Piemērošanās klimata Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropāpārmaiņām Eiropā

Doc. Jānis Zaļoksnis Doc. Jānis Zaļoksnis

Rēzekne, 2016. gada 20. aprīlisRēzekne, 2016. gada 20. aprīlis

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2015. - 2016. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma grantu shēmas

projekta „Klimata izglītība visiem”

1. Vai cilvēks spēj ietekmēt dabu? 2. Zemes klimats un to veidojošie faktori 3. Klimata mainība un klimata pārmaiņas 4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs 5. Globālā sasilšana un tās sekas 6. Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem 7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību 8. Klimats un enerģētika 9. Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme10. Klimata pārmaiņas un ekonomika11. Klimata politika 12. Ilgtspējīgas attīstības pamati 13. Adaptācija (piemērošanās) klimata pārmaiņām14. Klimata pārmaiņas, dzīvesveids un patēriņš,oglekļa dioksīda zemu emisiju sabiedrība 15. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana 16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā

Klimats un ilgtspējīga attīstībaRedaktori:

Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis

Klimata pārmaiņas - 3 KPKlimats un ilgtspējīga attīstība - 2 KP

Lekciju kursi

E-tālmācības kursi

2013. gada 1. jūnijā 119 Latvijas pašvaldībās ievēlēti 1618 deputāti807 Latvijas skolās mācās 200 207 skolēni, kurus apmāca 28 221 skolotāji

Siltumnīcefekts

4

Parīzes līgums ir vienošanās ANO ietvaros par Vispārējās klimata pārmaiņu konvencijas īstenošanu. Līgums reglamentē siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmes mazināšanu, pielāgošanos un finansējumu no 2020. gada. Parīzes līguma īstenošanas izvērtēšana notiks ik pēc 5 gadiem, sākot ar 2023. gadu. Parīzes līgums tiks atvērts parakstīšanai 2016. gada aprīlī visām 197 ANO dalībvalstīm. Parīzes līgums stāsies spēkā tikai tad, ja 55 valstis, kas rada vismaz 55 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām ratificēs, akceptēs, apstiprinās vai pievienoties līgumam. Dalībvalstis ir aicinātas “pēc iespējas ātrāk” samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai globālā gada temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 2 oC, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Dalībvalstis brīvprātīgi nodrošināt 100 miljardus ASV dolāru ik gadu kā atbalstu jaunattīstības valstīm. 2016. gada martā ASV prezidenta Obamas administrācija jau iemaksāja 0,5 miljardu dotāciju “Zaļajā klimata fondā” kā pirmo riecienu no 3 miljardu dolāru apņemšanās Parīzes klimata sarunās.

Par zes l gumsī īPar zes l gumsī ī12.12.2015. 12.12.2015.

Videi draudzīgs hibrīdauto

Biogāzes patēriņš 1,5 l/100 km

Elektriskais motors – Saules enerģija un neliels ģenerators,

ko ar pedāļiem darbina braucēji

Max ātrums140 km/h

CO2 emisijas 45 g/km

MOVEO – ultraviegls elektro skūters; patērē ~1/3 enerģijas , salīdzinot ar standarta skūteri

JaunievedumiJaunievedumitransportstransports

8 fotoelektriskie kārniņi - ledusskapja elektronodrošinājums

300-500 fotoelektriskie kārniņi - elektrība un siltums visai ģimenes mājai

ĒkasĒkas

Ekoloģiskais lietussargsEkoloģiskais lietussargsizgudrots Japānāizgudrots Japānā

vienkārša lietus ūdens attīrīšanas iekārta, kas izmanto keramisko filtru ar

koloidālo sudrabu

un

Apgaismotie celiņi (AK) un Apgaismotie celiņi (AK) un enerģiju ražojošās šosejas (FR)enerģiju ražojošās šosejas (FR)

1 km garš ceļu posms, kas pārklāts ar WATTWAY Saules paneļiem spēj nodrošināt 5 000 iedzīvotāju pilsētiņas ielu apgaismojumu.Francija plāno piecu gadu laikā noklāt ar Saules paneļiem vismaz 1000 km.

Cauri Stokholmas Centrālajai dzelzceļa stacijai katru dienu iziet vairāk nekā 250 000 cilvēku,

radot lielu siltuma daudzumu

Tā vietā, lai ķermeņa siltums izkliedētos stacijas gaisā, šī enerģija tiek izmantota,

lai sildītu tuvējo biroju ēku, kas pieder valsts īpašumu uzņēmumam

Tāds risinājums samazina apkures izmaksas pat par 25 %, salīdzinot ar

dabas gāzes izmantošanu

Cilvēku ķermeņa siltuma izmantošana Cilvēku ķermeņa siltuma izmantošana

Hurdale ir Norvēģijas pirmais eko-ciemats un jau

ir uzbūvētas 200 mājas;

tas tiek veidots kā «Ilgtspējīga ieleja».

Hurdale - pašvaldības komūna , Hurdale - pašvaldības komūna , Akershusas reģionā Norvēģijas austrumosAkershusas reģionā Norvēģijas austrumos

Vietējā pašvaldība ir izvirzījusi mērķi līdz 2025. gadam padarīt ciematu par CO2 neitrālu

Hurdalē ir izveidojušies labi kontakti starp iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem un pārdevējiem – visiem iedzīvotājiem jāiesaistās

eko-ciemata mērķu īstenošanā un ir nepārtraukti jāstrādā drošas, laimīgas un ilgtspējīgas sabiedrības dzīves veicināšanai

Samso – Dānijas atjaunojamās enerģijas sala

Sala ir tikai 114 km2 liela un tur mājvietu rod 3800 cilvēki, kas

dzīvo kā paraugs dāņu sabiedrības pašpietiekamībai

Lauksaimnieki, kuru īpašumā bija potenciālās vēja turbīnu uzstādīšanas vietas (zeme) – uzstādīja vienpadsmit 1 MW vēja turbīnas, 77 m augstas,

kas tika uzstādītas trijās grupās uz salas

Tika subsidēta Saules paneļu uzstādīšanu Samso salā un jau 2005. gadā tika saražots vairāk enerģijas, nekā bija nepieciešams, lai apmierinātu

salas vajadzības, tāpēc enerģijas pārpalikumu sāka eksportēt uz Dānijas cietzemi

Saragosas “Ūdens taupīšanas programma” Saragosas “Ūdens taupīšanas programma” Spānijā Spānijā

Saragosas pilsēta atrodas pussausajā klimata joslā Spānijas ZA – tās saņemtais vidējais nokrišņu daudzums ir tikai 314 mm gadā un tāpēc

lielāko daļu ūdens apgādei ņem no Spānijas lielākās upes Ebro

Lai samazinātu ūdens patēriņu tika

izmantotas trīs atšķirīgas pieejas:

1) tika veicināta «ūdens taupīšanas kultūra», kas kļuva par daļu no pilsētas un iedzīvotāju identitātes,

2) izmantojot ekonomiskos līdzekļus, ūdens patērētāji kļuva jutīgāki pret ūdens trūkumu, vides piesārņojumu un ūdens pārmērīgu lietošanu,

3) tika atjaunota un uzlabota ūdensapgādes infrastruktūra, izmantojot dažādas modernās tehnoloģijas un atbilstošus materiālus.

Freiburga – Vācijas “Saules enerģijas galvaspilsēta”

Freiburga ir unikāla, jo veiksmīgi izmanto vietējos faktorus – pašvaldības politiku, pilsoņu apņemšanos un iesaistīšanos, apkārtējo dabu un klimatu, kā arī zināšanas un

inovācijasSaules paneļi atrodas daudzās vietās gan uz privātām, gan sabiedriskām

ēkām un var izmantot vairāk nekā 1800 stundu saulainā laika gadā, jo Freiburga ir viena no saulainākajām pilsētām Vācijā

Velosipēdu braucienu skaits ir trīskāršojies, sabiedriskā

transporta izmantošana ir dubultojies, bet automašīnu

izmantošanas īpatsvars ir samazinājusies no 38 % līdz 32 %.

Pilsēta tagad ir 500 km velosipēdistu joslu un iekārtotas

9 000 velosipēdu stāvvietas.

Pielāgošanās paaugstinātam plūdu Pielāgošanās paaugstinātam plūdu riskam pie Temzasriskam pie Temzas

15 % no Londonas atrodas upes palienēs un aptuveni 1,25

miljoni cilvēku tiek pakļauti riskam. Nākotnē tiks izmantotas aizvien modernākas aizsardzības

metodes.

1. variants. Uzlabot esošo aizsargsistēmu.2. variants. Mazināt plūdmaiņas plūdu risku: identificēt četras vietas labajā krastā, kuras varētu izmantot, lai uztvertu

un uzglabātu paisuma–bēguma ūdeņus un līdz ar to varētu samazināt vētras bangu līmeni. 3. variants. Būvēt jaunu barjeru. barjera būtu jāveido tā, lai tā izturētu augstākās plūdmaiņu bangas, kas tiek prognozētas valdības pašreizējās klimata

pārmaiņu vadlīnijās. 4. variants. Būvēt barjeru ar aizvariem.

Dānijas «zaļā» sala BornholmaDānijas «zaļā» sala Bornholma

Bornholma ir uzsākusi projektu «Bright Green Island», un tā mērķis ir līdz 2025. gadam izveidot ilgtspējīgu, oglekļa-neitrālu sabiedrību, kas būtu

pašpietiekama ar atjaunojamo enerģiju

Pašlaik enerģiju Bornholmā nodrošina vējš (64 %), Saule (1 %) un biomasa (10 %), kas kopā veido 85 %.

Atlikušo daļu nodrošina akmeņogles (18 %) un naftas produkti (7 %).

Bornholma ir ES Ekotīkla projekta dalībniece un visi iedzīvotāji ir saņēmuši viedos elektrības skaitītājus, kas

uzrāda esošo elektroenerģijas cenu ik pēc piecām minūtēm. Tas ļauj gala lietotājam tieši piedalīties

elektroenerģijas tirgū, pielāgojot patēriņa pieaugumu vai samazinājumu atkarībā no cenas. Tādā veidā

elektroenerģijas patēriņa un ražošanas maksimumi var tikt samazināti, padarot sistēmu elastīgāku pret svārstībām.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām Nīderlandes Pielāgošanās klimata pārmaiņām Nīderlandes lauksaimniecības nozarē lauksaimniecības nozarē

CO2 koncentrācijas palielināšanās var novest pie 15-20% ražas pieauguma kopumā Nīderlandē

Augstāks CO2 līmenis arī pastiprinās ūdens izmantošanas efektivitāti, taču paaugstinātas iztvaikošanas dēļ augstākas

temperatūras neitralizēs šo efektu

Kaitēkļu un slimību riska iespējas nākotnē būs lielāks un Nīderlandē ir īpaši neaizsargāta sakarā ar augsto dzīvnieku

blīvumu un lielo mijiedarbību ar ārzemēm

Jūras līmeņa celšanās radīs virszemes ūdeņu pārsāļošanās pieauguma risku, kas var kaitēt sāls jutīgām kultūrām

lauksaimniecībā

Sakarā ar temperatūras izmaiņām, augu veģetācijas periods palielinās, tāpēc lauksaimniekiem jāpielāgo tam augu sekas shēmas, sēšanas vai stādīšanas, kā arī ražas novākšanas laiks.

Lai risinātu ūdens pārsāļošanās, mitruma, sausuma, kaitēkļu, slimību, salnu, augu augšanas sezonas Izmaiņas jautājumus, nepieciešams veikt kultūraugu šķirņu un genotipu atbilstošu atlasi.

Lai samazinātu sauso vasaras periodu ietekmi, jāizmato augsnes mitruma saglabāšanas labākā pieredze, piemēram, saudzējošā augsnes apstrāde.

Jāregulē summāro apūdeņošanu visā gada garumā, lai samazinātu sauso vasaru ietekmi un optimizētu ūdens izmantošanu.

Piekrastes plānošana Horvātijā

«Piekrastes plānu» mērķis ir panākt ilgtspējību attīstību septiņās plašās jomās: iedzīvotāji, teritorija,

piekraste, jūra, ūdens, daba un tautsaimniecība

Plāni paredz izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas politikas veidotājiem, kā arī paplašināt iedzīvotāju

līdzdalību un izglītības līmeņa paaugstināšanu, īpaši par vietējās piekrastes kopienu pārvaldību

Sadarbībā ar Pasaules Vides fondu, ANO Vides programmu un Horvātijas piekrastes zonas apsaimniekošanas

programmu ir izstrādāti vietējie «Piekrastes plāni», lai

mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi piekrastes teritorijās

„KLIMATA BĒGĻI”

ANO aprēķini parāda, ka 2009. gadā dabas katastrofu un neražas dēļ pārvietojušies apmēram 36 miljoni cilvēku. Zinātnieki prognozē, ka to skaits varētu pieaugt līdz

200 miljoniem 2050. gadā – tas nozīmē, ka 34 gadu laikā, viens no katriem 45 cilvēkiem pasaulē būs spiests pārvietoties klimata pārmaiņu dēļ.

Norvēģijas Klimata līgums Norvēģijas Klimata līgums

Norvēģijas Klimata līgums tika saskaņots vienojoties sešām partijām un nodrošina jaunas

politikas pamatnostādņu pieņemšanu

neatkarīgi no iespējamām izmaiņām valdībā

Norvēģija būs klimata neitrāla 2050. gadā

Norvēģija būs oglekļa neitrāla pirms 2030. gada, ja arī citām valstīm būs līdzīga apņemšanās

Norvēģija līdz 2020. gadam samazinās SEG emisijas 30 % apmērā salīdzinot ar 1990. gadu

Norvēģijas klimata mērķi tiks palielināti līdz pat 40 % SEG emisiju samazinājumam 2020. gadā, salīdzinot ar 1990.

gada līmeni, ja galvenās piesārņojumu emitējošās valstis uzņemsies līdzīgas emisiju samazināšanas saistības

Emisiju samazinājums tiks veikts Norvēģijā apmēram 1/3 līdz 1/2 apjomā, bet pārējais – iegādājoties oglekļa kvotas

starptautiskā tirdzniecībā

RĪGARĪGA

KURZEMEKURZEME

VIDZEMEVIDZEME

ZEMGALEZEMGALE

LATGALELATGALE

VIDES AIZSARDZĪBAS LIKUMSVIDES AIZSARDZĪBAS LIKUMSSaeima, 2006. gada 2. novembrisSaeima, 2006. gada 2. novembris

VIII nodaļa. Vides zinātne, vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai

…

42. pants.…

(2) Augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā iekļauj vides aizsardzības kursu.

(3) Visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās iekļauj kursu par ilgtspējīgu attīstību.

……

PARĪZES VIENOŠANĀSPARĪZES VIENOŠANĀS12.12.2015.

12. pants

Puses sadarbojas , veicot pasākumus , lai vajadzības gadījumā uzlabotu klimata pārmaiņu izglītību, apmācību, sabiedrības izpratni , sabiedrības līdzdalību un sabiedrības piekļuvi

informācijai , atzīstot šo soļu nozīmību saskaņā ar šo vienošanos .

Pat īkamu 21. gadsimt u !