Latvietis, tabaka, alkohols, narkotikas, psihotropās vielas

un neveselībaLekcija openminded.lv

ciklam par sabiedrības veselību

Pēteris Apinis,Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Jautājums– kas ir nozīmīgākais veselību graujošais kaitējums Latvijā ?

(i) mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās epidēmija;(ii) pārliecīga smēķēšana, īpaši jauniešu vidū; (iii) pārliecīga alkohola lietošana;(iv) neveselīgs un neatbilstošs uzturs;(v) stress un psiholoģiski nelabvēlīgs sabiedrības noskaņojums

Kāpēc vidējais latvietis (vidējais Bērziņš) dzīvo par 8 gadiem īsāku mūžu nekā vidējais zviedrs (vidējais Svensons)?

Vienlīdz tīrs gaiss un ūdens ir Zviedrijā un Latvijā. Kāpēc Svensons dzīvo 8 gadus ilgāk nekā Bērziņš?

Salīdzinājumā ar vidējo Svensonu vidējais Bērziņš:

(i) mazāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm; (ii) gandrīz 2x vairāk patērē sāli (NaCl);(iii) par 20% lieto vairāk disaharīdus;(iv) par 30% vairāk lieto alkoholu;(v) par 30% vairāk smēķē;(vi) mazāk lieto svaigus augļus un dārzeņus;(vii) mazāk lieto ekoloģiskus produktus;(viii) mazāk lieto ekoloģiski nekaitīgus tīrīšanas līdzekļus

Kāpēc vīrieši Latvijā dzīvo vismaz desmit gadus īsāku mūžu nekā sievietes (68.4 un 78.3 gadi)?

Smēķēšana Latvijā ir galvenais pāragras nāves cēlonis

Galvenās problēmas: (i) pieaug smēķējošo jauniešu un bērnu skaits; (ii) smēķē 10% grūtnieču; (iii) 30% iedzīvotāju pakļauti pasīvās smēķēšanas iedarbei

Smēķēšana nav norma, tā nav attaisnojama

Latvijas iedzīvotāji zin tabakas kaitīgumu, bet pret to izturas vieglprātīgi, smēķē vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, pie kam arvien vairāk smēķē sievietes

Salīdzinājumam:

(i) Jakoba– Kreicfelda slimības uzliesmojuma laikā cilvēki pārstāja lietot liellopu gaļu, kaut saslimšanas risks bija 1: 1000000000;(ii) pēc Černobiļas avārijas pārstāja lietot sēnes, kaut saslimšanas riska nebija vispār;

Katru dienu Latvijā tiešās vai pasīvās smēķēšanas dēļ pāragri mirst 20 cilvēku

Mēnesī– 600, tas ir aptuveni tā, ka mēnesī nogāztos četras Air Baltic lidmašīnas

Smēķētājs vidēji dzīvo 8– 10 gadus īsāku mūžu nekā nesmēķētājs

Klasiskais arguments– katrs ir redzējis vai dzirdējis par kādu smēķētāju, kas nodzīvojis līdz 90 gadiem vesels

Iespējas nodzīvot smēķētājam veselam garu mūžu ir tieši tikpat lielas kā azartspēlmanim vinnēt miljonu. Protams, tāda iespēja pastāv

Smēķēšana nereti dzīvi saīsina tieši

1/2 no dzīvi sadegušajiem (80–90 gadā) ir smēķētāji, kas ugunsgrēku paši piesmēķējuši vai dzērumā aizmiguši ar degošu cigareti. Tātad 80 – 90 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas

Divi dzīvi sadeguši zīdainīši

Smēķēšana rada milzīgus zaudējumus valsts tautsaimniecībai

>1/3 visu ugunsgrēku (mājas, meži, lauksaimniecības un ražošanas ēkas) izraisa smēķēšana.

Smēķētāji gadā Latvijā nodedzina 150– 300 ēku, tas ir– vismaz trešdaļa no ugunsgrēkiem ar nopietnām sekām

Ar lielāko varbūtību Rīgas pils degšana bija celtnieka nomests izsmēķis, kaut apdrošināšanas iemeslu dēļ ir izdevīgāk teikt, ka ugunsgrēka iemesls ir metāla griešanas laikā radusies dzirkstele

80% meža ugunsgrēku izraisa nomests izsmēķis

Smēķēšana bieži ir par pamatu lauksaimniecības ēku, darbvietu ugunsgrēkiem. Parasti bojā iet govis un citi mājlopi

Smēķēšana rada milzīgus zaudējumus valsts tautsaimniecībai

Tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem.

Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 500 miljoni eiro, tikai nedaudz mazāk kā summa, ko valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem.

Tabakas lietošana ir viens nobriesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem.

Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 500 miljoni eiro, tikai nedaudz mazāk kā summa, ko valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem.

Trešā daļa no tabakai tērētās naudas aiziet kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.

Pēc Muitas kriminālpārvaldes datiem garām valsts kasei pērn gāja 90 miljoni latu

Trešā daļa no tabakai tērētās naudas aiziet kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.

Smēķētājs gadā nokūpina 600–1200 eiro.

Smēķētājam nav tiesības gauzties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas.

Eiropas savienības Baltā grāmatā teikts, ka vismaz ceturtā daļa (24– 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka.

No mediķa viedokļa smēķētājs ir grūti ārstējams pacients.

Mēs gadā Latvijā nogriežam 1000 kājas, kam smēķēšana aiztrobozējusi artērijas.

Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā– tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.

Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, tas ir nodokļu maksātāju nuda.

Jāpiebilst, ka tas lielā mērā attiecas arī uz „pasīvajiem smēķētājiem”.

Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu– smēķējot samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, uzmanības traucējumi. Bez tam smēķētājs pamanas darba laikā uzsmēķēt, šajā laikā nestrādājot.

Ekonomiskais slogs ir īpaši augsts darba devējiem un ietver:

(i) zemāku darbinieku produktivitāti, kuras iemesls ir smēķēšanas pārtraukumi, kā arī paildzināta prombūtne slimības dēļ; (ii) smēķētāju izraisīto ugunsgrēka radītie zaudējumi; (iii) tīrīšanas un remonta papildu izmaksas saistībā ar smēķēšanu.

Smēķētājs gadā nokūpina 600–1200 eiro.

Smēķētājam nav tiesības gauzties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas.

Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes. Nav šādas statistikas Latvijā, bet ceļu policisti apliecinās, ka viņiem daudz zināmi gadījumi, kad avārija tiek izraisīta, jo uzmanību novērsusi aizsmēķēšana.

Smēķējot tabakas izstrādājumus cilvēks un apkārtējie (pasīvie smēķētāji) uzņem 40 kancerogēnas vielas

Pasaulē tiek strikti ierobežots okoloģiskās slimības izraisošais akrilamīds, un tā saturu rūpīgi uzmana čipšos, frī kartupeļos utt. Bet jebkuras cigaretes izsmēķēšana like uzņemt simtkārt vairāk akrilamīda

Nikotīns ir pasaulē izplatītākais insekcīds

Tabakas industrija cigaretēm pievieno visdažādākās vielas, kas izraisa atkarību

Mentols cigaretēm tiek pievienots, lai smēķētājam būtu iespējams dziļāk ievilkt tabakas dūmus, un nikotīns vairāk uzsūktos, pastiprinot atkarību

Plaušu vēzi 90% gadījumu izraisa smēķēšana

Plaušu vēzi izraisa nevis nikotīns, bet darvas produkti, kas rodas smēķēšanas procesā

Attiecībā uz bronhu karcinomu smēķēšana un pasīvā smēķēšana ir vienīdz kaitīgas

Smēķēšana ir visu vēža formu riska faktors Nr. 1.

Īpaši:kuņģa, aknu, barības vada, elvada, lūpu, balsenes vēzim

Smēķēšana ir visu vēža formu riska faktors Nr. 1.

Īpaši:kuņģa, aknu, barības vada, elvada, lūpu, balsenes vēzim

Jebkurš smēķētājs agri vai vēlu tiek pie hroniska bronhīta un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS)

Izzūd elpceļu bārkstiņas, alveolās nonāk darva, putekļi. Alveolas saplūst, veidojas emfizēma.

Plaušas nespēj apskābekļot asinis, sirds labais kambaris nespēj pumpēt pietiekami daudz asiņu apskābļošanai caur plaušām, cilvēks mirst ar sirds asinsvadu mazspēju

Vislielāko ļaunumu smēķēšana nodara sirds un asinsvadu sistēmai

Smēķētāji sagaida savu pirmo infarktu 5–12 gadus ātrāk nekā nesmēķētāji.

Smēķēšana korelē ar augstu asinsspiedienu, aterosklerozi un insulta risku

Nekas tā neveicina cilvēka ātru novecošanos kā smēkēšana

Laikā, kad Latvijā samazinās smēķējošo pieaugušo skaits, palielinas smēķējošu pusaudžu un bērnu skaits (īpaši meteņu vidū)

Ļoti bīstama bērniem ir pasīvā smēķēšana, kad bērnam jāuzturas smēķējoša pieaugušā klātbūtnē

Smēķēšana izraisa astmu. Biežākais bērnu astmas cēlonis ir pieaugušo smēķēšana bērnu klātbūtnē

Smēķēšana izraisa alerģijas. Lielākais bērnu alerģiju skaits ir kombinētas alerģijas, kur viens no būtiskākajiem faktoriem ir vecāku smēķēšana bērnu klātbūtnē

„Otrreizējie dūmi” ir īpaši bīstami maziem bērniem un zīdaiņiem.

Smēķēšana bērna klātbūtnē ir vardarbība pret bērnu, kas apdraud bērna dzīvību un veselību.

„Otrreizējie dūmi” ir saistīti ar pēkšņu zīdaiņu nāvi, bērniem rada pneimoniju, astmu, bronhītu, vidusauss iekaisumu, palielina risku saslimt ar vēzi, infekcijas slimībām, īpaši– vīrusu infekcijām

Smēķēšana grūtniecības laikā rada samazinātu augļa svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības

Arī „otrreizējie dūmi” ir ļoti bīstami nedzimušam auglim. Smēķēšana grūtnieces klātbūtnē ir vardarbība pret grūtnieci un viņas nedzimušo bērnu, tātad noziegums pret valsti.

Tiesības atrasties no

tabakas dūmiem brīvā telpā ir

cilvēktiesības– tiesības uz dzīvību un

dzīves kvalitāti

Ūdenspīpes ne tikai nav nekaitīgas, tās ir ļoti bīstamas, īpaši skolnieku vecumā

Elpošanas parametri

Ūdenspīpe

Cigarete

Ieelpu skaits 171 12,1Smēķēšanas ilgums, minūtēs

61 3,7

Elpošanas amplitūda, ml/ieelpā

530 44,1

Ieelpas ilgums, sekundes/ieelpā

2,6 1,5

Intervāls starp ieelpām, sekundes/ciklā

17 18,5

Kopējais tilpums, mililitros

90,600 (90 litri)

523

Ūdenspīpes

Marka „Two-Apples”

Ūdenspīpe Cigarete

Patērētā tabaka, gramos

4,7 ~ 0,8

Patērētā ogle, gramos

7,2

Nikotīns, miligramos

3,09 1 - 3

Oglekļa monoksīds, miligramos

145 10 - 23

Benzopirēns, nanogramos

307 20 - 40

Formaldehīds, miligramos

630 70 - 100

Akroleīns, miligramos

892 60 - 140

Latvija ir parakstījusi un ratificējusi Pasaules Veselības organizācijas pamatkonvenciju par tabakas kontroli (PKTK)

PVO pamatkonvencija par tabakas kontroli atzīst, „ka zinātniski pierādījumi ir skaidri apliecinājuši, ka tabakas dūmi izraisa nāvi, slimības un darbnespēju”. Konvencija dalībvalstīm uzliek par pienākumu novērst cilvēku apdraudējumu no „otrreizējiem dūmiem”

Saskaņā ar PKTK 8. pantu katrs no dalībniekiem ir apņēmies „pieņemt un īstenot efektīvus juridiskus, īstenošanas, administratīvus un/vai citus pasākumus, nodrošinot aizsardzību no pakļaušanas tabakas dūmu iedarbībai darbavietu iekštelpās,sabiedriskajā transportā, sabiedriskajās vietās iekštelpās un atbilstīgi citās sabiedriskajās vietās.”

Visu valstu medicīnas profesionāļi cīnas ar tabakas kaitīgo ietekmi.Tabakas industrija cīņā pret mums ir radījusi stratēģiju, kuras mērķis ir iesaistīt politiķus un ierēdņus neauglīgos sīkos disputos, piemēram– kā nepieļaut mazākas cigarešu paciņas vai kā rakstīt lielākiem burtiem– cik tabaka kaitīga. Tabakas industrija vēlas darbības imitāciju

Cīņā ar tabakas nodarītu ļaunumu mūsu mērķis nav ierobežot tabakas lietošanu, bet gan līdz 2020. gadam padarīt Latviju par tabakas brīvu valsti

Cīņā ar tabakas nodarītu ļaunumu mūsu mērķis nav ierobežot tabakas lietošanu, bet gan līdz 2020. gadam padarīt Latviju par tabakas brīvu valsti

Jānosaka tabakas ražotāju un tirgotāju kriminālatbildība par tabakas izstrādājumu izraisītu vēzi, sirds asinsvadu slimībām un elpceļu slimībām, ko izraisījusi smēķēšana

Jānosaka, ka smēķētāju ārstēšanas izdevumus daļēji vai pilnībā var pārcelt uz tabakas ražotāju un tirgotāju finansējumu

Tabakas ražotāji un izplatītāji atzīstami par noziedzīgas darbības veicējiem, kuru darbība rezultējas ar cilvēku slimību un nāvi

Vēlos minēt izcilu piemēru– Singapūru. Lai nebūtu nekādu diskusiju– kur, kad vai kā pīpēt, Singapūrā strukti noteikts– smēķēt telpās, nojumēs, balkonos un citās apjumtās vietās (t.sk. transporta līdzekļos) stingri aizliegts.

Japānā atļauts smēķēt tikai norādītās vietās, vidēji ik pēc puskilometra ir norāde, ka šeit tiešām drīkst uzsmēķēt.

Ukrainas Veselības ministrijas pretsmēķēšanas cīņas algoritms

Šobrīd mūs visvairāk satrauc fakts, ka Tabakas industrija, kura cietusi sakāvi pēc sakāves Eiropā, Austrālijā un Ziemeļamerikā, savu biznesu pārnesusi uz jaunattīstības valstīm, pie kam smēķētāju skaitam ir tendence pieaugt uz bērnu un jauniešu, īpaši smēķējošu meiteņu rēķina.

Jaunattīstības valstīm nepietiek resursu cīņai ar tabakas industriju, jo tām nepietiek līdzekļu pat savu iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku, tīru ūdeni, daudzās jaunattīstības valstīs joprojām valda liels bezdarbs.

Šajos smagajos apstākļos ienāk tabaka, kas izsūc jau tā valsts iedzīvotāju knapos

līdzekļus.

Mazattīstības valstīs visa tabakas nauda nonāk tikai tabakas ražotāju un tirgotāju

alkatīgajās rokās. Pret tabaku iemaina maizi un ūdeni. Smēķē pat badā mirstoši bērni.

Tabakas ražotāji bendē cilvēkus ne tikai ar nikotīnu, darvu un kancerogēnām vielām,

bet arī ekonomiski.

Tabakas industrija savā

menedžmentā un reklāmā iegulda

lielu naudu, melus, šantāžu

Šī cīņa notiek apmelojot ārstus un uzpērkot politiķus

Un tomēr– Latvija ir jau sasniegusi ļoti daudz cīņā ar tabakas industriju.

Jau astoņus gadus Latvijā nesmēķē bāros, kafejnīcās, restorānos, sporta un kultūras

pasākumos, publiskās, valsts un pašvaldību telpās.

Latvijā aizliegta tabakas reklāma

Cīņā ar smēķēšanu būtiski ir apzināties mērķi un misiju. Tad pietiks spēka un varēšanas

Mans mērķis ir no tabakas dūmiem brīva Latvija un Eiropa