2002. gada vasara

Nr. 4

Latvijas - Dånijas sadarbîbas projekts

“Vides gidu tîkla izveidoßana Latvijå”(VITILA)

Jülija såkumå VITILA projekta vides gidi devåspieredzes apmaiñas braucienå pa Latviju, laiapskatîtu kolé©u veikumu un iepazîstinåtu arsavu padarîto. Ieskatam daΩi fotoiespaidi no må-cîbu brauciena!

KKo varam måcît ieso varam måcît iesv iens no otra?viens no otra?

20. augusts Seminårs “Vides interpretåcija un

pilsétvide”

27. – 28. augustsSeminårs “Vides interpretåcija un

arheolo©ija, etnolo©ija”

30. augustsPaståvîgås ekspozîcijas “Augsne –

dzîvs organisms“ atklåßana Latvijas

Dabas muzejå

2. – 5. septembrisApmåcîbu seminårs vides gidu

kursu vadîtåjiem

Lîdz 1. oktobrimApskatåma izståde “Daba pilsétå”

Daugavpils universitåté

Lîdz 1. oktobrimApskatåma izståde “Ëdenî un

gaiså” Zieme¬vidzemes biosféras

rezervåta administråcijas ékå Sa-

lacgrîvå

7. – 8. oktobrisVides gidu apmåcîbas kursu izvér-

téjuma seminårs

8. oktobrisSeminårs “Vides gidu tîkla attîstî-

bas iespéjas”

OktobrisVides gidu avîzîte Nr. 5

10. decembrisVITILA nosléguma seminårs

VITILVITILA A vasaras vasaras –– rudensrudens

kalendårskalendårsMaija beigås daΩådås Latvijas vietås tika at-

klåtas trîs izstådes ar iespéjåm ikvienam aktîvilîdzdarboties – ♦ Gaujas nacionålajå parkå pie Zvårtes ieΩa –

“Ko raganiñas atrod p¬avå”,♦ Daugavpils universitåté – “Dzîve pilsétå” un ♦ Zieme¬vidzemes biosféras rezervåta adminis-

tråcijas ékå Salacgrîvå – “Ëdenî un gaiså”.Nekavéjieties arî Jüs tås apskatît!

Maijs Mai js –– i zs tåΩuizståΩuatklåßanas ménesisatklåßanas ménesis

Skat, tur lejå ! – tå vides gids Valdis no Gaujas nacionålåparka

Un tagad büvésim måju makstenei ! – tå Zemes Andris noZieme¬vidzemes biosféras rezervåta

Teiçu Bebra måja ir tik liela ... – tå vides gide Anita noTeiçu dabas rezervåta

Véléjumu iesießana raganiñas slotas zaros pie Zvårtes ieΩaapmeklétåju centra

Dzîve pilsétå saistîta ar daΩådåm skañåm un smarΩåm, koizstådes dalîbnieki paßi var arî novértét

Zemes Andris un Ëdeñu Andris iepazîstina ar makstenesdzîves pårvértîbåm üdenî un gaiså

2

Anda Andrußaite, Meldra Lan-genfelde, Valdis Pilåts (tålr:7971665, 4153313) no Gaujasnacionålå parka informé, ka:♦ 1.–10. augustå notiek jaunießu

vasaras eko-nometne;♦ 12.–25. augustå notiek starptau-

tiskå brîvpråtîgå darba nometne;♦ plånoti séñu iepazîßanas pårgå-

jieni;♦ notiek ekskursijas Lîgatnes Må-

cîbu un atpütas parkå un pieZvårtes ieΩa raganiñåm;

♦ sagatavots buklets par Zvårtesiezi un tå apkårtni un darba lapasinterpretåcijai pie Zvårtes ieΩa.

Liesma Åboliña (tålr. 7469690) noI¬©uciema vidusskolas aicina:♦ septembrî – oktobrî piedalîties

Baltijas jüras projekta un Dabasvérotåju projektu ekspedîcijåspar üdens kvalitåti un dabasdaudzveidîbu.

Ilze Haka (tålr. 5426719, mob.9204795) no Daugavpils uni-versitåtes Vides interpretå-cijas centra aicina piedalîties:♦ septembra otrajå nedé¬å apmå-

cîbas seminårå skoléniem parkukaiñu pétîßanu;

♦ 11. – 13. oktobrî ikgadéjå “Ilgurudens seminårå”.

Ilze Çernovska (tålr. 7093982)no Jürmalas domes Vides aiz-sardzîbas noda¬as informé:♦ 27. septembrî notiks broßüras

“Jürmalas kåpu augi” prezentåci-ja un izstådes “Jürmalas kåpuaugi” atklåßana Zilå Karoga pro-grammas ietvaros;

♦ oktobrî notiks dzîvsudraba ter-mometru nomaiña ©imeném arpirmsskolas vecuma bérniem.

Vita Caune (tålr. 7765387) noemeru nacionålå parka aici-na piedalîties:♦ 24. augustå – emeru svétkos –

büs dabas ekskursijas, sporta sa-censîbas, izstådes, dejas un jaut-rîba;

♦ 1. septembrî – Sikspårñu dienå –büs filmas, diapozitîvi, lekcijasun foto par un ap visu, kas sais-tîts ar sikspårñiem;

♦ 5. oktobrî – Putnu dienås.

Kas? KKas? Kur? Kad?ur? Kad?

Kurß gan nav bijis Gaujas nacionålajå parkå(Gaujas NP) un staigåjis pa tå takåm? Par to, kåikvienu parka apmekléjumu cenßas padarît izzi-noßåku un interesantåku – intervija ar Gaujas NPvides gidi Andu Andrußaiti un vides saziñasspeciålisti Meldru Langenfeldi.

Ko Jüs piedåvåjat dzirdét, redzét, zinåt gribé-tåjiem – Gaujas NP apmeklétåjiem?

Gaujas NP administråcijas darbinieki rüpéjaspar to, lai parka apmeklétåji ne tikai atpüstos dabå,bet arî pa ce¬am iegütu jaunas zinåßanas. Dau-dzajos pårgåjienu marßrutos un dabas takås, kå arîapskates objektos tiek izvietota iespéjami plaßainformåcija par konkréto vietu. Més piedåvåjamizmantot Gaujas NP administråcijas un Informå-cijas centra zinoßos darbiniekus kå gidus, lai ßîsekskursijas un pårgåjieni sniegtu gan jauku atpütu,gan vértîgas zinåßanas.

Cik cilvéki Gaujas NP nodarbojas ar videsinterpretåciju?

Gaujas NP administråcijå un Informåcijas centråstrådå vairåki speciålisti, kas gadu no gada pavadainteresentu grupas daΩådos marßrutos. Íobrîd, kadLatvijå veidojas vides gidu tîkls, arî citi müsudarbinieki apgüst un nodarbojas ar vides inter-pretåciju.

Kådas ir Jüsu vides gidu galvenås mér˚audi-torijas?

Gaujas NP vides gidu mér˚auditorija ir ¬oti pla-ßa – tie ir bérni, skoléni, studenti, ©imenes, pieau-gußo grupas, daΩådu profesiju speciålisti, kå arîårzemju türisti vai sadarbîbas partneri.

Ko Jüs skoléniem cenßaties iemåcît? Skoléni ir zinåtkåri apmeklétåji, kas ar interesi

seko gida ståstîtajam un rådîtajam, kå arî uzdodjautåjumus, daΩkårt ¬oti å˚îgus un neparastus. Vie-na no svarîgåkajåm lietåm, ko cenßamies måcît unskaidrot, ir dabas aizsardzîba. Nodarbîbås uzsve-ram, ka daba ir jåbauda, jåvéro, jåklausås tå, lai tovarétu darît vél neskaitåmas paaudzes péc mums.

Vai ir kådi pasåkumi, kas Gaujas NP atkårto-jas gadu no gada?

Gaujas NP kå Europarc federåcijas dalîbniekskatru gadu atzîmé Eiropas Dabas un nacionåloparku dienu – 24. maiju. Par tradîciju ir k¬uvis vei-dot pasåkumu ciklu skolu jaunatnei, katru gaduliekot akcentu un piesaistot lielåku uzmanîbu kådaino vietåm, objektam vai problémai Gaujas NP. Pa-såkums tiek organizéts, lai katrs dalîbnieks varétupaplaßinåt savu redzes loku, ko jaunu saskatot, sa-dzirdot, sajütot un izbaudot. Íie pasåkumi ar katrugadu k¬üst plaßåki un populåråki.

Savukårt Lîgatnes Måcîbu un atpütas parkå(Lîgatnes MAP) tiek organizéti pasåkumi ZiemassaulgrieΩu laikå, kas ir vairåk izklaidéjoßi, bet arîtajos netiek aizmirsts par spélém dabå, kas dalîb-niekiem ¬oti tießå veidå ¬auj nonåkt pie vértîgåmatziñåm par dzîvo dabu.

Kådi büs Jüsu galvenie ieguvumi no VITILAprojekta?

VITILA projekts ir devis iespéju trijiem darbinie-kiem piedalîties, redzét un güt zinåßanas seminå-ros Dånijå un Latvijå. Vides gidi ir ieguvußi sadarbî-bas partnerus visos Latvijas novados.

Íî projekta ietvaros Gaujas NP Amatas novadåpie Zvårtes ieΩa iekårtots Apmeklétåju centrs, kå arîierîkots plaßs laukums aktîvåm spélém dabå arizglîtojoßiem elementiem, nosaucot to par “Raganup¬avu”. Ir sagatavots un iespiests informatîvs buk-lets par Zvårtes iezi un tå tuvåko apkårtni, kå arî”darba lapas” vides interpretåcijas darbam. Izstå-des – ekspozîcijas sagatavoßanai un iekårtoßanaiiegådåta daΩåda darba tehnika un aprîkojums,kuru, projektam beidzoties, turpinåsim izmantotvides izglîtîbas darbam.

Sagatavoti un novadîti seminåri Gaujas NPVides valsts inspekcijas darbiniekiem, skolotåjiemun Informåcijas centra darbiniekiem ar Dånijas ko-lé©u piedalîßanos.

Sagatavota Gaujas NP vides interpretåcijasstraté©ija. Gaujas NP administråcijå paredzéts pa-plaßinåt Vides saziñas un izglîtîbas da¬u. Íiem dar-biniekiem büs jåturpina attîstît vides interpretåci-jas un izglîtîbas darbs Gaujas NP. Nåkamå gada se-zonai plånojam vides interpretåcijas pasåkumu cik-lu pie Zvårtes ieΩa, Lîgatnes MAP, kå arî citviet Gau-jas NP teritorijå.

Kå Jüs redzat savu vietu vides gidu tîklaattîstîbå nåkotné?

Vides gidu tîklam noteikti ir jåturpina papla-ßinåties. Vides interpretåcija varétu büt îpaßi pie-mérota un nepiecießama visa veida aizsargåjamåsdabas teritorijås, vides izglîtîbas centros, dabasskolås un citur. Müsu darbam ¬oti nepiecießamabütu Vides gidu a©entüra, kura apkopotu,pieméram, informåciju par piedåvåjumu unpieprasîjumu, kas bütu pieejama visiem interesen-tiem.

Kådas galvenås problémas varétu büt inter-pretåcijas attîstîbai – Latvijå un Gaujas NP?

Våja sabiedrîbas izpratne par vides problémåm,skolu neieinteresétîba un pasivitåte, kå arî videsinterpretåcijas salîdzinoßi mazå popularitåte unreklåma. Taçu jebkuru ß˚érsli ir iespéjams pårvarétar kopîgu darbu!

KKopå ar vides gidiemopå ar vides gidiemGaujas nacionålajå parkåGaujas nacionålajå parkå

Gaujas NP vides gide Meldra skaidro, kådas sénes aug raganuriñ˚î ...

Íüpoßanås uz koka çüskas Raganu p¬avå rada lielu jautrîbu

3

Eleonora Zuimaça (tålr. 7213134) noLatvijas Dabas muzeja piedåvå:♦ muzejpedago©iskås programmas

(iepriekß vienojoties):• Cilvéks un vide (vidusskoléniem);•Cilvéks dabå (5.-9. klaßu skoléniem);• Latvijas reljefs, ieΩi un derîgieizrakteñi (pamatskolu un vidus-skolu bérniem);• Kå dabas noslépumus zinåt? –Nåc muzejå tos izdibinåt! (pa-matskolu bérniem);• Gadalaiki (çetru nodarbîbucikls såkumskolu bérniem);• Kå runcis Francis pie radiemciemos brauca (pirmsskolas unsåkumskolas vecuma bérniempar ka˚veidîgajiem dzîvniekiem);• Muzejs müsu bagåΩå (komplek-si izbraukuma pasåkumi;

♦ projektus – interaktîvo nodarbîbuciklus bérnunamu bérniem, ielubérniem un bérniem ar îpaßåm va-jadzîbåm;

♦ seminårus biolo©ijas skolotåjiemun profesionålås izglîtîbas måcîbuieståΩu “Vides aizsardzîbas” pro-grammas pasniedzéjiem.

Egita Zviedre (tålr. 7228250) noLatvijas Dabas Muzeja aicina4.–9. klaßu skolénus apmeklét botå-nikas pulciñu “Pîlådzîtis”.

Rüta Sukovska (tålr. 7518669) noRîgas Zoolo©iskå dårza piedåvå:♦ 14. – 20. oktobrî piedalîties Rîgas

Zoolo©iskå dårza 90 gadu jubilejassvinîbu pasåkumos;

♦ interaktîvu programmu skoléniem''Varde ir abinieks" (jåpiesakåsiepriekß);

♦ nodarbîbas skolénu grupåm pardaΩådåm témåm:

♦ "Nelügtie viesi – mußa, prusaks,Ωurka, pele”;

♦ "Maskéßanås, brîdinåßana, aizstå-véßanås'';

♦ "Skaña dzîvnieku dzîvé'';♦ "Bebrs un üdrs";♦ Tropu måjå pie deΩuranta skolnie-

ku grupas bez maksas var sañemtce¬vedi ar darba lapåm.

Inåra Cukura (tålr. 3322544) noKuldîgas Vides izglîtîbas skolasinformé:♦ 14. – 17. augustå notiks pusaudΩu

brîvdienu kluba “Za¬å acs” nomet-ne “Ekosistéma – pilséta”;

♦ 14. septembrî notiks Baltijas jüraspiekrastes izpétes ekspedîcija unsakopßanas talka;

♦ 4. oktobrî notiks Starptautiskajaidzîvnieku aizsardzîbas dienai vel-tîts konkurss 6.-7. klaßu skoléniem“Visi man mî¬i bija” un sakopßanastalka.

Regîna Indri˚e (tålr. 4638204) noRézeknes Re©ionålås videspårvaldes aicina:♦ apmeklét informatîvi – izglîtojoßos

seminårus par atkritumu ietekmiuz vidi un cilvéku.

Kas? KKas? Kur? Kad?ur? Kad?

Vai maijå un jünijå jau redzéjåt 5 siΩetu ciklu“Izbrauciens ar vides gidu” LTV 1 raidîjumå “Videsfakti”? Vai patika? Bet varbüt visi interesenti siΩetusvél nav noskatîjußies?

Nebédåjieties! Arî par Jums ir padomåts: ir gatavafilma – siΩetu cikls “Izbrau-ciens ar vides gidu”. Tajå ap-vienoti visi pieci siΩeti unvideoklips par vides gidiem.

Filmas piecås sérijåsvides gidu pavadîbå ikvie-nam büs iespéja iepazît inte-resantas vietas un lietasKurzemé, Vidzemé un Lat-galé – apskatît Talsu pusesdiΩo akmeñu daudzveidîbu,doties braucienå ar laivåmpa Svétupi, palükoties Zvår-tes raganiñu draiskulîbås,noskaidrot, kas dzîvo Alüks-nes ezerå un ap to, kå arî gütjaunas izjütas nakts pårgå-jienå gar Riça ezeru.

Filma – siΩetu cikls irVITILA projekta, Vides filmustudijas un Talsu türisma

informåcijas centra, Zieme¬vidzemes biosférasrezervåta, Gaujas nacionålå parka, Madonas Re-©ionålås vides pårvaldes Alüksnes da¬as unDaugavpils universitåtes Vides interpretåcijas cen-tra vides gidu sadarbîbas rezultåts, finansiåli to at-

balstîjis Latvijas Vides aizsar-dzîbas fonds.

Filma – siΩetu cikls tiksprezentéta plaßåkai auditorijaiseptembra beigås. Tå büs pie-ejama pie visiem vides gidiem,vides institücijås, skolu valΩuvideotékås, lielåkajos türismainformåcijas centros. Bez tamarî ceram uz sadarbîbu arre©ionålajåm televîzijåm, kasbütu ieinteresétas ßos siΩetusparådît arî savås pårraidés.

Paldies vides gidiem, Videsfilmu studijas darbiniekiemun visiem atbalstîtåjiem, arkuru palîdzîbu ßî filma tapa!

Skatieties, vértéjiet un ne-kavéjieties doties ciemos piefilmå redzétajiem, kå arî påré-jiem vides gidiem!

Jauna filma Jauna filma –– siΩetu ciklssiΩetu cikls“Izbrauciens ar vides gidu”“Izbrauciens ar vides gidu”

VVides interpretåcija årpus Latvijas robeΩåmides interpretåcija årpus Latvijas robeΩåm

Dace Dravniece, VITILA projekta informåcijas speciåliste

Dace Dravniece, VITILA projekta informåcijas speciåliste

Citu valstu vides interpretåcijas måjas lapu apskats

Lai uzzinåtu, kas vides interpretåcijas jomå notiek aiz müsu valsts robeΩåm, nebüt ne obligåti jåatståjsavas darbavietas krésls. Labu ieskatu pasaules vides interpretåcijas norisés var sniegt arî virtuålaisce¬ojums. Par daΩiem iespéjamiem virzieniem – ßajå rakstå.

Valstîs, kurås vides interpretåcija ir populåra, parasti ir izveidojußås nacionålås vides interpretåcijasasociåcijas. Visås to måjas lapås ir informåcija par ßo organizåciju izveidoßanas vésturi, paßreizéjiem dar-bîbas virzieniem un prioritåtém, organizåciju biedriem un sadarbîbas partneriem ar måjas lapu adresém.Tålåk tekstå izceltas specifiskås, interesantås lietas, kas daΩådås måjas lapås atrodamas.

Apvienotås Karalistes Kultürvésturiskå man-tojuma interpretåcijas asociåcija (UK HeritageInterpretation Association)

www.heritageinterpretation.org.ukIzveidota vairåk nekå 40 daΩådas tematikas inter-

pretåcijas jomu speciålistu – ekspertu direktorija,kuriem iespéjams uzdot jautåjumus par vides inter-pretåciju. Pieejami asociåcijas Ωurnålu apskati, vis-daΩådåkås saites par vides interpretåcijas aktivitåtémun organizåcijåm Apvienotajå Karalisté un pasaulé,t.sk. saite ar måjas lapu, kurå atrodama plaßa infor-måcija par vides intrpretåcijas un izglîtîbas literatüru- http://www.acornnaturalists.com/store/.

ASV Nacionålå vides interpretåcijas asociåci-ja (National Interpretation Association)

www.interpnet.comInformåcija par piedåvåtajåm sertifikåcijas pro-

grammåm, nacionålajiem un re©ionålajiem videsinterpretåcijas seminåriem. Atrodams arî îss aprakstspar asociåcijas Ωurnålu “Legacy” (tå pilni numuripieejami Bérnu vides skolas bibliotékå). Nesaîsi-nåtå veidå pieejami pétnieciskå Ωurnåla “Journal ofInterpretation Research” raksti.

Austrålijas Interpretåcijas asociåcija (Interpretation Australia Association)www.interpretationaustralia.asn.auAktuåla informåcija par nacionålajiem semi-

nåriem, ¬oti plaßs 2001. gada vides interpretåcijastéΩu (vairåk nekå 60 raksti) apskats. Elektroniskåformå pieejami arî noderîgi materiåli par interpre-tåcijas aktivitåßu plånoßanu un îstenoßanu (inter-pretåcijas plånoßanas rokasgråmata, labåkie pie-méri vides interpretåcijai un izglîtîbai parkos, ASVun Skotijas rokasgråmatas vides interpretåcijai, kåarî literatüras saraksts par vides interpretåcijas té-måm).

Skotijas Interpretåcijas tîkls (ScottishInterpretation Network)

www.scotinterpnet.org.ukElektroniskå formå pieejami pårskati par vides

interpretåcijas attîstîbu Skotijå un ApvienotajåKaralisté, interpretåcijas plånoßanas rokasgråmata,saites ar radniecîgajåm organizåcijåm un diskusijuforums.

(Turpinåjums sekos)

Izdevéjs: VITILA projekta sekretariåts

Adrese: Latvijas Dabas muzejsK. Barona iela 4, Rîga LV 1712Tålr./fakss: +371 7 223537E-pasts: vitila@dabasmuzejs.gov.lvMåjas lapa: http://www.vitila.gov.lv

Foto: Andris Soms, Valdis PilåtsZîméjums: Andris SomsIespiests: Tipogråfija “Gandrs”

Dancee Holsteinborg LVAF

TTop jaunas gråmatas un bukleti par vides interpretåcijuop jaunas gråmatas un bukleti par vides interpretåciju

Gråmatas – tå ir paliekoßa vértîba, tåpéc,arî VITILA projektam tuvojoties noslégu-mam, tiek gatavotas un novembrî tiks izdo-tas divas jaunas gråmatas.

Pirmå no tåm – “Vides gidu rokasgrå-mata”. Tås mér˚grupa galvenokårt ir videsgidi – gan tie, kas jau izgåjußi kådu apmå-cîbas kursu, gan arî tie, kas praktiski nodar-bojas ar vides interpretåcijas aktivitåtém –meΩniecîbu speciålisti, skolotåji, muzejudarbinieki, türisma gidi u.c. Gråmatå büsapskatîtas vides interpretåcijas vispårîgåspamatnostådnes un tås attîstîba daΩådåsvalstîs, kå arî informåcija par pavisam prak-tiski pielietojamåm lietåm vides interpretå-cijas aktivitåßu plånoßanå un îstenoßanå:♦ satura un tematikas izvéle; ♦ metodes un formas;♦ ekskursiju sagatavoßana un vadîßana;♦ izståΩu, bukletu un informåcijas stendu

veidoßana;♦ sadarbîba ar masu saziñas lîdzek¬iem;

♦ sadarbîba ar vietéjo sabiedrîbu un kam-pañu organizéßana.Gråmatu sagatavo Bérnu vides skola, un

tå tapusi VITILA projekta rezultåtå, sadarbo-joties projekta ekspertiem un konsultan-tiem. Tajå atspogu¬oti gan pieméri no Lat-vijas vides gidu pieredzes, gan arî Dånijas unASV pieredze.

Otra gråmata ir tulkojums no dåñu grå-matas par to, kå paståstît par dabu ar

informåcijas stendu un bukletu palîdzîbu.Gråmatå apskatîti bütiskåkie pamatprincipi,kas jåñem vérå, lai sniegtå ziña nonåktu pieîstås auditorijas. Tås ir gan vispårîgas lietas– mér˚is, mér˚grupas, mårketings, labåkieinforméßanas veidi un metodes, kå arîsniegti jau pavisam konkréti un praktiskipielietojami padomi par to, kå:♦ veidot uzskatåmus informåcijas stendus; ♦ sagatavot daΩådus bukletus – ce¬ojumu,

tematiskos, programmu un prezentåcijasbukletus;

♦ izvértét mér˚grupu vajadzîbas u.c. Gråmata domåta gan vides gidiem, gan

arî citiem speciålistiem, kas gatavo izstådesun daΩådus rakstiskus materiålus, piemé-ram, bukletus un informåcijas stendus.

Septembrî tiks izdots arî papildinåts buk-lets par vides gidu piedåvåtajåm aktivitå-tém skoléniem un skolotåjiem, kå arî jaunsbuklets par vides gidu piedåvåjumu tü-ristiem.

KKubeseles dabas takaubeseles dabas takaIndra Çekstere, Gaujas NP kultürvides speciåliste

Taka såkas pie Krimuldas baznîcas, kas ir

viena no vecåkajåm müra baznîcåm Latvijå,

celta 1205. gadå. Blakus baznîcai kådreiz bi-

jusi vecå kapséta. Te arî piemiñas akmens

drosmîgajam draudzes skolas skolotåjam

Jurim Natanaélam Ramanam, vienam no

latvießu rokrakstu literatüras pårståvjiem,

kas aizståvéja latvießu dzimtcilvéku tiesîbas

uz cilvécisku dzîvi.

Tålåk taka ved uz Kubeseles pilskalnu, uz

kura vélåk uzcelta måcîtåjmåja, tås paßreizé-

jå éka büvéta 1775. gadå. Í˚érsojot Runtiñ-

upîti, apskatåms Turaidas lîvu valdnieka

Kaupo kapa uzkalniñß ar télnieces Gaidas

Grundbergas veidoto piemiñas zîmi, kå arî

diΩens laukakmens.

Pårejot Rîta strautu, ce¬otåjs nonåk pie

Kubeseles jeb Runtiñalas, kas veidojusies

devona smilßakmenî. Dabas taka turpinås

gar Runtiñupîtes krastu pa cilvéka maz pår-

veidotu meΩu. Te ce¬otåjs var vérot apkårtni,

norises dabå, ieklausîties dabas skañås, sa-

just dabas smarΩas.

Taka aizlîkumo lîdz savdabîgajåm Saul-

stariñu klintîm, péc tam nonåk Gaujas

krastå. Netålu no Runtiñupîtes ietekas Gaujå

atrodas Lielais akmens jeb Runtiña avotak-

mens, teikås saukts arî par Velnakmeni. Pie

akmens iztek spécîgs avots. Turpat paveras

skats uz gleznaino Gaujas upes ieloku ar

Gaujas plostnieku darba lieciniekiem – beto-

na enkurkluçiem. AtgrieΩoties pa lokveida

taku, meΩå var redzét Gaujas kapsétu, senos

baltu uzkalniñkapus, kå arî vecos Baronu ka-

pus, kur apglabåts arî Krimuldas draudzes

iecienîtais måcîtåjs Vilhelms Valters. Iznåkot

meΩmalå, paveras plaßa lauku panoråma

Krimuldas baznîcas apkårtné.

Taku izveidojußi Gaujas nacionålå parka

administråcija kopå ar Krimuldas pagastu,

Krimuldas evañ©éliski luterisko draudzi, vie-

téjiem uzñéméjiem un skolu audzékñiem.

Patîkamu atpütu senajå Kubeselé!

Dace Dravniece, VITILA projekta informåcijas speciåliste