamo mājsaimniecību saistību īpatsvars mājokļa kredītportfelī

Īpat

svar

s (%

)

Ievainojamo mājsaimniecību skaita un saistību īpatsvara mājokļa kredītportfelī salīdzinājums starp 2011. gada un

2013. gada aptaujām (%)


0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

<20 20-40 40-59 60-79 80-100 >=100

Īpat

svar

s ko

pē

jā m

ājsa

imn

iecī

bu

ska

itā

(%)

Mājsaimniecības visu kredītu mēneša maksājumu attiecība pret mēneša ienākumiem (%)

Mājsaimniecību visu kredītu maksājumu attiecība pret ienākumiem salīdzinājumā starp

2011. gada un 2013. gada aptaujām


Kopumā visā izlasē vidējais parāda slogs ir mazinājies, galvenokārt maksātspējīgo mājsaimniecību finansiālās situācijas uzlabošanās dēļ

vidējā visu kredītu mēneša maksājumu attiecība pret ienākumiem 2011. gada aptaujā bija 31%, kamēr 2013. gadā – 29%

40% maksājumu pret ienākumiem slieksni 2011. gadā pārsniedza 23% mājsaimniecību, taču 2013. gadā 16%

20

71

9

19

0

10

20

30

40

50

60

70

80

MM IM

Vid

ējā

kre

dīt

u m

ēn

eša

mak

sāju

mu

att

iecī

ba

pre

t m

ēn

eša

ien

āku

mie

m (

%)

Mājsaimniecību grupa

Vidējās kredītu mēneša maksājumu attiecības pret mājsaimniecības mēneša ienākumiem mājsaimniecību grupās

Vidējā mājokļu kredītu maksājumu attiecība pret ienākumiem

Vidējā citu kredītu maksājumu attiecība pret ienākumiem

Mājokļu kredītu maksājumu attiecības pret ienākumiem mediāna

Ievainojamas mājsaimniecības

ievērojami lielāks kredītu maksājumu slogs

– vidējās ikmēneša kredītmaksājumu attiecības pret ienākumiem ir lielākas gan mājokļa, gan citiem kredītiem

biežāk ņem citus kredītus

– 53% ievainojamo mājsaimniecību ir vēl citi kredīti, kamēr 33% maksātspējīgo mājsaimniecību

Lielākajai daļai ievainojamo mājsaimniecību visu kredītu ikmēneša maksājumu slogs ir pārmērīgs

68% ievainojamo mājsaimniecību ikmēneša kredītu maksājumu slogs pārsniedz 40% attiecībā pret ienākumiem, savukārt maksātspējīgām tie ir 10% mājsaimniecību

0

5

10

15

20

25

30

35

Īpat

svar

s ko

pē

jā m

ājsa

imn

iecī

bu

ska

itā

atti

ecī

gajā

m

ājsa

imn

iecī

bu

gru

pā

(%)

Mājsaimniecības visu kredītu mēneša maksājumu attiecība pret mēneša ienākumiem (%)

Vidējais visu kredītu ikmēneša maksājumu slogs

MM IM

99

.3

Maksātspējīgo un ievainojamo mājsaimniecību salīdzinājums

Rādītāji MM IM

Vidējie mēneša ienākumi uz mājsaimniecību (Ls) 863 386

Vidējais mājokļa kredītu atlikums (tūkst. Ls) 18.5 23.8

Vidējais citu kredītu atlikums (tūkst. Ls) 0.5 0.8

Vidējais kopējais kredītu atlikums (tūkst. Ls) 19.1 24.6

Vidējais mājokļa kredīta maksājums mēnesī (Ls) 158 212

Vidējais pārējo kredītu maksājums mēnesī (Ls) 26 39

Vidējais kredītu skaits 1.5 1.8

Vidējais nodarbināto skaits 1.8 1.4

Vidējais locekļu skaits 3.2 3.4

Vidējais nodarbināto vecums 39.5 40.0

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars (%) 51 35

Kopējais mājokļa kredītu apjoms izlasē (milj. Ls) 16.2 (87.3%) 2.4 (12.7%)

Mājsaimniecību skaits izlasē 875 (89.8%) 99 (10.2%)

Ievainojamās mājsaimniecības raksturo: Zemāki ienākumi

Lielāki kredītu atlikumi

Lielāki kredītu maksājumi (gan nomināli, gan attiecībā pret ienākumiem)

Vidēji vairāk kredītu uz vienu mājsaimniecību

Ģimenē vidēji vairāk bezdarbnieku

Loģistiskā regresija: Maksātnespējas novērtējums atkarībā no maksājuma pret ienākumiem un ienākumu kvartiles

Mak

sātn

esp

ējas

n

ovē

rtēj

um

s

Maksājums pret ienākumiem (%)

0.00

0.10

0.20

0.30

0.40

0.50

0.60

0.70

0.80

0.90

5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 55 60 65 70 75 80 85 90 95 100

1. kvartile 2. kvartile 3. kvartile 4. kvartile

Pieļaujamais maksājuma pret ienākumiem līmenis ir atkarīgs no ienākuma līmeņa: 1. kvartile 32% 2. kvartile 47%

Loģistiskā regresija: Maksātnespējas novērtējums atkarībā no apgādājamo skaita un uzkrājumiem

Mak

sātn

esp

ēja

s n

ovē

rtē

jum

s

Uzkrājumu esamība samazina maksātnespējas varbūtību 2 reizes (par 50%) Katrs apgādājamais palielina maksātnespējas varbūtību ~ par 2pp Jo vairāk apgādājamo, jo svarīgāki uzkrājumi

Apgādājamo skaits

0.00

0.05

0.10

0.15

0.20

0.25

0.30

0.35

0.40

0 1 2 3 4 5 6

Uzkrājumi ir Uzkrājumu nav

IEVAINOJAMĪBAS ANALĪZE – STRESA TESTI

Stresa testu pieņēmumi

Analīzes laiks – viens gads (2014);

Šoki tiek piemēroti 2014. gada sākumā, pieņemot, ka pārējie mainīgie faktori saglabājas nemainīgi (ceteris paribus princips);

Gada laikā mājsaimniecības ienākumi nemainās;

Mājsaimniecība var izmantot savus uzkrājumus izdevumu segšanai;

Novērtējot ienākumu samazinājuma šoka ietekmi, ienākumu līmenis tiek samazināts visām mājsaimniecībām proporcionāli;

Procentu likmju šoks tiek piemērots tikai kredītiem mājokļa iegādei;

Bezdarba pieaugums tiek modelēts ar Montekarlo simulācijām;

Gada laikā nemainās kredītu līgumu nosacījumi.

Sagaidāmo zaudējumu aizdevējiem aprēķins individuālas mājsaimniecības līmenī

Algas samazinājums

Finanšu marža

Maksātspējīga mājsaimniecība

(MM)

Ievainojama mājsaimniecība

(IM)

≥0 <0

Procentu likmes pieaugums

Bezdarba pieaugums

Makro šoki:

Zaudējumi nerodas

Sagaidāmie zaudējumi = Saistības –

nodrošinājuma vērtība

Papildus nepieciešamie

uzkrājumi

Mājsaimniecības ir ļoti

jutīgas pret ienākumu

samazinājuma šoku: pat 5% ienākumu samazinājums izraisītu ievainojamo mājsaimniecību pieaugumu vairāk kā 1.5 reizes (par 7.5pp);

14% ienākumu samazinājums trīskāršotu IM īpatsvaru (pieaugums par 24.1pp); IM saistību īpatsvars kredītportfeli pieaugtu par 23.4pp; banku zaudējumi pieaugtu par 3.5 pp no kredītu atlikuma

0

5

10

15

20

25

30

35

0

10

20

30

40

50

60

70

0

5

10

15

20

Ienākumu samazinājums (%)

Sagaidāmo zaudējumu pieaugums (% no kredītu atlikuma, labā ass)

Papildu nepieciešamie kredītiestāžu uzkrājumi (% no kredītu atlikuma, labā ass)

Ievainojamās mājsaimniecības (% no kredītņēmējiem)

Ievainojamo mājsaimniecību kredītu īpatsvars (% no kopējā mājokļu kredītu atlikuma)

Procentu likmju

pieauguma šoks vairāk

ietekmē

mājsaimniecības ar

lieliem kredītiem

200 bps (2 pp) pieauguma gadījumā:

IM īpatsvars pieaugtu vairāk kā 1,5 reizes (par 7.2pp)

IM saistību īpatsvars portfelī gandrīz dubultotos (pieaugums par 11.4 pp).

Banku zaudējumi (pie pašreizējām NĪ cenām) palielinātos par 2.1 pp no mājokļa kredītu portfeļa

0

5

10

15

20

25

30

35

0

10

20

30

40

50

60

70

-

50

10

0

15

0

20

0

25

0

30

0

Procentu likmes pieaugums (bps)





Bezdarba pieauguma

ietekme ir ierobežota, jo

nodarbinātības ienākumu

kritumu mazina

bezdarbnieku pabalstu

pieejamība: pie 11pp pieauguma:

IM īpatsvars dubultotos (pieaugums par 11.2 pp);

IM saistību īpatsvars portfelī gandrīz dubultotos (pieaugums par 10.8 pp)


0

5

10

15

20

25

30

35

0

10

20

30

40

50

60

70

0.0

0

.5

1.0

1

.5

2.0

2

.5

3.0

3

.5

4.0

4

.5

5.0

5

.5

6.0

6

.5

7.0

7

.5

8.0

8

.5

9.0

9

.5

10

.0

10

.5

11

.0

11

.5

12

.0

12

.5

13

.0

13

.5

14

.0

14

.5

15

.0

Bezdarba līmeņa palielinājums (pp)





Apvienojumā ar ienākumu

samazinājumu*,

mājsaimniecību jutīgums

pret bezdarba pieaugumu

palielinās: pie 11pp bezdarba pieauguma un 5.2% algas samazinājuma:

IM īpatsvars pieaugtu par 18.1 pp

IM saistību īpatsvars portfelī pieaugtu par 17.1 pp


* - Balstoties uz LB makroekonomiskā modeļa rezultātiem, pieaugums bezdarba līmenī par 1 pp rada darba samaksas samazinājumu par apmēram 0.47 pp.

0

5

10

15

20

25

30

35

0

10

20

30

40

50

60

70

0.0

0

.5

1.0

1

.5

2.0

2

.5

3.0

3

.5

4.0

4

.5

5.0

5

.5

6.0

6

.5

7.0

7

.5

8.0

8

.5

9.0

9

.5

10

.0

10

.5

11

.0

11

.5

12

.0

12

.5

13

.0

13

.5

14

.0

14

.5

15

.0

Bezdarba līmeņa palielinājums (pp) Sagaidāmo zaudējumu pieaugums (% no kredītu atlikuma, labā ass)




GALVENĀS ATZIŅAS

Galvenās atziņas

Mājsaimniecības-kredītņēmējas ir jutīgas pat pret nelieliem nelabvēlīgiem šokiem;

Visievainojamākās – mājsaimniecības, kuras saistības uzņēmās neilgi pirms krīzes sākuma;

Lai gan tautsaimniecības izaugsme ir atjaunojusies, daļa mājsaimniecību-kredītņēmēju nav spējušas atgūt zudušo maksātspēju un saskaras ar grūtībām sabalansēt savus ienākumus un izdevumus;

Iespējamie papildu zaudējumi aizdevējiem, īstenojoties nelabvēlīgiem šokiem, ir kļuvuši mērenāki;

Mājsaimniecību ienākumi, it īpaši maksātspējīgo, pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, tādējādi mazinot to ievainojamības risku.

PIELIKUMS

Analīzes metodoloģija I

Bi = RIi + Ui - SIi – Ki

Bi –i-tās mājsaimniecības finansiālā marža (ienākumu-izdevumu bilance)

RIi – i-tās mājsaimniecības kopējie rīcībā esošie ienākumi

Ui – i-tās mājsaimniecības uzkrājumi

SIi – i-tās mājsaimniecības sadzīves izdevumi pārtikas un patēriņa preču iegādei un komunālo maksājumu segšanai

Ki – i-tās mājsaimniecības kopējie maksājumi saistību izpildei

Bi≥0 – Maksātspējīga mājsaimniecība (MM)

Bi<0 – Ievainojama mājsaimniecība (IM)

Individuālās mājsaimniecības finanšu marža nākamajām kalendāram gadam

Analīzes metodoloģija II

Si –i-tās mājsaimniecības kopējais (summārais) mājokļa kredītu saistību atlikums

KNAi (LTV)– i-tās mājsaimniecības kopējā (summāra) mājokļa kredītu atlikuma intervālam atbilstoša kredīta un nodrošinājuma attiecības vērtība

tika izmantotas no Kredītu reģistra datiem aprēķinātas vidējas KNA vērtības, kas atbilst aizņēmēju kopējām mājokļa kredītu atlikumam

Zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā

Kredīta nodrošinājuma vērtība (Vi ):

Individuālās ievainojamās mājsaimniecības (Bi<0) sagaidāmie zaudējumi (SZi ):

𝑆𝑍𝑖 = 0, ja 𝑉𝑖 ≥ 𝑆𝑖 𝑆𝑖 − 𝑉𝑖 , ja 𝑉𝑖 < 𝑆𝑖

𝑉𝑖 = 𝑆𝑖/𝐾𝑁𝐴𝑖 ,

Analīzes metodoloģija III

Nepiemērojot nekādus šokus, aprēķinātie sagaidāmie zaudējumi vienkārši atspoguļo zaudējumus no mājsaimniecībām, kuras jau gada sākumā nepildīja saistības. Uz šādiem zaudējumiem jau jābūt izveidotiem uzkrājumiem. Reakcijas uz piemērotiem šokiem atspoguļošanai tika aprēķināti sagaidāmo zaudējumu pieaugumi šoku gadījumā:

Sagaidāmie zaudējumi

𝐼 𝐵𝑖<0 = 0, ja 𝐵𝑖 ≥ 0,1, ja 𝐵𝑖 < 0.

𝑆𝑍 = 𝐼{𝐵𝑖<0} ∙ 𝑆𝑍𝑖

𝑁

𝑖=1

,

kur i-tās mājsaimniecības negatīvas finansiālās maržas indikatorfunkcija, kas pieņem vērtību 1, ja mājsaimniecības finansiālā marža ir negatīva:

∆𝑆𝑍𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 = 𝑆𝑍𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 − 𝑆𝑍𝑛𝑜 𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 ,

Analīzes metodoloģija III

kalpo kā kavēto kredītu īpatsvara aizstājējmainīgais (proxy)

kavēto virs 90 dienām kredītu īpatsvars ir publiski pieejams un plaši analizēts rādītājs (FKTK)

Ievainojamo mājsaimniecību saistību īpatsvars kopējā atlikumā EAD%

𝐸𝐴𝐷% = 𝐼 𝐵𝑖<0 ∙ 𝑆𝑖

𝑁𝑖=1

𝑆𝑖𝑁𝑖=1

∙ 100,

kur Si –i-tās mājsaimniecības kopējais (summārais) mājokļa kredītu saistību atlikums.

Papildus nepieciešamie uzkrājumi (PNU) tiek rēķināti kā 60% no kavētajiem kredītiem:

𝑃𝑁𝑈 = 0.6 ∗ (𝐸𝐴𝐷%𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 − 𝐸𝐴𝐷%𝑛𝑜 𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 )

Analīzes metodoloģija IV

Bezdarba pieaugums tika modelēts ar Montekarlo simulācijām (1000 atkārtojumi);

Katrā simulācijā bezdarbnieka statuss indivīdam tika piešķirts ar nejaušās atlases paņēmienu;

Katram Latvijā nodarbinātajam izlasē šāda statusa piešķiršana ir vienlīdziespējama;

Visas personas, kas kļuvušas par bezdarbniekiem bezdarba pieauguma simulācijas rezultātā, saņem bezdarba pabalstus;

Iegūtie zaudējumi ir vidējie 1000 simulācijās.

Bezdarba pieauguma modelēšana

Loģistiskā regresija: maksātnespējas varbūtības ietekmējošo faktoru noteikšana

Modelēšanas atkarīgais mainīgais

mājsaimniecība pieder riska grupai, ja:

– uz jautājumu “Vai aizņēmuma atmaksa sagādā Jūsu ģimenei grūtības?” sniegta atbilde: “Sagādā nozīmīgas grūtības, atmaksa jau tiek kavēta”;

– uz jautājumu “Kā Jūs vērtējat savas aizņēmuma atmaksāšanas spējas, ja Jūsu ikmēneša maksājumi par aizņēmumu pieaugtu par 20-25%?” sniegta atbilde: “Es jau pašlaik nevaru pilnībā veikt ikmēneša maksājumus.”

grupai riskapieder m/s ja,1

grupai riskanepieder m/sja,0Y

Loģistiskā regresija: koeficientu novērtējumi un diagnostika

2RNagelkerke

Mainīgais

Marginālie efekti

koeficients

p - vērtība

ME at means

Averaged ME

C -3.36 0.000 0.035

APGĀDĀJAMO SKAITS 0.39 0.002 1.47 0.002 0.022

MAKSĀJUMS PRET IENĀKUMIEM 4.31 0.000 75.15 0.181 0.242

UZKRĀJUMI (BINĀRS) -0.68 0.068 0.51 -0.029 -0.038

BEZDARBNIEKU SKAITS & LAUKI 1.34 0.018 3.80 0.056 0.075

IENĀKUMI 2. KVARTILĒ -0.63 0.034 0.53 -0.027 -0.035



e

AUROC

0.876

McFadden R-sq

Nagelkerke R-sq

0.341 0.409

HL p - vērtība

4.58 0.801

Mājsaimniecību aptauja vairāk reprezentē vidējos un vidēji mazos mājokļa kredītus

Mājokļa kredītu atlikumu īpatsvara kopējā mājokļu kredītu atlikumā salīdzinājums ar Kredītu reģistra datiem

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

≤ 10 tūkst.

20 tūkst.

30 tūkst.

40 tūkst.

50 tūkst.

60 tūkst.

70 tūkst.

80 tūkst.

90 tūkst.

100 tūkst.

150 tūkst.

>150 tūkst.

Atl

iku

mu

īpat

svar

s ko

pē

jā a

tlik

um

ā (%

)

Mājokļa kredītu atlikums (latos)

Izlases dati Kredītu reģistrs

Mājokļa kredītu skaita īpatsvara no kopējā mājokļu kredītu skaita salīdzinājums ar Kredītu reģistra datiem

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

≤ 10 tūkst.

20 tūkst.

30 tūkst.

40 tūkst.

50 tūkst.

60 tūkst.

70 tūkst.

80 tūkst.

90 tūkst.

100 tūkst.

150 tūkst.

>150 tūkst.

Kre

dīt

u s

kait

a īp

atsv

ars

kop

ējā

ska

itā

(%)

Mājokļa kredītu atlikums (latos)

Izlases dati Kredītu reģistrs

MAKROEKONOMIKA.LV Vairāk informācijas:

mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums -...

Data & Analytics

kas nav pieejami

kredtmju finansilo

mjsaimniecbas

citiem avotiem

nodarbintbas

novrtt mjsaimniecbu

motivcija

mjsaimniecbu