latvijas situācija diskriminācijas novēršanā

Latvijas situācija diskriminācijas

novēršanā

Svetlana DjačkovaLatvijas Cilvēktiesību centrs

Diskriminācijas aizliegums Latvijas normatīvajos

aktos

Latvijas Republikas Satversme (1998.gada grozījumi, 8.nodaļa “Cilvēka pamattiesības”)91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”


aktos

Darba likums (pieņemts 20.06.2001, spēkā no 1.06.2002, ar grozījumiem līdz 21.09.2006)

Likums “Par sociālo drošību” (pieņemts 21.09.1995, spēkā no 05.10.1995, ar grozījumiem līdz 1.12.2005)


aktos

Administratīvā procesa likums (25.10.2001, spēkā no 01.02.2004, ar grozījumiem līdz 26.10.2006)

Kriminālprocesa likums (21.04.2005, spēkā no 01.10.2005, ar grozījumiem līdz 17.05.2007)


aktos

Citi likumi, kuros ir iekļauts vispārīgs diskriminācijas aizliegums:

Reklāmas likums Sodu izpildes kodekss Likums “Par tiesu varu” Likums “Par policiju” Valsts drošības iestāžu likums Operatīvās darbības likums


aktos Valsts drošības iestāžu likums Operatīvās darbības likums Valsts pārvaldes iekārtas likums Bērnu tiesību aizsardzības likums Izglītības likums Latvijas Republikas Advokatūras likums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums Robežsardzes likums Zinātniskās darbības likums Likums “Par privātajiem pensiju fondiem”

ES Direktīvu pārņemšana Latvijā

ES prasība jaunajām dalībvalstīm pārņemt direktīvas 2000/43/EK (Rasu direktīva) un 2000/78/EK (Nodarbinātības direktīva) līdz 2004.gada 1.maijam

ES Direktīvu pārņemšana Latvijā

Svarīgākie principi: Tiešā, netiešā diskriminācija, aizskaršana, viktimizācija,

noradījums diskriminēt Tiesību aizsardzība: tiesības uz tiesisku un/vai

administratīvu procesu; tiesības uz atbilstošu kompensāciju; tiesības organizācijām, apvienībām, citām juridiskajām personām, kam ir likumīgas intereses, pārstāvēt cietušo personu

Pieradīšanas nasta Informācijas izplatīšana, sociālais dialogs un dialogs ar

nevalstiskajām organizācijām Vienādas attieksmes veicināšanas institūcija (Rasu

vienlīdzības direktīva)

Nodarbinātības direktīva (2000/78/EK)

Nosaka pamatprincipus diskriminācijas izskaušanai uz reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas pamata attiecībā uz nodarbinātību un profesiju

Nodarbinātības direktīvas (2000/78/EK) pārņemšana

Darba likums (pieņemts 20.06.2001, spēkā no 1.06.2002, ar grozījumiem līdz 21.09.2006)

Darba likums (spēkā no 10.06.2002, ar grozījumiem līdz

21.09.2006)

Aizliegtie diskriminācijas pamati: rase, ādas krāsa, dzimums, vecums, invaliditāte, reliģiskā, politiskā vai cita pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis vai citi apstākļi.

2006.gada grozījumi (21.09.2006, spēkā no 25.10.2006): seksuālā orientācija iekļauta aizliegto diskriminācijas pamatu sarakstā

Darba likums (spēkā no 10.06.2002, ar grozījumiem līdz 21.09.2006)

Definē un aizliedz: Tiešo un netiešo diskrimināciju

(7.panta 2.daļa, 29.pants) Personas aizskaršanu (29.panta

4.punkts) Norādījumu diskriminēt (29.panta

4.daļa) Nelabvēlīgu seku radīšanu

(viktimizāciju) (9.pants)


21.09.2006)

Norma par pierādīšanas pienākuma pāreju uz darba devēju (29.panta 3.daļa)

Personas tiesības vērsties tiesā diskriminācijas gadījumā un prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu (29.panta 8.daļa)

Darba devēju pienākums pielāgot darba vidi invalīdiem (7.pants)


21.09.2006)

Jomas, uz kurām attiecas diskriminācijas aizliegums Darba likumā: Dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī

darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī uzteicot darba līgumu (29.panta 1.daļa).

Grozījumi Valsts Civildienesta likumā (pieņemti 2.11.2006, spēkā no 10.11.2006)

4.panta 4.daļa: “valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas ... ciktāl to nenosaka šis likums.”

Rasu vienlīdzības direktīva 2000/43/EK

Nosaka pamatprincipus diskriminācijas izskaušanai uz rasu vai etniskās piederības pamata

Rasu vienlīdzības direktīva 2000/43/EK

Jomas (valsts un privātajā sektorā): nodarbinātība un profesionālā apmācība sociālā aizsardzība, tai skaitā sociālā

apdrošināšana un veselības aprūpe; sociālās priekšrocības

dalība strādnieku vai darbinieku organizācijā vai jebkurā organizācijā, kuras biedri darbojas konkrētā profesijā, tostarp šādu organizāciju piešķirtajie pabalsti

izglītība pieeja precēm un pakalpojumiem un to piegāde,

kas ir pieejami sabiedrībai, tajā skaitā nodrošināšana ar mājokli

Rasu vienlīdzības direktīvas 2000/43/EK

pārņemšana Darba likums

Diskriminācijas novēršanas likuma projekts – izstrādāts 2004.gadā

8 likumprojekti (izstrādāti 2004.gadā, nodoti Saeimai līdz 2005.gada beigām)


pārņemšana Grozījumi likumam “Par sociālo drošību”

(pieņemti 1.12.2005, stājās spēkā 5.01.2006)

Grozījumi likumam “Par Valsts cilvēktiesību biroju” (pieņemti 15.12.2005, stājās spēkā 12.01.2006)

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (pieņemti 2.11.2006, stājās spēkā 10.11.2006)

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumam (pieņemti 2.11.2006, stājās spēkā 23.11.2006)


pārņemšana Grozījumi Civillikumā (pieņemti 1.lasījumā

23.11.2006)

Grozījumi Krimināllikumā (pieņemts 21.06.2007, stājās spēkā 19.07.2007)

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (pieņemts 17.05.2007, stājās spēkā 21.06.2007)

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (nav pieņemti pirmajā lasījumā)

Likums “Par sociālo drošību” (pieņemts 7.09.1995, spēkā no 5.10.1995,

ar grozījumiem līdz 1.12.2005)

Nodrošinot sociālos pakalpojumus, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem (2.panta 1.daļa)



Sociālie pakalpojumi šā likuma izpratnē ir pasākumi, kurus nodrošina valsts vai pašvaldība naudas vai mantisko pabalstu vai citu pakalpojumu veidā, lai veicinātu personas sociālo tiesību pilnvērtīgu īstenošanu (13.panta 1.daļa)



Likums “Par sociālo drošību” aizliedz:

Tiešo un netiešo diskrimināciju Personas aizskaršanu Viktimizāciju

Situācija un problēmjomas Lielākā daļa Rasu vienlīdzības

direktīvas prasību ir pārņemta nodarbinātības jomā (valsts un privātajā sektorā), kā arī sociālās aizsardzības jomā (ieskaitot sociālo drošību, veselības aprūpi un sociālās priekšrocības, ko nodrošina valsts un pašvaldības iestādes).

Nepilnīga pārņemšana citās jomās: pieeja precēm un pakalpojumiem, kas ir pieejami sabiedrībai, ieskaitot mājokli un veselības aprūpi privātajā jomā

Situācija un problēmjomas Izglītības joma: Satversmes 91.pants,

Izglītības likums (29.10.1998, stājās spēkā 1.06.1999, ar grozījumiem līdz 19.12.2006.)

Izglītības likums nosaka vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas 3.pants (neiekļauj vecumu, seksuālo orientāciju un invaliditāti).

Svarīgākās valsts institūcijas

Tiesībsarga birojs Labklājības ministrija Īpašu uzdevumu ministra

sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

Tiesībsarga birojs 2005.gada grozījumi likumam par

Valsts Cilvēktiesību biroju VCB ir valsts nozīmētā institūcija, “kura ir

atbildīga par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu Latvijas Republikā” (2.panta 6.daļa)

Tiesības būt par personas tiesību un likumisko interešu aizstāvi lietās, kuras ir saistītas ar atšķirīgās attieksmes principa pārkāpumu (10.pants)

Diskriminācijas novēršanas nodaļa (izveidota 2005.gadā)

Tiesībsarga birojs Tiesībsarga likums (pieņemts 6.04.2006,

spēkā no 1.01.2007) Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību

biroja tiesību un saistību pārņēmējs (Pārejas noteikumi)

Tiesībsarga funkcija: „sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu” (11.panta 2.daļa)

Labklājības ministrija Kopš 1999.gada ir atbildīga par dzimumu

līdztiesības principa īstenošanu valstī un integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu

Dzimumu līdztiesības padome (izveidota 2003.gadā)

Eiropas un juridisko lietu departamenta Dzimumu līdztiesības nodaļa (izveidota 2003.gadā)

Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005. - 2006.gadam (pieņemta 2004.gadā)

ESF Nacionālās programmas EK iniciatīva EQUAL programma Atbildīga par Nodarbinātības direktīvas ieviešanu

LM pakļautībā esošās iestādes

Valsts darba inspekcija Nodarbinātības valsts aģentūra Profesionālās karjeras izvēles

valsts aģentūra

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās

sekretariāts

Eiropas pretdiskriminācijas departaments (izveidots 2005.gadā) Rasu vienlīdzības direktīvas ieviešana politikas dokumentu izstrādāšana

pretdiskriminācijas jomā Sadarbība ar ES institūcijām Sabiedriskās apziņas celšana Nacionālā programma iecietības

veicināšanai 2005. – 2009.g (pieņemta 2005.gadā)

Valsts programma “Čigāni (romi) Latvijā” (pieņemta 2006.gadā)

NVO loma Piedalīšanās darba grupās likumdošanas

un politikas dokumentu izstrādē Politikas ietekmēšana Mācību semināri un konferences Izpratnes veicināšana un sabiedriskās

apziņas celšana Atbalsts upuriem, ieskaitot juridisko

palīdzību un interešu pārstāvniecību tiesā Pētījumi Sadarbība, tīklu veidošana

NVO loma Latvijas Cilvēktiesību centrs Latvijas Cilvektiesību komiteja Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” Eiropas Jaunatnes Cilvēktiesību sadarbības tīkls Afrolatviskā Asociācija Resursu centrs sievietēm “Marta” LGBT un viņu draugu apvienība „Mozaīka” Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības

organizācija “Sustento” Latvijas dzimumu līdztiesības apvienība ENAR-Latvija (Eiropas pretrasisma tīkls) Baltā māja Citas NVO

Tiesu prakse

Pirms jaunā Darba likuma stāšanās spēka 2002.gadā: 2000 - tiesas lieta par diskrimināciju

uz dzimuma pamata 2002 – tiesas lieta par diskrimināciju

uz dzimuma pamata

Tiesu prakse 2005 – tiesas lieta par uz diskrimināciju uz

dzimuma, kā arī mantiskā stāvokļa pamata

2005 un pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas 2006.gadā - tiesas lieta par diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata

2006 - tiesas prāva par diskrimināciju uz tautības pamata

2006 – tiesas prāva par diskrimināciju uz dzimuma (maternitātes) pamata

Tiesu prakse 2006 - tiesas lieta par vienlīdzīgas

darba samaksas principa vīriešiem un sievietēm pārkāpumu, kasācijas sūdzība. Lielas nodošana tālākai izskatīšanai 2007.gadā

2006 – tiesas lieta par diskrimināciju invaliditātes (neredzīguma) dēļ, kasācijas sūdzība. Lietas nodošana tālākai izskatīšanai 2007.gadā

Tiesu prakse

2005 - diskriminācija tika minēta lietā par aizliegumu personai ar invaliditāti piekļūt sabiedriskā vietā. Vienlīdzības principa pārkāpums pielīdzināts personas goda un cieņas aizskaršanai un piemērotas Civillikuma normas, kas paredz atlīdzību par personas goda un cieņas aizskaršanu

Sūdzības

Tiesībsarga birojs, NVO, Valsts darba inspekcija

Neformālās, nereģistrētas un neapkopotas sūdzības valsts un pašvaldību iestādēs, NVO

Pētījumi LM pētījumi par dzimumu līdztiesības

jautājumiem Kopš 2005.gada - pirmie ekonometriskie

pētījumi (dzimums, vecums, tautība u.c. faktori) (Pasaules banka, arī LM pētījumi)

NVO pētījumi Sabiedriskās domas pētījumi: neiecietība,

sociālā distance, stereotipi un aizspriedumi Aptaujas par diskriminācijas pieredzi un

viedokļiem par diskriminācijas izplatību (Eurobarometer, VCB, LCC)

Sabiedrība: situācija un attieksme

Grupas, kurām ir vislielākais risks kļūt par diskriminācijas upuriem:

Invalīdi un cilvēki ar veselības problēmām Sievietes Diskriminācija uz vecuma pamata Romi (čigāni) Ebreji Vizuāli atšķirīgās minoritātes Problēmas saistībā ar valsts valodas prasmi un

lietojumu pie zināmiem apstākļiem var liecināt par diskrimināciju

Seksuālās minoritātes Reliģiskās minoritātes ...

Aktuālie jautājumi Nepilnīga ES direktīvu ieviešana Latvijas likumdošana Neliela tiesu prakse Atbildīgo valsts institūciju samērā neliela pieredze un

kapacitāte Nepietiekoši attīstīta sadarbība starp atbildīgajām valsts

institūcijām Zema izpratne sabiedrībā par diskriminācijas

jautājumiem un cilvēku motivācijas trūkums vērsties pēc palīdzības

Datu trūkums par diskriminācijas gadījumiem un dažādu grupu situāciju

Neliels skaits NVO, kas strādā pretdiskriminācijas jomā Neattīstīta NVO savstarpējā sadarbība, sevišķi starp

Rīgas un citu reģionu NVO

latvijas situācija diskriminācijas novēršanā

Documents