�“BĒRZAUNES RĪTS” 2014. GADA JŪNIJS

Vasaras saulgriežu laikā vienmēr domājam par pasaules nebeidzamo ritumu: no pavasara uz vasaru, no rudens uz ziemu un tad atkal...Jāņu laikā pošam un rotājam savas sētas un pagalmus,

istabās nesam meijas un jāņuzāļu pušķus, ar ko priecēt ikvienu Jāņa bērnu.

Lai jums, cienījamie lasītāji, Līgo svētkos smilgas zied zelta skarām, papardes rieš sudraba ziedus un svētkos izdodas uzkrāt dabas doto enerģiju jauniem darbiem un idejām!

„Bērzaunes Rīts” šajos svētkos sveic visus pagasta iedzīvotājus un it īpaši mūsu pagastā dzīvojošās 17 Līgas un 71 Jāni. Jāpiebilst, ka šo skaisto vārdu nēsātāju pie mums paliek mazāk. 2011. gadā

Redaktores sleja

Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi Maksas izdevums2014. gada JŪNIJS Nr. 6 (157)

Bērzaunes pagas ta l a i k raks ts

Kalsnavā zied peonijas.....3. lpp.„Mans vecais draugs, nāc piesēdies!”....5. lpp.Laimīgu ceļu!....6. lpp.“Mana pasaka par Laimīgā Prinča pēdējo aci”…7. lpp.

Redaktores sleja

sveicām 20 Līgas un 76 Jāņus, 2008. gadā - 21 Līgu un 82 Jāņus. Latviešiem Līgas vārdam ir īpaša nozīme. Gunars Treimanis šim vārdam devis skaidrojumu:” Pirmais tips. Meklē dzīvē dinamiku, ir grēcīga, bet laimīga. Alkst ārkārtēju situāciju, kur sevi apliecināt. Var meklēt saskaņu ar vīrieti gadiem ilgi un to neatrast. Līgas fantāziju spēj aizraut vienīgi garīgi bagāta personība. Līga nemēdz pakļauties kategoriskiem pieprasījumiem. Ar pretīgumu noraugās gļēvos vīriešos. Tāpēc krietna daļa Līgu var būt arī visu mūžu nesaprastas.

Otrais tips. Apskaužams dzīvības sulīgums viņai plūst pa dzīslām. Viņa ienirst dzelmē, tad uzpeld un ap sevi veido tīksmības garu. Šī Līga ļauj vaļu kaislībām, slīpēti apved ap stūri pat neatvairāmas vīrišķības pretendentus. Jāņu nakts burvība Līgai piešķir spēju neļauties skumjām vai melanholiskām pārdomām.”

Jānis arī ir vārds ar īpašu skanējumu. Vislatviskākais vārds, un tāpēc ir vislielākā tipu dažādība.

Pirmais tips. Vīrišķīgais Jānis. Iejūtīgs kolēģis, pasakains bērnu tēvs, labs laulāts draugs. Tomēr arī šis Jānis izstrādā tādus gājienus, par kuriem grūti spriest, - kāpēc? Vīrišķība izpaužas galantumā pret dāmām. Viņš ciena un mīl savu darbu. Nepļēguro un nedauzās pa svešu ģimeņu labirintiem.

Otrais tips. Jūtīgais sapņotājs. Piemīt maigums, iekšējā kautrība, bijība pret sievieti. Arī zināma turēšanās savrup. Vai sapņotājs vienmēr ir spējīgs visus vest uz priekšu? Šis Jānis reizēm nobīstas no vilinājuma, stipras kaislības, nobaidās no sevis. Varbūt tās ir tipiskas Jāņa šaubas - vai vispār iespējama miesas un dvēseles tieksmju saskaņa?

Trešais tips. Baudītājs, pašapzinīgais un triviālais dzīves tramdītājs, dimdinātājs un arī tukšinieks. To pēdējā laikā saradies ļoti daudz un par tiem atmiņā iegulst rūgtas mieles.

Ceturtais tips. Sarežģītības un daudzplākšņainības paraugs. Šis Jānis iziet garu jo garu nobriešanas ceļu. Viņš iesāk ar diezgan naivu artiskumu, bravūru, kā arī nereti ir anarhists - runā visiem pretī, lai tikai nezaudētu individualitāti. Pa līkumotiem ceļiem (draud arī slīdēšana lejup) Jānis sasniedz īstu spēku atraisītību. Protams, ja viņa ceļā rodas tāda sieviete, kura saprot šo mētāšanos no vienas galējības otrā.

Piektais tips. Mīkstmiesis un “capļaks”, ārišķīgi teatrāls pozētājs, nelaimes čupiņa ikdienā.

Un tomēr Jāņiem ir gan intuīcija, gan izpalīdzētspēja, gan praktiskuma gars, gan fantāzija, kas ikdienu pārvērš svētkos. Visīsākās nakts burvība dzīvē bieži vien savijas ar dziļu traģismu.”

“Var iemīlēties dzīvē, var iemīlēties jaunā puķu šķirnē…man liekas, ka tas, kas dzīvei tiešām dod sāli un vērtību, ir spēja mīlēt. Mīlēt un sajūsmināties. Tas rada sajūtu, ka ir vērts dzīvot un ka tu esi dzīvs.” (Vaira Vīķe - Freiberga).

Lai jums smaržīga Jāņu nakts!Ainas Karavaičukas foto Ineta

“BĒRZAUNES RĪTS” 2014. GADA JŪNIJS2

Skolas pagalmā pienenes noziedēja,Pūkas paceļas gaisā, tās aizslīdēs.Un ar saulaino vasaras vējuProjām lidosim arī mēs.Paliec sveika! Sveika, skola!Paliec, bērnība, klases solā!Agros rītos zvans nesauks vairs mūs.Rīti tagad citādi būs.Citi rītiMūs vedīs uz tiem,Ceļš pret kalnuZem pūkainiem mākoņiem.

Bērzaunes pagasta pirmsskolas izglītības iestāde ,,Vārpiņa’’ aicina pieteikt bērnudārzā savas atvases no viena gada vecuma. Piedāvājam licencētas divas programmas:

1. Pirmsskolas 5 - 6 gadīgo apmācība, sagatavošana skolai.2. Logopēdiskā - integrētā grupa ar valodas traucējumiem.3. Mūzikas, sporta nodarbības.Ar bērniem strādā kvalificēti, gudri, iejūtīgi pedagogi un iestādes darbinieki.Pieteikt bērnus uz nākamo mācību gadu PII,,Vārpiņa’’ var pie vadītājas Agritas

Plātes vai zvanot pa tālruņa numuru 26172332.Būsiet mīļi gaidīti!

Ja Jāņos līgotājus aizraida prom, tad gaidāma kāda nelaime

(Jāzeps Osmanis)

Mīļi sveicieni un laba vēlējumi visiem skolu absolventiem Bērzaunes pagastā!

“Bērzaunes Rīts”

Vēl kādu dziesmu spējamPadziedāt kopā ar vējiem,Kopā ar lietu un sniegiem,Par neko lielu, par niekiem,Reizēm ar smaidu dziedam,Reizēm caur asarām - ziedam.

Sirsnīgi sveicieni Andrim Irbītim dzīves skaistajā jubilejā!

Bērzaunes amatierteātris “Priekā!”

Bērzaunes pagasta KU izsaka pateicību koģenerācijas stacijai un personīgi Andrim Dombrovskim un Kristapam Ķezim par saražoto siltumu, apkures sezonu uzsākot un apkures sezonu beidzot. Pateicamies par izpratni un vēlam jaukus skaistākos vasaras svētkus!

Bērzaunes pagasta KU

Veselību stipru, allaž gaitu ņipru,Brīnišķīgu omu, tūkstoš labu domu.Garlaicību nepazīt, visus darbus padarīt,Izklaidēties arī prast, visur dzīvē prieku rast!

• Kas maksā muzikantiem un dzer alu, debesīs satiksies ar eņģeļiem.• Miežus neaudzē ēzeļu barošanai.• Ja, izdzēris desmit litrus alus, nemokies ar bezmiegu un otrā rītā nesāp galva, tad

tas patiešām ir bijis labs alus.• Labu alu glāzē var ieliet aizsietām acīm: ūdens no pudeles tek, alus guldz.• Gudrajam vienmēr atradīsies laiks iedzert alu Jāņu dienā.

Jāņa alusgudrības:

Saku lielu paldies Pēterim Viļčevskim par sniegto palīdzību un atbalstu. Lai līksma atnāk Jāņu diena un skaista Pēterdiena!

Sandra

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2014. GADA JŪNIJS

Bērzaunes DJ skolas noslēguma pasākums

10. jūnija vakarā jauniešu centra viesmīlīgajās telpās notika Bērzaunes DJ skolas noslēguma pasākums. Jauniešiem projekta ietvaros bija iespēja 6 mēnešus mācīties pie jau atzīta un popularitāti iekarojuša pasniedzēja Emil Deo.

Kopā tika apmācīti 6 jaunie DJ un tostarp arī 2 meitenes, kurām bija labi saklausāms talants šajā jomā. Katrs projekta dalībnieks, mācībām noslēdzoties, saņēma diplomu un arī CD ierakstītu paša veidotu mixu.

Šis bija vēl viens interesanti pavadīts vakars Bērzaunē.

Kalsnavā zied peonijasKalsnavas arborētums ir lielākā kokaugu kolekcija Austrumlatvijā,

kur no agra pavasara līdz vēlam rudenim iespējams apskatīt apmēram 2500 dažādu koku sugu.

Jāņu naktī kailam jāizvārtās rasā, tad visu mūžu būs skaists un vesels

Kalsnavas arborētuma kopējā platība ir 143,96 ha, koku un krūmu stādījumi aizņem 99 ha. (Arboretums - koku un krūmu kolekcija latīņu valodā). Arborētuma izveide uzsākta 1975. gadā, lai veiktu zinātniskus pētījumus dendroloģijā un mežsaimniecībā, kā arī lai veidotu citzemju kokaugu stādījumus pavairojamā materiāla ieguvei. Kolekcijai ir ievērojama zinātniska, izglītojoša, saimnieciska un rekreatīva nozīme.

Vienīgi Kalsnavā ir iespējams apskatīt tādus retumus kā tulpjukoku, Virdžīnijas sniegpārslukoku, Kobus magnoliju. Top lielākā peoniju kolekcija Latvijā un zied rododendri. Atpūtu jums sniegs rododendru pastaigu taka priežu mežā. Dīķos varēs redzēt ūdensrožu krāsu dažādību, bet, pārejot tiltiņu, varēsiet vēlēties sev ko krāsainu! Un vēl - Kalsnavas arborētums ir tāds brīnumains dārzs, kurā kaut kas zied visu gadu. Jā, nebrīnieties, arī oktobrī te uzzied burvjulazda. Bet pavasarī, protams, to droši

Pasākuma apmeklētājas teksts un foto

var saukt par ziedēšanas trakumu. Tad arī cilvēki pa Kalsnavas arborētumu staigā tādi kā mazliet apreibuši no saldajām smaržām, kā nedaudz apmulsuši no Latvijai neierastām košām krāsām un neparastām kokaugu formām. Ja vēlaties baudīt ziedēšanu, redzēt augšanu, saskatīt ikdienā neieraudzīto - jābrauc uz kaimiņpagastu - Kalsnavu. Jābrauc nekavējoties, jo tieši pašreiz pilnziedā ir daudz un dažādu šķirņu peonijas: baltas kā sniegs,

rozā kā princešu sapnis, sarkanas kā dzīvības sulas, dzeltenas kā saule un vēl, un vēl. No 2006. gada uzsākts izveidot peoniju kolekciju, pašlaik apskatāmas vairāk nekā 150 ziedošas dažādības. Uz 2012. gada jūniju šī ir viena no lielākajām peoniju kolekcijām Latvijā.

To visu var baudīt arī, uzkāpjot skatu tornī.

Kalsnavas abrorētumā bija un par peonijām priecājās redaktore Ineta

Janas Mežvinskas foto

“BĒRZAUNES RĪTS” 2014. GADA JŪNIJS4

skaitā - 12 puiši un meitenes.

Prieks redzēt, ka skola aug, pilnveidojas un mainās, bet tai piederīgie joprojām te jūtas labi. Jā, skolotāji, kas radīja šos svētkus, ir tikai cilvēki, bet - ne tikai skolotāji. Lai uzburtu un noturētu šo skaisto sajūtu, mums bija jāiejūtas gan scenāristu un režisoru, skatuves mākslinieku un skatuves strādnieku, floristu un mākslinieku noformētāju, pavāru un dārznieku lomās. Ja darbu dara no sirds, tas nevar neizdoties!

Daina Briede, Bērzaunes skolas absolvente, latviešu valodas skolotāja

Ināras Rutkovskas un Mudītes Klīdzējas foto

Jāņu ugunskurs jākur kalna galā, tad Dieviņš ugunskura pelnos naudu kaisa

Bērzaunes skolas salidojums

31. maijā Bērzaunes skolā pulcējās šai skolai piederīgie, ieskandinot skolas 315. jubileju. Kopš 1999. gada skolas salidojumi notiek reizi piecos gados, un absolventi izteikuši vēlēšanos, lai šī tradīcija tiktu kopta arī turpmāk.

Skolas salidojums... Viens vienīgs vakars, kurā atmiņu un šodienas sajūtu virpulī uzplaukst noskaņu un emociju varavīksne, iezaigojoties visdažādākajos toņos. Sirsnīgs, mīļš atkalredzēšanās prieks, pietāte, cieņa pret savu skolu, bijušajiem un esošajiem skolotājiem bija jaušama vecāka gada gājuma absolventu acīs, sirdīs, ziedos. Atļaušanās un uzdrīkstēšanās prieks dzirkstīja neseno skolas beidzēju soļos. Šķiet, lielākais junioru atklājums - skolotājs nav īpašs atzars evolūcijas ķēdē, bet arī ir - cilvēks.

Šoreiz salidojumā pulcējās vairāk nekā divi simti skolas beidzēju un bijušo darbinieku. Pasākumu ieskandināja skolas audzēkņu, absolventu un viesu koncerts, kurā uzstājās gan skolas koris un vokālais ansamblis skolotājas Ināras Stepānes vadībā, gan dziedošie skolotājbērni Agris Vucāns un Alīna Briede, gan Bērzaunes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs, kurā dejo arī šīs skolas absolventi (vadītāja Judīte Ezerkalne), gan bērnu deju kolektīvs ar staltajiem Bērzaunes skolēniem (vadītāja Inga Pujate). Vakara vadītāju pienākumus uzņēmās un ar lielu atbildības sajūtu veica absolventi Ivars Šolins un Ravita Ezerkalne. Sveikt skolu bija ieradušies Madonas novada pašvaldības izglītības pārvaldes, Bērzaunes pagasta pārvaldes un Madonas starpnovadu arodorganizācijas pārstāvji. Sirsnīgus apsveikuma vārdus teica arī Normunds Broks - šīs skolas bijušais direktors.

Piecos gados kopš iepriekšējā salidojuma skolu skārušas būtiskas pārmaiņas: ierīkots gājēju celiņš uz skolu, nojaukta fiziski novecojusī internāta ēka, bet tās vietā ierīkots asfaltēts sporta spēļu laukums; skola

ir siltināta un ieguvusi jaunu jumtu; vairākas klašu telpas aprīkotas ar interaktīvo tāfeli, labiekārtots meiteņu mājturības kabinets un bibliotēkas telpas, tikko, izmantojot projektu konkursā LabieDarbi.lv iegūto finansējumu, iekārtots dabaszinību kabinets, kuru nu papildinās arī 1971. gada absolventu dāvinājums - grāmata „Dabas medicīna. Praktisks ārstniecības augu ceļvedis”.

Vienkārši, skaisti, mīļi, sirsnīgi, aizkustinoši - šādi pasākumu vērtē tā dalībnieki. Mierīgo, mājīgo, uz sirsnīgām sarunām rosinošo noskaņu radīja pati vieta: baltā skola Bērzaunes upītes krastā, bijušo audzēkņu stādīto koku un košumkrūmu ieskauta un apmīļota. „Esmu dziļi aizkustināta, joprojām dzīvoju šo emociju iespaidā,” pēc salidojuma atzina skolas absolvente un bijusī skolotāja Līga Rieba. „Skola ir augusi, mainījusies, pilnveidojusies, arī skolotāju kolektīvs - jauns, ziedošs, enerģijas pilns. Palika pārliecība, ka šeit skolai ir īstā vieta. Ne viss ir mērāms un izmērāms naudā...” Atkalredzēšanās prieks ar saviem bijušajiem kolēģiem un audzēkņiem sirdi sildīja arī skolotājām Intai Šmitei un Dzidrai Rubenei, kuras kādreizējie audzēkņi noteikti, bet šķelmīgi ritināja dejas soli jubilejas koncertā. Skolotāju aizkustināja draudzīgā, labestīgā, gaišā atmosfēra, ko radīja sakoptā skola, smaidīgā namamāte, gaišās bērnu balsis. Par visu un visiem bija padomāts, katrs te jutās gaidīts un iederīgs. „Es nākamsestdien atkal gribu skolas salidojumu!” iesaucās kāda absolvente, kuras klase bija sapulcējusies ļoti kuplā

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2014. GADA JŪNIJS

vēlējuma vārdus, skolēni un bijušie audzēkņi priecē klātesošos ar jauku koncertu, tiek godināti bijušie darbinieki un iepazīti esošie.

Pēc tam viesi pulcējas norādītajās telpās, lai kopīgi pavadītu atmiņām caurvītu vakaru un skolas pagalmā izdejotu pāri plūstošo enerģiju.

„Mans vecais draugs, nāc piesēdies...”Katram cilvēkam ir sava pirmā skola, par kuru viņš saka - manējā,

tikai viens līdz sīkumiem pazīstams ceļš, kas aizved uz pirmo skolu, par kuru viņš saka - manējais.

31. maija pēcpusdienā šis ceļš ir neparasti dzīvīgs. Dažādas paaudzes vēlas atgriezties vietā, kur loloti pārdrošākie sapņi, celtas iedomu pilis, kur visas cerības šķita piepildāmas, bet pasaule - izzināma un iekarojama.

Līgo vakarā plūktās jāņuzāles ārstē visas kaites

Stalta un lepna Bērzaunes skola sagaida bijušos absolventus un darbiniekus savā 315. gadskārtā. Ir mazliet satraucoši, taču sākotnējais mulsums ātri izgaist, tā vietā rodas sajūta: tieši tu esi gaidīts. Tam apliecinājums ir sagaidītāju sirsnīgie smaidi, svētkiem sapostās klases, sakoptā skolas apkārtne. Visapkārt skan tikšanās prieka čalas, sirdij pieskaras kāda drusciņa sentimenta, bet dvēsele dungo kādu tālu, bet zināmu dziesmu: „Mans vecais draugs, nāc piesēdies...” Un tam visam pāri - sarunas, sarunas, sarunas...

Salidojumi, nenoliedzami, ir tikšanās ar bērnību. Šķiet, tieši tāpēc liela rosība valda telpā, kur izliktas skolas gadagrāmatas. Tur kopīgi tiek atpazītas senās fotogrāfijās sejas, šifrēti rokraksti, restaurēti smieklīgi notikumi.

Klusums skolā iestājas vien svinīgā akta laikā, kad direktore savā uzrunā stāsta par skolas vēsturi un nākotnes iecerēm, ciemiņi teic laba

Karjeras izglītība Bērzaunes pamatskolā tiek veikta kā plānots pasākumu kopums, lai palīdzētu skolēniem attīstīt prasmes savu interešu, spēju un iespēju samērošanā, savu karjeras mērķu izvirzīšanā, karjeras vadīšanā; sniegtu zināšanas un izpratni par darba pasauli, tās saikni ar izglītību, par karjeras plānošanu un tālākizglītības iespējām, kā arī nākotnē nodrošinātu jauniešu efektīvu iekļaušanos darba tirgū.

Madonas novada pašvaldības Izglītības programmu projekta konkursā esam ieguvuši finansējumu, kas ļāvis realizēt Bērzaunes pamatskolas projektu „Mana nākotne - mana izvēle”. Tajā tiek iesaistīti vecāko klašu audzēkņi, palīdzot viņiem noteikt savas profesionālās karjeras virzienu un atrast vēlamo profesiju, tādējādi sekmējot izpratni par izglītības lomu savā dzīvē. Projekta ietvaros tiek organizētas mērķtiecīgas aktivitātes, kas skolēniem liek izvērtēt savu iecerēto profesiju no šādiem aspektiem:

• vai mana izvēlētā profesija pašam ir interesanta un saistoša;• vai profesija atbilst manām spējām;• kādas ir karjeras veidošanas iespējas šajā profesijā.Karjeras konsultantes Guntas Dreimanes vadībā skolēni noteica savus

dotumus, spējas un intereses, izvērtējot to atbilstību savas karjeras un profesionālās izaugsmes plāniem. Skolā viesojās arī Madonas novada Uzņēmējdarbības Atbalsta nodaļas vadītājs Romāns Hačtrjans, kas skolēniem sniedza priekšstatu par uzņēmējdarbības un darba iespējām mūsu novadā, kā arī deva ieskatu savā darbadienā.

Klasēs skolēni iesaistījās diskusijā „ Mana profesija”, novērtējot sava gribasspēka, neatlaidības un personīgā ieguldījuma nozīmīgumu dzīves mērķu sasniegšanā. Projekta ietvaros tika organizēta mācību ekskursija uz Madonas novada uzņēmumiem, iepazīstoties ar dažādiem uzņēmējdarbības virzieniem. Apmeklējām SIA ”Baltic Block”, „ Madonas maiznieku”, AS „Lazdonas piensaimnieku”, SIA

Karjeras izglītība Bērzaunes pamatskolā„IMA Signālu” un „ Smeceres krogu”. Skolēni ar interesi klausījās informāciju par šo uzņēmumu darba specifiku, par darbiniekiem nepieciešamo kvalifikāciju, izvērtēja savas iespējas iekļauties darba tirgus piedāvājumā. Ekskursijas dalībnieki pārliecinājās par izglītības nozīmi savā dzīvē, taču tikpat svarīgas ir personības īpašības, kuras ļauj sasniegt izvirzītos mērķus, neatkāpties pirmo grūtību priekšā. Vērtīgi bija tas, ka skolēni izprata saistību starp izglītību, profesiju un nodarbinātību. Kā papildinājumu šai aktivitātei skolēni veica darba tirgus izpēti, veidojot PowerPoint prezentāciju „Madonas novada profesiju kaleidoskopu”, mērķtiecīgi pilnveidojot savas IT prasmes. Praktiskajās nodarbībās skolēni rakstīja savu CV un motivācijas vēstuli. Šīs prasmes skolēniem noderēs jau pavisam drīz, lai viņi varētu iesaistīties NVA projekta ietvaros piedāvātajās darba vakancēs skolēniem vasarā. Interesantas un noderīgas bija nodarbības, kurās skolēni mācījās iestudēt telefonsarunu ar nākamo darba devēju, saruna balstīta uz lietišķās saskarsmes etiķetes principiem, kā arī uz latviešu valodas stundās iegūtajam zināšanām.

Šī mācību gada laikā 9. klases skolēni piedalījās arī citās ar karjeras izglītību saistītās aktivitātēs un ieguva pārliecību par savām iespējām iekļauties darba tirgū, papildinot savas zināšanas un prasmes profesionālās izglītības iestādēs. Janvārī jaunieši ar interesi iesaistījās Kalsnavas pamatskolā organizētajā Karjeras dienā, martā apmeklēja Iniciatīvu dienu Ērgļu skolās un vairākas saistošas „ Zellīšu skolas” nodarbības, gūstot ieskatu Barkavas Profesionālās vidusskolas izglītības piedāvājumā. Arī skolēnu atsauksmes liecina par šo aktivitāšu nozīmīgumu turpmākās profesijas izvēlē, jo mainījušies sākotnējie priekšstati par izvēlēto mācību iestādi, profesiju, kā arī radušās pārdomas par sava ieguldījuma svarīgumu veiksmīgas karjeras veidošanā.

Dace Saliņa, Bērzaunes pamatskolas skolotāja

Nevienu brīdi neradās sajūta, ka kaut kā pietrūkst vai ir par daudz. Viss bija pārdomāts, sabalansēts, vienots. Paldies skolas kolektīvam par iespēju satikties! Satikties skolā, kura tik daudzām paaudzēm ir īpaša. Īpaša ar savu neatkārtojamo auru un individualitāti, kas tik ļoti to atšķir no citām 60.-90. gadu tik vienādajām standarta skolu celtnēm. Lai jums un mums izdodas domāt dižas domas, bet prieku rast ikdienas sīkumos!

Daces Rižas teksts un foto

“BĒRZAUNES RĪTS” 2014. GADA JŪNIJS�

Šogad izlaidums B ē r z a u n e s pamatskolā ir īpašs - tas atkal notiek skolā, mūsu mīļajā baltajā skolā, kura šogad nosvinējusi 315 gadu jubileju.

Visi kopā šīs 9. klases jaunieši skolas kolektīvam atmiņā paliks ar prasmi būt vienotiem nedarbos, ar savu īpašo kārtības izjūtu, pielāgojot klases telpu savām interesēm.

Raksta turpinājums 7. lpp.

Lepojamies!

Sveiki tev, sveiki tev,Arī tev, mīļais draugs!Rudenī, rudenī Mūs skola sauks... Tā 29. maija pēcpusdienā dziedāja mūsu bērnudārza paši lielākie

- sagatavošanas grupas - audzēkņi. Savu pirmo izglītības dokumentu saņēma 16 zēni un meitenes. Kopā bijām nodzīvojuši četrus gadus, kuros bija gan prieki, gan nobira pa asarai, bet tāda nu ir tā dzīve bērnudārzā. Dažreiz diena ir tik gara, un mamma, šķiet, vispār neatnāks...Un tad vēl tās četras naksniņas, kas dažiem bija pirmā skumjā sastapšanās ar matemātiku. „Audzīt, cik vēl naksniņas jānoguļ?” tas bija

Izcilā īru rakstnieka Oskara Vailda 160. jubilejas gadā Jāņa Akuratera muzejs izsludināja literāro pasaku konkursu „Mana pasaka par...”. Pavisam konkursam tika iesūtīti 144 darbi no 45 Latvijas skolām. Bērzaunes pamatskolas 7. klases skolnieces Laines Džeriņas darbu „Mana pasaka par Laimīgā prinča pēdējo aci” žūrijas komisija - rakstnieki Juris Zvirgzdiņš un Ieva Melgalve, Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un muzeja speciāliste Elvīra Bloma - atzinuši par 3. labāko savā vecuma grupā.

Mana pasaka par Laimīgā Prinča pēdējo aci

Jau sen Laimīgā Prinča statuja nerotāja pilsētas laukumu; tagad tur stāvēja vien apdrupusi kolonna, ko katru pavasari apmeklēja sērpilnas bezdelīgas, kuras apraudāja savu māsu. Viņai par godu ik reizi cita spārnotā vēstnese knābī nesa apsūbējuša gredzena pusīti ar reti sastopama safīra aci no senās Indijas. Viņas gadu no gada laidās apkārt pasaulei, meklēdamas sapņaino jaunekli, kurš reiz jumtistabiņā rakstīja lugu, izsalcis un nosalis, un gadu no gada atgriezās tukšā. Bērni turpināja ubagot, pieaugušie - strādāt, galvu nepacēluši, par grašiem, lai pabarotu savas izsalkušos bērneļus. Tomēr kaut kur pasaulē turpināja plaukt cerība par laimi un brīvību, kaut kur vēl mita Laimīgā Prinča dvēsele.

Kādā bagātā rezidencē, ko iekļāva brīnumains dārzs ar visas pasaules augiem, dzīves noguruma un pasaules bēdu nastas mākts, gulēja sirms vīrs. Viņa lielās, sapņainās acis sedza smagi plakstiņu

viens no pirmajiem rīta jautājumiem mūsu 5 „nakts bērniem” (bērniem, kas pavadīja bērnudārzā visu nedēļu). Tādēļ arī izlaidums saistījās ar tik gaišām cerībām -visa vasara mājās!

Atvadu koncertu iecerējām kā pastaigu pasaku vai iedomu pļavā, kur draiska sienāžu deja mijās ar aicinājumu uz randiņu, joku dzejolis ar pārdomu dzeju. Un pārsteigums - Pepija Garzeķe (jaukā Gunta no tautas nama) ar saviem stiķiem bija īsti vietā! Vēl tango, ziedi , bučas un mīļi pateicības vārdi vecākiem, tad jau atvadu dziesma. Vadītājas Agritas ceļa vārdi. Un nākamajiem skolēniem skan pirmais zvaniņš, kas aicina iepazīstināt visus ar sevi un lepni paziņot: „Rudenī es mācīšos Bērzaunes pamatskolas 1. klasē!” (Arī Madonas 1. vai 2. vidusskolā un Mārcienas pamatskolā).

Vēl bērnudārza dāvātā atvadu torte, vecāku sirsnīgie pateicības vārdi un jaukas, ilgas piemiņas dāvanas - karaliska tūja un īsts bērnudārza pulkstenis grupiņai ar alfabētu, cipariem, jaukām bērnu sejiņām un vārdiem.

Izver sapni caur saules staru, Garu, garu... Un saki pats sev: „Visu varu!” (G. Micāne) No sirds novēlam veiksmi skolas gaitās, sapņu piepildījumu un

izturību! Jūsu audzītes Solvita, Inese, Toņa, Mārīte. Inese Gūtmane

No trejdeviņiem ziediem jānopin vainags, jāiebāž azotē un visu dienu jāglabā. Vakarā kārtīgi jāizdejojas. Ejot gulēt, vainags jāliek pagalvī. Tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē

Laimīgu ceļu!Pateicoties priekšmetu skolotāju ieguldītajam darbam, skolēnu

iegūtie vērtējumi eksāmenos ir labi. Katrs centās, cik vien spēja, bet eksāmeni ir kā laimes spēle, dažam paveicas vairāk, citam mazāk, taču ikdienas mācību darbā ieliktās pūles jāņem vērā, lai nesanāk vilties.

Skolas kolektīvs patiesi priecājas, ka nebeidzamās rūpes un gādība ir vainagojusies ar pozitīvu rezultātu - iegūto apliecību par pamatizglītību. Novēlam absolventiem neslēpt savas labās īpašības un būt mērķtiecīgiem, turpinot mācības citās skolās.

Absolventiem: Vitai Leitānei, Alvim Krilovam, Gintam Cepurītim, Danielam Vasiļjevam, Mārcim Baltpurviņam, Sandrim Ļiseckim un Kristīnei Gailītei gribas teikt, ka skola var dot zināšanas, bet turpmākajā dzīvē novēlam nezaudēt un turpināt bagātināt katram savu sirds izglītību.

Dace Saliņa, klases audzinātāja

vāki, kas viegli trīcēja, sirmgalvi ieveduši sapņu pasaulē. Viņš atkal bija cerību pilns jauneklis, kurš bēniņu dzīvoklī kurkstošu vēderu iepina vārdos vēstījumu cilvēkiem, nezinot, vai kāds šo ziņu maz saņems. Bads jauca galvu un iesvila nespēku kaulos, taču darbs bija jāpabeidz; režisors - viņa liktenis - jau gaidīja, lai celtu vai arī peltu padarīto. Pa logu skanēja ielas trokšņi, tie zvanīja ausīs ar pieaugošu dunoņu, uzdzenot nelabumu.

Vēl šodien sirmgalvis atcerējās, kā pēkšņi jaunekļa ausis sasniedza klusa vidžināšana. Viņš pagriezās un ieraudzīja uz palodzes tupam bezdelīgu, kas ar valgām acīm raudzījās dzejniekā. Tā sev pie kājām bija nolikusi ko mirdzošu. Vērīgāk ielūkojoties, jauneklis ieraudzīja safīru, kas izskatījās sens un dižciltīgs. Dzejnieks jautājoši pacēla acis, taču bezdelīga nemanot jau bija aizlaidusies.

Tas bija jaunā censoņa laimes brīdis. Viņš steigšus devās pie juveliera, lai ieķīlātu dārgumu, apsolot sev un meistaram, ka tiklīdz varēs, tā izpirks savu talismanu. Taču gadi gāja, panākumi neizpalika, un tā vietā, lai turētu doto solījumu, viņš summu, cik vērts bija dārgakmens, atdeva nabagiem. Tas vairoja prieku un laimi ne tikai Laimīgā Prinča un dzejnieka pilsētā, bet arī visā pasaulē.

Smagie plakstiņu vāki viegli trīcēja miegā. Sapņu kamols turpināja tīties un atgādināja sirmgalvim par kādu citu dienu, kad, iedams pa ielu, viņš ieraudzīja juveliera darbnīcu - to pašu, kurā bija ieķīlājis safīru.

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2014. GADA JŪNIJS

PŪRALĀDEMeitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja tās Jāņu nakti guļ, tad mūžam paliek vecmeitās

Jau nobriedis vīrs būdams, viņš iegāja pie senā paziņas, kurš veiksmīgo dzejnieku tūlīt arī atcerējās. Izrādījās, ka amatnieks bija turējis doto vārdu un gaidījis, kad panākumiem apvītais vārdu meistars pie viņa iegriezīsies izpirkt brīnumaino safīru. Runājot par senajām dienām un safīru, dzejnieks uzzināja, ka aptuveni tajā pašā laikā pie šī paša juveliera bija atnākusi maza meitene, sērkociņu pārdevēja. Arī viņa bija ieķīlājusi tādu pašu safīru, un, kas bija pats brīnumainākais, arī viņai dzīvē bija sācis veikties. Arī viņa ar naudu, ko ieguva, ieķīlājot safīru, bija izvēlējusies darīt kaut nedaudz vieglākas likteņa pabērnu grūtās dienas.

„Tas ir burvju spēks!” iesaucās dzejnieks, to izdzirdot. „Tad lai tā arī notiek! Lai šis talismans arī turpmāk palīdz ar savu dvēseles dāsnumu! Tu, juvelieri, esi pasaules labākais amatnieks un zeltkalis. Izkal zelta gredzenu ar abu safīru acīm, ieliec to savā skatlogā, lai tas ir kā pamudinājums veiksmīgajiem palīdzēt dzīves pabērniem!”

Juvelieris dzejniekam bija paklausījis un izkalis pašu skaistāko gredzenu ar safīra acīm. Viņš to ielika savā skatlogā goda vietā, un safīra acis veica savu talismana darbu.

Vīrs turpināja sapņot, kamēr blakus pašā gultas malā sēdēja meitene un saudzīgi turēja sirmā vīra roku.

Pa logu no ielejas plūda svaigs pavasara gaiss. Tas viegli ieskāva gultu maigā plīvurā.

Meitene nekustīgi sēdēja un nemanīja, ka pa atvērto logu ielaidās bezdelīga un apsēdās vecā vīra gultas galvgalī. Viņa klusi ievidžinājās, un sirmgalvis lēnām atvēra plakstus.

„Tu esi atgriezusies, mana pavasara vēstnese!” vīrs skumji pasmaidīja. Bezdelīga ievidžinājās un nolaidās pie sirmgalvja brīvās rokas. Sirmais vīrs vāri pasmaidīja un, noglaudis bezdelīgas spalvas, skumji nopūtās: „Man vairs nav spēka pierakstīt tavus stāstus un nest vēsti cilvēkiem. Esmu noguris no dzīves un vēlos vien gūt mūžīgu mieru.”

„Šoreiz vēsts domāta tikai tev,” klusi vidžināja bezdelīga. „Mēs ar savām māsām ilgi meklējām tavu mājvietu, lai atdotu talismanu, kas ar savu safīru gaismu devis tik daudziem cilvēkiem labu. Meklējām arī sērkociņu pārdevēju, bet viņa ir pazudusi, kā caur zemi izkritusi.”

„Kas noticis, mani mazie vēstneši, ka tik ļoti mani esat meklējuši?” dzejnieks pēdējiem spēkiem jautāja.

„Tavs draugs juvelieris sen kā aizgājis uz dvēseļu mežu. Viņa bērni neturēja godā jūsu vienošanos un sadalīja gredzenu uz pusēm. Viena no tām ir pazudusi, bet otru mēs vēl paspējām noglabāt pie sevis. Mēs zvērējām, ka nemitēsimies tevi meklēt, līdz atradīsim. Tu taču zināsi, ko darīt, jo pasaulē sāk valdīt arvien lielāks posts un nabadzība. Neviens vairs neatceras dvēseles vēstījumu, ko atspoguļoja abas senās Indijas safīra acis. Tas pazudis līdz ar gredzena pusi.”

Bezdelīga pievēra acis, vēlreiz ievidžinājās, un no viņas knābja vīra plaukstā iegūla brīnumainā talismana pusīte. Pats gredzens bija apsūbējis, bet to rotāja vientuļš, reti sastopams safīrs.

Sirmgalvja acis kļuva valgas: „Aplis noslēdzies. Kas glāba toreiz, atpestīs mani arī tagad. Paldies tev, bezdelīga!” Taču uzrunātā bija pazudusi. Tikai viegla dūmaka izslīdēja pa logu. Vīrs vēl ievilka elpu un nočukstēja: „Vien sirds sāp, ka nevaru palīdzēt pasaulei apvienot gredzena abas puses. Tas jāizdara būs tev, Amo, manu mīļo bērniņ!”

Blakus sēdošā meitene sakustējās kā pamozdamās no miega. Vīrs smaidīja, bet acis vērās tālumā. Tikai rokā gulēja apsūbējuša gredzena pusīte, lūgdama atrisināt noslēpumu.

Meitene viegli noskūpstīja sirmgalvja acis un paņēma senatnīgo lietu, kas vīram atnesa mieru, bet jaunietei, kura pašaizliedzīgi bija sargājusi sava vienīgā tuvā cilvēka pēdējos mirkļus, - alkas pēc patiesības. Tās vēdīja gaisā līdz ar pavasara saldo smaržu un mudināja doties meklējumos.

Amo nebija manījusi bezdelīgas apciemojumu, nebija dzirdējusi vecā vīra pēdējo vēlējumu, taču roka pati sniedzās pēc gredzena. Viņa aizmirsusies nopētīja īpatnējo veidojumu, kas tagad atradās meitenes plaukstā, no visām pusēm.

Pēkšņi Amo uzmanību piesaistīja uzraksts pusgredzena iekšienē, tāds blāvs, nojaušams, nevis salasāms. Meitene nodrebēja. Viņa jau agrāk savos sapņos bija redzējusi līdzīgu priekšmetu ar līdzīgu rakstu. Vēja pūsma pieglaudās pie vaiga un čukstēja ausīs: „Tu zini, kur meklēt atbildes, tu zini, ko darīt. Steidz, izpildi sava vecvectēva pēdējo vēlēšanos, kas vēl mājo manā dvašā.”

„Bet es to nedzirdēju,” kā atvainodamās tumšmate čukstēja.„Tu zini, tu nojaut, seko savai sirdsbalsij!” vējš nerimās zumēt.Un meitene tiešām zināja, kur meklēt atbildes. Viņa ātri apģērbās,

paķēra pusgredzenu no naktsgaldiņa, kur to bija nolikusi, un, kājām strauji dipinot pa kāpnēm, izsteidzās dārzā, kur celiņš veda ielu dūkoņā.

Pēc straujā skrējiena Amo apstājās pie smagām sarkankoka durvīm. Bez apdomāšanās viņa bija steigusies uz Centrālo bibliotēku. Šeit gadu tūkstošiem ilgi Bibliotekāri bija krājuši jebkuras zināšanas un domas, kas kaut uz mirkli sakustējās gaisā.

Kad Amo ienāca pa durvīm, viņai pretī steidzās Bibliotekārs. Viņš steigšus veda meiteni pie arhīva dokumentiem, purpinādams par ilgo kavēšanos un zaudēto laiku. Bija jūtams, ka Bibliotekārs jau zināja par meitenes ierašanos un bija to ļoti gaidījis.

Amo vai visu dienu pavadīja arhīvā starp putekļu apsēstām grāmatām un dokumentiem, kas nedaudz oda pēc vecuma un pelējuma. Sausais gaiss spieda viņas galvu, bet meitene neatlaidās, līdz atrada meklēto.

Stāsts, kuru mēs jau zinām no sirmā vīra sapņiem, atradās kādā grāmatā ar apdzeltējušām lapām un putekļu nosētu, laika zoba apgrauztu vāku. Amo to izlasīja vienā elpas vilcienā. Bez dvašas viņa izpētīja arī rakstu, kas bija padzisis, tomēr vēl salasāms: „Laimīgs tas, kas meklē, jo meklētājs atrod…” Tālāk vīdēja ķirmja izgrauzts caurums.

Viss sagriezās virpulī, un viņa nokļuva tur, kur cauri skrēja tikai sērpilnas bezdelīgas. Tās rādīja Amo ceļu caur ērkšķiem un uguns lietu, caur tuksnešu svelmi un Arktikas aukstumu. Meitene nesūdzējās, jo nebija viena šajā ceļā. Bezdelīgas palīdzēja, cik tik spēja. Tās viņu vēdināja un sildīja, meklēja nesāpīgākās takas, un putnu izlūki brīdināja par dēmonu tuvošanos. Bija gan arī kaujas, kurās Amo gandrīz zaudēja dzīvību, bet vienmēr palīdzēja kāda vēja nesta doma. Tomēr vislielāko atbalstu deva gredzena puse. Meitene pamanīja, ka ir takas, kas liek safīra acij sākt mirdzēt, un drīz vien viņa iemanījās sekot un uzticēties šai gaismai.

Pat vējš klusē par to, cik ilgi Amo maldījās pa pasaules nostūriem, kādas briesmas un pārbaudījumus viņa un bezdelīgas izturēja. Pat tam sajucis patiesais stundu un dienu ritums. Vien zināms, ka beidzot tika sasniegtas ceļa beigas un sākums. Tur migla atkāpās un parādījās tumsa. Saņēmusi pēdējos spēkus, Amo spēra citu pēc cita nedrošus soļus, lai turpinātu ceļu. Sen jau bija aizmirsies gājiena iemesls. Tikai alkas un nepiepildītais vēlējums kā pātaga dzina uz priekšu.

Te bezdelīgu spārnu vēdas noklusa un migla un tumsa bija pagaisušas. To vietā nāca zelta pielieta telpa ar akmens statuju cilvēka izskatā, rokas tam bija pavērstas uz priekšu, it kā lūdzot, it kā gaidot kādu. Uz labās rokas rādītājpirksta bija tāds pats pusgredzens kā Amo plaukstā.

Abi iegailējās tik spoži, ka nācās aizvērt acis. Meitene neviļus pastiepa roku ar pusgredzenu un uzvilka to statujai pirkstā.

Gaiss eksplodēja siltumā, un statujas vietā uzradās apzeltīts zēns, kura acīs gailēja safīri un uz kura zobena bija liels rubīns. Taču gredzena vairs nebija.

Zelta zēns pastiepa roku pret Amo un žūžojošā balsī ierunājās: „Laimīgs tas, kas meklē, jo meklētājs atrod mīlestību un nesavtību.” Meitene satvēra jaunekļa pasniegto roku, un tūkstošiem zelta putekļu pacēlās gaisā, lai kā pavasara lietus nolītu pār visu pasauli ar izteikto vēstījumu un diedzētu devības un labestības asnus veiksmīgo sirdīs.

Laine Džeriņa

...raksta turpinājums no 6. lpp.

“BĒRZAUNES RĪTS” 2014. GADA JŪNIJS�

21. jūnijā plkst. 20.00 Bērzaunes estrādē „Aizvējš” ielīgošanas koncertuzvedums „Latviskus Jāņus sagaidot”

Uzstājas Bērzaunes pagasta amatiermākslas kolektīviNo plkst. 15.00 estrādē “Aizvējš” norisināsies Līgo svētku

aktivitātes (sportiskas, radošas un prakstiskas) gan lieliem, gan maziem.

Ieeja - brīva

Plkst. 22.00 zaļumballe. Spēlē grupa „Kā senāk”Ieeja - EUR 1,50

Pasākuma laikā dažādas Līgo svētku aktivitātes un lustesDarbosies bufete

29. jūnijā plkst. 10.00 Bērzaunes pamatskolas laukumā sacensības futbolā

Dalības maksa no komandas - EUR 5,00Komandu pieteikšana: sauleskalnatn@inbox.lv

vai zvanot pa tel. 27015118

19. jūlijā Bērzaunes pagastā tiek organizēts laikmetīgās kultūras pasākums „Baltā nakts”

Šogad plānots, ka „Baltā nakts” uzausīs no Iedzēniem, tad iedegsies Sauleskalnā un turpināsies Bērzaunē. Šā gada pasākuma moto ir „Laikamašīna”, tādēļ arī pasākuma atklāšanā tiks organizēta „Seno spēkratu parāde” ar senu un ne tik senu, bet oriģinālu braucamrīku parādi un ar tiem saistītām aktivitātēm.Uz šo pasākumu tiek aicināti visi senās tehnikas entuziasti, atbalstītāji un līdzjutēji. Seno spēkratu parādē var piedalīties auto, moto, velo, kā arī vāģi, karietes u.c. braucamrīki. Pasākumā var piedalīties gan „izvilkti” no šķūnīšiem, pažobelēm un vecvecāku mājām senie un, iespējams, ne tik senie, bet oriģinālie braucamrīki, gan smalki atjaunoti un restaurēti. Gal-venais - ir pozitīva iniciatīva un vēlme priecēt citus ar spēkrata neatkārtojamību. Lai varētu notikt Bērzaunes “Baltās nakts” aktivitāte “Seno spēkratu parāde”, lūdzam potenciālos parādes dalībniekus līdz 1. jūlijam paziņot par vēlēšanos piedalīties pasākumā. Tel. - 371 27015118 (Gunta).

Šī diena lai tev skaistāka par citām,Šī diena tikai viena gadā aust,Lai spēka pietiek katram dienas rītam,Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst!

Tas visskumjākais brīdis, kad mīļa sirdsUz mūžu mūžiem pārtrūkst un stājas,Tad zvaigznes pie debesīm asarās mirkstUn tukšas kā klajums kļūst mājas.

85 gadu jubilejā ĀrijaiKāpostiņai80 gadu jubilejā AusmaiMednei70 gadu jubilejā AnnaiAkotei65 gadu jubilejā BoženaiGaduļevičai60 gadu jubilejā AndrimIrbītim55 gadu jubilejā ImantamBogdanovam50 gadu jubilejā AldimBaronam AndrimSekstem45 gadu jubilejā VitautamAkmentiņam SolvitaiBekasovai GvidoBekasovam LilitaiLapkovskai40 gadu jubilejā AivaramBerģim30 gadu jubilejā GitaiLavrenovai

Mīļi sveicieni jūnija jubilāriem!

APSVEIKUMI

PASĀKUMU AFIŠA

PAtEIcīBASēRU VēStS

AntoņInA VASIĻJeVA 17.05.2014.

81 gada vecumā.

25 gadu jubilejā IlvaramGarbovskim LindaiRancānei ZaneiSilmanovičai20 gadu jubilejā InetaiAleksejevai MārtiņamDravam JānimGarkalnam ArtimJasulovičam DaumantamLiepiņam KristapamMežvinskim EgijaiPliunai SandaiSirsniņai SimonaiViducei18 gadu jubilejā DairimAmentiņam KristīnaiGolubovai10 gadu jubilejā DainimRudenim ElīnaiSirmajai5 gadu jubilejā TifānijaiKrēsliņai NikamRudzītim

Mirusi:

Izsakām līdzjūtību piederīgajiem.

Kad dara Jāņu alu, svešus cilvēkus nevar klāt laist, citādi alus nerūgs

StĀRĶA ZIŅASNez no kurienes uzradies tas - Klēpī ievēlies kamolīts mazs. Saulē sārti vaidziņi tvīkst, Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!

Uldis Skubiņš dzimis 28.03.2014. Vecāki: Mairis

Skubiņš un Benita Lange-Skubiņa.

Dominiks Lācis dzimis 03.06.2014. Vecāki: Vjačeslavs

Lācis un Rūta Saulīte.

Apsveicam vecākus!

Kapusvētku norises laiki Bērzaunes pagastā:

Grostonas kapos 26. jūlijā plkst. 13.00;Bērzaunes kapos 2. augustā plkst. 14.00

Ir katram ziedam sava rasas pērle,Kas visās vararavīksnes krāsās mirdz.Kā gribētos to satvert saules starāUn dāvināt to tev no sirds! Paldies Annai Sīpolai par man sniegto atbalstu un palīdzību! Skaistus Līgo svētkus!

Maija