latvijas un eiropas kopienu konkurences tiesības

Latvijas un Eiropas Kopienu Konkurences tiesības

Debora Pāvila, zvērināta advokāte

Jūlija Jerņeva, zvērināta advokāte(+371 29 13 15 97)

Programma

1. Ievads

2. Aizliegtās vienošanās

3. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

Ievads

1. Latvijas un Eiropas Kopienu tiesību avoti

2. Eiropas Kopienu tiesību avotu pārākums

3. Konkrētais tirgus

4. Tirgus dalībnieki

5. Tirgus vara

6. Pierādīšanas pienākums

7. Sodi

Latvijas un EK tiesību avoti

• Latvijas konkurences tiesību avoti:• Konkurences likums (KL)• Izrietošie MK noteikumi• Konkurences padomes lēmumi• Judikatūra• Konkurences padomes vadlīnijas• Doktrīna?

Latvijas un EK tiesību avoti

• EK konkurences tiesību avoti:• EK Dibināšanas līguma 81.-86.pants, bet īpaši 81. un 82.pants BET:

no 2009.gada 1.decembra – ES Dibināšanas līguma 101.-106.pants, bet īpaši 101.un 102.pants

• Regulas• EK tiesu judikatūra• Komisijas lēmumi• Komisijas vadlīnijas, paziņojumi• Doktrīna

Ievads





5. Tirgus vara


7. Sodi

Pārākuma definīcijas

6/64 Costa v.Enel

• “Uz nenoteiktu laiku izveidojot Kopienu, kurai ir savas institūcijas, savs [juridiskais] statuss, sava rīcībspēja pārstāvēt Kopienu starptautiskajā arēnā un it īpaši – reālas pilnvaras, kas izriet no valstu suverenitātes ierobežošanas vai to pilnvaru nodošanas Kopienai, dalībvalstis savas suverēnās tiesības ir ierobežojušas, lai gan tikai ierobežotās sfērās, un tādējādi radījušas tiesību sistēmu, kas ir saistoša gan to pilsoņiem, gan pašām.”

Argumenti pārākuma nodibināšanai

• Atsevišķa tiesību sistēma, kas ir neatņemama nacionālo tiesību sistēmu sastāvdaļa

• Suverenitātes ierobežojumi dalībvalstīm

• Līguma ‘gars’ – mērķus var sasniegt tikai tad, ja visas valstis ievieš ES aktus

Pārākums un nacionālo tiesu kompetence

106/77 Simmenthal

• Attiecības starp līgumu/tieši piemērojamām institūciju pieņemtām normām un nacionālām tiesībām “ir tādas, ka normas un pasākumi ne tikai ar savu stāšanos spēkā padara automātiski nepiemērojamas jebkādas konfliktējošas normas pastāvošajās nacionālajās tiesībās, bet arī ..... aizliedz likumīgu jaunu nacionālo likumdošanas pasākumu pieņemšanu tādā apmērā, kas nebūtu saskaņā ar Kopienas normām”.

Pārākums un nacionālo tiesu kompetence

106/77 Simmenthal

• “No tā izriet, ka katrai nacionālai tiesai savā jurisdikcijā esošajā lietā, ir jāpiemēro Kopienas tiesības visā pilnībā un jāaizsargā tiesības, kuras tās piešķir indivīdiem, un tādējādi jānoraida jebkāda nacionālo tiesību norma, kas var konfliktēt ar tām, vai nu tā pieņemta pirms vai pēc Kopienas noteikumiem”.

Eiropas Kopienu tiesību pārākums

• EK konkurences tiesības vs Latvijas konkurences tiesības:

• Izņēmumi?

• DV konkurences tiesību nozīme vispār?

Attiecības starp DV tiesību aktiem un EK tiesību aktiem

• Lai radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus attiecībā uz līgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām iekšējā tirgū … jānosaka arī attiecības starp valstu tiesību aktiem un Kopienas konkurences tiesību aktiem.

• Lai to panāktu, jāparedz, ka valstu konkurences tiesību aktu piemērošana attiecībā uz līgumiem, lēmumiem vai saskaņotām darbībām Līguma 81. panta 1. daļas nozīmē nedrīkst izraisīt šādu līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību aizliegumu, ja tās arī nav aizliegtas Kopienas konkurences tiesību aktos.

Stingrāki noteikumi

• Šajā regulā dalībvalstīm nebūtu jāliedz stingrāku valstu konkurences tiesību aktu, kas aizliedz vienpusēju rīcību, kuru veic uzņēmums, vai nosaka sankcijas attiecībā uz to, pieņemšana un piemērošana savā teritorijā.

• Šādi stingrāki valstu tiesību akti var ietvert noteikumus, kas aizliedz ļaunprātīgu rīcību attiecībā pret ekonomiski atkarīgiem uzņēmumiem vai nosaka sankcijas par to.

Kopienu tiesu interpretācija

• Uzņēmumu rīcības koordinācija tirgū:• Līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību jēdzieni ir autonomi

Kopienas konkurences tiesību aktu jēdzieni• Jēdzieni, kā tos interpretējušas Kopienas tiesas.

Tiesiskā paļāvība

• Starptautiskie uzņēmumi

• Iekšējā tirgus izveides mērķis

• Dažādi noteikumi dalībvalstīs?

“Saistību lēmumi”

• Ja uzņēmums piedāvā uzņemties saistības, kas atbilst Komisijas prasībām

• Netiek lemts, vai ir bijis vai joprojām ir pārkāpums

• DV konkurences iestāžu/tiesu pilnvaras lemt par attiecīgo lietu?

Sadarbība ar valstu tiesām

• DV tiesu jautājumi par EK konkurences tiesību piemērošanu?

• Tiesības prasīt Komisijai informāciju vai atzinumu

Ievads





5. Tirgus vara


7. Sodi

Konkrētais tirgus

• Konkrētais tirgus = preces tirgus + ģeogrāfiskais tirgus• Konkrētais tirgus kā pirmais solis un ietvars

konkurences apstākļu analīzei• Konkurences padomes, Komisijas un OFT (Office of Fair

Trading) vadlīnijas

Konkrētās preces tirgus

•KL 1.panta 5.pkt.: “noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības”


• Preču aizstājamība:• Pieprasījums un hipotētiskā monopolista tests• Piedāvājums un hipotētiskā monopolista tests• Vai precēm, to cenām jābūt vienādām? • Vai vienādas preces automātiski ir vienā tirgū?• Vai pārslēgšanās laikam ir kāda ietekme?• Pierādījumi?• T.s. “celofāna lamatas”• Vai nav kāds vieglāks ceļš?


• Piemēri:• United Brands, 27/76: banānu raksturīgās īpašības• Senāta 2007.gada 15.janvāra un 2008.gada 8.oktobra spriedumi lietā

par filmu Terminators 3: Mašīnu sacelšanās: šaura tirgus definīcija• TV 3 lieta: iepriekšējās prakses ievērošanas riski

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

• KL 1.panta 3.pkt.: “ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām”

• Hipotētiskā monopolista tests• Pasaules, Eiropas, nacionālais (Latvijas), reģionālais tirgus un vēl

šaurāks tirgus

Konkrētais tirgus - tests

• Viens tirgus?

Ievads





5. Tirgus vara


7. Sodi

Tirgus dalībnieks

• Jebkura persona, kas veic komercdarbību [Latvijas Republikas] teritorijā• Uzņēmums vai cita juridiska persona• Pašnodarbinātais, IK vai cita fiziska persona• Valsts vai pašvaldību iestādes

• Jebkura persona, kuras darbība ietekmē / var ietekmēt konkurenci Latvijas tirgū

26

Konkurences tiesības un matemātika

SIA Baobabo

SIA Manodado

SIA Kartelis AS Miumiu

AS Zuzuzu

SIA Draudziņš

Ekonomiskās vienības doktrīna

Viho Europe BV pret Komisiju• mātes sabiedrība un tās 100% piederošās meitas

sabiedrības ir uzskatāmas par vienu ekonomisku vienību

• Kontroles jēdziens: “ekonomiskas neatkarības” kritērijs▫ Brīvība noteikt savu darbības virzienu tirgū▫ Balsstiesības▫ Veto tiesības▫ Mārketinga/investīciju politikas izstrāde

Ievads





5. Tirgus vara


7. Sodi

Tirgus vara

• Spēja ietekmēt konkurences apstākļus tirgū

• De minimis noteikumu nozīme tirgus varas kontekstā

Tirgus varas novērtējums

• Tirgus varas novērtējums sevī ietver arī tādus konkrētā tirgus definēšanas posmus kā:▫Barjeras ienākšanai▫Piedāvājuma un pieprasījuma elastīguma

novērtējums ▫ Līgumu tīkli▫Saistītie tirgi, augšupējā un/vai lejupējā

tirgus raksturojums• Tirgus varas temporālais un ģeogrāfiskie

aspekti• Inovāciju nozīme konkrētajā tirgū

31

Ievads





5. Tirgus vara


7. Sodi

Pierādīšanas pienākums

• Kam ir pienākums pierādīt konkurences tiesību pārkāpumu?

• KL 11.panta 1.daļa (ES dibināšanas līguma 101.panta 1.daļa)• KL 13.pants (ES Dibināšanas līguma 102.pants)

• Kam ir pienākums pierādīt izņēmumu no aizlieguma?

• KL 11.panta 2.daļa (ES dibināšanas līguma 101.panta 3.daļa)• KL 13.pants (ES Dibināšanas līguma 102.pants)?

Pierādīšanas pienākums

• Piemēri:• Hanzas Maiznīcas – Administratīvās rajona tiesas 2007.gada

20.decembra spriedums• Olu kartelis – Senāta 2008.gada 8.oktobra spriedums

Ievads





5. Tirgus vara


7. Sodi

Konkurences tiesību pārkāpumu sekas

• Naudas sodi• Tiesisku pienākumu uzlikšana• Strukturālie aizsardzības līdzekļi• Civiltiesiskās prasības• Reputācija

Sodi – valsts tiesu loma

Modernizācijas regula (1/2003):• Kopienas konkurences noteikumu piemērošanā būtisku lomu spēlē valsts tiesas. Izšķirot strīdus starp privātpersonām, tiesas aizstāv subjektīvās tiesības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, piemēram, piešķirot kompensāciju par zaudējumiem tiem, kas cietuši no pārkāpumiem. Šajā ziņā valsts tiesu loma papildina dalībvalstu konkurences iestāžu lomu. Tādēļ tām pilnībā jāļauj piemērot Līguma 81.un 82.pantu

Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums

• KL 20.pants:• “Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var

konstatēt arī tiesa.”

• KL 21.pants:• “Persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma

dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus. Pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem.”

Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis

• Nostiprina Kopienu konkurences tiesību normu efektivitāti

• Kalpo kā ierobežojošs līdzeklis pret nolīgumiem vai praksi, kas var ierobežot vai traucēt konkurenci

Sistēmas “vājie punkti”

• Pārkāpuma konstatēšana ir saistīta ar sarežģītu faktu un ekonomisko un juridisko apsvērumu analīzi

• Grūti noteikt un pierādīt zaudējumu apmēru

Pārkāpuma konstatācija

• Kāds statuss civillietā piešķirams faktiem, kuri konstatēti Komisijas vai Konkurences padomes lēmumā, kas stājies spēkā likumā noteiktajā kārtībā?

• CPL 93.un 96.panti

Zaudējumu apmēra noteikšana

• KL 21.pants: “Pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem”

• CL 5.pants: “Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.”

Programma

1. Ievads



Aizliegtās vienošanās

1. Vienošanās jēdziens

2. Spēkā neesamība

3. Mērķis vai sekas

4. De minimis

5. Atbrīvojumi

6. Horizontālās vienošanās

7. Vertikālās vienošanās

Vienošanās jēdziens

• Vienošanās ir (KL 1.panta 11.punkts):• Līgumi starp tirgus dalībniekiem neatkarīgi no formas• Saskaņota rīcība starp tirgus dalībniekiem • Kā nošķirt no paralēlas nesaskaņotas rīcības?

• Tirgus dalībnieku apvienību (biedrību) lēmumi, rekomendācijas u.tml.

• Vienpusēja rīcība:• Patiesi vienpusēja rīcība• Rīcība, kuras vienpusējais raksturs ir tikai šķietams• Bayer, C-2-3/01P: jābūt pierādījumiem par gribas sakritību. Bet kādiem?

Vienošanās jēdziens

• Piemērs:• Olu kartelis: Senāta 2008.gada 8.oktobra spriedums





4. De minimis

5. Atbrīvojumi



Spēkā neesamība

• KL 11.panta 1.daļa: “ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā”

• Atsevišķu līguma punktu spēkā neesamība





4. De minimis

5. Atbrīvojumi



Mērķis vai sekas?

• KL 11.pants: “Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā”

• Konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana: juridisks vai ekonomisks jēdziens?

Consten & Grundig v Commission

• Nav nepieciešams izmeklēt vienošanās sekas, ja tās mērķis ir ierobežot konkurenci

Société Technique Minière v Maschinenbau Ulm GmbH

• “Konkurence jāsaprot tās reālajā kontekstā” (t.i., jāizvērtē tās juridiskajā un ekonomiskajā kontekstā)

• Kādi būtu bijuši konkurences apstākļi konkrētajā tirgū, ja nepastāvētu strīda objekts – vienošanās?

• “It īpaši šaubīties par to, vai vienošanās varētu traucēt konkurencei var tad, ja liekas, ka minētā vienošanās patiešām ir nepieciešama, lai uzņēmums varētu ienākt jaunajā teritorijā”

Mērķis vai Sekas

• European Night Services

• Visa International – Multilateral Interchange Fee

• Javico v Yves St Laurent vs GlaxoSmithKline

53





4. De minimis

5. Atbrīvojumi



De minimis

•MVU savstarpējas vienošanās• Eiropas Komisijas paziņojums (vadlīnijas) par mazsvarīgākiem nolīgumiem , OV [2001] C368/13

• Vienošanās starp konkurentiem, ja kopējā tirgus daļa nepārsniedz 10%• Vienošanās starp tirgus dalībniekiem, kas nekonkurē, ja katra tirgus daļa nepārsniedz 15%

• Latvijas konkurences tiesības? KL 11.panta 4.daļas 1.punkts?





4. De minimis

5. Atbrīvojumi



Atbrīvojumi

• KL 11.panta 2.daļa un ES Dibināšanas līguma 101.panta 3.daļa• Aizliegumu nepiemēro, ja vienošanās:

• veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību

• rada labumu patērētājiem• neuzliek vienošanās pusēm ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto

mērķu sasniegšanai• nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā

Atbrīvojumi

• T.s. grupālie atbrīvojumi = tiesiskuma prezumpcija

• Vai vienošanās, kas satur melnā saraksta noteikumus, arī var tikt atbrīvota no aizlieguma?





4. De minimis

5. Atbrīvojumi



Vertikālās vienošanās

•Vertikālā vienošanās = vienošanās starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas dažādos ražošanas-izplatīšanas ķēdes līmeņos, un kura attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kādiem puses pērk vai pārdod preces vai pakalpojumus

• Ietekme uz konkurenci?

•Neatkarīgi izplatītāji vs. komercaģenti


• Veidi:• Atvērta sistēma• Ekskluzīvā izplatīšana• Ekskluzīvā pirkšana• Selektīvā izplatīšana• Franšīze


•Melnais saraksts :• pārdošanas cenu noteikšana, izņemot maksimālās

cenas un rekomendētās cenas• teritoriālie ierobežojumi un klientu sadale• ierobežojumi selektīvās izplatīšanas sistēmas

dalībniekiem pārdot preces vai pakalpojumus gala lietotājiem• ierobežojumi attiecībā uz savstarpējiem darījumiem

izplatītāju starpā selektīvās izplatīšanas sistēmas ietvaros• aizliegums izejmateriālu vai rezerves daļu

piegādātājam pārdot tās gala lietotājiem vai pircēja konkurentiem

Melnais saraksts

• Pārdošanas cenu noteikšana:• Nav atļauts fiksēt cenas vai noteikt minimālās cenas, tieši vai netieši• Netiešas cenu noteikšanas paņēmieni: maksimālās atlaides

noteikšana, atļautās cenas saistīšana ar konkurentu cenām, ziņošanas sistēma u.c.

• Rekomendēto cenu lapas iesniegšana tomēr nav pati par sevi sodāma

Pārdošanas cenu noteikšana

• Mobilux lieta:• „Kā vienmēr, pielikumā (RAR formātā) ir pieejami jauni apraksti, bildes

un rekomendējamās cenas! Informējam, ka M-LUX datoru pārdošanas cenas ir stingri reglamentētas (pārdošanas cenas Jūsu veikalos nedrīkst būt zemākas par rekomendējamajām cenām”

• „Atgādinām, ka rekomendējamās cenas ir stingri regulētas”• „Dempinga neesamība, jo ir noteiktas rekomendējamās cenas”

Pārdošanas cenu noteikšana

• AV&D lieta:• Līgumos ar izplatītājiem iekļauts noteikums, ka AV&D ir tiesības

nepiegādāt preci, ja klients par zināmu procentu samazina preces pārdošanas cenu, par to iepriekš nevienojoties ar pārdevēju

Melnais saraksts

• Teritoriālie ierobežojumi un klientu sadale: Aizliegts ierobežot teritoriju, kurā pircējs var pārdot vienošanās

preces, pakalpojumus, kā arī klientu loku, ar kuriem pircējs var strādāt, izņemot:

Atļauts ierobežot aktīvu pārdošanu ekskluzīvā teritorijā vai ekskluzīvai klientu grupai

Atļauts ierobežot vairumtirgotāja tiesības pārdot preces gala lietotājiem

Selektīvās sistēmas ietvaros atļauts ierobežot pārdošanu nepilnvarotiem izplatītājiem

NB: pārdošana internetā ir pasīvā pārdošana, kuru nedrīkst ierobežot!

Melnais saraksts

• Aizliegums izejmateriālu vai rezerves daļu piegādātājam pārdot tās gala lietotājiem vai pircēja konkurentiem


•Grupālais atbrīvojums:• MK noteikumi Nr. 797 (29.09.2008)• Regula 2790/1999 (zaudēs spēku 2010.gada maijā)• Jaunas grupālo atbrīvojumu regulas projekts:

http://ec.europa.eu/competition/consultations/2009_vertical_agreements/draft_regulation_lv.pdf

• Komisijas vadlīnijas par vertikālajiem ierobežojumiem• Jaunu vadlīniju projekts:

http://ec.europa.eu/competition/consultations/2009_vertical_agreements/draft_notice_lv.pdf





Grupālais atbrīvojums

• Grupālā atbrīvojuma tirgus daļu sliekšņi Latvijā:• Katra vienošanās dalībnieka tirgus daļa nepārsniedz 10%• Piegādātāja tirgus daļa nepārsniedz 30% BET• Ekskluzīvās piegādes gadījumā – ja pircēja tirgus daļa nepārsniedz

30%


• Grupālā atbrīvojuma tirgus daļu sliekšņi ES:• Piegādātāja tirgus daļa nepārsniedz 30% BET• Ekskluzīvās piegādes gadījumā – ja pircēja tirgus daļa nepārsniedz

30% • NB: Ekskluzīvās piegādes izpratne atšķiras Latvijas un ES tiesībās!


• Analīzes struktūra:• Vai vienošanās ir vertikāla? • Vai piegādātāja (izņēmuma gadījumā – pircēja) tirgus daļa ir 30% vai

mazāk?• Vai vienošanās satur melnā saraksta noteikumus?• Vai vienošanās satur konkurēšanas aizliegumu?


• Konkurēšanas aizliegums• Aizliegums pircējam tirgot konkurējošas preces vai prasība pircējam iegādāties no pārdevēja vismaz 80% no kopējā iepirkuma apjoma ir pieļaujams, ja:

• Aizlieguma termiņš nepārsniedz 5 gadus, BET• Ja pircējs tirgojas pārdevēja telpās – visu šo laiku

• Pēc vienošanās izbeigšanas aizliegumu var piemērot līdz 1 gadam, ja aizlieguma jēga ir aizsargāt pārdevēja zinātību un aprobežojas ar telpām, zemi, kurā pircējs tirgojās vienošanās darbības laikā• Vai pēdējam ir kāda jēga?





4. De minimis

5. Atbrīvojumi



Horizontālās vienošanās

1. Cenu noteikšana2. Klientu un teritorijas sadale3. Ražošanas kvotu noteikšana4. Krīzes karteļi5. Informācijas apmaiņa6. Publiskais iepirkums7. Atbrīvojumi/izņēmumi

Cenu noteikšana

• Pamatnoteikums: cenu noteikšana ir aizliegta• Mērķis vai sekas?• Metodes: vienošanās, rekomendācijas (piem. mērķa

cenas), konkludentās darbības, etc.• Veidi: cenas, cenu elementi, citi veidi?

75

Cenu lapas un cenu caurspīdīgums

• Caurspīdīgums vs. mākslīgs caurspīdīgums

• Wood Pulp II• Ceturkšņa paziņojumi par maksimālām iepirkuma cenām un

noteiktā daudzuma garantijas• Komisija: mākslīgs caurspīdīgums• EKT?

76

Cenu noteikšanas pieļaujamība?

• Aizsardzība pret dempingu? • Industrijas krīze?• Valsts kontrole pār cenām?• Privatizācija un tirgus liberalizācija?

77

Kāpēc dažu karteļu ietvaros, tā vietā, lai fiksētu cenas, tiek (a) sadalīti klienti, (b) sadalītas teritorijas vai (c) noteiktas kvotas?

78

Klientu, tirgus un teritorijas sadale

• Var notikt dažādos līmeņos: augšupējā vai lejupējā tirgū

79

Ražošanas kvotu noteikšana

• Vienošanās par ražošanas kvotu noteikšanu:• Dabiska un nenovēršama vienošanās par cenu noteikšanu

sastāvdaļa• Var izpausties kā vienošanās par produkcijas atļautās

realizācijas veidiem

• Piemēri: Hinīna karteļa un BELASCO lietas• Kvotu noteikšana kā tirgus dalībnieku reakcija uz

pārprodukciju? (Zinc Producer Group lieta)

80

Karteļi – publiskais iepirkums

• Vienošanās starp iespējamiem pretendentiem

• Pazīmes?

• Kā pret to cīnīties?

81

Krīzes karteļi ?

• Synthetic Fibres, BPCL/ICI un Stichting Baksteen lietas

82

Tirgus dalībnieku asociācijas

• Tas pats kartelis?

• Uzņemšanas un izslēgšanas noteikumi

• Kopīgo standartu noteikšana

• Kopīgi mārketinga pasākumi

83

Informācijas apmaiņa I

Nav atļauts:• Informācija par cenām (un cenu elementiem)• Dati par peļņas normu vai peļņu• Piegādes noteikumi un nosacījumi• Informācija par pārdošanas veicināšanas pasākumiem• Informācija par stratēģiskajiem vai investīciju plāniem • Konfidenciālā informācija

84

Informācijas apmaiņa II

Ir atļauts• Vēsturiskā un nekonkrētā informācija par cenu

tendencēm• Nekonkrēta informācija par tirgus attīstību un

tendencēm, statistiku, ražošanu un pārdošanu, ja identifikācija nav iespējama un parasti izņemot oligopolistiskus tirgus

• Informācija par debitoriem (Asnef-Equifax lieta)• Informācija par tirgiem, kuros darbojas viens vai divi

tirgus dalībnieki

85

Lietas analīze: BPVA

• BPVA dalībniekiem ir gandrīz 100% tirgus• Oligopolistisks tirgus• Informācijas par pārdošanas datiem apmaiņa

• Informācija tika sūtīta ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ceturkšņa beigām• Dati sagrupēti pa papīra veidiem un piegādes vietām/valstīm• Individualizēta informācija

86

Grupālais atbrīvojums - Regula 2658/2000

• Līgumu veidi:• Vienpusējās specializācijas līgumi• Abpusējās specializācijas līgumi• Vienošanās par kopīgo ražošanu

• Pušu tirgus daļa nepārsniedz 20% (ja ir mazāk par 25% - uz diviem gadiem, tiklīdz pārsniedz 25% - tikai viens gads)

87

Grupālais atbrīvojums: Regula 2659/2000

•Regula attiecas uz:▫ produktu vai tehnoloģisko procesu kopīgu

pētniecību un izstrādi un kopīgu šādas pētniecības un izstrādes rezultātu izmantošanu

▫ to produktu vai tehnoloģisko procesu pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgu izmantošanu, kas kopīgi veikti saskaņā ar iepriekšēju šo pušu nolīgumu; vai

▫ produktu vai tehnoloģisko procesu kopīgu pētniecību un izstrādi, izņemot kopīgu rezultātu izmantošanu

• Pušu tirgus daļa nepārsniedz 25% (ja ir mazāk par 30% - uz diviem gadiem, tiklīdz pārsniedz 30% - tikai viens gads)

88

Komisijas paziņojums par horizontālās sadarbības nolīgumiem

• Nolīgumi par pētniecību un attīstību• Ražošanas un specializācijas nolīgumi• Iepirkumu nolīgumi• Tirdzniecības nolīgumi• Nolīgumi par standartiem• Vides aizsardzības nolīgumi

Nolīgumi par pētniecību un attīstību

• Konkrētie tirgi• Tirgus daļas/tirgus vara• Nolīgumi, uz kuriem neattiecas ESL 101(1)• Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas ESL

101(1)• Nolīgumi, uz kuriem var attiekties ESL 101(1)• ESL 101(3) piemērošana

Ražošanas un specializācijas nolīgumi

• Veidi:▫ Kopīgā ražošana▫ Vienpusējā vai savstarpējā specializācija▫ Apakšuzņēmuma līgumi (starp konkurentiem)

• Konkrētie tirgi• Tirgus daļas/tirgus vara/tirgus struktūra• Nolīgumi, uz kuriem neattiecas ESL 101(1)• Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas ESL 101(1)• Nolīgumi, uz kuriem var attiekties ESL 101(1)• ESL 101(3) piemērošana

Kopīgie preču iepirkumi

• Konkrētie tirgi (piedāvājuma aizstājamība, nevis pieprasījuma aizstājamība)• Nolīgumi, uz kuriem neattiecas ESL 101(1)• Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas ESL

101(1)• Nolīgumi, uz kuriem var attiekties ESL 101(1)• Tirgus daļas/tirgus vara/tirgus struktūra• ESL 101(3) piemērošana

Tirdzniecības nolīgumi

• Sadarbība produktu pārdošana, izplatīšanā vai reklamēšanā (tikai starp konkurentiem)• Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas ESL

101(1)• Nolīgumi, uz kuriem var attiekties ESL 101(1)• Tirgus daļas/tirgus vara/tirgus struktūra• ESL 101(3) piemērošana

Citi

• Vienošanās par standartiem• Skat. augstāk (informācijas apmaiņa/tirgus dalībnieku

asociācijas)

• Vienošanās par vides aizsardzību• EKL 3.pants• Īstais mērķis: vides aizsardzība vai kartelis?

Programma

1. Ievads



Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

1. Klasiskais dominējošais stāvoklis

2. Kolektīvais dominējošais stāvoklis

3. Ļaunprātīgas izmantošanas veidi

4. Dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā

5. Objektīvs pamatojums

Klasiskais dominējošais stāvoklis

• KL 13.pants

• ESL 102.pants (bijušais EKL 82.pants)

Konkurences likuma 13.pants

• Tirgus dalībniekam konkrētajā tirgū ir vismaz 40 procentu liela tirgus daļa (spēkā līdz 16.04.2008)

• Tirgus dalībniekam piemīt spēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem

Dominējošais stāvoklis

1. spēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū

2. pietiekami ilgā laika posmā, 3. darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no

• konkurentiem, • klientiem vai • patērētājiem

Tirgus daļa?

• Hoffmann-La Roche • 45-100% liela tirgus daļa pati par sevi norāda uz dominējošā

stāvokļa esamību, jo tieši tirgus daļas padara šo tirgus dalībnieku “nesasniedzamu”• Konkrētais tirgus

• AKZO Chemie BV v Commission• 50% tirgus daļa – norāde uz dominējošā stāvokļa esamību

(prezumpcija)

Analīzes faktori

• dominējošā uzņēmuma un tā konkurentu tirgus pozīcija • ierobežojumi, kas esošajiem konkurentiem un to tirgus pozīcijai rodas pašreizējos tirgus apstākļos

• darbības paplašināšana un ienākšana tirgū • ierobežojumi, kas pamatojas uz ticamu risku, ka esošie konkurenti nākotnē varētu paplašināt savu darbību vai tirgū varētu ienākt potenciāli jauni konkurenti

• līdzsvarojošā pircēja ietekme • ierobežojumi, ko rada attiecīgā uzņēmuma klientu izdevīgā pozīcija, kas ļauj tiem panākt sev vēlamu rezultātu

Kolektīvais dominējošais stāvoklis

• Oligopolistiski tirgi• Kolektīvais dominējošais stāvoklis vs. paralēla rīcība• Airtours v Commission (T-342/99)

• Pietiekama tirgus caurspīdība, lai katrs dalībnieks zinātu, ko dara otrs• Paralēlās rīcības uzturēšanai ilgākā laika periodā ir skaidri saskatāma

jēga (soda mehānismi)• Konkurentu, klientu iespējamā reakcija dalībniekus neuztrauc

Ļaunprātīgas izmantošanas veidi

1. Ar cenu nesaistītie ļaunprātīgas izmantošanas veidi

2. Ar cenu saistītie ļaunprātīgas izmantošanas veidi


• Ar cenu nesaistītie veidi:• Ekskluzīvie līgumi• Sasaistīšana• Atteikšanās piegādāt

Ekskluzīvie līgumi

• Vertikālā vienošanās• Ekskluzīvā pirkšana• Tirgus noslēgšana, liedzot dominējošā uzņēmuma

konkurentiem pieeju pircējiem• “English clauses”: pienākums ziņot par labākiem

piedāvājumiem, kurus drīkst pieņemt tikai tad, ja dominējošais uzņēmums nespēj/negrib piedāvāt to pašu

• Uzticības atlaides• Van den Bergh Foods (T-65/98 un C-552/03): ledusskapji• Pienākums iepirkt noteiktu % un uz noteiktu laiku?• Hoffman –La Roche (85/76): vai ir pareiza per se pieeja

vai arī jākonstatē tirgus noslēgšanas iespēja?

Sasaistīšana

• Veidi:• Pārdod vienu preci tikai tad, ja pērk arī otru• Otra prece ir tehniski inkorporēta pirmajā• Netiek piešķirta garantija, ja nepērk detaļas no konkrētā ražotāja• Divas preces par vienu cenu• Ja pērk arī otru preci, tiek piešķirta atlaide

Sasaistīšana

• Dominējošā uzņēmuma motivācija?• Vai sasaistīšana ir per se prettiesiska vai arī jākonstatē

tirgus noslēgšanas iespēju?• Lattelecom “Mājas komplekts 1” lieta: internets + balss

telefonija = bezmaksas vietējās sarunas un lētākas sarunas ar ārvalstīm

Atteikšanās piegādāt

• Vai vispār var būt prettiesiska?• Atteikšanās turpināt piegādes esošam klientam: Commercial Solvents (6/73 un 7/73)• Ekonomiskā atkarība?• Atteikšanās piegādāt jaunam klientam: Oscar Bronner (C-7/97) vs ostas, lidostas, telekomunikāciju tīkli• Alpha Express lieta: dzelzceļa tīkls kravu pārvadāšanai Rīgas brīvotas teritorijā / pārmērīgas cenas


1. Ar cenu nesaistītie ļaunprātīgas izmantošanas veidi

2. Ar cenu saistītie ļaunprātīgas izmantošanas veidi

Cena?

Cena = izmaksas + peļņa

Izmaksas

• Fiksētās izmaksas (fixed costs): • izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā

nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties

• Mainīgās izmaksas (variable costs):• izmaksas, kuras tieši reaģē uz ražošanas apjoma palielināšanos

vai samazināšanos, attiecīgi palielinoties vai samazinoties. Ja nav ražošanas, tad nav mainīgo izmaksu.

• Kopējās izmaksas (total costs) = FI + MI

Kā vēl var skatīties uz izmaksām?

• Papildu izmaksas (marginal/incrimental costs):• Izmaksas, kas saistītas ar katras nākamās preces vienības

ražošanu

Vidējās izmaksas

• Vidējās izmaksas (average costs) = izmaksas / vienību skaits• Vidējās novēršamās izmaksas (average avoidable costs)• Vidējās mainīgās izmaksas (average variable costs)• Vidējās kopējās izmaksas (average total costs)

• Ilgtermiņa vidējās izmaksas??

Kādi faktori vēl ir obligāti jāizvērtē? I

• Ja ražošana ir diversificēta:• Izolētās izmaksas (stand alone costs)• Dalītās izmaksas (common costs)

• Neizdošanās risks un ar to saistītās izmaksas (sunk costs) • Reklāma, īpašu, citiem mērķiem nederīgu iekārtu

ražošana/ēku būvniecība un tml.

Kādi faktori vēl ir obligāti jāizvērtē? I I

• Mēroga ekonomika (Economy of Scale): ja vienības izmaksu pieaugums samazinās, pieaugot ražošanas apjomam, un otrādi

• Piemēram, elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra, kuras izveidošanai raksturīgas lielas fiksētās izmaksas, tiek efektīvāk un optimālāk izmantota, ja sniegto pakalpojumu apjoms ir lielāks

• Efektivitātes līmenis?

Pārmērīgas cenas

• Pārmērīgi augstas cenas▫ ASV lieta: Verizon Communications Inc v Law Offices of

Curtis Trinko

• Pārmērīgi zemas cenas (pirktspējas gadījumā)▫ CICCE v Commission

• Analīzes faktori▫ Saistītie tirgi▫ Klientu pirktspēja▫ Formulas?

Atlaižu sistēmas

• Lojalitātes/uzticības atlaides• Hoffman-La Roche• BPB Industries• Soda-ash

• Individualizētās atlaižu sistēmas• Michelin • Coca-cola/ San Pellegrino

• Virgin/British Airways• Pieļaujamās atlaides

Sasaistīšana un komplektēšana

• Atlaides, kam ir sasaistīšanas efekts• Eurofix-Baico v Hilti

• Atlaides par vairākiem produktiem• Pret konkurenci vērsta bloķēšana• Hoffman-La RocheBet: • Efektivitātes radīti ieguvumi• Dalītās izmaksas (common costs)

Saimnieciski nepamatoti zemu cenu noteikšana

• Kā noteikt saimnieciski nepamatotu zemu cenu?

• Pret konkurenci veikta bloķēšana

• Starp-subsīdijas (cross-subsidisation)

• Efektivitātes radīti ieguvumi

Saimnieciski nepamatoti zemu cenu noteikšana

• Jēdziens• Areeda un Turnera tests• AKZO lieta• Tetra Pak lieta• Wanadoo lieta

• Vai nepieciešams pierādīt reālu iespēju atgūt zaudējumus?• Selektīvi cenu samazinājumi virs izmaksu līmeņa

Izspiešana no tirgus (margin squeezing)

• Ekonomiskais fenomens

• EKT tiesu prakse• Napier Brown-British Sugar• Deutche Telecom

Ražotājs B Ražotājs C

Iepirkuma cena (IepCen) 40 40

Min. ražošanas izmaksas (MinIzm) 40 40

Max konkurētspējīgā mazumtirdzn. cena (MaxC) 100 100

Peļņa (P = MaxC – IepCen-MinIzm) 20 20

Šampanieša ražotājs B(kas ir A meitas uzņēmums) Šampanieša ražotājs C

Vīna materiālu ražotājs (A)


Iepirkuma cena (IepCen) 60 60

Min. ražošanas izmaksas (MinIzm) 40 40


Peļņa (P = MaxC – IepCen-MinIzm) 0 0




Materiālu pārdošanas cena (PārdCen) 90 90

Min ražošanas izmaksas (MinIzm) 40 40


Peļņa (P = MaxC – PārdCen – MinIzm) -30 -30



Diskriminācija • Cenu diskriminācijas jēdziens• Vai nepieciešams pierādīt sekas? British Airways

Šampanieša ražotājs B Šampanieša ražotājs C



Materiālu pārdošanas cena 200 400

Prakses, kas kavē Vienota Tirgus izveidi/funkcionēšanu

• Cenu politikas, kuru mērķis ir nepieļaut/bloķēt importu un eksportu

• Cenu diskriminācijas pēc ģeogrāfiska principa

• Atlaides, kuras kavē importu un eksportu

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana (turpinājumā)






latvijas un eiropas kopienu konkurences tiesības

Documents