lmb buklets 2020 web - latvijas koncerti

LieLā Mūzikas BaLva 2020

2021. gada 13. marta plkst. 21.05

2020

-


Šķiet, ka laiks, kas mūs šķir no Lielās mūzikas balvas ceremonijas 2020. gadā, ir ilgs kā mūžība. Šī gada laikā esam piedzīvojuši, centušies pārvarēt, atrast jaunus kultūras procesa modeļus situācijā, kādu līdz šim nespējām pat iedomāties! Tagad ir lielās pauzes laiks, kad tā no ceturtdaļas kļuvusi par pusnots, dažbrīd – veselas nots pauzi. Bet šī pauze ir piepildīta un iekšējās spriedzes, intelektuālā procesa piesātināta gluži kā Arvo Perta darbos. Esmu pateicīgs visai mūziķu saimei par radošumu, spēku, nezūdošu enerģiju laikā, kad strauji modulējam no darbības “rādīt” klasiskā izpratnē uz “radīt un rādīt” atbilstoši laikam! Mūsu mūzikas kultūra par spīti visam saglabā un attīsta augstu līmeni, lai laikā, kad mums visiem atkal būs iespēja tikties klātienē, radītu neaizmirstamus notikumus! No sirds apsveicu visus nominantus un laureātus!

Kultūras ministrs Nauris Puntulis

The time that separates us from the Grand Music Award Ceremony in 2020 seems to be as long as eternity. During this year, we have experienced and tried to overcome, as well as found new models of the cultural processes in a situation that we couldn’t even have imagined until now! Now is the time of the great musical rest, though, instead of quarter note rest it has grown into half note rest, and at times even into a whole note rest. Though, this rest is saturated with inner tension and intellectual processes, just like in works of Arvo Pärt. I am grateful to the vast family of musicians for their creativity, strength and never-ending energy at a time when we are rapidly modulating from the act of “presenting” in the classical sense to more up-to-date man-ner of “creating and presenting”!Despite everything, our music culture maintains high standards and keeps evolving, so that next time when we can meet in person again, it can create an unforgettable experience! My heartfelt congratulations to all the nominees and laureates!

LR Minister of Culture Nauris Puntulis

Pub

licitā

tes f

oto


Lielā mūzikas balva (LMB) ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā, tas izveidots 1993. gadā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula ierosmes. Pirmajos gados balvas pasniegšanas ceremonija notika Lielajā ģildē, kopš 1996. gada LMB mājvieta ir Latvijas Nacionālā opera. Ceremonijas norisei ikreiz seko LatvijasRadio 3 “Klasika” klausītāji, ceremoniju rāda Latvijas Televīzija. Balvas laureātus izvēlas žūrija, tās dalībnieki visu gadu seko notikumiem Latvijas koncertzālēs, dievnamos un muzikālajos teātros. Laureāti saņem Armanda Jēkabsona darinātu sudraba statueti un naudas prēmiju. LMB pasniegšanas ceremoniju ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīko VSIA “Latvijas Koncerti”.

muzikasbalva.lv

The Grand Music Award (GMA) is the highest form of state recognition in the field of music. It was established in 1993 following the initiative of former Minister of Culture Raimonds Pauls. For the first few years the awards ceremony took place in Riga Great Guild Hall, since 1996 the home of GMA is the Latvian National Opera House. The ceremony is broadcasted by Latvian Radio 3 Klasika and by Latvian National Television. The nominees and the prize-winners are selected by a jury, members of which have closely monitored the music life in Latvia: attending concerts and musical shows. Prize-winners received a silver statuette, created by Armands Jēkabsons and a monetary award. The Latvian Grand Music Award ceremony is organized by State Concert Agency Latvijas Koncerti and the Ministry of Culture of Republic of Latvia.

muzikasbalva.lv

Daina Markova žūrijas priekšsēdētāja, muzikoloģe Chairman of the Jury, musicologistIveta GrunDe muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja Musicologist, music pedagogue and lecturerIeva rozentāle muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Musicologist, head of the Latvian Television Cultural Programmes Editorial BoardMaruta rubeze muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste Musicologist, journalist of the Latvian Radio 3 "Klasika"Ingrīda vIlkārse teātra zinātniece, mūzikas pedagoģe Theatre scientist, music pedagogueJānis erenštreIts diriģents, mūzikas pedagogs Conductor, music pedagoguearmands znotIņš muzikologs, žurnālists, publicists Musicologist, journalist, publicist

LieLās mūzikas baLvas 2020 žūrija jUrY OF THe LaTvian Grand mUsic award 2020


LaTvijas “LieLās mūzikas baLvas 2020” PasnieGŠanas ceremOnijas nOrise

Juris KARLSONS (1948)Lielās mūzikas balvas fanfarasLatvijas Nacionālais simfoniskais orķestrisDiriģents Aivis Greters

Raimonds PAULS (1936)Svīta no mūzikas kinofilmai Homo novusIveta Apkalna – ērģelesRaimonds Pauls – klavieresLatvijas Nacionālais simfoniskais orķestrisDiriģents Jānis Stafeckis Johanness brāMss (Brahms, 1833–1897)skreco no sonātes vijolei un klavierēm F-a-e Daniils Bulajevs – vijoleAgnese Egliņa – klavieres

Frideriks šoPĒns (Chopin, 1810–1849)etīde siminorā op. 25 nr. 10Georgijs Osokins – klavieres

Fēlikss MenDelszons (Mendelssohn, 1809–1847) III daļa no koncerta vijolei un orķestrim miminorā op. 64 Kristīne Balanas – vijoleLatvijas Nacionālais simfoniskais orķestrisDiriģents Ainārs Rubiķis

tālivaldis ĶenIņš (1919–2008)Fināls no otrās sonātes vijolei un klavierēmMagdalēna Geka – vijoleGeorgs Kjurdians – klavieres

rihards štrauss (Strauss, 1864–1949)“atbrīvotā” (“befreit”) , riharda Dēmela dzejaAleksandrs Antoņenko – tenorsReinis Zariņš – klavieres

Jānis rubIks (1992)“Mans miers ir beigts”, aspazijas dzejaBeāte Zviedre – soprānsDāvis Jurka – saksofonsLatvijas Radio bigbends

astors PJaColla (Piazzolla, 1921–1992)Ave Maria, andreja Puškareva pārlikums Māra Botmane – čellsJānis Porietis – trompeteAndrejs Puškarevs – vibrofons

raimonds Pauls“Pavasarīga noskaņa” no svītas “Iespaidi”Kārļa Vanaga aranžējumsRaimonds Pauls – klavieresVadims Dmitrijevs – trombonsLatvijas Radio bigbends

Jānis MeDIņš (1890–1966) Prologs operai “uguns un nakts” Edgars Ošleja – bassLatvijas Nacionālais simfoniskais orķestrisDiriģents Ainārs Rubiķis

Imants kalnIņš (1941) III daļa no svītas “rotāju, dancoju” Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestrisDiriģents Ainārs Rubiķis

nominantu videoapraksti, aplokšņu atvēršana, “lielās mūzikas balvas 2020” laureātu sumināšanaVideos about the nominees, opening of the envelopes, honoring of the Latvian Grand Music Award 2020 winners

Ceremonijas tiešraide ltv1 un latvijas radio 3 “klasika” plkst. 21.05.Live broadcast of the ceremony provided by LTV1 and the Latvian Radio 3 “Klasika”, 9:05 p. m.

Ceremoniju vada eva Johansone un Ints teterovskisHosted by Eva Johansone and Ints Teterovskis


Komponista IManta kalnIņa daiļrade aptver ļoti plašu un daudzveidīgu žanru spektru – no estrādes dziesmām līdz pat operām, no mūzikas kino un teātrim līdz simfonijām. Daudzi izcilā melodiķa darbi kļuvuši par spilgtiem sava laika simboliem, tiek dēvēti par revolucionāriem un ir iemantojuši kulta statusu, laika gaitā folklorizējušies un turpina uzrunāt tieši un iedvesmojoši arī šodien.Imanta Kalniņa mūzikas valoda ir spilgti individuāla un atpazīstama. Viņa rokrakstā pamanām daudz ostinētu figūru un sīku melodijas vai vadošās tēmas ornamentu, tajā netrūkst arī raksturīgu harmonisko secību un kadenču, tāpat ļoti iezīmīgs ir akadēmiskās un neakadēmiskās mūzikas radošs sakausējums. Imants Kalniņš ienāk latviešu mūzikā ar simfoniķa ambīcijām 1964. gadā. Absolvējot profesora Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi Latvijas Valsts konservatorijā, enerģijas pilnais jauneklis mums dāvā savu Pirmo simfoniju, un drīz vien tai seko arī Otrā un Trešā. Vēl pirms tām 1963. gadā tapis Čellkoncerts, un šo desmitgadi kuplina arīdzan viņa spožais Koncerts orķestrim. Kritika uzteic komponista savdabīgo valodu, tomēr Kalniņu neapmierina viņa darbu rezonanse vienīgi koncertzālēs un šaurā profesionāļu lokā – viņš alkst uzrunāt daudz plašākus sabiedrības slāņus un atzīst, ka vēlētos dzīvot revolūcijas laikā un rakstīt dziesmas. Kopā ar domubiedriem daudzpusīgais mūziķis nodibina grupu “2xBBM” un tieši tai rada savas pirmās roka balādes ar dzejnieku laikabiedru izaicinošiem un konjunktūrai visai neērtiem tekstiem.Jau kopš daiļrades sākumiem Imants Kalniņš paralēli darbojies arī teātra un kino mūzikas laukā. Pēc studijām viņš uzņemas Liepājas teātra Mūzikas daļas vadītāja pienākumus, un drīz vien talantīgā skaņraža mūzika kuplina arī citu teātru iestudējumus. 1971. gadā top pirmā rokopera Padomju Savienībā “Ei, jūs tur!” ar brāļa Vika libretu, kura pamatā ir Viljama Sarojana drāma. Savukārt 1973. gadā dzimst Ceturtā simfonija – opuss, kas Imanta Kalniņa vārdu ierakstījis Latvijas kultūras kanonā. Stāvovācijām sveiktais darbs sapludina akadēmisko un neakadēmisko mūziku. Skatuves gaitas tas sācis valdošajai varai pieņemamākā instrumentālā formā, atsakoties no partitūrā sākotnēji iekļautās vokālās partijas un tādējādi arī teksta – amerikāņu dzejnieces Kellijas Čerijas vārsmām, taču savējie vēstījumu sadzird un saprot arī bez vārdiem... Oriģinālveidolā simfonija pirmoreiz izskanējusi vien 1997. gadā ASV.Pirms Atmodas laika komponēti arī vairāki citi ievērojami darbi. Starp tiem ir operas “Spēlēju, dancoju” (1976) un “Ifigēnija Aulīdā” (1981), oratorijas “Dzejnieks un nāra”(1973) un “Rīta cēliens” (1978), Piektā simfonija (1979). Tapusi arīdzan izcila mūzika tādām leģendārām kinofilmām kā “Četri balti krekli” (1967) un “Pūt, vējiņi!” (1973), arī “Ezera sonāte” (1976), “Akmeņainais ceļš” (1983), “Emīla nedarbi” un “Sprīdītis” (1985), iemīļotām animācijas filmām “Zelta sietiņš” (1975), “Zaķīšu pirtiņa” (1978), “Bimini” (1981) un vēl daudzām citām. Daudz rakstīts arī teātrim, tāpat tapušas dziesmas – kā akadēmiskās, tā neakadēmiskās mūzikas jomā – un koncertprogrammas leģendārajām un tieši ar Imanta Kalniņa (draugu un arī plašā pielūdzēju lokā saukta arī par ImKu) mūziku asociētām grupām “Menuets” un “Turaidas roze”, kurām vēlāk pievienojas arī “Autobuss debesīs”. 1995. gadā savu renesansi piedzīvo “Imantdienas” tradīcija, kas iesākās 1976. gadā, pulcējot tos, kuri jutās savējie, un, tieši šī iemesla dēļ nesimpatizējot toreizējai varai, tā 1982. gadā arī tika aizliegta. Kopš Trešās atmodas Imants Kalniņš it kā attālinās no mūzikas pasaules, pievēršoties politikai. 1990. gada 4. maijā viņš ir viens no deputātiem, kas balso par Latvijas Neatkarības atjaunošanu, un pēcāk tautai kalpo piektajā, sestajā, septītajā un astotajā Saeimas sasaukumā. 1998. gadā mākslinieks saņem Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni. Un daudziem par pārteigumu 2011. gadā viņš mums dāvā paša spēkiem latviešu valodā iztulkoto Korānu.Ieskandinot meistara 80. jubilejas gadu, janvārī nacionālā mūzikas izdevniecība “SKANI” klajā laidusi Imanta Kalniņa simfoniskajai mūzikai veltītu piecu albumu komplektu. Tajā apkopotas visas septiņas meistara simfonijas un koncertžanra darbi, arī simfoniskā miniatūra “Santakrusa” un iespaidīgais fināls no mūzikas kinofilmai “Pūt, vējiņi!”. Monumentālo izdevumu papildinošajā bukletā Imants Zemzaris trāpīgi raksturo sava vārdabrāļa personību un kolēģa rokrakstu, tāpat spilgtus un saistošus Kalniņa portretējumus varam atrast arī vairākās dažādos laikos tapušās viņa veikumam veltītās grāmatās, kuras vērts pārlapot, pamatīgāk ienirstot Lielās mūzikas balvas laureāta daiļrades bezgalskaistajās dzīlēs...

Par mūža ieGULdĪjUmU

foto

: And

ris K

ozlo

vskis


LiFeTime invesTmenT

The creative work of the composer IMants kalnIņš covers an extremely wide and diverse range of genres – from pop songs to operas, from film scores and theatre music to symphonies. Many of the works of the outstanding maestro have become dazzling symbols of their time, so they are often called revolutionary and have gained cult status. Many of them have become folklorized over time, but continue to address personally and inspire also these days. The language of Imants Kalniņš’ music is brilliantly individual and recognizable. In his style one can notice a lot of ostinato figures and detailed ornaments of a melody or a leading theme, nor it lacks characteristic harmonious sequences and cadences, but above all, it creative the fusion of the academic and non-academic music. Imants Kalniņš entered the Latvian music with the ambitions of a symphonist in 1964. After graduating from the composition class of Professor Ādolfs Skulte at the Latvian State Conservatory, the energetic young man gifted us his First Symphony, which was soon followed by the Second and the Third one. Even before these compositions, the Concerto for Cello was written in 1963, and this decade boasts also his brilliant Concerto for Orchestra. Critics praised the composer’s peculiar language, but Kalniņš was not satisfied with the resonance of his work only in concert halls and a small circle of professionals – he longed to address much wider sections of society and admitted that he would like to live during the revolution times and write songs. The versatile musician established a band “2xBBM” together with the like-minded people, and created his first rock ballads based on the texts by contemporary poets, which were often quite challenging and inconvenient for the powers that be. Since the beginnings of his creative work, Imants Kalniņš has also worked in the field of theatre and cinema music. After his studies, he assumed the duties of the head of the Music Department of the Liepāja Theatre, and soon the music of the talented composer enriched also the productions of other theatres. In 1971, the first rock opera in the Soviet Union was created, “Hey, You There!” with a libretto by his brother Viks, based on a play by William Saroyan. In 1973, the Fourth Symphony was born – an opus that etched Imants Kalniņš’s name in the Latvian Culture Canon. The work was met with standing ovations and merged the academic and non-academic music. The composition started its journey on a stage in an instrumental form, which was more acceptable for the ruling power, renouncing the original vocal part of the score, and thus also the verses of the American poetess Kelly Cherry, but often the messages are heard and understood even without words... In its original form the symphony was first performed only in 1997 in the US.Several other notable works were also composed before the time of the Atmoda. Among them are the operas“ I Play, I Dance” (1976) and “Iphigenia in Aulis” (1981), as well as oratorios “The Poet and the Mermaid” (1973), “Morning Hours” (1978) and the Fifth Symphony (1979). There has also been created excellent music for such legendary films as “Four White Shirts” (1967) and “Blow Ye Wind!” (1973), also “Lake Sonata” (1976), “The Rocky Road” (1983), “The Mischief of Emīls” and “Sprīdītis” (1985), as well as music for the popular animated films “The Gold Strainer” (1975), “The Bathhouse of the Rabbits” (1978), “Bimini” (1981) and many others. Much has also been written for the theatre, as well as songs – both in the field of academic and non-academic music – and concert programs for the legendary groups “Menuets” and “Turaidas roze”, later joined by “Autobuss debesīs”, which are directly associated with the music of Imants Kalniņš (also called ImKa among his friends and fans). In 1995, the tradition of “Imantdienas” experienced its renaissance, but it began in 1976, bringing together those who were like-minded. Due to this very reason they were not favoured by the ruling power, so the tradition was banned in 1982. Since the time of the third awakening, Imants Kalniņš seemed to be moving away from the world of music and focusing on politics. On May 4, 1990, he became one of the deputies voting for the restoration of Latvia’s independence, and later served the people in the 5th, 6th, 7th and the 8th Saeima. In 1998, the artist received the Order of the Three Stars, 3rd class. And for many as a surprise, in 2011 he gifted us the Koran, he had translated into Latvian.On the occasion of the 80th anniversary of the maestro, in January the national music publishing house “SKANI” released a set of five albums dedicated to the symphonic music of Imants Kalniņš. It contains all the seven symphonies of the maestro and the works from the concert genre, including the symphonic miniature “Santakrusa” and the impressive music of the finale from the film “Blow Ye Wind!” In the booklet that is supplementing the monumental edition, Imants Zemzaris aptly describes the personality of his namesake and the style of his colleague, or we can also find some captivating portraits of Kalniņš in several other books dedicated to his creative work, which are definitely worth flipping through, thus immersing into the beautiful depth of the nominees creative work...


Par mūža ieGULdĪjUmU

foto

: Gun

ārs J

anai

tis Maestro aleksanDrs vIĻuManIs ierakstījis spilgtu lappusi Latvijas mūzikas un opermākslas vēsturē. Diriģenta radošajā pūrā ir ap 70 operu un 30 baletu, tāpat arī milzumdaudz simfonisko partitūru, goda vietā allaž liekot latviešu komponistu skaņumākslu. Ar viņa spožajām interpretācijām klātienē un skaņu ierakstos uzaugušas vairākas mūzikas mīļotāju paaudzes.Aleksandrs Viļumanis ir spilgta personība, apveltīta ar apskaužamu atmiņu un aizrautīga stāstnieka talantu, temperamentīgs un neordinārs mūzķis ar romāna cienīgu biogrāfiju, kurā netrūkst nedz kuriozu un skandālu, nedz radošas izdomas, mākslinieciskas pašatdeves un triumfa brīžu. Strādājis operteātros Rīgā, Sanktpēterburgā, Maskavā, Oslo un Tamperē, Viļumanis divdesmit gadus veidojis arīdzan 1993. gadā aizsākto Siguldas Opermūzikas svētku muzikālo programmu. Pat divkārt – no 1975. līdz 1986. gadam un vēlreiz no 1994. līdz 1996. gadam – viņš bijis arī Latvijas Nacionālās operas galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja godā. Aizrautīgas dedzības pilns, šajā laikā Aleksandrs Viļumanis būtiski paplašinājis repertuāru, kā arī izveidojis apbrīnojami saskaņotu operdziedātāju ansambli. Tādiem izciliem solistiem kā Inese Galante, Ingus Pētersons, Jānis

Sproģis, Elga Brahmane, Sergejs Martinovs, Samsons Izjumovs, Nikolajs Goršeņins un Aleksandrs Poļakovs 1990. gados pievienojās arī Inga Kalna, Eduards Čudakovs un Egils Siliņš. Diriģenta vadībā mūsu operas un baleta mākslinieki dāvājuši neaizmirstamus brīžus kā Latvijas publikai, tā arī skatuves mākslas mīļotājiem viesizrādēs Krievijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Vācijā, Meksikā, Itālijā un citviet. Zīmīgi, ka arī maestro vecāku dzīvesgājums saistīts ar Balto namu – viņa tēvs bija ievērojamais Latvijas Nacionālās operas solists Aleksandrs Viļumanis, bet māte – ilggadējā operas koncertmeistare Helēna Viļumane, savukārt mūziķa dzīvesbiedres Baibas Viļumanes ceļš cieši savijies ar baletmākslu. Ja muzikalitāti un lielās darbaspējas 1942. gadā dzimušais diriģents mantojis no talantīgajiem vecākiem, tad stila un dramaturģijas izjūtu viņš rūpīgi izkopis studijās pie leģendārajiem meistariem Leonīda Vīgnera un Edgara Tona. Vēl pirms nopietnas pievēršanās diriģēšanai kādreizējais Dārziņskolas audzēknis Latvijas Valsts konservatorijā, tagadējā JVLMA, studējis arī sitaminstrumentu spēli. Un tieši kā orķestra mākslinieks 1962. gadā arīdzan sācis savas darba gaitas LNO, vēlāk izmēģinot spēkus arī sufliera, kormeistara un diriģenta asistenta pozīcijās. Pie LNO diriģenta pults Aleksandrs Viļumanis pārliecinoši debitēja 1968. gadā ar Džuzepes Verdi operas “Trubadūrs” iestudējumu (bez mēģinājuma! – aizstājot sasirgušo Rihardu Glāzupu), un arī turpmākajā ceļā itāļu opermeistaru bagātīgajam veikumam viņa repertuārā bijusi liela loma, būtisku akcentu liekot arīdzan uz franču un krievu skaņražu skatuves darbu iestudējumiem. Nenovērtējams ir arī Aleksandra Viļumaņa ieguldījums latviešu mūzikas sludināšanā – viņa vadībā pirmizrādes piedzīvojušas vairākas latviešu operas vai to atjaunojumi. Lai atminamies vien Imanta Kalniņa “Spēlēju, dancoju” vai Romualda Kalsona “Pazudušo dēlu”, Jāņa Mediņa “Uguni un nakti” vai Alfrēda Kalniņa “Baņutu” un Zigmara Liepiņa “Parīzes Dievmātes katedrāli”. Ievērības vērta ir arī mākslinieka pievēršanās lielas formas vokālsimfoniskiem darbiem un orķestra partitūrām – arī šajā laukā līdzās pasaulslaveniem šedevriem viņš allaž radis iespēju svinēt latviešu mūziku, atskaņojot kā mūsu klasiķu, tā savu laikabiedru darbus.Aleksandra Viļumaņa radošais devums godināts ar vairākiem apbalvojumiem, tostarp 2012. gadā viņam piešķirta “Latvijas gāzes” Gada balva operai un 2010. gadā meistars iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri.


Maestro aleksanDrs vIĻuManIs has created a dazzling page in the history of the Latvian music and opera. The conductor’s creative work includes about 70 operas and 30 ballets, as well as a myriad of symphonic scores, always allocating the central place to the works of the Latvian composers. Several generations of music lovers have grown up alongside his brilliant interpretations in person and in the form of sound recordings.Aleksandrs Viļumanis is a brilliant personality, endowed with an enviable memory and talent of a passionate narrator, a temperamental and extraordinary musician with a biography worth of a novel, which lacks no curious situations and scandals, neither creative imagination or artistic dedication and moments of triumph.Having worked in opera houses of Riga, St. Petersburg, Moscow, Oslo and Tampere, for twenty years Viļumanis has also created the musical program of the Sigulda Opera Music Festival, which was founded in 1993. Even twice – from 1975 to 1986 and again from 1994 to 1996 - he performed the duties of a conductor and artistic director of the Latvian National Opera. Full of enthusiastic ardour, during this time Aleksandrs Viļumanis significantly expanded the repertoire, as well as created a wonderfully coordinated ensemble of opera singers. Such outstanding soloists as Inese Galante, Ingus Pētersons, Jānis Sproģis, Elga Brahmane, Sergejs Martinovs, Samsons Izjumovs, Nikolajs Goršeņins and Aleksandrs Poļakovs were later in the 1990s joined by Inga Kalna, Eduards Čudakovs and Egils Siliņš. Under the direction of the conductor, our opera and ballet artists have created unforgettable moments for both the Latvian audience and for the lovers of the performing arts during the guest performances in Russia, France, Switzerland, Germany, Great Britain, Belgium, Germany, Mexico, Italy and elsewhere.It is significant that also the life of the maestro’s parents is linked with the Rīga’s White House - his father was the prominent soloist of the Latvian National Opera – Aleksandrs Viļumanis, but his mother was the long-term concertmaster of the Opera – Helēna Viļumane, while the path of the musician’s spouse Baiba Viļumane is closely connected with the ballet world. If the conductor (born in 1942) has inherited his musicality and great work capacities from his talented parents, then his sense of style and dramaturgy was acquired during his studies with the legendary masters Leonīds Vīgners and Edgars Tons. Even before seriously focusing on conducting, the former student of the Emīls Dārziņš Music School and the Latvian State Conservatory (now the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music), studied also percussion. And, in 1962, he started his career at the Latvian National Opera exactly as an orchestral musician, later trying his hand at the positions of prompter, choir master and conductor’s assistant. Aleksandrs Viļumanis made a convincing debut at the Latvian National Opera conductor’s stand in 1968 with a production of Giuseppe Verdi’s opera “Troubadour” (without any rehearsals! - replacing Rihards Glāzups, who was unwell at that moment), and also later the abundant creative heritage of the Italian opera masters has played an important role in his repertoire, with equally significant emphasis on the stage productions of the French and Russian authors.Aleksandrs Viļumanis’ contribution to the promoting of Latvian music is also invaluable - several Latvian operas or their restaged productions have been premiered under his direction. Let us remember just Imants Kalniņš’ “I played, I danced” or Romualds Kalsons’ “The Prodigal Son”, Jānis Mediņš’ “Fire and Night” or Alfrēds Kalniņš’ “Baņuta” and Zigmars Liepiņš’ “Notre-Dame de Paris”. It is definitely worth highlighting the artist’s attention to the large-scale vocal symphonic works and orchestral scores – also in this field, along with the world-famous masterpieces; he has always created an opportunity to celebrate Latvian music by playing the works of both our classics and contemporaries. The creative contribution of Aleksandrs Viļumanis has been honoured with several awards. In 2012 he was awarded the Annual “Latvijas gāze” Opera Award, and in 2010 the maestro was appointed a Commander of the Order of the Three Stars.

LiFeTime invesTmenT


No nepieredzētām stāvovācijām Šanhajā līdz nerimstošiem aplausiem Liepājā un Rīgā, no žilbinošiem solouznācieniem līdz izcilām kamermūzikas programmām un no uzstāšanās izpārdotās koncertzālēs līdz muzicēšanai izstāžu zālēs un tiešraides apstākļos, spilgti interpretējot kā klasiskas vērtības, tā iepazīstinot ar jaundarbiem – tik raibi bagātīga un daudzveidīga bijusi pianistes aGneses eGlIņas koncertdzīve 2020. gadā. Izceļama arīdzan temperamentīgās mūziķes spožā saspēle ar LSO un Orķestri “Rīga”, kopā ar uzticamajiem domubiedriem – klarnetistu Gunti Kuzmu un altisti Santu Vižini – “Rudens kamermūzikas festivālā” izcili īstenotā koncertprogramma “Šūmaņa iedvesmotie”, radošā satikšanās ar vibrofonistu Andreju Puškarevu Sergeja Prokofjeva “Garāmslīdošajos mirkļos” Cēsīs, kā arī Agneses apbrīnojamais sniegums Marģera Zariņa dziesmuspēles

“Dzejnieks un roze” iestudējumā Latvijas Radio 1. studijā. Un tad vēl viņa mūs lutināja ar savu skatījumu uz Džordža Gēršvina “Rapsodiju blūza stilā” un Pētera Vaska “Balto ainavu”, un bija arī Alvila Altmaņa jubilejas koncerts un Platona Buravicka jaundarinātais Plexus...

Par izciLU snieGUmU Gada GarUmā FOr OUTsTandinG acHievmenTs THrOUGHOUT THe Year

foto

: Jān

is D

eina

ts

From unprecedented standing ovations in Shanghai to relentless applause in Liepāja and Rīga, from dazzling solo performances to excellent chamber music programs; and from performing in sold-out concert halls to playing music in exhibition halls and during live broadcasts, brilliantly interpreting classical values and presenting new pieces – so abundant and versatile was aGnese eGlIņa‘s concert life in 2020. The brilliant interaction of the temperamental musician with the Liepaja Symphony Orchestra and the Orchestra Riga should also be highlighted, along with the concert program “Inspired by Schumann”, which was excellently carried out together with the fellow like-minded musicians, clarinettist Guntis Kuzma and violist Santa Vižine, within the framework of the Autumn Chamber Music Festival. Also the creative meeting with vibraphonists Andrei Pushkarev, within the Sergey Prokofiev’s “Visions fugitives” in Cēsis, should be emphasized, as well as Agnese’s amazing performance during the production of Marģers Zariņš’ song play “Poet and Rose” in the Latvian Radio 1st Studio. And then she pampered us with her view of George Gershwin’s “Rhapsody in Blue” and Pēteris Vasks’ “White Scenery”, and there was also the anniversary concert of Alvils Altmanis and the new piece of Platons Buravickis – Plexus ...



Apbrīnojami bagātīgs un daudzveidīgs ir maestro raIMonDa Paula devums aizvadītā gada koncertdzīvē. Spēlēts Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Jūrmalā, Ventspilī un vēl daudzviet citur, sniedzot kopumā vairāk nekā 50 (!) mākslinieciski augstvērtīgus koncertus! Līdzās ievērības cienīgai sadarbībai gan ar jauniem talantiem, gan pieredzējušiem džeza mūziķiem, maestro veidojis īpašas koncertprogrammas kopā ar pasaules mēroga zvaigznēm – ērģelnieci Ivetu Apkalnu un mecosoprānu Elīnu Garanču. Īstenojis arī oriģinālu kinomūzikas projektu, saspēlējoties ar Sinfonietta Rīga mūziķiem un Latvijas Radio bigbendu, kas Raimondam Paulam bijis uzticams sabiedrotais arīdzan vairākos citos aizraujošos skatuves piedzīvojumos. Neaizmirstami muzicēts arī kopā ar LNSO un diriģentiem Andri Pogu un Jāni Stafecki, un tad vēl lieliskā sapratnē ar aktieri Andri Keišu un trompetistu Oskaru Ozoliņu izspēlēta fantāzija par Ojāru Vācieti “Suni ārā nedzenama nakts”.

foto

: Jān

is D

eina

ts

The contribution of the maestro raIMonDs Pauls to the last year’s concert life is amazingly rich and versatile. He performed in Rīga, Liepāja, Rēzekne, Jūrmala, Ventspils and many other places, presenting us a total of more than 50 (!) artistically excellent concerts! In addition to noteworthy collaboration with both the young talents and experienced jazz musicians, the maestro has also created exceptional concert programs together with the world-renowned stars - organist Iveta Apkalna and mezzo-soprano Elīna Garanča. He has also realized an original film music project, playing together with the Sinfonietta Rīga musicians and the Latvian Radio Big Band, who have accompanied Raimonds Pauls also in several other exciting stage adventures. Unforgettable was performing with the Latvian National Symphony Orchestra and conductors Andris Poga and Jānis Stafeckis. The concert performance, a fantasy about Ojārs Vācietis “Dogs out for a smooth night” was played in great mutual understanding with actor Andris Keišs and trumpet player Oskars Ozoliņš.



foto

: Jān

is D

eina

ts

Conductor aInārs rubIĶIs’ interpretations have purposeful vision and emotional depth, as well as dramatic clarity and the ability to create the catharsis of empathy. Last year it was evident in an unusually large number of Ainārs Rubiķis’ concerts – because of the restrictions imposed due to the pandemic, the otherwise busy master and the musical director of the Comic Opera Berlin, spent more than a month in his homeland, finding an opportunity to perform several impressive concert programs in cooperation with the Latvian musicians. Together with the Sinfonietta Rīga, the State Academic Choir “Latvija”, the Orchestra “Rīga”, the Latvian National Symphony Orchestra and a number of outstanding local soloists, including Aleksandrs Antonenko, Kristīne Balanas, Sergey Osokin, Aigars Raumanis, Vestards Šimkus, the conductor delighted at the Jūrmala Music Festival and in the concert program “Latvia 102” in Liepāja, as well as at the concerts of the Latvian Symphony Orchestra “Tchaikovsky, Grieg and Rachmaninoff” and at the Sacred Music Festival with the outstanding interpretation of Johannes Brahms’ „German Requiem”.

foto

: Val

ters

Pel

ns

Diriģenta aInāra rubIĶa interpretācijām piemīt mērķtiecīgs redzējums un emocionāls dziļums, arī dramaturģiska skaidrība un spēja radīt līdzpārdzīvojuma katarsi. Pērn par to pārliecinājāmies neierasti daudzos Aināra Rubiķa koncertos – pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ citkārt ārzemēs aizņemtais meistars, Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs, ne vienu vien mēnesi pavadīja dzimtenē, rodot iespēju īstenot vairākas iespaidīgas koncertprogrammas sadarbībā ar Latvijas mūziķiem. Kopā ar Sinfonietta Rīga, VAK “Latvija”, Orķestri “Rīga”, LNSO un virkni izciliem pašmāju solistiem, tostarp Aleksandru Antoņenko, Kristīni Balanas, Sergeju Osokinu, Aigaru Raumani, Vestardu Šimku diriģents sajūsmināja “Jūrmalas festivālā” un programmā “Latvijai 102” Liepājā, LNSO koncertos “Čaikovskis, Grīgs un Rahmaņinovs”, kā arī “Garīgās mūzikas festivālā” ar Johannesa Brāmsa “Vācu rekvēma” izcilo interpretāciju.


The expression of the pianist reInIs zarIņš’ interpretations possess an extraordinary balance between the very personal and unshakably objective. Last year, we had a chance to witness that on several occasions. In the Dzintari Concert Hall, Zariņš fascinated with his view of Johann Sebastian Bach’s “Goldberg Variations”, and empathically interacted with tenor Aleksandrs Antonenko in German Romantic music, and directly addressed the audience with Beethoven’s First Piano Concerto, fantastically interacting with the chamber orchestra Sinfonietta Rīga, lead by Normunds Šnē. In the Great Guild and on the stage of the Cēsis Castle Park, together with the Latvian National Symphony Orchestra, Reinis dazzled in the interpretations of music by Igor Stravinsky and Dmitry Shostakovich, as well as surprised with the original program “Bridges” within the framework of the New Music Festival “Arena”. He also participated in the live concert streaming of the Latvian Radio, “Alone in the Studio”, and moved the audience with the masterpieces of the Viennese classics, performing as a part of the great Trio Palladio.

Par izciLU snieGUmU Gada GarUmāFOr OUTsTandinG acHievmenTs THrOUGHOUT THe Year

foto

: Pau

ls Zv

irbul

isPianista reIņa zarIņa interpretācijām piemīt reti sastopams līdzsvars starp ļoti personīgu un vienlaikus nesatricināmi objektīvu izteiksmi. Par to vairākkārt pārliecinājāmies arī aizvadītajā gadā. Dzintaru koncertzālē Zariņš suģestēja ar savu skatījumu uz Johana Sebastiāna Baha “Goldberga variācijām” un vācu romantisma mūzikā iejūtīgi sabalsojās ar tenoru Aleksandru Antoņenko, turpat arī tieši uzrunāja ar Bēthovena Pirmo klavierkoncertu, tā atklāsmē fantastiski saprototies ar Normunda Šnē vadīto kamerorķestri Sinfonietta Rīga. Lielajā ģildē un Cēsu pils parka estrādē kopā ar LNSO Reinis žilbināja Igora Stravinska un Dmitrija Šostakoviča mūzikas interpretācijās, ar oriģinālo programmu “Tilti” pārsteidza Jaunās mūzikas festivālā “Arēna”, bija “Viens pats studijā” Latvijas Radio tiešraides koncertā un aizkustināja Vīnes klasiķu šedevros, muzicējot lieliskā Trio Palladio sastāvā.


Čelliste Māra botMane ir īstena komandas spēlētāja ar pieredzi daudzveidīgos žanros – vai tas būtu dažādu laikmetu un stilu mūzikā rūdītais valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Baltijas komponistu mūziku sludinošais trio Tempus Balticus, klasikas šedevrus un jaundarbus slavinošais Latvian Sound Quartet vai baroka orķestris Collegium Musicum Riga – it visur viņa ir kā zivs ūdenī. No Dobeles mūzikas skolas līdz Dārziņskolai un JVLMA, kur meistarība kaldināta gan Dianas Ozoliņas čella klasē, gan Māra Kupča vadītajā Senās mūzikas katedrā, no skološanās Rīgā līdz studijām Frankfurtē un Budapeštā – tāds bijis Māras līdzšinējais maršruts, kuru papildina arī starptautiska koncertpieredze. Aizvadītajā gadā nozīmīgs pieturpunkts viņas ceļā bija arī diplomeksāmena koncerts 4. jūnija vakarā Sv. Magdalēnas Romas katoļu baznīcā, kad, brīnišķīgi saspēlējoties ar klavesīnisti Gertrudu Jerjomenko, mūziķe skaisti noslēdza savas senās mūzikas studijas JVLMA.

Cello player Māra botMane is a real team player and experienced in various genres – be it the State Chamber Orchestra Sinfonietta Rīga, seasoned interpreters of music of different eras and styles, or the trio Tempus Balticus, ambassadors of the music of Baltic composers, or the Latvian Sound Quartet and the baroque orchestra Collegium Musicum Riga, praising classical masterpieces and new works – she is like a fish in water everywhere. From Dobele Music School to the Emīls Dārziņš Music School in Rīga, and later the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music, where the mastery was forged both in Diana Ozoliņa’s cello class and in the Department of Early Music, led by Māris Kupčs; from schooling in Riga to studies in Frankfurt and Budapest – such has been Māra’s route to expertise so far, complemented also by international concert experience. Last year, a significant milestone in her journey was also a Diploma Concert on the evening of June 4, at the Roman Catholic Church of St. Magdalena, when, interacting wonderfully with harpsichordist Gertruda Jerjomenko, the musician beautifully completed her studies of Early Music at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

Par izciLU darbU ansambLĪ / OUTsTandinG wOrk in an ensembLe

foto

: Ģirt

s Raģ

elis

JānIs PorIetIs savu trompetes skaņu līdz žilbinošam mirdzumam pulējis studijās pie izciliem amata lietpratējiem Latvijā, Holandē, Somijā un ASV, kur Kanzasas universitātē ieguvis doktora grādu. Ņujorkas Kārnegija zālē sajūsminājis kritiķus un Kansas Brass Quintet sastāvā pamanījies muzicēt arī Baraka Obamas inaugurācijas parādē. Par spīti kārdinošiem darba piedāvājumiem Amerikā un Ķīnā, Jānis Porietis atgriezās Latvijā, lai spodrinātu mūzikas dzīvi mums līdzās. JVLMA asociētais profesors un metāla pūšaminstrumentu klases vadītājs kopš 2016. gada ir arī LNSO trompešu grupas koncertmeistars. Aizvadītajā gadā viņš turpināja regulāri koncertēt kopā ar ērģelnieci Ilzi Reini un muzicēt dažādos kameransambļu sastāvos. Pērn viņa trompete pamanāmi pārskanējusi gan Cēsu pils parka estrādi un pieskandinājusi orķestra mājvietu Lielo ģildi, gan atbalsojusies Rīgas Doma velvēs, muzicējot kopā ar VAK “Latvija” un paša vadīto pūšaminstrumentu kvintetu. Spoži un spēcīgi, arī klusināti un maģiski, allaž precīzi un suģestējoši... Un arī tad, kad Jāņa Porieša rokās trompeti nomaina fotoaparāts, esam viņa talanta savaldzināti.

foto

: Agn

ese

Taur

iņa


Par izciLU darbU ansambLĪ / OUTsTandinG wOrk in an ensembLe

JānIs PorIetIs has polished the sound of his trumpet till perfection during his studies with outstanding experts in Latvia, the Netherlands, Finland and the USA, where he obtained a doctorate from the Unversity of Kansas. He delighted critics in the Carnegie Hall in New York, and performed in the Inauguration Parade of Barack Obama, with the Kansas Brass Quintet. Despite the tempting job offers in the US and China, Porietis returned to Latvia to refine the musical life next to us. Not only is he a lecturer at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music, and head of the Brass Instrument Class at the Department of Wind, Brass and Percussions, but, since 2016, also the principal trumpet of the Latvian National Symphonic Orchestra. Last year, he continued to perform regularly with organist Ilze Reine and played in various chamber ensembles. Last year, his trumpet resounded noticeably both on the stage of the Cēsis Castle Park and in the Great Guild, the home of the orchestra, and has echoed in the vaults of the Riga Cathedral , playing together with the State Choir “Latvija” and his own wind instruments quintet. The sound of his trumpet is bright and strong, at times gentle and magical, but always precise and suggestive... And even when the trumpet in Porietis’ hands is replaced by a camera, we are equally enchanted by his talent.

foto

: Val

ters

Pel

ns

anDreJu Puškarevu pazīstam kā virtuozu vibrofonistu, ilggadēju kamerorķestra Kremerata Baltica solistu un meistarīgu aranžētāju. Ukrainā dzimušais mūziķis jau sen kļuvis par savējo un regulāri bagātina Latvijas mūzikas dzīvi ar radošiem pārsteigumiem. Aizvadītajā gadā starp tiem bija arī 3. oktobrī koncertzāles “Cēsis” Izstāžu zālē piedzīvotais koncerts “Garāmslīdošie mirkļi”. Tajā sajūsmināja ne vien Andreja dzirkstošā saspēle ar pianisti Agnesi Egliņu, bet arī viņa veidotais Prokofjeva mūzikas aranžējums. Pateicoties Andreja Puškareva radošajam “pieskārienam”, kurā netrūkst ne sulīgas džeza nokrāsas, ne stilistiski bagātīgas atsauces, hrestomātisko klavierciklu ieraudzījām gluži jaunā gaismā. Smalka muzikālā gaume un humora izjūta, lieliska saspēle, kurā būtiska loma arī temperamentam un kūsājošai enerģijai, ir kvalitātes, kuras saistām ar Andreja Puškareva vārdu.

We know anDreI PusHkarev as a virtuoso vibraphonist, long-term soloist of the Kremerata Baltica chamber orchestra and a masterful arranger. The Ukraine-born musician has long since become the local and regularly enriches Latvian music life with creative surprises. Last year, among such events was a concert “Visions fugitives”, which took place on October 3, in the Exhibition Auditorium of the Concert Hall “Cēsis”. It enchanted not only with Andrei’s sparkling interaction with pianist Agnese Egliņa, but also with his arrangement of Prokofiev’s music.Thanks to Pushkarev’s creative “touch”, which abounds in both the saturated jazz tones as well as stylistically rich references, we got to see the chrestomathic piano cycle in a whole new light. Fine musical taste and a sense of humor, as well as a great interplay, complimented by temperament and bubbling energy are the qualities that we associate with Andrei Pushkarev’ s name.


Pianista GeorGIJa osokIna radošais ceļš cieši saaudies ar Friderika Šopēna muzikālo mantojumu. To apliecina ne vien starptautiski panākumi vairākos ar šī leģendārā 19. gadsimta virtuoza mūziku saistītos konkursos, tostarp 2015. gadā prestižajā Starptautiskajā Šopēna konkursā Varšavā iegūtais diplomanda tituls, bet arī Georgija pārsteidzošās romantiķa mūzikas interpretācijas, kuras nereti tiek raksturotas pat kā revolucionāras. Kad 8. februārī Georgijs Osokins kopā ar Kremerata Baltica Dzintaru koncertzālē atskaņoja Šopēna Otro klavierkoncertu, mums bija ļauts piedzīvot talantīgā solista personības saviļņojoši valdzinošo un klavierskanējumā pārliecinoši tulkoto starojumu, kas ļauj domāt – tas, kā Šopēnu spēlē Georgijs, būtu šķitis aizraujoši un interesanti arī pašam šīs mūzikas autoram. Un elektrizēta ir arī Osokinu dinastijas jaunākā pārstāvja saspēle ar kamerorķestri Kremerata Baltica, kas savas simpātijas pret apdāvināto pianistu

apliecinājis, viņu pasludinot par savu pirmo pastāvīgo viessolistu!

The creative path of pianist GeorGY osokIn is closely linked with the musical heritage of Frederic Chopin. His international success in several competitions related to the music of this legendary 19th century virtuoso is an evidence of that, which includes not only becoming a finalist in the prestigious International Chopin Piano Competition in Warsaw, but also Georgy’s amazing interpretations of the romanticist’s music, often described as revolutionary. When, on February 8, Georgy Osokin performed Chopin’s Second Piano Concerto with Kremerata Baltica at the Dzintari Concert Hall, we had a chance to experience the emotionally captivating energy of the personality of the talented soloist that was convincingly translated into piano sound, which suggests that the way Georgy plays Chopen would have seem exciting and interesting also to the author himself. Fascinating is also the way how the youngest representative of the Osokins dynasy interacts with the Chamber Orchestra Kremerata Baltica, which has confirmed its sympathies for the gifted pianist by announcing him its first permanent guest soloist!

Par izciLU inTerPreTācijU FOr THe OUTsTandinG inTerPreTaTiOn

Ne Francijā dzīvojošajai vijolniecei MaGDalĒnaI GekaI, ne Vācijā mītošajam pianistam GeorGaM kJurDIanaM vēl nav trīsdesmit, un netrūkst nedz jaunības azarta, nedz muzikālu ideju un kārdinošu sadarbības piedāvājumu. Pazīstami jau kopš Dārziņskolas laikiem, uz skatuves abi pirmoreiz satikās 9. augustā koncertā “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne”, apburot ar pamatīgi pārdomātām un oriģināli pārsteidzošām latviešu kamermūzikas interpretācijām. Tovakar Mazajā Mežotnes pilī jaunās krāsās uzmirdzēja Jāzepa Vītola un Jāņa Ķepīša miniatūrie meistarstiķi, apbrīnojami dziļi un patiesi tika izsāpēta Maijas Einfeldes Otrā vijolsonāte un elpu aizraujoši izvērtās tieši viņiem rakstīto un tik atšķirīgo jaundarbu pirmlasījumi, Platona Buravicka enerģiskajam un dzelošajam opusam “Darba instrumenta restaurācija” spilgti kontrastējot ar Santas Bušs pārpasaulīgi trauslo un fascinējoši krāsaino Paula Cēlana dzejas iedvesmoto partitūru Ich kann dich noch sehen.... Nav daudz tādu koncertu kā šis, par kura neatņemamu sastāvdaļu kļūst arī tā piesātinātā, koncentrētā uzmanība, ar kādu klausītāji tver ik katru mūziķu vēstījuma mirkli...

foto

: Pau

ls Zv

irbul

is

foto

: Aiv

ars L

iepi

ņš


Par izciLU inTerPreTācijU FOr THe OUTsTandinG inTerPreTaTiOn

Aizvadītajā gadā aizvien pārliecinošāk un pārsteidzošāk savas tenora balss briedumu un pasaules pieredzes bagāžu aleksanDrs antoņenko spēja atklāt arī izsmalcinātajā, kaprīzajā un niansēm tik bagātajā vokālajā kamermūzikā. Tās satura pilnīgai atklāsmei dziedātājam līdzās nepieciešams savstarpējā saskarsmē atsaucīgs un stabils, toņveidē jūtīgs un gudrs pianists – tāds, kāds ir reInIs zarIņš. 4. augustā Dzintaru koncertzālē “Jūrmalas festivāla” noslēguma koncertā saskanīgā dueta uzmanība bija pievērsta diviem vācu lielmeistariem, diviem pasaulslaveniem Rihardiem – Vāgneram un Štrausam. Un šo meistarīgo mūzikas mākslas pilotu virsvadībā mums tika dāvāta iespēja pārvarēt ikdienas gravitāciju un ļauties vistrauksmainākajiem dvēseles lidojumiem – līdz ar katru izdziedāto vārdu un taustiņa pieskārienu, kas vēl ilgi rezonēja īpašā pacilājumā...

Last year, aleksanDrs antonenko could reveal the maturity of his tenor voice and the baggage of his world experience more and more convincingly and surprisingly within the sophisticated, capricious and nuanced vocal chamber music. To achieve the complete revelation of its content the singer needs a responsive and stable pianist, who is a clever and sensitive tone maker – like reInIs zarIņš. In the closing concert of the Jūrmala Music Festival, which took place on August 4 at the Dzintari Concert Hall, the attention of the harmonious duo was focused on the two German grandmasters, the two world-famous Richards - Wagner and Strauss. And under the leadership of these masterful music pilgrims, we were given the opportunity to overcome the daily gravity and indulge in the most anxious voyages of the soul – with every word sung and every touch of the key, which resonated for a long time to come in an outstanding uplift...

foto

: Pau

ls Zv

irbul

is

Both the France-based violinist MaGDalĒna Geka, and the Germany-based pianist GeorG kJurDIan are younger than 30, and there is no shortage of youthful passion or musical ideas and tempting offers of cooperation. They knew each other since their studies at the Emīls Dārziņš Music School in Rīga, though, met on a stage only on August 9, during the concert “Pēteris Vasks welcomes. Summer. Mežotne”, captivating with their well-considered and genuinely amazing interpretations of the Latvian chamber music. That evening, in the Small Mežotne Palace, the miniature masterpieces of Jāzeps Vītols and Jānis Ķepītis emerged in a whole new light, the Second Sonata for violin of Maija Einfelde was performed in a genuine and deeply heartfelt manner, while the premieres of the new pieces, written specially for them, turned out to be breathtaking, where the energetic and stinging opus “Restoration of the Work instrument” by Platons Buravickis brightly contrasted with Santa Bušs’ transcendently fragile and fascinatingly colourful score Ich kann dich noch sehen, inspired by the poetry of Paul Celan. There are not so many concerts like that, where the undivided attention of the audience, immersing in each moment of the musicians’ message, would become an integral part of the event...


arturs Maskats jaundarbā “vasaras saPņI” skaņās tvēris iemīļotās amerikāņu dzejnieces Emīlijas Dikinsones dzejas rindas. Emocionāli piesātinātajā opusā gaiša smeldze kontrastē ar tumšākos toņos krāsotām sajūtām un savijas ar apgarotu smaidu, un tembrāli niansēts dabas gleznojums šķiet kā mistiska pieskaršanās dvēselei un bezgalībai... Pirmatskaņojumu romantisma cauraustais opuss piedzīvoja 13. septembrī Dzintaru koncertzālē, kamerorķestrim Kremerata Baltica lieliskā sapratnē muzicējot kopā ar vijolnieku Hugo Tičati un mecosoprānu Lusianu Mančīni.

In his new piece “tHe suMMer DreaMs” arturs Maskats has set to music the verses of the favourite American poetess Emily Dickinson. The emotionally saturated opus radiates sweet pain that contrasts with some darker sensations and intertwines with a timeless smile, while the vast palette of timbrall nuances in the portrayal of nature, seems like a mystical touch to the soul and eternity... The romantic opus saw its premiere on September 13, at the Dzintari Concert Hall, where it was wonderfully performed by the Chamber Orchestra Kremerata Baltica, in a mutual understanding with the violinist Hugo Ticciati - and mezzo-soprano Luciana Mancini.

uGa PraulIņa tēlainajā ciklā “Mesa un InterlUDIJas L’HOMME ARMÉ” sakrālās mūzikas tradīcijas ieaugušas mūsdienu skaņu ainavā. Izvērsto jaundarbu caurvij anonīma renesanses autora dziesmas L`homme armé motīvi, un smalkās interlūdijas ir krāšņi līdznostatītas tradicionālās mesas daļām un dziedājumiem ar Bībeles tekstiem. Pasaule oriģinālo jaundarbu pirmoreiz sadzirdēja no Latvijas Radio 1. studijas, kad tas 20. decembrī krāšņoja Eiroradio Ziemassvētku dienas tiešraižu maratonu. Atskaņojumā pie taustiņinstrumentiem bija pats autors, kuram pievienojās vokālā grupa Ars Antiqua Riga un ērģelnieks Jānis Pelše, kā arī Kaspars Majors un Vairis Nartišs, kuru pārziņā bija savdabīgi skanošo baroka trombonu sakbutu balsis.

Gada jaUndarbs / new cOmPOsiTiOn OF THe Year

foto

: Jur

ijs G

avriļ

uks

foto

: Tõn

u Ta

lpse

p


Gada jaUndarbs / new cOmPOsiTiOn OF THe Year

In uGIs PraulIņš’ picturesque cycle “Mass anD InterluDes L’HOMME ARMÉ”, the traditions of sacred music nicely blend in the modern soundscape. The expanded new piece is intertwined with the motifs of a song L`homme armé by an anonymous Renaissance author, and the fine interludes are glamorously set alongside with the movements and chants of a traditional mass with biblical texts. The world first heard the new piece on December 20, when it enriched the Euroradio Christmas Music Day marathon from the Latvian Radio Studio 1. During the premiere, the author himself played on keyboard instruments and was joined by the vocal group Ars Antiqua Riga and organist Jānis Pelše, as well as Kaspars Majors and Vairis Nartišs, who were in charge of the voices of the peculiar sounding baroque trombones, sackbuts.

foto

: Aiv

ars L

iepi

ņšPĒtera vaska apgarotu skaistumu izstarojošais sestaIs stIGu kvartets vēstī par atvadīšanos, atskatīšanos, aiziešanu un satikšanos jau citā esībā... Komponista emocionāli nospriegotā mūzikas izteiksme te savijas ar atsaucēm uz dižā Ludviga van Bēthovena pārpasaulīgo mūziku un uzrunā tieši un ļoti personiski. Opuss tapis pēc pasaulslavenā Berlīnē bāzētā stīgu kvarteta Artemis pasūtinājuma un pirmatskaņojumu tā fantastiskajā lasījumā piedzīvojis “Rudens kamermūzikas festivālā” – Liepājas “Lielajā dzintarā” izskanot 2. oktobrī un dienu vēlāk aizkustinot, saviļņojot un mierinot arī Dzintaru koncertzālē.

The sIXtH strInG Quartet of PĒterIs vasks radiates divine beauty and tells of the parting, reminiscing, leaving and meeting again in other planes of existence... The composer’s emotionally tense musical expression fuses with the references to the timeless music of the great Ludwig van Beethoven, so it addresses directly and is very personal. The opus was commissioned by the world-famous Berlin-based string quartet Artemis and was also fantastically premiered by them at the Liepāja’s “Great Amber“ concert hall within the framework of the Autumn Chamber Music Festival, which took place on October 2; and a day later was performed at the Dzintari Concert Hall, both moving, thrilling and soothing the audience.


Vijolnieks DanIIls bulaJevs burtiski uzaudzis uz skatuves, sajūsminot klausītājus, tostarp ievērojamus kritiķus un bargas starptautisku konkursu žūrijas ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Apdāvinātā mūziķa rokās vijole runā emocionāli, atraisīti un jauneklīgi brīvi, vienlaikus spējot uzdot arī izaicinošus un eksistenciālus jautājumus, un pērn par to pārliecinājāmies vairākkārt. 20. oktobrī VEF Kultūras pils koncertā “No baroka līdz 20. gadsimtam” saskanīgā un smalkā dialogā ar pianistu Maksimu Taničevu Daniils pārsteidza un aizkustināja ar Johana Sebastiāna Baha, Ludviga van Bēthovena, Fransisa Pulenka un Mečislava Veinberga opusu dziļo un izjusto lasījumu. Nellijas Sarkisjanas audzēkņa spožā vijolspēle mirdzēja arīdzan EDMV 75 gadu jubilejas simfoniskās mūzikas koncertos – tehniski noslīpēts un emocijām piesātināts bija Daniila Bulajeva solo Kamila Sensānsa virtuozajā opusā “Introdukcija un kaprīzais rondo”, kas uz Lielās ģildes skatuves izskanēja 16. oktobra programmā “ReStart – 75”, kurā gluži tāpat kā LNB Ziedoņa zālē 29. janvārī notikušajā koncertā “Lai dzīvo baroks!” Daniils teicami iejutās arīdzan koncertmeistara lomā.

Violinist DanIIl bulaYev has literally grown up on a stage, delighting the audience, including notable critics and harsh juries of international competitions not only in Latvia, but also far beyond its borders. In the hands of the gifted musician the violin speaks emotionally, easily and youthfully freely, at the same time being also able to raise challenging and existential questions, and last year we became convinced of that several times. In a harmonious and refined dialogue with the pianist Maxim Tanichev, Daniil surprised us and moved with the deep and heart-felt reading of the opuses of Johann Sebastian Bach, Ludwig van Beethoven, Francis Poulenc and Mieczysław Weinberg, at the concert “From baroque to 20th century”, which took place on October 20, in the VEF Culture Palace. The brilliant violin of the student of Nelly Sarkisyan excelled also at the symphonic concerts dedicated to the 75th anniversary of the Emīls Dārziņš Music School. Technically polished and emotionally saturated was the solo of Daniil Bulayev from the Camille Saint-Saëns’s virtuoso opus Introduction and Rondo Capriccioso, which resounded from the stage of the Great Guild on October 16, in the program “ReStart – 75”, where, just like at the concert of the January 29, “Lai dzīvo baroks!”, at the Ziedonis Hall of the Latvian National Library, Daniil also successfully tried on a role of a concertmaster.

Gada jaUnais māksLinieks / debUT OF THe Year

foto

: Jān

is Ki

vlen

ieks

foto

: Mār

cis B

alts

kars

aIvIs Greters 2020. gadu iesāka ar veiksmīgu startu pie LNSO diriģenta pults koncertā “LeNeSOns un Mocarta opera” un turpināja, dedzīgi strādājot ar kvēli mīlēto kori “Kamēr...”. Kopš 2018. gada Aivis ir šī leģendārā kolektīva mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents un aizvadītajā gadā spilgti pierādīja, ka arī sarežģītos apstākļos kormūzikai ir jāturpina skanēt. To apliecināja gan viņa vadītais muzikāli performatīvais piedzīvojums “Kamēr... upē”, kas Cēsu Mākslas festivāla apmeklētājus Gaujas krastos saviļņoja 25. jūlija vakarā, gan monumentālais kora 30. jubilejas koncerts Lux aeterna 12. septembrī, kura skanējumu Rīgas Domā kuplināja arīdzan krāšņā sadziedāšanās ar Sinfonietta Rīga instrumentu balsīm. Abu programmu pamatu pamats bija latviešu skaņražu mūzika – dziedātājiem basām kājām stāvot uz Gaujas ūdeņu apskalota plosta, ienirām vecmeistaru darbu dzīlēs un mūslaikos tapušu skaņurakstu mirguļojošajā sonorikā, bet katedrālē, elpu aizturējuši, klausījāmies mūžīgo gaismu un mīlestību apdziedošos Pētera Butāna un Riharda Dubras opusus, kā arī Jēkaba Jančevska emocionāli nospriegoto jaundarbu “Kā dziesmu teicot”. Aivim Greteram piemīt ne vien slavējama radošā degsme un mērķtiecība, bet arī tālredzība un spēja lielajā kopainā pamanīt pat vissmalkākās detaļas.


Gada jaUnais māksLinieks / debUT OF THe Year

aIvIs Greters entered the year 2020 with a successful start at the Latvian National Symphony Orchestra conductor’s desk in the concert “LeNeSOns un Mocarta opera” and continued working zealously with the passionately beloved choir “Kamēr...” Since 2018, Aivis has been the artistic director and chief conductor of this legendary ensemble, and last year he clearly demonstrated that even in difficult conditions, choral music must continue to resound. This was evident at both the music performance adventure “Kamēr... In The River”, which thrilled the visitors of the Cēsis Art Festival on the banks of the river Gauja in the evening of July 25, as well as at the monumental choir’s 30th anniversary concert Lux aeterna, which took place on September 12 at the Riga Cathedral, where the sound of the choir was enriched with the voices of Sinfonietta Rīga instruments. Both programs were based on the music of the Latvian composers – while the singers stood barefoot on a raft washed by the waters of the river Gauja, we could dive in the depths of the old masters’ works and in the sparkling sonority of the contemporary pieces. While in the cathedral, we could listen exaltedly to the opuses of Pēteris Butāns and Rihards Dubra that praise the eternal light and love, as well as the emotionally tense new piece by Jēkabs Jančevskis – “How to Say a Song”. Besides, Aivis Greters possesses not only the praiseworthy creative zeal and determination, but also foresight and the ability to notice even the finest details in the big picture.

foto

: Elīn

a Up

man

eDziedātājas beātes zvIeDres balss ir apveltīta ar džezā retāk sastopamu krāsu – meitenīgu dzidrumu un trauslumu. Aizvadītajā gadā viņas rūpīgi koptais talants spilgti atklājās arīdzan ārpus akadēmiskā džeza lauka, izjusti tonējot melodijas no kinofilmām un mūzikliem, kā arī tautasdziesmas un Ziemassvētku korāļus. Beātes plašajā koncertu klāstā jo īpaši valdzināja viņas sniegums programmā “Ceļā uz Ziemassvētkiem” tiešsaistē no Latgales vēstniecības GORS 23. decembra vakarā, balss pievilcīgajām kamerkrāsām gleznaini izgaismojoties muzikāli lieliskajā sapratnē ar arfisti Ievu Šablovsku, sitaminstrumentālisti Martu Kauliņu un saksofonistu Ainaru Šablovski. Nedēļu vēlāk notikušajā “Vecgada koncertā” dziedātāja kopā ar Andra Pogas vadīto LNSO saistoši pāršķirstīja Džordža Gēršvina partitūras. Tomēnes viņa interesentus iepazīstināja arīdzan ar Baltijas jauno komponistu jaundarbiem, koncertā Spīķeri Jazz sabalsojoties ar Latvijas Radio bigbendu, bet augustā līdz ar Orķestri “Rīga” Beāte aicināja uz aizraujošu “Pastaigu pa džeza vēstures takām”.

The voice of the singer beāte zvIeDre is endowed with a less common colour for jazz - girly lucidity and delicateness. Last year, her well-groomed talent was vividly revealed also outside the field of academic jazz, highlighting the melodies from films and musicals, as well as folk songs and Christmas Carols. In the wide range of Beāte’s concerts, especially captivating was her performance in the program “On the way to Christmas”, which was live broadcasted from the Embassy of Latgale GORS, on December 23, allowing the beautiful chamber colours of the voice to shine through in the musically excellent interaction with harpist Ieva Šablovska, percussionist Marta Kauliņa and saxophonist Ainars Šablovskis. One week later, in the “New Year’s Eve concert”, the singer compellingly flipped through the George Gershwin’s scores with the Latvian National Symphony Orchestra, led by Andris Poga. However, the same month, she also presented the new works of the young Baltic composers, in the concert Spīķeri Jazz nicely interacting with the Latvian Radio Big Band, while in August, Beāte accompanied by the Orchestra Rīga, invited the listeners to join on a beautiful walk through the pages of the jazz history, in the concert program “A time machine through Old Town Rīga”.


It was March 13. At that time, no one knew how everything would turn out to be... It was the first morning when we found ourselves in an emergency situation. It was the evening, when part of the population rushed to the shops to purchase buckwheat and basic necessity products. At the same time the Latvian National Syphony Orchestra, under the leadership of its chief conductor Andris Poga, played selflessly and gave an emotionally astounding concert, which we will cherish for a long time to come. The concert program “MaHler’s FIFtH anD RIX” was performed in a completely empty hall of the Great Guild and reached the audience thanks to the live video streaming provided by “LMT Straume”. The atmosphere was special that night also because of the choice of the music - the Fifth Symphony of the outstanding Austrian symphonist Gustav Mahler with his historically ambiguous Adagietto strongly resonated with the lesser-known French composer Olivier Greif’s tensely tragic Quadruple concerto, “The Dance of the Dead”, which was excellently interpreted by the piano trio RIX, in a mutual understanding with the Latvian National Syphony Orchestra. It was a vibrant and surprisingly genuine performance, where all the ambiguity of our life was reflected in the eyes of the musicians and echoed in the way they touched their musical instruments, creating such a special tone...

Par radOŠU, drOsmĪGU Un inOvaTĪvU māksLinieciskO darbĪbU cOvid-19 krĪzes aPsTākLOs creaTive, brave and innOvaTive arTisTic acTiviTY in Times OF cOvid-19 crisis

13. marts. Tobrīd vēl neviens nezināja, kā viss attīstīsies... Tas bija pirmais rīts, kad pamodāmies ārkārtas situācijas apstākļos. Un tas bija vakars, kad daļa sabiedrības skrēja uz veikaliem pirkt griķus un pirmās nepieciešamības preces, bet LNSO sava galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā pašaizliedzīgi spēlēja un mums visiem dāvāja emocionāli šokējošu koncertu, kuru atmiņās lolosim vēl ilgi. Koncertprogramma “Mālera PIektā un RIX” izskanēja pavisam tukšā Lielās ģildes zālē un klausītājus sasniedza, pateicoties “LMT Straume” nodrošinātajai video tiešraidei. Noskaņa tovakar bija īpaša arī izvēlētās mūzikas dēļ – izcilā austriešu simfoniķa Gustava Mālera Piektā simfonija ar savu vēsturiski daudznozīmīgo Adagietto spēcīgi sabalsojās ar mums mazāk zināmā franču komponista Olivjē Greifa spriegi traģisko Četrkāršo koncertu “Nāves deja”, kuru lieliskā savstarpējā sapratnē ar LNSO izcili interpretēja klavieru kvartets RIX. Tas bija dzīvs un pārsteidzoši patiess atskaņojums, kurā visa mūsu dzīves neskaidrība atspoguļojās mūziķu acīs un atbalsojās viņu pieskārienā savam instrumentam un tik īpašajā tonī...

foto

: Rob

erts

Bla

ubuk

s

Trīs dienas, no 24. līdz 26. jūlijam, koncertzāle “Latvija” atzīmēja gada jubileju, aicinot viesus uz koncertu-performanci “vIens”. Tas bija savdabīgs ceļojums jaunajā Ventspils koncertzālē un Dariusa Mijo mūzikā, kuru īpašu padarīja gan mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo koncepcija, gan diriģents Aigars Meri un viņa sapulcētais Jubilejas kamerorķestris. Radošās komandas izcili iemiesotā ideja par būšanu vienam un vienotību trāpīgi reflektēja par savādo pandēmijas laiku, kad vienatne ir vitāli nozīmīgāka nekā jelkad agrāk un tik ļoti būtiska arī kopīga mērķa sasniegšanai un varbūt pat izdzīvošanai. Leģendārā franču “Sešinieka” pārstāvja sešas “Mazās simfonijas” izskanēja neierasti un svaigi, atsevišķām balsīm uzrunājot gan no dažādām koncertzāles vietām, gan sabalsojoties kuplā kopskaņā. Klausītāji tika aicināti piedzīvot gan intīmu dialogu ar katru instrumentu atsevišķi, gan izjust vienotības spēku, ienirstot orķestra pilnskanībā. Soli pa solim un skaņu pa skaņai jubilejas viesiem atklājās gan iespaidīgās ēkas, gan kompozīcijas arhitektūras smalkumi un vēriens...


Par radOŠU, drOsmĪGU Un inOvaTĪvU māksLinieciskO darbĪbU cOvid-19 krĪzes aPsTākLOs creaTive, brave and innOvaTive arTisTic acTiviTY in Times OF cOvid-19 crisis

foto

: Kris

taps

Anš

kens

For three days, from July 24 to 26, the concert hall “Latvija” celebrated its 1st anniversary by inviting guests to the concert performance “one”. It was a unique journey in the new Ventspils’ Concert Hall and the music of Darius Milhaud, which was made remarkable by the creative concept of artists Krista and Reinis Dzudzilo, as well as the

Jubilee Chamber Orchestra, assembled by the conductor Aigars Meri. The creative team had brilliantly embodied the idea of being solitary and united, which aptly reflected on the strange time of pandemics, when solitude is more significant than ever and so essential for achieving a common goal and perhaps even survival. The Six Little Symphonies of the representative of the legendary French group of six composers, or “The Six”, sounded unusual and fresh, and all the individual voices addressed the listeners from different parts of the concert hall and were all united in a rich music experience. Listeners were invited to experience both an intimate dialogue with each instrument and to feel the power of the unity by immersing themselves in the sound of the orchestra. Step by step and sound after sound, the guests of the anniversary witnessed both the impressive buildings and architectural subtleties of the composition, as well as its scope...

foto

: Kris

tīne

Mad

jare

Spītējot pandēmijas stingrajiem noteikumiem, kas tik ļoti ir ierobežojuši arī kordziedāšanu, Cēsu Mākslas festivāls mums dāvāja muzikāli performatīvu piedzīvojumu “kaMĒr... uPĒ”. Tā centrā bija jauniešu koris “Kamēr…”, kas vasaras plaukumā atļāvās nodziedāt pilna garuma latviešu kormūzikas koncertu, kur līdzās klasiķu darbiem izskanēja arī mūsu laikabiedru, tostarp Andra Dzenīša un Evijas Skuķes mūzika. 25. jūlija vakarā, basām kājām stāvot uz plosta upē, tālu no klausītājiem, dziedātāji ļāva savām balsīm grezni atbalsoties Gaujas krasta klintīs. Skanējums bija dzidrs un tehniski perfekts, radīja neaizmirstamu un dziļi saviļņojošu iespaidu – koris un tā diriģents Aivis Greters bija atraduši veidu, kā dziedāt kopā un vienlaikus arī klātienē būt kopā ar klausītājiem...

Despite the strict rules of the pandemics, which have limited the choral singing so much, the Cēsis Art Festival presented us a musical performance adventure “kaMĒr... uPĒ / In tHe rIver”. At the centre of the event was the youth choir “Kamēr…” which took the liberty to sing a full-length Latvian choral music concert in the middle of the summer, where, in addition to classical works, the music of our contemporaries, Andris Dzenītis and Evija Skuķe, was performed.In the evening of the July 25, standing barefoot on a raft in the river, far from the listeners, the singers allowed their voices to resonate vibrantly in the rocks on the banks of the river Gauja. The sounding was clear and technically perfect, and created an unforgettable and deeply moving impression - the choir and its conductor Aivis Greters had found a way to sing together and at the same time be in person with the listeners...


Gada kOncerTs / cOncerT OF THe Year

“Jūrmalas festivāla” koncerts “veltIJuMs MarIsaM JansonaM”, kas 29. jūlijā izskanēja Dzintaru koncertzālē, godam slavināja visā pasaulē kvēli mīlētā dižā maestro piemiņu. Saviļņojošs un mākslinieciski spilgts diriģentam Andrim Pogam padevās Jansonam tik tuvā skaņraža Pētera Čaikovska Sestās simfonijas interpretējums lieliskā sapratnē ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķiem, un ne vien virtuozi spožs, bet arī dziļš izvērtās Maksa Bruha Pirmā vijolkoncerta lasījums ar žilbinošo Kristīni Balanas solistes lomā. Jūrmalā Mariss Jansons pavadīja savas bērnības vasaras un arī vēlāk tur atgriezās vairākkārt, tostarp muzicējot uz Dzintaru koncertzāles skatuves. Un šķita, ka arī tovakar viņš garā bija ar mums...

The concert “trIbute to MarIss Jansons”, which took place on July 29 at the Dzintari Concert Hall, within the framework of the Jūrmala Festival, honoured the memory of the great maestro, loved all over the world. The conductor Andris Poga presented a thrilling and artistically vivid interpretation of the Pyotr Tchaikovsky’s Sixth Symphony, so much loved by the maestro and performed in great mutual understanding with the musicians of the Latvian National Symphony Orchestra. Mariss Jansons spent the summers of his childhood in Jūrmala and also later returned there for several times, also to perform on the stage of Dzintari Concert Hall. And it seems that also that evening he had joined us in spirit...

foto

: Pau

ls Zv

irbul

isfo

to: J

ānis

Dei

nats

Pasaulslavenās latviešu dziedātājas elInas GaranČas un pieredzējušā skotu pianista MalkoMa MartIno skatuviskā partnerība ir maģiska. Par to pārliecinājāmies arīdzan 10. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, kad abi mūziķi sniedza pat divus izcilus koncertus. Viena no spožākajām un pieprasītākajām opermūzikas zvaigznēm tovakar atklājās neierastākā ampluā, izdzīvojot Roberta Šūmaņa, Johannesa Brāmsa un Sergeja Rahmaņinova vokālās kamermūzikas stāstus. Ārkārtīgi jūtīga un intīma, niansēti izstrādāta un filigrāna bija šī īpašā kamermūzikas programma, kuru 13. oktobrī laimējās izbaudīt arī Latgales vēstniecības GORS viesiem.


Gada kOncerTs / cOncerT OF THe Year

The stage partnership between the world-famous Latvian singer elIna GaranČa and the seasoned Scottish pianist MalColM MartIneau is magical. We could witness that also on October 10, in Liepāja Concert Hall “Great Amber”, when both musicians gave even two outstanding concerts. One of the brightest and most sought-after stars of opera music revealed herself in an unusual setting that night, bringing to life the vocal chamber music stories of Robert Schumann, Johannes Brahms and Sergei Rachmaninoff. Extremely delicate and intimate, nuanced and filigree was this exceptional chamber music program, which on October 13 was also enjoyed by the audience of the Embassy of Latgale GORS.

Ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi” koncerts “Iveta aPkalna, raIMonDs Pauls un lnso”, kas 24. oktobrī diriģenta Jāņa Stafecka smalkjūtīgajā vadībā izskanēja Latgales vēstniecībā GORS, bija Notikums, kuru atminēsimies vēl ilgi. Pirmoreiz uz skatuves satiekoties divām tik spilgtām personībām – pasaulslavenajai ērģelniecei Ivetai Apkalnai un leģendārajam pianistam un komponistam Raimondam Paulam, piedzīvojām fantastisku muzikālo saprašanos, kas uzrunāja gan ar augstu profesionālismu, gan dziļu emocionalitāti... Līdz ar maestro mūziku – iemīļotām melodijām no kinofilmām, lappusēm no piemirstiem jaunības gadu opusiem un īpaši Ivetai Apkalnai rakstīto jaundarbu, skanēja arī Gijas Kančeli un Semjuela Bārbera kompozīcijas.

The concert “Iveta aPkalna, raIMonDs Pauls anD lnso”, which took place within the framework of the Organ Music Festival “ORGANismi” under the considerate management of the conductor Jānis Stafeckis, on October 24, at the Embassy of Latgale GORS, was an Event that will be remembered for a long time to come. When two such dazzling personalities met on the stage for the first time – the world-famous organist Iveta Apkalna and the legendary pianist and composer Raimonds Pauls, we were destined to experience a fantastic musical understanding, which addressed the listeners with both the high professionalism and deep emotionality... Alongside with the music of the maestro – popular melodies from motion pictures, quotes from the slightly forgotten opuses from the early years and the new piece written especially for Iveta Apkalna, also compositions by Giya Kancheli and Samuel Barber were performed.

foto

: And

rejs

Vasju

kevi

čs

“LMB 2020” apbalvošanas ceremonijas koncerta idejas autors un producents Guntars ĶirsisGaismu mākslinieki Māris sējāns un kārlis kaupužsSkaņu režisori Mārtiņš Porters, Modris bērziņš un varis kurmiņšTērpu māksliniece odetta birmaneScenārija autore Dace Micāne-zālīteBukleta tekstu autore santa bušsTekstu tulkojums Inese liepiņaStatuetes mākslinieks armands JēkabsonsVideo mākslinieks roberts rubīnsVideo komandas asistente linda āboliņaNominantu video teksts orests silabriedisBalss kaspars znotiņšVideo montāža Pauls PoikānsSkaņa uģis vītiņš3D animācija Dmitrijs voloviks (CG Ant) Darba grupas vadītāja kristīne ĶipureProjektu vadītāji anna niedola, kitija blūma, klāvs balamovskis, edgars JanovsTehniskais direktors Mārtiņš MiķelsonsTehniskie projektu vadītāji Pēteris bušs, kristaps baķis, lauris bimbers

Koncerta administratore anda siliņaMārketinga un reklāmas daļas vadītājs kristians DrākeMārketinga speciālisti kaspars balamovskis, Māris bindersSabiedrisko attiecību speciāliste rinta bružēvicaFinanšu direktore zanda strumpeJuridiskās daļas vadītāja agita PivoreBiroja vadītāja agnese katkovska

Latvijas Televīzijas tiešraides režisore zita kaminskaLatvijas Radio 3 "Klasika" tiešraides vadītāja liene Jakovļeva

“Latvijas Koncerti” pateicas visiem mūziķiem, kuri atbalstīja nominantus un laureātus.

Izdevuma attēli – Andris Kozlovskis, Gunārs Janaitis, Jānis Deinats, Andrejs Vasjukevičs, Pauls Zvirbulis, Valters Pelns, Ģirts Raģelis, Agnese Tauriņa, Tõnu Talpsep, Aivars Liepiņš, Mārcis Baltskars, Elīna Upmane, Kristaps Anškens, Kristīne Madjare, Roberts Blaubuks, Jānis Kivlenieks, Jurijs Gavriļuks, publicitātes fotogrāfijas un fotogrāfijas no personiskajiem arhīviem

lmb buklets 2020 web - latvijas koncerti

Documents