Juris Aigars, Anda IkaunieceLatvijas Hidroekoloģijas institūts

LIAE

Klimata izmaiņu efekti uz Baltijas jūru – ārējais spiediens uz jūras ekosistēmu:◦ Gaisa temperatūras pieaugums un ar to saistītais

ūdens temperatūras pieaugums, ◦ Izmaiņas upju hidroloģiskajā režīmā un ar to

saistītās biogēno elementu slodžu izmaiņas,◦ Izmaiņas ūdens apmaiņā starp Baltijas jūru un

Ziemeļjūru un starp Baltijas jūras baseiniem – sāļuma samazināšanās, pastiprināta dziļo baseinu stagnācija.

Jansson & Dahlberg (1999)

Ambio, Vol. 28: 312-319

Ūdens ieplūdes no ZiemeļjūrasBaltijas jūrā intensitātes izmaiņas

Tā un eitrofikācijas rezultātā samazinās skābekļa koncentrācija

Un pieaug bezskābekļa baseina laukums

(PSU)

0

1

2

3

4

5

6

7

22.0 23.0 24.0

57.0

57.5

58.0

22.0 23.0 24.0

57.0

57.5

58.0

0

1

2

3

4

5

6

7

ml/l ml/l

2006.gada augusts oktobris

0

5

10

15

20

25

0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 22 24 26

NO

3ko

ncen

trāc

ija zi

emā

(mm

ol m

-3)

Gads

pašreizējs klimats

temperaturūra plus 3

upju notece mīnus 10 %

upju notece plus 10 %

ūdens apmaiņa mīnus 10 %

0.00.20.40.60.81.01.21.41.6

0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 22 24 26

PO4

konc

entr

ācija

ziem

ā (m

mol

m-3

)

Gads

pašreizējs klimats

temperaturūra plus 3

upju notece mīnus 10 %

upju notece plus 10 %

ūdens apmaiņa mīnus 10 %

0.00.51.01.52.02.53.03.54.0

0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 22 24 26

Hlo

rofil

a a

konc

entr

ācija

va

sarā

(mg

m-3

)

Gads

pašreizējs klimats

temperaturūra plus 3

upju notece mīnus 10 %

upju notece plus 10 %

ūdens apmaiņa mīnus 10 %

0

50

100

150

200

250

300

0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 22 24 26

Prim

āra

prod

ukcī

ja

(g C

m-2

gads

-1)

Gads

pašreizējs klimats

temperaturūra plus 3

upju notece mīnus 10 %

upju notece plus 10 %

ūdens apmaiņa mīnus 10 %

Pakāpeniski samazinās kramaļģu arktisko sugu īpatsvars un pieaug mēreno ūdeņu sugu aļģu daudzums

0

4

8

12

16

20

0 1 7 14 0 1 7 14 0 1 7 14

Bio

ma

sa

, m

gL

-1

Citas taks.grupas

Bacillariophyceae

DIENAS +20C +40C +60C

ZIEMA, 2008

kontrole

Biomasas pieaugums un sugu daudzveidības samazināšanās, pieaugot zilaļģu daudzumam un lomai.

0

5

10

15

20

25

30

1 5 9 12 16 1 5 9 12 16 1 5 9 12 16 1 5 9 12 16

Bio

ma

sa

, mg

L-1

Nostocophyceae

Prasinophyceae

Cryptophyceae

Chlorophyceae

Dinophyceae

Bacillariophyceae

DIENAS +16oC +200C +240C +280C

VASARA, 2008

112

98

Zooplanktona sugas Pseudocalanus acuspes biomasas samazināšanās nosaka zooplanktona kopīgās biomasas samazināšanos.

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

1976

1978

1980

1982

1984

1986

1988

1990

1992

1994

g m

-2

7

7.2

7.4

7.6

7.8

8

8.2

8.4

PS

U

zooplanktona biomasa sāļums

TemperatūraStratifikācija – ātrāk pavasarī

Barības vielu daudzumsKramaļģu daudzums

Barības vielas fitoplanktonam

Zooplanktons – ātrāka attīstība pavasarī, bet zemāka biomasa

30

19

341993

20070,39

Macoma baltica skaits un biomasa

Reņģu nārsta krājuma biomasas modelētā dinamika Rīgas līcī

0

50000

100000

150000

200000

250000

300000

0 5 10 15 20 25 30 35 40

SSB

in to

ns

Years after initialization

SSB

- 2 C

present climate

+ 2 C

+ 4 C