Puika mežā

Aiz lūga jau saziliejs vokors. Cauri gardīnem speid zyla gaisma. Es verūs,

kai lampys gaismā dzaltonī gardīľu smolkī teimekleiši sasalej ar uorīnis zylumu.

Ka samīdz acs, vyss saīt vīnā – nikuo konkreta i nikuo īpaša. Valna gardīnis.

Apsarībs vyss.

Školā pa zīmys breivlaiku aizdeve pīraksteit Zīmyssvātku stuostu. Jau

stuľdi siežu ustobā. Pa svātkim ak jau nabyus laika, piec tam braucam ar saimi iz

Pūleju. Bess ruovs tū školu i vysu!

Pameklieju gūglē, bet ni besa naatrodu. Vyss symtom reižu dzierdāts i

apsarībs da vamta. Jis, jei, ļūbisteiba. Pamasts i atrosts bierneľš. Natycama

izagluobšona. Nu cik var.

Da kaida tī mīlesteiba. Kas tuos mīlesteibys ir redziejs?

Mama? Da jei laikam nūsystu munu tāvu, ka varātu. Tik tys laikam zyna i

jau nasaruod godim. Pat naatguodoju, kai izaver. Dūmuoju vīnu vokoru i navarieju

izdūmuot. Daguns. Moti. A nikuo taida, kū atguoduot. Tik juo rūkys atguodoju.

Kai turēja vāzu, kod syta suni. Tys kauce kai troks, cikom izaruove. Tāvs nūsvīde

vāzu, aizguoja.

Paps? Jam vajadzēja jaunys sīvītis, pajēme škiertini ar bārnu. Ni tī

mīlesteibys, ni dzeivis. Vyss pasauļs turīs iz naudys. Jezus bierneľu seľ puordeve

iz tierga i par tū naudu nu Kitaja atvede konteineri ar plastmasa Jezulenim i

Marijom. Nūpierc sovai sirdsapziľai īluopu, lai put. Izsvīst žāl, paturēt nav vārts.

Nu lejis murd teļvīzers. Nazkaida kina ak jau. Serials. Murgi.

Paps ak jau otkon guļ, a pasamūss, tikkū izsliegšu tū valna kasti. Pasavērs

iz mane, nikuo nasaceis. Vērsīs grīstūs. Piec laika pasasnīgs piec puļta i otkon

īslēgs.

Es nūīšu lejā, jis gulēs iz divana. Kod pasamūss, izastaipēs i purslēgs

kanālu. Puļti par riezis navarēs atrast, gruobuosīs apliek. Puļts byus iz golda, kur

es byušu nūlics. Jis īslēgs kinu, tod nazkaidys reklamys, vērsīs zinis. Nūmirs,

nūsysts, revoļuceja, zemistrice, guľsgrāks. Teļvīzerī nav nikuo loba, a jis verās.

Tikai tai var sajust, cik labi pi myusu – vysi dzeivi, zeme natreis, sāta nadag.

Slēdzelēs kanalu i meklēs nazyn kuo. A kū besu jis tī cer atrast četrūs

vokorā. Da besej tei juo klusiešona. Jis nikod nasoka nikuo. Par līceibu nikuo

nasaceja, par saplāstū kurtku nikuo. Da es nūspruogt varātu, jis klusātu. Lobuos

attīceibys. Myusim ir tik lobys attīceibys, ka es pat nazynu, kuo jam nu mane

vajag. Ak jau nikuo. Es asu dadieklis. Sīvīte ar bārnu ir kai sīvīte ar kači. Kačs

nūspruogs, bārns juoizaudzej – piec laika aizīs pats. Tikai labi izaturēt, lai ļaudīs

nivīns narunoj, ka padieļa na tai tur. Ni īsiss, ni nūgluosteis.

Da i besam vajag. Tik tuo lobuma, ka Zīmyssvātkūs nūpierka aifonu. Es

redzieju kasteiti juo goldā. Jis sūlēja jau vosorā, ka labi vuiceišūs. Es nasavuicieju

labi. Maľ nav nivīnys normalys atzeimis eistajūs prīkšmatūs. Tik desmitnīks

latvīšu volūdā. Tys nimoz nabeja vīgli. Īneistu komatus! Bet nazkai saguoja labi

pīraksteit semestra dorbu.

Niu piec kuozu mama koč smaida. Jei smaida i smaida. Īt iz nazkaidim

sīvīšu kursim. Taisa ēst suši, skaita nazkaidys fenšuja gruomotys. Niu mes

dzeivojam pareizi.

Da kū mes pareizi dzeivojam – mes dzeivojam ideali. Mamai nikuo

natryukst, maľ nikuo natryukst. Nav juodūmoj, voi sātā byus nauda. Maľ ir vyss.

Tik nazkuo nav. I es pats nazynu, kuo nav. Tik rībās vyss. Tai rībās, ka gribīs

īspert sīnai. Tik nadreikst – maľ īdeve juo dāla ustobu. Svaigs remonts. Es pats

varieju izalaseit sīnys kruosu. Pavliks jau treis godi Amerikā. Juo biļdi paps

nūjēme, montys izsvīde. Biļdi dalyka sovā ustobā. Napīsagiuľ seikumim, jis

saceja. Cylvākam vajag tikai svareigū, puorejais īt i aizīt: nauda, monta, krāmi.

Koč maľ to ruodīs, ka jam tikai atīt. Jis izsvīž vacū gultu i nūpierk jaunu.

Taidā gultā sovu myužu naasu guliejs. Tik ka mīgs naīt. Trynūs i jemūs. Ni to

korsts, ni to vyss besej.

Da i deļkuo lai es žāluotūs. Maľ vyss ir. Vysys drēbis jaunys. Nivīna pleča,

nivīna cauruma.

Cylvākam juodzeivoj labi. Cylvākam juopīrūn pi loba. Lobs davalk lobu.

Paps tai soka i naļaun ni luopēt, ni knapynuotīs. Ka kas napateik –

lobdareibai.

Laikam tikai ubogi izteik ar tū, kas jim ir. Puorejī poši izalosa sovu.

Mama atīs tik ap ostonim vokorā. Jai šudiľ bazneicys vokors. Ak jau škiroj

Zīmyssvātku syudus. Tuos ir lupotys, kū pa svātkim ļauds sazīduojuši nabogim, a

kū piec tam dalēs pa pogosta dzāruoju saimem. Ka beju mozs, es itai ari tyku pi

krekleľa ar betmenu. Ruodīs, tymā dīnā es beju laimeiguokais bārns iz pasauļa.

Beja zīma, a es vysus starpbreižus pa školu skrieju vīnā maikā. Nosuoju, cikom

palyka moza. I padusē beja caurums, tik nivīnam jau nasaceju.

Mama atīs i siļdeis vakardīnys buļbys i vystu. Mugurā boltuo jaka ar

pūkainū apakli. Gaiši zyli džinsi. Jei niu izaver tik jauna i smolka. Cyts cylvāks.

Es verūs i prīcojūs, a nazkuo žāļ. Jei smaida, jei smejās. Paļdis Dīvam, jei naraud.

Bet nazkas vaira nav tai kai seľuok. I nazkuo ir žāļ. Tik ka es pats zynuotu, kuo

eistyn. Nikuo tok nav.

Maľ juosagaida jei, koč tikpat labi paēst varātu vīns pats. Maľ pateik

stuovēt kuknis durovuos i vērtīs iz mamys. Kai jei cap. Kai nūsalīc.

Tod es aizagiunu aiz durovu augšys molys i pīsavalku. Vysi kauli i muskuli

izastīp, nu kaifa varātu aizaklīgt. A mama tod rauga sagiut mani ap vydu. I smejās.

Da besej vyss. Šudiľ Kristīne pasyutēje mane dierstu. Nu, tai jei nasaceja.

Kristīne ir nu lobūs meitiľu gola. Ak jau vēļ nav puorguliejuse ni ar vīnu. Es jau

ari eisti nā, tik bučuojomēs ūtrā ustobā ar vīnu nu ostoituos klasis.

Nikuo taida. Es pat laikam nagrybātu ar kuru kotru. Smīsīs.

Kristīne vyspuor nikuo nasaceja, a iz balu īs ar Krišu. Guoju da juos,

izdzierdu. Runuoja ar Agnesi. Agnesei to jau seľ ir draugs, Kristīne nūsorka. Jei ir

tik šmuka, kod sorkst.

Da kas tymā Krišā taids. Da šam jī pat narunuoja tolkom. Kriša botom ir

atpleisuse zūle. Jis leimej ar leimi, dašyvs ar dīgu, a šīpās vaļā. Juo tāvs rikteigi

nūsadziers, i muote taida kai pa gaisu, niule otkon slimneicā. Reizi godā jei guļ ar

nervim. Jim nikod nikuo nav bejs.

Es tūmār sasajiemu. Paps soka, ka par sovu pošam juopastuov da gola. Kas

nariskej, nadzer šampanīti. Kur vīnu reizi pasyuta, ej nu ūtrys pusis.

Cikom školuotuojis nabeja klasē, bejom izguojuši iz trepu vērtīs, kai

traktors teirej pogolmā snīgu. Cyti aizguoja, es nūgivu Kristīni vīnu pošu i

paprasieju byut par puorineicu iz balu – divatā īeja iz pusis lātuoka.

Tei aizacierta. Lai es naīsadūmojs, ka par naudu vars vysu. I lai eims vīns

pats - voi ta jam saľtimi juoskaita.

Ar kū Krišs ir lobuoks. Kas es taids asu.

Voi es asu tikai muna papa nauda. Voi maľ patīšom byus tikai taida

meitine, kas gribēs naudys. Voi puorejuos dūmoj, ka es taisūs juos nūpierkt? Da

besam maľ juos vajadzeigys. Nūpierkšu vysu iz pasauļa, atskrīs pošys.

Šudiľ ir klasis vokors. Piec tam školā diskoteka. Škola jau cauri.

Nu reita pajiemu līceibu i atguoju iz sātu. Miks ar puorejim sauce leidza.

Naguoju. Tī ak jau dzers veinu, tod viļks lūzis, kuram otkon kaida pakasts

juopadora. Pyrms goda mes saderējem, ka Zigča pīlyugs doncuot Laini. Jei ir nu

ūtra pogosta gola. Rikteiga dzeraune.

Da jai mož i nabyutu ni vainis, kab na tei bryunuo kopka i stulbuos biksis.

Pupi bišku ir radzami, ka jaka pasaškir. Sporta stuľdēs jei stulbi skrīn, vyss

krotuos, pakale grūzuos. Bet cytaiž jei ir preteiga. Myužeigi taukaini moti. Sukoj

pi spīgeļa i lypynoj ar lepeišonu škipsnys. Moti jai pluoni, īt pa gaisu kai puks,

laikam speciali ar nazkū zīž. Rikteiga monika.

Beiguos mes ar Miku sasaplēsem. Nūsauce mani par meikstū. Ka maľ

Laine juobučoj. Da pa valnim.

Mes že itūgod beigsim školu, voi veļ kod saīs tusēt kūpā. Reši kurs nu

puišu paliks īt vydsškolā. Maľ daīs. Da i labi, mozuok kū dūmuot.

Miks vylka mani leidza. Paruodeja sumku, tī vydā div butylkys ar

sorkonom golvom, vaira naredzieju. Da Kriša! Jam sāta pa svātkim tukša.

Jim tikai tusēt. A kas nu tuos valna tuseišonys, ka taipat ni par kū narunoj.

Tik nirdz.

Kod bejom mozuoki, guojom iz vacajom fermom. Tī varēja dauzētīs pa

grīstim – kurs izkuop iz satrupiejušūs dieļu, tys mirs. Zemē to gon ni reizis

nanūkrytom. Pasaveice. Tī lejā pīdauzeiti stykli nu lūgu, vaci māsli i metala

aizgoldys.

Ka mama atīs, vaicuos, parkū naasu školys balā. Tik atbiļdis jei nimoz

nagribēs dzierdēt. Jei īslēgs radeju. Dzīduos leidza. Jai tok vyspuor ir pi kuojis.

Iz vacuoku sapuļci jei aizmiersa aizīt. Školuotuoja maľ puormete, ka es

aizmierss pasaceit. Palyku vaineigs. Naba jau papam īt iz munom sapuļcem, a

mama aizmiersa. Natguoja i Kriša tāvs ar muoti – aizadzēre.

Voi muni vacuoki ari nav aizadzāruši. Aizaruovuši ar sovom dzeivem. I es

asu tikai jūs dzeivis dale. Bārns, jūs nuokūtne. Vacumdīnuos pi gultys daness

iudiľa gluozi i dzeivuos tuoļuok jūs izdūmuotuos dzievis ar fenšujim, jogom i

dzeivis vuiceibom.

Papam to točna es naasu vajadzeigs. Es asu augumā par seiku, es naasu juo

lobais dāls. Sportā kuļūs pa pakali. Informatikā maľ ir švakys atzeimis, es ni valna

najādzu nu ekonomikys. Jis soka, ka ar pluonuo golda ūrbšonu nikur tuoli navar

tikt.

Školā maľ beja lūma Zīmyssvātku ludzeľā. Jī sēdēja pyrmajā ryndā i vērēs.

Es cīši ceľšūs, es ni reizis nasajauču teksta, i maľ saguoja cīši smīkleigai. Vyss

zals smējēs, i maľ patyka. Es beju kai na es. Es že lyku smītīs vasalam zalam

cylvāku! Es runuoju, jī vysi klausējēs. Vyspuor nivīns nikur cytur nasavēre.

Vokorā paps vaicuoja, voi maľ pateik spēlēt školys teatrī. Es saceju, ka nui.

Koč kod es grybātu fiļmētīs kaidā humora raidiejumā. Taidā kai LNT. Maľ pateik.

Paps pacēle bolsu. Pasauļam par bīdāklu – kas tys par omotu! Jieleibys

taiseit i pasauli smīdynuot. Omota vajag, eista dorba. Vajag sovys firmys. Na par

darbinīku i kolpu, a pošam taiseit. Naudu peļnej tī, kas dūd dorbu. Puorejī

struodoj.

Projektu nedeļā myusim berja juotaisa vuiceibu firma. Mes taisējem putynu

būreišus i tierguojom. Nivīns nagribēja jūs pierkt.

Gols golā mes apguojom pus piļsātys, nivīnam navajadzēja. Paps nūpierka

vysus.

Jis našmuki smējēs par myusim. Plyku būri tierguot. Kur asūte reklama,

myusu poziceja, stuosts, kū mes puordūdam? Ļaudim tok navajag tuo dieļa gola,

jim vajag stuosta par dieļu golu. Lai jī sasajustu nūpierkuši nazyn kū Lelu i

Svareigu.

Būreišus jis lyka sanest molkys škiuneitī. Pavasarī maľ pošam jī byus

juosalīk tāva mežā kūkūs. Lai putyni vairojās i vysaidi tuorpi namaitoj kūksni.

Paps nūlaseja lekceju par kaitieklim. Ka ar tū vajadziejs suokt: īguļdejums tovā

nuokūtnē, dūmoj atbiļdeigai. Pasaryupej par putynu, putyns pasaryupēs par tovu

mežu. Būreiši nuokūtnei.

Saness vysu škiunī, aizaciertu i aizskrieju nu sātys. Atsajiedžu aiz školys

garažu, kur tei betona sīna. Osorys tecēja, i es rauduoju kai duraks. Es nagribieju īt

iz sātu, a maľ nabeja, kur palikt.

Es varieju skrīt sazyn kur. Nikur mane navajadzēja.

Palyka solts i es vylkūs iz sātu. Mamys vēļ nabeja nu bazneicys, paps vērēs

teļvīzeri, kliepī sakruovs lelu papeiru veikši. Dokumenti, leigumi, darejumi.

Gruomotveds juokontrolej. Juomoksoj nūdūkli. Kis vērēs tī nazkū, nazkam

zvaneja pa mobilū, bļuove i lomuojuos.

Pa teļvīzeri guoja nazkaids tolkšovs, a skani jis beja nūgrīzs, kab

namaiseitu dorbam.

Es varieju izputēt, jis pat namaneitu.

Nūkuopu lejā. Teļvīzerī mūdis zinis. Paps guļ. Bīzuos gardīnis aizvylktys.

Pi divana iz greidys pusdzarta ols butele. Vīnu jau var. Čībys nūkrytušys kur

kuruo. Puļts iz greidys. Kačine sūpluok iz divana. Verās, mīdz acs, murroj. Nūlāc i

īt maľ leidza iz kukni. Paps pat napaskust.

Kai mirs. Navareigs, aizmidzs.

Plyks plešs, rasns vādars. Jis te ir, a juo te nav.

Kaids jis beja bierneibā. Kū es par jū zynu.

Kuknē pele aizskrīn, a Brisjka izlutynuota. Saspicej auss, daskrīn pi

škierbys, sēd i gaida.

Pasaver, pasaver, tod prosa bareibys.

Ak tu, vacuo veize! Mama izzynuos, izliks slozdu, nūgius, atdūs Brisei.

Pelei itamā sātā nav vītys. Ite vyspuor nikam nav vītys, kas napeļnej naudu, a jū

putynoj.

Pat skaps dūd lobumu, golds dūd lobumu. Tik pučis kai paraziti iz lūgu,

kačine guļ iz divana. Da i es. Nikaida lobuma.

Muna mama ir ījuovuse cītuo peirāga meikli. Jam juonūsastuov div nedelis,

tod tikai saīt lobs. Stuov ladaskapī apakšys plauktā i smird piec skuobuma.

Tū receptu jei īdeve Nargita. Jei beja atbraukuse leidza veiram nu

Norvegejis i aizažuove leidza pat iz medeibom.

Juos ar muoti raudzēja sasaprast pa anglyskam. Maľ beja kauns. Muote

nikuo najādz nu svešvolūdu. Cikom paps guoja paliegā.

Jī bakstēja mani, lai es runoju, a maľ beja bess. Kū es tim uorzemnīkim

byutu saciejs, ka pat latvyski nabeja, par kū runuot.

Vyss beidzēs ar skaļu izasmīšonu. Nargita sūleja atbraukt vēļ kod nakod, a

mama sūlējēs vuiceitīs volūdu.

Jei niu eistyn īt kursūs. I runoj ar taaaaaaidu akcentu, ka bais i klauseitīs.

Koridorā iz greidys nūkrits šaļs. Nu i lai. Lai kreit.

Paps pasamūds kosa pakausi, staipuos iz divana. Jis gryb puorslēgt kanālu,

puļti navar atrast. Gruobstuos sev zam suonu, beiguos atrūn iz greidys. Jis

puorslādz kanālu. Tī ir reklāma, kina, zinis, kina. Jis žuovojās.

Nav piļneigi nikuo jauna. Es itū asu redziejs symtom reižu.

Apsaciertu i izskrieju uorā. Nikas nasamainēs.

Solts, jau aizpareit svātki. Adventa vaiľuks pi durovu. Mama žurnalā

nūsavāruse. Cytam nivīnam myusu gorodā tai nav, myusim ari agruok nabeja.

Celeni aizvylkti ar snīgu. Nūslauka. Pareit atbrauks lelī bruoli iz sātu.

Mama nazynuos, kai jim īsabuozt ūkstā. Paps siss iz placa. Pavliks otkon gribēs

mani pajimt padusē, Oška kitinuos i siss. Jim taida ļūbisteiba.

A kas byutu, ka es aizītu. Ka mane nabyutu.

Voi jī taipat sādātu i āstu tuos sovys buļbys ar zivi i cepeti.

Šūvokor jī dūmuotu, ka asu balā. Reit dūmuotu, ka asu pi draugu.

Reitvokor jī suoktu meklēt. Varbyut pareit jī jau byutu na sevī. Tod ītu iz policeju.

Nav kam atdūt duovonys. Napadareits dorbs.

Piec cik lela laika jī izdūmuotu, ka mane vaira nav. Kod jī beigtu gaideit.

Ka jī vyspuor pamaneitu.

Myusu īlā nivīnys dzeivis dvēselis. Tik postneicys zaļais goļfiks nūlykts pi

Stasīnis. Ak jau atvaduse postu i aizadzāruse kopejis. Puorskoluos vysus kaulus.

Kas ar kū i deļkuo.

Vēļ nimoz nav tik vieli. Vysi veikali vaļā. Siebrineica stīp kuli ar

mandarinim. Vaicoj, kai īt. Unuki sabrauks nu Reigys. Vysa vajag. Prīceigus

svātkus.

Nazkaidi dzāruoji nazkur bļaun. Nu školys skaľ diskoteka. Pa besim vysu!

Ciertūs iz azara pusi. Jau aizadagušys zvaigznis, lauskis sporda pakšus.

Gurkst snīgs. Bazneicā speid guľs. Paveru durovys. Vydā bazneicys smoka –

vīraks, cylvāku drēbis i myura peliejums. Taišni īt Mišs. Bazneickungs skaita

lyugšonu, vysi nūsamatuši ceļūs. Nūsamatu tīpat prīkšeľā pi iudiľa trauka, kur

nivīns naredz.

Bazneickungs runoj nazkur tī prīškā aiz durovu, dzieržu kai nu burkys:

- Dīva Jārs, kas nas pasauļa grākus, apsažāloj par mums. Dīva Jārs, kas nas

pasauļa grākus, apsažāloj par mums. Dīva Jārs, kas nas pasauļa grākus, duovoj

mums mīru.

Es sytu kryutīs i dūmoju, cik vīnkuoršai – kaids atnas tev mīru. I kur

vyspuor rast mīru, ka sirdī juo nav. Iz Dīva pasaļaut, atdūt jam vysu – es zynu, kū

saceitu ticeibys muoceibys školuotuoja. Es zynu vēļ skaudzi solkonu tekstu. Tok

kaids tam sakars ar mani i Dīvu.

Ļauds kai pasamūduši piec eisys pauzis cyts caur cytu suoc skaiteit:

- Kungs, es naasu cīneigs, ka Tu nuoktu pi mane, bet soki tikai vuordu, i

muna dvēsele klius vasala.

Tys izskaľ kai pesteišona. Kai atvīgluota cereiba.

Tikai vīnu vuordu.

Es pīsaceļu leidza ar vysim i izeju nu bazneicys. Mama ak jau ari ir tī vydā.

Juos piec Miša vēļ saiľuos duovonys nabogim. Dzers čaju.

Ka jei īraudzeis mani, vaicuos, kas nūtics. Dūmuot, nazkam juonūteik, kab

es juos maklātu. Tok nikas jau nav nūtics. Nikuo tok nav.

Mama pasavērs iz mane i vaicuos, par kū guojs. Lai eims sātā. Jei dreiži

byušūte. A atīs tik iz nakts.

Jai ir sovi dorbi i sova dzeive. Paps nasamaisa, tik reizem podstutej

šyušonys darbneicu, ka juoīgulda kaida leluoka nauda, kab vieļuok peļľa ītu

atpakaļ.

Voi maľ ari ir sova dzeive. I kur jei ir.

Bazneicys duorzs vyss bolts, snīgs vysapleik kai puorsokā. Taida ir tei

dzeive. Ite nazkai vyss vīnkuoršuok. Duorzā nav nikuo līka – vaci kūki, beľčeits i

kūka krysts ar Pesteituoju.

Pa īlu nabrauc nivīnys mašynys. Vēļ nav nikaidu svātku. Reit to gon. Iz

bazneicu, iz sātu.

Ceļš pasagrīž uorā nu piļsātys, snīga līknis i klajumi. Beidzās sātu aile caur

ceļa molu. Klusums kai piec pasauļa radiešonys. Bolta nakurīne vysapleik, tik

zvaigznis mirdz augšā i sātu guľtenis tuolīnē kur kuruo. Mežs sajem kai klusa i

nūbeleita ustoba. Egle aiz eglis kai izmārcātys ūluos i īlyktys myltūs. Lelom

lēkšem snīgs iz zoru.

Taida sajiuta, ka sirds pylna da molu, i es jū nasu kai taidu lelu trauku.

Pasaškībs, izalīs iz zemis. Vuoreigai, vuoreigai.

I navar nikuo, tik ceļš zam kuoju i snīgs vīgleľom gurkst. Sūļs aiz sūļa.

Pat Kristīnei es asu pi kuojis. Jei beja puorī ar mani, kod audzynuošonys

stuľdē spēlējem spēlis. Klasis audzynuotuoja sajauce kartenis ar myusu vuordim i

lyka izviļkt ituos nedelis draugu. Kristīne izvylka mani i nūsapyute. Jei īneist mani

vaira par vysu pasaulī. Jei byutu gotova damoksuot, kab mane nabejs.

Maľ truopējēs Rogucīma Iveta. Miks beja izviļcs Juoni i īmauce jam pa

muguru tai, ka nūskanēja kai buca. Nimoz nazynuoju, ka cylvāks tai skaľ. Pretim

dabuoja ar gruomotu pa golvu.

Cikom školuotuoja staiguoja pa klasi ar skalineiti i vysi vylka lūzis, es

sasamainieju ar Krišu. Jis par pīci lati maľ atdeve Kristīnis karteni. Jam tok

vysleidza. Iveta napateik nivīnam, jai smird padusis, a vīnu vokoru jis beja gotovs

pat tū. Krišs nav cīši bogots, jam nasatur nauda. Jis myuždīn aizajem nu cytu i tod

ir laimeigs atdūt. Tūs pīcu latu nabeja jau tymā pošā vokorā. Varbyut kaidi saľtimi

voi lats. Jis myuždīn ir bodā i aizajem naudu deļ bulku.

Kod školuotuojai paruodeju karteľu ar meitinis vuordu, vysi suoce smītīs, a

Kristīne sasabūze kai nikod. Jei izguoja uorā i pazuda lobu šaļti. Tod īguoja vydā i

nu sumkys izvylka i atnese sovu duovonu.

Mes kotrys bejom taisejuši sovam nazynomajam Zīmyssvātku nedelis

draugam duovonu. Es izduovynoju ap rūku līkamu kēdeiti – patīseibā jau taidu var

nosuot i puiki, mama tai saceja, kod Reigā izlasējem duovonys deļ rodu, myusu

struodinīku i sābru.

Kristīne beja nūpierkuse gruomotu par suľu dresiešonu. Jai pošai ir vacs

suľs, kam vaira nav zūbu. Jei bādoj, ka Džipa dreiž miers, i bučoj jū iz siermuo i

kaulainuo purna. Kuce asūt tikai mienesi jaunuoka par jū. Kristīne tai stuosteja,

kod myusim školā beja hobeju dīna i pa klasem runuojom par sovom valisprīcom.

Es zynu, ka tei gruomota jai beja cīši svareiga. Jei gribēja ūtram dūt tū

lobuokū, kas jai beja. Tikai maľ jei tū paceľu īgryude rūkā ar gryuzšononu. Tik

nūšľuoce – kū es jādzs nu suľu. Maľ taipat nav ni suľa, ni drauga.

Tymā momentā nazkas manī sapleisa. Vysi vērēs i klusēja. Parkū jei tai.

Kristīne tik šľuoce – lobuok byutu duovynuojuse kaidu sveci voi muola

skrūzi. I sovu suľa kēdi es vars īsuoleit.

Es speciali sataisejs, kab dabuotu juos karteľu! Kristīne tik pasaceja i īsvīde

kēdeiti sumkā.

Gruomotu es jau puorskaitieju. Kod byušu lels, maľ byus suľs. Vylks taipat

kai Kristīnei.

Es jam īvuiceišu īt pi kuojis, sēdēt i atnest kūku. Mes īsim vysur staiguot,

maľ byus draugs. Jis saprass vysu, kū es soku.

Tikai paps naļaun turēt suni – tys pross par daudz laika. A maľ nav laika.

Maľ juosavuica, juosavuica i juosavuica. Jis otkon pīsauce tū nalaimeigū

informatiku.

Gols golā, piec treju četru godu es braukšu studēt iz uorzemem – kaidi tī

suni! Jim ar mamu klopotys navajags. Mama muove ar golvu. Jei vysod pīkreit

vysam, kū tik paps soka. Reizem ruodīs, ka jei vyspuor nasaklausa, kū jis runoj.

Suľs na kačs, kas dzeivoj sovu dzeivi. Suľam vajag saiminīka.

Paps gryb, kab maľ byutu vyslobuokuos atzeimis. Partū maľ nav laika

nikam cytam. Klasē vysi soka, ka es zubrejūs tik deļtuo, ka beistūs nu juo syksnys.

Jim tuo nasaprast – jis vyspuor nikod maľ nav īsits. Nikod. Jis pat lomuojīs nav.

Tik pasoka koč kū tai, ka īgrīž da kaula.

Cik lobuok byutu kai Krišam, kam tāvs sadūd ar syksnu, pīsadziers aizmīg

kur naviľ, a piečuok jī obeji struodoj klāvā. Placs pi placa.

Šudiľ izdaleja līceibys. Cytaiž maľ atzeimis ir lobys, apmāram taidys pošys

kai puors meitinem. Nav nivīna četrinīka. Tikai septeni informatikā i sportā.

Puiši smējēs nazkū, a ar mani vairs eisti narunuoja. Piec stuľžu vysi reizē

aizguoja. Ak jau iz azaru sliduot. Es zynu, ka jī taisējēs piečuok īt pi Kriša iz sātu.

Jam sātā nav nivīna – tāvs aizblūdiejs nazkur, a muote otkon ir slimneicā. Taišni iz

vysu svātku. Jī ak jau vērēs iz Mika datora porľukus da poša vokora, ak jau dzēre

veinu, a tod aizguoja iz diskoteku kolēt buobys.

A es vaira iz Zīmys balu naaicynuoju nivīnys pošys meitinis. Ka jau

Kristīne tai. Maľ beja kauns. Da i kam maľ vajag. Iztiks.

Kristīne iz līceibu dūšonu beja apmaukuse zylū sarafanu, juos tymsi blondī

moti smogi laidēs par placim. Maľ jei pateik, tī nikuo navar dareit. Es nagrybātu

nivīnys cytys, tikai juos es navaru dabuot, partū ka asu taids narikteigs. Munam

papam ir nauda, a vysam mīstam juostrudoj pi juo.

Ka es pagaistu. Voi nikas nasamaineitu?

Jī rauduotu ak jau. Klasē byutu kluss. Varbyut kai atzeimātu, lyktu stuovēt

klusu puors minotu – kai tod, ka pavasar nūsleika Oľcjuks. Piec tam suoktūs

matematika voi latvīšu volūda.

Vēļ puors dīnu parunuotu, tod aizmierstu. Varbyut kod nabejs klasis

saliduojumā atguoduotu, ka klasē bejom divdesmit treis, a beidze tik divdesmit

divi. Vīns pagaisa. I kai jū tī sauce? Jī parunuotu, īdzartu i aizbrauktu.

Bais īsadūmuot, kai tys byus. Lelajā dzeivē.

Muni bruoli piec puors godu atsagrīztu nu Reigys i nu Amerikys. Jī

puorjimtu papa firmu. Jī ir leli i gudri. Jī dora, kai vajag, i vuica mani. Edgaram ir

bryute, tik jis nasoka papam. Mama nazkū zyna, jī runuoja. Tik nikuo daudz, a

vysleidza vairuok – ka jis atbrauc nu Zvīdrejis, jī runoj stuľdem ilgi.

Jūceigi. Tei tok nav jūs mama. I paps nav muns tāvs. Tik deļkuo mama

runoj ar jim, a paps ar mani nikod. Tik skaita lekcejis, kai pareizi dzeivuot.

Apsavemt nu tūs juo lekceju. Ka jis tik pareizi dzeivuotu, deļkuo sīva aizguoja da

cyta. I jam ir rasnys vādars i spolvains vādars. Kai taids var patikt.

Edgars brauc bīžuok, kod teik vaļā nu sovu dzelu Reigā. Jī ar draugim

pyrms Svātku sataiseja nazkaidu firmu, kas vad nu Lītovys vysaidys precis i fasej

kai latvīšu montu. Paps jū lomuoja – iz malu naceļ ni sātu, ni saimi, ni biznesu. A

tys tik smejās – Baltejis garša, bruoli lītaunīki, vīns asnis i vīna sakne. Jis izsmej

ari Pavliku, ka jis latvyski jau runojs kai ľaudeidams i appreceiškys amerikanku ar

zyrga geimi. Edgaram pošam tikai niule pasaruodeja ūsys. Jis vuicuos biznesa

školā.

Ari maľ ir juoveic škola. Juodaboj diploms. Maľ juosaraun iz uorzemem.

Piedejuos puors vosorys es braucu iz vosorys nūmetnem, kur vyss nūteik angļū

volūdā – kotru reizi cytā vaļstī. Nav švaki, tikai tī vysu laiku juosmaida.

Ka kaids ir biedeigs, školuotuoji vad pi psihologa. Kas ar tevi. Kas ar tevi.

Smaidi. Smaidi. Runoj. Runoj.

Par piedejom peļu ūleľom ir juorunoj – lai nabyutu personeibys problemu.

Tī es naasu ni boguots, ni sazyn kaids. Cytim jau seľ ir sovi datori. Jī pat

naīsadūmoj, ka datora var nabyut – poša jaunuokuo modeļa. Da i es nasoku.

Aizmiersu sātā i vyss. Kuru interesej, ka struodoju pi firmys vacuo stacionaruo

datora, kam bremzej videokarte.

Es dzeivuoju vīnā nameľā ar čehu puiku, kas caurom naktim zam deča

spēlēja spēleitis, a nu rieta nikod navarēja pīsaceļt. I maluoja, ka navar aizmigt.

Paps ir īsatīps pi sova i maľ jau aizrunuojs vītu školā pi Oslo. Mozā

piļsieteľā, kurys mers ir juo kolegys bruoļs. Mes bejom tī. Mes īguojom klasē, kur

maľ byutu juosavuica piec puors godu. Kod maľ byus pamatškolys diploms i

byušu jau apsaūstiejs vydsškolā. Apmainis programma. Mani aizvess, nazkur

atvess kaidu cytu.

Jī gryb, kab es runuotu norvegiski, na anglyski. A maľ rībās norvegi. Jī

vysi ir rasni, izbūztom acim i ryži. Vysi papa kolegys ir rasni i ryži i piertī daudz

dzer. I veļ jī gruobstuos ap mani, žľaudz i spīž – malacs es ass. Munam tāvam ass

lobs dāls. Vemt!

Jim laikam ir lobys attīceibys, piec medeibu jī nusazvierej palikt myužeigi

draugi i dzeiroj pa pierti. Paps izmoksoj vysu i tod čortojās, cik daudzi tī lūpi

otkon izdzāruši.

Voi maľ ir sova dzeive, kū nabyutu izdūmuojs paps. Voi ir koč kas taids,

kuo jis nabyutu nūpiercs. Da piedejai veilei es asu juo pierktuos drēbēs, es ādu juo

pierktu iedīni. Dzeivoju juo sātā.

Kas ir muna dzeive. Kas byus muna dzeive, kod maľ byus juosuoc dzeivuot

pošam.

A deļkuo mes te vyspuor dzeivojam. Deļkuo mes asam dzymuši. Parkū mes

nūmiersim i kū mes dareisim tod, kod byusim myruši.

Voi dabasūs vysim pītiks vītys. Voi tī jau seľ nav par daudzi cylvāku,

deļtam eļne tai reklamej sevi – vysi kuordynuojumi, grākā krisšonys, izvierteibys.

Bazneickungs tai runuoja iz Miša. Par satana dorbim.

A nu kurīnis rūnās dvēselis vysim tim sešim miļjardim cylvāku. I tom

tyukstūšom, kas kotru dīnu pīdzymst.

Voi ir kaida vīta, nu kurīnis īt dvēselis. I cik jūs tī vēļ ir. Varbyut, kod byus

beigušuos vysys dvēselis, izabeigs i pasauļs.

Nav ar kū apsarunuot. Pi spovids navar – paskaiteis par jūceigu i veļ

apruos. Papam nav laika. Mama sasasirdēs, ka otkon fantazeju.

Papam vyss ir pi kuojis. Jis peļnej naudu. Jis sytās nu uodys uorā – moz i

moz. Nūgurs jis pi teļvīzera aizmīg. Jam jau ir plyks plešs. Jis dzeivoj tikai

dorbam. Jam nav draugu. Tikai kolegys.

Jis brauc iz Norvegeju, i norvegi brauc pi juo. Jī īt medeibuos, nanušaun ni

valna. Ni plyka zača. Parkū jī dzanās iz mežu, koč zyna, ka našaus nikam. Ka jī

nagryb šaut. Parkū jī nanūīt tepat da azara voi naīt iz mežu taipat – pasastaiguot.

Bez blisis i dzeršonys.

Parkū mes ar mamu i papu tik seľ naasam sasatykuši i parunuojuši taipat

viľ – par nikū. Nūguojuši iz mežu. Nazkod tok paps beja sadzeivis pakolpuojumu

direktors, a mama šivieja. Nazkod tok Edgars i Pavels ari beja bārni.

Par kū mes nikod naejam sliepuotu. Nabraucam nikur ekskursejā. Kod es

vēļ beju mozs i mama tikkū saguoja ar jaunū papu, jis pajēme mani kikuradzē i

nese lobu gobolu. Bejom aizguojuši iz azara viľu krostu, Edgars vēļ vuicējēs tepat

školā, Pavelam beja gari moti.

Ceļš apmets leikumu i nūveds otkon pi azara. Ite es vēļ nikod naasu bejs.

Tymsā i snīgā vyss izaver cytaiž. Bais nav, tik soltums knīb byudūs i dagunā, uoda

solta.

Pi azara ir gaišuoks. Azars pats izalaids mežu vydā ar vysim leičim kai lels

leidzona snīga kluojīľs. Izkuopu puorbaudeit, voi lads tur. Čeikst nazkur, a

naleikst. Nīdris šveikst klusumā. Seiks viejeľš čabinej.

Naz, voi var puorīt? Es eju, i aiz mane napalīk ni pāda, tymsā navar redzēt

nikuo – bolts i bolts.

Es naīlyuzu. Puorguoju puori i tikai tod nūsabeidu.

Maľ palyka bais nu seve poša.

Norvegi syuta mašynys papa firmai par drupeit lātuoku cenu, jī jem pretim

juo produkceju i līlej kai cīši lobu. Jī ir storā, ka var īpierkt mebelis nu Latvejis

kūka par tik zamom pošizmoksom – ar Latvejis lātū dorbaspāku i jūs pošu

mašynom. Papa firmys logo ir kaidu puors lelūs skandinavu veikalu vitrinuos. Juo

mebelis ir pīpraseitys i atzeitys lobuos kvalitatis deļ. Norvegi tuoļuok juos gryuž

ari iz cytom zemem.

Papam ir taidys biļdis. jis ir nūsafotografiejs pi stenda, kur radzams juo

firmys vuords. Jis runoj ar saimi, kas nūpierkuse juo goldu. Jī vysi smaida. Kai

eisti veiksminīki.

Kod mama saguoja ar papu, jei puorstuoja šiut piec pasyutejuma. Iz

šyumašynys izlyka sausūs zīdu kompoziceju. Nivīnys kuľdis, nivīnys svešys

buobys sātā.

Agruok jei beja šivieja sadzeivis pakolpuojumu kombinatā, tod palyka bez

dorba. Vieļuok jom beja taids kai sīvīšu klubeľš pi bazneicys. Šyva drēbis i vede

puordūt, puoršyva humpalys nabogim.

Tai tys aizguoja. Paps dalyka naudu, bazneickungs jū slavēja pusgodu. Niu

jai ir desmit šiviejis, kas šyun deļ vīna veikala Reigā i deļ lobdareibys. Jai laikam

vajadzēs vēļ cylvāku, a ite mīstā nav kuo pījimt dorbā. Grezu jai navajag.

Pa sastdīnem juos šyun lobdareibai. Beja roksts žurnalā. Jei tymā rokstā

pasaceja vaira nakai runoj ar mani. Es nikod nabeju zynuojs tik daudz kuo – kū jei

pasaceja svešim ļaudim.

A ite iz vītys papam nav draugu. Tikai konkurenti, struodnīki i dīnyszagli.

Jū draudēja nūsaut, a atbrauce policeja i suoviejus pošus īlyka cītumā par meža

zagšonu.

Paps nūpierka daudz meža, i niu vysi nu juo zūg. Jis syrduos – izzuodžej

Latveju pa teirū. Jis dūmoj, kab jam byutu sovi lītyskūki i vieļuok, ka itei trokuo

zuodžeišona izabeigs. Vysod juodūmoj iz prīšku.

Pagaidom jis pierk kūkus nu cytu par smīkla naudu, a nu sovejūs mežu

zuodžej tik vacūs i puoraugušūs kūkus. Juotaupej.

Tī skandinavi ir jūceigi ļauds. Jim pateik vacūs kūku mebelis, kur var

redzēt vysaidus zorus i naleidzonomus. Jī lobuok nūpierk taidu gultu, kurys

golvgalī ir bryuns plečs i zora caurums nakai leidzoni prīdis dieli. Jī ir sajukuši

pruotā ar vysu sovu naudu i atteisteibu.

Es eju jau lobu stuľdi, a tys vysleidza vēļ ir papa mežs. Caur Timseľa upi i

augšā nazcik lelu gobolu viers Buobuļa azara īt rūbeža. Tī ir medeibu sāta i kozu

baruotivis. Struodnīki iz tīni vad sīnu i līk baruotivēs, jī baroj kozys i brīžus, kab

byutu kū saut. Vīreiz paps ar nazkaidim partnerim beja nūšuovs brīdi. Beja lela

nūsajimšona. Gali nabeja, kur buozt. Jī volkuojuos apleik līleigi kai gaili.

Uorzemnīki syutēja kartenis nu sovu fotoaparatu.

Buobuļa azarā paps salaida zivs i viežus. Par nazcik godu tī byus eistyna

paradize. Jis moksuoja pīci lati dīnā struodnīkim, kas izcierte apleicejūs kryumus i

savēle akmiľus – lai ir kai parkā. Tī byus turistu bazs. Paps dūmoj ceļt kūka

nameľus, kur dzeivuos uorzemnīki, kas grybēs atsapyust pi dobys.

Jis jau dūmoj, ka nazkod Edgars puorjims itū delu. Maľ tai nasaruod.

Edgaram ir leluoks kierīľs. Da jis ari ir leluoks maita. Jis varātu puordūt mienesi i

iznūmuot viežu lipys.

Pavliks varbyut i grybātu. Jis nazkod saceja maľ, ka grybātu atsapyust nu

vysa i padzeivuot sātā. Tei Amerika jau oknuos sēd. A kū padareisi – studejis.

Tik jam tod byus juopuorjem i mebeļu cehs, papa leluo firma i sakari ar

uorzemnīkim.

Mežā aizlāc laikam zači. Nūkust viľ. Maľ až spolva sasacēle nu bailis.

Mežā vyss ruodīs cytaižuok.

A kas tim začim – nūsašpļaut. Te dzeivs, te mirs, a bārnus juopaspiej

saražuot, kab vylkam byutu kuo ēst.

Tik cylvāka dzeivei kaids tolks. Pat vylkam nasaīt lobuma. Vairojās kai

myusys, apsāduši zemislūdi. Myusim geografejā vuiceja. Par resursim, kū

nasadola leidzeigai. Par zemis pādu skaitu, kū aizjem vīns cylvāks. Taidi norvegi i

amerikani tok dzeivoj iz cytu pasauļa regionu riekina. Mes niule raugom jim kū

atjimt, raugom dzeivuot lobuok. Tik beiguos atjemam na bogotajim, a tim, kam īt

vēļ gryušuok.

Laine natyka iz Zīmys balu. Juos mamai nabeja naudys. Juoľs, Vikters i

Zaiga tože. Es nazynu, voi jī nagribēja voi navarēja. Ar meitinem bīži ir tai, ka

juos nagryb īt iz diseni i sēdēt molā našmuku driebu deļ. Kurs ta aicynuos taidu,

kas šmuki naizaver.

Lainei vyspuor nav ni vainis, tik jei cīši našmuki valkās. Taiduos drēbēs,

kas pīstuovātu vacai buobai. Gari bruľči i izstaipeita bryuna jaka. Jei ir šmuka,

tikai narunoj ni ar vīnu. Jai ir taukaini moti, i jei ūž piec duniejuma, mama soka,

ka tei ir nabadzeibys smoka.

Saīt, ka mes dzeivojam iz cytu riekina. Myusim ir par daudz labi, lobuok

nakai puorejim klasē. Puiki gryb draudzētīs ar mani. Jī zyna, ka izmoksuošu

ādamū i dzeramū.

Maľ nav žāl. Ka atzeimis ir lobys, kabatys naudu varu naskaiteit. Koč

vyspuor es raugu naiztierēt vysa – lai ir rezerve. Kab paps navarātu maľ atjimt

piedejū. Maľ golda atviļknē vysod ir sova nauda.

Bet maľ tik ruodīs, ka jī runoj ar mani tik deļtuo. Ka cytaiž jī naītu i kluot.

Varbyut maľ tūmār vajadzēja pīlyugt iz balu Laini. Ka jau izvylku juos

lapeľu Zīmyssvātku nedeļā. Sarunuotu ar mamu, varbyut jei dabuotu jai drēbis.

Tik es tuo nikod nadareišu. Jei padūmuos nazyn kuo. Īspļaus acīs kai

Kristīne i aizacierss. Es otkon palikšu par apsmīkli.

Klasē vysi otkon runuos i vērsīs. Da i Laine nabyutu ar mīru. Jei ir par

daudz lapna. I jei maľ nimoz napateik. Jei nivīnam napateik.

Maľ ir solts. Byudi jau seľ palykuši bez āmyna. Vaira nasuop, kod trynu ar

cymdu. Piersti ari nūsoluši. Lobuma nikaida.

Nu īšonys korst mugura i placi, a kuojis solst vysleidza. Seviški ceļgoli.

Laikam vajadzēja apmaukt bīzuokys biksis. Tik nabeju dūmuojs, ka cik solts. Ka

īšu tik tuoli. Dūmuoju, ka tik da bazneicys. Pasavērt, cik mama tuoli ar dorbim.

Meža ceļš vad iz līkni, i aiz leikuma pasaruod upe. Es vaira nazynu, kur

asu. Ite navajadzēja byut nikaidai upei. I vēļ ar tik augstim krostim. Kai bļūdā!

Iz upis valk vāsme, koč tymss kai eļnē. Obeji krosti ir snīga pīdzieti.

Snīgs lein zuobokūs, kreit nu zoru. Vysa mute snīgā, aiz apaklis lein

soltums. Pakreitu, i rūkys da alkiuľu snīgā. Kaidā eļnē es asu īsakiuļs. Lapnums

naļaun grīztīs atpakaļ. Iz prīšku nazkur vajadzātu byut šosejai. Pa tū iz sātu īs

mudruok kai pa meža celenim.

Snīgs grauž i saļdej, rūkys suop i solst. Raudīľs īt. Navar tok ļautīs. Taida

seikuma piec. Bess zyna, kur pa tū snīga putru pagaiss lobuos rūkys cymds.

Jaucūs, jaucūs pa snīgu – nav.

Augšā nav nikuo. Tik īvu i eļkšľu brikšni, zori cieršās pa byudim tai, ka

suop. Ceļa nav. Vyspuor nikuo nav, tymss, nikuo redzēt.

Snīgs ite ir dziļš i zam juo nūsaglobuojuši kūku stymbyni i zori. Pa mežu

laužūtīs iz prīšku, kuojis matās. Puors reižu ījaucu snīgā da čūksta – pamats

pagaist zam kuoju, tom nav spāka. Ceļūs i eju.

Kur, pi valna ir tys ceļš. Kaida valna piec vyspuor vajadzēja leist tymā

tymsajā mežā. Da i niu iz upis. Kaida besa piec nu bazneicys naguoju iz sātu.

Nūgurums. Taids kai klajums speid, varbyut ceļš. Mežs atsakuop i palīk

skrajuoks, tik īvu kryumi sasapynuši kai sīna caur klajuma molu.

Meža pļova. Augšā dabasi kai vuoks ar lelom i nasaskaitami daudzom

zvaigznem. Lejā snīgs mirdz vīnā mirdziešonā. Mieness izleids i speid.

Es stuovu kai duraks i verūs. Koč kū taidu es radzu pyrmū reizi myužā. Kai

puosokā – meža klusums, gaisma i snīgs. Eglis kai svecis pa pļovys molom.

Vyspuor nikuo i nivīna. Iz pasauļa ir tikai vīns cylvāks. Es.

Kur ir Ľujorkys trūksnis. Kur Indejis nateireiba. Nav ni Reigys slapľuma i

trūkšľa, ni ļaužu sarunu. Es stuovu kai bazneicā. Ite tikai es asu. I es nūsoku sovu

ceļu.

Es stuovu nūsabrids, vysa mugura slapľa, rūkys solst. Ir tik nūžālojamai.

Bet koč kas ari tik skaists tymā vysā. Vyss pasauļs ir muns.

Maľ bais leist tymsajā mežā. Šārpys īt par kaulym. Vylki, luoči, lūši. Kas

zyna, kas ir tī, mežā vydā.

Nazkas ūrc, knikst, šolc. Ceļās viejs, i golūtnis streičejās vīna caur ūtru.

Snīga lēkšis duneidamys kreit iz zemis. It kai nazkas smogim sūlim tī staiguotu.

Nūsabeids es dasatupstu pi zemis. Napamanēs. Naīsavērs. Nabyus.

Tik cik ilgi tai siedeisi. Dybyns saļ. Pa klajumu es raugu īt iz prīšku. Iz ūtru

meža molu. Mežmalī seiki kryumi cierš pa biksem, tuos sasolušys grab.

Ite mežs ir ratuoks. Var mīreigi īt. Tik iz kurīni. Ni ceļa, ni vierzīľa.

Ir solta zīmys nakts. I es nazynu, kur īt.

Tok reizē es zynu, ka vīneigais, kū nadreikstu – apsastuot. Cikom eju, es

asu dzeivs. I te zam egļu snīga nav cīši daudz. Tik tymss.

Ejūt pa pīsnygušū nakurīni, es aizmierstu par vysu. Ir tikai muna mīsa. Ir

tikai itys mežs. Niu i te. Koč ir nanormali solts, es vaira nikuo najiutu. Tikai sovus

muskuļus i spāku, kas nas nazkur iz prīšku.

Kai bluozme paspeid car kūkim. Gaisma.

Es jau par varis laužūs cauri seikim egleišu pudureišim. Laikam guľkuri.

Meža struodnīki.

Pi guľs ir tik sylts. Snīgs kai meikstyunē gurkst. Palnu smuords, dzierkst īt

tuoli augšā. Es syldu steivūs pierstus, i jī suop. Pa besim vysu, bet ite es nanūsaļšu.

Cylvāks tok naseľ te ir bejs. Varbyut reit atīs vēļ.

Aiz mugorys aizarunoj veirīša bolss. Es bailēs sasaraunu komulī.

Najem. Nasit.

- Nūsabeist, - daguojs tyvuok, svešinīks maľ soka. – Kuo tu meklej te,

meža vydā?

Pavacs veirīts ir daguojs kluot i verās iz mane. Buorda. Adeita capure.

Rūkā nikuo nav.

- Es apsamaļdeju.

Vaira nikuo jis naprosa. Sapruovej guni, sasvīž zoru golus – lai dadag.

Pajiems nu calma ciervi, soka:

- Īsim iz sātu!

Sāta ir nazkaida pamasta budonka meža vydā. Nu vacuma sakrits vīns gols.

Uobeļduorzā aug papruovys eglis. Ka ite ir sāta, nazkur ir ceļš.

Vediejs ir pavacs veirīts, kas pīsapeļnej, ciersmuos dadzynuodams zorus.

Jurs. Sīva uorzemēs, bārni uorzemēs.

Koč kur jau cylvākam juopalīk ir. Laime, ka Dzeľš dūd dorbu. Kab na

Dzeľa, ite vyss izputātu.

Es grybātu īleist koč kur tymsā koktā i naleist uorā – lai naredz. Jis zyna

munu papu. Maľ kauns.

- Kū tu, puika, te nakts vydā dori – vīns pats mežā?

Es nasoku nikuo, navaru pat pakustēt. Jurs maľ nūvalk slapľuos i ar cītim

snīga gobolim apsolušuos drēbis, īdzan gultā. Maľ ruodīs, ka gulta ir nu lada. Tik

solts. Jis tikom kur ceplī guni, sapruovej kotlus iz plitys. Deči ir gryuti i solti, gulta

ūž piec vacu svīdru i peipis, jis vaira narunoj.

Aizvuoriejs korstu iudini, jis aplej čaju i nūlīk padzist. Tikom nazkaiduos

limonada butylkuos pīlej korstuo iudiľa i satyn palākā dvīlī. Pabuož zam deča.

- Nu, tyka syltuoks?

Es maunu ar golvu. Nikuo najiutu, bet pakustēt ari navaru. Ka pasakusti,

soltī deči otkon dasakļaun i dzolda kai ar odotom.

Jis dzyrda mani ar nanormali soldonu čaju i šľabi. Sasadz vēļ ar nazkaidim

kažukim. Vys pakužynoj i dalīk guni, parauga munys kuojis i tryn ar rūkom.

- Seľ volkuojīs pa mežu?

Es vaira nikuo nasaprūtu. Mīgs apjem, i es aizmīgu. Tik guľs sprakstiešona

skaľ cauri, cikom pagaist i tei. Pasauļs īsatyn kai myglā i vyss grīžās, pa laikam

kreitu nazkur.

Naktī es izaviemu. Veirīts pīsatryukst nu kuknis viľa gola, atskrīn i slauka

maľ muti.

- Ot, duraks, bārnu dzirdeidams.

Jis soka vēļ nazkū. Bet maľ ir palics tik sylts i labi, ka navaru vaira nikuo.

Nu reita ustoba ir tukša. Munys drēbis karinej pi cepļa, iz plitys katleľā ir

rondons iudiľs. Biksis vēļ slapnis vītom. Apmaucu, palīk solts. Ar vysom īleinu

zam deču i par šaļts aizmīgu par jaunu.

Pasamūstu tik nu tuo, ka vecs syt kuojis pi durovu. Īguojs vydā, jis runoj

skali i atnas maľ spani. Maľ kauns tai čuruot ustobā, tok jis uorā naļaun īt.

- Kur leissi? Nūsaļsi kai cierciľs! Šudiľ solta dīna.

Pušdīnēs ir zupa nu paceľu i palnūs captys buļbys ar vysu myzu. Nikuo tik

garšeiga es vēļ naasu ieds nikod myužā.

Pīstuostu Juram, ka asu aizbiedzs nu sātys. Jis vaicoj, deļkuo. Taisneibys to

nasaceisi. Samaloju, ka tāvs dzāruojs. Nikuo daudz nav juoizdūmoj – stuostu par

sovu tāvu, kuo eisti naatguodoju. Dalīku koč kū nu Kriša tāva – kai jis atīt iz sātu i

syt ni par kū. Mama uorzemēs. Es jau pats asu nūticiejs sovai lūmai.

Jurs klausuos i tik grūza golvu:

- Ka tev, bruoļ, naīt... - vaira jis nikuo navaicoj, tik tauksta drēbis. - Sausys

jau ir. Tik ar taidom jau var nūsaļt!

Jis soka i smejās. Es smejūs leidza. Jurs īdūd sovu miļzeigū džemperi nu

osys dzejs i bīzuos biksis nu vylnonys drēbis. Lai es sakuortojs sātu, cikom jis

dorbā.

- Par itū nedeli juopabeidz itys gobols, jau gaida tī tuļuok, - jis vaira nikuo

nasoka i aizīt iz dorbu. Zīmys dīna eisa. Svātki, na svātki. Juostruodoj.

Es slauku ustobu, kurynoju cepli. Te nazkod dzeivuojuši ļauds. Vaca sāta iz

diveju golu. Ūtrys vysā sakrits. Pataiseju durovys, tī cauri grīstim dabasi speid.

Mudri sasamat tymss. Gaismys tik kai nu cepļa mutis. Vīnam pošammaľ

palīk bais – ar vysom drēbem paleinu zam deča. Ūgleitis gailej. I reizē maľ vys

vaira palīk žāl mamys.

Kū paps šūvokor. Mama. Klasē ak jau nivīns naizzynuos da školys suoku

janvarī. Bruoli atbrauks. A mane nabyus.

Jurs atīt pavysam naktī. Dūmuot, izciertumā struoduojs da malna tymsa.

Ustobā īsaveļ solts gaiss i dyumu smoka. Ciervi jis pamat siľcēs.

- Tu jau te kai taida meitine esi jiemīs. Kai kuorteigu cylvāku bārns!

Nu juo vuordu es tai nūsorkstu, ka auss sapompst. Tik svecis gaismā, paļdis

Dīvam, navar redzēt.

Vakareľuos ir putra ar špeku. Maize beigusēs. Jaunnedeļ tik atvess, ka tiks

cauri snīgim. Dreiži jau byus gryuts struodut – ka snigs vēļ.

Ūtrā reitā jis mani jem paleigā pi zoru dadzynuošonys. Maľ juovalk nu

snīga zori, juonas pi guľkura. Smogs dorbs, pīre slapľa, mugura ari.

Jurs puormat, ka navajags tok tai skrīt. Dorbs nav začs, juostruodoj ir nu

placa, tok na jau par vari.

Brūkaškuos ir špeka maizis ar guľkurā karsātu iudini. Skujis pluovoj

kruškā, palni. Gordai. Tik gordai ir ēst tik vīnkuoršys lītys, ka esi struoduojs nu

sirds.

- Naesi dorba rads, - Jurs pieški īsarunoj. - Rūcenis taidys smolkys, pats kai

caur sītu izrauts.

Jis soka i smejās, verās iz mane. Vaira jis maľ nikuo nasoka. Narunoj.

Kaidu laiku dorbs īt vīgli, tod suoc dūrt zam rybu. Kai školys krosā piec ūtruo

apļa. Nūgurums.

Pušdīnēs mes ejam iz sātu. Dīnys gaismā var redzēt, kaids grausts jei ir.

Īleikušu jumtu, oklim lūgim. Strašna. Tik vīnā golā turīs dzeiveiba i syltums.

Piec pušdīľu Jurs līk leist gultā i atsapyust. Jis pīceļškys. Aizmīgu puors

minotūs. Pasamūstu, kod uorā jau ir tymss. Jurs aizguojs dorbā bez mane.

Iz sātu jis atīt pavysam vieli, kod maľ jau kūrc vādars i ustobā matās solts.

Guľs izdzysuse, a spičku atrast naizadūd. Tai i siežu zam deča kai duraks.

Vacais veirīts ir atness maizi. Aizkur guni, aizvuorej čaja. Tik narunoj

nikuo. Dūmuot, byutu sirdeigs. Tok voi es vaineigs, ka jis mane napīcēle?

- Parkū tu bāgi nu sātys? – jis pieški aizarunoj cītā bolsā. - Bet taisneibu. Es

teve, valnāna, pazeistu. Gona uoveitīs!

Jurs ir sirdeigs. Jis laikam satics munu papu. Tik deļkuo paps nav atguojs

leidza ar jū?

Es nasoku nikuo. Kai lai ūtram pasoka tū, kas pošu tušej zemē. Kai ta lai es

svešam cylvākam

- Tu nasabeist nikuo. Andreja poša es nasatyku. Tik dzierdeju runys.

Jis atsasāst iz gultys gola i ruoda sēst jam leidza. Gulta ir meiksta i īleikst

nu myusu svora. Uorā ir tymss, svecis guľs atspeid lūga styklūs. Vasalys trejs

līsmis – vīna eistuo iz golda pi čaja krušku i zapts burkys, div lūgā kai acs. Tei aiz

tuos.

Es suocu runuot. Tys pa tam izstuostu. Par Kristīni – ka es jau naasu

cylvāks, a naudys maiss. Par Miku – ka jis draudzejās tik naudys deļ. Par Krišu –

kai es jū nūpierku. Ka maľ vyss ir atbuods da nalobuma. Ka es grybu sovu dzeivi.

Nivīnam tok naasu vajadzeigs taids, kaids es asu. Paps gaida, kab es vuiceitūs par

biznesmeni. Mamai vyspuor nav laika. A maľ vysu vaira iz pasauļa rībās

informatika. Cīst navaru. I ka jis smējēs par munim putynu būreišim. I ka nikod

narunoj. I ka izsmēja munu lugu. Es tok pats pīraksteju deļ teatra, školuotuoja tik

daraksteja dialogus. A ideja to beja muna. Nu vīnys Andersena puosokys par

laimeigū priľci, kas pagaisynuoja sovys acs. I tod nivīnam nabeja vajadzeigs. I kai

vysi smējēs par žurku i zvierbuļu dialogim, kū mes ar Krišu izdūmuojom, cikom

vēļ bejom draugi.

Jurs dzer šľabi kai iudini. Taids jis ass – vysa dzeive lupotuos i juokolpoj pi

cyta. Sīva pamatuse, dzeivūkli atstuojs jai i vysu montu. Jai i mozajom meitinem.

A sīva pajēme bārnus i aizvede. I ni dzeivūkļa, ni saimis. Tik solta budonka iz

meža vyds vysa bagateiba. Da i tei kas zyna kam pīdar.

Jurs pieški aizvaicuoja, kuo es grybātu pats. Apjuku. Es nazynu. Mežs maľ

pateik. Muna meiluokuo stuľde ir biologeja. Es pat asu sataisejs datorā mapis ar

vysaidim rokstim angļu i krīvu volūduos, kū atrūnu teiklā. Suni grybu. Sātu mežā.

Mes runojam, cikom Jurs aizmīg tīpat gultys golā. Es pats grūzūss gultā i

navaru atrast vītys. Veirīts ir aizmidzs ar kuojom iz greidys, tok zam juo ir dečs.

Nav ar kū apsasegt. Mama ak jau biedeiga.

Parkū Jurs navarātu braukt gostūs da sovu bārnu? Jis tok jūs ļūbej. Na tai

kai muns tāvs, kam beja pi kuojis – ka es pat juo naatguodoju.

Jurs nu reita ir pagaiss. Ciersmā juo nav. Cierva ari nav. Maľ suop vysi

kauli i muskuli. Nu dorba.

Es pats sakuru guľkuru. Izalosa vītu i tod raušu prūm snīgu. Kosu zemi

plykom rūkom, laužu zorus, mekleju sausys skujis. Ar mūkom īsadag. Izadeve!

Nu lapnuma nazynu, kur liktīs, tok nav jau kam pastuosteit. Tik mežs apleik, tik jis

klusej. Viľ seiki putineni kai dzierksts peikstādami puorsamat nu zora iz zoru.

Zaltgaļveiši. Maľ ir putynu nūteiciejs. I vēļ es teiklā atrodu nazcik lopu ar putynu

bolsim. Tī ir vysaidi amerikaľu putyni, tok myusejī tože.

Izaruod, ari tī ir myusu putyni. Voi jū putyni pi myusu.

Es kod nabejs grybātu savuokt vysu, vysu Latvejis putynu bolsus i biļdis. I

vēļ es grybātu aizbraukt iz Ameriku. I iz Australeju – tī tok vyss ir piļneigi cytaiž.

Es pliešu nu snīga i lada zorus, kraunu gunī. Struodoj ilgi, gribīs jau ēst, a

pamest navar – guľs nūmiers, cikom īs da sātys.

Maľ dasamets azarts. Vēļ tū čupu, itū. I tū.

Niu jau juonas cīši tuoli, a jaunu guľkuru nasakūrs cik mudri. Apsastuot

nasagryb. Guľs ir dzeiva. Jei barojās nu muna dorba. Kū es vaira struodoju, jei

leluoka.

Cik pasaulī kūku nūgrīž vīnā stuľdē? A minotā?

Es te teireju nu vīna styura, a asu sateiriejs tik puors egļu zorus. Taidu egli

tok nūguož puors minotūs. Ka es tik ilgi zorus nasu, cik ilgi jei aug. I cik ilgi

kolpoj mebelis. Voi izmontoj vysu, kū varātu. Voi navarātu kurynuot sātys ar itū.

Mes tok niu ciersmā syldom dabasus.

Jurs atīt nu sātys pusis. Bejs runuot jaunū ciersmu, saleidzs dorbu. Iz jaunu

nedeli. Tī byus drupeit vīgļuok – ciersts piec leluo snīga.

Jis ni vuorda naīsamiľ, ka maľ vajadzātu īt iz sātu. Jis nasabreinoj, ka asu

te struoduojs vīns.

Asu pīkuss i cīši gribīs ēst. Tok čeikstēt navar. Jurs zyna, kas es asu – maľ

juopīruoda, ka naasu nikaids vuorguļs.

Paps vokorā atī iz ciersmu. Sasavasaloj ar Juri, daīt da mane. Verās, tok

nikuo nasoka. Tik var redzēt, ka smaida. Naiztur i apjem mani ap placi, tur nu

vysa spāka i mīdz sev kluot.

Jurs līlej:

- Valna puika. Ikstyns. Vyss tāvā!

Paps pavysam prīceigs. Mes reizē ejam iz sātu. Apsarunojam par laiku, par

zīmu, par dorbu. Par jaunajom ciersmom. Par cik godu jam nikur nav juoskrīn.

Tik pi pošys ustobys paps mani styngrai sajem aiz placa i sapurynoj. Voi es

apjādzs, kū doru. Jī sātā bez nervu palykuši. Īt nakts, dāla nav. Atīt jauna dīna,

otkon nav. Laime, ka atguojs Jurs i pasacejs, ka puika atsarads i drūšeibā.

- Rozgys vajag, tepat jimt i nūskiut iz calma! Pruota nav! Lels teļš, a

uzavad kai bārns.

Tok jis nav sirdeigs. Jis ir nūsabeids. Muns paps ir nūsabeids par mani. Jis

tai jūceigai verās.

Ka es grybu, es varu īt jam leidza. Nūsamozguot, paēst.

Jis reit brauks iz Reigu dareišonuos, pajims leidza. Aizīsim iz kinu. Tik mes

divejūs. Es i jis brauksim iz Reigu pakaļ lelajim bruolim. Puovuls atbrauks! Jis

soka “Puovuls” i smejās. Es smejūs leidza. Mes tok zynim, ka Paulam napateik, ka

jū saukoj par Puovulu.

Voi reit es varu braukt atpakaļ iz ciersmu. Da školys breivlaika beigu varu

struoduot. Par dīnu pīci lati – kai vysim cytim. I suni. Jis maľ apsūlej suni. Tikai

pošam byus juovuica.

Nu laimis es vairs nikuo nazynu. Suni.

Nikur nabraukšu.

Pieški es asu saprats. Ka es aizbraukšu iz Reigu, vyss byus pa vacam.

Edgars otkon byus izdūmuojs kaidu biznesa planu, Paulam otkon kaidi breinumi. I

paps klauseisīs jūs. I es otkon kai duraks. I par kinu nūpierkt. Lieši.

Lai paps atbrauc maľ pakaļ dīnu pyrms školys. Es grybātu kaidu laiceľu

padzeivuot itaidu dzeivi.

- Pat Vaca goda vokoru nā? - paps vaicoj. - Bez elektreibys, bez saimis, bez

teļvīzera?

Jis stuov, smaida i kārdynoj:

- Mama gaida. Bruoli gaida.

Kārdynoj ar cepeti. Ar tortu. Ar svātku duovonom, kas gaida zam egleitis.

Pauls nu Amerikys ak jau nazkū atveds. Edgars ari. Mama. Jis pats.

Es īsadūmoju par aifonu. Klasē nivīnam taida nav. Vyspuor laikam

nivīnam.

Tai gribīs. Tok navar.

Mes ejam pa mežu, es palaižu jū da mašynys. Džips stuov ceļa golā pi lelūs

egļu. Jau apgrīzts prūm braukšonai

Paps cer, ka purdūmuošu. Es zynu, ka nā. Itūreiz ir cīši svareigi palikt pi

sova.

Jis vaicoj, i es piekšni vysu izstuostu. Par Zīmys balu. Par izlūzi. Par

Kristīni. Ka jei palyka sirdeiga iz mane i aizguoja ar Krišu. Ka jei naguoja ar mani

deļtuo, ka asu bogots.

- Glupuosts! - paps mani puortrauc i sajem aiz placa. – Ka byutu guojieja,

ītu. Glupuosts. Mes vēļ asam par jaunu, meitinei pošai bais. Vēļ ir daudz laika

dzeivē.

Jis tik salomoj mani par izlūzi. Kristīne ir loba meitine, a es jū gribieju

nūpierkt par pīci lati.

Nu mašynys paps izvalk sumku ar puortyku i munys syltuos sātys drēbis.

Jis ir padūmuojs par vysu. Saīt, ka jis zynuoja?

Jis apskaun mani. Es tok ass peļniejs breivdīnys. Jis cīnej munu izvēli. Maľ

ir tīseibys gribēt kū sovu.

Es dreikstu īt atpakaļ da Jura. Sumkā ir capumi i studiľa bļūdeľa, mama

īlykuse. Es eju pa stygu iz Jura sātys pusi i graužu piparkūkys. Snīgs gurkst zam

zuoboku rīvainūs zūļu.

Paps jau ir padūmuojs, ka nagribiešu braukt iz sātu. Saīt, ka ari itei ir juo

gryba. I jis jau ir zynuojs, kū es izdūmuošu?

Maľ cīši, cīši gribīs iz sātu. Maľ gribīs satikt bruoļus. I egleite. Duovonys.

Buļcenis, mandarini. Bruoli aizbrauks i nabyus kūpā sazyn cik ilgu laiku.

A papam nadreikstēja tuo saceit. Es izdzeivuošu. Naasu jau mozais bārns.

Egleitis jaunaudzē vokora gaismā speid boltys i ceistys kai izdūmuotys.

Nu navar tok byut, ka es tuo vysa radzu! Tik skaists vyss ir. I juos vysys ir

munys itūšaļt. Tikai mane vīna poša. Niu ite.

Voi kaidam vēļ tai ir – tik daudz egleišu vīnam pošam i vysys uzrūtuotys

gaismā speid ar zalta dzierksteľom.

2005. - 2011.