latvijas preČu eksporta konkurĒtspĒjas analĪze

of 83/83
LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VABAS FAKULTĀTE Ekonometrijas un biznesa informātikas katedra LATVIJAS PREČU EKSPORTA KONKURĒTSPĒJAS ANALĪZE Competitive analysis of Latvian commodity export BAKALAURA DARBS Ekonomikas bakalaura studiju programma Autors: Anastasija Zolotare Studenta apliecības Nr.: 11100 Darba vadītājs: lektore, Mg. math. Rita Freimane RĪGA 2014

Post on 16-May-2022

0 views

Category:

Documents

0 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

LATVIJAS PREU EKSPORTA KONKURTSPJAS
Autors: Anastasija Zolotare
RGA 2014
2
ANOTCIJA
Eksportam un t konkurtspjai ir liela nozme valsts ekonomiskaj attstb un
labkljbas lmea celšan ilgtermia, jo tie stimul produktivittes paaugstinšanos un
inovcijas raošan.
Latvijas preu eksporta konkurtspju un strukturls transformcijas potencils iespjas, lai
izteiktu priekšlikumus ekonomikas politikas pilnveidošanai.
Izptes rezultti liecina, ka Latvijas raotji ir konkurtspjgi koksnes un ts
izstrdjumu, dzrienu, graudaugu kultru, piena produktu, k ar gaas, zivs un atsevišu
tekstilizstrdjumu eksport. Latvijai ir raksturga intensva tirdzniecba dzelzs, trauda un
cinka izstrdjumu, mbeu, k ar organisko misko savienojumu nozaru ietvaros, kas
stimul inovcijas un veicina eksporta diversifikciju.
Atslgvrdi: eksporta konkurtspja, saldzinoš priekšrocba, Grubel-Lloyd indekss,
strukturl transformcija, eksporta komplictba
3
ABSTRACT
Export and its competitiveness are very significant in the context of country’s economic
development and welfare growth in the long run, because both of them promote higher level
of productivity and innovation in production.
Using data on international trade this thesis estimates competitiveness of Latvian
commodity export and the potential possibility for structural changes in order to suggest
economic policy improvements.
Study finds Latvian producers are competitive in exports of wood and articles of wood,
beverages, cereals, dairy products, as well as meat, fish and certain textile fabrics. High level
of intra-industry trade is common for Latvian iron, steel, zinc and articles thereof, as well as
organic chemicals production sectors. That stimulates innovation and promotes export
diversification.
structural transformation, export complexity
1.1. Eksporta un valsts ienkumu lmea savstarpj sakarba ........................................ 10
1.2. Industril politika k valsts ilgtermia ekonomisks izaugsmes stimulators........... 11
1.3. Konkurtspjas definšana un novrtšanas metodes................................................ 15
2. Latvijas preu eksporta un apstrdes rpniecbas raksturojums ....................................... 22
2.1. Latvijas preu eksporta attstba, struktra un vieta starptautiskaj tirg .................. 22
2.2. Apstrdes rpniecbas raksturojums .......................................................................... 28
2.3. Latvijas preu raošanas un eksporta struktras un konkurtspjas SVID analze ... 38
3. Latvijas preu eksporta konkurtspjas analze ................................................................ 41
3.1. Konkurtspjas novrtšanas indeksu un datu apraksts ............................................ 41
3.2. Latvijas preu eksporta saldzinošs priekšrocbas novrtšanas rezultti ................ 43
3.3. Latvijas preu tirdzniecbas nozaru ietvaros intensittes rdtji .............................. 47
4. Latvijas preu telpas strukturls transformcijas potencilo iespju analze .................. 52
4.1. Strukturls transformcijas novrtšanas metodoloijas un datu apraksts .............. 52
4.2. Latvijas preu telpas strukturls transformcijas potencilo iespju analzes rezultti
pasaules lmen ...................................................................................................................... 57
Eiropas Savienbas lmen ..................................................................................................... 60
Secinjumi un priekšlikumi ...................................................................................................... 64
Pielikumi ................................................................................................................................... 71
1. pielikums. Latvijas konkurtspjgas eksporta preces un to patsvari valsts eksporta
struktr 2012. gad .............................................................................................................. 71
indeksu dilstoš secb 2012. gad ....................................................................................... 73
3. pielikums. Latvijas un ES 27 savstarpjs tirdzniecbas preces Grubel-Lloyd indeksu
dilstoš secb 2012. gad ..................................................................................................... 76
4. pielikums. Valstis, kas tika iekautas Latvijas preu telpas strukturls transformcijas
potencilo iespju analz ..................................................................................................... 79
5. pielikums. Latvijas eksporta uz 98 pasaules valstm nekonkurtspjgas preu grupas,
to blvumi un ienkumu eneršanas potencili 2012. gad................................................. 80
6. pielikums. Latvijas eksporta uz ES 27 nekonkurtspjgas preu grupas, to blvumi un
ienkumu eneršanas potencili 2012. gad ....................................................................... 82
5
EM LR Ekonomikas ministrija
ES Eiropas Savienba
ES 15 Valstis, kas iestjs ES pirms 2004. gada: Apvienot Karaliste, Austrija, Beija,
Dnija, Francija, Grieija, Itlija, rija, Luksemburga, Nderlande, Portugle,
Somija, Spnija, Vcija, Zviedrija
ES 27 Visas ES 15 valstis, pieskaitot ehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju,
Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovkiju, Slovniju, Ungriju, Bulgriju un Rumniju
GL Tirdzniecbas nozaru ietvaros Grubel-Lloyd indekss
IKP Iekšzemes kopprodukts
LB Latvijas Banka
NIP Nacionl industril politika
(skot ar 2009. gada septembri, vairs neietilpst NVS), Kazahstna, Kirgizstna,
Krievija, Moldovas Republika, Tadikistna, Turkmenistna (asocit locekle),
Ukraina, Uzbekistna)
RCA Atklts saldzinošs priekšrocbas indekss
STC Starptautiskais tirdzniecbas centrs (International Trade Centre)
6
IEVADS
Neskatoties uz to, ka konkurtspjas jdziens tiek biei lietots zintniskaj literatr,
ekonomistu vid vl nav vienota viedoka par t definciju. Valsts konkurtspja var tikt
analizta, iekaujot gan makroekonomiskos, gan mikroekonomiskos rdtjus, taj skait relo
valtas maias kursu, ienkumu lmeni uz vienu iedzvotju, valsts iestu darbbas
rezulttus, produktivittes lmeni, saldzinošs cenas un citus. Bakalaura darb konkurtspja
tiek interpretta k rdtjs, kas raksturo kdas valsts raotju spju realizt savu produkciju
starptautiskajos tirgos.
tautsaimniecba ir oti atvrta, valsts – oti maza un eksports – galvenais ilgtermia
ekonomisks izaugsmes avots.” 1 Turklt, neskatoties uz augošu pakalpojumu sektora
patsvaru gan Latvijas iekšzemes kopprodukt (turpmk tekst IKP), gan eksport, raošanas
loma tautsaimniecb ir neapšaubma.
tehnoloiju darbietilpgs nozars k, piemram, tekstilmaterilu raošana, no ilga laika
ekonomisks izaugsmes viedoka, valdbai btu nepieciešams stenot augstkas pievienots
vrtbas industriju stimulšanas politiku. 2 Procesu, kad uzmumi pakpeniski prorientjas
no preu ar mazu ietverto ienkumu lmeni uz augstvrtgks produkcijas raošanu, dv par
strukturlo transformciju. Tau t ir atkarga no raošanas faktoru un institucionls vides
atbilstbas un labvlbas inovatvu risinjumu mekljumiem. Dai ptnieki apgalvo, ka
Baltijas valstu strauja ekonomisk izaugsme un integrcija Eiropas sabiedrb apsteidza to
spju strukturt tirdzniecbu t, lai Latvijas un ts kaimivalstu eksports btu konkurtspjgs
Eiropas Savienbas (turpmk tekst ES) augstas pievienots vrtbas tirg. 3
Latvij konkurtspjas izptei ir veltti daudzu zintnieku darbi. LB ekonomists
Gundars Dvidsons 2005. gad ir izstrdjis modeli Latvijas ilgtermia konkurtspjas un
eksporta dinamikas novrtšanai. 4 Savukrt Artrs Kaepjs un Gundars Dvidsons ir ptjuši
Latvijas konkurtspjas izmaias period no 1995. ldz 2007. gadam ES 15 tirg attiecb pret
1 Bekovskis K. Latvijas eksporttju konkurtspja. Rga: Latvijas Banka, 2012. Ptjums 3/2012. 3. lpp.
2 Koh S., Mah J. The Effect of Export Composition on Economic Growth: The Case of Korea. The Journal of
Developing Areas, Volume 47, No. 1, 2013. 178 p. 3 Kulkarni K., Sara B. Estonia’s Export-led Path to Prosperity: Since Independence. SCMS Journal of Indian
Management, 2013. 6 p. 4 Dvidsons G. Latvijas ilgtermia konkurtspjas modelšana. Rga: Latvijas Banka, 2005. Ptjums 2/2005.
39. lpp.
Latvijas eksporttju konkurtspjas izpti, analizjot tirgus dau prmaias atbilstoši
ekstensvajai un intensvajai attstbai un novrtjot cenu un necenu konkurtspju detaliztu
datu lmen. 6 Citi ptnieki ir veikuši Latvijas tautsaimniecbas un ts atsevišu nozaru
(kokapstrdes, metlapstrdes) produkcijas eksporta kvalittes konkurtspjas analzi. 7,8,9
Egils Vtols ir ptjis Latvijas mašnbves un metlapstrdes nozares konkurtspjas nkotnes
attstbas perspektvas un globls krzes ietekmi uz to. 10,11
Tomr daa minto ptjumu jau ir
novecojuši, jo prsvar balsts uz Latvijas rjs tirdzniecbas datiem pirms krzes vai ir
nepilngi, jo iekauj tikai vienkršu statistisko datu analzi un saldzinšanu ar citm pasaules
valstm. Turklt Latvij nav veikti ptjumi, kas apvienotu eksporta preu telpas analzi un
konkurtspjas novrtjumu, kas ir divi saistti jautjumi un auj noteikt valsts potencilu celt
labkljbas lmeni ilgtermi.
Latvijas preu eksporta konkurtspju un strukturls transformcijas potencils iespjas, lai
izteiktu priekšlikumus ekonomikas politikas pilnveidošanai.
Lai sasniegtu darba mri, tika izvirzti sekojoši uzdevumi:
1. teortiskajos un empriskajos ptjumos izptt eksporta un t veicinšanas
paskumu ietekmi uz tautsaimniecbas attstbu;
2. apkopot specilaj literatr un plnošanas dokumentos pielietots konkurtspjas
jdziena defincijas un noteikts konkurtspjas novrtšanas metodes;
3. izmantojot rjo tirdzniecbu un apstrdes rpniecbu raksturojošus statistiskos
datus, izptt Latvijas preu raošanas un eksporta attstbu un struktru, k ar veikt
saldzinjumu ar citm pasaules valstm;
4. pamatojoties uz atklts saldzinošs priekšrocbas indeksu, novrtt, kuras preces
Latvija eksport relatvi vairk nek citas valstis;
5. izmantojot Grubel-Lloyd indeksu, noteikt tirdzniecbas nozaru ietvaros intensitti
starp Latviju un citm pasaules un ES valstm;
5 Dvidsons G. Latvijas ilgtermia konkurtspjas modelšana. Rga: Latvijas Banka, 2005. Ptjums 2/2005. 12.
lpp. 6 Bekovskis K. Latvijas eksporttju konkurtspja. Latvijas Banka, 2012, 3.lpp.
7 Priede J. Latvijas tautsaimniecbas nozaru eksporta kvalittes konkurtspjas analze. Latvijas Universitte,
Ekonomikas un vadbas fakultte, Rga, 2010. 187 lpp. 8 Priede J., Škapars R. Quality competitiveness of Latvia’s metal industry in the iron and steel product groups.
Economics and Management: 2012, 17 (1). pp. 202-208 9 Priede J., Škapars R. Quality competitiveness of Latvia’s wood industry. European integration studies, 2011,
No. 52011. pp. 229-236 10
Vtols E. Future perspectives of competitiveness of Latvia’s machinery and metalworking industry. Journal of
Business Management, 1, 2008. 10 p. 11
Vtols E. Competitiveness of Latvian machinery ans metalworking industry in the situation of global crisis.
Journal of Business Management, 2010, No.3. pp. 87-94
8
6. izptt, kuras Latvijas eksporta preu grupas vartu kt konkurtspjgas
starptautiskaj tirg pie esošs raošanas struktras, un kuru produktu raošanu un
eksportu btu vlams veicint valsts ienkumu lmea celšanai ilgtermi;
7. pamatojoties uz bakalaura darb veikto izpti, apkopot iegtos rezulttus par
Latvijas preu eksporta konkurtspju, izdart secinjumus un izvirzt
priekšlikumus.
Ptjuma priekšmets ir Latvijas preu eksporta konkurtspja.
Bakalaura darb ir ptta faktisk Latvijas preu eksporta konkurtspja, bet nav veltta
uzmanba konkurtspju ietekmjošu faktoru analzei. Faktori, kas nosaka konkurtspju, ir
oti specifiski un atširgi dads tautsaimniecbas nozars un nevar tikt visprinti uz vism
Latvijas eksporta preu grupm dot ptjuma ietvaros.
Darb tiek izmantotas sekojošas kvalitatvas un kvantitatvas metodes: literatras un
dokumentu aprakstoš analze, datu statistisk un ekonomisk analze, grupšana,
saldzinšana un grafisk analze, k ar konkurtspjas indeksu aprins un eksporta
komplictbas lmea attstbu raksturojošo rdtju novrtjums.
Bakalaura darb veikt izpte balsts uz Latvijas un rvalstu zintnieku darbiem,
starptautisko un nacionl lmea organizciju ptjumiem, publikcijm zintnisko rakstu
krjumos un periodik, k ar internet pieejamiem materiliem. Latvijas preu eksporta un
apstrdes rpniecbas struktras un attstbas analzei ir izmantoti Latvijas un citu pasaules
reionu rjs tirdzniecbas statistiskie dati par pc iespjas ilgku periodu, kas sniedz btisku
iespju novrtt ekonomisko rdtju kopjo dinamiku un izmaias pirms un pc Latvijas
iestšans ES. Savukrt Latvijas eksporta konkurtspjas novrtšana un strukturls
transformcijas potencilo iespju analze balsts galvenokrt uz starptautisks tirdzniecbas
datiem par 2012. gadu, kas ir jaunk pieejam un ticama informcija. Darba izstrdei un
analzei ir izmantota Microsoft Excel programmatra.
Ptjuma struktru ir noteikuši izvirztie uzdevumi. Darbs sastv no ievada, etrm
nodam, secinjumiem un priekšlikumiem, k ar no izmantots literatras un avotu saraksta
un pielikumiem.
Lai atbildtu uz jautjumu, kpc preu eksports un t konkurtspja btu jpta un
kdas ir izplattks analzes metodes, bakalaura darba pirm nodaa ir veltta teortisko un
emprisko ptjumu izklstam. Tiek kritiski analizti Latvijas un rvalstu zintnisks
literatras galvenie atzinumi par eksporta lomu tautsaimniecbas attstb, starptautisko
tirdzniecbu stimuljošs ekonomisks politikas stenošanu un dada veida konkurtspjas
novrtšanas metodm.
Otr nodaa ir veltta Latvijas rjs tirdzniecbas attstbas un struktras analzei un
galvens raojošs nozares – apstrdes rpniecbas – raksturojumam, pamatojoties uz
statistikas datiem. Izptes mris bija novrtt Latvijas preu eksporta un raošanas struktras
stiprs un vjs puses, noteikt attstbas iespjas un draudus, kuriem ir pakauta Latvijas
tautsaimniecba. Rezultti var tikt izmantoti ekonomikas politikas un rcbas plnu
izstrdšanai.
literatr visbiek mintie indeksi, kas raksturo atklto saldzinošo priekšrocbu un
tirdzniecbas nozaru ietvaros intensitti. Bakalaura darba trešaj noda ir izklstta indeksu
btba, aprina gaita un galvenie analzes rezultti.
Ceturt nodaa sniedz atbildi uz jautjumu, kuras Latvijas eksporta preu grupas vartu
kt konkurtspjgas starptautiskaj tirg pie esošs raošanas struktras, un kuru produktu
raošanu un eksportu btu vlams veicint valsts ienkumu lmea celšanai ilgtermi.
Izptes rezultti sniedz btisku informciju gan ekonomikas politikas veidotjiem un
nacionlo stratisko plnu izstrdtjiem, gan potenciliem un jau esošiem uzmjiem un
investoriem.
politikas pilnveidošanai un Latvijas preu eksporta konkurtspjas uzlabošanai.
Bakalaura darb ir iekauts 21 attls, 9 tabulas un 6 pielikumi.
10
1.1. Eksporta un valsts ienkumu lmea savstarpj sakarba
Eksporta attstbas un ekonomisks izaugsmes savstarpjai saistbai jau daudzus gadus
tiek veltta starptautisks ekonomikas ptnieku uzmanba. Saska ar tirdzniecbas teoriju,
eksporta apjomu augšanas izraist nepietiekamu raošanas resursu prvietošans no zemas
produktivittes iekšzemes rpniecbas uz augstkas produktivittes eksporta nozarm sekm
kopj darba raguma pieaugumu, tdjdi patrinot ekonomisko izaugsmi. 12
Eksporta
of scale) iespjas, patrint kapitlieguldjumu un tehnoloiju nomaias tempus, k ar
labvlgi ietekmt eksportjošo uzmumu konkurtspju. 13, 14
Stipra un pozitva sakarba starp eksportu un ekonomisko izaugsmi tika pierdta virkn
emprisko ptjumu, kuru rezultti apstiprina eksporta vadtas izaugsmes (export-led growth)
un/ vai izaugsmes vadta eksporta (growth-led exports) hipotzi, pamatojoties uz dadu
pasaules valstu pieredzi. Prsvar uzmanba tiek veltta frikas un zijas valstm. Par vienu
no likumsakarbas testšanas pamatlicjiem uzskata B. Balaša, kas izmantoja 11 attstbas
valstu datus par periodu no 1960. ldz 1973. gadam un atklja stipru pozitvu korelciju gan
starp kopjo eksportu un NKP, gan starp apstrdes rpniecbas eksportu un nozares izlaidi. 15
Savukrt 1985. gad B. Balaša stenoja ptjumu, kur tika izmantoti 43 attstbas valstu dati
par periodu no 1973. ldz 1979. gadam. Regresijas viendojumos k izskaidrojošie maingie
bija iekauti ar tdi nozmgi faktori k darbaspka un preu eksporta izmaias, kopjs
iekšzemes un rvalstu investcijas, preu eksporta patsvars IKP. 16
Jatzm, ka msdienu ptjumu autori kritiz veckos darbus, kas tika rakstti 20. gs.
70.–80. gados, galvenokrt tpc, ka tajos nav noteiktbas par eksporta maing eksogenitti,
k ar nav emti vr valstu specifiskie faktori, jo prsvar tika izmantoti šrsgriezuma vai
nesabalansti panedati. Jaunkos ptjumos biei tiek izmantotas laika rindas, k ar
panedati, kuriem pielieto vienbas saknes testus un mekl kointegrcijas saiknes ar mri
12
Tekin R. Economic growth, exports and foreign direct investment in Least Developed Countries: A panel
Granger causality analysis. Economic Modelling, 29, 2012. 869 p. 13
Abdulai A., Jaquet P. Exports and Economic Growth: Cointegration and Causality Evidence for Coˆte
d’Ivoire. African Development Bank, 2002. 2 p. 14
Reppas P., Christopoulos D. The export-output growth nexus: Evidence from African and Asian countries .
Journal of Policy Modeling, 27, 2005. 930 p. 15
Balassa B. Exports and economic growth: further evidence. Journal of Development Economnics, 5, 1978.
181 – 184 p. 16
Balassa B. Exports, Porlicy Choices, and Economic Growth in Developing Countries after the 1973 Oil
Shock. Journal of Development Economics, 18, 1985. 32 p.
11
atrast ilgtermia sakarbu starp eksporta un IKP izaugsmi, k ar veic Greindera clonbas
testus.
Piemram, Jordnijas gadjum tika atklts, ka relais eksports, relais IKP un
tirdzniecbas cenu indekss (terms of trade) ir kointegrti, kas liecina par ilgtermia sakarbu
starp rdtjiem. Greindera clonbas testa rezultti apliecinja, ka sakarba starp relo
eksportu un relo IKP ir divvirzienu, kas nozm, ka ilg laik tie vienlaikus pastiprina viens
otru. 17
darbaspka datiem, zintnieki konstatja tikai vienu ilgtermia sakarbu starp rdtjiem.
Rezultti pardja, ka eksports un investcijas ir IKP pieauguma Greindera clonis gan s,
gan ilg laik. 18
Savukrt Pakistnas rdtji uzrda stipru un stabilu saikni starp IKP un
eksportu, k ar divvirzienu clonbu starp preu eksportu un IKP. 19
Ptnieki ar ir novrojuši
ciešu sakarbu starp eksportu un IKP Igaunij, kaut šs secinjums balsts tikai uz statistisko
datu grafisko analzi. 20
eksporta vadtas izaugsmes teoriju. Prbaudot eksporta un izlaides saikni 22 frikas un zijas
valstm, ptnieki secinja, ka kointegrcijas sakarba pastv gan vairkum valstu, gan panel
kopum, tomr t nav eksporta vadta izaugsme, bet otrdi. 21
Cita ptjuma rezultt tika
apstiprints piemums, ka eksporta un IKP izaugsmes galvenais iemesls ir produktivittes
pieaugums netirgojams nozars, kas ietekm ienkumu lmeni, pieprasjumu pc importa,
relo valtas kursu un raotju konkurtspju. 22
Kopum ir iespjams secint, ka rezultti ir
unikli katrai valstij, tomr nevar noliegt tautsaimniecbas izaugsmes un eksporta attstbas
savstarpjo sakarbu.
Lielk daa iepriekšj apakšnoda minto ptjumu tika veikti ar mri prbaudt, vai
eksporta stimulšanas politika, ko piekopj valstis, sekm tautsaimniecbas attstbu. Galvenais
17
Husein J. Export-led growth hypothesis: a miltivariate cointegration and casuality evidence for Jordan. The
Journal of Developing Areas, Vol. 42, No. 2, 2009. 262 – 263 p. 18
Abdulai A., Jaquet P. Exports and Economic Growth: Cointegration and Causality Evidence for Coˆte
d’Ivoire. African Development Bank, 2002. 13 p. 19
Afzal M. Causality between Exports, World Income and Economic Growth in Pakistan. International
Economic Journal, Vol. 20, No. 1, 2006. 71 - 75 p. 20
Kulkarni K., Sara B. Estonia’s Export-led Path to Prosperity: Since Independence. SCMS Journal of Indian
Management, 2013. 13 p. 21
Reppas P., Christopoulos D. The export-output growth nexus: Evidence from African and Asian countries .
Journal of Policy Modeling, 27, 2005. pp.929-940 22
Yang J. An Analysis of So-Called Export-led Growth. IMF Working Paper, WP/08/220, 2008. 21 p.
12
iemesls tdai interesei bija tas, ka pdjo 30 gadu laik daudzas pasaules valstis stenoja
preju no importa aizvietošanas (import substitution) uz eksporta veicinšanas (export
promotion) politiku. 23, 24, 25
Autori, kuri veikts analzes rezultt apstiprinja eksporta
attstbas un ekonomisks izaugsmes likumsakarbas esambu, apgalvo, ka valsts stenotiem
eksporta veicinšanas un uz izaugsmi orienttiem paskumiem ir btiska nozme labkljbas
lmea celšan ilg laik. 26, 27, 28, 29
Tomr ptnieki prsvar nevelta uzmanbu tiešai realizts politikas un IKP augšanas
tempu closakarbas prbaudei, k to dara B. Balaša. 30
Viš pielietoja regresijas analzi, lai
noskaidrotu saikni starp attstbas stratijas izvli, politikas reakciju uz rjiem šokiem un
ekonomisko izaugsmi. Izpte pierdja, ka skotnja tirdzniecbas orientcija un paaušans uz
eksporta veicinšanu k reakcija uz rjiem šokiem izskaidro lielu dau starpvalstu IKP
augšanas tempu atširbu. 31
patrint savu ekonomisko izaugsmi, izmantojot moderns tehnoloijas piemrotas politikas
ietvaros, k ar gt labumu no apstrdes rpniecbas preu eksporta veicinšanas. 32
Industrils politikas koncepcija ir vismaz vienu gadsimtu veca, un ts izpausmes
atširas starp valstm un to tautsaimniecbu attstbas fzm. Mri mdz bt dadi:
paaugstint ienkumu lmeni uz vienu iedzvotju, sekmjot tautsaimniecbas transformciju
no zemas (lauksaimniecba) uz augstas (apstrdes rpniecba) produktivittes nozarm,
palielint perspektvko raošanas sektoru relatvo svargumu, kt neatkargiem produkcijas
raošan, stimult modernizciju u.c., tomr pamat tie visi ir vrsti uz valsts konkurtspjas
uzlabošanu. 33, 34
Pastv viedoklis, ka valstm, kas cieš no zema kapitla uzkršanas un
izgltotbas lmea, pirms konkrta rcbas plna izstrdšanas par priorittm btu jizvirza
nacionlo uzkrjumu un investciju paaugstinšana, k ar kvalitatvkas un pieejamkas
23
Maneschiöld P. A Note on the Export-Led Growth Hyposesis: A Time Series Approach. Cuadernos de
economia, Vol. 45, 2008. 293 – 294 p. 24
Fatima A., Akmal M., Butt M. Export-led- Growth along with Threshold Effects. International Journal of
Economic Perspectives, Volume 5, Issue 3, 2011. 230 p. 25
Afzal M. Causality between Exports, World Income and Economic Growth in Pakistan. International
Economic Journal, Vol. 20, No. 1, 2006. 64 - 67 p. 26
Turpat, 75 p. 27
Bahmani-Oskooee M., Economidou C. Export Led Growth vs. Growth Led Exports: LDCs Experience. The
Journal of Developing Areas, Vol. 42, No. 2, 2009. 206 p. 28
Maneschiöld P. A Note on the Export-Led Growth Hyposesis: A Time Series Approach. Cuadernos de
economia, Vol. 45, 2008. 300 p. 29
Tekin R. Economic growth, exports and foreign direct investment in Least Developed Countries: A panel
Granger causality analysis. Economic Modelling, 29, 2012. 877 p. 30
Balassa B. Exports, Policy Choices, and Economic Growth in Developing Countries after the 1973 Oil Shock.
Journal of Development Economics, 18, 1985. 28 - 32 p. 31
Turpat, 31 p. 32
Turpat, 34 p. 33
Pack H. Industrial Policy in Historical Perspective. Prepared for presentation at the session: What Role for
Industrial Policy? Perspectives from Around the World American Economic Association Meetings, 2010. 5 p. 34
Altenburg T. Industrial Policy in Developing Countries. Overview and lessons from sever country cases.
German Development Institute, Discussion Paper 4/2011. 7 p.
13
aktva strukturls transformcijas veicinšana, mudinjums meklt jaunus uzmjdarbbas
modeus un tirgus, resursu novirzšana uz daudzsološm un socili vlamm aktivittm,
valdbas minjumi veicint resursu prvietošanos uz atpalikušiem reioniem. 36
Viens no
atbalsts, bez kura raotji nesptu konkurt ar vispratztiem un pieredzjušiem rvalstu
uzmumiem; ir iespjams, ka iekšzemes raošana pie noteiktiem apjomiem vartu pat bt
ltka, no k labumu gtu ar rvalstu patrtji. 37
Jebkdas politikas ietekmes uz tautsaimniecbu empriska testšana ir grta un gandrz
vienmr nepilnvrtga, jo ptniekiem nav pieejama informcija un dati, k attsttos valsts bez
konkrto paskumu stenošanas, tdjdi nav iespjams noteikt, vai prmaias tika stimultas,
neietekmtas vai varbt pat ierobeotas. Turklt citu valstu pieredzes premšan jbt oti
piesardzgiem, nepiemrotas politikas stenošana var radt lielku postu nek neiejaukšans.
Tas ir viens no iemesliem, kpc industril politika joprojm paliek ekonomistu kvlu
diskusiju un apjomgu ptjumu centrlais objekts. Dai ptnieki atklj, ka industrils
politikas mri biei nonk pretrun ar citu valsts stenoto politiku uzdevumiem. Piemram,
kdu ekonomisko procesu vai sektoru izcelšana neatbilst iekšzemes un starptautisks brvs
konkurences nosacjumiem. 38
tpc var izveidoties savstarpja atkarba starp fisklo un industrilo politiku, k rezultt
valdbai ir nepieciešams meklt kompromisu. 39
Cits industrils politikas nopietns trkums ir
tas, ka konkrtas nozares noteikšana par prioritti biei sekm saraots produkcijas cenas
celšanos. Tas savukrt nelabvlgi ietekm „lejup straumes” (downstream) industrijas, kas
izmanto nozares raojumus k izejvielas, jo uzmumiem strauji pieaug izmaksas un krits
rentabilitte, k ar samazins konkurtspja. 40
Ts ir tikai daas nepilnbas, ko zintnieki min
industrils politikas risku analz.
tiek noteiktas daudz piesardzgk un plašk: tas ir „pašizzias” (self-discovery) process, kas ir
saistts, nevis ar intervenci un subsidšanu no centrl plnotja puses, bet ar privt un
publisk sektora dialogu un sadarbbu. Rezultt tiek iegta informcija par uzmjdarbbas
35
Altenburg T. Industrial Policy in Developing Countries. Overview and lessons from sever country cases.
German Development Institute, Discussion Paper 4/2011. 26 p. 36
Turpat, 83 p. 37
Pack H., Saggi K. The case for industrial policy: a critical survey. World Bank Policy Research Working
Paper 3839, 2006. 4 p. 38
Välilä T. ‘No policy is an island’ - on the interaction between industrial and other policies. Policy Studies,
Vol. 29, No. 1, 2008. 115 p. 39
Turpat, 116 p. 40
Blonigen B. Industrial Policy ans Downstream Export Performance. NBER Working Paper No. 18694, 2013.
17 – 18 p.
iespjm un ierobeojumiem, bet k atbildes reakcija tiek radtas politiskas iniciatvas. 41
K
atzm Latvijas Bankas specilisti, lai sasniegtu attstto valstu ienkumu un labkljbas
lmeni, ir nepieciešama aktva struktrpolitikas iejaukšans, jo tirgus mehnismi nevar
nodrošint esošs raošanas struktras prveidi, kas btu nepieciešama ierobeoto resursu
mrtiecgai un efektvai izlietošanai. 42
LR Ekonomikas ministrija (turpmk tekst EM),
atsaucoties uz Dani Rodrika ptjumiem, defin Latvijas Nacionls industrils politikas
(turpmk tekst NIP) mri: „veicint ekonomikas strukturls izmaias par labu preu un
pakalpojumu ar augstku pievienoto vrtbu raošanai, t.sk. rpniecbas lomas palielinšanai,
rpniecbas un pakalpojumu modernizcijai un eksporta komplictbai.” 43
Prorientšans uz augstas pievienots vrtbas produkcijas raošanu tiek uzskatta par
tautsaimniecbas izaugsmes veicinšanas pamatnosacjumu. Saska ar R. Hausmana, D.
Hvanga un D. Rodrika izptes rezulttiem, starp valsts IKP uz vienu iedzvotju un eksporta
precs ietverto ienkumu lmeni eksist pozitva sakarba. Zintnieki pierda, ka valstis, kas
koncentrjas uz augstas produktivittes raošanas un eksport kvalitatvku produkciju,
sasniedz augstku attstbas lmeni. 44
Savukrt valstm, kas aizvien vairk specializjas
„tradicionlo” jeb zemu tehnoloiju, piemram, tekstilizstrdjumu vai prtikas preu
eksport, ir raksturga lnka izaugsme. 45
Hausmans ar ldzautoriem ar ir izstrdjis aprinu
gaitu, pc kuras ir iespjams identifict ar konkrto produktu saistto ienkumu lmeni, k ar
prorientšans uz kdu preu raošanu btu saldzinoši vieglka un vlamka pie esošs
eksporta struktras; metodoloija ir izklstta bakalaura darba 3. noda.
Veicot ptjumu, kura mris bija analizt eksporta komplictbas lmea attstbu
raksturojošos rdtjus, Latvijas Bankas specilisti secinja, ka varbtba attstt preu ar
lielko ietverto ienkumu lmeni raošanu Latvij bez papildu veicinošiem paskumiem un
valdbas atbalsta ir samr neliela. 46
Latvijas Valsts prezidenta Stratisks analzes komisija
2008. gada ptjum definja etras Latvijas prioritrs nozares, kas vlk tika izmantotas NIP
prioritšu noteikšanai: farmaceitiskie preparti, organisks mijas pamatvielas, medicniskie
un preczijas instrumenti, mašnas un iekrtas. 47
Strukturls transformcijas iespju analzes
rezultt tika konstatts, ka kopš 1995. gada Latvijas preu telp ir vrojamas labvlgas
41
Rodrik D. Industrian Policy for the Twenty-first century. Harvard University, 2004. 38 p. 42
Bekovskis K., Rutkaste U., Vtola K. Ptjuma par prioritro nozaru noteikšanu gala ziojums. Latvijas
Valsts prezidenta Stratisks analzes komisija. Rga, 2008. 3. lpp. 43
LR Ekonomikas ministrija. Latvijas Nacionls industrils politikas vadlnijas. Rga, 2012. 8. lpp. Pieejams:
http://www.em.gov.lv/images/modules/items/Industrialas%20politikas%20politisko%20vadliniju%20dokuments
%20FINAL.pdf (skatts 20.05.2014) 44
Hausmann R., Hwang J., Rodrik D. What You Export Matters. NBER Working Paper No. 11905, 2005. 13 p. 45
Lee J. Export specialization and economic growth around the world. Economic Systems, 35, 2011. 59 p. 46
Vtola K., Dvidsons G. Eksporta strukturl transformcija preu telpas model. Rga: Latvijas Banka, 2008.
Ptjums 4/2008. 19. lpp. 47
Bekovskis K., Rutkaste U., Vtola K. Ptjuma par prioritro nozaru noteikšanu gala ziojums. Latvijas
Valsts prezidenta Stratisks analzes komisija. Rga, 2008. 19. lpp.
gadu laik ir pastvgi audzis. Tau Latvijas eksporta komplictbas pakpe ievrojami
atpaliek no attsttkajm Eiropas valstm. 48
Tomr augstas pievienots vrtbas preu raošana ir nepieciešams, bet nepietiekams
nosacjums valsts ekonomiskajam izrvienam, jo uzmumiem jbt spjgiem ar realizt
produkciju un gt peu. emot vr to, ka Latvijas iekšjais tirgus ir mazs un pieprasjums
pc specifiskiem produktiem var bt oti zems, raotjiem ir jrpjas par tirdzniecbas
attiecbu nodibinšanu ar rvalstu pircjiem, k ar par sava produkta tlu un kvalitti, kas
nodrošintu Latvijas izstrdjumu konkurtspju.
Saska ar jaunko ptjumu rezulttiem, attstbas politikai jbt vrstai uz valsts
konkurtspjas celšanu ilg laik, nevis eksporta augšanas tempu pieaugumu, kas ir vidj
termia mris. Eksporta pieaugums, kas balsts uz vienkršu starppatria preu tirdzniecbu
ar zemu izmaksu valstm, nespj celt valsts labkljbu ilg laik. Politikai jkoncentrjas uz
eksporta konkurtspjas stimulšanu caur saretkas produkcijas raošanu, jaunu
tehnoloiju un inovciju attstbu, k ar cilvkkapitla pilnveidošanu. 49
Augsta konkurtspja nereti tiek asocita ar nacionls labkljbas un nodarbintbas
lmea celšanos, kas ir jebkuras tautsaimniecbas mris. Nacionlaj lmen konkurtspjas
avots ir uzmumi, kas ar savu darbbu rada pievienoto vrtbu valsts teritorij. Valdbas
loma, šaj gadjum, ir nodrošint pastvgu bagtbas plsmu no uzmumiem ldz valsts
pilsoiem, t.i. uzlabot infrastruktru un sniegt pakalpojumus, kas nes tiešu labumu. Kopum
valsts labkljbas lmenis ir atkargs no trs spku mijiedarbbas: uzmumu konkurtspjas,
indivdu konkurtspjas un valsts konkurtspjas. 50
Turklt moderns konkurences teorijas
pamatlicjs Maikls Porters (Michael Porter) uzskata, ka valsts konkurtspja ir atkarga no
inovcijm un uzlabojumiem rpniecb. 51
Inovcijas var iekaut sev tehnoloisku attstbu,
jaunu produkta dizainu, uzlabotu raošanas procesu vai mrketinga stratiju; ja ts rada
48
Bekovskis K., Bitns M., Krasnopjorovs O. Padziintais ptjums preu telpas analze un strukturls
transformcijas iespjas Latvij. Padziintais ptjums projekta "Atbalsts strukturlo reformu ieviešanai valsts
prvald" 3.1. aktivittes "Valsts konkurtspjas novrtjums" ietvaros, 2011. 23. – 24. lpp. 49
Bandevia L., Stikne L. Assessment of competitiveness of the Latvian goods export within the EU.
: .
« : ». : -
, 2012. 51 p. 50
Anca H. Literature review of the evolution of competitiveness concept. Economic Science Series, Vol. 21,
Issue 1, 2012. 41 p. 51
Porter M. The competitive advantage of Nations. Harvard Business Review: 90211, 1990. 73 p.
16
tirg. 52
Apskatot daudzus ptjumus, kas ir veltti konkurtspjas un ts dadu aspektu
analzei, ir iespjams secint, ka t var bt izskatta gan mikro (uzmumu), gan makro
(nacionlaj, reionlaj, starptautiskaj) lmen. Mikrolmen konkurtspja attiecas uz
komercsabiedrbu spju konkurt tirgus apstkos, augt, attstties un nest peu. Šaj
gadjum galvenais katra uzmuma uzdevums ir saraot produkciju, kas atbilst brv tirgus
prasbm un var tikt realizta ar peu. Savukrt makrolmen konkurtspja ir definta ar
lielku nenoteiktbu un pretrunbu.
Savukrt
OECD defin konkurtspju k „kdas valsts priekšrocbu vai trkumu mru, prdodot savu
produkciju starptautiskajos tirgos.” 54
konkurtspjas analz. K uzsver LB ptnieks Gundars Dvidsons: „…ilgtermia eksporta
konkurtspja ir ar svargs sabiedrbas kvalittes indikators, jo eksports vislabk raksturo
valsts un sabiedrbas iekšjos procesus, t.i., liecina, cik liel mr pašreizj politika un
sabiedrbas uzbve garant valstij starptautisku konkurtspju un ar labkljbu ilgtermi.” 55
M. Porters apgalvo, ka viengais valsts konkurtspjas mrs ir produktivitte, ko mra ar
darbaspka vai kapitla vienbas saraoto izlaides vrtbu. 56
Ekonomists uzsver, ka
starptautisk tirdzniecba un rvalstu investcijas var gan uzlabot nacionlo produktivitti, gan
apdraudt to. No vienas puses, tie auj valstis specializties tajs nozars, kuru uzmumiem
ir raksturgs augstks darba ragums, un importt produkciju, kas nevar tikt produktvi
raota. No otras puses – ja industrijai nav absolts priekšrocbas, t zauds konkurtspju.
Valstij, kas nespj konkurt augstas produktivittes nozaru kop, ir grti celt iedzvotju
dzves lmeni. 57
M. Porters kombin mikro- un makrolmeni konkurtspjas izpratn, uzsverot, ka
starptautiskaj tirg konkur uzmumi nevis valstis, bet valstij ir liela nozme
uzmjdarbbas vides un nepieciešamo stimulu izveid. Ekonomists defin etrus faktorus,
kas nosaka valsts konkurtspju:
52
Porter M. The competitive advantage of Nations. Harvard Business Review: 90211, 1990. 75 p. 53
Schwab K. Global Competitiveness report 2013-2014. World Economic Forum, 2013. 4 p. Pieejams:
http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2013-2014 (skatts 21.05.2014.) 54
01.05.2014.) 55
lpp. 56
Porter M. The competitive advantage of Nations. Harvard Business Review: 90211, 1990. 76 p. 57
Turpat, 77 p.
darbaspks, kapitls, zinšanas, infrastruktras kvalitte un pieejamba);
2. pieprasjuma nosacjumi (iekšzemes pieprasjums pc nozares produkcijas);
3. saistts un atbalsta nozares (starptautiski konkurtspjgu iekšzemes saistto un
piegdtju nozaru pieejamba);
organizšanas un prvaldšanas nosacjumi, k ar konkurence starp vietjiem
uzmumiem).
uzmumi. 58
Tomr ne visi ptnieki piekrt valsts jeb nacionls konkurtspjas koncepcijai.
Piemram, Pols Krgmens (Paul Krugman) sauc konkurtspju par „bstamu apsstbu” un
uzskata nacionls konkurtspjas koncepciju par neskaidru un „izvairgu”. 59
Viš uzskata, ka
uzmumi var konkurt sav starp un cnties par lielkm tirgus dam, bet valstm ir
iespja sacensties tikai labkljbas lmea paaugstinšan.
Bakalaura darba autore uzskata, ka konkurtspjas nozmgkais indikators ir valsts
raotju spja realizt savu produkciju un bt atpazstamiem globlaj tirg. Savukrt
valdbas un politikas veidotju loma ir veicint tdas uzmjdarbbas vides, izgltbas un
infrastruktras attstbu, kas sekmtu tehnoloisku attstbu, investcijas, inovcijas un jaunu
noieta tirgu atklšanu.
paldzbu. Pasaules ekonomikas foruma ziojum par globlo konkurtspju agrk tika
izmantoti trs indeksi – attstbas konkurtspjas indekss (Growth Competitiveness index),
uzmjdarbbas konkurtspjas indekss (Business Competitiveness Index) un globls
konkurtspjas indekss (Global competitivenss index) – bet kopš 2004. gada globls
konkurtspjas indekss aptver visus konkurtspju noteicošos aspektus un divi atseviši
makro- un mikroekonomisko konkurtspju raksturojošie rdtji tika aizstti ar to. Indekss ir
balstts uz 12 plriem jeb faktoriem, kas nosaka valsts globlo konkurtspju: institcijm,
fizisko infrastruktru, makroekonomisko stabilitti, veselbas aprpi, pamatizgltbu, augstko
izgltbu un apmcbm, preu un pakalpojumu tirgus efektivitti, darbaspka tirgus
efektivitti, finanšu tirgus efektivitti, tehnoloisko gatavbu, atvrtbu un tirgus lielumu,
58
Porter M. The competitive advantage of Nations. Harvard Business Review: 90211, 1990. 78 p. 59
Krugman P. Competitiveness: A Dangerous Obsession. Pieejams:
http://www.foreignaffairs.com/articles/49684/paul-krugman/competitiveness-a-dangerous-obsession (skatts
2014. gad globlaj
konkurtspjas ziojum Latvija bija ierindota 52. viet, Igaunija – 32., Lietuva – 48. 61
Starp
korupcija. 62
vienkrškie indeksi, kurus aprina, izmantojot statistiskos datus par rjo tirdzniecbu.
Viens no pamieniem, k tiek mrta saldzinoš priekšrocba, ir tirgus daa, kas ir izteikta
k vienas valsts kdas preces eksporta patsvars kopj pasaules vai noteiktas valstu grupas
eksport. Šis rdtjs raksturo tirgus specializcijas pakpi. 63
Tirdzniecbas konkurtspjas
indeksu izsaka k attiecbu starp valsts konkrtas preces neto eksportu un kopjo
tirdzniecbas plsmu. Ja rdtjs ir negatvs, valsts produktivitte dots preces raošan ir
zemka nek pasaules vidjais lmenis, pretj gadjum valstij ir saldzinoš priekšrocba. 64
Lai novrttu specializcijas lmeni kd raošanas sektor, tiek izmantots specializcijas
indekss, ko rina k attiecbu starp kopjo nozares izlaides vrtbu un starptautiskaj tirg
prdots produkcijas vrtbu. Rdtjs sniedz iespju novrtt ne tikai kda sektora
konkurtspju, bet ar makroekonomiskos faktorus, piemram, valtas kursu, kas atspoguo
kopjo valsts tirdzniecbas stvokli. 65
Eksporta diversifikcijas pakpe ar ir nozmgs valsts
attstbas lmea rdtjs, jo augsta specializcija ir saistta ar cenu svrstbu un pieprasjuma
sarukuma riskiem. Pastv ar citi konkurtspju un tirdzniecbas struktru raksturojošie
rdtji, bet ekonomikas literatr visbiek tiek minti atklts saldzinošs priekšrocbas
(turpmk tekst RCA) un tirdzniecbas nozaru ietvaros Grubel-Lloyd indekss (turpmk
tekst GL). 66,67,68,69
bakalaura darba 3. noda.
Schwab K. Global Competitiveness report 2013-2014. World Economic Forum, 2013. 4-9 p. Pieejams:
http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2013-2014 (skatts 21.05.2014.) 61
Turpat, 15 p. 62
Turpat, 246 p. 63
Han X., Wen Y., Kant S. The global competitiveness of Chinese wooden furniture industry. Forest Policy and
Economics, 11, 2009. 563 p. 64
Turpat, 564 p. 65
914 p. 66
Turpat, 914 p. 67
Han X., Wen Y., Kant S. The global competitiveness of Chinese wooden furniture industry. Forest Policy and
Economics, 11, 2009. 563-565 p. 68
Bandevia L., Stikne L. Assessment of competitiveness of the Latvian goods export within the EU.
: .
« : ». : -
, 2012. 56-57 p. 69
Popa A. Romania’s specializations in trade towars EU-27 – a revealed comparative advantage approach.
University of Oradea, Faculty of Economics, vol. 1(1), 2012. 57 p.
Latvij konkurtspja ir ptta no dadiem aspektiem. Piemram, LB specilists
Gundars Dvidsons 2005. gad ir veicis Latvijas ilgtermia konkurtspjas modelšanu. 70
Ekonomists izmantojis preu raošanas faktoru ietilpbas, potencil eksporta pieauguma
novrtšanas, vienas vienbas vrtbas saldzinšanas metodes, k ar eksporta ldzbas
indeksu, lai raksturotu Latvijas konkurtspju un eksporta potencilu. Ptjum tika izstrdts
teortisks modelis eksporta dinamikas raksturošanai. Modelšanas rezultti liecina, ka laika
period no 1994. ldz 2003. gadam Latvijas eksporta struktr bija vrojams dziks
specializcijas process. G. Dvidsons rezum: „..analizjot kdas valsts (šaj gadjum –
Latvijas) eksporta un raošanas datus, vairk btu jpievrš uzmanba nevis tam, kdus
produktus valsts eksport vai rao, bet gan tam, kdi procesi ir tam pamat un uz kdm
iemam balsts raošana. Šda analze, iespjams, sniegtu preczku priekšstatu par Latvijas
ilgtermia eksporta potencilu.” 71
2009. gad Artrs Kaepjs un Gundars Dvidsons veica Latvijas eksporta
konkurtspjas analzi, izmantojot relatvo vienbu vrtbu. 72
Ptjuma mris bija noteikt, cik
liel mr mainjusies Latvijas konkurtspja ES 15 tirg attiecb pret citm valstm. Analz
tika ietverts periods no 1995. ldz 2007. gadam un bija secints, ka Latvijas eksporta preu
cenas saldzinjum ar citm valstm nordtaj period ir pastvgi augušas. 2004.–2007.
gad relatvais cenu pieaugums izraisja Latvijas eksporttju relatvs tirgus daas
samazinjumu gan kopum, gan trijs no piecm aplkotajm lielajm nozarm –
tekstilizstrdjumu, metla un to izstrdjumu, k ar koka un koka izstrdjumu raošan. 73
Konstantns Bekovskis 2012. gad ir veicis Latvijas eksporttju konkurtspjas izpti,
analizjot tirgus dau prmaias atbilstoši ekstensvajai un intensvajai attstbai un novrtjot
cenu un necenu konkurtspju detaliztu datu lmen. 74
Ptjum tika identificti ar Latvijas
raotju galvenie konkurenti: Vcijas, nas, Polijas un Krievijas uzmumi. K. Bekovskis
secinja, ka no 1999. ldz 2010. gadam Latvijas raotji spja gan paplašint darbbu jau
apgtajos tirgos, gan stenoja ekspansiju jaunos tirgos. 75
Autors kritiski vrt rel efektv
valtas kursa izmantošanu konkurtspjas novrtšanai, jo rdtj nav iekauti tdi btiski
faktori k strukturls atširbas, relatvs preu kvalittes un patrtju gaumes prmaias. 76
T viet ptjum izmantots relatvo eksporta cenu indekss, kas Latvijas auj nodalt patrtju
70
39 lpp. 71
Turpat, 36.lpp. 72
Rga: Latvijas Banka, 2009. 17 lpp. 73
Turpat, 12. lpp. 74
Turpat, 21. lpp. 76
20
gaumes prmaiu ietekmi no cenu konkurtspjas prmaim. Neskatoties uz to, ka „eksporta
vienbas vrtba paaugstinjs saldzinjum ar galvenajiem konkurentiem, eksporta relatv
kvalitte (vai Latvijas preu patrtju novrtjums) uzlabojs straujk, pilnb kompensjot
cenu ietekmi un palielinot kopjo konkurtspju,” secina K. Bekovskis. 77
Citi ptnieki ir veikuši Latvijas tautsaimniecbas un ts atsevišu nozaru (kokapstrdes,
metlapstrdes) produkcijas eksporta kvalittes konkurtspjas analzi. 78,79,80
Egils Vtols ir
Analzes rezultt autors secinja, ka
metlapstrdes atgšans pc krzes ir iespjama tikai, ja uzlabosies ekonomisk situcij
galvenajos eksporta tirgos – ES valsts, jo 70% nozar saraots produkcijas tiek eksportti.
Turklt nozares produkcija nav patria preces, tpc sektors var attstties tikai ja pieaug
pieprasjums cits nozars. 83
starp rdtjiem. Dadu pasaules valstu pieredze pierda gan eksporta vadtas izaugsmes, gan
izaugsmes vadta eksporta hipotzes.
patstvgu realizcijas instrumentu trkuma, gan brvs konkurences izkropošanas, gan
nelabvlgs ietekmes uz saskarnozarm d. Modern industril politika tiek formulta nevis
k intervences paskumu un subsdiju pieširšanas krtba, bet k privt un publisk sektora
dialogs un sadarbba. Prorientšans uz augstas pievienots vrtbas produkcijas raošanu
tiek uzskatta par tautsaimniecbas izaugsmes veicinšanas pamatnosacjumu un ir Latvijas
Nacionls industrils politikas mris.
Konkurtspja var tikt ptta gan no mikro (uzmumu), gan makro (nacionl,
reionl, starptautisk) aspekta. Zintniskaj literatr ir piedvtas daudzas konkurtspjas
77
Priede J. Latvijas tautsaimniecbas nozaru eksporta kvalittes konkurtspjas analze. Promocijas darbs, Rga,
2010. 79
Priede J., Škapars R. Quality competitiveness of Latvia’s wood industry. European integration studies, 2011,
No. 52011. pp. 229-236 80
Priede J., Škapars R. Quality competitiveness of Latvia’s metal industry in the iron and steel product groups.
Economics and Management: 2012, 17 (1). pp. 202-208 81
Vtols E. Future perspectives of competitiveness of Latvia’s machinery and metalworking industry. Journal of
Business Management, 1, 2008. 10 p. 82
Vtols E. Competitiveness of Latvian machinery ans metalworking industry in the situation of global crisis.
Journal of Business Management, 2010, No.3. pp. 87-94 83
Vtols E. Competitiveness of Latvian machinery ans metalworking industry in the situation of global crisis.
Journal of Business Management, 2010, No.3. 93 p.
21
defincijas, tomr ts vieno viedoklis, ka konkurtspja ir cieši saistta ar produktivitti,
inovcijm, uzmjdarbbas vidi un rjo tirdzniecbu. Konkurtspjas novrtšanai
visbiek lieto dadus indeksus: globls konkurtspjas indeksu, tirgus daas apjomu,
tirdzniecbas konkurtspjas indeksu, specializcijas indeksu, eksporta diversifikcija mru,
atklts saldzinošs priekšrocbas un tirdzniecbas nozaru ietvaros indeksu.
Saska ar globls konkurtspjas ziojumu, nozmgkie faktori, kas kav Latvijas
konkurtspjas attstbu, ir neefektva birokrtija, nodoku likmes un nodoku politika,
finansjuma nepieejamba un augsta korupcija.
22
RAKSTUROJUMS
2.1. Latvijas preu eksporta attstba, struktra un vieta starptautiskaj tirg
Latvijas Nacionls industrils politikas vadlniju dokumenta autori apgalvo, ka 2007.–
2010. gada globl finanšu krze ir veicinjusi btiskas izmaias Latvijas tautsaimniecb.
Pastv viedoklis, ka valst pakpeniski notiek preja no ekonomikas modea, kas balstjs uz
lielu iekšjo pieprasjumu, ko veicinja rj kapitla piepldums, uz modeli, kur ilgtspjgas
attstbas un izaugsmes virztjspks ir eksports un t konkurtspja. 84
Eksporta patsvara izmaias Latvijas IKP uzskatmi atspoguo statistiskie dati, dieml
jaunkie no tiem ir tikai par 2011. gadu (sk. 2.1. att.). Ir redzams, ka rjs tirdzniecbas
sniegums valsts ienkumos 10 gadus svrstjs nedaudz virs 40%, 2005. gad pakpjoties ldz
48% no IKP, bet 2010. un 2011. gad bija vrojams straujš eksporta patsvara pieaugums, ko
daudzi ekonomisti interpretja k „tautsaimniecbas atveseošans vilcjspku”. 85
Straujka
atgšans un cenu kpums rjos tirgos nodrošinja Latvijas raotjus ar iespju realizt savu
produkciju, kas stimulja galvenokrt apstrdes rpniecbas attstbu.
2.1. att. Preu un pakalpojumu eksporta patsvars Latvijas IKP no 2000. ldz 2011. gadam
Avots: autores veidots attls pc Pasaules Bankas datiem
84
LR EM Latvijas Nacionls industrils politikas vadlnijas. Rga, 2012, 2. lpp. Pieejams:
http://www.em.gov.lv/images/modules/items/Industrialas%20politikas%20politisko%20vadliniju%20dokuments
http://www.makroekonomika.lv/eksports-turpina-balstit-latvijas-tautsaimniecibas-atveselosanos (skatts
Eksperti apgalvo, ka, neskatoties uz eiro zonas krzi un apstrdes rpniecbas uzmju
noskaojuma rdtju pasliktinšanos, eksporta pieaugums 2012. gad sasniedza 22.6%, kas
bija viens no straujkiem ES. 86
2012. gada pirmaj pus Latvijas metla un metla
izstrdjumu raošanas un eksporta lielkais uzmums AS „Liepjas metalurgs” uzrdja
pozitvu raošanas apjomu pieaugumu dinamiku pc liela investciju projekta realizcijas, ar
ko bija saisttas lielas cerbas eksporta attstbas zi. Tomr jau 2013. gada skum rpnc
notika nozmgs jaudu noslodzes kritums, apgrozmo ldzeku trkuma d, kam sekoja
darbbas prtraukšana, un ldz gada beigm tika pasludinta uzmuma makstnespja. 2013.
gada august dzelzs un trauda eksports sarucis par 61.9% saldzinjum ar pagjuš gada
augustu. 87
Tomr kopum, neskatoties uz stagnciju vairkos Latvijai btiskos eksporta tirgos
un uz problmm, ko radja notikumi "Liepjas metalurg", 2013. gad Latvijas preu
eksporta dinamika bija pozitva. 88
Notikumi Ukrain un Krievij 2014. gada skum, kas
radja eopolitisko spriedzi pasaul, pc ptnieku viedokiem, var gan negatvi ietekmt
Latvijas eksportu un tranzta telpu, gan stimult raotju konkurtspju Krievijas tirg
rvalstu konkurentu aiziešanas d. Eksperti cer uz ekonomisks izaugsmes nostiprinšanos
ES un cits pasaules valsts, kas kompenss pieprasjuma sarukumu pc Latvijas eksporta
precm Krievij un Skandinvijas valsts 2014. gad. 89
Straujš iekšzemes pieprasjuma sarukums krzes laik izraisja importa apjomu
samazinjumu, kas bija daudz straujks par eksporta kritumu (2009. gad imports saruka par
37.6%, preu eksporta samazinjumam esot divtik mazkam, t.i. 18.8%), tas slaicgi uzlaboja
Latvijas tirdzniecbas bilanci. 90
Tomr bam par to, ka eksporta attstba izraiss ar importa
apjomu pieaugumu ir pamatojums, jo Latvija nevar nodrošint raošanu un apmierint
pieprasjumu ar iekšzemes resursiem, tpc tiek importtas daudzas izejvielas un starppatria
preces, k ar energoresursi, patria un kapitlpreces. Aplkojot Latvijas eksporta un importa
dinamiku kopš 2000. gada, var novrot, ka tie prsvar attstjs „roku rok”, izemot
straujku importa izaugsmi ekonomikas prkaršanas gados (sk. 2.2. att.). 2007. gad Latvijas
imports sasniedza savu maksimumu vairk ka 11 miljardu eiro vrtb, bet kopja eksporta
86
turpina-kapumu (skatts 20.05.2014.) 87
Pelce D. Latvijas preu eksports pc trs mnešu samazinšans atkal spjis uzrdt pieaugumu. Pieejams:
http://www.makroekonomika.lv/latvijas-precu-eksports-pec-tris-menesu-samazinasanas-atkal-spejis-uzradit-
http://www.makroekonomika.lv/novembri-latvijas-precu-arejas-tirdzniecibas-bilance-uzlabojusies (skatts
Pelce D. Jaunkie eksporta dati apstiprina Latvijas eksporttju spju tri pielgoties izmaim rj
pieprasjum. Pieejams: http://www.makroekonomika.lv/jaunakie-eksporta-dati-apstiprina-latvijas-eksportetaju-
samazinšans nodrošinja tirdzniecbas bilances ievrojamu uzlabošanos, eksporta apjomiem
augot straujk nek importa. Centrl statistikas prvalde (turpmk tekst CSP) zio, ka
eksporta apjoms faktiskajs cens 2013. gad pieauga par 1.5% saldzinjum ar 2012. gadu,
savukrt importa - samazinjs par 0.2%. Ir btiski atzmt, ka svargkas preces Latvijas
import ir minerlprodukti (17.1% no kopj apjoma 2013. gad), elektroierces un
elektroiekrtas (9.7%), mehnismi un mehnisks ierces (8.7%), k ar transportldzeki
(6.7%), kas liecina, ka Latvijas importa nozmga daa ir investcijas raošan.
2.2. att. Latvijas eksporta un importa vrtbas izmaias no 200. ldz 2012. gadam
Avots: autores veidots attls pc Pasaules Bankas datiem
emot vr, ka ievrojamu dau Latvijas importa veido energoresursi, kuru cenas
pasaules tirg nosaka lielvalstis, vienmr pastv risks, ka cenu pkšas prmaias negatvi
ietekms pašmju raotjus un tie zauds konkurtspju.
Analizjot Latvijas svargko preu grupu eksporta apjoma dinamiku laika posm no
2001. ldz 2011. gadam, var novrot stabilu pozitvu tendenci eksporta attstb (sk. 2.3. att.).
2011. gad Latvijas preu eksporta vrtba sasniedza vairk ka 8.5 miljardus eiro, savukrt k
liecina CSP provizoriskie dati, 2013. gad t prvarja 10 miljardu eiro robeu.
paši strauja eksporta ekspansija ir vrojama kopš 2004. gada, kad Latvija kuva par
Eiropas Savienbas dalbvalsti; 2005. un 2011. gada rdtju saldzinjums rda, ka eksporta
apjoms ir divkršojies. Vieng lejupslde eksporta apjom bija 2009. gad, kad Latvijas
tautsaimniecba sasniedza viszemko finanšu krzes punktu, ko izraisja gan iekšj
nesabalanstba, gan rj pieprasjuma samazinšans. Tas bija visgrtkais krzes
prvaršanas posms, un to raksturo visu galveno ekonomisko rdtju ievrojama
pasliktinšans (izemot inflciju). Tomr jau nkamaj gad Latvijas eksporta tempi ne tikai
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
25
atguvs, bet pat nedaudz prspja 2008. gada lmeni un sasniedza 6.68 miljardus eiro. 11 gadu
laika period vidjais gada eksporta vrtbas pieauguma temps bija 18% ar visstraujko
izaugsmi starp 2004. un 2005. gadu (34%).
2.3. att. Latvijas preu eksporta vrtba un struktra no 2001. ldz 2011. gadam
Avots: autores veidots attls pc CSP datiem
Vieng preu grupa, kuras eksports 2011. gad bija mazk vrtgs nek 2005. gad, ir
tekstilmaterili un tekstilizstrdjumi, savukrt vislielkais vrtbas kpums bija raksturgs
lauksaimniecbas un prtikas preu eksportam, tm seko prjs preces, mehnismi un ierces,
k ar parastie metli un to izstrdjumi.
Analizjot eksporta struktru 2011. gad, kas ir redzama 2.4. attl2.4. att., ir iespjams
secint, ka Latvijas rj tirdzniecb dominja etras produktu grupas:
1. koks un koka izstrdjumi (17% no kopj eksporta 2011. gad);
2. lauksaimniecbas un prtikas preces (16%);
3. parastie metli un to izstrdjumi (15%);
4. elektrisks iekrtas, mehnismi un ierces (13%).
Ievrojamu dau (17%) no kopj eksporta apjoma 2011. gad veidoja citur
neklasifict produkcija.
Saldzinjum ar Latvijas eksporta struktru 2002. gad, koksnes, koka un kora
izstrdjumu eksporta patsvars saruka uz pusi, bet kopš 2005. gada - par astoiem
procentpunktiem. Ievrojami samazinjs ar tekstilmaterilu un tekstilizstrdjumu patsvars
(par deviiem procentpunktiem attiecb pret 2002. gadu un pieciem procentpunktiem kopš
2005. gada). Savukrt vislielkais patsvara pieaugums 10 gadu laik – seši procentpunkti -
bija elektriskajm iekrtm un mehnismiem, k ar lauksaimniecbas un prtikas precm. Tas
vartu daji liecint par eksporta preu diversifikcijas procesu un pakpenisku, bet oti lnu
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
Akmens, ipša, cementa, stikla, keramikas izstrdjumi
Tekstilmaterili un tekstilizstrdjumi
Koks un koka izstrdjumi
Lauksaimniecbas un prtikas preces
eksportšanu.
2.4. att. Svargko preu grupu patsvars Latvijas eksport 2011. gad
Avots: autores veidots attls pc CSP datiem
Saska ar LR EM Ziojumu par Latvijas tautsaimniecbas attstbu, 2012. gad
centrlo vietu eksport iema lauksaimniecbas un prtikas produkti, kuru patsvars pieauga
ldz 20.5%, savukrt koksnes un ts izstrdjumu, misks rpniecbas produkcijas, k ar
metlu un to izstrdjumu patsvars samazinjs. Galveno preu grupu patsvara kopj valsts
eksport izmaiu analze liecina, ka pdjo trs gadu laik Latvijas eksporta telp vairs
nenotika btiskas strukturls prmaias un t nekst diversifictka. Pozitvi var vrtt
mehnismu un mehnisko ieru patsvara pakpenisku pieaugumu par vienu procentpunktu
gad (no 12.7% 2011. gad ldz 15.5% 2013. gad). Neskatoties uz jau mintajm grtbm
metlapstrdes apakšnozar, parasto metlu un to izstrdjumu nozme Latvijas eksporta telp
palika augst lmen un 2013. gad samazinjs tikai par 3 procentpunktiem.
LB ekonomiste Daina Pelce atzm, ka 2014. gada mart saldzinjum ar februri
visstraujk pieauga misks rpniecbas raojumu, minerlproduktu, koksnes izstrdjumu,
elektroiekrtu, optisko iekrtu, mbeu, k ar satiksmes ldzeku eksports. „Satiksmes
ldzeku eksporta pieaugumu nodrošinja kuu izvedums par 7.2 miljoniem eiro, izpildot
Skandinvijas valstu (Somijas, Norvijas un Zviedrijas) zvejniecbas nozares pastjumus.” 91
Savukrt koksnes, lauksaimniecbas un prtikas produktu eksports turpinja aug visstraujk
gada griezum.
Pelce D. Jaunkie eksporta dati apstiprina Latvijas eksporttju spju tri pielgoties izmaim rj
pieprasjum. Pieejams: http://www.makroekonomika.lv/jaunakie-eksporta-dati-apstiprina-latvijas-eksportetaju-
kartons 2%
15%
Eiropas tirgus, 30% - zijas tirgus, 17% - Ziemeamerika. Latvijas galvenais tirdzniecbas
partneris ir Eiropas Savienba. K liecina CSP dati, 2012. gad gandrz 70% no kopj valsts
eksporta tika prdoti uz ES 27, 45% no t – uz ES 15 valstm. 15% eksporta produkcijas
2012. gad tika realizti NVS. Atsevišu Latvijas eksporta patrtjvalstu patsvara dinamika
no 2001. ldz 2011. gadam ir redzama 2.5. attl. Strauji un nozmgi pieaugot kaimivalstu
(Lietuvas, Igaunijas un Krievijas) lomai Latvijas eksporta realizcij, Vcijas patsvars
samazinjs no 15.5% 2001. gad ldz 8.3% 2011. gad. Pakpeniski sark ar Dnijas un
Zviedrijas daas Latvijas eksport.
2.5. att. Galveno Latvijas eksporta mra tirgu patsvara izmaias no 2001. ldz 2011.
gadam
2011. gad 46.5% prtikas rpniecbas raojumu tika eksportti uz NVS (lielkoties uz
Krieviju) un 45% uz ES 27. Vislielkais Latvijas mehnismu un mehnisku ieru patrtjs
bija Lietuva (28%), tai sekoja Igaunija (18%) un Krievija (16%). Galvenie Latvijas koksnes
un ts izstrdjumu noieta tirgi 2011. gad bija Zviedrija (18%), Apvienot Karaliste (13%),
Vcija (12%) un Igaunija (7%). Interesanti, ka ceturtdau no Latvijas parasto metlu un to
izstrdjumu eksporta uz ES 27 2011. gad veidoja tirdzniecba ar Poliju.
Saska ar PTO datiem, Latvijas patsvars kopj pasaules preu eksport 2012. gad
bija 0.08% (nas – 11.4%, ASV – 8.6%, Vcijas – 7.8%, Japnas 4.5%, Nderlandes – 3.7%,
Krievijas – 2.88%, Lielbritnijas – 2.58%, Indijas – 1.60%; Zviedrijas – 0.94%; Rumnijas –
0.31%, Lietuvas – 0.16%, Igaunijas – 0.09%). 2.6. att. ir redzama pasaules reionu patsvara
izmaias kopj preu eksport starp 2005. un 2012. gadu. Ir vrojams, ka Eiropas daa
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
kopj tirdzniecbas plsm ir samazinjusies par 7.4 procentpunktiem un 2012. gad veidoja
35.6% no pasaules eksporta. Savukrt zijas patsvars ir pieaudzis no 27.2% ldz 31.5%.
Ziemeamerika ar nedaudz zaudja savas pozcijas, bet Tuvie un Vidjie Austrumu
„piems spk”, palielinot savu tirgus dau par 2.2 procentpunktiem.
2.6. att. Pasaules reionu daas (%) preu eksport 2005. un 2012. gad
Avots: autores veidots attls pc PTO datiem
Ziemeamerikas, Eiropas un zijas reiona preu eksporta lielko dau veido apstrdes
rpniecbas raojumi, savukrt Dienvid- un Centrl Amerika, Tuvie un Vidjie Austrumi,
frika un NVS eksport galvenokrt degvielu un ieguves rpniecbas produkciju.
Ttad, kopš 2010. gada Latvijas eksports ir audzis oti strauji un bija galvenais
tautsaimniecbas dzinjspks. 2013. gad eksporta pieaugums ir kuvis lnks zem
pieprasjuma rjos tirgos ietekm. Kopjo preu eksporta attstbu pozitvi ietekmja
lielkoties mašnbves produkcijas, koksnes un ts izstrdjumu, k ar lauksaimniecbas un
prtikas produktu eksporta apjomu pieaugumi. AS „Liepjas metalurgs” darbbas apturšanas
ietekm ievrojami samazinjs metlu un to izstrdjumu eksports. Eksporta turpmks
attstbas iespjas ietekms ne tikai rj pieprasjuma izmaias, bet ar Latvijas raotju
konkurtspja.
Apstrdes rpniecba ir galvenais preu raošanas sektors, t gan apmierina iekšzemes
pieprasjumu pc rpniecisks produkcijas, gan veido pamatu citu tautsaimniecbas nozaru
attstbai. Ieguves rpniecba, elektroenerijas, dens un gzes apgdes, administratvo un
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
nepieciešamm izejvielm un pakalpojumiem, k ar veic produkcijas prdošanu vietj un
rj tirg. Saskaa ar PTO datiem, apstrdes rpniecbas raojumu patsvars pasaules preu
eksport 2012. gad bija 61%, bet Eiropas eksport – 71%.
rjs tirdzniecbas statistika biei tiek kritizta par to, ka t neatspoguo rels
eksporta norises, jo nenošir reeksportu no valst jaunradtm precm. Turklt Latvija biei
tiek dvta par tranzta valsti, un nav noslpums, ka tdai statistisks uzskaites metodei ir savi
trkumi. Tomr lai apliecintu preu eksporta izaugsmes rdtjus, ir pietiekami izptt dau
tautsaimniecbas nozaru, paši apstrdes rpniecbas, attstbas tendences. Dati par apstrdes
rpniecbas izlaidi 2010. gada saldzinmajs cens liecina par nozares kopjo pozitvu
attstbu ar cikliskm iezmm (sk. 2.7. att.). Nozarei ir raksturga izteikta sezonalitte ar
izlaides kritumu katra gada 1. ceturksn, kas ir ekonomik oti izplatta pardba.
2.7. att. Apstrdes rpniecbas izlaide no 1995. gada ldz 2013. gadam (2010. gada
saldzinmajs sens)
Vairk ka pusi no apstrdes rpniecbas uzmumu apgrozjuma veido eksports, 2012.
gad tas sastdja vidji 61%. Turklt jem vr, ka š statistika uztver to apstrdes
rpniecbas prdošanas apjomu dau, kas tiek eksportta tieši, bet neuztver preces, kas tiek
eksporttas caur kdu vietju starpnieku – ttad, visticamk, Latvijas apstrdes rpniecbas
prdošanas apjomu patsvars eksport ir vl lielks. 2012. gad visstraujk eksportts
produkcijas apgrozjums pieauga metlapstrdes nozar (par 35%). emot vr nozares lielo
patsvaru apstrdes rpniecb, metla un metla izstrdjumu eksports nodrošinja gandrz
trešdau no visa apstrdes rpniecbas eksport realizts produkcijas pieauguma. Nozmgs
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
2200
2400
I
IV II I II I
IV II I II I
IV II I II I
IV II I II I
IV II I II I
IV II I II I
IV 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Iz la
id e
, m ilj
elektronisko un optisko iekrtu, k ar transportldzeku raošanas nozars. 92
2.8. attl ir redzams eksporta patsvars atsevišu apstrdes rpniecbas apakšnozaru
produkcijas prdošanas apjom no 2008. gada 1. ceturkša ldz 2013. gada 4. ceturksnim.
misko vielu un produktu, nemetlisko minerlu izstrdjumu, k ar gatavo
metlizstrdjumu eksportam ir raksturga izteikta sezonalitte, bet kopum var novrot
eksporta patsvara pakpenisku augšanu apakšnozaru apgrozjum, paši tas ir raksturgs
prtikas produktu un daji mbeu raošanai.
2.8. att. Eksporta patsvars apstrdes rpniecbas apakšnozaru produkcijas prdošanas
apjom no 2008. ldz 2013. gadam
Avots: autores veidots attls pc CSP datiem
Pc 2.9. attl redzam var spriest, ka apstrdes rpniecbas kopj pievienot vrtba
sasniedza savu maksimumu vairk k 2 miljardu eiro vrtb 2007. gad, bet krzes ietekm
samazinjs ldz 1.2 miljardiem eiro un, pc provizoriskiem datiem, 2012. gad joprojm
palika ievrojami zemk lmen nek ekonomikas prkaršanas period.
2012. gad nepilnus 23% no apstrdes rpniecbas kopjs pievienots vrtbas veidoja
koksnes, koka un kora izstrdjumu (izemot mbeles), salmu un pto izstrdjumu
raošanas apakšnozare, vl 15.5% - prtikas produktu raošanas sektors. Gatavo
92
LR EM Ziojums par Latvijas tautsaimniecbas attstbu. Rga, 2012. 32. lpp. Pieejams:
http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/zin_2012_2/2012_dec.pdf (skatts 20.05.2014.)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV
2008 2009 2010 2011 2012 2013
p at
sv ar
(23) nemetlisko minerlu izstrdjumu raošana
(25) gatavo metlizstrdjumu raošana, izemot mašnas un iekrtas
(31) mbeu raošana
apakšnozarm ir mazks sniegums. Tas liecina par augstu specializcijas lmeni, kas, no
vienas puses, norda uz konkrto apakšnozaru produkcijas konkurtspju, bet taj paš laik
pakauj tautsaimniecbu btiskam asimetrisko šoku ietekmes riskam.
2.9. att. Apstrdes rpniecbas kopjs pievienots vrtbas izmaias no 2005. ldz 2012.
gadam
Apstrdes rpniecba k tautsaimniecbas galven raojoš nozare ir oti daudzveidga
un ietver lielu skaitu komercsabiedrbu. 2.10. attl2.10. att. ir atspoguota apstrdes
rpniecbas uzmumu skaita dinamika no 2005. ldz 2012. gadam.
2.10. att. Apstrdes rpniecbas uzmumu skaita izmaias no 2005. ldz 2012. gadam
Avots: autores veidots attls pc CSP datiem
Izmaias ir svrstgas, tomr kopum ir vrojama pozitva tendence. Interesanti, ka
krzes gados, kad ievrojama daa Latvijas uzmumu kuva makstnespjgi, apstrdes
rpniecb raotu skaits turpinja palielinties. Pc provizoriskiem CSP datiem, 2012. gad
1 384
1 690
2 049
1 875
1 236
P ie
vi e
n o
t v
rt
b a,
m ilj
U z
m
u m
u s
ka it
nozare sasniedza ldz šim nepiedzvoto maksimumu – 8348 komercsabiedrbas. Tomr,
apstrdes rpniecbas absoltais uzmumu skaits Latvij 2011. gad bija piektais mazkais
ES 27, bet dati par 2012. gadu vl nav apkopoti vism Eiropas Savienbas valstm. EM
uzsver, ka btisks ekonomisko aktivitti raksturojošs rdtjs btu komersantu un
komercsabiedrbu skaists uz 1000 iedzvotjiem, tomr Eiropas Savienb vl nepastv
vienota š mra aprinšanas metodoloija, kas nedod iespju veikt saldzinošo analzi.
Provizoriskie dati liecina, ka 2012. gad Latvijas apstrdes rpniecb vislielkais
uzmumu skaits bija koksnes, koka un kora izstrdjumu (izemot mbeles), salmu un pto
izstrdjumu raošanas apakšnozar – 1690 rpncas – gandrz uz pusi mazk bija aprbu
raotu, tm sekoja gatavo metlizstrdjumu un prtikas produktu raošanas uzmumi. Ir
vrojama pozitva tendence augsts pievienots vrtbas apakšnozars – misko vielu un
misko produktu, datoru, elektronisko un optisko iekrtu, k ar elektrisko iekrtu raošanas
uzmumu skaits Latvij kopš 2005. gada stabili aug.
Statistiskie dati liecina, ka Latvijas apstrdes rpniecbas pamat ir zemo tehnoloiju
uzmumi un to skaits kopš 2005. gada paliek gandrz nemaings (sk. 2.11. att.).
2.11. att. Komercsabiedrbu skaits apstrdes rpniecb pc tehnoloisks intensittes no
2005. ldz 2011. gadam
Interesanti, ka vidji zemo tehnoloiju komercsabiedrbu skaits laika period no 2005.
ldz 2009. gadam pieauga, bet kopš 2009. gada paliek nemaings. Savukrt vidji augsto
tehnoloiju uzmumu skaits 2009. gad samazinjs gandrz uz pusi un kopš t laika ir
konstants. Pirmskrzes gados Latvijas apstrdes rpniecb bija ap 200 augsto tehnoloiju
raotu, bet 2011. gad palika tikai 140.
Produkcijas izlaides zi apstrdes rpniecb domin divas apakšnozares – prtikas
produktu raošana un koksnes, koka un kora izstrdjumu (izemot mbeles), salmu un pto
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
U z
m
u m
u s
ka it
33
izstrdjumu raošana (2013. gada 4. ceturksn ts veidoja 50% no kopjs apstrdes
rpniecbas izlaides). Prtikas un dzierienu rpniecb ietilps bezalkoholisko un alkoholisko
dzrienu raotji (Cido grupa, Latvijas Balzms, Jaunalko, Csu alus, Aldaris u.c.), vistu
produkcija un olu raotji (Putnu fabrika ekava, Lielzeltii, u.c.), saldumu raotji (Laima,
Staburadze u.c.), piena produktu rpncas (RPK, Valmieras Piens, Rgas Piensaimnieks u.c.),
gaas prstrdes uzmumi (Rgas Miesnieks, Rzeknes Gaas kombints, Kurzemes
gasaimnieks), zivju prstrdes uzmumi (Karavela, Gamma-A, Brvais vilnis), miltu
izstrdjumu raotji (Dobeles Dzirnavnieks, Antaris, Rgas Dzirnavnieks), k ar citas
prtikas produktu rpniecbasi (Balticovo, Puratos, Spilve). Starp kokrpniecbas
nozmgkiem raotjiem vartu nosaukt Bolderaja LTD, Latvijas Finieris, Kurekss, Stora
Enso Latvija, Verems, Gaujas Koks, Pata AB, BSW, Latsin. K uzsvr LB specilists Igors
Kasjanovs, pdjos gados kokapstrdes rpniecb ir vrojama prorientšans no oti zemas
pievienots vrtbas starppatria precm uz gatavo gala patria produktu raošanu. 93
Neskatoties uz to, ka farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko prepartu raošanas
apakšnozar, saska ar Lursoft datiem, 2014. gada maij ir reistrtas 34 komercsabiedrbas,
tirgus šiet sadalts starp diviem lielkiem nozares uzmumies – AS „Grindeks” un AS
„Olainfarm”. Metlu un to izstrdjumu raošanas apakšnozarei ldz 2013. gada vidum bija
raksturga oti ldzga situcija. Trešs lielks apstrdes rpniecbas apakšnozares izlaides
apjomu pieaugumu ilgus gadus nodrošinja divi izteikti lderi – AS „Liepjas Metalurgs” un
AS „Severstalat”. K jau tika mints iepriekšj apakšnoda, 2013. gad AS „Liepjas
Metalurgs” nonca finansilajs grtbs, k rezultt tika apturta uzmuma darbba. Tas
nelabvlgi ietekmja Latvijas eksportu un apstrdes rpniecbu. Tomr LB specilisti uzsver,
ka metla rda Latvij netiek iegta rpnieciskos apjomos, un metlapstrdes uzmumu
darbbas nodrošinšanai ir nepieciešams importt izejvielas, tpc apakšnozares pievienots
vrtbas patsvars Latvij ir zems. „Biei rakstos par "Liepjas Metalurgu" tiek piemints, ka
tas ir lielkais eksporttjs, bet tiek aizmirsts piemint, ka tas ir ar viens no lielkajiem
importtjiem. Tdjdi tieša ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) nebtu prk btiska
(0.6%–0.7% no IKP), vairk juztraucas btu par sekundrajiem efektiem (saistto uzmumu
apgrozjuma kritums, konfidences efekti, atlaist darbaspka pirktspjas kritums u.tml.).” 94
Latvijas mazu un vidju uzmumu priekšrocba ir spja pielgoties patrtja
individulajm vajadzbm, izpildt specifisku pastjumu. Piemram, uzmums SIA
„Computer Hardware Design”, kas projekt un izstrd kases apartus un virza savu
93
20.05.2014.) 94
Kasjanovs I. Apstrdes rpniecba apjomi aug, tomr priekš grtki laiki. Pieejams:
http://www.makroekonomika.lv/apstrades-rupnieciba-apjomi-aug-tomer-prieksa-grutaki-laiki (skatts
produkciju zijas tirg. Augsto tehnoloiju uzmums AS "Sidrabe", veiksmgi konkurjot
gan Eirop, gan ASV un Japn, rao vakuuma iekrtas, tehnoloiskos procesus plvju, folija,
3D objektu, stikla un pulvera prkljumiem. Savukrt SIA „Rišon Inter”, kas eksport 80%
savas produkcijas, no stikla šiedras kompoztmaterila rao dzelzcea peronus, ceu paneus,
apgaismes stabus, nojumes un mju konstrukcijas.95
Apsekojuma dati liecina, ka 2011. gada janvr apstrdes rpniecbas uzmumi vidji
izmantoja tikai 65% no savas jaudas, bet 2013. gada oktobr jau 73%. Noslodzes sadaljums
starp patria, starppatria, investciju (kapitl-) preu, k ar prtikas un dzrienu raošanas
uzmumiem ir vienmrgs. Pie raošanu ierobeojošiem faktoriem apstrdes rpniecbas
komercsabiedrbas visbiek min nepietiekamu pieprasjumu. Ar materilu un/ vai iekrtu
trkumu vairk saskaras lielie uzmumi, savukrt maziem nereti jprvar finansils
grtbas, ar kvalificta darbaspka trkums ir nozmgs šrslis attstbai.
Statistiskie dati liecina, ka nodarbinto personu skaits apstrdes rpniecb no 2005.
vada pakpeniski samazinjs un piedzvoja strauju kritumu ldz 109 tkstošiem nodarbinto
2009. gad (sk. 2.12. att.). Neskatoties uz nozares izlaides veiksmgu atgšanos pc krzes un
uzmumu skaita palielinšanos, nodarbintbas lmenis nozar aug oti mreni, kas vartu
liecint par darba produktivittes nozmgu pieaugumu un tehnoloisku attstbu. Pc
dadiem avotiem, nodarbinto skaits apstrdes rpniecb 2012. gad bija no 117 ldz 122
tkstošiem cilvku, kas ir straujkais pieaugums kopš krzes. Saska ar CSP datiem, 2013.
gad nodarbintba nozar palielinjs par 3 tkstošiem cilvku, neskatoties uz AS „Liepjas
Metalurgs” darbbas prtraukšanu un darbinieku atlaišanu.
2.12. att. Apstrdes rpniecb nodarbinto personu skaita izmaias no 2005. ldz 2012.
gadam
95
Pelce D. Ko nkamais gads sola LV eksporttjiem - atskats un prognozes par rjo pieprasjumu. Pieejams:
http://www.makroekonomika.lv/ko-nakamais-gads-sola-lv-eksportetajiem-atskats-un-prognozes-par-arejo-
N o
d ar
b in
t s
p e
rs o
n as
, t
ks t.
Viends patsvars - 20% no nozar nodarbinto cilvku - strd prtikas produktu
raošanas sektor un koksnes, koka un kora izstrdjumu (izemot mbeles), salmu un pto
izstrdjumu raošanas apakšnozare. Prtikas produktu raošanas darbinieku mneša vidj
neto samaksa 2013. gad bija 403 eiro, bet koksnes un ts izstrdjumu apakšnozar – 447
eiro mnes. Viaugstks darba algas 2013. gad bija farmaceitisko pamatvielu prepartu
raošanas darbiniekiem (757 eiro mnes), dzrienu raošan nodarbintiem (692 eiro mnes)
un nemetlisko minerlu izstrdjumu raotjiem (668 eiro mnes).
2.13. attl2.13. att. ir redzamas zemo, vidji zemo, vidji augsto un augsto tehnoloiju
uzmumos nodarbinto cilvku skaita izmaias no 2005. ldz 2011. gadam. Interesanti, ka
zemo, vidji augsto un augsto tehnoloiju uzmumu darbinieku skaits saruka krzes gados,
bet vidji zemo tehnoloiju uzmumos nodarbintbas lmenis palika nemaings.
2.13. att. Nodarbinto cilvku skaits apstrdes rpniecb pc tehnoloisks intensittes no
2005. ldz 2011. gadam
Avots: autores veidots attls pc CSP datiem
Rdtji ir sniegti absoltos skaitos un nedod iespju saldzint, vai zemo tehnoloiju
uzmumi ir vairk darbietilpgi nek prjie. Izdalot 2011. gad nodarbinto cilvku skaitu
ar uzmumu skaitu, tika iegts vidjais uzmuma darbinieku skaits katr tehnoloisks
intensittes grup. Rezultti liecina, ka vismazk nodarbinto ir vidji zemo tehnoloiju
uzmumos – no 12 ldz 13 cilvkiem, bet visvairk vidji augsto tehnoloiju
komercsabiedrbs – 23-24 cilvki. Interesanti, ka augsto tehnoloiju grup ir vidji 22-23
darbinieki vien uzmum, bet zemo tehnoloiju grup – 14-15.
K varja nojaust, analizjot apstrdes rpniecb nodarbinto personu skaita izmaias,
nozar ir vrojams nozmgs darba raguma kpums (sk. 2.14. att.). Pc CSP provizoriskiem
datiem, 2012. gad pievienot vrtba uz vienu nodarbinto sasniedza 15.8 tkstošus eiro.
2011. gad Latvija bija treš sliktk valsts ES 27 pc darba produktivittes apstrdes
0
20
40
60
80
100
120
N o
d ar
b in
t o
s ka
it s,
t
ks t.
c ilv
trs ar pusi reizes mazks par Eiropas Savienba vidjo. Ldervalsts - Nderland, Beij,
Austrij, Zviedrij – apstrdes rpniecbas darba ragums 2011. gad prsniedza 80 tkstošus
eiro uz vienu nodarbinto.
2.14. att. Darba produktivitte Latvijas apstrdes rpniecb no 2005. ldz 2012. gadam
Avots: autores aprini pc CSP datiem
Augstkais produktivittes lmenis 2012. gad bija datoru, elektronisko un optisko
iekrtu raošanas apakšnozar – 38 tkstoši eiro uz vienu nodarbinto. Tai sekoja metlu
raošana (26 tkst. uz vienu nodarbinto), automobiu, piekabju un puspiekabju raošana
(25.5 tkst. uz vienu nodarbinto) un nemetlisko minerlu izstrdjumu raošana (24 tkst.
uz vienu nodarbinto). Viszemkais darba ragums bija aprbu raošanas apakšnozar (5.7
tkst. uz vienu nodarbinto), k ar das un ts izstrdjumu raošan (7.7 tkst. uz vienu
nodarbinto).
inovatvu risinjumu veicinšan (kam ir nepieciešama ptniecisk darbba). Ts sekmtu ar
plašku starpvalstu sadarbbu un Latvijas preu atpazstambu pasaules tirgos. 96
Latvijas
apstrdes rpniecb straujas ekonomisks attstbas gados bija vrojama no gadu uz gadu
stabili pieaugoša kapitlieguldjumu plsma, kas sasniedza savu maksimumu vairk nek
miljardu eiro vrtb 2007. gad (sk. 2.15. att.). Krzes period kapitlieguldjumu materils
liets apjoms saruka ldz 416 miljoniem eiro gad. Negatvi ir vrtjams investciju trkums
ar turpmkajos gados (2012. gad kapitlieguldjumu vrtba apstrdes rpniecb joprojm
bija zem 2005. gada lmea). LB ekonomisti atzm, ka td situcij, „atjaunojoties
izaugsmei, notiek pakpeniska atgriešans pie pirmskrzes tirdzniecbas struktras, ko
96
Paula D. Eksports turpina augt, bet tirdzniecbas struktra pakpeniski mains. Pieejams:
http://www.makroekonomika.lv/eksports-turpina-augt-bet-tirdzniecibas-struktura-pakapeniski-mainas (skatts
P ie
vi e
n o
t v
rt
b a
u z
vi e
n u
raksturo, pirmkrt, tdas eksporta preu grupas, kuras nozmgi ietekm pasaules cenu
svrstbas, un, otrkrt, liels importa ieguldjums eksport.” 97
2.15. att. Latvijas apstrdes rpniecbas kopjie bruto kapitlieguldjumi materils liets
no 2005. ldz 2012. gadam
Avots: autores veidots attls pc CSP datiem
Vislielkie kapitlieguldjumi 2012. gad tika veikti prtikas produktu raošanas
apakšnozar (23% no kopjm investcijm), tai sekoja koksnes un ts izstrdjumu raošanas
apakšnozare (21%) un metlu raošana (19%).
Sešu gadu laik vislielkais kapitlieguldjumu apjoms bija raksturgs zemo tehnoloiju
uzmumiem ar viengo izmumu 2009. gad (sk. 2.16. att.).
2.16. att. Bruto kapitlieguldjumi materils liets apstrdes rpniecb pc tehnoloisks
intensittes no 2005. ldz 2011. gadam
Avots: autores veidots attls pc CSP datiem
97
Paula D. Eksports turpina augt, bet tirdzniecbas struktra pakpeniski mains. Pieejams:
http://www.makroekonomika.lv/eksports-turpina-augt-bet-tirdzniecibas-struktura-pakapeniski-mainas (skatts
K ap
it l
ie gu
ld ju
m i
m at
e ri
l s
li e
t s,
B ru
to k
ap it
l ie
gu ld
ju m
Krzes period kapitlieguldjumu vrtba samazinjs viss tehnoloisks intensittes
grups, bet visstraujk tieši zemo tehnoloiju uzmumos – no 582.5 miljoniem eiro 2008.
gad ldz 147 miljoniem 2009. gad. Vidji zemo tehnoloiju grup kapitlieguldjumu
apjomi turpina samazinties ar pckrzes gados, bet vidji augsto tehnoloiju rpniecb
investciju lmenis pakpeniski atgstas.
tiešo investciju (turpmk tekst TI) apjoms Latvijas apstrdes rpniecb aug par vidji
13% gad. LB dati liecina, ka 2013. gad 12.3% no kopjm TI bija vekti apstrdes
rpniecb (1.4 miljardus eiro vrtb). Nepilnus 33% no tiem pisaistja nemetlisko minerlu
izstrdjumu raošanas sektors (kas iekauj stikla un stikla izstrdjumu, ugunsizturgo
nemetlisko minerlu izstrdjumu, keramikas bvmaterilu, cementa, kaa un ipša un to
izstrdjumu raošanu), 23% - koksnes un ts izstrdjumu raošana, 13.5% - prtikas
produktu raošanas apakšnozare.
gan Latvijas preu eksporta struktr un attstb, gan tautsaimniecb kopum. Turpmko
izaugsmi apstrdes rpniecb ietekms gan iekšzemes pieprasjuma pieaugums, gan
ekonomisks situcijas uzlabošans Latvijas eksporta partnervalsts.
2.3. Latvijas preu raošanas un eksporta struktras un konkurtspjas SVID
analze
Attstot nacionlo rcbas plnu, kas veicintu valsts eksporta konkurtspju globlaj
tirg, specilisti biei izmanto stratisk menedmenta rkus, piemram, SVID analzi.
Neskatoties uz to, ka metode skotnji tika ieviesta mikrovides izptei, tai ir liela nozme ar
reionlaj un nacionlaj lmen. SVID analze sniedz konceptulu struktru nacionls
stratijas izstrdei, kam ir nepieciešama Stipro un Vjo pušu sistemtiska analze un to
integrcija ar globlajm Iespjm un Draudiem.
2.1. tabul ir piedvta Latvijas preu eksporta un apstrdes rpniecbas SVID analze,
kas ir balstta un iepriekšjs apakšnodas veikto izpti. To vienlaikus var interprett k 2.
nodaas secinjumus. Latvijas preu raošanas un eksporta struktras stipro pušu analze ir
balstta uz priekšrocbm, kas sniedz iespju raotjiem un valstij kopum konkurt
starptautiskaj tirg. Vjs puses tiek defintas k nepilnbas, kas trauc Latvijas preu
39
eksportam un t konkurtspjai attstties straujk un kurm jpievrš uzmanba, lai ts
novrstu.
Latvijas preu raošanas un eksporta struktras un konkurtspjas SVID analze Ie
k š
ji e
fa k
to ri
transporta sakarus ar galvenajiem eksporta tirgiem – Skandinvijas, Eiropas un NVS valstm
– un t ir valsts liela priekšrocba. Latvijai ir iespjas ar nodibint tirdzniecbas attiecbas ar
citm valstm, nozmgu atbalstu jaunu noieta tirgu mekljumos sniedz LIAA. Tomr
jatceras, ka eksports nav visa valsts ekonomika, bet tikai tautsaimniecbas daa. Prk liela
atkarba no citu valstu ekonomisks attstbas, kas ietekm pieprasjumu pc Latvijas
eksportjamas produkcijas, padara tautsaimniecbu seviši pakautu rjiem šokiem. Tpat
maza un atvrta ekonomika ir jtga pret eopolitiskajm norism pasaul, it paši Eirop.
K jau tika mints, apstrdes rpniecbas produkcijas izlaides dinamika un Latvijas
preu eksporta attstba pckrzes gados bija oti strauja, bet balstjs tikai uz trim apstrdes
rpniecbas sektoriem, kas liecina par augstu specializcijas lmeni. Eksporta nepietiekama
diversifikcija ir tautsaimniecbas vj puse, jo pakauj to lielam riskam pasaules tirgos
nekontroljamo izmaiu gadjum. Liela raotju atkarba no izejvielu importa ar ir
40
jebkdas izmaias ietekms vietjos raotjus un viu konkurtspju.
Latvija eksport galvenokrt zemas pievienots vrtbas produkciju un pagaidm
izmanto saldzinoši zemo cenu priekšrocbas, bet ekonomisk attstba sekms ar darbaspka
un citu raošanas izmaksu kpumu, konkurt ar attstbas valstm kst arvien grtk. Tomr
to uzmumu vrdi, kas jau ilgus gadus veiksmgi eksport savu produkciju, ir pazstami
globlaj tirg, un preces tiek pieprastas augstas kvalittes d. Taj paš laik prk liels
viena vai dau uzmumu patsvars apakšnozares izlaid un eksport ir vrtjams negatvi.
Par nozmgu Latvijas apstrdes rpniecbas struktras priekšrocbu uzskata mazo un vidjo
uzmumu spju pielgoties specifiskas produkcijas raošanai pc individul pastjuma. Šo
komercsabiedrbu veiksme balsts uz necenu konkurtspju.
Lai veicintu inovcijas un augstkas pievienots vrtbas preu raošanas attstbu,
uzmjiem jsadarbojas ar zintniekiem un jveic investcijas ptniecb un attstb.
Apstrdes rpniecbas attstbu vartu stimult ar TI piesaiste. Ievrojamas diskusijas
ekonomistu vid izraisja jautjums, vai eiro ieviešana Latvij stimuls valsts kredtreitingu
uzlabošanos un TI iepldi. Pastv ar cerbas, ka iestšans eiro zon veicins rjo
tirdzniecbu.
augstiem bezdarba rdtjiem, uzmji atzm kvalificta darbaspka trkumu. Protams, taj
ir vainojama ne tikai izgltbas sistma, bet ar „smadzeu noplde”, kas slpjas aiz augstiem
emigrcijas rdtjiem.
3.1. Konkurtspjas novrtšanas indeksu un datu apraksts
Atklts saldzinošs priekšrocbas indekss
eksport ts preces, kuru raošanai resursi tiek izlietoti relatvi efektvi, bet import relatvi
neefektvas preces – td veid notiek raošanas specializcija, kas ir pamatota ar saldzinošo
priekšrocbu. Atširb no klasisks Rikardo saldzinošs priekšrocbas teorijas un Hekšera-
Olina raošanas faktoru attiecbas teorijas, rela starptautisk tirdzniecba msdiens notiek
starp vism pasaules valstm, un to, kas tiek raots un eksportts, nosaka vairki faktori un
dadi apstki.
B. Balaša uzskata, ka analz nav nepieciešambas emt vr visus ietekmjošus
faktorus, daus no kuriem ir grti preczi novrtt, bet t viet ir iespjams lietot atklts
saldzinošs priekšrocbas indeksu (revealed comparative advantage), kura aprinšanai tiek
izmantoti tikai eksporta dati. 98
Indekss (sk. formulu [3.1.]) atspoguo attiecbu starp kdas
preces patsvaru kopj valsts eksport un ts preces patsvaru visu pasaules valstu (vai kda
:


∑ ∑ ∑
⁄ [3.1.],
kur – preces i atklts saldzinošs priekšrocbas indekss valst c period t;
– preces i eksports no valsts c period t;
∑ – valsts c kopjais eksports period t;
∑ – preces i kopjais eksports no noteiktas valstu grupas period t;
∑ ∑ – valstu grupas kopjais eksports.
Indekss auj novrtt valsts konkurtspju konkrta produkta eksportšan gan vis
pasaul, gan kdas izvltas valstu grupas ietvaros (piemram, ES 15, ES 27, OECD utt.)
Ir pieemts uzskatt, ja valstij ir saldzinoš priekšrocba kdas preces raošan, ts
eksports ir konkurtspjgs, indeksa vrtba prsniegs 1 ( , jo t eksport doto
preci relatvi vairk nek prjs valstis. Pretj gadjum RCA vrtba ir mazka par 1.
98
Balassa B. Trade Liberalization and “Revealed” Comparative Advantage. Manchester School of Economic
and Social Studies, vol. 33, No. 2, 1965. 103 p. 99
Turpat, 106 – 107 p.
Tomr rdtjs jvrt piesardzgi, jo viengais acmredzams atzinums lielas indeksa vrtbas
gadjum ir tas, ka valsts eksport kdu preci relatvi vairk nek prjs analz iekautas
ekonomikas.
Starpvalstu tirdzniecba notiek gan nozaru ietvaros (intra-industry trade), gan starp
nozarm (inter-industry trade). Tirdzniecba nozaru ietvaros, kas izpauas k valstu apmaia
ar liel mr ldzgiem produktiem, ir pdjo desmitgadu viena n