joga mugurai

Click here to load reader

Post on 21-Jan-2016

315 views

Category:

Documents

1 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • Jogas vingrinjumi muguras spju gadjumMugurkaula joga. Jogas vingrojumu komplekss patstvgai spju noemanai.http://www.yogadream.su/yogatherapy/statiy-po-yoga-therapii/uprajneniya-is-yogi-dlia-izbavleniy-ot-boli-v-spine.html (no krievu valodas tulkoja Mris verns)

    Materils nodergs tiem, kas cie no muguras spm. Ar vingrinjumu paldzbu, kas detalizti aprakstti un ilustrti dotaj rakst, var patstvgi atbrvoties no slimgm sajtm jostas viet, k ar nostiprint muguras un vdera muskuus, lai izvairtos no problmm nkotn. Vingrinjumus var raksturot k jogu mugurai. Raksts bs interesants ar jogas instruktoriem un jogas terapeitiem. Neuzmanbas, nezinanas vai prlieku vloties sasniegt trkus rezulttus, praktiztji savu ermeni prslogo, sagdjot sev cieanas un traumas. Prts nepievr uzmanbu signliem, ko ermenis sta cerb prtraukt nepareizs darbbas. Nekorektas jogas prakses rezultt "lido" cegali, jostasvietas, loctavas utt. Nkas atjaunoties jogas terapijas nodarbbs.

    K lai saglab ldzsvaru starp nevardarbbu un rpm par ermeni un savm vlmm? Vlans var bt pilngi atirgas skot no t, k iemcties sdt lotosa poz, saglabt veselbu un jaunbu, ldz pat atbrvoanai no sliktas karmas, gara atbrvoanas utml. Pirmm krtm, nepiecieams attstt sapratni jeb apzinanos, bez k ir oti grti virzties uz prieku, jo katr cea posm gadsies vienas vai citas problmas (mjieni), kuru raksturs ks smalkks, tau kardinlu izmaiu to uztver nebs.

    Visvienkrkie, var teikt, pirmie mjieni jogas praktiiem-iescjiem ir problmas ar ermeni nekorektas prakses rezultt. eit nepiecieams priek sevis uzreiz noskaidrot, ka, uzskot nodarbbas, tm jatvl 2 ldz 3 reizes ned. Nodarbbm jbt regulrm. Nodarbbu grupa btu jizvlas atbilstoi savam lmenim, nevis dzvesvietai. Patstvga seno jogas tekstu un msdienu jogas meistaru darbu studana pozitvi ietekms dzves lmeni un prakses raksturu. Nodarbbs nepiecieams saglabt ldzdalbu, apzinties sajtas, kas notiek dotaj brd, praktizt savkti un nenovroties. Tam sekojot, droi var apgalvot, ka jums traumu nebs. Ievada nobeigum jsaka, ka vienu vai otru asanu izpilde, piemram, padmasana, akrasana vai hanumanasana nav mris, uz ko btu jtiecas, sagaidot, ka pc ts sasnieganas js kaut ko saemsiet vai iegsiet. Jnodarbojas ar jogu, emot vr savas individuls patnbas [nejaucot metodi ar mri], un jattsta izpratne un apzinans.

    Spes mugurUzskot asanu pildanu, daudzi sastopas ar spju sajtm jostasvietas apvid. Spm var bt atirgs raksturs; dakrt pau spju jostasviet nav, tau ir spes, kas virzs pa kjas aizmugures virspusi, ldz pirkstiem. Dakrt spes lokaliztas tiei jostasviet. Spju intensitte var mainties, pai pc ilgstoas sdanas vai ar darba dienas beigs. Asas funkcionlas blokdes gadjum spes ir tik stipras, ka, ieemot stvokli, kur spju sajtas samazins, ir bail pat pakustties no bailm, ka spju sajtas atkal paralizs visu ermeni. Tas dzv rada noteiktu diskomfortu, bet ieilgusi problma var atsaukties uz iekjo orgnu funkcionanu, asinsapgdes traucjumiem, k rezultt var uzrasties dadas saslimanas. Ko dart, ja skuas moct muguras spes? K organizt jogas praksi pc traumas ieganas un atskt baudt dzvi viss ts izpausms?Lai uz iem jautjumiem atbildtu, ieskum ir dergi

    iepazties ar mugurkaula anatomisko uzbvi jo tiei mugurkaula strukturls sastvdaas un muguras muskui ir spju sajtu un diskomforta iemesls.

  • Mugurkaula funkcija Msu organism mugurkauls ir, pirmkrt, pamata karkass, uz kura "salastas" visas prjs ermea daas; mugurkauls pilda ar amortizatora funkciju tam ir dabiskie fizioloiskie izliekumi: kakl lordoze, kru apvid - kifoze, jostasviet atkal lordoze un krustos kifoze. Rezultt muskui, saites un diski ar skriemeiem veido tdu k atsperi. Piemram, ejot: kad ms prvietojam svaru no kjas uz kju, mugurkauls saspieas un atspieas sinhroni ar soiem. Rezultt iekjie orgni un galvas smadzenes veic mkstas pojoas kustbas. Nkam ir aizsardzbas funkcija: mugurkauls aizsarg muguras smadzenes, kas atrodas mugurkaula iekpus. Uz muguras smadzenm tiecas milzgs daudzums nervu galu, caur kuriem prvietojas nervu impulsi uz iekjiem orgniem. Savukrt, caur nervu galiem iekjie orgni "kontakt" ar muguras smadzenm, stot atbildes signlus. Mugurkaula uzbve Mugurkauls sastv no piecm dam kakla daa, kru daa, jostas daa, krusti un astes kauls. Mugurkaula pamatu veido skriemei (poraini kaulu veidojumi), pie kuriem piestiprinti starpskriemeu diski, jeb preczk izsakoties skriemei sav starp sastiprinti ar starpskriemeu diskiem. Izveidojas it k krtainais prgs: skriemelis, disks, skriemelis, disks utt. Diski ar skriemeiem ievietoti td k izturgu saiu ze. Priekj un aizmugurj garenisk saite skas no I-II kakla skriemea un beidzas I-II krusta skriemea lmen. Saites stabiliz skriemeli un ierobeo prmrgas kustbas. Gandrz katram skriemelim ir trs pra izaugumi un viens nepra. No skriemea loka uz ermea mugurpusi atiet nepra smailais izaugums (processus spinosus) os izaugumus var viegli iztaustt ar pirkstiem, prvietojot plaukstu pa muguras viduslniju. No skriemeiem aug un apak atiet etri loctavu izaugumi, kas savienojas ar zemk gulo un augstk eso skriemea loctavu izaugumiem, veidojot 4 loctavas. rsizaugumi atiet uz sniem.Pie izaugumiem piestiprinti dzis muskulatras muskui, kas paldz atliekt un sagriezt mugurkaulu uz sniem. Muskuiem ir svarga loma mugurkaula kustbu veikan un t stabilizcij. Ir t saukt muskuu korsete, kur bez muguras un kakla dziajiem muskuiem ietilpst ar virsjie muguras muskui un vdera preses muskui.

    Dziie muguras muskuiIr garie un sie dziie muguras muskui. No garajiem ms interess divi - muskulis, kas iztaisno mugurkaulu m.Erector Spinae varens muguras muskulis, kas stiepjas visa mugurkaula garum no krustiem ldz pakaua kaulam; un muskulis Multifidus, kas atrodas uz mugurkaula aizmugurjs virsmas. Vienpusgas saspieanas laik tas groza mugurkaulu, bet divpusjas saspieanas reizs iztaisno. o muskuu nostiprinana paldz tikt gal ar segmenta nesatibilitti un paldz stabilizt un izstiept mugurkaulu citu izplattu problmu gadjumos.

    Multifidus m. auj kontrolt mugurkaula noliekumu un t atliekanu, nodroinot skriemeu lokveida izaugumu virsmu saskaotu darbbu. Pie sajiem dziajiem muskuiem pieder muskui mm.Interspinales, kas stiprins pa priem pie blakusesoo skriemeu smailajiem izaugumiem. To funkcija ir mugurkaula iztaisnoana un vertikl

  • stvoka noturana. rsmuskui mm. Intertranceversarii ir nostiepti starp divu blakus esou skriemeu rsizaugumiem. Tie kalpo mugurkaula savrpanai, noliecoties uz sniem, mugurkaula iztaisnoanai un t noturanai vertikl stvokl.

    Vdera muskui Visdzikais no vdera muskuiem ir rsmuskulis. Tas modul muguras muskuu darbu ermea kustbu veikanai vai atbalstam. rsmuskua iedras iet apkrt viduklim k plata josta un stiprins pie jostas-kru fascijas, kuras dads krtas piestiprintas gan pie rsajiem gan smailajiem skriemeu izaugumiem. Vdera preses muskui auj mums veikt noliecienus uz prieku (taisnie muskui) un vrpties uz sniem (lkie un rsmuskui). Trenti vdera muskui neauj izbdties skriemeiem uz prieku, neauj pazust spiedienam vder, kas labvlgi ietekm starpskriemeu disku stvokli. Ievilkti muguras un vdera muskui tiecas iztaisnot mugurkaulu, ldzgi k saspieot bumbiu ms novrojam, ka t izspieas uz augu un leju tpat izstiepjas ar mugurkauls.

    Diafragmas loma Diafragma ir viens no galvenajiem elpoanas muskuiem, kas daji stiprins pie jostas-kru fascijas malm. Apakjs elpoanas laik [prmaius nostiepjot un atlaiot kru fasciju] diafragma veicina spiediena izmaias starpskriemeu diskos un muguras dzio muskuu savilkanu. Mainoties spiedienam diskos, notiek to dabiska trenana tiek saglabta elastba un spja noturt deni. Piln jogu elpoana var tikt uzskatta k iespjamo jostasvietas problmu profilakse un k reabilitcijas metode muguras spju gadjum. Ieelpas beigs [aizturot elpu] ar viegli ievilktu vderu var pankt mugurkaula jostas daas stabilizciju no divm pusm no muguras puses un no vdera puses. Palielintais spiediens vder veicins to, ka starpskriemeu diski it k centsies atspiest blakus esoos skriemeus.

    Muguras spju iemesli Tlk tiks aplkotas vairk iespjams izmaias organism, kas noved pie spju sajtu raans. Interesantkais, ka spju iemesls var bt atirgs, bet novranas metode un paas spes praktiski ir viendas. Neatkargi no spju raans iemesla, notiek viends muguras muskuu darbs tie saraujas un cenas nofikst un padart nekustgu to segmentu, kur rodas problma. Dai muguras specilisti uzskata, ka "izteikta spju sindroma galvenie vaininieki ir snu un medilie starp-rseniskie jostas muskui un smailo starpskriemeu izaugumu muskui jeb visskie mugurkaula muskui, kas piestiprinti pie blakus esoo skriemu rsajiem un smailajiem izaugumiem... o muskuu prmrga spriedze (sarauans) noved pie saslimanas. Pie tam, d stvokl muskui var atrasties neierobeoti ilgu laiku, pat gadiem". To var attiecint uz gadjumu, kad MRT (magnt.rezon.tomogr.) neuzrda nekdas novirzes no normas, bet cilvku moka neizturamas spes. eit ir ar mazliet cits izskaidrojums, kur spju iemesls slpjas rsizauguma loctav. K apgalvo Sra K, bestsellera "Rokasgrmata tiem, kam sp mugura" autore, vispopulrkais skaidrojums bija meniskoda (niecgs skrima ltis, kas atrodas rsizauguma loctavas mal) iesprdums starp divm loctavu virsmm, no k momentli rads muguras muskuu aizsargspazma. Ldzgais [un ticamkais] skaidrojums nordja uz sinovils membrnas jtgo audu iespranas starp divm loctavu virsmm. Interesanti, ka pati par sevi da iesprana nevar notikt, tam vajadzgs iemesls. Un galvenais iemesls ir muguras muskuu nesaskaotba kustbu laik jeb vienkri to netrentba. Mazkustgs dzvesveids ir muguras un vdera muskuu slikt stvoka iemesls. Bieais stress un iekjais sasprindzinjums veicina muguras dzio muskuu spazmas. Volters Kenons, kur ir autors iekjs vides pastvguma jeb homeostzes jdzienam, ar apgalvoja, ka jebkura mums draudoa situcija izraisa visa ermea mobilizciju, kas, atkarb no apstkiem, mudina ms cnties vai bgt. reakcija ir viena no vecajm programmm, kas noslptas tkstogads, un turpina darboties, tau parasti tiek apspiesta, pakau