Līgatnes pagasta vēstures hronoloģija-1.turpinājums

Ramas muiža15.gadsimts Sākās muižu iekārtošana Siguldas pilsnovada, tagadējā Līgatnes pagasta

teritorijā. No 1559.gada Ramas muiža- ordeņa laikos ar nosaukumu'' Tirza'' piederēja Fitinghofu dzimtai

1584.gads Ramas muiža- Eberhards Koškuls

1590.gads Ramas muiža- Johanns Ramms

1621.gads Ramas muižu ieķīlāja Francim Nīstedam

1630.gads Ramas muiža- Heinrihs Meiners

1640.gads Ramas muižu mantoja Dāvids Rois

1644.gads Ramas muižu pārdeva Joahimam Kipenam

1682.gads Ramas piederēja Kārlim Magnusam Krūzem

1725.gads Ramas nopirka Johans Merklijs

1783.gads Ramas piederēja Johanam Frīdriham Šrēderam

1884.gads 19.gadsimtā muiža gāja no rokas rokā, līdz 1884.gadā Ramas muižu nopirka R.Dolgojs

1937.gadā no Dolgoja Ramas muižu nopirka Lielbriedis, ar kalpiem apsaimniekoja līdz 1944.gadam, emigrēja no Latvijas.

1946.gadā Ramās saimniekoja Hipodroma palīgsaimniecība

1999.gadā 3.martā Nikolajs Lielbriedis atgūst ''Ramas'' saimniecību 103.7 ha platībā

Paltmales muiža

1682.gads Paltmales muiža atdalījās no Siguldas pilsmuižas par patstāvīgu saimniecisko vienību.

1737.gads Krievijas ķeizariene Anna Paltmales muižu uzdāvināja senās normāņu dzimtas pēctecim feldmaršalam grāfam Lasi(Lasy).Mira 1751.gadā.

Viņa meita barones fon Boiii (Boye) saņēma no tēva Paltmales muižu.

1791.gads Baroneses fon Boii dēla atraitne,dzimusi Ģertrūde Dankvarte, pārdeva Paltmali grāfam fon Braunam. Braunu dzimtai līdz 1850.gadam piederēja Lasi dzimtas īpašumi.

1829.gads Paltmales muižu nopirka Edmunds fon Trompovskis.

1858.gads Muižas īpašnieks bija tiesnesis barons Kārlis Georgs Grodhuss.

1866.gads Paltmales muiža nonāca mācītāja sievas S.Punšeles(dzimusi baronese Vrangele)rokās.

1867.gads Kā Sigaldas draudzes Paltmales muižas dzimtīpašniece uzsāka plašu māju pārdošanu zemniekiem dzimtas īpašumā.

1880.gads Paltmales muižu nopirka Viktors Kibers.

Līgatnes pagasts-līdz 1925.gadam Paltmales pagasts-veidojies bijušās Paltmales muižas īpašumos...

1804.gads Vidzemes likums noteica zemnieku tiesas dibināšanu.

1819.gads Pagasts kļuva par administratīvā iedalījuma vienību.

Vidzemes zemnieku likums noteica kārtību par ieiešanu personas brīvības statusā

1823.-1826.gads Vidzemes zemnieku brīvlaišana

1826.gads Uzvārdus reģistrējis Paltmales pagasta un tiesas rakstvedis Johans Lessings.

1826.gads Slaņos uzcēla brāļu draudzes Saiešanas namu

1841.gads Uzcēla Ķempju baznīcu-1669.gadā celtās sv.Ignača baznīcas vietā

1861.gads Māju iepirkšana dzimtas īpašumā Jaunķempju pagastā

1862./1863.gads Dibināta Paltmales pagasta skola

1863.gads Pagasta teritoriju šķērso Rīgas- Veclaicenes šoseja,izbūve pabeigta 1863.gadā.

1863.gads Sākās māju iepirkšana dzimtas īpašumā Paltmales pagastā

1875.gads Iesvētīti Paltmales kapi un veikts pirmais apbedījums.

1882.gads Uzbūvēta Kempju baznīcas mūra ēka.

1889.gads Rīgas- Valkas dzelzceļš izbūvēts

1892.gads Līgatnes dzelzceļa stacija uzcelta, saspridzināta 1944.gadā

1895.gads Pirmā telefona līnija savienoja Līgatnes staciju ar Līgatnes papīrfabriku

1915.gads 1.augustā 1914.gadā sākās Pirmais pasaules karš, kurā piedalījās 34 valstis.1915.gada aprīlī vācu karaspēks iebruka Latvijā.

''Bēgļu kustība'' Līgatnē

''Bēgļu kustība'' starptautiskajās tiesībās radās 1915.gada pavasarī .Līgatnes fabrika piedāvāja vietu 200 bēgļiem. Paltmales pagasta Rāvkalnu saimnieks Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitējas noliktavas ierīkošanai iznomāja šķūni, riju un vienu klēti uz neierobežotu laiku, saimniekam uzņemoties arī tās uzraudzīt.Līgatnes papīrfabrikā 6.septembrī tika izveidots ēdināšanas punkts, kurā dienā paēdināja 3432 cilvēkus. Ēdināšanas punkts bija Bēgļu apgādāšanas nodaļas pakļautībā. 4.oktobrī Ziemeļpalīdzības organizācija izveidoja ēdināšanas punktu Līgatnes stacijā, kur dienā paēdināja 550 cilvēkus.1915.gada oktobrī izveidoja bēgļu nodarbināšanas arteli, Līgatnes-Nurmižu artelis 2000 strādniekiem.

Pirmo skolu 50 bēgļu bērniem atvēra 1915.gada 27.novembrī Līgatnē, strādāja viens skolotājs.1916.gada janvārī skolā mācījās 149bērni, 4skolotāji. Par skolas pārzini iecēla J.Rudlapu.

20.novembrī Līgatnes stacijā Ziemeļpalīdzības organizācija organizēja medicīniskās palīdzības pagaidu punktu, bet Līgatnes papīrfabrikā Bēgļu apgādāšanas nodaļa izveidoja 25 gultas vietas.

1917.gada februāra revolūcija,carisma krišana Bēgļu apgādāšanas organizācijas darbību sarežģīja.Pēc jūlija konferences vietējās komitejas sākās pārstāvju vēlēšanas bēgļu padomei-no Līgatnes izvirzīja(no 220bēgļiem)Jāni Vītoluun Frici Osi. 30.jūlijā Līgatnē bēgļu sapulcē ievēlēja 5 komitejas locekļus:J.Vītols,F.Osi,A.Auziņu, P.Ērģelnieku, K.Senolu.Revīzijas komisijā- J.Gaili, G.Koškinu, K.Bandenieku, bet par ēdināšanas punkta pārzini- K.Mengotu.1918.gada janvārī Cēsu apriņķa strādnieku,karavīru un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejai pienāca Iskolata Bēgļu nodaļas paziņojums:''Uz Jūsu rakstu Baltijas komitejai no 11.janvāra š.g. Zem Nr.203 paziņojam, ka Baltijas latviešu Bēgļu komiteja no 15.janvāra š.g. Likvidēta un tagad darbojas Iskolata Bēgļu nodaļa.Iskolata protokolos redzams,ka Latviešu bēgļu nodaļa darbojās Petrogradā līdz 1917.gada decembrim.

1915.gads Būvēja tiltus pār Gauju pie Attakām, Rāmniekiem, Līgatnes fabrika-Gaujkrogs

Sāka uzlabot un paplašināt ceļus, kas nāca no Gaujas tiltiem uz Līgatnes staciju.

Rudenī iesāka būvēt dzelzceļam otru sliežu ceļu.

1915./1916.gads Gaujas tiltu, ko uzbūvēja starp Muižniekiem un Gaujmaļiem , nodedzināja atkāpjoties lielinieku karaspēks 1919.gada maijā.

1916.gads Kara resors ceļam no Čaulēm uz Vildogu koka tiltu uzcēla uz pāļiem.

Ziemā turpinājās tranšeju rakšanas darbi visā frontē.Raka tranšejas ap Ramu, Vilciņiem, Struņķa kalnu, Čaulēs.Vildogā- gar Jānīšiem,Līgotnēm,Leijām, Lūsariem.

Starp Paltmales pagasta skolu un veco tautas namu bija uzstādīta teltīs karaspēka ''maizes ceptuve''. Maize negaršīga, jēla.

1921.gads 7.decembrī Ķempju pagasta padome izdeva atļauju Artūram Vīgantam atvērt Ķempju krogā 2.šķiras restorānu ar reibinošiem dzērieniem, bet ar noteikumu,ka viņam jāsamaksā 1000rbļ. Gadamaksa pagasta kasē.Šajā laikā pagastā jau bija reģistrēti sekojoši tirgotāji un rūpnieki:

Paltmales- Ķempju patērētāju biedrība ar koloniālpreču tirgotavu Briņķos

Ed.Ģipslis- gaļas tirgotājs Spriņģos Balduss – pārtiķas preču un gaļas tirgotājs Spriņģos Dāvis Vīgants- tējnīcas īpašnieks Ķempju krogā K.Meijats – kaļķu ieguve ''Kaudzītēs'' Dreimanis – mala Ķempju dzirnavās Šutte, Blumbergs, Treija, H.Levenšteins, D.Starobinskis, E.Dolfijs- ar

kokmateriālu sagatavošanu Jānis Deimuts – kuļmašīnas īpašnieks

Dibināta Piensaimnieku sabiedrība.

Nolēma ierīkot pagasta namā cietumu.

Paltmales skolā nolēma atvērt ceturto klasi, pieņemt ceturto skolotāju.

Pēc agrārreformas, kad Paltmalē apbūves gabalu skaits palielinājās līdz 260, tai piešķīra ciema statusu- Līgatnes stacijas ciems.1921.gadā reģistrēti tirgotāji un rūpnieki:

J.Briedis-Neimaņa mājā tirgoja ar grāmatām E.Poruka – Līgatnes stacijas bufetē tirgoja grāmatas D.Vīgants- Jaunramā iekārtoja viesnīcu P.Meņģelis- būvuzņēmējs, darbarīku tirgotājs P.Lakka- sagatavo malku

ar malšanu nodarbojās A.Liepa-Liepkalna dzirnavas J.Dumpe- Jaunšķēpeļu dzirnavās K.Ezergailis-Visendorfa dzirnavās Brakmans ,Treija- ar koku sagatavošanu Ed.Bibīts- ar akmeņu drupināšanu

1922.gads Paltmales muižas sadalīšanas zemes ierīcības plāns sastādīts 17.oktobrī.

Gada nogalē pagasta valdes pilnvarotais Kārlis Kreišmanis no Rīgas apriņķa valdes saņēma aizdevumu 50000 rbļ. Ķempju pagasta skolas remontam.

Paltmales pagasta dzimtsarakstu nodaļa ar rajonu Paltmales un Ķempju pagastā atvērta 15.05.1922.(Valdības vēstnesis 29.05.1922.)

1924.gads 19.augustā daļu no Ķempju muižas dārza saimniecības – 11,90 ha ar parku un muižas jauno pils ēku piešķīra Paulam Saksam.

Pagastu un miestu sadalījums pa apriņķiem.

1925.gads 26.maijā izstrādāts Paltmales apdzīvotas vietas sadalīšanas plāns.

Interesants ir Līgatnes Piensaimnieku biedrības valdes lūgums(1925.g.13.oktobris),kuru pagasta valde noraidīja:''Centrālā Zemes ierīcības komiteja piešķīra Līgatnes Piensaimnieku sabiedrībai no Paltmales muižas fonda zemes mazo Āboliņa māju, bet pagastam lielāko Āboliņa māju.Iecerēts 1926 gadā uzcelt koppienotavas vienu spārnu gar Līgatnes- Nītaures ceļu, bet turpmākos gados ēkas otro spārnu gar Rīgas – Apes šoseju, kurā ietilptu siernīca, putnu un olu pieņemšana eksportam, kā arī augļu pieņemšana un kaltēšana. Tādēļ Piensaimnieku valdes lūgums būtu piešķirt pusi no kopējās zemes platības...(L.P.S.priekšsēdētājs P.Leikarts, sekretārs J.Čaule)

1926.gads Agrārreformas gados Paltmales pagasta valdes priekšsēdētāja amatā bija P.Tenisons un pagasta padomes priekšsēdētājs E.Leitmans.

Paltmales pagastu pārdēvēja par Līgatnes pagastu.

Plaši atzīmēja Slaņu saieta nama 100.gadu pastāvēšanas jubileju. Draudzes vadītājs bija Dodu māju saimnieks Jānis Pelkaus.

Līgatnes un apkārtnes mednieku biedrība''Vanags''

1927.gads Pārdēvēts sarunu punkts dzelzceļa stacijā no Līgate par Līgatni.

20.07.Rīgas apgabaltiesas reģ.nod. Paziņo, ka tiek reģistrēta bezpeļņas

biedrība'' Līgatnes rajona lauksaimniecības arodbiedrība'' ar valdes sēdekli Līgatnes pagastā.(Valdības Vēstnesis,20.08.1927.)

1929.gads Līgatnes brīvptātīgo ugunsdzēsēju biedrība

Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvalde apstiprināja Līgatnes pagasta ārsta mājas un slimnīcas projektu.

Pagastu sadalījums pa apriņķiem un policijas iecirkņiem.Ķempju,Vildogas(Nurmižu), Līgatnes(Paltmales)-Rīgas apriņķis, 2.iecirknis-apriņķa priekšnieks palīgs Siguldā.(Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis,06.09.1929.)

1930.gads 10.jūlijā Jaunķempju muižas šosejas brīvjoslu sadalīja 5 saimniecībām: Vecleču mājām- Jānis Demuts Sauleskalna mājām- Gustavs Ķempelis Jaunleču mājām- Jānis Ķēnis Jaunķempju mājām- Jānis Rāka

Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem Ķempju pagastā Spriņģu kalnā piešķīra 10 apbūves gabalus.

1931.gads Kultūras fonda domes sēdē 2.februārī Līgatnes pagasta Paltmales saviesīgajai b-bai dome piespriež tautas bibliotēku.

1933.gads Ķempju pagastu pievienoja pie Līgatnes pagasta.

Izstrādāts plāns Paltmales muižas Vidzemes šosejas brīvjoslas zemes gabaliem.Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem piešķīra 13 apbūves gabalus Paltmales biezi apdzīvotā vietā.

1934.gads Pabeigta Vildogas 6.-kl. Pamatskolas būve.

1935.gads Līgatnes pagasta kopplatība- 85.07 kvadrātkilometri , iedzīvotāju skaits- 3076, t.sk. Vīrieši-1445, sievietes 1631.Pagasta teritorijā 465 saimniecības.Darbojas:

E.Engelharta Ķempju dzirnavas M.Trofimova bij.Visendorfa dzirnavas J.Dumpja Šķēpeles ūdensdzirnavas E.Zālītes vilnas apstrādāšanas, tūbas un koka tupeļu fabrika

Sprinkšļos M.Mūrmaņa mehānisks koku apstrādes uzņēmums pienotava

Latviešu konversācijas vārdnīcā par mūsu pagasta budžetu 1934./1935.gadāBudžets Ls 44955 , izdevumos-

administrācija- Ls 11267 nespējniekiem- Ls 13100 veselības aizsardzībai- Ls 7165 apriņķim- Ls 3460

ieņēmumos- nekustamas mantas nodoklis- Ls 28427 pašvaldības nodoklis- Ls 12336

Pagastā bija 8 pārtikas preču tirgotavas, 4 maiznīcas, 4 valsts degvīna tirgotavas, 3 gaļas un desu tirgotavas, 1 drogu tirgotava, 5 veļas un sīko preču tirgotavas, 3 apavu veikali, 2 pulkste nu veikali, 1 sēklu tirgotava, 1 benzīna uzpildīšanas punkts, 7 frizētavas.

Gadatirgus vieta-pie Laivenes, nedēļas tirgus- pie Līgatnes papīrfabrikas un Jaunramas.

Pagasta vecākais - Jānis Purgailis, darbvedis- Pēteris Priedītis, policijas kārtībnieks- Andreijs Pilskalns.

Pagastā 2 skolas – Līgatnes 6-klasīgā pamatskola, pārzinis Jēkabs Brants.Līgatnes papīrfabrikas 6-klasīgā pamatskola, pārzinis Ernests Priedītis.

Ārsts- Leonhards Stūrītis, dzīvo ārsta mājā un Edgars Lundsbergs Līgatnes papīrfabrikas ciemā. Vecmātes- Milda Liepiņa Jaunramā. Aptieka- pie Līgatnes dzelzceļa stacijas. Veterinār feldšeris- Jānis Zīle, dzīvo Lielpēterēnos.

1937.gads Vildogas pagasts-1045 pastāvīgi iedzīvotāji, kopplatība 52 kvadrātkilometri.Pagasta nekustamās mantas vērtība Ls 748.998. Pagastam pieder Vildogas 6.kl.pamatskola, nespējnieku nams, pagasta nams un lauksaimniecība Vērši.Sabiedrības dzīvi pagastā vada aizsargu nodaļa, lauksaimniecības biedrība''Līdums'', Vildogas dārzkopības b-ba, Nurmižu 2-gadīgā lauksaimniecības un mājturības skola, Nurmižu krejošanas punkts, Nurmižu pasta palīgnodaļa un telefona centrāle, Nurmižu bibliotēkas biedrība, Nurmižu savstarpējo ugunsapdrošināšanas b-ba,Nurmižu krājaizdevu s-ba, Nurmižu 1. un 2.lopkopības pārraudzības biedrība.Vildogas pagasta darbvede E.Miķelsone.

1938./1939.gads 30.gadu beigās Līgatnes pagastā tika pārdēvēti vairāki veco māju nosaukumi un nekustamie īpašumi:

Lauvas krogs - par Lauviņām, īp.Augusts Grīnvalds Beķereju jeb Pekarņa -par Ainavas, Paltmales zemnieku savienības

īpašums Mālukalni – par Plūmītes, īp.Ji, Līgatnes pagasta kapsēta Švanka – par Avotiņi, īp. Mārtiņš Tītmanis Blodiņi- par Blodziņi, īp. Ģertrūde un Berta Švalbes

1939.gads Atklāts tēlnieka Kārļa Jansona kaltais piemineklis 1.Pasaules karā kritušajiem Paltmales kapsētā.

1940.gads Uzvārdu maiņa Līgatnē- Mirdza -Leontīna Āzis- Āze, dzim 1922.g. 1.augustā Rīgā, dzīvo Līgatnes pagasta ''Vaisuļos'', nomainīja uzvārdu uz ''Vizbulis''

1941.gads Sarkanā terora postījumi Rīgas apriņķī-Līgatnes pagastā apcietinātas un aizvestas uz Krieviju 73 personas. Nopostīti 5 ha sējumu un 6 ha pļavu.('Tēvija'', 30.07.1941.)

1945.gads Pagastā izveidoja Līgatnes un Ķempju ciema padomes, bet Līgatnes pagastu 1949.gadā likvidēja.

1946.gads Rīgas apriņķis, Līgatne,Vildoga-LPSR Augstākās Padomes prezidija dekrēts par vēlēšanu apgabalu nodibināšanu LPSR vēlēšanām.(Cīņa, 3.12.1946.)

1947.gads FRA skola Nr.2 Līgatnē pie Līgates papīra fabrikas uzņem zēnus, vecumā no

16.-18. gadiem 6.mēnešu apmācībām -kvalificēts papīra rūpniecības strādnieks.

1948.gads Līgatnes pagastā 2.martā nodibināts viens no pirmajiem kolhoziem Rīgas apriņķī ''Pirmais maijs''

1949.gads Rīgas apriņķī uz 713 ha no Ķempju, Vildogas un Siguldas ciema zemes nodibināts Līgatnes strādnieku ciemats.

Līgatnes pagasts ir pilnīgi kolektivizējies- ''Pirmais maijs'', ''Jaunais arājs'', ''Līgatne'', LK(b)P 10.kongresa vārdā nosauktais kolhozs, ''Zemkopis'' un ''Auseklis''

Vildogā nodibināti kolhozi ''Zaļā zeme'' un ''Vildoga''

1990.gads Līgatnes ciemu reorganizēja par pagastu.

1994.gads 24.decembrī iznāca Nr.1 Līgatnes pagasta padomes informācija(D.Gradovska, A.Birze )

1995.gads Pagasta zeme- kopplatība 16056 ha, lauksaimniecībā izmant.5709 ha, mežs 6833 ha, meliorētā 3514 ha.

196 zemnieku saimniecības- 4176 ha(2061 ha lauksaimn., 1734 ha mežs)418 piemājas saimniecības- 736 ha(531 ha lauksaimn., 102 ha mežs)

Skolotāji mācās: G.Pīpkalējs, I.Bērziņa, L.Ķirse,G.Andersone, L.Nezborte, A.Strazdiņa, I.Gablika

Pagasta vecākais zemes ierīkotājs P.VarpahovskisPagasta arhitekte Dace GradovskaJuriste I.Mihaļova

Sakarā ar naudas līdzekļu trūkumu valsts budžetā, pārtraukta visu veidu pabalstu izmaksa.

No 5.-17.jūnijam Cēsu muzeja apvienības ekspedīcija Līgatnes pagastā. Vallija Šalgunova

Vetārste V.SiliņaLopkopības pārraudze I.Metāla

1996.gads Līgatnes Baptistu draudzei atļauja lūgšanu nama projektēšanai saskaņā ar izstrādājamo pagasta ģenerālo plānu.

Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas sapulce 8.februārī, lēmums pieņemts 19.martā.

No decembra mēneša Līgatnes pagastā darbojas pagasttiesa.

Līgatnes pagasta dambretisti vieni no labākajiem Latvijā! A.Tuņķelis- 2.vieta, sudraba medaļa un iespēja piedalīties pasaules jauniešu čempionātā Tiraspolē, Moldovas republika

1997.gads

1998.gads Nodibina Latvijas Daugavas Vanagu Līgatnes nodaļu- Nora Rozentāle

Politiski represēto piemiņas vieta Paltmales kapos

Jurists Edmunds BambānsPolicijas iecirkņa inspektors Mareks Grahoļskis

15.februārī dibināta Līgatnes Tradicionālā karatē grupa- Zaiga Upmane

1999.gads Līgatnes pagasta Tautas nams dibina Dramatisko kolektīvu pieaugušajiem.

Top ''Ziemeļvidzemes sadzīves atkritumu glabātuve''. Tajā iestājušies 79 vietējās pašvaldības, tajā skaitā arī Līgatnes pagasta padome.

Līgatnes sākumskolas adresi ''Kantoris'' mainīt uz ''Zvaniņi''

Nodibināta autotransporta sekcija-U.Gauša

Zemnieku konsultants Jāzeps LaganovskisKKS ''Līgatnes druva'' valdes priekšsēdētājs Jāzeps Laganovskis

Līgatnes pagasta padomes izpilddirektors T.Teteris(1999.g.maijs)

Līgatnes Mākslu skolas mākslas nodaļas vadītāja Laila Balode

2000.gads Ar 1999.gada 29.decembri par Līgatnes pagasta izpilddirektoru iecelts Guntars Pīpkalējs.

Marta mēn.-noteikt adresi kioskiem, kas atrodas pie Līgatnes pagasta ''Birzēm''- ''TIRDZNIECĪBAS LAUKUMS''

6.maijs-Bērnu un jauniešu talantu konkurss '' Ķipars- 2000''

''Ramu'' ēdnīcas zāles pārveide florbola vajadzībām- sporta skolotājs J.Gaņģis

Kristīgās ētikas pasniedzēja Līgatnes Mākslu skolā ''Kārkliņos'' Ieva Praznicāne

Dāmu klubs.Silvijas Odziņas lekcija '' Esi, kas vēlies būt ''

Dramatiskais kolektīvs ir izpelnījies iespēju pieteikties uz Latvijas amatierteātru konkursu/skati ''Gada izrāde-2000'' , kuru organizē Latvijas amatierteātru asociācija un E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs.

Psiholoģe Diāna Vasiļjeva

Novembris-Ir uzsācis darbu vidējās paaudzes tautisko deju kolektīvs.

2003.gads ''Skaļupēs'' Līgatnes pagastā slepenajam bunkuram tiek noņemts slepenības zīmogs.

Marta mēn. Izveidots pensionāru klubiņš ''Možums'', klubiņa prezidente Estere Baumane.

2005.gads Tiek uzsākti darbi projektā''Līgatnes pagasta Augšlīgatnes ciema ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi''.

Parex bankomāts Līgatnes pagastā SIA ''Vigo'' pārtikas veikalā.(bij. pienotavā)

Līgatnes pagasta bibliotēkā interneta pieeja un 2 jauni datori par pašvaldības līdzekļiem.

2008.gads Latvijas Lauku sieviešu apvienības tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Līgatnes pagasta ''Upmaļos''

02.12.-Saeimas komisija vienojās atbalstīt Līgatnes novada izveidošanu, kurā apvienos Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu.

Gājēju ietve no Sporta ielas līdz ''Birzēm'' nodota ekspluatācijā 2008.gada decembrī.

2009.gads 21.04.Līgatnes pagasta R.Vidzicka Vienkoču parkā uzstādīts Nurmižu muižas makets.

Zivju resursu papildināšana Ratnieku ezerā-līdaku kāpuri ielaisti 7.maijā,bet zandartus plānots ielaist jūlijā.(25.martā izskatīts projekts Zivju fondā, atbalstīts, finansējums Ls 581 20000 gab līdaku kāpuru un 4000 zandartu mazuļu ielaišanai, pašvaldības līdzfinansējums Ls 95.08)

Līgatnes pamatskolas sporta zāles celtniecība: darba uzsākšana 2009.gada aprīlis darbu plānotais beigu termiņš 2010.gada marts

2010.gads Līgatnes pagasta ''Ratniekos'' notika starptautisks mūzikas festivāls Laba Daba.

Darbs pie Līgatnes pagasta vēstures hronoloģijas turpinās.