ii. ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju ... · 2.14. būvprojektēšana...

II. Ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa

profesiju standarti

2.1. Būvdarbu vadītāja profesijas standarts

2.1.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – būvdarbu vadītājs.

2. Profesijas kods – 1323 05.

2.1.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās

kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– būvdarbu vadītājs ir būvniecības speciālists, kurš ir ieguvis attiecīgu

profesionālo izglītību būvniecībā un attiecīgu praktisko būvdarbu vadīšanas

pieredzi, veic konkrētu būvobjektu realizācijas plānošanu, balstoties uz projekta

dokumentāciju, būvobjekta realizācijas līguma nosacījumiem un savu pieredzi,

apzina un piedāvā atsevišķu būvdarbu veidu un apjomu izpildītājus (uzņēmējus),

nokomplektē būvstrādnieku brigādes atsevišķu darbu apjomu veikšanai, izvēlas

būvmašīnas un aprīkojumu šo darbu veikšanas nodrošināšanai, izvēlas

projektam atbilstošus būvmateriālus un būvkonstrukcijas un plāno to piegādi

būvobjektā, plāno visu būvobjekta realizācijā iesaistīto dalībnieku sadarbību un

būvdarbu veikšanas kārtību, dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un būves

realizācijas dalībniekiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi, rūpējas, lai būvdarbi

tiktu veikti atbilstoši būves projekta, būvniecības normatīvu un standartu

prasībām un to izmaksas iekļautos apstiprināto būvniecības izmaksu ietvaros;

veic nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba drošībai

būvobjektā; sagatavo būvniecības normatīvajos aktos noteikto būves

izpilddokumentāciju; sagatavo un iesniedz vadībai nepieciešamās atskaites.

Būvdarbu vadītājs var strādāt valsts vai pašvaldības iestādē,

būvuzraudzības dienestā, nekustamā īpašuma novērtēšanas un pārvaldīšanas

jomā, būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos vai kā

pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

2.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās

profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt būvdarbu vadītāja pienākumus

atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības

tiesību normām būvniecības jomā.

2

2. Spēja veikt būvdarbu operatīvo vadību.

3. Spēja koordinēt būvniecības dalībnieku darbu.

4. Spēja plānot būvobjekta realizāciju atbilstoši būvprojektam.

5. Spēja novērtēt un analizēt objekta būvniecības ekonomiskos faktorus.

6. Spēja novērtēt projekta dokumentāciju.

7. Spēja projektēt būvdarbu organizēšanu, plānot un vadīt būvdarbus.

8. Spēja organizēt būvobjekta pastāvīgo nodrošinājumu.

9. Spēja sadarboties ar sadarbības partneriem būvobjekta realizācijai.

10. Spēja kontrolēt izpildīto būvdarbu apmaksu.

11. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības, ugunsdrošības un

darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

12. Spēja apmācīt nodarbinātos.

13. Spēja organizēt mācības.

14. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai

nepieciešamās prasmes

1. Plānot, organizēt un vadīt būvdarbus.

2. Pārzināt un pielietot būvnormatīvus.

3. Lasīt un izprast projektu dokumentāciju.

4. Pārzināt būvniecības tehnoloģiskos procesus.

5. Pārzināt būvmateriālu pamatīpašības, esošo būvmateriālu klāstu un

sistēmas.

3

6. Izprast būvju konstruktīvos risinājumus.

7. Izprast inženierkomunikāciju un speciālo būvju risinājumus un

būvniecības pamatprincipus.

8. Saprast ģeodēzisko un metroloģisko darbu pamatprincipus.

9. Prast izvēlēties būvmašīnas, mehānismus, instrumentus un tehnoloģiskā

aprīkojuma sistēmas katra konkrētā darba veikšanai.

10. Orientēties darba samaksas sistēmās, darba normēšanā un prast tos

pielietot.

11. Prast aprēķināt būvdarbu izmaksas, izvērtēt ekonomiskos faktorus un

izvēlēties izdevīgāko variantu.

12. Prast risināt problēmu situācijas.

13. Pielietot būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmas un standartizācijas

pamatprincipus.

14. Prast izvēlēties būvdarbu speciālistus, atbilstoši veicamā darba

saturam un veidot darba tiesiskās attiecības atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

15. Prast veidot optimālu būvlaukuma infrastruktūru atbilstoši darba

aizsardzības, darba higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo

aktu prasībām būvniecības jomā.

16.Prast strādāt ar būvdarbu organizēšanas projektēšanai nepieciešamajām

speciālajām datorprogrammām.

17. Veikt projektu sagatavošanu un īstenošanu.

18. Prast izmantot informācijas tehnoloģijas.

19. Prast analizēt saņemto informāciju.

20. Prast analizēt darba rezultātus.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

4

24. Pašizglītoties.


nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās

zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tēlotāja ģeometrija;

1.2. būvniecības vēsture;

1.3. teritoriālā plānošana;

1.4. hidraulika;

1.5. dizaina pamatprincipi, krāsu un stilu mācība;

1.6. metroloģija, standartizācija;

1.7. nekustamā īpašuma tiesiskie pamati.


zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. augstākā matemātika;

2.2. būvfizika;

2.3. būvķīmija;

2.4. ģeotehnika;

2.5. būvmateriālu laboratoriskie pārbaudījumi;

2.6. būvju stiprība un noturība;

2.7. inženierbūves;

2.8. būvmašīnas, tehnoloģiskais aprīkojums, instrumenti;

2.9. būvmehānika;

2.10. civilā aizsardzība;

2.11. grunšu mehānika, pamatnes, pamati;

2.12. vispārējā siltumtehnika;

2.13. ēku energoefektivitāte;

2.14. būvprojektēšana (arhitektūras projektēšana, dzelzsbetona un akmens

konstrukcijas, metāla konstrukcijas, koka un sintētisko materiālu konstrukcijas,

ceļu un tiltu konstrukcijas, inženierkomunikācijas);

2.15. kvalitātes sistēmas būvlaukumā;

2.16. vispārējā elektrotehnika;

2.17. vides kultūra;

2.18. dabas resursu izmantošana;

2.19. Civillikums, Komerclikums, Publisko iepirkumu likums,

Administratīvā procesa likums;

2.20. lietvedība;

2.21. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

5


zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. inženiergrafika;

3.2. datorzinības;

3.3. informācijas tehnoloģijas;

3.4. saskarsme, inženierpsiholoģija;

3.5. personāla vadība;

3.6. būvniecības normatīvie akti;

3.7. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas;

3.8. materiālu pretestība;

3.9. ģeodēzija, inženierģeodēzija;

3.10. ekonomika, tāmju sastādīšana un analīze;

3.11. būvmateriāli un būvizstrādājumu atbilstības izvērtēšana;

3.12. būvdarbu tehnoloģija;

3.13. būvdarbu organizēšana;

3.14. darba normēšana;

3.15. darba samaksas sistēmas;

3.16. darba aizsardzība;

3.16. elektrodrošība un ugunsdrošība;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. darba tiesiskās attiecības;

3.19. valsts valoda;

3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.2. Namu pārvaldnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – namu pārvaldnieks.






– namu pārvaldnieks nodrošina dzīvojamo vai neapdzīvojamo namu

pārvaldīšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbu plānošanu,

izpildes organizēšanu un kontroli; sadarbojas ar dzīvokļu īpašniekiem,

īrniekiem, nomniekiem; pārzina būvju ekspluatāciju, būvniecības materiālu

pielietošanas tehnoloģiju, izskata un vērtē rekonstrukcijas, renovācijas un

restaurācijas projekta dokumentāciju, darbu veikšanas kārtību; seko, lai

6

rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbi tiktu veikti atbilstoši projekta,

būvnormatīvu un standartu prasībām, noteiktos termiņos un to izmaksas

iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; nodrošina darba aizsardzības,

ugunsdrošības, elektrodrošības un citu noteikumu ievērošanu; nodrošina

dzīvojamajai ēkai piekrītoša zemes gabala uzturēšanu sanitārā un tehniskā

kārtībā, vada un kontrolē padotībā esošos darbiniekus.

Namu pārvaldnieks strādā uzņēmumos un citās institūcijās, kas darbojas

nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas vai ar tām saistītās

jomās.



1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt namu pārvaldnieka pienākumus

atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības

tiesību normām.

2. Spēja plānot un vadīt namu pārvaldīšanu un uzturēšanu.

3. Spēja nodrošināt namu pārvaldīšanas un uzturēšanas saimniecisko

darbību.

4. Spēja organizēt namu būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu

tehnisko apkalpošanu un uzturēšanu.

5. Spēja nodrošināt namu un tiem piesaistīto zemes gabalu uzturēšanu.

6. Spēja tiešā darba veikšanai radīt un nodrošināt apkārtējai videi, darba

aizsardzībai un ugunsdrošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba

aizsardzības, vides un ugunsdrošības aizsardzības prasībām.

7. Spēja plānot, organizēt un kontrolēt namu renovācijas un

rekonstrukcijas darbus.

8. Spēja sastādīt ar nama pārvaldnieka darbību saistītus finanšu un

juridiska rakstura dokumentus, kontrolējot to izpildi.

9. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.



7

1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas

Republikas likumus, standartus un citus normatīvos aktus, saistītus ar namu

pārvaldīšanu, namu rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju.

2. Izskatīt, saskaņot visu veidu līgumus, kas saistīti ar namu pārvaldīšanu,

rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veikšanu un nodrošināt to

kontroli.

3. Organizēt namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbu izpildi

atbilstoši tehniskajiem noteikumiem un noslēgtajiem līgumiem.

4. Pārzināt vadības metodes pamatus un formas, sadarbības psiholoģijas

un vadīšanas psiholoģijas pamatus un prast tās pielietot.

5. Sastādīt ikgadējos un ilgtermiņa saimnieciskos un rekonstrukcijas,

renovācijas vai restaurācijas darbu veikšanas plānus un saskaņot ar īpašniekiem.

6. Organizēt budžeta plānošanas, atskaišu un finanšu pārskatu

sagatavošanu (t.sk. ieņēmumu–izdevumu tāmes sagatavošanu un saskaņošanu).

7. Organizēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā namu pārvaldīšanā

noteikto maksājumu aprēķināšanu, iekasēšanu, norēķināšanos ar pakalpojumu

sniedzējiem un analizēt namu apsaimniekošanas darbības rezultātus.

8. Orientēties namu klasifikācijā, būvkonstrukciju tipos un tehniskajos

rādītājos.

9. Organizēt namu, būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu

apsekošanu, uzraudzību un tehnisko apkopi.

10. Pārzināt namu ekspluatācijā pielietotās inženiertehniskās

komunikācijas.

11. Orientēties rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas projektu

dokumentācijā un tehnoloģiskos procesos.

12. Pārzināt būvju konstruktīvos risinājumus (būvju stiprības un noturības

pamatus, nesošo un norobežojošo konstrukciju projektēšanas pamatprincipus,

inženierkomunikāciju risinājumus un izbūves pamatus).

13. Orientēties būvmateriālu piedāvājumā, pārzināt būvmateriālu

pamatīpašības.

14. Izvērtēt rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veicējus.

8

15. Pārzināt un īstenot enerģijas taupīšanas pasākumus namu

ekspluatācijā.

16. Organizēt un pārraudzīt neplānoto darbu (piemēram, avārijas seku

novēršana) izpildi.

17. Organizēt labiekārtošanas darbu veikšanu.

18. Organizēt materiālu sagatavošanu un iesniegšanu tiesvedību

uzsākšanai.

19. Sazināties ar citiem darbiniekiem, darījumu partneriem, īpašniekiem,

īrniekiem, nomniekiem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām,

veidojot pozitīvu saskarsmes vidi.

20. Strādāt komandā/grupā.

21. Strādāt patstāvīgi.

22. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu.

23. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un papildināt tās.

24. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, darbojoties namu

pārvaldīšanas jomā.


26. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

28. Organizēt darba aizsardzības, ugunsdzēsības, vides aizsardzības

prasību un iekšējās kārtības noteikumu izpildi.

29. Organizēt lietvedības darbu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām

prasībām namu pārvaldīšanas un uzturēšanas jomā.





9

1.1. ekonomikas pamati;

1.2. ekonomiskā matemātika;

1.3. statistikas pamati;

1.4. projektu sagatavošana un prezentēšana namu pārvaldīšanas jomā.



2.1. grāmatvedība;

2.2. nodokļu sistēmas pamati;

2.3. nekustamā īpašuma apdrošināšana;

2.4. Eiropas tiesības namu pārvaldīšanas jomā;


2.6. būvju konstrukcijas;

2.7. ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšana (ēku rekonstrukcija,

renovācija un restaurācija, ēku stiprība un noturība);

2.8. būvkomercdarbības praktiskie aspekti (būvmateriāli, procesi un

tehnoloģijas būvniecībā);

2.9. būvniecības plānošana un organizēšana;

2.10. tehniskās rasēšanas pamati;


2.12. namu energoefektivitāte un energoaudits;

2.13. lietišķo attiecību psiholoģija;

2.14. ētika, komercdarbības etiķete;

2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.



3.1. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas tiesiski normatīvā

bāze;

3.2. nekustamā īpašuma tiesiskā regulācija un darījumi;

3.3. komerctiesības;

3.4. komercaprēķini namu apsaimniekošanā;

3.5. tirgzinības;

3.6. vadības zinības;

3.7. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas organizēšana;


3.9. lietvedība;



3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. darba tiesiskās attiecības.

2.3. Penitenciārā un probācijas darba speciālista profesijas standarts

10


1. Profesijas nosaukums – penitenciārā un probācijas darba speciālists.






– penitenciārā un probācijas darba speciālists ir darbinieks, kurš nodrošina

ar brīvības atņemšanu notiesāto un probācijas klientu (turpmāk – klienti)

resocializācijas pasākumu izpildi, organizē kriminālsoda – piespiedu darbs –

izpildi un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi;

organizē un īsteno izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu

nodarījumu; vāc informāciju izvērtēšanas ziņojumam par probācijas klientu;

veic to nosacīti notiesāto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu

uzraudzību, kurām noteikta zema uzraudzības intensitāte; informē ar brīvības

atņemšanas sodu notiesātos par iespēju noslēgt vienošanos par postpenitenciārās

palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem; organizē brīvības atņemšanas kā

kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi.

Penitenciārā un probācijas darba speciālists strādā Valsts probācijas

dienestā.



1. Spēja analizēt un atlasīt nepieciešamo juridisko un citu informāciju.

2. Spēja izskatīt un pārbaudīt iesniegumus, sagatavot atbilžu projektus un

nodrošināt sagatavoto dokumentu atbilstību lietvedības prasībām.

3. Spēja sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām

organizācijām.

4. Spēja klientu disciplīnas pārkāpumu gadījumos piedalīties pārbaudēs

un sagatavot ziņojumus par pārkāpumiem.

5. Spēja sastādīt soda izpildes, uzraudzības plānu un organizēt tā izpildi.

6. Spēja sekmēt klientu iesaistīšanu vispārējās un profesionālās izglītības

pasākumos.

11

7. Spēja sekmēt klientu sociālo prasmju un izziņas iemaņu uzlabošanu, kā

arī jaunu prasmju apgūšanu.

8. Spēja informēt klientus par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

saņemšanas kārtību pēc atbrīvošanas.

9. Spēja gatavot klientu raksturojumus un virzīt tos izskatīšanai un spēja

savākt informāciju izvērtēšanas ziņojumiem.

10. Spēja apkopot klientu disciplināro praksi, izskatīt un noformēt

materiālus par klienta soda izciešanas režīma pārkāpumiem.

11. Spēja sagatavot materiālus klientu pamudināšanai un

disciplinārsodīšanai.

12. Spēja konstatēt klientu psiholoģiskās krīzes gadījumu riskus un

organizēt pasākumus krīzes novēršanai.

13. Spēja noteikt klientu problēmas, analizēt tās, rast risinājumus.

14. Spēja organizēt un vadīt izlīgumu starp cietušo un personu, kura

izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

15. Spēja apzināt potenciālos darba devējus piespiedu darba un

sabiedriskā darba jomā.

16. Spēja apzināt potenciālos sadarbības partnerus postpenitenciārās

palīdzības jomā.

17. Spēja apzināt potenciālos klientus postpenitenciārās palīdzības jomā.

18. Spēja izprast konflikta būtību un tā risinājuma iespējas.

19. Spēja uzraudzīt personas, kuras ir nosacīti notiesātas vai pret kurām

izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kurām

noteikta zema uzraudzības intensitāte.

20. Spēja nodrošināt kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša

rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildes organizēšanu.

21. Spēja organizēt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma

kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi.

12

22. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un citā

svešvalodā).



1. Piemērot tiesību aktus.

2. Izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas.

3. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.

4. Ievērot ugunsdrošības normas un prasības.

5. Sniegt pirmo palīdzību.

6. Lietot informācijas datubāzes un datorprogrammas.

7. Lietot biroja tehniku.

8. Novērtēt situāciju un prognozēt riskus.

9. Noteikt darba uzdevumu prioritātes.

10. Veikt darbu patstāvīgi, prast plānot un organizēt darbu, patstāvīgi

pieņemt lēmumus.

11. Strādāt komandā.

12. Sazināties un sadarboties ar citiem darbiniekiem un sabiedrību.

13. Prast argumentēt un aizstāvēt savu viedokli.

14. Ievērot profesionālās ētikas principus.

15. Pilnveidot savu fizisko sagatavotību.


17. Pārvaldīt divas svešvalodas (krievu un citu svešvalodu) saziņas

līmenī.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās

(krievu un citā svešvalodā).

13

19. Risināt konflikta situācijas.

20. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas, iemaņas un prasmes.

21. Motivēt klientu uz sadarbību.

22. Novērtēt klientu uzvedību.

23. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām.





1.1. Eiropas Savienības, starptautiskās un cilvēktiesības;

1.2. valsts un tiesību teorija;

1.3. socioloģija;

1.4. kriminoloģija un penoloģija;

1.5. civilprocesa tiesības un civiltiesības;

1.6. pašvaldību tiesības;

1.7. psiholoģijas pamati (vispārējā psiholoģija; personības psiholoģija,

saskarsmes psiholoģija, sociālā psiholoģija, attīstības psiholoģija, grupu

psiholoģija);


1.9. sociālā drošība;

1.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un

citā svešvalodā).



2.1. valsts valoda;

2.2. krievu valoda un cita svešvaloda saziņas līmenī;

2.3. ētika;

2.4. pirmā palīdzība;

2.5. konstitucionālās tiesības;

2.6. tiesību normu piemērošana;

2.7. administratīvo pārkāpumu tiesības;

2.8. administratīvā procesa tiesības;

2.9. krimināltiesības;

2.10. darba aizsardzība un pašaizsardzības mehānismi;

2.11. informātika un telekomunikāciju sistēmas;

14

2.12. konfliktoloģija un izlīguma organizēšana un vadīšana starp cietušo

un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;

2.13. penitenciārā pedagoģija un penitenciārā psiholoģija;

2.14. sociālais darbs un postpenitenciārā palīdzība;

2.15. ieslodzījuma vietu un probācijas iestādes darba organizācija;

2.16. kriminālsodu izpildi reglamentējošie normatīvie akti;

2.17. kriminālsoda brīvības atņemšanas un piespiedu darba, audzinoša

rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildes organizēšana;

2.18. kriminālprocesa tiesības;

2.19. uzraudzības organizēšana personām, kuras nosacīti notiesātas vai

pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no

kriminālatbildības;

2.20. bērnu tiesību aizsardzība kriminālsodu izpildē;


2.22. lietvedības pamati.

2.4. Personāla speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – personāla speciālists.






– personāla speciālists kārto personāla lietvedību; nodrošina personāla

datu uzkrāšanu, sistematizēšanu un analīzi; veic personāla atlases procesu;

organizē jauno darbinieku ievadīšanu uzņēmuma dzīvē; organizē personāla

apmācības; piedalās personāla darba izpildes novērtēšanas un kompetenču

sistēmas izstrādē un uzturēšanā; piedalās darbinieku motivēšanas un darba

samaksas sistēmas izveidē; seko līdzi darba tiesisko attiecību reglamentējošo

normatīvo aktu prasību ievērošanai; konsultē darbiniekus.

Personāla speciālists strādā uzņēmumos.



1. Spēja sagatavot, noformēt un kārtot personāla lietvedības dokumentus

atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

15

2. Spēja sagatavot personāla dokumentāciju nodošanai arhīvā, saskaņā ar

organizācijas lietu nomenklatūru.

3. Spēja uzkrāt un regulāri aktualizēt personāla informāciju, arī

elektroniskā formā.

4. Spēja apkopot un analizēt datus par uzņēmuma personāla skaitu,

sastāvu, mainību u.c.

5. Spēja izstrādāt iekšējos normatīvos aktus un rīkojumus uzņēmuma

personāla jautājumos.

6. Spēja veikt darbinieku atlases procesu.

7. Spēja organizēt jauno darbinieku ievadīšanu darbā.

8. Spēja sadarbībā ar struktūrvienību vadītājiem izveidot un realizēt

nepieciešamo personāla attīstības un apmācības plānu.

9. Spēja organizēt personāla darba izpildes un kompetenču novērtēšanas

procesu.

10. Spēja izstrādāt priekšlikumus un administrēt darba samaksas un

motivēšanas sistēmas.

11. Spēja piemērot darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvos

aktus.

12. Spēja konsultēt darbiniekus par kompetencē esošiem jautājumiem.

13. Spēja sazināties valsts valodā augstākajā līmenī un divās svešvalodās.



1. Prast pielietot praktiskajā darbā darba tiesisko attiecību

reglamentējošos normatīvos aktus.

2. Prast pieņemt lēmumus par kompetencē esošiem jautājumiem.

3. Atrast un analizēt nepieciešamo informāciju.

4. Prast strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās.

16

5. Sagatavot dokumentus un iekšējo normatīvo aktu projektus uzņēmuma

personāla jautājumos.

6. Sagatavot pārskatus par personāla skaitu, sastāvu, mainību u.c.

7. Prast pielietot personāla atlases metodes.

8. Prast sagatavot anketas un veikt anketēšanu par personāla jautājumiem.

9. Plānot un organizēt savu darbu.

10. Prast izstrādāt un pielietot personāla darba izpildes un kompetenču

novērtēšanas sistēmu.

11. Prast strādāt komandā/grupā.

12. Prast risināt problēmsituācijas.

13. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.

14. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

15. Spēt mutiski un rakstiski sazināties divās svešvalodās.


17. Prast strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām.

18. Prast operatīvi sniegt informāciju.





1.1. finanšu grāmatvedības pamati;

1.2. tirgzinības pamati;

1.3. socioloģijas pamati;

1.4. vides aizsardzības pamati.



2.1. personības psiholoģija;

17

2.2. organizācijas psiholoģija;

2.3. organizācijas vadība;

2.4. ētika;

2.5. statistikas pamati;

2.6. ekonomika;





3.2. lietvedība;

3.3. personāla lietvedība;

3.4. darba tiesiskās attiecības (t.sk. sociālais dialogs) un sociālās tiesības

(piemēram, pensijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti);

3.5. lietišķā saskarsme un etiķete;


3.7. valsts valoda augstākajā līmenī;

3.8. darba aizsardzība.

2.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis.






– ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis veic ugunsdrošības

uzraudzību un kontrolē normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu

ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, kā arī vada un veic glābšanas darbus

un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā.

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis strādā par speciālistu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai uzņēmumos.



1. Spēja veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

18

2. Spēja analizēt ugunsdrošības stāvokli objektos, sniegt priekšlikumus

ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai un sagatavot dokumentāciju.

3. Spēja izprast civilās aizsardzības sistēmu un tās darbības principus.

4. Spēja izprast civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

5. Spēja apzināt iespējamos apdraudējumus un raksturot tos.

6. Spēja plānot civilās aizsardzības pasākumus.

7. Spēja informēt iedzīvotājus par ugunsdrošību un civilo aizsardzību.

8. Spēja veikt un vadīt glābšanas darbus un seku likvidēšanas

neatliekamos pasākumus notikuma vietā.

9. Spēja veikt izpēti notikuma vietā.

10. Spēja noteikt bīstamās zonas notikuma vietā.

11. Spēja noteikt nepieciešamos resursus glābšanas darbu un seku

likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.

12. Spēja uztvert un novērtēt informāciju par notikumu.

13. Spēja strādāt ar vides izlūkošanas mēraparātiem.

14. Spēja lietot glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu.

15. Spēja kontrolēt darbu ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un

aprīkojumu, kontrolēt tehnisko apkopi.

16. Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.

17. Spēja kontrolēt, kā tiek lietoti individuālie aizsardzības līdzekļi un

aprīkojums.

18. Spēja kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.

19. Spēja strādāt ar sakaru līdzekļiem.

20. Spēja instruēt nodarbinātos.

19

21. Spēja organizēt mācības.

22. Spēja organizēt dežūrmaiņas darbu.

23. Spēja pētīt ugunsgrēka apstākļus.

24. Spēja veikt administratīvo lietvedību.

25. Spēja sazināties ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām.


27. Spēja pārzināt Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas (NATO) lomu civilajā aizsardzībā.




1. Veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos

aktos lietvedības, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

3. Plānot civilās aizsardzības pasākumus.

4. Veikt un vadīt glābšanas darbus.

5. Veikt un vadīt seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.


7. Rīkoties ar vides izlūkošanas mēraparatūru.

8. Noteikt nepieciešamos resursus glābšanas darbiem un seku likvidēšanas

neatliekamajiem pasākumiem notikuma vietā.

9. Strādāt ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku, aprīkojumu un

instrumentiem.

10. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.

11. Organizēt un kontrolēt individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.

20

12. Analizēt saņemto informāciju.

13. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt tā izpildi.

14. Vadīt nodarbības, lai personāls apgūtu darbu ar glābšanas un

ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu.

15. Analizēt darba rezultātus.

16. Kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.

17. Pētīt ugunsgrēku apstākļus.

18. Piemērot un ievērot praktiskajā darbībā prasības, kas noteiktas

normatīvajos aktos ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

19. Orientēties jautājumos par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas

līguma organizācijas (NATO) lomu civilajā aizsardzībā.

20. Strādāt ar datoru un biroja tehniku.

21. Pārvaldīt valsts valodu






zināšanas priekšstata līmenī – Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas (NATO) loma civilajā aizsardzībā.



2.1. civilās aizsardzības sistēma valstī;

2.2. ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācijas;

2.3. psiholoģija un saskarsme ar dažādām sociālajām grupām;

2.4. militārā mācība;


21



3.1. civilās aizsardzības sistēmas struktūra, organizācija un uzdevumi;

3.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūra un darbība;

3.3. darba aizsardzība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;

3.4. ugunsdzēsības taktika un glābšanas darbi;

3.5. glābšanas un ugunsdzēsības tehnika un aprīkojums;

3.6. katastrofu pārvaldīšana;

3.7. ugunsdzēsības ierindas mācības;


3.9. civilās aizsardzības pasākumu plānošana;

3.10. uzraudzība ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā;




3.14. datora un biroja tehnikas lietošana;


3.16. vides aizsardzība.

2.6. Sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sauszemes transportlīdzekļu tehniskais

eksperts.






– sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts ir speciālists, kurš

nosaka transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāva, traktortehnikas (turpmāk

šajā profesijas standartā – transportlīdzekļi) vērtību un tehnisko stāvokli;

identificē un novērtē transportlīdzekļu bojājumus un aprēķina atjaunošanas

izdevumus; nosaka bojājumu un lūzumu rašanās iemeslus; pārbauda

izstrādājumu kvalitāti; piedalās ceļu satiksmes negadījumu izpētē.

Sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts strādā ar

transportlīdzekļiem saistītās jomās: apdrošināšanā, pēc tiesu sistēmas iestāžu vai

amatpersonu pieprasījuma, pēc transportlīdzekļu īpašnieku pieprasījuma,

22

līzingā, muitā, transportlīdzekļu tehniskās uzraudzības sistēmā, patērētāju tiesību

aizsardzībā, remontdarbnīcās un transportlīdzekļu tirdzniecībā.



1. Spēja noteikt ceļu satiksmes negadījumā cietuša transportlīdzekļa

bojājumus, to izcelsmi un atjaunošanas izdevumus.

2. Spēja veikt nelietota vai ekspluatācijā esoša transportlīdzekļa, tā

sastāvdaļu darbspējas atteices un lietoto materiālu tehnisko vai kvalitatīvo

parametru ekspertīzi.

3. Spēja vienoties ar pasūtītāju (pasūtītājs ir fiziska vai juridiska persona,

ar kuru ir panākta mutiska vienošanās vai noslēgts līgums par tehniskā

vērtējuma vai tehniskās ekspertīzes veikšanu) par transportlīdzekļa vai tā

sastāvdaļu, vai lietoto materiālu (turpmāk šajā profesijas standartā – pētāmais

objekts) apskates laiku un vietu.

4. Spēja ievērot normatīvajos aktos par transportlīdzekļu tehnisko apskati

un tehnisko kontroli uz ceļiem noteikto transportlīdzekļu apskates veikšanas

ilgumu.

5. Spēja informēt pasūtītāju par transportlīdzekļa atjaunošanas izdevumu

noteikšanai un par pētāmā objekta apskatei nepieciešamajiem darba apstākļiem

un nodrošinājumu apskates vietā.

6. Spēja informēt pasūtītāju par transportlīdzekļa atjaunošanas izdevumu

noteikšanai un par ekspertīzei nepieciešamajām izmaksām un norēķinu kārtību.

7. Spēja pārliecināties par ekspertīzes procedūras atbilstību normatīvajos

aktos noteiktajai kārtībai.

8. Spēja noslēgt līgumu ar pasūtītāju.

9. Spēja apskatīt transportlīdzekli un ierakstīt protokola veidlapā

transportlīdzekļa vai pētāmā objekta identifikācijas datus, tehnisko aprīkojumu

un nepieciešamo informāciju par īpašnieku vai ekspertīzes pieteicēju.

10. Spēja nofotografēt apskatāmo transportlīdzekli vai pētāmo objektu, ja

nepieciešams, arī atsevišķus tā fragmentus, kuriem ir būtiska un akcentējoša

nozīme ekspertīzē.

23

11. Spēja vizuāli novērtēt virsbūves tehnisko stāvokli un bojājumus

(piemēram, novērtēt deformācijas veidus un virzienus, caurrūsēšanas ietekmi,

salīdzināt blakus detaļu salaidumu spraugu lielumu, krāsu toņu atšķirību,

pirmsremonta bojājumus).

12. Spēja novērtēt motora, transmisijas, ritošās daļas, elektroiekārtas,

bremžu sistēmas, balstiekārtas, interjera un eksterjera bojājumus.

13. Spēja paredzēt visus faktorus, kuri var būtiski ietekmēt ekspertīzi un

tās kvalitāti.

14. Spēja aizpildīt apskates protokolu – ierakstīt identifikācijas datus un

konstatētos bojājumus, to identitāti apstiprināt ar tehniskā eksperta un

transportlīdzekļa īpašnieka vai pilnvarotās personas parakstu.

15. Spēja pieprasīt, lai pasūtītājs sagatavotu, vai pašam sagatavot

ekspertīzei nepieciešamo pētāmā objekta dokumentāciju, piemēram, atbilstības

sertifikātus, valsts standartus, tehniskos noteikumus, rasējumus, ekspluatācijas

instrukcijas, garantijas nosacījumus.

16. Spēja aprēķināt, argumentēt un aizstāvēt remontdarbu lietderību un

izmaksas.

17. Spēja izvēlēties atbilstošus mērinstrumentus un palīglīdzekļus.

18. Spēja veikt nepieciešamos tehniskos mērījumus.

19. Spēja paredzēt objektīvi nepieciešamu remonta metožu un tehnoloģiju

lietojumu.

20. Spēja uzskaitīt apskates protokolā visas bojātās pētāmā objekta

sastāvdaļas un vizuāli fiksēt bojājumu raksturu (piemēram, lūzumus,

izdrupumus, plaisas, deformācijas veidu, vērpi, sausās berzes un pārkarsēšanas

pazīmes, materiāla stiepi, smērvielu klātbūtni, nekvalitatīvu krāsojumu, izmēru

neatbilstību).

21. Spēja veikt papildu apskati, ja tiek konstatēti slēpti defekti.

22. Spēja saskaņot un pamatot pētāmā objekta īpašniekam vai ekspertīzes

pasūtītājam jautājumu par papildu izpētes nepieciešamību specializētā

laboratorijā.

23. Spēja noteikt pēc īpaša pasūtītāja norādījuma transportlīdzekļa

bojājumu izcelsmi.

24

24. Spēja veikt, ja nepieciešams, pētāmā objekta papildu ekspertīzi.

25. Spēja pievienot specializētās laboratorijas tehniskā pētījuma atzinumu

ekspertīzes lietai.

26. Spēja izpildīt nepieciešamos aprēķinus.

27. Spēja informēt pasūtītāju par atjaunošanas izdevumu un bojājumu

noteikšanas ekspertīzes izpildi un par ekspertīzes pabeigšanas termiņiem.

28. Spēja nodot eksperta vērtējuma dokumentācijas oriģinālus pasūtītājam

pēc pieņemšanas un nodošanas akta noformēšanas.

29. Spēja sastādīt un noformēt tehniskās ekspertīzes atzinumu

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehniskās ekspertīzes atzinumā

jāatspoguļo pētāmās konstrukcijas raksturojums, darbības princips,

ekspluatācijas noteikumi, normālas darbības traucējumu iemesli, atteices

iestāšanās mehānisma raksturojums, cēloņi un sekas, darbspēju atjaunošanas

izdevumi atbilstoši tehniskajam stāvoklim pirms atteices iestāšanās, to

pamatojums un lietderība.

30. Spēja nodot ekspertīzes dokumentu oriģinālus pasūtītājam pēc

pieņemšanas un nodošanas akta noformēšanas.

31. Spēja arhivēt dokumentu kopijas un fotomateriālus normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā.

32. Spēja ievērot spēkā esošos ar transportlīdzekļu tehnisko vērtējumu un

tehnisko ekspertīzi saistītos normatīvos aktus.




1. Lietot datoru un izmantot internetu.

2. Ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

3. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.

4. Ievērot elektrodrošības noteikumus.

25

5. Lietot fotoaparātu.

6. Lasīt un zīmēt rasējumus un skices.

7. Lasīt un zīmēt elektriskās shēmas.

8. Apzināt vielas bīstamības klases.

9. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

10. Lasīt standartizētus simbolus.


12. Lietot sakaru līdzekļus.

13. Ievērot darba aizsardzības noteikumus.

14. Izpildīt tehniskā vērtējuma aprēķinu un ekspertīzes izklāstu ar datora

palīdzību.

15. Lietot atslēdznieka darbarīkus un instrumentus, instrumentus ar

pneimatisko un elektrisko piedziņu, kā arī atslēdznieka un autoelektriķa

mērinstrumentus.

16. Lietot tehniskajam vērtējumam un ekspertīzei nepieciešamos

instrumentus, palīgaprīkojumu un darba apģērbu.

17. Ievērot normatīvos aktus par transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu

metodiku.

18. Ievērot normatīvos aktus, kuri attiecināmi uz ceļu satiksmes

organizāciju un drošību.

19. Prast fotografēt atbilstoši vērtēšanai un ekspertīzei nepieciešamajām

prasībām.

20. Prast transportlīdzekļa tirgus vērtības noteikšanai lietot normatīvajos

aktos paredzētos vērtību katalogus, akceptētos informācijas avotus.

21. Izmantot tehniskās rokasgrāmatas.

22. Izmantot speciālo literatūru.

26

23. Prast izvēlēties transportlīdzekļu defektu noteikšanas metodes un

tehnoloģiju.

24. Identificēt transportlīdzekļu defektus.

25. Pārzināt izgatavotājrūpnīcas noteikto remonta tehnoloģiju un lietot to

tehnisko ekspertīžu dokumentācijas sastādīšanā.

26. Izmantot speciālās datorprogrammas, kuras nepieciešamas tehniskās

ekspertīzes veikšanai.

27. Ievērot sauszemes transportlīdzekļu tehnisko ekspertu darba ētiku.

28. Prast patstāvīgi plānot un veikt savu darbu noteiktajā termiņā.

29. Izprast komandas darba stilu, prast strādāt komandā, sadarboties ar

citu profesiju darbiniekiem.

30. Sniegt rakstisku un mutisku informāciju.




34. Risināt radušās problēmsituācijas.

35. Veidot loģisku spriedumu ķēdes, iegūt, klasificēt un izmantot

nepieciešamo informāciju.

36. Noskaņot pasūtītāju labvēlīgi, sazināties ar to.

37. Nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas.

38. Izmantot saskarsmes prasmes.

39. Pārzināt tehnisko līdzekļu iespējas, kas nepieciešamas darba

organizācijai un izpildei.



27




1.2. ugunsdrošība;

1.3. elektrodrošība;

1.4. komercdarbības pamati;


1.6. veselības mācība;





2.1. valsts valoda;


2.3. tehniskā vērtētāja un eksperta darbības nodrošināšanas noteikumi;

2.4. saskarsmes prasme;

2.5. darba plānošanas un organizācijas pamati;

2.6. elektrotehnikas un elektronikas pamati;

2.7. pneimatikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā;

2.8. hidraulikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā;

2.9. aukstumtehnikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā;

2.10. materiālmācība;

2.11. tehniskie mērījumi;

2.12. pielaides un sēžas;

2.13. transportlīdzekļu un traktortehnikas konstruēšanas principi, uzbūves

īpatnības;

2.14. motoru uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta

tehnoloģijas;

2.15. ritošās daļas uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta

tehnoloģijas;

2.16. vadības ierīču uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta

tehnoloģijas;

2.17. virsbūves konstruēšanas principi un īpatnības;

2.18. virsbūves antikorozijas apstrāde rūpnīcā un remontdarbnīcā;

2.19. plastmasas detaļu remonta tehnoloģijas;

2.20. virsbūves remonta un krāsošanas tehnoloģijas;

2.21. transportlīdzekļu un traktortehnikas elektrosistēmu uzbūve,

konstruēšanas pamatprincipi, remonta iespējas un tehnoloģijas;

2.22. transportlīdzekļos, traktortehnikā un speciālajā aprīkojumā

lietojamie ekspluatācijas materiāli;

2.23. transportlīdzekļos un traktortehnikā izmantojamo konstrukciju

materiālu apstrādes tehnoloģiju pamati;

2.24. transportlīdzekļu un traktortehnikas tehniskā stāvokļa noteikumi;

28

2.25. tehniskā vērtēšana un ekspertīze;

2.26. datora lietošanas prasme darbā ar speciālajām tehnisko vērtētāju

programmām;

2.27. fotografēšanas pamati;

2.28. automobiļu teorijas lietošana bojājumu izcelsmes noteikšanai.

2.7. Kokapstrādes tehnologa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kokapstrādes tehnologs.






– kokapstrādes tehnologs veic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar

ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un darba organizācijas pilnveidošanu

koksnes mehāniskās apstrādes jomā, koka izstrādājumu projektēšanu un

izgatavošanu, kā arī iekārtu un mehānisko ierīču lietošanu, uzraudzību un

remontu, veic materiāla un darba patēriņa aprēķinus, īsteno vides aizsardzības

prasības, vada pakļautos darbiniekus, pārzina uzņēmējdarbības, ekonomikas, un

grāmatvedības normatīvos aktus, vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes

iekārtām, darba aizsardzības prasības, individuālo aizsardzības līdzekļu

lietošanas prasības, tiesību pamatus, piedalās biznesa plānu un tāmju izstrādē un

veic ekonomiskās analīzes.

Kokapstrādes tehnologs strādā dažāda profila kokapstrādes uzņēmumos

(piemēram, kokzāģētavās, finieru un saplākšņu, koksnes plātņu un mēbeļu

ražotnēs) vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.



1. Spēja plānot un organizēt darbu.

2. Spēja strādāt ar kokapstrādes nozares tehnisko dokumentāciju.

3. Spēja vadīt kokzāģēšanas, kokmateriālu žāvēšanas, koka izstrādājumu

izgatavošanas, koksnes plātņu, finieru un saplākšņu izgatavošanas

struktūrvienību darbu.

29

4. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.

5. Spēja izvērtēt aprēķinus par sniedzamo pakalpojumu izmaksām,

nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

6. Spēja izstrādāt priekšlikumus, kas vērsti uz efektīvāku- lietderīgāku

resursu izmantošanu.

7. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā, gala rezultātā

radot produktus ar paaugstinātu pievienoto vērtību.

8. Spēja veikt ražotās produkcijas kvalitātes kontroli.


10. Spēja veikt struktūrvienības (uzņēmuma, iecirkņa, ceha u.c.)

rekonstrukcijas un renovācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt realizācijas

atbilstību projektam.

11. Spēja nodrošināt vides aizsardzības, ugunsdrošības un darba

aizsardzības noteikumu ievērošanu padotās struktūrvienības darbībā.

12. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi.

13. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību kokapstrādes jomā.




1. Specializēties kādā no galvenajiem nozares virzieniem (kokzāģēšana,

koka izstrādājumu ražošana, finieru un saplākšņu ražošana, koksnes plātņu

ražošana).

2. Sagatavot kokmateriālus, izvēlēties nepieciešamos virsmērus, racionāli

izmantot kokmateriālus un aprēķināt kokmateriālu un citu materiālu patēriņa

normas.

3. Izstrādāt pasākumus efektivitātes paaugstināšanai un darba

organizācijas pilnveidošanai.

30

4. Lietot biroja tehniku, izmantot informācijas tehnoloģijas pakalpojumus

un lietot tos kokapstrādes nozares tehnoloģiju pilnveidošanai.

5. Aprēķināt izstrādājumu pašizmaksu un novērtēt ekonomiskos rādītājus,

pārzināt tirgzinības un vadības jautājumus.

6. Izprast koka izstrādājumu konstrukcijas un prast izgatavot rasējumus.

7. Izprast kokapstrādes nozares tehnoloģiskos procesus un izstrādāt

tehnoloģisko dokumentāciju, tehnoloģiskos režīmus kokapstrādes nozarē.

8. Izvēlēties un lietot kokapstrādes mašīnas, instrumentus un ierīces.

9. Sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to

atbilstību drošības tehnikas prasībām.

10. Izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas un organizēt darba vietas

atbilstoši darba aizsardzības un ugunsdrošības prasībām.

11. Novērtēt bīstamās vielas un bīstamos ražošanas faktorus un saudzēt

apkārtējo vidi.

12. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.







1.1. meža nozares politika;

1.2. vadības pamati.



2.1. tehniskās grafikas pielietojums kokapstrādē;

2.2. konstrukciju materiāli;

2.3. mašīnu elementi;

31

2.4. celšanas un transporta mašīnas;

2.5. hidraulika un hidropiedziņa;

2.6. tehniskā mērīšana kokapstrādē;

2.7. elektrotehnika un elektronika;

2.8. siltumtehnika un siltumapgāde kokapstrādē;

2.9. ekonomikas teorija un tirgzinības pamati;

2.10. kokapstrādes ekonomika;

2.11. grāmatvedības pamati;

2.12. tehnoloģisko projektu izstrāde kokapstrādē;

2.13. koka izstrādājumu un būvkonstrukciju projektēšana;

2.14. koksnes materiālu tirgzinība;




3.1. informātikas un datorgrafikas lietošana kokapstrādes nozares

uzdevumu risināšanā;

3.2. koksnes zinātne un meža prečzinība;

3.3. komercdarbības normatīvie akti;

3.4. koksnes griešanas procesi;

3.5. kokapstrādes mašīnas un instrumenti;

3.6. pneimotransports kokapstrādē;

3.7. kokapstrādes iekārtu ekspluatācija;

3.8. koksnes hidrotermiskā apstrāde;

3.9. zāģmateriālu ražošana;

3.10. koksnes plātņu ražošana;

3.11. koka izstrādājumu ražošana;

3.12. koksnes un koksnes materiālu apdare;



3.15. ergonomika;




2.8. Jogas meistara profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – jogas meistars.



32




– jogas meistars nodrošina klienta psihofiziskā līdzsvara saglabāšanu un

nostiprināšanu, disharmoniskā stāvokļa novēršanu, psihofizisko īpašību un

prasmju attīstību, pilnveidošanu un harmonizāciju; diagnosticē iemeslus, kuru

dēļ klients ir novirzījies no harmoniska psihofiziskā stāvokļa, un sastāda

nodarbību programmu, kas ietver jogas praksi (vingrinājumus, meditācijas,

relaksāciju, siltumapmaiņas prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju

attīstību), dažādus jogas masāžas un pašmasāžas veidus, kas uzlabo vispārējo

klienta stāvokli; veic jogas speciālistu darba supervīziju.

Jogas meistars strādā jogas centros, viesmīlības un tūrisma uzņēmumos,

sporta klubos, adaptācijas centros vai kā pašnodarbināta persona, vai

individuālais komersants.



1. Spēja uzņemties atbildību par sava darba norisi un rezultātiem.

2. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus.

3. Spēja novērtēt klienta psihofizisko stāvokli, konstitucionālo tipu.

4. Spēja noteikt klienta disbalansa pazīmes un iemeslus.

5. Spēja sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo

plānu.

6. Spēja vadīt jogas nodarbības.

7. Spēja veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžu.

8. Spēja formulēt jogas prakses vēlamos rezultātus un noteikt riskus.

9. Spēja noteikt jogas prakses laiku un ilgumu.

10. Spēja sniegt rekomendācijas par dzīvesveida noteikumiem, ko ieteicams

ievērot jogas prakses laikā.

11. Spēja sagatavot un uzturēt drošu un komfortablu vidi, kurā klients

saņem jogas meistara pakalpojumus.

33

12. Spēja nodrošināt jogas prakses procesa sanitāri higiēnisko līmeni.

13. Spēja izturēties ar rūpēm, toleranti un iejūtīgi pret visiem klientiem

neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma un citiem kritērijiem.

14. Spēja respektēt klienta individuālās vajadzības.

15. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

16. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus.

17. Spēja veikt darbu individuāli.

18. Spēja ievērot konfidencialitāti.

19. Spēja nodrošināt ētisku rīcību pret klientu.

20. Spēja adekvāti risināt konfliktsituācijas.

21. Spēja, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

22. Spēja veidot klienta izpratni par jogas prakses pamatprincipiem un

iedarbību.

23. Spēja veikt jogas prakses rezultātu efektivitātes kontroli.

24. Spēja veicināt klienta aktīvu un apzinātu līdzdalību sava psihofiziskā

disbalansa novēršanā.

25. Spēja veikt jogas speciālistu darba supervīziju.

26. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem.

27. Spēja veikt veselīga dzīvesveida attīstības un veicināšanas darbu.

28. Spēja veikt jogas prakses popularizēšanu un informēšanu par to.

29. Spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas.

30. Spēja ievērot savas profesionālās kompetences robežas.


34



1. Pārvaldīt jogas praktisko iemaņu un prasmju sistēmu, kas nodrošina

klienta psihofizisko īpašību un prasmju saglabāšanu un nostiprināšanu, attīstību

un pilnveidošanu.

2. Izvēlēties atbilstošu darba telpas aprīkojumu, aparatūru, nepieciešamos

materiālus un palīglīdzekļus.

3. Izvēlēties higiēniskos un dezinfekcijas līdzekļus.

4. Veikt personīgās un darba vides higiēnas pasākumus.

5. Ievērot darba tiesību, darba aizsardzības un vides aizsardzības normas.

6. Raksturot klienta kopējo psihofizisko stāvokli, pamatojoties uz jogas

prakses principiem.

7. Izvērtēt klienta organisma disbalansa izpausmes.

8. Noteikt klienta konstitucionālā tipa īpatnības.

9. Sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo

plānu.

10. Noteikt klienta nodarbību visoptimālāko režīmu.

11. Konsultēt klientu, kā izpildīt jogas vingrinājumus.

12. Vadīt individuālās un grupu jogas nodarbības.

13. Veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžas tehniku.

14. Pielietot jogas nodarbībās nepieciešamos rekvizītus, kā arī jogas masāžā

nepieciešamās eļļas, ziedes un citus līdzekļus.

15. Pielietot atveseļošanai tautas līdzekļus, dabas produktus, augus un

citus pieejamus un dabiskus līdzekļus.

16. Pielietot naturopātijas metodes.

17. Ievērot drošības tehnikas principus, pielietojot jogas prakses metodes.

35

18. Konsultēt drošības tehnikas ievērošanā, pielietojot jogas prakses

metodes.

19. Sekot klienta organisma stāvokļa dinamikai praktisko vingrinājumu

izpildes laikā.

20. Sekot klienta pašsajūtai.

21. Veikt organisma reakciju pētījumus praktisku nodarbību laikā, lai

novērtētu dažādu faktoru iedarbības raksturu uz praktizējošā organismu.

22. Noteikt klienta noguruma pakāpi pēc dažāda rakstura fiziskās slodzes.

23. Izraudzīties individuālus atjaunošanas līdzekļus atkarībā no cilvēka

tipa un noguruma pakāpes.

24. Novērtēt klienta stāvokli un jogas prakses rezultātus.

25. Sniegt rekomendācijas par dzīvesveida noteikumiem jogas

praktizēšanas laikā.

26. Sniegt rekomendācijas par uzturu jogā.

27. Apmācīt klientu atklāt kaitējošus faktorus, kuri negatīvi iedarbojas uz

psihofizisko stāvokli.

28. Veikt pedagoģiskas funkcijas – demonstrāciju, palīdzību, korekciju,

instruktāžu, novērošanu.

29. Veikt jogas speciālistu darba supervīziju.








1.1. komercdarbības pamatprincipi;

1.2. projektu vadīšanas pamatprincipi.

36



2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija no jogas pozīcijām;

2.2. cilvēka psihiskās un fiziskās attīstības likumsakarības un īpatnības

dažādos attīstības posmos no jogas pozīcijām;

2.3. atsevišķu orgānu un sistēmu funkcionēšanas likumsakarības, to

regulācija un pašregulācija normas un patoloģijas stāvoklī no jogas pozīcijām;

2.4. veselības, psihes un sociālās uzvedības fizioloģiskie pamati no jogas

pozīcijām;

2.5. fiziskās un psihiskās attīstības normas un noviržu novērtēšanas

kritēriji no jogas pozīcijām;

2.6. psihiskās pamatfunkcijas un to fizioloģiskie mehānismi no jogas

pozīcijām;

2.7. psihes attīstības dabisko un sociālo faktoru korelācija no jogas

pozīcijām;

2.8. fizioloģisko un psihisko procesu savstarpējā atkarība no jogas

pozīcijām;

2.9. cilvēka adaptācijas raksturs atkarībā no ģeogrāfiskiem, klimatiskiem

un sociāliem faktoriem;

2.10. veselīga dzīvesveida pamati;

2.11. jogas rašanās vēsture un tās filozofiskie pamati;

2.12. jogas psiholoģiskie aspekti;

2.13. hinduisma filozofija;

2.14. budisma filozofija;

2.15. dažādu tautu atveseļošanas metodikas (senlatviešu, āriešu, tibetiešu,

ķīniešu, indiešu un citas);

2.16. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu teorētiskie aspekti;

2.17. sadzīves un ģimenes audzināšanas nacionālās īpatnības, reģionu

nacionālās tradīcijas;




3.1. jogas prakse (vingrinājumi, meditācijas, relaksācija, siltumapmaiņas

prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstība);

3.2. adaptētās jogas prakses (iesācējiem, cilvēkiem ar noteiktiem

traucējumiem un citas);

3.3. jogas uztura mācība;

3.4. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu praktiskie aspekti;

3.5. nodarbību sanitāri higiēniskais nodrošinājums;

3.6. darba aizsardzība un to ietekmējošie faktori;


37

3.8. cilvēka organisma fiziskās slodzes paaugstināšanas gadījumu drošības

pasākumi;

3.9. atveseļošanās dabiskie faktori;

3.10. naturopātijas metodes;

3.11. saskarsmes psiholoģija;

3.12. ētikas principi;

3.13. profesionālo darbību reglamentējošie dokumenti;





3.18. divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.9. Valsts robežsardzes jaunākā virsnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks.






– Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks pilda dienesta pienākumus

Valsts robežsardzē, organizē un vada robežuzraudzību un robežpārbaudes, kā arī

organizē un veic ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta

noteikumu ievērošanas kontroli.



1. Spēja pārzināt situāciju uz valsts robežas un imigrācijas jomā, veicot

nepieciešamās informācijas ieguvi, analīzi, apstrādi un apmaiņu.

2. Spēja pieņemt lēmumus valsts robežas, valsts robežas joslas,

pierobežas joslas, pierobežas un robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanai.

3. Spēja vadīt un kontrolēt robežpārbaudes, robežuzraudzības un

imigrācijas kontroles uzdevumu savlaicīgu un precīzu izpildi.

38

4. Spēja optimāli plānot personālu, tehniskos līdzekļus, bruņojumu,

transportlīdzekļus, dienesta suņus robežpārbaudes, robežuzraudzības un

imigrācijas kontroles uzdevumu izpildei.

5. Spēja veikt riska analīzi.

6. Spēja analizēt robežpārbaudes un robežuzraudzības uzdevumu izpildes

apstākļus.

7. Spēja nodrošināt dokumentu kvalitatīvu pārbaudi, atklāt to viltojumus,

izmantojot robežkontroles un imigrācijas kontroles līdzekļus.

8. Spēja strādāt ar Valsts robežsardzē izmantojamajām informācijas

sistēmām un nodrošināt datu ievadi un pārbaudi tajās.

9. Spēja nodrošināt un organizēt pārkāpēju atklāšanu, pārkāpēju un

patvēruma meklētāju aizturēšanu, pārvietošanu apsardzes uzraudzībā,

izmitināšanu un apsardzību.

10. Spēja organizēt personu, mantu, transportlīdzekļu apskati un aizliegto

vielu, priekšmetu izņemšanu.

11. Spēja kvalitatīvi sagatavot un noformēt sarakstes, rīkojuma, dienesta

un procesuālos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

12. Spēja atlasīt un apstrādāt nepieciešamo informāciju robežpārbaudes,

robežuzraudzības un imigrācijas kontroles rezultātu apkopošanai.

13. Spēja organizēt un vadīt personālu ārkārtas situācijās, izņēmuma

stāvoklī un kara laikā.

14. Spēja plānot, organizēt un nodrošināt ārzemnieku ieceļošanas,

uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles pasākumus.

15. Spēja organizēt un nodrošināt personu profilēšanu, intervēšanu un

identificēšanu.

16. Spēja savlaicīgi sagatavot lēmuma projektu par ārzemnieka piespiedu

izraidīšanu no valsts un organizēt precīzu lēmuma izpildi.

17. Spēja organizēt un nodrošināt patvēruma meklētāja iesnieguma par

bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieņemšanu.

18. Spēja noformēt un izsniegt patvēruma meklētāja personas dokumentu.

39

19. Spēja nodrošināt personāla, tehnisko līdzekļu, bruņojuma,

transportlīdzekļu, dienesta suņu efektīvu izmantošanu robežpārbaudes,

robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumu izpildē.

20. Spēja nodrošināt inženiertehniskā aprīkojuma apsekošanu, bruņojuma

pārbaudi un uzturēšanu darba kārtībā.

21. Spēja nodrošināt un kontrolēt no tehniskajiem līdzekļiem iegūtās

informācijas apstrādi, uzglabāšanu un lietošanu.

22. Spēja nodrošināt starptautisko un nacionālo tiesību aktu tiesiskuma un

drošības jomā piemērošanu savas kompetences ietvaros.

23. Spēja nodrošināt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

24. Spēja sadarboties ar juridiskām un fiziskām personām, kompetentām

ārvalstu amatpersonām drošības un tiesiskuma jomā.

25. Spēja pildīt un nodrošināt profesionālās ētikas un vispārpieņemto

uzvedības normu ievērošanu.

26. Spēja nodrošināt darba, vides aizsardzības un ugunsdrošības prasību

ievērošanu.

27. Spēja prasmīgi vadīt padoto personālu un veidot pozitīvu psiholoģisko

klimatu kolektīvā.

28. Spēja pārzināt padotā personāla personīgās īpašības un profesionālās

kompetences.

29. Spēja organizēt un vadīt padotā personāla apmācību.

30. Spēja nodrošināt likumīgu pavēļu (rīkojumu) izpildi.

31. Spēja sniegt pirmo palīdzību.


33. Spēja piedalīties struktūrvienības saimnieciskajos procesos un

nodrošināt racionālu rīcību ar resursiem.

34. Spēja īstenot izglītojošus pasākumus pozitīvas valstiskās attieksmes

veidošanai.

40



1. Piemērot normatīvos aktus robežkontroles, imigrācijas kontroles un

patvēruma jomā.

2. Organizēt dokumentu pārbaudi un atklāt tajos iespējamos viltojumus.

3. Organizēt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas

noteikumu kontroles pasākumus.

4. Dot uzdevumus robežsargu norīkojumiem.

5. Veikt robežsargu norīkojuma instruktāžu.

6. Vadīt un kontrolēt uzdevumu savlaicīgu un precīzu izpildi.

7. Organizēt kvalitatīvu dokumentu pārbaudi robežšķērsošanas vietās.

8. Plānot un organizēt pārkāpēju meklēšanu un aizturēšanu.

9. Organizēt aizturēšanas protokola sastādīšanu, personas un mantu

pārmeklēšanu un apskati.

10. Veikt pārrunas ar pārbaudāmajām personām.

11. Organizēt un veikt personas pārvietošanu apsardzes uzraudzībā,

izmitināšanu un apsardzību.

12. Organizēt ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

13. Aizpildīt un noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām

savas kompetences ietvaros.

14. Noformēt patvēruma meklētāja personas dokumentu.

15. Organizēt patvēruma meklētāja iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā

statusa piešķiršanu pieņemšanu.

16. Strādāt ar informācijas sistēmām.

17. Izvēlēties optimālo personāla, dienesta suņu, tehnisko līdzekļu,

transportlīdzekļu, inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma izmantošanu.

41

18. Organizēt inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma uzturēšanu

darba kārtībā.

19. Noņemt pirkstu nospiedumus.

20. Fotografēt.

21. Vadīt transportlīdzekli.

22. Organizēt profesionālās ētikas un uzvedības normu ievērošanu.

23. Veidot lietišķu un pozitīvu psiholoģisko klimatu kolektīvā.

24. Strādāt patstāvīgi un komandā.

25. Apzināt mācību vajadzības, kā arī organizēt un vadīt mācības.

26. Izmantot iegūto informāciju robežpārbaudes un robežuzraudzības

uzdevumu izpildei.

27. Iegūt, atlasīt, apstrādāt un sagatavot nepieciešamo informāciju.

28. Veikt riska analīzi.

29. Veikt informācijas apmaiņu ar sadarbības iestādēm.

30. Piemērot Eiropas Savienības tiesību aktus tiesiskuma un drošības

jomā.

31. Organizēt un veikt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

32. Plānot robežpārbaužu un robežuzraudzības resursus atkarībā no

situācijas izmaiņām.

33. Novērtēt padotā personāla kompetences līmeni.

34. Prast publiski uzstāties, paust un aizstāvēt viedokli.

35. Noformēt valsts robežas kontroles uzdevumu.

36. Koncentrēt resursus iespējamo pārkāpumu virzienos.

42

37. Organizēt un nodrošināt valsts robežas, valsts robežas joslas,

pierobežas joslas, pierobežas un robežšķērsošanas vietas režīma ievērošanu.

38. Sagatavot lēmuma projektu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

39. Organizēt dienesta gaitu reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.

40. Plānot, organizēt izglītojošus pasākumus.

41. Novērtēt apstākļus un prognozēt iespējamo pārkāpēju darbību.

42. Organizēt darba, vides aizsardzības un ugunsdrošības noteikumu

ievērošanu.

43. Organizēt un vadīt personālu ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvoklī un

kara laikā.

44. Pielietot saimniecisko procesu organizācijas un vadīšanas metodes.


46. Sniegt pirmo palīdzību,


svešvalodās.






1.1. politikas zinātnes pamatjautājumi;

1.2. pasaules valstu ekonomiskās un sociālās ģeogrāfijas pamati;

1.2. ekonomikas teorijas pamati.



2.1. Valsts robežsardzei saistošie starpvalstu līgumi un starptautiskās

konvencijas;

2.2. Eiropas Savienības tiesību akti tiesiskuma un drošības jomā;


2.4. personu tiesības un tiesiskās intereses;

43

2.5. darba un sociālās tiesības;

2.6. personālvadības pamati;

2.7. administratīvās tiesības;


2.9. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu raksturojums,

izmantošanas iespējas un lietošanas nosacījumi;

2.10. pārkāpēju uzvedības īpatnību ārējās pazīmes;

2.11. kriminālistikas taktiskās metodes un tehniskie paņēmieni noziedzīgo

nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai;



2.14. civilās aizsardzības pamati;

2.15. robežuzraudzības organizācija;

2.16. Valsts robežsardzes gaisa kuģu un kuģošanas līdzekļu izmantošanas

nosacījumi;

2.17. struktūrvienību, kas veic imigrācijas kontroli, darbības organizācija;

2.18. cilvēktiesības;

2.19. tehnisko līdzekļu, inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma

tehniskie dati, parametri un ekspluatācijas noteikumi;

2.20. šaujamieroču uzbūve un darbības principi;

2.21. valsts robežas, robežas joslas, robežpārejas punkta, robežzīmju,

robežgrāvju un robežstigu uzturēšanas prasības;

2.22. bruņojuma aprites kārtība Valsts robežsardzē;

2.23. didaktikas pamatprincipi;


2.25. psiholoģisko tipu raksturīgākās īpašības;

2.26. saimniecisko procesu organizēšana un vadīšana.



3.1. Valsts robežsardzes normatīvo aktu prasības;

3.2. normatīvo aktu prasības robežpārbaudes, robežuzraudzības,

imigrācijas kontroles un patvēruma jomā;

3.3. Valsts robežas drošības un neaizskaramības nodrošināšana;

3.4. robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta organizācija;

3.5. dokumentu veidi, to aizsardzības elementi, iespējamo viltojumu

pazīmes un to atklāšanas metodes;

3.6. personu profilēšanas, intervēšanas un identificēšanas metodika;

3.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

3.8. personu, transportlīdzekļu un priekšmetu identificēšanas un

aizturēšanas kārtība;

3.9. pārmeklēšanas, apskates un aizturēšanas metodes un taktika;

3.10. fiziskā spēka, speciālo līdzekļu, speciālo cīņas paņēmienu un

šaujamieroču lietošana un dienesta suņu izmantošana;

44


3.12. militārā taktika kājnieku vada komandiera līmenī;

3.13. topogrāfija robežuzraudzībā;

3.14. Valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas

un robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi;

3.15. rīcība ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvoklī un kara laikā;

3.16. ārzemnieka ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas

noteikumu kontroles kārtība;

3.17. pārvietošanas apsardzes uzraudzībā, izmitināšanas un apsardzības

kārtība;

3.18. ārzemnieka piespiedu izraidīšanas nosacījumi un specifika;

3.19. riska analīzes sistēma;

3.20. dienesta organizācija robežšķērsošanas vietās;

3.21. robežsargu norīkojumu plānošana;

3.22. tehnisko līdzekļu izmantošanas iespējas informācijas iegūšanā,

apstrādē, uzglabāšanā un lietošanā;

3.23. patvēruma procedūra;

3.24. dienesta un procesuālo dokumentu noformēšanas kārtība;

3.25. dienesta gaitu reglamentējošie normatīvie akti;

3.26. profesionālās ētikas un uzvedības normas;

3.27. sabiedrības kultūras normas;

3.28. darba aizsardzība, ugunsdrošības noteikumi;


3.30. publiskās runas pamati un tehnika;

3.31. ierindas noteikumi;

3.32. fiziskās sagatavotības prasības;

3.33. šaušanas nodarbību organizēšana;

3.34. Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieka Ētikas kodekss;


3.36. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;


2.10. Jurista palīga profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – jurista palīgs.





45


– jurista palīgs sniedz praktisku palīdzību juristam, zvērinātam notāram,

zvērinātam advokātam, tiesnesim un citiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kā

arī veic citus darbus atbilstoši amata aprakstam; palīdz juristam sagatavot

juridiska rakstura dokumentus un ziņojumus, konsultēt juridiskos jautājumos,

pārbauda dokumentu atbilstību spēkā esošajām tiesībām.

Jurista palīgs patstāvīgi nesniedz juridisko palīdzību un neveic citas

darbības, kuras var veikt tikai jurists.

Jurista palīgs veic biroja administratora darbu juridiskajos birojos un citās

iestādēs, prokurora palīga, tiesneša palīga, tiesu sekretāra darbu, kā arī strādā

uzņēmumos, ciktāl normatīvie akti amatam neizvirza prasību pēc jurista

kvalifikācijas.



1. Spēja orientēties juridiskos jautājumos.

2. Spēja pārbaudīt juridisko dokumentu pieņemšanas procedūras un

noformēšanas atbilstību tiesību normu prasībām.

3. Spēja kārtot lietvedību un noformēt dokumentus atbilstoši

normatīvajiem aktiem par lietvedību un dokumentu izstrādāšanu.

4. Spēja atrast, apkopot un klasificēt juridisko informāciju.




1. Jurista vadībā veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas

sastāvam un izdarīt juridisku slēdzienu.

2. Argumentēt juridiskos slēdzienus.

3. Atrast piemērojamo tiesību normu.

4. Noformēt dokumentus un pārbaudīt dokumentu atbilstību

normatīvajiem aktiem par lietvedību.

5. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās

datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datubāzes.

46

6. Organizēt un īstenot dokumentu lietvedību.

7. Izmantot juridiskās informācijas resursus.








1.1. juridiskā retorika;

1.2. loģika.



2.1. Latvijas tiesību vēsture;

2.2. lietu tiesības;

2.3. ģimenes tiesības;

2.4. mantojuma tiesības;

2.5. saistību tiesības;

2.6. darba tiesības;

2.7. civiltiesību vispārīgā daļa;


2.9. Eiropas Savienības tiesības;


2.11. starptautiskās publiskās tiesības;




3.1. tiesību teorija;

3.2. juridiskā analīze un tekstu rakstīšana;

3.3. administratīvās tiesības un administratīvais process;

3.4. civilprocess;

3.5. kriminālprocess;

3.6. profesionālās ētikas pamati;

3.7. saskarsmes kultūra;

3.8. lietvedība;

47

3.9. datorzinības;



2.11. Bibliotēku informācijas speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – bibliotēku informācijas speciālists.






– bibliotēku informācijas speciālists nodrošina bibliotēkas vai

informācijas institūcijas darbu atbilstoši savai kompetencei un funkcijām:

komplektē, strukturē, kataloģizē tradicionālos/iespiestos un elektroniskos

dokumentus, pārzina bibliotēku informācijas sistēmas un modernās informācijas

un komunikācijas tehnoloģijas (vismaz klientu/lietotāju/lasītāju līmenī), pārzina

informācijas resursus un to lietošanu (krājumu/kolekciju izvietojums,

dokumentu pieejamība, datubāžu struktūra, licenzēto datubāžu izmantošana

u.c.), sniedz bibliotekāros pakalpojumus uz vietas un tiešsaistē (elektroniskās

uzziņas, elektroniskā dokumentpiegāde u.c.), informē sabiedrību par

jauniegūtajiem resursiem, tiešsaistes datubāzēm, bibliotekārajiem

pakalpojumiem, popularizē bibliotēkas/informācijas institūcijas sniegumu un

iespējas (izstādes, pasākumi, publikācijas).

Bibliotēku informācijas speciālists strādā jebkura tipa bibliotēkā

(zinātniskajā, speciālajā, publiskajā, izglītības iestādes bibliotēkā) vai citā

institūcijā, kas saistīta ar informācijas vākšanu, strukturēšanu, glabāšanu un

izplatīšanu (turpmāk – informācijas institūcija).



1. Spēja orientēties bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes attīstības

tendencēs pasaulē un Latvijā.

2. Spēja izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas.

48

3. Spēja pielietot svešvalodu zināšanas informācijas resursu meklēšanā,

veidošanā, izmantošanā.

4. Spēja organizēt bibliotēku un informācijas nozares un radniecīgo

nozaru institūciju savstarpējo sazināšanos un sadarbību.

5. Spēja veicināt sabiedrības motivāciju bibliotēku un informācijas

institūciju resursu izmantošanai.

6. Spēja veidot un organizēt inovatīvus profesionālos risinājumus un

pakalpojumus.

7. Spēja sastādīt un īstenot darbības stratēģiju atbilstoši sabiedrības

mainībai.

8. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, likumus, normatīvos aktus

un citus reglamentējošos dokumentus.

9. Spēja veidot un organizēt radošai un informatīvai darbībai labvēlīgu

vidi un gaisotni, strādāt komandā.

10. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt

nepieciešamos lēmumus.

11. Spēja nodrošināt, organizēt un pārvaldīt bibliotēkas vai informācijas

institūcijas krājumu.

12. Spēja veidot, organizēt un sniegt informācijas pakalpojumus,

balstoties uz aktualitātēm sabiedrības dzīvē.

13. Spēja vērtēt un pilnveidot profesionālo darbību un kvalifikāciju.

14. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības

noteikumu ievērošanu darba vidē.




1. Strādāt individuāli un grupā, nodrošināt informācijas lietotāju tiesību

aizsardzību.

49

2. Veidot profesionālo darba vidi, līdzdarboties profesionālajās

organizācijās.

3. Apzināt nozares aktualitātes valstī, izzināt ārvalstu profesionālo

pieredzi.

4. Veikt informācijas popularizēšanu un publiskošanu mutvārdos un

rakstveidā.

5. Organizēt sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, saziņas iespējas ar citām

institūcijām un speciālistiem.

6. Sagatavot un īstenot darba plānošanas un organizēšanas dokumentus.

7. Iesaistīties radošos projektos.



10. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

11. Pārzināt bibliotēku informācijas sistēmu un informācijas un

komunikācijas tehnoloģijas (lasītāju/klientu līmenī).

12. Prast meklēt, iegūt, analizēt, vērtēt informāciju un avotus, veicināt

lasītāju prasmi lietot informāciju.

13. Nodrošināt sadarbību ar profesionālajām un pārvaldības institūcijām

(valsts, pašvaldību, nevalstiskajām, privātajām), tālākizglītību un pašizglītību

(dalība semināros, projektos, kursos).

14. Pārzināt un īstenot valsts kultūrpolitikas vadlīnijas.

15. Pārzināt bibliotekāro vidi un infrastruktūru, pārvaldīt saskarsmes

psiholoģiju.

16. Nodrošināt tradicionālo un elektronisko dokumentu apstrādi, resursu

veidošanu, informācijas ieguvi, dokumentu glabāšanu, piegādi.

17. Izprast grāmatu un citu iespiesto informācijas avotu strukturēšanu

krājumā, datu strukturēšanu datubāzēs, interneta resursu arhivēšanu.

50

18. Gūt priekšstatu par digitālo objektu pārvaldību, multimediālo digitālo

kolekciju veidošanu.

19. Prast vizualizēt un prezentēt informāciju.

20. Piemērot likumus, normatīvos aktus, standartus un citus bibliotēku un

informācijas nozares darbību reglamentējošos dokumentus.

21. Sniegt pakalpojumus poligrāfiskā un elektroniskā vidē.

22. Ieviest inovatīvus pakalpojumus.

23. Sagatavot bibliotēkas un informācijas institūcijas darba operatīvās un

stratēģiskās plānošanas dokumentus.

24. Veikt projektu sagatavošanu un īstenošanu.






1.2. tiesību pamati.



2.1. datubāžu veidošana;

2.2. metadatu veidošana;

2.3. digitālo bibliotēku veidošana;

2.4. profesionālā svešvaloda;

2.5. autortiesības;




3.1. bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes teorētiskās nostādnes,

attīstības virzieni;

3.2. bibliotēku un informācijas nozares normatīvie dokumenti;

3.3. bibliotēku darba lietišķā pārzināšana;

3.4. bibliotēku informācijas sistēmu un nepieciešamo informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju pārzināšana;

3.5. runas kultūra;

3.6. krājumu un kolekciju pārvaldība;

51

3.7. informācijas meklēšana, ieguve;

3.8. projektu sagatavošana un vadība;

3.9. retrospektīvā konversija;

3.10. elektronisko katalogu veidošana;

3.11. bibliotēkas un informācijas institūcijas pārvaldība;

3.12. bibliotekārās vides nodrošināšana;

3.13. bibliotekārie pakalpojumi;

3.14. lasītāju apkalpošana, saskarsmes un vadības psiholoģija;

3.15. inovāciju un jaunu pakalpojumu ieviešana;






2.12. Restauratora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – restaurators.






– restaurators ir speciālists, kas nodarbojas ar kultūras vērtību – ēku,

mākslas darbu, iekārtu un objektu – tehniskā stāvokļa izpēti, konservāciju un

restaurāciju; konsekventi ievēro profesionālās ētikas normas un ir atbildīgs par

objekta autentiskuma saglabāšanu; izprot un ievēro objektu dokumentālo dabu –

neatkarīgi no tā, vai tie būtu augsti mākslinieciski izstrādājumi vai vienkārši

sadzīves priekšmeti; sadarbojas ar citu profesiju pārstāvjiem un veic darbu

saskaņā ar vispārpieņemtu zinātnisku darba metodiku, kas ietver: objekta un

avotu izpēti, analīzi, interpretāciju, apkopojumu, veicinot jaunu zināšanu ieguvi;

precīzi formulē viņu interesējošos jautājumus, izdara secinājumus, pieņem

lēmumus un paredz pieņemto lēmumu sekas; savas darbības rezultātā nerada

jaunas kultūras vērtības; sagatavo restaurācijas darbu programmu un veic šīs

programmas realizāciju; apzina, organizē un vada atsevišķu darbu veidu un

apjomu izpildītājus.

52

Restaurators var strādāt kultūras pieminekļu restaurācijas uzņēmumos,

kultūras pieminekļu uzraudzības un aizsardzības dienestā vai kā pašnodarbināta

persona, vai individuālais komersants.



1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt restauratora darbu atbilstoši Latvijas

Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību normām un

starptautiskajām Konvencijām kultūras mantojuma saglabāšanas un

atjaunošanas jomā.

2. Spēja veikt metodiski pamatotu restaurējamā objekta izpēti.

3. Spēja veikt kultūras vērtību aizsargāšanas un saglabāšanas pasākumus.

4. Spēja veikt kultūras vērtību konservāciju un restaurāciju, saglabājot

objektu autentiskumu.

5. Spēja plānot un vadīt restaurācijas darbus.

6. Spēja novērtēt un analizēt restaurācijas darbu ekonomiskos faktorus.

7. Spēja veikt restaurācijas procesa dokumentēšanu, sagatavot

restaurācijas dokumentāciju valsts valodā un angļu valodā.

8. Spēja organizēt restaurācijas darbu materiāli tehnisko nodrošinājumu,

plānot un kontrolēt maksājumus.

9. Spēja izvēlēties sadarbības partnerus restaurācijas darbu realizācijai.

10. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības, ugunsdrošības un

darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.




1. Veikt kultūras vērtību metodisku izpēti, analīzi, sagatavot restaurācijas

darbu programmu un realizēt to.

2. Pārzināt restaurācijas darbu un pieminekļu aizsardzības normatīvos

aktus.

53

3. Lasīt un izprast projektu dokumentāciju.

4. Pārzināt restaurācijas un atbilstošas amatniecības nozares tehnoloģiskos

procesus.

5. Pārzināt restaurācijas materiālu pamatīpašības un piedāvājumu.

6. Prast izvēlēties restaurācijas darbu tehnoloģisko aprīkojumu.

7. Prast veikt restaurācijas darbu izmaksu aprēķinu, izvērtēt ekonomiskos

faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu.

8. Prast organizēt un vadīt restaurācijas darbus saskaņā ar restaurācijas

uzdevumu pēc apstiprinātas metodikas, atbilstoši darba aizsardzības,

ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām restaurācijas

jomā.

9. Prast veikt kultūras vērtību un restaurējamā objekta tehniskā stāvokļa

izpēti un analīzi, veikt uzmērījumus un izgatavot skices un darba rasējumus.

10. Prast noteikt restaurējamā objekta defektu rašanās iemeslus un to

novēršanas iespējas.

11. Prast analizēt restaurācijas un konservācijas gaitu, prognozējot lietu

gaitu.

12. Prast veidot un veikt komercdarbību kultūras vērtību restaurācijā.

13. Prast vadīt profesionālu restaurācijas darbu komandu, izvēloties

restaurācijas speciālistus, atbilstoši veicamā darba saturam un veidot darba

tiesiskās attiecības.

14. Prast strādāt ar modernām informācijas sistēmām.

15. Prast izpildīt restaurācijas darbu dokumentāciju.

16. Pašizglītoties.


svešvalodās.


54






1.1. vispārējā un personības psiholoģija;

1.2. vispārējā vēsture (sabiedrība un ekonomiskie faktori, sabiedrība un

kultūra, sabiedrība un zinātne);

1.3. vispārējā mākslas vēsture;

1.4. Latvijas mākslas un amatniecības vēsture.



2.1. materiālu mācība, restaurācijā pielietojamo materiālu īpašības un

apstrādes tehnoloģijas;

2.2. restaurējamā objekta izgatavošanas tehnoloģiju un tehniskā stāvokļa

novērtējums;

2.3. restaurācijas darbu un pieminekļu aizsardzības jomu regulējošie

normatīvie akti;




3.1. valsts valoda;

3.2. restaurācijas dokumentāciju sagatavošana angļu valodā;


3.4. lietišķo attiecību psiholoģija;

3.5. restaurācijas tehnoloģijas un vēsture, vecās un laikmetīgās

restaurācijas tehnoloģijas;

3.6. restaurācijas pamati (restaurējamā objekta izpēte, dokumentācija un

terminoloģija, restaurācijas ētika un pieminekļu aizsardzība, restaurācijas

programmas sastādīšana, izpētes metodes);

3.7. restaurācijas darbu organizēšana un vadīšana;

3.8. fotodokumentācija (restaurācijas etapu fiksācija, tehniskās

dokumentācijas sagatavošana);

3.9. zīmēšana;

3.10. kompozīcija;

3.11. krāsu mācība;

3.12. veidošana - telpisku darba maketu radīšana (māls, plastilīns, ģipsis);

3.13. rasēšana, uzmērīšana;

3.14. datorprasmes;

3.15. komercdarbība un ekonomika;

55

3.16. finanses (restaurācijas darbu izmaksu aprēķināšana);

3.17. praktiskā restaurācija, projektu vadīšana;





2.13. Kultūras pasākumu organizatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kultūras pasākumu organizators.






– kultūras pasākumu organizators plāno, organizē, veido un vada dažāda

žanra un satura kultūras un atpūtas pasākumus; izstrādā ar kultūras jomu

saistītus radošos projektus; rūpējas par pasākumu mākslinieciskā līmeņa

kvalitāti; piedalās valstiski un starptautiski nozīmīgu kultūras pasākumu

īstenošanā, kontrolē šiem mērķiem piešķirto līdzekļu izlietojumu, vada citus

radošos un tehniskos darbiniekus.

Kultūras pasākumu organizators strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta

persona, vai individuālais komersants.



1. Spēja analizēt sabiedrības intereses un vajadzības kultūras jomā,

izvērtēt prioritātes.

2. Spēja analizēt sabiedrības objektīvās iespējas pasākumu

apmeklējumiem.

3. Spēja izstrādāt pasākumu plānu, balstoties uz aktualitātēm sabiedrības

dzīvē.

4. Spēja organizēt kultūras pasākumus, nodrošināt sarīkojumu veiksmīgu

norisi.

56

5. Spēja veidot un organizēt radošai darbībai labvēlīgu vidi un gaisotni,

strādāt komandā.

6. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.

7. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās projekta realizācijas gaitā un

savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

8. Spēja novērtēt pasākuma veiksmīgai norisei esošās materiāltehniskās

iespējas.

9. Spēja sastādīt un īstenot kultūras pasākumu mārketinga plānu.

10. Spēja plānot telpas un laiku pasākumiem un mēģinājumiem.

11. Spēja plānot, organizēt un vadīt sadarbību ar izpildītājiem un

izpildītāju kolektīviem.

12. Spēja izvēlēties aktuālu, mākslinieciski augstvērtīgu materiālu

pasākumu tēmas atklāsmei, respektējot auditorijas intereses un vajadzības.

13. Spēja izstrādāt pasākuma režisorisko ieceri, tā mākslinieciski idejisko

traktējumu, noteikt montāžas paņēmienus.

14. Spēja noteikt pasākuma žanru, izvēlēties atbilstošus stilistiskos un

mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

15. Spēja piesaistīt nepieciešamos izpildītājus un izpildītāju kolektīvus.

16. Spēja izstrādāt pasākumu kompozīciju.

17. Spēja izstrādāt pasākuma mizanscēnu partitūru.

18. Spēja veidot pasākuma scenāriju.

19. Spēja organizēt individuālo darbu ar izpildītājiem, izpildītāju

kolektīviem.

20. Spēja organizēt tehniskos (gaismu, skaņu, tehniskās uzbūves)

mēģinājumus un ģenerālmēģinājumus.

21. Spēja sastādīt pasākuma finanšu tāmi.

57

22. Spēja savlaicīgi plānot un organizēt pasākumam nepieciešamās

tehnikas, materiālu iegādi.

23. Spēja veidot un noformēt kultūras projektu.

24. Spēja veidot finanšu līdzekļu piesaistes dokumentāciju.

25. Spēja veidot atskaites par izmantotajiem finanšu līdzekļiem.

26. Spēja veidot sadarbību ar masu mēdijiem, informējot sabiedrību par

pasākumiem un aktivitātēm.

27. Spēja organizēt mākslinieciski kvalitatīvu informatīvu plakātu,

programmu, ielūgumu u.c. savlaicīgu izgatavošanu un izplatīšanu.


noteikumus ievērošanu darba vidē.

29. Spēja izprast un piemērot normatīvos aktus kultūras jomā.




1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos kultūras pasākumu

organizēšanas un veidošanas procesā.

3. Izprast vispārējos kultūras pasākumu organizēšanas un veidošanas

pamatprincipus.

4. Izprast kultūras pasākumu ietekmi uz mērķauditoriju.

5. Izprast kultūras pasākumu vērtības estētiskā, etniskā un

kultūrvēsturiskā kontekstā.

6. Izprast mūsdienu kultūras pasākumu veidošanas stilistiskās

likumsakarības.



58

9. Ievērot kultūras jomas ētiskās normas.


11. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

12. Lietot internetu.

13. Gūt priekšstatu par laikmetīgajām kultūras pasākumu organizēšanas

un veidošanas tehnoloģijām.

14. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi,

kultūras pasākuma idejiski tematiskās bāzes precizēšanu un sabiedrības prasību

un konkrēta pasākuma realizēšanas iespēju saskaņošanu.

15. Novērtēt savas profesionālās iemaņas un prasmes atbilstību profesijas

standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

16. Sagatavot prezentācijai savus projekta materiālus (pasākuma scenārija

daļas un dokumentācijas), demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

17. Prast sastādīt kultūras pasākuma tāmi un izmantot to darba procesā.

18. Ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to

racionālu organizāciju.

19. Izprast pilnvērtīgu kultūras pasākumu organizēšanas un veidošanas

metodiku.

20. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ieceri, izmantojot

atbilstošas tehnoloģijas, izpildītāju resursus.

21. Lietot ar kultūras jomu saistītos profesionālos standartus,

dokumentāciju.

22. Sadarboties ar projekta realizācijā nepieciešamo tehnoloģiju

speciālistiem (video uzņemšanā, video digitālas apstrādes tehnoloģijās,

apgaismošanas tehnoloģijās, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, mūzikas

teorijā un kompozīcijā, apskaņošanas tehnoloģijās, programmēšanas un citās

informācijas tehnoloģijās).

23. Izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides nepieciešamību.

59






1.2. Eiropas civilizācijas vēsture;

1.3. XX.gs. literatūra.



2.1. latviešu folklora un mitoloģija;

2.2. tērpu vēsture;


2.4. sociālā psiholoģija;

2.5. modernisma un postmodernisma kultūra;

2.6. autortiesības;

2.7. aizrobežu, latviešu teātra vēsture;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

2.9. projektu vadība.



3.1. kultūras projektu veidošanas principi;

3.2. sarīkojumu organizēšanas principi un metodika;

3.3. spēļu un rotaļu vadīšanas metodika;

3.4. sarīkojumu deja;

3.5. runas kultūra;

3.6. prezentācijas māksla;

3.7. biznesa plāna veidošana;


3.9. valsts valoda;

3.10. interneta resursu izmantošana;

3.11. datorprasmes;

3.12. skatuves kustība;

3.13. grims;

3.14. vispārējās ētikas pamati;




3.18. režijas pamati, aktiera meistarība;

3.19. scenārija veidošana;

3.20. pasākuma vizuālā noformēšana.

60

2.14. Kultūras pasākumu tehniskā režisora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kultūras pasākumu tehniskais režisors.






– kultūras pasākumu tehniskais režisors ir kvalificēts kultūras nozares

speciālists, kurš izstrādā kultūras pasākumu tehniskās realizācijas plānus, plāno

tehnisko izdevumu budžetu, organizē un vada tehniskā personāla darbu, izstrādā

kultūras pasākumu tehniskos aprakstus, nodrošina pasākumu tehnisko drošību

un atbilstību standartiem.

Kultūras pasākumu tehniskais režisors strādā uzņēmumos vai kā

pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, var iesaistīties kultūras

projektu darbā.



1. Spēja analizēt nepieciešamā darba apjomu.

2. Spēja vadīt tehnisko personālu, tehniskā personāla apspriedes.

3. Spēja rast kvalitatīvu tehnisko risinājumu saskaņā ar kultūras pasākuma

projekta koncepciju un budžetu.

4. Spēja rast alternatīvus risinājumus kultūras pasākuma tehniskajai

realizācijai.

5. Spēja plānot finanšu izlietojumu, materiālu lietderīgu pielietošanu.

6. Spēja veidot kultūras pasākumu tehniskos plānus atbilstoši mūsdienu

prasībām.

7. Spēja strādāt individuāli un darba grupā, veidot tehniskā personāla

komandu, novērst konfliktsituācijas.

61

8. Spēja attīstīt noturīgus sadarbības kontaktus.

9. Spēja apzināt jaunākās tendences kultūras pasākumu tehniskajā

realizācijā, sekot nozares novitātēm, citu valstu kolēģu pieredzei.

10. Spēja pilnveidot personīgo izpratni par mūsdienu kultūras jomas

projektu norisēm pasaulē.

11. Spēja organizēt savu darba laiku un uzdevumus.

12. Spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus kultūras pasākuma tehniskajā

realizācijā saskaņā ar projekta koncepciju un budžetu.


noteikumu ievērošanu darba vidē.

14. Spēja izprast un piemērot normatīvos aktus un kultūras jomas darbību

reglamentējošus dokumentus.

15. Spēja uztvert un analizēt projekta režisorisko ieceri, veidot kultūras

pasākuma tehnisko režiju.

16. Spēja uztvert un analizēt projekta kopējo ieceri, izprast savu

kompetenci un tās lomu kultūras pasākuma realizācijā.




1. Noteikt pasākuma realizācijas termiņus un attīstības posmus.

2. Rīkot tehniskā personāla atlases konkursus un pārrunas.

3. Noteikt tehniskā personāla atalgojuma likmes.

4. Rūpēties par pasākuma vai institūcijas materiāltehniskās bāzes

uzturēšanu tehniskā kārtībā un drošībā.

5. Izvēlēties pasākuma tehniskajai realizācija atbilstošus materiālus.

6. Izstrādāt kultūras pasākumu tehnisko norišu un to realizācijas

plānojumu.

62

7. Prezentēt pasākuma tehnisko koncepciju projekta vadītājiem un

tehniskajam personālam.

8. Plānot pasākuma tehnisko tāmi.

9. Sastādīt pasākumu tehniskos aprakstus un plānus.


11. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

12. Pārvaldīt un pielietot divas svešvalodas profesionālas saziņas līmenī.

13. Plānot tehniskās realizācijas darba posmus un termiņus.

14. Plānot tehniskā personāla nodarbinātības slodzi, atbilstoši

normatīvajiem aktiem.

15. Lietot ar kultūras jomu saistītos profesionālos standartus un

dokumentāciju.


17. Sadarboties ar kultūras pasākuma realizācijā iesaistīto personālu

(režijā, scenogrāfijā, producēšanā, menedžmentā utt.).

18. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to

racionālu organizāciju.

19. Pielietot režijas, scenogrāfijas un skatuvisko norišu pamatprincipus

projekta tehniskās režijas izveidē.

20. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

21. Pielietot vadīšanas un saskarsmes psiholoģijas atziņas.

22. Patstāvīgi un analītiski domāt, pieņemt savas kompetences apjomam

atbilstošus lēmumus un uzņemties atbildību.

23. Risināt problēmsituācijas.



63



1.1. kultūras vēstures veidošanās principi un mūsdienu attīstības

tendences;

1.2. teātra vēsture un mūsdienu attīstības virzieni;

1.3. kultūras politikas pamatprincipi (sadarbība, normatīvie akti,

finansēšana, administrēšana);


1.5. vadības psiholoģija;

1.6. kultūras pasākumu producēšanas pamati;

1.7. elektrotehnikas pamati;

1.8. drošības tehnika.

2. profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās


2.1. kultūras menedžmenta pamati (sadarbības veidošana, plānošana,

kontrole, saskarsme, mārketings);

2.2. tehnisko līdzekļu izvēles principi;

2.3. tehnisko iekārtu uzbūves un pielietošanas pamatprincipi;

2.4. tehniskās dokumentācijas sagatavošana;




3.1. datorzinības, tehnisko plānu veidošana;


3.3. valsts valoda;


3.5. projektu vadība;

3.6. projektu tehniskās realizācijas plānošana (budžeta veidošana,

realizācijas termiņi, tehniskā personāla atlase un nodarbinātība);

3.7. tehnisko līdzekļu izvēles principi;

3.8. tehniskās dokumentācijas sagatavošana;




3.12. režijas pamati, scenārija veidošana;

3.13. scenogrāfija.

2.15. Arhitekta palīga profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – arhitekta palīgs.

64






– arhitekta palīgs ir speciālists, kurš ir ieguvis pirmā līmeņa profesionālo

augstāko izglītību arhitektūrā, apguvis projektēšanas pamatprincipus, apguvis

universālā dizaina principus, orientējas arhitektūras, pilsētbūvniecības un

mākslas vēsturē, tradicionālajos un jaunākajos būvmateriālos un tehnoloģijās, kā

arī citās ar telpiskās vides veidošanu saistītajās jomās, un ir ieguvis patstāvīgas

darba iemaņas objektu uzmērīšanā un uzmērījumu rasējumu izgatavošanā, ēku

arhitektūras konstruktīvo mezglu izstrādāšanā, ieskaitot materiālu un detaļu

specifikācijas, tāmju dokumentācijas sastādīšanā, informācijas grafiskajā

apkopošanā un būvprojektu dokumentācijas noformēšanā, izmantojot

automatizētās projektēšanas programmas un citas tehnoloģiskās iespējas, kā arī

prezentācijas materiālu veidošanā.

Arhitekta palīgs var strādāt arhitekta birojā, valsts vai pašvaldību

būvniecības procesa uzraudzības un kontroles iestādē, nekustamā īpašuma

novērtēšanas, būvmateriālu un ēku aprīkojuma un iekārtu ražošanas un

tirdzniecības komercsabiedrībās.



1. Spēja arhitekta vadībā veikt konkrēta objekta projektēšanas darbus

atbilstoši Latvijas Republikas būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem

aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām būvniecības jomā, kā arī

universālā dizaina principiem.

2. Spēja izstrādāt, grafiski noformēt un normatīvajos aktos noteiktajā

apjomā un kārtībā nokomplektēt būvprojekta dokumentāciju.

3. Spēja pārzināt dažādu būvprojektēšanas jomu speciālistu sadarbības

principus un viņu risinājumus izstrādājamā būvprojekta dokumentācijā atbilstoši

objekta arhitektoniski telpiskajam risinājumam, kā arī risināt projektēšanas gaitā

izveidojošās problēmu situācijas un pieņemt savas atbildības jomai adekvātus

lēmumus.

65

4. Spēja pārzināt būvprojektēšanas sagatavošanas darbu un izejmateriālus,

tai skaitā ģeodēzisko, ģeoloģisko, topogrāfisko darbu un metroloģijas

pamatprincipus.

5. Spēja strādāt komandā un patstāvīgi.

6. Spēja veikt objekta uzmērīšanu un izgatavot uzmērījuma rasējumus.

7. Spēja novērtēt un analizēt projekta energoefektivitātes un ekonomiskos

faktorus, kā arī nodrošināt projekta risinājumu atbilstību vides aizsardzības,

vides pieejamības, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumu prasībām.

8. Spēja orientēties Latvijas Republikas tiesību sistēmā.

9. Spēja mērķtiecīgi lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

projektēšanas procesā.

10. Spēja sazināties profesionālā līmenī valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.



1. Lasīt un izprast, kā arī arhitekta vadībā izstrādāt un nokomplektēt

būvprojekta dokumentāciju un izgatavot ar to saistītos uzskates materiālus,

mērķtiecīgi lietojot profesionālās datorprogrammas un citus tehniskos līdzekļus.

2. Vākt, analizēt un izmantot projektēšanai nepieciešamo informāciju.

3. Piemērot atbilstoši projektējamā objekta specifikai Latvijas

būvnormatīvu prasības, kā arī mērķtiecīgi izvēlēties piemērotākos būvmateriālus

un ēku aprīkojuma un apdares sistēmas.

4. Ievērtēt būvkonstrukcijas un inženierkomunikācijas izstrādājamā

objekta arhitektoniski telpiskajā risinājumā.

5. Veikt būvdarbu izmaksu aprēķinu, ekonomisko faktoru izvērtējumu,

variantu salīdzinošo analīzi un optimālākā varianta izvēli.

6. Izmantot standartizācijas pamatprincipus būvprojekta risinājumu

optimizēšanai.

7. Novērtēt kritiski savu profesionālo darbu un kvalifikāciju un pilnveidot

to.

66



svešvalodās.


11. Pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.





1.1 augstākā matemātika;

1.2. būvķīmija;

1.3. būvniecības siltumfizika;

1.4. būvmehānika;


1.6. ēku inženierkomunikācijas;

1.7. elektrodrošība;

1.8. tiesību pamati;




2.1. telpiskās vides veidošanas pamatprincipi;

2.2. arhitektūras un interjera projektēšanas, ēku renovācijas un

restaurācijas pamatprincipi;

2.3. teritorijas plānošanas un pilsētbūvniecības pamatprincipi;

2.4. arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas vēsture, mūsdienu

arhitektūra;

2.5. ēku tipoloģija, ēku daļas;

2.6. ārtelpu detaļiekārtas;

2.7. kompozīcija;

2.8. universālā dizaina pamatprincipi;

2.9. būvmateriāli /arhitektūras materiālmācība;

2.10. būvkonstrukcijas (dzelzsbetona un akmens konstrukcijas, metāla

konstrukcijas, koka un sintētisko materiālu konstrukcijas);


2.12. ģeodēzija;

2.13. inženierģeoloģija;

2.14. būvdarbu tehnoloģija un organizēšana;

67






3.1. tēlotāja ģeometrija, rasēšana;

3.2. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas;

3.3. būvju stiprība un noturība;

3.4. tēlotājmāksla, krāsu un stilu mācība;

3.5. maketēšana, datorzinības un datorizētās projektēšanas līdzekļi;

3.6. ekonomika un komercdarbība, būvizmaksas;

3.7. profesionālā saskarsme un saskarsmes psiholoģija;

3.8. ekoloģija un vides aizsardzība;






2.16. Apdrošināšanas speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – apdrošināšanas speciālists.






– apdrošināšanas speciālists savas kompetences ietvaros risina

jautājumus, kuri saistīti ar noteiktu risku apdrošināšanu; analizē apdrošināšanas

tirgus tendences, apdrošināšanas produktus, noformē apdrošināšanas

dokumentus; izpēta konkrētam klientam (privātpersonai vai uzņēmumam)

nepieciešamo apdrošināšanu un palīdz izvēlēties piemērotākos pakalpojuma

veidus un produktus.

Apdrošināšanas speciālists var strādāt apdrošināšanas sabiedrībās, brokeru

sabiedrībās vai citu uzņēmumu apdrošināšanas pakalpojumu pārdošanas

struktūrvienībās un risku struktūrvienībās.

68



1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu,

ievērojot normatīvo aktu prasības un apdrošināšanas sabiedrības iekšējās

kārtības noteikumus.

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot

patstāvīgi un komandā, lai precīzi un radoši pildītu darba uzdevumus, ievērojot

apdrošināšanas sabiedrības pamatvērtības.

3. Spēja izprast apdrošināšanas sabiedrības struktūru un darbību,

orientēties apdrošināšanas sabiedrības piedāvātajos apdrošināšanas produktu

veidos un to pamatīpašībās, lai sniegtu klientiem informāciju atbilstoši

pieprasījumam.

4. Spēja iegūt, pārbaudīt, izvērtēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamo

informāciju un sniegt to klientiem.

5. Spēja sadarboties ar klientiem, izzināt viņu vajadzības, noteikt

svarīgāko, lai izvērtētu un piedāvātu labāko risinājumu no piedāvātajiem

apdrošināšanas produktiem.

6. Spēja organizēt laipnu klientu pieņemšanu un sniegt patiesu, korektu,

viegli saprotamu profesionālu informāciju par apdrošināšanas sabiedrību un tās

piedāvātajiem apdrošināšanas produktiem.

7. Spēja ar pozitīvu attieksmi piesaistīt jaunus klientus un sniegt

informāciju par apdrošināšanas sabiedrības stabilitāti un piedāvāto

apdrošināšanas produktu kvalitāti.

8. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķajā sarakstē, elektroniski,

pa telefonu.

9. Spēja popularizēt, salīdzināt un pārdot apdrošināšanas produktus,

sniedzot profesionālu informāciju par to klāstu, salīdzinošajām priekšrocībām,

izcenojumiem un apmaksas kārtību.

10. Spēja aprēķināt, argumentēt un aizstāvēt apdrošināšanas pakalpojuma

lietderību un izmaksas.

11. Spēja savas atbildības līmenī, izmantojot tirgus izpētes rezultātus,

pastāvīgi aktualizēt informāciju par apdrošināšanas produktiem.

69

12. Spēja pilnvērtīgi izmantot biroja lietojumprogrammas, biroja tehniku

un elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo

pienākumu veikšanai.

13. Spēja patstāvīgi uzturēt un papildināt apdrošināšanas sabiedrības

datubāzi par klientiem, to vajadzībām un pieprasījumiem.

14. Spēja pareizi noformēt apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes

dokumentus, ievērojot komercinformācijas aizsardzības un konfidencialitātes

principus.

15. Spēja patstāvīgi noformēt dokumentus (piedāvājumi, līgumi) klientu

apkalpošanas procesā, ievērojot patērētāju tiesības.

16. Spēja veikt dokumentu apriti (kārtošanu, uzskaiti, nodošanu arhīvā)

klientu apkalpošanas procesā savas kompetences līmenī.

17. Spēja atbilstoši grāmatvedības normatīvo aktu prasībām noformēt,

precīzi aizpildīt finanšu pirmdokumentus un nodot tos apritei, kā arī izmantot

specializētās datorprogrammas.

18. Spēja patstāvīgi sagatavot, sekot un apkopot informāciju par finanšu

operācijām klientu apkalpošanā.

19. Spēja apgūt un ievērot spēkā esošos ar apdrošināšanu un

komercdarbību saistītos normatīvos aktus.




1. Sniegt pamatinformāciju par apdrošināšanas sabiedrības struktūru un

apdrošināšanas sabiedrības darba virzienu, orientēties apdrošināšanas

sabiedrības darba specifikā.

2. Ievērot apdrošināšanas sabiedrības darbību reglamentējošos

dokumentus.

3. Izprast apdrošināšanas tirgus attīstību, tās tendences, aktīvi darboties

apvienībās un organizācijās, kas sekmē tirgus analīzes un izpētes iespējas.

4. Izprast apdrošināšanas veidu specifiku.

70

5. Pielietot ar apdrošināšanu saistītus normatīvos aktus.

6. Analizēt konkrētam klientam (privātpersonai vai uzņēmumam)

nepieciešamo apdrošināšanu un palīdzēt izvēlēties piemērotākos pakalpojuma

veidus un produktus.

7. Izstrādāt apdrošināšanas piedāvājumus saskaņā ar klientu vajadzībām.

8. Noformēt apdrošināšanas polisi un citus apdrošināšanas līguma

noslēgšanai nepieciešamos dokumentus.

9. Veikt klienta apdrošināšanas polišu savlaicīgu un regulāru atjaunošanu

saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības stratēģiju.

10. Veikt pārrunas ar klientu un citām apdrošināšanas sabiedrības

struktūrvienībām, nodrošinot optimāla apdrošināšanas piedāvājuma

sagatavošanu.

11. Regulāri uzturēt attiecības ar klientu, ievērojot apdrošināšanas

sabiedrības stratēģiju.

12. Veikt jaunu klientu piesaisti saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības

stratēģiju.

13. Sadarboties ar apdrošināšanas sabiedrības darbiniekiem un

partneriem.

14. Regulāri sniegt informāciju vai sagatavot pārskatus par savu darbību,

izvērtējot darbības atbilstību apdrošināšanas sabiedrības noteiktajiem mērķiem.

15. Sniegt ieguldījumu apdrošināšanas noteikumu un nosacījumu

uzlabošanā individuāli vai sadarbībā ar citām apdrošināšanas sabiedrības

struktūrvienībām.

16. Analizēt apdrošināma objekta informāciju, izmantojot klienta vai

starpnieka sniegto informāciju, publiski pieejamo informāciju un specifisku

apdrošināšanas objekta informāciju.

17. Reģistrēt apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu atbilstoši

apdrošināšanas sabiedrības noteiktajai kārtībai, ievērojot Latvijas Republikas

normatīvos aktus attiecībā uz personas datu aizsardzību.

18. Sagatavot un sniegt risku vadības konsultācijas apdrošināšanas

sabiedrības klientam, apdrošināšanas starpniekiem vai sadarbības partneriem.

71

19. Uzturēt lietišķus sakarus ar klientiem.




svešvalodās.

23. Strādāt ar dažādiem informācijas izklāsta veidiem (organizācijas

mājas lapa internetā, izdrukas veidā, prezentācijās, bukletos u. tml.) un piedāvāt

tos klientiem.

24. Lietot specializētās datubāzes.

25. Apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas un pielietot tās praksē.

26. Noformēt pārvaldes dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvajiem

aktiem.

27. Ievērot komercinformācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

28. Veikt lietišķo saraksti ar klientiem.

29. Aizpildīt finanšu pirmdokumentus.

30. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus ar klientiem.

31. Veikt norēķinus ar elektroniskajām norēķinu kartēm.

32. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

33. Lietot datortehniku un biroja aprīkojumu.

34. Ievērot biroja tehnikas lietošanas noteikumus.

35. Plānot un organizēt savu darbu.

36. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

37. Ievērot apdrošināšanas sabiedrības noteikto informācijas un

dokumentu aprites kārtību.

72


39. Izmantot saskarsmes prasmes.

40. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, pilnveidojot savas profesionālās

kompetences.

41. Rīkoties atbilstoši Latvijas Republikas komercdarbības,

apdrošināšanas normatīvajiem aktiem, ētikas un vispārpieņemtajām pieklājības

normām.





1.1. komercdarbības veidi klientu apkalpošanas nozarēs;

1.2. Eiropas Savienības konvencija par personas datu aizsardzību;


1.4. metodika informācijas iegūšanai;


1.6. makro- un mikoroekonomikas, kā arī arējās tirdzniecības bilances,

finanšu statistikas, demogrāfijas, mirstības tabulu u.c. statistisko rādītāju analīze.



2.1. apdrošināšanas sabiedrības sadarbības partneri un konkurenti;

2.2. produkta virzības tehnoloģiskais process;

2.3. vietējās un starptautiskās ekonomiskās vides, tirgus attīstības

tendences un perspektīvas;


2.5. dokumentēšanas pamatprincipi;

2.6. patērētāju tiesību aizsardzība;

2.7. finanšu pirmdokumentu aprite;

2.8. apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes dokumenti;

2.9. norēķinu veidi un iespējas;

2.10. Latvijas Republikas normatīvie akti apdrošināšanas, konkurences,

grāmatvedības jomās;

2.11. riska pakāpes apdrošināšanas objektā;

2.12. apdrošināšanas objekta novērtēšanas metodes;

2.13. konkrētie apdrošināšanas veidi.



73

3.1. komercreģistrs;

3.2. apdrošināšanas tirgu specifika un attīstības tendences;

3.3. konkurentu darbību un konkurentu piedāvājumu analīze;

3.4. informācijas iegūšanas veidi par pakalpojumu klāstu;

3.5. klientu pieņemšanas un apkalpošanas organizācija;

3.6. apdrošināšanas programmu izstrāde;

3.7. lietišķā saskarsme;

3.8. komercdarbības ētika;

3.9. dialoga norises posmi;



3.12. lietvedība;

3.13. prezentāciju veidošanas un pasniegšanas principi;

3.14. datorprogrammas, to pielietošana;

3.15. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas;

3.16. finanšu pirmdokumentu noformēšana;

3.17. piedāvāto pakalpojumu dokumentācija, apdrošināšanas līgumu

veidošana, slēgšana;

3.18. apdrošināšanas sabiedrību noteikumi;

3.19. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās;




2.17. Skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā).






– skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) ir ārstniecības persona,

kura ir ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un praktizē

skaistumkopšanas jomā, strādājot ar kosmētikas produktiem un medicīniskām

tehnoloģijām, veicot sejas un ķermeņa skaistumkopšanas procedūras; ievēro

profesionālo ētiku un profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus;

pārzina kosmētikas tirgu, kā arī sniedz citus kosmētiska rakstura pakalpojumus

74

un konsultācijas, ievērojot savas profesionālās lomas un kompetences robežas;

rūpējas par savu profesionālo pilnveidošanu izvēlētajā skaistumkopšanas

darbības jomā.

Skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) var strādāt ārstniecības

iestādēs un citu uzņēmumu skaistumkopšanas institūcijās vai kā pašnodarbināta

persona vai individuālais komersants.



1. Spēja izprast likumsakarības un kopsakarības vesela cilvēka attīstībā un

organisma fizioloģiskajās norisēs kā vienotā veselumā.

2. Spēja izprast un pārzināt veselīga dzīvesveida pamatprincipus un

veselību veicinošo faktoru pozitīvo ietekmi dzīves kvalitātes uzlabošanai,

saistību starp fizisko, garīgo un sociālo veselību profesionālās darbības

kontekstā.

3. Spēja orientēties ādas slimību diagnostikas pamatos un apzināties savas

kompetences robežas ādas slimību gadījumos.

4. Spēja noteikt nervu sistēmas lomu kāda orgāna vai organisma kā

vienota veseluma funkcionēšanā, aprakstīt un analizēt fizioloģiskās problēmas,

atpazīt dažas raksturīgākās slimības.

5. Spēja atpazīt cēloņu un seku sakarību starp kaitīgo ieradumu un

seksuāli transmisīvo slimību ietekmi uz vispārējo un reproduktīvo veselību.

6. Spēja novērtēt uztura produktu vērtību, izvēlēties pašam un slimību

gadījumos ieteikt vajadzīgos produktus lietošanai mājas apstākļos dažāda

vecuma klientiem, t.sk., ievērojot atsevišķu klientu grupu specifiku, piemēram,

sportistiem, grūtniecēm, zīdītājām un veciem cilvēkiem.

7. Spēja noteikt un analizēt klienta sejas ādas un ķermeņa tipu, stāvokli un

pieņemt lēmumu kosmētiskās problēmas risināšanai.

8. Spēja izvēlēties, pamatot un veikt sejas un ķermeņa profilaktiskās

kosmētiskās procedūras un palīgprocedūras atbilstoši ādas tipam un stāvoklim.

9. Spēja atkarībā no klienta kosmētiskās problēmas pamatot un izvēlēties

kosmētisko līdzekļu pielietojumu katram klientam lietošanai mājas apstākļos.

10. Spēja apzināti un mērķtiecīgi veidot savu profesijas standartam

atbilstošu speciālista tēlu.

75

11. Spēja risināt ķermeņa un sejas estētiskās problēmas, pielietojot

kosmētiskās aparāttehnoloģijas.

12. Spēja izvēlēties un ieteikt klientam dažādu kosmētisko līniju

individuālās lietošanas līdzekļus un profesionālās sejas un ķermeņa procedūras

atbilstoši risināmai kosmētiskajai problēmai.

13. Spēja diagnosticēt celulīta un citu ķermeņa kosmētisko defektu

rašanās iemeslus, izvērtēt kopšanas pamatprincipus, izvēlēties un pielietot

kosmētiskos līdzekļus problēmas risināšanai.

14. Spēja veikt krāsu testa konsultāciju un ieteikt klientam atbilstošu

dekoratīvās kosmētikas formu un krāsu gammu.

15. Spēja izprast saskarsmes lomu profesionālajā klientu apkalpošanas

procesā, veidot labestīgu, saprotošu un profesionālu dialogu ar klientiem, darba

devējiem un kolēģiem.

16. Spēja risināt ķermeņa un sejas estētiskās problēmas, pielietojot

aromaterapiju.

17. Spēja sniegt konsultācijas pašmasāžā.

18. Spēja analizēt starppersonu konfliktus, izprast stresa ietekmi uz

cilvēka darbību un uzvedību.

19. Spēja novērtēt un attīstīt savu emociju pasauli, prasmes, attieksmes un

vērtības, paplašināt priekšstatus par sevi, apzinoties savu radošo potenciālu un

paaugstinot pašvērtību, atklājot savas personības attīstības un izpausmes

iespējas.

20. Spēja attīstīt saskarsmes kompetenci, paaugstināt jutīgumu pret citiem

cilvēkiem un sekmēt veiksmīgāku komunikāciju ar citiem, lai harmonizētu

kontaktu un attieksmju sfēru, uzlabotu pašsajūtu, sniegtu iespējas relaksācijai,

apzinātu un pilnveidotu uzticēšanās prasmes sev un apkārtējiem.

21. Spēja novērtēt darba konkurences vidi, noteikt sava un konkurentu

uzņēmuma priekšrocības un trūkumus, noteikt efektīvāko reklāmas līdzekli

noteiktai pircēju grupai un novērtēt reklāmas efektivitāti.

22. Spēja novērtēt un analizēt kosmetoloģijas produkta pieprasījuma

ietekmi uz preču realizāciju un uzņēmuma ienākumiem, cenu veidošanas

76

principus atkarībā no uzņēmuma izmaksām, preču pieprasījuma un konkurentu

cenām.

23. Spēja pieņemt ar komercdarbību saistītus lēmumus, analizēt un

pamatot situācijas, kādās varētu nonākt uzņēmuma vadītājs.

24. Spēja izvēlēties komercdarbības optimālo variantu ierobežotu resursu

apstākļos.

25. Spēja veicināt kolektīva psiholoģisko saderību, motivēt, koordinēt,

vadīt, kā arī ievērot darba tiesību un ētikas normas, uzsākot vai izbeidzot darba

tiesiskās attiecības ar darbiniekiem.

26. Spēja nodrošināt darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

27. Spēja ieviest jaunākos uz profesionāliem pierādījumiem balstītus

veselības aprūpes jomas zinātnes sasniegumus savā darbā.

28. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt

pirmo palīdzību nelaimes gadījumā.




1. Veikt cilvēka vitālos mērījumus, tos novērtēt (pulss, temperatūra,

arteriālais spiediens).

2. Ievērot normatīvo aktu normas par higiēnas prasībām skaistumkopšanā,

personiskās higiēnas prasības, sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus,

infekciju slimību profilaksi.

3. Izvērtēt dažādu kosmētikas līdzekļu veidus, sastāvus un izvēlēties tos

atbilstoši ādas un matu tipiem, stāvoklim, novērtēt kosmētisko līdzekļu

mikrobioloģisko kvalitāti, drošumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

4. Raksturot klienta konstitucionālo tipu un ārējo izskatu.

5. Veikt sejas ādas tipu un stāvokļa noteikšanu.

6. Veikt ķermeņa kosmētisko defektu noteikšanu.

7. Atpazīt dažādu iekšķīgo slimību izpausmes uz ādas.

77

8. Sastādīt un veikt klienta individuālo skaistumkopšanas programmu.

9. Veikt sejas manuālo dziļo tīrīšanu.

10. Izvēlēties un pielietot speciālās kosmētiskās maskas.

11. Izvēlēties un pielietot kosmetoloģijas aparatūru atbilstoši kosmētiskās

problēmas risināšanai.

12. Patstāvīgi veikt sejas kosmētisko un dekoltē klasisko masāžu,

ievērojot masāžas shēmas un fiksācijas punktu vietas.

13. Patstāvīgi veikt ķermeņa masāžu, pielietojot klasiskos masāžas

paņēmienus, tehniku un principus.

14. Veikt sejas vakuummasāžu.

15. Patstāvīgi veikt sejas un ķermeņa ekskluzīvās masāžas.

16. Patstāvīgi veikt pēdu reflektoro zonu masāžu.

17. Veikt ausu caurduršanu, izmantojot pistoli un pīrsingu.

18. Veikt sejas vai ķermeņa kopšanas estētiskās procedūras ar jaunākajām

aparāttehnoloģiskām iekārtām un metodēm, t.sk. pēc estētiskās ķirurģijas

operācijām.

19. Veikt skropstu un uzacu krāsošanu.

20. Veidot uzacu korekciju atbilstošu sejas ovālam.

21. Veikt krioterapiju, izmantojot šķidro slāpekli.

22. Izvēlēties specifiskos vaksācijas un parafīna produktus atbilstoši

kosmētiskajai procedūrai.

23. Patstāvīgi veikt liekā apmatojuma noņemšanu ar siltiem un karstiem

vaskiem.

24. Veikt kosmētiskās procedūras, izmantojot parafīnu.

25. Veikt kosmētiskās procedūras, pielietojot augļskābes (AHA).

78

26. Izvēlēties un ieteikt klientam nepieciešamo kosmētisko seansu

mezoterapijā.

27. Veikt mikrodermabrāziju.

28. Patstāvīgi izdarīt mikropigmentācijas procedūru, izlabot klienta

iedzimtas vai iegūtas sejas nepilnības, estētiski uzlabojot klienta izskatu.

29. Veikt pašmasāžu.

30. Izveidot klienta tēlu gan krāsās, gan stilā ar atbilstošu tērpu, aksesuāru

un matu sakārtojumu.

31. Pielietot dekoratīvo kosmētiku atbilstoši klienta vajadzībām un stilam.

32. Veikt klasisko manikīru, pedikīru un nagu lakošanu.

33. Izmantot krāsu filozofiju profesionālajā praksē.

34. Veidot praktiskās iemaņas lietišķajā etiķetē un saskarsmes kultūrā.

35. Sastādīt darba un citus ar profesionālo darbību saistītus līgumus.

36. Strādāt ar personālo datoru, pielietojot programmas – MS Word, MS

Exel un MS Power Point.

37. Izvēlēties un pielietot komercdarbības optimālos variantus, analizēt

procesus, informāciju, plānot savu darbību profesionālās kompetences robežās,

darbojoties saskaņā ar tiesību principiem un ētikas normām.

38. Sagatavot profesionālajai darbībai nepieciešamos grāmatvedības un

finanšu dokumentus.

39. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības un skaistumkopšanas

jomas normatīvo aktu prasībām.

40. Veidot komandu, plānot un organizēt darbu, kontrolēt tā izpildi un

analizēt darba rezultātus.



svešvalodās.

79






1.1. skaistumkopšanas vēsture, skaistuma ideāls vēsturiskajā skatījumā;

1.2. kosmētikas līdzekļu attīstība saistībā ar zinātnes sasniegumiem un

dažādu tautu empīriskiem novērojumiem;

1.3. klīniskās farmakoloģijas pamatpostulāti un ar zāļu lietošanu saistītie

pamatjautājumi;

1.4. dažādu kosmētikas līdzekļu sastāvu veidošanas principi;

1.5. veselība kā vienots veselums cilvēka fiziskās, garīgās un sociālās

veselības un labklājības veicināšanā;

1.6. sievietes un vīrieša reproduktīvās sistēmas fizioloģiskās norises un

veselību veicinoši pasākumi, kā arī kaitīgo ieradumu un stresa ietekme uz

reproduktīvo veselību;

1.7. nervu sistēmas nozīme cilvēka organisma procesos, akūti nervu

sistēmas slimību simptomi;

1.8. maņu orgāni, to darbība un funkcijas;

1.9. imidžu un stilu pielietojums profesionālā imidža veidošanā;

1.10. manikīra veidi – SPA, Eiropas, karstais un vīriešu manikīrs;

1.11. naga uzbūve, formas veidošana un korekcija ar zīdu;

1.12. mākslas terapijas loma dzīves harmonizācijā, pašvērtējuma

paaugstināšanā un sadarbības veicināšanā ar citiem cilvēkiem, radošo potenciālu

atklāsmē un radošo spēju attīstīšanā; pašvērtējuma paaugstināšana un Es-tēla

nostiprināšana, starppersonu saskarsmes kompetences pilnveide, motivācijas

attīstīšanas iespējas, produktīva emocionālā izlāde, agresijas un citu negatīvu

jūtu pārvēršana sociāli pieņemamā veidā;

1.13. komercdarbība kā ekonomiska sistēma, uzņēmuma organizēšana,

plānošana un vadīšana, vadības teorijas jautājumi;

1.14. kapitāla noteikšana, investīciju ienesīguma novērtēšana, alternatīvo

variantu izvērtēšana.



2.1. cilvēka ķermeņa skeleta funkcijas, daļas un to īpatnības;

2.2. cilvēka ķermeņa muskuļu iedalījums pa grupām un to funkcijas;

2.3. iekšējo orgānu anatomiskā uzbūve un fizioloģiskās norises;

2.4. vielmaiņas procesi organismā un uz ādas;

2.5. sievietes un vīrieša reproduktīvās sistēmas darbība, fizioloģiskās

īpatnības dažādos vecumposmos, sistēmas saslimšanas;

80

2.6. veselīga dzīvesveida un veselību veicinošo faktoru nozīme cilvēka

labklājības pilnveidošanā;

2.7. personiskās un darba higiēnas nozīme individuālās un sabiedrības

veselības veicināšanā, infekciju slimību profilaksē;

2.8. dermatoloģijas pamati, ļaundabīgās un labdabīgās ādas saslimšanas,

simptomi, profilakse;

2.9. iekšķīgo slimību pamati;

2.10. cilvēka nervu sistēmas funkcijas, nervu sistēmas darbība saistībā ar

citām organisma sistēmām, biežāk sastopamās nervu sistēmas slimības;

2.11. vispārīgās un medicīniskās ģenētikas pamati, iedzimtības materiāla

pārmantošana no paaudzes uz paaudzi, pazīmju iedzimšanas galvenās

likumsakarības, biežāk sastopamās cilvēka ģenētiskās patoloģijas, to

iedzimšanas tipi;

2.12. mikroorganismu un vīrusu uzbūve, īpašības, to izplatība apkārtējā

vidē un ietekme uz cilvēka veselību;

2.13. infekciju slimību profilakse;

2.14. kosmētisko līdzekļu attīstība dažādos vēstures laikmetos un to

izlietošanas lietderība atkarībā no sabiedrības attīstības līmeņa;

2.15. kosmētisko līdzekļu mikrobioloģiskā kvalitāte, mikrobioloģiskās

prasības un noteikumi par kosmētisko līdzekļu drošumu;

2.16. kosmētisko izejvielu un gatavo formu mikrofloras sastāvs,

piesārņojuma avoti un ceļi, mikrobioloģiskās kvalitātes kritēriji un kontrole;

2.17. kosmētisko līdzekļu sastāvdaļas, to īpašības un funkcionālā nozīme;

2.18. aromaterapijas jēdziens, ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās ēterisko

eļļu īpašības;

2.19. augi kā ārstniecisko un kosmētisko līdzekļu avots, fitoterapijas

attīstība, pamatpostulāti;

2.20. uztura vielu un produktu bioloģiskā nozīme, vielu maiņa organismā

un uzturs dažādos dzīves posmos;

2.21. indikācijas un kontrindikācijas pašmasāžā;

2.22. cilvēka enerģijas lauki un enerģijas centri, enerģijas plūsma;


2.24. cilvēka izturēšanās pamati psiholoģijas kontekstā;

2.25. tirgzinības, to mērķi un uzdevumi; preces aprites cikla norise;

2.26. konkurences jēdziens un vide;

2.27. reklāmas jēdziens, mērķi un funkcijas;

2.28. faktori, kas ietekmē pircēja rīcību, galvenie pirkšanas motīvi;

2.29. darba un saimniecisko tiesību pamatjautājumi, kas saistīti ar

darījumu slēgšanu un noformēšanu, darba tiesiskajām attiecībām un

komercdarbības subjektu vispārējo reglamentāciju;

2.30. personāla vadības funkcijas organizācijā, personāla vadītāja loma

cilvēku resursu plānošanā, personāla atlase un tās veidi, darba rezultātu

novērtēšana, karjeras plānošana, personāla apmācība, kā arī dokumentu

noformēšanas vispārīgās prasības;

81




3.1. pirmās palīdzības sniegšana dažādās negadījumu situācijās;

3.2. profesijas vadlīnijas un standarts;

3.3. normatīvajos aktos noteiktās higiēnas un sanitārās prasības

kosmētiskajiem kabinetiem;

3.4. sejas un ķermeņa ādas tipi, stāvokļi un diagnostika;

3.5. ādas primārie un sekundārie veidojumi;

3.6. biežāk sastopamās iekšķīgo slimību izpausmes uz ādas, to simptomi;

3.7. kosmētikas līdzekļu pamatsastāvdaļu iegūšana, īpašības un

izmantošana, bioloģiski aktīvo vielu iedarbība uz ādu un matiem;

3.8. sejas un ķermeņa kosmētiskās pamatprocedūras, to mērķis;

3.9. kosmētikas līdzekļu izveides un pielietojamības principi, iedarbības

veidi;

3.10. sejas un ķermeņa estētisko problēmu diagnostika un risināšana,

pielietojot jaunākās aparāttehnoloģiskās iespējas sejas un ķermeņa kopšanas

procedūrās, t.sk. pēc estētiskās ķirurģijas operācijām;

3.11. kosmētiskie ādu attīrošie līdzekļi, to pielietošanas metodes;

3.12. ādas dziļās tīrīšanas metodes, indikācijas, kontrindikācijas;

3.13. krioterapijas pielietojums kosmetoloģijā;

3.14. ēterisko eļļu iedarbības līmeņi, klasifikācija un pielietošanas

metodes;

3.15. fizikālās terapijas pielietojums skaistumkopšanā;

3.16. sejas, kakla un dekoltē masāžu veidi, indikācijas, kontrindikācijas;

3.17. mezoterapijas un mikrodermabrāzijas metodes, pielietojums,

efektivitāte;

3.18. kosmētiskās maskas, to pielietošanas metodes;

3.19. ķermeņa anatomiskā uzbūve, klasiskās masāžas ietekme uz

organismu, indikācijas un kontrindikācijas, tehnika un paņēmieni, masāžas

higiēna, pielietojamie materiāli;

3.20. pēdas anatomiskā uzbūve, pēdu reflektorās zonas, masāžas tehnika

un paņēmieni, indikācijas un kontrindikācijas;

3.21. profesionālie un individuālie sejas un ķermeņa kopšanas

kosmētiskie līdzekļi, to sastāvdaļas, ekskluzīvo masāžu un procedūru

pielietošanas specifika un īpatnības;

3.22. vaksācijas kosmētiskie līdzekļi, to sastāvdaļas un iedarbība;

3.23. vaksācijas pielietošanas tehnikas, indikācijas un kontrindikācijas;

3.24. parafīna pielietošanas tehnikas, indikācijas un kontrindikācijas;

3.25. permanentā make-up veidošanas metodes un principi, klientu

konsultācija;

3.26. stila un dekoratīvās kosmētikas pamati;

82

3.27. filozofija par cilvēka enerģētiku un krāsas spēka izmantošanu

veselībai, skaistumam un labākai pašsajūtai, enerģijas līmeņa paaugstināšanai

organismā;

3.28. personība un saskarsmes psiholoģijas struktūra, būtība un loma

cilvēciskajā un profesionālajā darbībā; profesionāla klientu apkalpošana,

personības un grupas mijiedarbība;

3.29. saskarsmes stili, neverbālā saskarsme, konfliktu un stresa vadīšanas

process;

3.30. MS Word, MS Excel un MS Power Point datorprogrammu

pielietojums;

3.31. cenu veidošanas principi tirgzinībā un cenu noteikšanas stratēģijas,

preču noieta veicināšana;

3.32. saimnieciskās operācijas, galvenie grāmatvedības principi neatkarīgi

no tā, kā tos izskata;





3.37. darba aizsardzība un ugunsdrošība.

2.18. Mašīnbūves speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mašīnbūves speciālists.






– mašīnbūves speciālists, lietojot speciālas datorprogrammas, konstruē

detaļas un mezglus, projektē to izgatavošanas un montāžas tehnoloģiskos

procesus, nodrošinot ar programmām automatizētos ciparu programmas vadības

(turpmāk – NC) darbgaldus, kā arī uzrauga mehāniķu, iekārtu atslēdznieku un

izstrādājumu montētāju darbu.

Mašīnbūves speciālists strādā uzņēmumos, kuros veic mašīnbūves un

metālu konstrukciju, rūpniecības mašīnu, mehānisko iekārtu un tehnisko ierīču,

izstrādājumu datorizētu projektēšanu, izgatavošanu, apkalpošanu un remontu.


83


1. Spēja plānot un organizēt mašīnbūves uzņēmuma vai tā

struktūrvienības darbu.

2. Spēja strādāt ar mašīnbūves un metālapstrādes nozares tehnisko

dokumentāciju.

3. Spēja lasīt rasējumus, tehnoloģiskās kartes un NC darbgaldu vadības

programmas.

4. Spēja izstrādāt un pārbaudīt darba rasējumus pēc skicēm un tehniskiem

noteikumiem, ko sagatavojuši inženieri, projektētāji vai klienti.

5. Spēja lietot automatizētās projektēšanas sistēmas.

6. Spēja veikt mehāniskās apstrādes un tehnoloģiskā procesa analīzi.

7. Spēja izstrādāt mehāniskās apstrādes tehnoloģisko operāciju maršrutu

un noteikt to veikšanai nepieciešamo laiku.

8. Spēja veikt mehāniskās apstrādes un montāžas metroloģiskā

nodrošinājuma analīzi.

9. Spēja laikus plānot ražošanas procesu, noteikt tā prioritātes un

organizēt tā savlaicīgu izpildi.

10. Spēja laikus un operatīvi koriģēt ražošanas procesus un veikt

korekcijas tehnoloģiskajā un konstruktoru dokumentācijā.

11. Spēja kontrolēt tehnoloģiskā procesa ievērošanu.

12. Spēja novērtēt materiāla daudzumu un darba patēriņu pasūtījumam.

13. Spēja veikt darbu patstāvīgi un atbildēt par darba rezultātiem.

14. Spēja strādāt komandā/grupā un vadīt citus darbiniekus.

15. Spēja argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt

konfliktsituācijas.

16. Spēja sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem.

17. Spēja saskaņot tehnisko dokumentāciju ar ieinteresētajiem

84

uzņēmumiem.

18. Spēja iegūt un analizēt informāciju par jaunākām tehnoloģijām un

sagatavot to ieviešanas pamatojumu uzņēmumā.

19. Spēja sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem.

20. Spēja pielietot ISO standartus, Eiropas Savienības un citu valstu

standartus mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs.

21. Spēja patstāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas

tehnoloģijām.




1. Analizēt projektēšanai nepieciešamos datus, konstruējot vienkāršus

algoritmus.

2. Konstruēt un aprakstīt vienkāršu mašīnu mehānismus un detaļas,

izmantojot datorizētās projektēšanas, ražošanas un inženieraprēķinu

(CAD/CAM/CAE) tehnoloģijas.

3. Saskaņot projektēšanas un apstrādes programmas.

4. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko normatīvo dokumentāciju.

5. Analizēt izstrādājumu un ražošanas procesu tehnoloģiskos aspektus un

sniegt konsultācijas.

6. Precizēt un saskaņot projektēšanas tehnisko uzdevumu.

7. Sagatavot konstrukcijas detaļu un mezglu tehnoloģiskos dokumentus.

8. Sagatavot vadības programmu NC darbgaldiem.

9. Veidot griezējinstrumentu apstrādes trajektorijas.

10. Lietot un papildināt griezējinstrumentu bibliotēkas.

11. Lietot kontroles mērinstrumentus un iekārtas izstrādājumu kvalitātes

nodrošināšanai.

85

12. Pilnveidot izstrādājuma konstrukciju un izgatavošanas tehnoloģiju.

13. Iestatīt programmatūru uz NC ražošanas iekārtām.

14. Veikt izmaiņas tehnoloģiskajā dokumentācijā atbilstoši izmaiņām

ražošanas procesā.

15. Veikt datu pārnešanu no vadības programmas uz ārējo

programmnesēju.

16. Veikt NC iekārtu vadības programmas korekciju pēc izmēģinājuma

detaļas izgatavošanas.

17. Novērtēt iekārtu tehniskās drošības atbilstību normatīvo aktu

prasībām.

18. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

19. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

20. Domāt kritiski un risināt problēmas.

21. Veikt administratīvus pienākumus mašīnbūves uzņēmumā vai tā

struktūrvienībā.

22. Noteikt prioritātes ražošanas procesa darba uzdevumiem.

23. Plānot un organizēt veicamo darbu.

24. Līdzdarboties komandas darbā.

25. Pielietot ar izpratni mašīnu zinātnes sasniegumus un pētniecības

rezultātus ražošanā.



28. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.

29. Ievērot darba tiesiskās, darba aizsardzības un vides aizsardzības

prasības.

86





1.1. statistika (varbūtību teorija, matemātiskā statistika, ekonomiskā

statistika);

1.2. datormācība (Windows Office, datorgrafika, Internet,

lietojumprogrammatūras).



2.1. lietišķā matemātika (analītiskā ģeometrija, lineārā algebra);

2.2. fizika;

2.3. termodinamikas pamati;

2.4. elektrotehnikas pamati;

2.5. pneimatika;

2.6. hidraulika;

2.7. kvalitātes vadības pamati;

2.8. komercdarbības pamati (komercdarbības vadība, sociālā psiholoģija

un personāla vadība, tirgzinības);




3.1. mašīnbūves tehnoloģiskā procesa izstrādes principi;

3.2. tehnoloģiskā procesa izpildes kontrole;

3.2. materiālu zinības;

3.3. darbgaldu, iekārtu remonta organizācija;


3.5. teorētiskā mehānika;





3.10. konstruēšanas pamati (mašīnu un mehānismu uzbūve, projektu

izstrādāšanas metodoloģijas, CAD/CAM/CAE tehnoloģijas);



3.13. intelektuālā īpašuma tiesības un patenti.

2.19. Biomedicīnas laboranta profesijas standarts

87


1. Profesijas nosaukums – biomedicīnas laborants.






– biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kurš piedalās

izmeklējumu pirmsanalītiskajā, analītiskajā un pēcanalītiskajā procesā

ārstniecības, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu diagnostikas un

pētniecības laboratorijās, kā arī piedalās visu izmeklējamo materiālu bioloģiskā,

bioķīmiskā, mikrobioloģiskā, klīniskā, biofizikālā, imunoloģiskā, seroloģiskā,

imunohematoloģiskā, hematoloģiskā, koaguloģiskā, imunķīmiskā, citoloģiskā,

histoloģiskā, ģenētiskā un citā izmeklēšanā savas kompetences robežās, kā arī

piedalās vides aizsardzības, veterināri medicīnisko un zinātniski pētniecisko

izmeklējumu veikšanā, piedalās kvalitātes sistēmas uzturēšanā visos

diagnostisko izmeklējumu etapos, izvērtē un dokumentē iegūtos testēšanas

rezultātus, ievēro datu aizsardzību, konfidencialitāti, plāno un organizē

laboratorijas darbu.

Biomedicīnas laborants strādā ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas,

vides un bioloģisko zinātņu, diagnostikas un pētniecības laboratorijās.



1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu,

ievērojot normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, lai precīzi un

kvalitatīvi pildītu darba uzdevumus, strādājot patstāvīgi un komandā.

3. Spēja organizēt laipnu klientu apkalpošanu un sniegt patiesu, korektu,

viegli saprotamu profesionālu informāciju.

4. Spēja sadarboties ar citiem laboratorijas un uzņēmuma speciālistiem.

5. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķā sarakstē, elektroniski, pa

telefonu.

88

6. Spēja apmācīt un organizēt mācības studentiem un nesertificētiem

darbiniekiem.

7. Spēja pilnvērtīgi izmantot laboratorijas lietojumprogrammas, iekārtas,

aparatūru, elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo

pienākumu veikšanai.

8. Spēja noteikt prioritātes savā darbā.

9. Spēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

10. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas.

11. Spēja skaidri un precīzi apkopot un sniegt iegūto informāciju.

12. Spēja ievērot profesionālo ētiku un konfidencialitāti.

13. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību

izpildi.


15. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.



1. Veikt citu veselības aprūpes speciālistu un pacientu izglītošanu par

izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu un transportēšanu uz laboratoriju.

2. Plānot darbu, strādājot komandā.

3. Veikt precīzu asins paraugu, biopsijas un citu materiālu savākšanu no

pacienta laboratorisko izmeklējumu veikšanai; ja nepieciešams, nodrošināt to

sagatavošanu transportēšanai un pareizu transportēšanas organizēšanu.

4. Veikt augsnes, gaisa, ūdens, pārtikas produktu un citu apkārtējās vides

materiālu pareizu savākšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, nodrošināt to

sagatavošanu transportēšanai.

5. Novērtēt saņemto izmeklējamo materiālu un veikt tā marķēšanu,

izmeklēšanu atbilstoši metodikai un standartiem, ievērot precizitāti un

piedalīties laboratorijas iekšējās un ārējās kvalitātes sistēmas programmās.

89

6. Dokumentēt testēšanas rezultātus, novērtējot preanalītiskās, analītiskās

un postanalītiskās fāzes un citu faktoru iespējamo ietekmi uz izmeklējuma

rezultātiem.

7. Veikt korektīvās darbības gadījumos, kad kontroles materiāla

testēšanas rezultāti ir ārpus pieļaujamām robežām.

8. Lietot datoru un elektroniskās laboratorijas ierīces analīžu veikšanai,

iegūto rezultātu apkopošanai, datu uzkrāšanai, grafiku veidošanai.

9. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

10. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumu prasības.

11. Apgūt laboratorijā lietojamās tehnoloģijas (analizatorus, aparatūru) un

prast pielietot tās praksē.

12. Ievērot tehnoloģiju lietošanas noteikumus.

13. Ievērot lietvedības prasības dokumentu sagatavošanā.

14. Ievērot konfidencialitāti.

15. Ievērot vispārējās cilvēktiesību normas, ētikas normas un saskarsmes

principus.

16. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

17. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.




svešvalodās.

21. Ievērot darba higiēnas prasības.

22. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

23. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.


90




1.1. finanšu uzskaites sistēma;

1.2. valsts veselības aprūpes sistēmas organizācija;

1.3. personības psiholoģija.



2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;

2.2. patoloģiskā fizioloģija;

2.3. neorganiskā un organiskā ķīmija;

2.4. analītiskā ķīmija;

2.5. bioloģiskā ķīmija;

2.6. vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie

faktori; novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;

2.7. farmakoloģija;

2.8. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā;

2.9. sabiedrības veselība;

2.10. veselības veicināšana;

2.11. pedagoģijas principi biomedicīnas laboranta darbā;

2.12. ievads šūnas bioloģijā;

2.13. ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē;

2.14. vispārējā patoloģija (iekšķīgās slimības);




3.1. citoloģija;

3.2. ģenētika;

3.3. vides izmeklēšanas metodes,

3.4. uztura izmeklēšanas metodes,

3.5. ekoloģija;

3.6. mikrobioloģija un mikrobioloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.7. parazitoloģija un parazitoloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.8. epidemioloģija un pamatzināšanas infekcijas slimībās;

3.9. histoloģija un histoloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.10. hematoloģija un hematoloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.11. imunhematoloģija un imunhematoloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.12. koaguloģija un koaguloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.13. klīniskā ķīmija – klīniskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes;

3.14. ētikas pamati;


91

3.16. datorzinības;

3.17. divas svešvalodas;

3.18. informācijas apstrādes organizēšana;

3.19. pētniecība, pētniecības metodes specialitātē;

3.20. laboratorijas darba organizācija un laboratorijas darba

dokumentēšanas principi;

3.21. lietvedība;

3.22. laboratorijas kvalitātes sistēmas programmu principi;

3.23. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.24. pacienta cilvēktiesību juridiskie aspekti;

3.25. transkulturālās saskarsmes pamati;




3.29. valsts valoda.

2.20. Farmaceita asistenta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – farmaceita asistents.






– farmaceita asistents ir veselības aprūpes speciālists, kurš strādā

farmaceita uzraudzībā; veic zāļu, veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai

lietojamo preču izsniegšanu, gatavo zāles pēc individuālām ārsta receptēm un

ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem; informē pacientus par zāļu

lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem; veicina savas profesijas un

farmaceitiskās aprūpes attīstību, nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un

prasmes.

Farmaceita asistents strādā aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanā.



1. Spēja nodrošināt recepšu pieņemšanu.

92

2. Spēja izsniegt recepšu zāles farmaceita uzraudzībā.

3. Spēja novērtēt receptes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām

prasībām.

4. Spēja izskaidrot klientam zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem.

5. Spēja informēt klientu par iespējamām blakusparādībām zāļu lietošanas

laikā.

6. Spēja izskaidrot klientam zāļu glabāšanas noteikumus mājas apstākļos.

7. Spēja, ievērojot normatīvos aktus farmācijas jomā, farmaceitisko

informāciju, farmakopejas, fiziskās personas datu aizsardzību, darboties saskaņā

ar farmaceitu deontoloģijas principiem un Farmaceita ētikas kodeksu.

8. Spēja izsniegt veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamās preces

un profesionāli izskaidrot to lietošanu un uzglabāšanu mājas apstākļos.

9. Spēja nodrošināt zāļu pagatavošanu pēc individuālām ārsta receptēm

vai ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem.

10. Spēja novērtēt receptē vai pieprasījumā izrakstīto zāļu sastāvu.

11. Spēja pārbaudīt zāļu vielu devas un saderību, informēt ārstu, kurš

izrakstījis recepti, par nepilnībām receptes noformējumā, zāļu saderībā, ja tādas

pastāv.

12. Spēja sagatavot iekārtas un aparatūru zāļu pagatavošanai.

13. Spēja gatavot zāles atbilstoši priekšrakstiem.

14. Spēja dokumentēt zāļu gatavošanu un izsniegšanu, noformēt zāles

izsniegšanai.

15. Spēja veikt nepieciešamās darbības zāļu aprites nodrošināšanai aptiekā

vai lieltirgotavā.

16. Spēja informēt uzņēmuma vadību par nepieciešamo zāļu pasūtīšanu

(defektūru).

17. Spēja regulāri sekot informācijai par jaunumiem zāļu tirgū.

93

18. Spēja piedalīties preču pasūtīšanā, saņemšanā, pārbaudē un

izvietošanā, ievērojot normatīvos aktus par zāļu un veselības aprūpei vai

ķermeņa kopšanai lietojamo preču apriti, par narkotisko un psihotropo zāļu

uzskaiti, par medicīniskā spirta uzskaiti, par kompensējamo zāļu pareizu

izsniegšanu.

19. Spēja sekot zāļu un citu preču derīguma termiņiem.

20. Spēja strādāt ar kases aparātu vai kases sistēmu un datoru, veicot

aptiekas vai zāļu lieltirgotavas tirdzniecības operācijas.

21. Spēja nodrošināt nederīgo zāļu un dzīvsudraba termometru savākšanu

no klientiem.

22. Spēja informēt un skaidrot klientiem par zāļu bīstamību apkārtējai

videi un iespējām tos utilizēt.

23. Spēja veikt zāļu un medicīnisko ierīču atpakaļpieņemšanu.

24. Spēja veikt deleģētos uzdevumus zāļu ražošanā vai aptiekā.

25. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus.

26. Spēja ievērot zāļu labas izplatīšanas un ražošanas prakses prasības.

27. Spēja ievērot uzņēmuma higiēnas prasības.

28. Spēja iesaistīties teorētiskajās un praktiskajās mācībās tehnoloģiskā

procesa apgūšanai.

29. Spēja sekmēt farmaceitiskā uzņēmuma darbību.

30. Spēja informēt klientus par jaunumiem bezrecepšu zāļu un veselības

aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču sortimentā.

31. Spēja ievērot zāļu reklamēšanas noteikumus un izvietot preces

atbilstoši tirgzinības principiem.

32. Spēja veikt veselīga dzīves veida popularizēšanu, pamatojoties uz

jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un ievērojot patērētāju intereses.

33. Spēja izskaidrot veselības problēmu rašanās riska faktorus,

propagandēt slimību profilaksi un ar to saistītos pasākumus.

94

34. Spēja izskaidrot nepareizas zāļu lietošanas sekas.

35. Spēja informēt par dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām hronisku

slimību gadījumā, veikt ekspresdiagnostiku.

36. Spēja veicināt savas profesijas un farmaceitiskās aprūpes darba

attīstību.

37. Spēja apzināties personīgo līdzatbildību par farmaceitiskās aprūpes

kvalitāti.

38. Spēja nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas un

prasmes, analizēt farmaceitisko aprūpi raksturojošos skaitliskos datus,

izmantojot informācijas tehnoloģijas, pielietot saskarsmes iemaņas komandas

darbā.




1. Ievērot normatīvos aktus farmācijas jomā.

2. Izmantot informācijas tehnoloģijas profesionālai darbībai.

3. Gatavot zāles, šķīdumus, ziedes, mikstūras, suspensijas, pulverus,

supozitorijus, pilienus, emulsijas, injekciju šķīdumus, acu pilienus, acu ziedes

pēc individuālās ārsta receptes vai ārstniecības iestādes rakstveida pieprasījuma.

4. Veikt zāļu kvantitatīvo un kvalitatīvo pārbaudi.

5. Noteikt attīrītā ūdens kvalitāti.

6. Izsniegt zāles farmaceita uzraudzībā.

7. Izsniegt veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamās preces,

pareizi, skaidri un nepārprotami izskaidrot to lietošanu.

8. Pazīt ārstniecības augus, to drogas, korekti, pareizi, skaidri un

nepārprotami izskaidrot to sagatavošanu un lietošanu.

9. Sniegt profesionālu, skaidru, pareizu, nepārprotamu informāciju

aptiekas klientiem, ārstiem u.c. veselības aprūpes speciālistiem par jautājumiem,

kas saistīti ar veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamām precēm.

95

10. Izmantot tirgzinības pamatprincipus uzņēmuma darbā.

11. Veikt veselīga dzīvesveida un slimību profilakses propagandēšanu.

12. Veikt ekspresdiagnostiku.

13. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību nepieciešamības gadījumā.

14. Reģistrēt informāciju par konstatētām zāļu blakusparādībām

(farmakovigilance).

15. Lietot un skaidrot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz

divās svešvalodās.

16. Sadarboties ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, strādājot

komandā un atbilstoši noteiktajai kompetencei, nodrošināt kvalitatīvu

farmaceitisko aprūpi.



19. Strādāt ar profesionālo informāciju.

20. Izmantot saziņas prasmes.

21. Respektēt un aizsargāt fiziskas personas datus un konfidenciālu

informāciju.





1.1. vispārējie tiesību pamati;

1.2. zāļu ražošana zāļu labas ražošanas prakses ietvaros;

1.3. farmaceitisko uzņēmumu ekonomiskās darbības pamatprincipi;

1.4. homeopātijas pamatprincipi;

1.5. augu morfoloģija, sistemātikas pamatprincipi.



96

2.1. mikrobioloģijas pamati – mikroorganismu loma ārējā vidē un cilvēka

organismā;

2.2. cilvēka organisma uzbūve, galvenās orgānu sistēmas, to funkcijas un

savstarpēja saistība;

2.3. likumsakarības, pēc kurām norisinās dzīvības procesi veselā

organismā;

2.4. pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas principi;

2.5. neorganisko un organisko vielu īpašības un saistība ar dzīva

organisma funkcijām un to izmantošana farmācijā;

2.6. zāļu ķīmiskās uzbūves principi, analīzes metodes;

2.7. aptiekā izgatavojamo zāļu kvalitātes kontrole;

2.8. zāļu vielu darbības likumsakarības organismā;

2.9. zāļu lietošanas indikācijas un kontrindikācijas, blakusparādības, to

novēršana;

2.10. zāļu saderība, zāļu nepareizas lietošanas sekas, to novēršana;

2.11. receptes veidlapas aizpildīšanas kārtības uzraudzība;

2.12. zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtība;

2.13. zāļu marķēšana;

2.14. preču aprites kārtība aptiekās un lieltirgotavās;

2.15. uztura bagātinātāji;

2.16. augu bioloģiski aktīvas vielas, to darbība;

2.17. biežāk sastopamo slimību klīniskas izpausmes, terapijas principi;

2.18. ekspresdiagnostikas metodes;

2.19. slimību profilakses pamatprincipi;

2.20. augu morfoloģiskā uzbūve;




3.1. valsts valoda;


3.3. ētika farmaceita asistenta praksē;

3.4. deontoloģijas pamatprincipi;

3.5. farmācijā lietojamā medicīniskā latīņu valodas terminoloģija;

3.6. medicīnas psiholoģija un saskarsme farmaceita asistenta darbā ar

klientiem;

3.7. veselības mācība – cilvēka veselības saglabāšana, nostiprināšana,

mūža paildzināšana;

3.8. higiēna – apkārtējas vides faktoru ietekme uz cilvēka organismu;

3.9. veselīga dzīves veida pamatprincipi, pareiza un pilnvērtīga uztura

nozīme veselības un ilga mūža saglabāšanā;

3.10. informācijas tehnoloģijas farmācijā;

3.11. zāļu klasifikācija, farmakoloģiskā darbība;

3.12. zāļu gatavošana aptiekā, zāļu formu veidi;

97

3.13. zāļu vielu nesaderība zāļu formu tehnoloģijā;

3.14. zāļu uzglabāšana;

3.15. zāļu labas izplatīšanas prakse;

3.16. farmaceitisko darbību reglamentējošie dokumenti;

3.17. svarīgākās medicīnisko preču grupas, to uzglabāšana;

3.18. farmaceitiskās aprūpes pamatprincipi, komandas darbs farmaceitiskā

aprūpē;

3.19. ārstniecības augi, to drogu sagatavošana, lietošana;




2.21. Tirgvedības un tirdzniecības speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – tirgvedības un tirdzniecības speciālists.






– tirgvedības un tirdzniecības speciālists organizē un/vai veic tirgus izpēti,

analizē tirgus izpētes rezultātus, izstrādā tirdzniecības plānu un organizē tā

īstenošanu, veic pasākumus produktu virzīšanai tirgū, sagatavo un sniedz

informāciju pircējam par pārdodamo preci vai pakalpojumu; veic sarunas par

līguma slēgšanu pārdevēja vai pircēja vārdā; pērk un pārdod produktus, veido

kontaktus starp pircējiem un pārdevējiem; nosaka preču cenu; palīdz nodrošināt

organizācijas tirdzniecības darbību, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo

aktu, kā arī Eiropas Savienības saistošo starptautisko dokumentu prasības; kā arī

veic līdzīga satura pienākumus.

Tirgvedības un tirdzniecības speciālists strādā tirdzniecības uzņēmumos.



1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt tirgvedības un tirdzniecības

speciālista pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un

Eiropas Savienības tiesību normām.

98


3. Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu un darba izpildi.

4. Spēja sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem.

5. Spēja strādāt komandā un organizēt komandas darbu.

6. Spēja risināt problēmsituācijas savas kompetences ietvaros.

7. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas atbilstoši darba specifikai.

8. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus.

9. Spēja formulēt tirdzniecības mērķus, uzdevumus; uzdevumus un

pielietojamās metodes dažādām klientu grupām.

10. Spēja noteikt reklāmas mērķus, funkcijas, veidus un līdzekļus

atbilstoši tirdzniecības mērķiem un uzdevumiem.

11. Spēja novērtēt reklāmas kampaņas izmantošanas efektivitāti.

12. Spēja izzināt tirdzniecības iekšējo un ārējo vidi, veikt stipro pušu, vājo

pušu, iespēju un draudu (SVID) analīzi.

13. Spēja veikt tirgus izpēti, pielietojot vienkāršas statistikas metodes.

14. Spēja sastādīt tirdzniecības plāna budžetu.

15. Spēja analizēt iegūtos rezultātus un izstrādāt tirdzniecības attīstības

plānu.

16. Spēja pielietot pārdošanas veicināšanas līdzekļus.

17. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem tirdzniecības

mērķiem un uzdevumiem.

18. Spēja lietot praksē iegūtas zināšanas un prasmes.

19. Spēja pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros un uzņemties

atbildību par sekām.

20. Spēja noteikt ietekmējošos faktorus patērētāju uzvedībai tirgū.

99

21. Spēja noteikt produkta pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošos

faktorus.

22. Spēja organizēt tirdzniecības vietas iekārtojumu.

23. Spēja noteikt cenu politiku un metodes.

24. Spēja noteikt produktu marķējumu.

25. Spēja noteikt produkta dzīves cikla stadiju.

26. Spēja plānot jauna produkta ieviešanu tirgū.

27. Spēja radīt idejas un pielietot tās tirdzniecības mērķu sasniegšanā.

28. Spēja pielāgoties tirgus apstākļiem.


30. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides

aizsardzības normatīvo aktu prasības.




Republikas normatīvos aktus, saistītus ar tirgvedības un tirdzniecības

jautājumiem.

2. Slēgt līgumus par tirdzniecības darījumiem un noteikt maksājumu

kārtību.

3. Veikt tirgus izpēti, izmantojot pētnieciskās metodes.

4. Noteikt svarīgākos produkta tirgus segmentus un mērķa tirgu.

5. Izstrādāt tirdzniecības darbības budžetu un novērtēt to.

6. Veikt produkta pozicionēšanu (noteikt produkta vietu tirgū).

7. Noteikt tirdzniecību ietekmējošos iekšējos un ārējos vides faktorus.

8. Noteikt produkta pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošos faktorus.

100

9. Izstrādāt tirdzniecības plānu un kontrolēt tā izpildi.

10. Organizēt tirgvedības un tirdzniecības personāla darbu uzņēmuma

stratēģiskā mērķa sasniegšanai.

11. Izvēlēties piemērotāko tirdzniecības stratēģiju.

12. Prast sagatavot un sniegt informāciju pircējam par pārdodamo

produktu.

13. Ievērot ētikas pamatprincipus.

14. Pārzināt produktu virzīšanas pasākumus, prast tos izvēlēties un

efektīvi izmantot.

15. Noteikt reklāmas mērķus, funkcijas, veidus un līdzekļus atbilstoši

izvēlētajai stratēģijai.

16. Novērtēt reklāmas kampaņu izmantošanas efektivitāti.

17. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.

18. Prast veikt sarunas par preces iegādi.

19. Aprēķināt preču un produktu cenas un prast tos pārdot.

20. Pamatot un aizstāvēt savu viedokli.

21. Noteikt ietekmējošos faktorus patērētāju uzvedībai tirgū.

22. Identificēt konkurentus, analizēt to darbību.

23. Novērtēt un attīstīt uzņēmuma konkurētspēju.

24. Ieviest un izplatīt jaunu produktu tirgū.

25. Pielietot piemērotākos pārdošanas veicināšanas līdzekļus.

26. Piesaistīt finanšu resursus tirdzniecības procesu nodrošināšanai.

27. Sastādīt rakstiskus ziņojumus, protokolus, sniegt rakstisku un mutisku

ziņojumu par savu un komandas darbu.

101

28. Lietot ekonomiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās

datorprogrammas, datubāzes.

29. Organizēt tirdzniecības vietas iekārtojumu.

30. Organizēt pārdošanas procesu, noteikt pārdošanas metodes.

31. Strādāt multikulturālā vidē.




35. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības

noteikumus.






1.2. matemātika;




2.1. patērētāju rīcība tirgū;

2.2. starptautiskā tirgzinība;

2.3. starptautiskā tirdzniecība;

2.4. komercdarbības vadīšana;

2.5. komercdarbības organizēšana un plānošana;

2.6. ekonomika;



zināšanas pielietošanas līmenī:

3.1. tirgzinības;

3.2. tirdzniecības plānošana;

3.3. tirdzniecības vadīšana;

3.4. komercdarbību reglamentējošie normatīvie akti;

3.5. pārdošanas veicināšana;

102

3.6. informātika un informāciju tehnoloģijas;


3.8. statistika;

3.9. valsts valoda;





2.22. Ārsta palīga (feldšera) profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ārsta palīgs (feldšeris).






– ārsta palīgs (feldšeris) ir ārstniecības persona, kura atbilstoši ārsta

palīgam normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ārstniecībā un pacientu

aprūpē sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību slimajiem (cietušajiem)

dzīvībai bīstamā, kritiskā stāvoklī, kā arī konstatē pacienta nāvi, nosaka

pacientam diagnozi, ārstēšanu, lieto un izraksta medikamentus, nodrošina

nepārtrauktu medicīnisko palīdzību un profilaksi pacientiem, organizē un vada

savu un savu kolēģu darbu, izglīto pacientus, sabiedrības locekļus, komandas

dalībniekus.

Ārsta palīgs strādā ambulatorās ārstniecības iestādēs, neatliekamās

medicīniskās palīdzības iestādēs, stacionārās ārstniecības iestādēs un citās

iestādēs, kas sniedz ārstniecības pakalpojumus.



1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu izmeklēšanu, veselības

stāvokļa izvērtēšanu, veselības traucējumu diagnosticēšanu.

103

2. Spēja sadarbībā ar ārstu nodrošināt nepārtrauktu medicīnisko palīdzību,

tai skaitā nepieciešamo ārstēšanu, izmantojot atbilstošas medicīniskās

tehnoloģijas.

3. Spēja veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās sniegt neatliekamo

medicīnisko palīdzību saslimušajiem un traumu guvušajiem saskaņā ar

vadlīnijām un metodiskajiem ieteikumiem.

4. Spēja patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, t.sk., stipri

iedarbīgos preparātus.

5. Spēja konstatēt pacienta nāvi.

6. Spēja sadarbībā ar ārstu veikt preventīvos pasākumus visu vecuma

grupu pacientiem.

7. Spēja novērtēt sievietes veselības stāvokļa grūtniecības laikā, tās

norises traucējumu diagnosticēšanu, nepieciešamo izmeklēšanu un sniegt

neatliekamo medicīnisko palīdzību.

8. Spēja novērtēt dzemdētājas stāvokļa dzemdību perioda laikā un

patstāvīgi pieņemt dzemdības pirmsslimnīcas etapā.

9. Spēja veikt iznēsāta un neiznēsāta jaundzimušā novērtēšanu, nabas

saites primāro apdari, aprūpi un profilaktiskos pasākumus.

10. Spēja izglītot veselības aprūpes speciālistus, ārstniecības atbalsta

personas un sabiedrības locekļus.

11. Spēja piedalīties neatliekamās medicīniskās palīdzības, katastrofu

medicīnas sistēmas un primārās veselības aprūpes darba organizēšanā.

12. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un

psihoemocionālas slodzes apstākļos.

13. Spēja novērtēt, nodrošināt un attīstīt drošu darba vidi.

14. Spēja nodrošināt tādas informācijas konfidencialitāti, kas iegūta par

pacientu privāto dzīvi, viņu ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi.


16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas sava darba veikšanai.

104

17. Spēja lietot medicīniskās tehnoloģijas pacientu aprūpē.

18. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.




1. Savākt pacienta anamnēzes datus, dokumentēt tos.

2. Veikt pacienta vispārīgu izmeklēšanu un lietot fizikālās izmeklēšanas

metodes, izvērtēt pacienta izmeklēšanas laikā iegūtos rezultātus, dokumentēt tos.

3. Veikt pacienta dzīvībai svarīgo funkciju rādītāju noteikšanu,

monitorēšanu, pierakstīšanu un iegūto datu interpretēšanu.

4. Veikt pacientu uroloģisko izmeklēšanu.

5. Veikt pacientes ginekoloģisko izmeklēšanu.

6. Veikt pacienta neiroloģisko izmeklēšanu un novērtēšanu.

7. Veikt oksihemometriju, kapnometriju.

8. Veikt elektrokardiogrammas pierakstu un rezultātu novērtēšanu.

9. Veikt grūtnieces stāvokļa novērtēšanu dažādos grūtniecības periodos.

10. Veikt dzemdētājas stāvokļa novērtēšanu dzemdību periodu laikā.

11. Veikt iznesta un neiznesta jaudzimušā novērtēšanu pēc Apgares

skalas, nabas saites primāro apdari un profilaktiskos pasākumus.

12. Veikt visu vecuma grupu bērnu psihomotorās attīstības līmeņa

novērtēšanu.

13. Noteikt diagnozes precizēšanai nepieciešamos laboratoros un

instrumentālos izmeklējumus un izvērtēt rezultātus.

14. Veikt asins, urīna, fēču, krēpu, iztriepes no dzemdes kakla paraugu

savākšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, sagatavot paraugus

transportēšanai un organizēt pareizu to transportēšanu.

105

15. Lietot ekspresdiagnostikas metodes un izvērtēt iegūtos rezultātus.

16. Veikt iekšējās un ārējās asiņošanas diagnosticēšanu.

17. Veikt pacienta sagatavošanu un izglītošanu par diagnostiskām

procedūrām un izmeklēšanu, dažādu izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu,

uzglabāšanu un transportēšanu.

18. Veikt klīniskās procedūras.

19. Nodrošināt intraosālu pieeju.

20. Lietot krājtelpas un nebulaizera tipa smidzinātājus.

21. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu vecuma grupu

pacientiem situācijās, kad pastāv draudi veselībai un dzīvībai.

22. Veikt elpceļu caurlaidības atjaunošanu un skābekļa terapiju.

23. Veikt krikotiroidotomiju neatliekamās situācijās.

24. Veikt trahejas intubāciju.

25. Veikt plaušu mākslīgo ventilāciju.

26. Veikt pleiras dobuma punkciju.

27. Veikt elektrisko defibrilāciju.

28. Konstatēt pacienta nāvi.

29. Apturēt arteriālas un venozas asiņošanu.

30. Veikt deguna priekšējo tamponādi.

31. Veikt transporta imobilizāciju traumu guvušiem pacientiem.

32. Nodrošināt amputēto ķermeņa daļu pareizu saglabāšanu un

transportēšanu.

33. Veikt pacientu pārvietošanu.

34. Nodrošināt traumai atbilstoša pārsēja uzlikšanu.

106

35. Sagatavot pacientu akūtām operācijām.

36. Veikt lokālo anestēziju, brūču primāro ķirurģisko apdari, brūču

aprūpi.

37. Izrakstīt pacientam medikamentus.

38. Nodrošināt medikamentu iegādi, uzglabāšanu, izlietošanu un uzskaiti

atbilstoši normatīvo aktu prasībām veselības aprūpes jomā.

39. Dekontaminēt izmantoto aparatūru, virsmas, palīglīdzekļus un veikt

invazīvām procedūrām izmantojamo instrumentu pirmssterilizācijas apstrādi.

40. Veikt nepieciešamos pretepidēmiskos pasākumus infekcijas slimību

atklāšanas gadījumos.

41. Veikt onkoloģisko pacientu aprūpi.

42. Pieņemt patstāvīgi dzemdības pirmsslimnīcas etapā.

43. Izglītot māti par krūts barošanu.

44. Veikt izglītojošo darbu jaundzimušo ģimenē.

45. Veikt preventīvos pasākumus, tai skaitā pacientu izglītošanu par

veselības jautājumiem visās vecuma grupās.

46. Noteikt bērna aprūpes vajadzības, organizēt nepieciešamās speciālistu

konsultācijas.

47. Organizēt rehabilitāciju visu vecuma grupu pacientiem atbilstoši ārsta

norādījumiem.

48. Organizēt un plānot savu darbu, izprotot ārstniecības iestāžu funkcijas,

pacientu un personāla tiesības un pienākumus.

49. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un

institūcijām.

50. Veikt pasākumus, kas mazina paša un komandas apdraudējumu.

51. Noformēt un uzglabāt medicīnisko dokumentāciju.

107

52. Nodrošināt konfidencialitāti informācijai par pacienta privāto dzīvi,

viņu ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi.

53. Ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.

54. Lietot informācijas tehnoloģijas.

55. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un uzņemties atbildību par

profesionālo darbību.




svešvalodās.








1.2. aprūpes pamatjēdzieni – cilvēks, veselība, vide, aprūpe – to

savstarpējā saistība;

1.3. cilvēka pamatvajadzības – fizioloģiskās, sociālās, garīgās,

intelektuālās, tās ietekmējošie faktori;

1.4. cilvēka biofizika, bioķīmiskā vide;

1.5. citoloģija un ģenētika;


1.7. veselības aprūpes sistēmas organizācija un ekonomikas principi;

1.8. kvalitātes kontroles sistēmas veselības aprūpes iestādē;

1.9. informācijas apstrādes organizēšana ārsta palīga praksē.



2.1. anatomija;

2.2. fizioloģija;

2.3. vispārējā un speciālā patoloģija, patofizioloģija;

2.4. mikrobioloģija;

108

2.5. epidemioloģija;

2.6. ekstremālo situāciju psiholoģija;


2.8. profesionālā ētika;


2.10. latīņu valodas terminoloģija;

2.11. katastrofu medicīnas menedžments, sadarbības principi ar

operatīvajiem dienestiem;




3.1. saskarsme;

3.2. vispārējā un klīniskā farmakoloģija ar receptūru;

3.3. propedeitika;

3.4. saslimšanu, traumu un patoloģisku stāvokļu etioloģija, patoģenēze,

klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, diagnozes formulēšana, neatliekamā

medicīniskā palīdzība, ārstēšanas nodrošināšana un profilakse;

3.5. primārās veselības aprūpes darba organizācijas principi;

3.6. higiēna un infekciju kontrole;

3.7. klīniskās procedūras;

3.8. intraosālās pieejas tehnika;

3.9. ekspresdiagnostikas metožu lietošana;

3.10. elektrokardiogrammas pierakstīšana un tās novērtēšana;

3.11. desmurģija, transporta imobilizācijas līdzekļu lietošana;

3.12. dzemdību pieņemšana;

3.13. jaundzimušā aprūpe;

3.14. klīniskās un bioloģiskās nāves konstatēšana;






3.20. pedagoģijas pamati;

3.21. pētniecības principi ārsta palīga praksē;


3.23. lietvedība;

3.24. ārsta palīga darba juridiskie aspekti.

2.23. Komercdarbības speciālista lauksaimniecībā profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – komercdarbības speciālists lauksaimniecībā.

109






– komercdarbības speciālists lauksaimniecībā vada komercdarbības

procesus, piedalās uzņēmuma stratēģijas un taktikas izstrādē, organizē

lauksaimniecības produktu ražošanu un pārdošanu, koordinē lauksaimniecības

darbības veikšanai nepieciešamo resursu (tai skaitā Eiropas Savienības

finansējuma) ieguvi un sadali, organizē lauksaimniecības darbu, tehnoloģiskos

procesus, seko līdzi un nodrošina komercdarbības, finanšu un darba tiesisko

attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, koordinē darba un vides

aizsardzības prasību izpildi uzņēmumā, seko līdzi aktivitātēm lauksaimniecības

nozarē gan Latvijā, gan pasaulē, orientējas lauksaimniecības produktu attīstības

tendencēs un galvenajos statistikas rādītājos, organizē lauksaimniecības

uzņēmuma darbībai nepieciešamās dokumentācijas apriti.

Komercdarbības speciālists lauksaimniecībā strādā ar lauksaimniecību

saistītos uzņēmumos vai strādā kā pašnodarbinātā persona, vai individuāls

komersants.



1. Spēja organizēt komercdarbību lauksaimniecības nozarē, t.sk.

lauksaimniecības produktu ražošanu, īpašu uzmanību pievēršot ekoloģiskajai un

bioloģiskajai lauksaimniecībai.

2. Spēja koordinēt lauksaimniecības darbu tehnoloģiskos procesus.

3. Spēja noteikt, plānot un sasniegt lauksaimniecības uzņēmuma

stratēģiskos un taktiskos mērķus.

4. Spēja analizēt uzņēmuma pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu aprites

īpatnības.

5. Spēja plānot un koordinēt uzņēmuma un tā struktūrvienību resursu

mērķtiecīgu sadali.

6. Spēja deleģēt uzdevumus, uzraudzīt un kontrolēt to izpildi.

110

7. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājus,

sniegt priekšlikumus to uzlabošanai.

8. Spēja veidot uzņēmuma iekšējos pārskatus un atskaites, nodrošināt

savstarpējo komunikāciju visu līmeņu personālam saistībā ar pārskatos un

atskaitēs ietverto informāciju.

9. Spēja konstatēt, novērtēt saimnieciskās un finansiālās darbības riskus,

mazināt to ietekmi uzņēmuma darbībā.

10. Spēja izzināt klientu vajadzības, prognozēt klientu uzvedības maiņas

tendences un elastīgi reaģēt uz tām.

11. Spēja pieņemt lēmumus mainīgajos tirgus apstākļos.

12. Spēja veikt komercdarījumus, kas saistīti ar lauksaimniecības nozari.

13. Spēja izprast tirgus konkurences mehānismus, spēja sniegt

priekšlikumus uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai.

14. Spēja sekot aktualitātēm un statistiskajiem rādītājiem

lauksaimniecības nozarē un analizēt tos.

15. Spēja piesaistīt nepieciešamo finansējumu un citus resursus

komercdarbības attīstīšanai.

16. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

17. Spēja veidot ētikas normām atbilstošu darba vidi.

18. Spēja izmantot un piemērot komercdarbību un darba tiesiskās

attiecības reglamentējošos normatīvos dokumentus.

19. Spēja prezentēt uzņēmuma vai struktūrvienības sasniegumus.




1. Plānot, organizēt, uzraudzīt, kontrolēt uzņēmuma darbību

lauksaimniecības nozarē.

111

2. Veikt uzņēmuma situācijas analīzi un iespējamo risku prognozēšanu un

mazināšanu.

3. Izvēlēties konkrētajos apstākļos uzņēmumam izdevīgāko

lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozari.

4. Nodrošināt atbilstošu lauksaimniecības nozaru speciālistu (ekspertu)

piesaisti, lai nodrošinātu lauksaimniecības produkcijas atbilstību mūsdienu

kvalitātes standartiem.

5. Piesaistīt nepieciešamo finansējumu komercdarbības attīstīšanai.

6. Prast organizēt uzņēmuma darbību lauksaimniecības jomā atbilstoši

uzraudzības iestāžu prasībām.

7. Novērtēt lauksaimniecības tehnikas u.c. tehnoloģiju piemērotību

uzņēmuma darbībai.

8. Sekot līdzi lauksaimniecības nozares aktualitātēm, tendencēm, analizēt

tās uzņēmuma attīstīšanas kontekstā.

9. Prast veidot un kārtot ar profesionālo darbību saistīto dokumentāciju.

10. Veicināt uzņēmumā iegūto lauksaimniecības produktu reklamēšanu un

pārdošanu.

11. Ievērot vides un darba aizsardzības prasības.

12. Prast sniegt pirmo palīdzību.

13. Veidot ētikas normām atbilstošu darba vidi.

14. Izmantot komercdarbību un darba tiesiskās attiecības reglamentējošos

normatīvos dokumentus komercdarbības nodrošināšanai.



17. Prezentēt uzņēmuma sekmīgai darbībai nepieciešamo informāciju.


svešvalodās.

112

19. Regulāri paaugstināt profesionālo kompetenci.





1.1. statistika;

1.2. runas kultūra.



2.1. pārmaiņu vadība;

2.2. kvalitātes vadība;


2.4. nodokļi un nodevas;


2.6. projektu vadīšana;

2.7. pārdošanas vadība;

2.8. profesionāla klientu apkalpošana;

2.9. tirdzniecības plānošana un reklāma;

2.10. finanses un kredīts;

2.11. starptautiskā tirdzniecība;


2.13. lietišķo attiecību ētika un psiholoģija;




3.1. augkopība;

3.2. lopkopība;

3.3. mežkopība;

3.4. komercdarbība lauksaimniecībā;

3.5. mikroekonomika;

3.6. makroekonomika;

3.7. tirgzinības;


3.9. saimnieciskās darbības analīze un risku vadība;

3.10. cilvēkresursu vadība;



3.13. informātika;

3.14. lietvedība;


113



2.24. Kultūras tūrisma organizatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kultūras tūrisma organizators.






– kultūras tūrisma organizators izstrādā un īsteno kultūras tūrisma

projektus, sagatavo kultūras tūrisma produktus, nodarbojas ar tirgvedību

kultūras tūrisma jomā, ir atbildīgs par sava darba rezultātu, sekmējot uzņēmuma

pozitīva tēla veidošanos.

Kultūras tūrisma organizators strādā valsts un pašvaldību kultūras un

tūrisma iestādēs, tūrisma uzņēmumos, vai kā pašnodarbinātais, var veikt

individuālo komercdarbību.



1. Spēja organizēt komercdarbību tūrisma nozarē.

2. Spēja organizēt tūrisma uzņēmuma struktūrvienības darbību.

3. Spēja plānot darbu atbilstoši uzņēmuma prioritātēm un stratēģijai,

nodrošinot visu resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

4. Spēja plānot, organizēt, koordinēt un pārraudzīt, kā arī izvērtēt un

sniegt pārskatus par savu un komandas darbu.

5. Spēja sagatavot rekomendācijas uzņēmuma darba pilnveidošanai.

6. Spēja noformēt līgumus ar klientiem, klientu apdrošināšanu, konsulāros

un pārskata dokumentus un izmantot šos dokumentus darba procesā.

114

7. Spēja sagatavot sadarbības līgumus ar partneriem – piegādātājiem,

klientiem un uzņēmumiem.

8. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par

dokumentu pārvaldību.

9. Spēja ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus, ar tūrismu un

kultūru saistītos Eiropas Savienības un starptautiskos normatīvos aktus.

10. Spēja nodrošināt valsts kontrolējošo institūciju norādījumu izpildi.

11. Spēja izmantot un nodrošināt darba procesā nepieciešamās darba un

civilās aizsardzības zināšanas.

12. Spēja izstrādāt, ievērot un kontrolēt uzņēmuma iekšējās kārtības

noteikumus un uzņēmuma standartus.

13. Spēja ievērot lietišķo etiķeti un protokolu saskaņā ar uzņēmuma

prasībām.

14. Spēja ievērot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.

15. Spēja prezentēt un publiski uzstāties.


17. Spēja izstrādāt, vadīt un koordinēt kultūras tūrisma projektus.

18. Spēja sastādīt kultūras tūrisma projektu dokumentāciju.

19. Spēja strādāt individuāli un komandā.

20. Spēja organizēt un vadīt darba grupas, pieņemt lēmumus.

21. Spēja izstrādāt, organizēt un realizēt kvalitatīvus kultūras tūrisma

produktus.

22. Spēja aprobēt jaunos kultūras tūrisma produktus.

23. Spēja sagatavot informāciju klientiem par jaunajiem kultūras tūrisma

produktiem.

24. Spēja noteikt darbinieku darba uzdevumus un izstrādāt darba

aprakstus.

115

25. Spēja plānot un organizēt darbinieku piesaistīšanu un rīkot personāla

atlases konkursus.

26. Spēja koordinēt ikdienas darbu un risināt radušās problēmsituācijas.

27. Spēja analizēt kultūras tūrisma projekta izstrādāšanā un produkta

realizācijā iesaistīto darbinieku darba kvalitātes novērtējumu.

28. Spēja apgūt Latvijas un starptautiskā kultūras tūrisma tirgus

piedāvājumus un informācijas meklēšanas instrumentus.

29. Spēja veikt kultūras tūrisma tirgus analīzi, pārzināt tirgus tendences

un apgūt jaunākos produktus.

30. Spēja plānot attiecīgajam kultūras tūrisma produktam piemērotus

mārketinga pasākumus tā mērķauditorijas piesaistei.

31. Spēja virzīt kultūras tūrisma produktus tirgū un uzturēt regulāru

atgriezenisko saiti ar tūrisma uzņēmuma klientiem.

32. Spēja sadarboties ar partneriem kultūras tūrisma produktu izstrādes

procesā, ar uzņēmumiem, kas saistīti ar tūrisma nozares attīstību valstī, un ar

tūrisma izglītības iestādēm.

33. Spēja ievērot tūrisma profesionālo asociāciju ētikas kodeksus.

34. Spēja ievērot ilgtspējīgas tūrisma attīstības principus.

35. Spēja regulāri iegūt informāciju par valsts un starptautiskajām

programmām un projektiem tūrisma attīstības jomā.

36. Spēja sistemātiski pilnveidot savas profesionālās iemaņas un

paaugstināt zināšanu līmeni.



aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.



116

1. Būt atbildīgam par sava un komandas darba rezultātiem, patstāvīgi

organizēt, koordinēt savu un komandas darbu, kā arī prast strādāt un vadīt

saziņas procesu komandā.

2. Plānot un organizēt tūrisma uzņēmuma darbu.

3. Sekmēt uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu un veidot tā popularitāti

sabiedrībā.

4. Ievērot konfidencialitāti informācijā par klientiem un uzņēmumu.

5. Sniegt pārskatus par savu un komandas darbu.

6. Noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu

pārvaldību.

7. Pārzināt un pielietot Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un

starptautiskos normatīvos aktus tūrisma un kultūras jomā.

8. Ievērot darba, vides un civilās aizsardzības prasības un higiēnas

noteikumus.

9. Ievērot, izstrādāt un kontrolēt uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus

un kvalitātes standartus.

10. Ievērot lietišķo etiķeti.

11. Ievērot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.

12. Ievērot savstarpējās kultūras un uzvedības normas.

13. Publiski uzstāties, diskutēt un korekti analizēt atšķirīgus viedokļus.



svešvalodās.


17. Izstrādāt, vadīt un koordinēt kultūras tūrisma projektus.

18. Sagatavot kultūras tūrisma projektu dokumentāciju.

117

19. Izstrādāt, pārdot un realizēt kultūras tūrisma produktu atbilstoši

klientu vēlmēm un vajadzībām, ievērojot uzņēmuma darbības virzienu.

20. Pielietot kultūras tūrisma maršrutu izstrādes metodiku.

21. Ierosināt inovatīvus risinājumus un izrādīt iniciatīvu to ieviešanā.

22. Izmantot pārdošanas prasmes.

23. Izmantot gida darba metodiku.

24. Prast sagatavot informatīvus materiālus klientiem par kultūras tūrisma

produktu.

25. Noteikt darba uzdevumus un veidot darba aprakstus.

26. Prast piesaistīt un atlasīt darbiniekus.


28. Izmantot jaunākās informācijas, komunikāciju tehnoloģijas un

specializētās programmas.

29. Strādāt ar biroja tehniku un aprīkojumu.

30. Plānot, organizēt un īstenot kultūras tūrisma produktu tirgvedības

pasākumus.

31. Apgūt un izvērtēt tūrisma tirgus piedāvājumus.

32. Lietot tūrisma tirgus pētījumu metodes.

33. Izzināt klientu vēlmes un vajadzības.

34. Veikt klientu pastāvīgu uzskaiti un glabāt to atbilstoši Latvijas

Republikas normatīvajiem aktiem.

35. Veidot un uzturēt lietišķus kontaktus.

36. Ievērot ilgtspējīgas tūrisma attīstības principus.

37. Zināt un ievērot tūrisma ētikas kodeksu.

38. Sekot līdzi tūrisma aktualitātēm.

118

39. Paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.






1.1. ugunsdrošības noteikumi;

1.2. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

1.3. pirmā palīdzība.



2.1. tūrisma nozares pamati;

2.2. Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautiskie tūrisma

normatīvie akti;

2.3. profesionālās ētikas kodeksi;

2.4. ilgtspējīga tūrisma attīstība;

2.5. patērētāju tiesības;

2.6. kultūras tūrisma pamati;

2.7. kultūras politika;

2.8. Latvijas un pasaules kultūras vēsture;

2.9. Latvijas vēsture;

2.10. gida darba metodika;







3.4. komercdarbības normatīvie akti;

3.5. valsts valoda;


3.7. komercdarbība;

3.8. vadības pamati;


3.10. sabiedriskās attiecības;


3.12. lietvedība;

3.13. kultūras tūrisma produktu veidošana;

119

3.14. kultūras tūrisma projektu vadība;

3.15. kultūras tūrisma tirgvedība;

3.16. Latvijas un pasaules tūrisma ģeogrāfija;

3.17. viesmīlības pamati;


3.19. lietišķā etiķete;

3.20. publiskā runa.

2.25. Militārā paramediķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums − militārais paramediķis.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis − ceturtais profesionālās



− militārais paramediķis ir ārstniecības persona, kura profesionālās

darbības ietvaros patstāvīgi novērtē pacienta veselības stāvokli un sniedz

neatliekamo medicīnisko palīdzību; vada un organizē personāla darbu; izglīto

pacientus un sabiedrību neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības

veicināšanas jomā; pastāvīgi pilnveido savas zināšanas un prasmes.

Militārais paramediķis amata pienākumus veic Nacionālajos bruņotajos

spēkos, pildot militāro dienestu Latvijas teritorijā vai ārvalstīs. Lai uzturētu

profesionālās prasmes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā savai

kvalifikācijai atbilstošā apjomā militārā dienesta laikā, militārais paramediķis

var strādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigādē tiešā

neatliekamajā medicīnā sertificētas ārstniecības personas vadībā un uzraudzībā.



1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu veselības stāvokļa izvērtēšanu,

izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.

2. Spēja veikt traumu guvušu cietušo primāro novērtēšanu.

120

3. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu guvušiem

pacientiem saskaņā ar algoritmiem, t.i., pacienta izmeklēšanas un neatliekamās

medicīniskās palīdzības secības attēlojumu, kā arī vadlīnijām un

rekomendācijām.

4. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem militārās

operācijās.

5. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem ar šautiem

un sprādziena izraisītiem ievainojumiem.

6. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību saslimušajiem.

7. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem

(saslimušajiem) ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču

izraisītajos negadījumos un katastrofās.

8. Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu ķīmisko,

bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos un

militārās operācijās.

9. Spēja veikt cietušo šķirošanu un nodrošināt neatliekamo medicīnisko

palīdzību ārkārtas medicīniskās situācijās sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem.

10. Spēja veikt vadošās ārstniecības personas pienākumus ārkārtas

medicīniskās situācijās.

11. Spēja organizēt un veikt cietušo (saslimušo) evakuāciju.

12. Spēja veikt grūtnieces veselības stāvokļa novērtēšanu un sniegt

neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

13. Spēja pieņemt dzemdības pirmsslimnīcas etapā.

14. Spēja veikt jaundzimušā novērtēšanu, aprūpi un profilaktiskos

pasākumus.

15. Spēja dokumentēt pacienta novērtēšanas laikā iegūtos datus, sniegto

palīdzību un pacienta stāvokļa dinamiku neatliekamajās situācijās.

16. Spēja izvēlēties ārstnieciskās metodes un veikt procedūras atbilstoši

procedūru standartiem.

121

17. Spēja izvērtēt indikācijas pacienta nosūtīšanai uz slimnīcu.

18. Spēja patstāvīgi nozīmēt un lietot zāles cietušajiem, tai skaitā arī

stipras iedarbības, militāru operāciju un ārkārtēju situāciju seku likvidācijas

laikā.

19. Spēja konstatēt bioloģiskās nāves faktu militāru operāciju laikā.

20. Spēja izglītot ārstniecības atbalsta personas, pacientus un sabiedrību

neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības veicināšanas jomā.

21. Spēja organizēt un vadīt personāla darbu.

22. Spēja nodrošināt pacienta personas datu un medicīniskās informācijas

konfidencialitāti.


24. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības

veikšanai.

25. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības

rezultātiem.


aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

27. Spēja nodrošināt militāro dienestu regulējošo normu un darba

tiesiskās attiecības regulējošo normu ievērošanu, ciktāl tās attiecināmas uz

karavīriem.

28. Spēja ievērot ārstniecības, militārās jomas un citu normatīvo aktu

prasības.



1. Ievākt pacienta anamnēzi.

2. Veikt pacienta fizikālo izmeklēšanu, t.i., apskati, palpāciju, perkusiju,

auskultāciju, un iegūto datu novērtēšanu.

3. Veikt pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu.

122

4. Veikt traumu guvuša cietušā primāro novērtēšanu.

5. Dokumentēt iegūtos rezultātus.

6. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu vecuma grupu

pacientiem.

7. Izvēlēties un realizēt pasākumus dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanai

un veselības stāvokļa stabilizēšanai.

8. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem, kuri cietuši no

apkārtējās vides izraisītiem veselības traucējumiem, t.i., karstuma un aukstuma

iedarbības, elektrības un zibens iedarbības, slīkšanas, dzīvībai un veselībai

kritiskos stāvokļos ūdenslīdējiem, augstuma izraisītiem dzīvībai un veselībai

kritiskiem stāvokļiem, dzīvnieku kodumiem.

9. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem militāro

operāciju laikā.

10. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem (saslimušajiem)

ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos

un katastrofās.

11. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem starptautisko

operāciju laikā, kas guvuši dažāda veida apkārtējās vides izraisītus veselības

traucējumus.

12. Veikt elpceļu caurlaidības atjaunošanu.

13. Izmantot orofaringeālos un nazofaringeālos elpvadus.

14. Veikt trahejas intubāciju.

15. Veikt elpceļu caurlaidības nodrošināšanu, izmantojot kombinēto

barības vada-trahejas cauruli.

16. Veikt elpceļu caurlaidības nodrošināšanu, izmantojot laringeālo

cauruli.

17. Veikt krikotiroidotomiju.

18. Veikt plaušu mākslīgo ventilāciju.

19. Veikt pleiras dobuma punkciju neatliekamās situācijās.

123

20. Veikt pleiras dobuma drenāžu neatliekamās situācijās.

21. Veikt skābekļa terapiju.

22. Lietot krājtelpas un nebulaizera tipa smidzinātājus.

23. Veikt dzīvībai bīstamas asiņošanas apturēšanu cietušajiem, izmantojot

militāros pārsējus, brūces tamponēšanu, lokālos hemostātiskos līdzekļus un

taktiskos žņaugus.

24. Veikt brūču primāro ķirurģisko apdari.

25. Veikt pagaidu asiņošanas apturēšanu.

26. Nodrošināt stabilu intravenozo pieeju un veikt šķīdumu un

medikamentu ievadīšanu intravenozi.

27. Nodrošināt intraosālo pieeju, t.i., sternālo, tibiālo, un veikt šķīdumu un

medikamentu ievadīšanu intraosāli.

28. Veikt medikamentu ievadīšanu enterāli un parenterāli.

29. Uzlikt traumai atbilstošu pārsēju.

30. Veikt transporta imobilizāciju traumu guvušiem pacientiem.

31. Nodrošināt amputēto ķermeņa daļu pareizu saglabāšanu un

transportēšanu.

32. Atpazīt dzīvībai bīstamus sirds ritma traucējumus.

33. Veikt kardiopulmonālo reanimāciju.

34. Veikt elektrisko defibrilāciju.

35. Veikt asinsvadu manuālu izmeklēšanu.

36. Izmērīt pacienta arteriālo asinsspiedienu.

37. Izmērīt pacienta ķermeņa temperatūru.

38. Veikt pulsa oksimetriju.

124

39. Veikt mikrocirkulācijas sistēmas stāvokļa izvērtēšanu.

40. Veikt pacienta novērtēšanu pēc komu skalām.

41. Veikt kardiomonitorēšanu.

42. Veikt glikometriju.

43. Veikt bioloģiskās nāves fakta konstatāciju.

44. Veikt kuņģa zondēšanu un kuņģa skalošanu caur zondi.

45. Veikt deguna priekšējo tamponādi.

46. Veikt urīnpūšļa katetrizāciju.

47. Veikt pārbaudes testus pirms intravenozas medikamentozas ārstēšanas

uzsākšanas, dokumentēt tos.

48. Novērtēt agrīnās un vēlīnās pacienta reakcijas pēc medikamenta

ievadīšanas.

49. Veikt pacientu pozicionēšanu.

50. Veikt pacientu pārvietošanu.

51. Veikt cietušo šķirošanu.

52. Veikt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas vadību

ārkārtas medicīniskās situācijās sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem.

53. Veikt cietušo (saslimušo) sagatavošanu evakuācijai un evakuāciju,

izmantojot sauszemes, gaisa un jūras transportu katastrofu un militāru operāciju

laikā.

54. Lietot individuālās aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu ķīmisko,

bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos un

militārās operācijās.

55. Dekontaminēt un dezinficēt izmantoto aparatūru, instrumentus,

virsmas, palīglīdzekļus un citu aprīkojumu.

56. Veikt dzemdētājas stāvokļa novērtēšanu dzemdību periodu laikā.

125

57. Pieņemt dzemdības patstāvīgi nepieciešamības gadījumā

pirmsslimnīcas etapā.

58. Veikt jaundzimušā dzīvības funkciju novērtēšanu pēc Apgares skalas,

nabas saites primāro apdari un profilaktiskos pasākumus.

59. Veikt jaundzimušā atdzīvināšanu.

60. Noformēt medicīnisko dokumentāciju.

61. Nodrošināt pacienta personas datu un medicīniskās informācijas

konfidencialitāti.

62. Veikt preventīvos pasākumus visu vecuma grupu pacientiem.

63. Veikt nepieciešamos pretepidēmiskos pasākumus infekcijas slimību

atklāšanas gadījumos.

64. Organizēt un plānot savu darbu, izprotot ārstniecības iestāžu funkcijas,

pacientu un personāla tiesības un pienākumus.


66. Spēt kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un psihoemocionālas

slodzes apstākļos.

67. Veikt pasākumus, kas mazina stresogēno faktoru ietekmi.

68. Sniegt psiholoģisko atbalstu cietušajiem neatliekamās medicīniskās

palīdzības nodrošināšanas laikā.

69. Ievērot higiēnas, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides

aizsardzības noteikumus.

70. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

71. Uzturēt un pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

72. Ievērot militārā dienesta regulējošās normas un darba tiesiskās

attiecības regulējošās normas, ciktāl tās attiecināmas uz karavīriem.



126

75. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, latīņu valodā un vienā

svešvalodā.

76. Apmācīt citus un noteikt apmācību nepieciešamību.

77. Rīkoties atbilstoši ārstniecību un militāro jomu regulējošo normatīvo

aktu prasībām un ētikas normām.







1.3. pētniecība ārstniecības jomā.



2.1. anatomija;

2.2. fizioloģija;

2.3. propedeitika;

2.4. vispārējā patoloģija;

2.5. farmakoloģija ar receptūru;

2.6. terapija;

2.7. ķirurģija;

2.8. traumatoloģija un ortopēdija;


2.10. higiēna;

2.11. infektoloģija;

2.12. nefroloģija;

2.13. neiroloģija;

2.14. ausu, kakla un deguna slimības;

2.15. acu slimības;

2.16. toksikoloģija;

2.17. anestezioloģija un reanimatoloģija;

2.18. dzemdniecība un ginekoloģija;

2.19. pediatrija;

2.20. ādas un seksuāli transmisīvās slimības;

2.21. psihiatrija un mentālā veselība;

2.22. psiholoģija;

2.23. katastrofu medicīnas vadība;

2.24. veselības aprūpes darba organizācija;

127


2.26. profesionālie termini valsts valodā, latīņu valodā un vienā

svešvalodā.



3.1. taktiskā medicīna;

3.2. militārā medicīna;

3.3. neatliekamā medicīniskā palīdzība saslimušajiem un traumu

guvušajiem pacientiem;

3.4. saskarsme;

3.5. ekstremālo situāciju psiholoģija;

3.6. medicīnisko ierīču pielietošana un apkope;

3.7. dzīvības funkciju uzturēšana un atjaunošana;

3.8. reanimācijas pasākumu efektivitātes novērtēšana un pacienta

pēcreanimācijas stabilizēšana;

3.9. ārējās asiņošanas apturēšana;

3.10. aseptika un antiseptika;

3.11. vitālo rādītāju noteikšana un izvērtēšana;

3.12. injekciju, perifēro vēnu katetrizācijas tehnika;

3.13. intraosālās pieejas tehnika;

3.14. medikamentu ievadīšana;

3.15. kuņģa skalošana;

3.16. urīnpūšļa katetrizācija;

3.17. ekspresdiagnostikas metožu lietošana;

3.18. transporta imobilizācijas līdzekļu lietošana;

3.19. desmurģija;

3.20. amputētu ķermeņa daļu saglabāšana;

3.21. dzemdību pieņemšana;

3.22. jaundzimušā aprūpe;

3.23. cietušo šķirošana;

3.24. personāla individuālo aizsarglīdzekļu lietošana;

3.25. klīniskās un bioloģiskās nāves konstatēšana;

3.26. normatīvie akti militārajā jomā;

3.27. normatīvie akti ārstniecības jomā;





3.32. lietišķā informātika;

3.33. lietvedība;



128

2.26. Datorsistēmu un datortīklu administratora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – datorsistēmu un datortīklu administrators.





2. Profesionālās pamatdarbības kopsavilkums:

– datorsistēmu un datortīklu administrators nodrošina datortehnikas un

programmatūras, kā arī datortīkla optimālo darbaspēju lietotāju vajadzībām;

projektē, konfigurē un administrē datorsistēmas un datortīklus; nodrošina

informācijas aizsardzību un drošību; sniedz tehnisko un konsultatīvo atbalstu

lietotājiem; sagatavo nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

Datorsistēmu un datortīklu administrators strādā uzņēmumos, kuros veic

datorsistēmu un datortīklu projektēšanu, uzstādīšanu, ieviešanu ekspluatācijā un

uzturēšanu, var būt pašnodarbinātais.



1. Spēja veikt datorsistēmu projektēšanu.

2. Spēja veikt datortīklu projektēšanu.

3. Spēja veikt esošās datortehnikas, programmatūras un esošā datortīkla

inventarizāciju.

4. Spēja veikt sīkus datortehnikas remontdarbus.

5. Spēja instalēt un konfigurēt programmatūru.

6. Spēja uzstādīt un konfigurēt datortehniku.

7. Spēja diagnosticēt un novērst programmatūras lietošanas problēmas.

8. Spēja diagnosticēt un novērst datortehnikas lietošanas problēmas.

9. Spēja izveidot un uzturēt lietotāju kontus.

129

10. Spēja piešķirt lietotājam dažādas pieejas tiesības datorsistēmai.

11. Spēja nodrošināt datorsistēmas fizisko drošību.

12. Spēja administrēt datortīkla servisus.

13. Spēja administrēt datņu sistēmu.

14. Spēja sagatavot nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

15. Spēja veidot informācijas rezerves kopijas.

16. Spēja prezentēt savas idejas un priekšlikumus.

17. Spēja sniegt tehnisko atbalstu lietotājiem.

18. Spēja izstrādāt un realizēt informācijas sistēmas drošības politiku.

19. Spēja nodrošināt informācijas aizsardzību un drošību.

20. Spēja nodrošināt datorsistēmas nepārtraukto elektrobarošanas padevi.

21. Spēja novērst nesankcionētas programmatūras lietošanu.

22. Spēja analizēt esošās datorsistēmas darbības statistiku.

23. Spēja sistemātiski pilnveidot savas profesionālās zināšanas un

prasmes.

24. Spēja sekot jaunumiem informācijas tehnoloģijas nozarē.

25. Spēja sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem

programmatūrā un datortehnikā.

26. Spēja uzlabot datortehnikas veiktspēju, izmantojot atjauninājumus.

27. Spēja uzlabot programmatūru, izmantojot atjauninājumus.

28. Spēja dokumentēt savu darbību.

29. Spēja konsultēt lietotājus ar dažādiem zināšanu līmeņiem.

30. Spēja organizēt un vadīt komandas darbu.

130

31. Spēja izvēlēties uzdevumu risināšanai vispiemērotāko variantu.

32. Spēja lietot praksē iegūtas zināšanas un prasmes.


34. Spēja ievērot lietišķās saskarsmes principus.






rezultātiem.




Republikas normatīvos aktus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijas

jautājumiem.

2. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus un tehnisko

dokumentāciju.


svešvalodās.

4. Lietot operētājsistēmas.

5. Lietot teksta un grafikas redaktorus, izklājlapu redaktorus u.c. biroja

lietojumprogrammatūru.

6. Lietot pretvīrusu programmatūru.

7. Lietot ugunsmūri.

8. Lietot diagnostikas programmatūru.

9. Lietot programmatūras atjauninājumus.

131

10. Lietot perifērijas ierīces.

11. Lietot dažādus informācijas nesējus.

12. Lietot datubāzes tehnoloģijas.

13. Lietot programmēšanas rīkus skriptu rakstīšanai.

14. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.

15. Lietot sīku datortehnikas remontdarbu veikšanai nepieciešamo

mēraparatūru.

16. Izvēlēties uzdevumu risināšanai adekvātus līdzekļus.

17. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.

18. Veikt programmatūras testēšanu.

19. Sekot informācijas tehnoloģiju nozares aktualitātēm.

20. Strādāt komandā un patstāvīgi.

21. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

22. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

23. Noformēt dokumentāciju atbilstoši lietvedības normatīvo aktu

prasībām.

24. Sagatavot prezentācijas materiālus un apmācības pasākumus, vadīt

tos.

25. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

26. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un ergonomikas prasības.

27. Ievērot civilās aizsardzības prasības.

28. Ievērot vides aizsardzības prasības.

29. Ievērot profesionālās ētikas principus un normas.

132

30. Lietot lietišķās saskarsmes principus.

31. Īstenot vietējo un starptautisko komercdarbības komunikāciju

atbilstoši organizācijas kultūras prasībām.


33. Ievērot komercdarbības resursu racionālas izmantošanas nosacījumus.

34. Sekot Latvijas un pasaules ekonomikas tendencēm.




38. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.




zināšanas priekšstata līmenī par projektu vadību.



2.1. matemātika;

2.2. ekonomika un komercdarbība;

2.3. programmēšana;

2.4. ergonomika;

2.5. lietišķās informācijas apmaiņa;

2.6. informācijas tehnoloģiju nozares tiesību pamati;





3.1. informācijas tehnoloģiju nozares standarti;

3.2. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana;

3.3. lietojumprogrammatūras klasifikācija un izmantošana;

3.4. datorsistēmu uzbūve un datoru arhitektūra;

3.5. tīkla operētājsistēmas;

3.6. datortīkli;

133

3.7. datubāzes tehnoloģijas;

3.8. tīmekļa tehnoloģijas;

3.9. perifērijas ierīces;

3.10. lietišķā saskarsme un profesionālā ētika;




3.14. darba un civilā aizsardzība;


3.16. lietvedība.

2.27. Aukstumtehnikas speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – aukstumtehnikas speciālists.






– aukstumtehnikas speciālists nodarbojas ar aukstuma iekārtu un sistēmu

projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, regulēšanu, apkalpošanu un komplektāciju,

ievērojot jaunākos aukstumtehnikas attīstības sasniegumus; prot strādāt

atbilstoši Eiropas standartu prasībām; nodrošina normatīvo aktu ievērošanu

aukstuma nozarē; organizē un kontrolē cilvēkiem un videi drošu aukstumiekārtu

ekspluatāciju; veic kvalitātes vadību un kontroli.

Aukstumtehnikas speciālists strādā uzņēmumos un projektēšanas

organizācijās.



1. Spēja kontrolēt aukstumiekārtu tehnisko stāvokli un to ekspluatācijas

noteikumu izpildīšanu.

2. Spēja kontrolēt saldēšanas iekārtu izmantošanas drošības tehnikas

ievērošanu.

134

3. Spēja plānot un organizēt saldēšanas pamatiekārtu un palīgiekārtu

remontu.

4. Spēja organizēt un veikt aukstumiekārtu montāžu, tehnisko

apkalpošanu un remontu.

5. Spēja kontrolēt aukstumiekārtu tehnisko stāvokli, veicamo montāžas un

remonta darbu kvalitāti.

6. Spēja operatīvi pieņemt pareizus lēmumus konkrētajās ražošanas

situācijās.

7. Spēja analizēt ražošanas vājās vietas un novērtēt paredzamās,

notiekošās vai jau pabeigtās atsevišķu posmu vai uzņēmuma struktūrvienību

rekonstrukcijas jautājumus.

8. Spēja sadarboties ar padoto personālu, uzņēmuma speciālistiem un

vadību.

9. Spēja noteikt aukstumkameru un saldēšanas kameru būvizolācijas

īpatnības.

10. Spēja sniegt raksturojumu siltumizolācijas materiāliem.

11. Spēja piemērot darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos

aktus.

12. Spēja konsultēt darbiniekus par kompetencē esošiem jautājumiem.

13. Spēja izvērtēt uzņēmuma aukstumiekārtu struktūrvienības ēku

būvkonstrukcijas un sastādīt pamatiekārtu un palīgiekārtu izvietošanas plānu

struktūrvienībā.

14. Spēja aprēķināt aukstumiekārtu struktūrvienības pašizmaksas par

aukstuma vienību.

15. Spēja ievērot prasības, veicot darbības ar aukstuma aģentiem, lai

novērstu iespējamās aukstuma aģenta noplūdes.

16. Spēja veikt pasākumus, lai novērstu konstatētās aukstuma aģenta

noplūdes.


izpildi.

135

18. Spēja sazināties valsts valodā augstākajā līmenī un divās svešvalodās.


rezultātiem.



1. Prast sastādīt aukstumiekārtu plānojumu uzņēmumā.

2. Veikt aukstumiekārtu montāžu un demontāžu.

3. Lasīt un izprast aukstumiekārtu un telpu rasējumus.

4. Lasīt elektriskās shēmas.

5. Lasīt tehnisko dokumentāciju un novērtēt iekārtu specifikācijas.

6. Veikt aparatūras hidraulisko, pneimatisko un izturības pārbaudi.

7. Prast ekspluatēt aukstumiekārtas, kompresoru agregātus,

kondensatorus, resiverus, iztvaikotājus, palīgierīces, amonjaka un ūdens sūkņus.

8. Prast regulēt aukstumiekārtu darbību.

9. Veikt aukstumiekārtu tehnisko apkopi.

10. Prast plānot un organizēt savu darbu.

11. Prast kontrolēt aukstumiekārtas izmantošanas drošības tehnikas

ievērošanu.

12. Prast sastādīt novērtējumu par saldēšanas iekārtu kvantitatīvo un

kvalitatīvo darbību.

13. Prast strādāt komandā.

14. Prast risināt problēmsituācijas.

15. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

16. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

136



svešvalodās.

19. Prast strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām.

20. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt


21. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.






1.1. saskarsme;

1.2. ekonomika;




2.1. matemātika;

2.2. fizika;

2.3. teorētiskā mehānika;

2.4. materiālzinības;




3.1. datormācība;


3.3. elektrotehnika;


3.5. aukstumtehnoloģija;

3.6. specializētās transportierīces;

3.7. aukstumtehnika;

3.8. montāža, remonts un ekspluatācija;

3.9. aukstumcehu celtniecības konstrukcijas;

137

3.10. aukstumiekārtu automatizācijas pamati;





3.15. valsts valoda augstākajā līmenī;

3.16. profesionālā un vispārīgā ētika.

2.28. Radiologa asistenta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – radiologa asistents.






– radiologa asistents ir ārstniecības persona, kura sadarbībā ar

radiogrāferiem, radiologiem diagnostiem, radiologiem terapeitiem un citiem

medicīnas nozaru speciālistiem veic rentgendiagnostikas vai staru terapijas

procedūras, nodrošinot pacienta aprūpi radiodiagnostikā un radioterapijā, stingri

ievērojot radiācijas drošību un starojuma dozas optimizāciju; nepārtraukti

veicina nozares attīstību, pilnveidojot savas zināšanas un profesionālās prasmes;

piedalās izglītības programmu ieviešanā ārstniecības iestādē.

Radiologa asistents strādā ārstniecības iestādē.



1. Spēja praktiski pielietot zināšanas attēla veidošanas tehnikā, dažādu

tehniku izmantošanā optimāla rezultāta iegūšanai rentgenogrāfijā.

2. Spēja precīzi pielietot pozicionēšanas mācību, anatomisko struktūru

atbilstību rentgendiagnostikas procedūrai.

3. Spēja pielietot rentgenogrāfijas izmeklējumu projekciju standartu

atbilstoši izmeklējuma indikācijām.

4. Spēja izprast rentgenstarojuma veidošanos (tiešo un izkliedēto).

138

5. Spēja noteikt un analizēt faktorus, kas ietekmē rentgendiagnostikas

procedūras kvalitāti.

6. Spēja izvēlēties veicamajam izmeklējumam atbilstošu starojuma dozas

lielumu.

7. Spēja izvērtēt filmu tipu, kasešu, ekrānu daudzveidību.

8. Spēja pielietot digitāla attēla reģistrācijas un iegūšanas veidus.

9. Spēja pielietot rentgenattēlu marķēšanā anatomiskos orientierus.

10. Spēja pielietot sterilos materiālus, dezinfekcijas līdzekļus invazīvās

procedūras vai operācijas vajadzībām.

11. Spēja izprast visu specifisko metožu pielietojumu rentgendiagnostikā.

12. Spēja pielietot kontrastvielas un radiofarmpreparātus.

13. Spēja pielietot visus radiācijas drošības un aizsardzības pasākumus

darbā ar radiofarmpreparātiem, tai skaitā attiecībā uz pacientiem, kuriem šie

preparāti ir ievadīti.

14. Spēja pārzināt rentgendiagnostikas un staru terapijas iekārtas,

palīgierīču darbības principus un ekspluatāciju.

15. Spēja orientēties klīniskās onkoloģijas pamatos, pārzināt staru

terapijas pielietojumu dažādām audzēju lokalizācijām.

16. Spēja izprast jonizējošā starojuma iedarbību uz organismu un audu

struktūrām, veicot staru terapijas procedūras.

17. Spēja orientēties un atpazīt staru terapijas procedūru agrīnās, vēlīnās,

lokālās un sistēmiskās komplikācijas.

18. Spēja pielietot imobilizācijas aprīkojumu kvalitatīva staru terapijas

procedūras kursa nodrošināšanai.

19. Spēja pielietot staru enerģijas absorbējošos blokus, fotonu enerģijas

koriģējošos ķīļus.

20. Spēja pareizi noformēt un aizpildīt staru terapijas procedūras

dokumentāciju.

139

21. Spēja orientēties pacientu datu ievadīšanā un starojuma dozu

plānošanā ar datorizētās plānošanas sistēmas palīdzību.

22. Spēja sadarboties ar pacientu, viņa ģimeni, lai veicinātu pacientu

psiholoģisko un fizioloģisko atveseļošanos.


24. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību

izpildi.


26. Spēja ievērot profesionālo ētiku.


veikšanā.


rezultātiem.



1. Nodrošināt pacienta un personāla radiācijas drošību un aizsardzību.

2. Nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu.

3. Nodrošināt starojuma dozas optimizāciju.

4. Veikt rentgendiagnostikas procedūras atbilstoši projekciju standartam.

5. Ievērot darba kvalitātes kritērijus.

6. Izprast tehnoloģiju pielietojumu rentgendiagnostikā.

7. Veikt pacienta aprūpi atbilstoši radioloģijas izmeklējumam vai

procedūrai.

8. Pielietot normatīvos aktus radiācijas drošības jomā.

9. Prast pareizi noformēt un aizpildīt staru terapijas procedūras

dokumentāciju.

140

10. Uztvert cilvēku kā biopsihosociālu veselumu.

11. Atpazīt neatliekamu vai dzīvībai bīstamu stāvokli.



svešvalodās.

14. Ievērot infekcijas slimību profilaksi.

15. Pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

16. Ievērot konfidencialitāti profesionālajā darbībā.

17. Ievērot kultūras, ētikas un profesionālos principus.

18. Pielietot rentgenogrāfijas attēla veidošanās tehniku.

19. Pielietot precīzu pacienta pozicionēšanu, anatomisko struktūru

atbilstību izmeklējumam vai procedūrai.

20. Pārzinot rentgenstarojuma veidošanos, starojuma kvantitatīvo un

kvalitatīvo izpausmi, prast ievērot radiācijas drošības un aizsardzības pasākumus

attiecībā uz pacientiem, tos pavadošām personām, brīvprātīgajiem palīgiem un

darbiniekiem darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.

21. Prast noteikt un analizēt faktorus, kas ietekmē darba kvalitāti.

22. Zināt un pielietot starojuma dozas atkarībā no filmas attīstīšanas

ātruma.

23. Izvērtēt filmu tipu, kasešu, ekrānu daudzveidību.

24. Izprast filmu identifikācijas sistēmas.

25. Pielietot filmu marķēšanā anatomiskos orientierus.

26. Izvēlēties sterilos materiālus, kontrastvielas, dezinfekcijas līdzekļus

invazīvās procedūras vajadzībām.

27. Pārzināt rentgenogrāfijas metožu pielietojumu.

141

28. Pārzināt staru terapijas iekārtas, palīgierīču darbības principus un

ekspluatāciju.

29. Orientēties klīniskās onkoloģijas pamatos.

30. Pārzināt staru terapijas pielietojumu dažādām audzēju lokalizācijām.

31. Orientēties un atpazīt staru terapijas agrīnās, vēlīnās, lokālās un

sistēmiskās komplikācijās.

32. Pielietot imobilizācijas aprīkojumu kvalitatīva staru terapijas kursa

nodrošināšanai.

33. Veidot apstarošanas lauku, pielietojot staru enerģijas absorbējošos

blokus, fotonu enerģijas koriģējošos ķīļus.

34. Orientēties pacientu datu ievadīšanā un starojuma dozu plānošanā ar

datorizētās plānošanas sistēmas palīdzību.

35. Pielietot specifiskās rentgendiagnostikas procedūras.

36. Lietot verbālās un neverbālās saskarsmes metodes.

37. Prast kritiski domāt un risināt problēmas.

38. Ievākt un analizēt no pacientiem iegūto informāciju pirms

izmeklējumiem.

39. Prast organizēt savu darbu.

40. Izturēties toleranti pret kolēģiem.

41. Ievērot multidisciplinārās komandas darba principus.

42. Patstāvīgi pieņemt lēmumus un par tiem atbildēt.

43. Ievērot profesionālās ētikas normas.



46. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.

142

47. Orientēties ekonomikas un komercdarbības pamatprincipos.








1.1. elektronikas pamati;

1.2. fizikas pamati;

1.3. ķīmija;

1.4. bioķīmija.



2.1. nacionālie un Eiropas Savienības tiesību akti radiācijas drošības

jomā;

2.2. radiācijas drošības kvalitātes nodrošinājuma programma un kvalitātes

kontrole;

2.3. atoma struktūra, jonizējošā starojuma rašanās, veidi, mijiedarbība ar

vielu;

2.4. jonizējošā starojuma mērvienības un lielumi, jonizējošā starojuma

detektēšanas pamati;

2.5. rentgeniekārtu uzbūve un raksturlielielumi;

2.6. instrumenti, ko pielieto nukleārajā medicīnā;

2.7. radiobioloģijas pamati;

2.8. jonizējošā starojuma bioloģiskie efekti;

2.9. nukleāras medicīnas fizika;

2.10. radiācijas fizika;

2.11. datortomogrāfijas metode;

2.12. magnētiskās rezonanses metode;

2.13. ultrasonogrāfijas metode;

2.14. vadības metodes;

2.15. lietvedība;




3.1. attēla veidošanās un dokumentācijas procesi;

143

3.2. pacientu un iedzīvotāju aizsardzība pret jonizējošo starojumu;

3.3. darbinieku aizsardzība pret jonizējošo starojumu;

3.4. radiācijas drošības kvalitātes nodrošinājuma programma un kvalitātes

kontroles nodrošinājuma sistēma;

3.5. cilvēka skeleta un iekšējo orgānu normālā anatomija;

3.6. topogrāfiskā un rentgenanatomija;

3.7. virsmas anatomija;

3.8. cilvēka normālā fizioloģija;


3.10. patoloģiskā fizioloģija un imunoloģija;

3.11. klīniskā farmakoloģija;

3.12. skeleta radiogrāfija, pozicionēšanas mācība;

3.13. pacientu aprūpe radioloģijā;

3.14. konvencionālās un digitālās rentgenizmeklēšanas metodes;

3.15. radiogrāfija pediatrijā;

3.16. dentālā rentgenogrāfija;

3.17. mammogrāfijas metode;

3.18. invazīvā radioloģija, iekārtas, izmeklējuma veidi;

3.19. attēldiagnostika rentgenogrāfijā;

3.20. sistēmu mācība;

3.21. kontrastvielu pielietojums;

3.22. staru terapijas metodoloģija;

3.23. onkoloģiskās slimības;

3.24. pacientu aprūpe staru terapijā;

3.25. radioloģijas informācijas sistēma, informācijas apstrādes

organizēšana radiologa asistenta praksē;

3.26. radiofarmakoloģija;

3.27. radionuklīdā ķīmija;

3.28. radioloģisko atkritumu pārstrāde un glabāšana;

3.29. psiholoģijas pamatprincipi;

3.30. pacienta apmācība, izglītošana;

3.31. procedūru veikšanas standarti;


3.33. katastrofu medicīna;

3.34. infekciju slimības;

3.35. ķirurģiskās slimības;

3.36. iekšķīgās slimības;




3.40. komunikācijas prasme;




144



2.29. Banku speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – banku speciālists.






– banku speciālists ir speciālists, kas esošajiem un potenciālajiem

klientiem sniedz vispārēju informāciju par banku darbību un to veidošanās

vēsturi, par bankas īpašniekiem (akcionāriem) un par bankas piedāvātajiem

finanšu pakalpojumiem; prot atvērt un apkalpot noguldījumu un norēķinu

kontus; veic klientu padziļinātu izpēti; veic kreditēšanas operācijas un nodrošina

to kvalitatīvu novērtējumu; izpilda kases operācijas, ārvalstu valūtu operācijas;

nodrošina bankas operāciju uzskaiti; pielieto informācijas tehnoloģijas; pārzina

banku attālinātos norēķinus; pārzina banku darbību reglamentējošos normatīvos

dokumentus un banku komercdarbības vidi.

Banku speciālists strādā kredītiestādē.



1. Spēja noformēt klienta iesniegumu konta atvēršanai un bankas un

klienta līgumu, informēt par klienta tiesībām un pienākumiem, tai skaitā par

patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

2. Spēja veikt klienta uzdevumā operācijas, tai skaitā starptautiskās, ar

kontos esošajiem naudas līdzekļiem, kā arī sagatavot un izsniegt klientiem konta

izrakstus un izziņas.

3. Spēja atpazīt neparastus un aizdomīgus finanšu darījumus un noformēt

ziņojumus par tiem.

4. Spēja aprēķināt ienākumu par līdzekļu glabāšanu kontos.

145

5. Spēja pieņemt un pārbaudīt kredīta pieteikumus un tiem pievienotos

dokumentus, kā arī novērtēt klienta kredītspēju un maksātspēju.

6. Spēja noteikt kredīta procentu likmi un procentu samaksas kārtību.

7. Spēja sagatavot kredītlīgumu un kredīta dzēšanas grafiku.

8. Spēja nodrošināt kredītu uzraudzību, novērtēt kredītu kvalitāti un

pārzināt uzkrājumu veidošanas principus nedrošiem parādiem.

9. Spēja noformēt kases iemaksu un izmaksu dokumentus, veikt skaidras

naudas iemaksu un izmaksu operācijas un noformēt kases dokumentāciju.

10. Spēja noformēt un izsniegt čeku grāmatiņas, pārbaudīt čeku pareizību,

izpildīt operācijas ar čekiem – pirkt, pārdot, pieņemt uz inkaso, spēja apkalpot

maksājumu kartes.

11. Spēja pieņemt nodokļu, komunālo un citu pakalpojumu maksājumus.

12. Spēja pirkt un pārdot ārvalstu valūtu un veikt valūtu konvertācijas

operācijas klientu uzdevumā.

13. Spēja atvērt un apkalpot vērtspapīru kontus un klienta uzdevumā pirkt

un pārdot vērtspapīrus.

14. Spēja noformēt bankas operāciju attaisnojošos dokumentus un

sagatavot arhivēšanai bankas dokumentus.

15. Spēja sagatavot pārskatus par atsevišķām banku operācijām vai to

grupām.

16. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

17. Spēja novērtēt bankas vietu finanšu tirgū, kā arī analizēt un prognozēt

klientu rīcību ietekmējošos faktorus.

18. Spēja pārzināt banku pakalpojumu attīstības tendences.


20. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai un

izskaidrot banku attālināto norēķinu veikšanas kārtību.

21. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.

146





rezultātiem.



1. Sniegt vispārēju informāciju par bankas darbību un tās vēsturi, kā arī

informāciju par bankas akcionāriem.

2. Sniegt informāciju par bankas piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem.

3. Informēt klientu par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošiem

normatīvajiem aktiem.

4. Iepazīstināt ar bankas piedāvāto attālināto norēķinu kārtību.

5. Informēt par finanšu tirgu uzraugošajām institūcijām un to kompetenci

iesniegumu, t.sk. sūdzību, izskatīšanā un patērētāju strīdu risināšanā.

6. Pieņemt vai noformēt klienta iesniegumu konta atvēršanai, noformēt

bankas un klienta līgumu, informēt klientu par viņa tiesībām un pienākumiem.

7. Veikt klienta uzdevumā operācijas, tai skaitā starptautiskās, ar kontos

esošajiem naudas līdzekļiem.

8. Aprēķināt ienākumu par līdzekļu glabāšanu kontos.

9. Sagatavot un izsniegt klientiem konta izrakstus un izziņas.

10. Informēt klientu par kredīta pieteikuma noformēšanu un

iesniedzamajiem dokumentiem, pieņemt un pārbaudīt kredīta pieteikumu un tam

pievienotos dokumentus.

11. Novērtēt klienta kredītspēju un maksātspēju, kā arī noteikt kredīta

procentu likmi un procentu samaksas kārtību.

12. Sagatavot kredītlīgumu un kredīta dzēšanas grafiku.

147

13. Nodrošināt kredītu uzraudzību, prast novērtēt kredītu kvalitāti un

pārzināt kreditēšanas restrukturizācijas un atgūšanas procesus, pārzināt

uzkrājumu veidošanos nedrošiem parādiem.

14. Noformēt kases iemaksu un izmaksu dokumentus un veikt skaidras

naudas iemaksu un izmaksu operācijas.

15. Izpildīt operācijas ar čekiem – pirkt, pārdot, pieņemt uz inkaso,

noformēt un izsniegt čeku grāmatiņas, pārbaudīt čeku pareizību.

16. Pieņemt nodokļu, komunālo un citu pakalpojumu maksu.

17. Noformēt kases dokumentāciju.

18. Atpazīt neparastus un aizdomīgus finanšu darījumus un veikt darbības

tālākai informācijas sniegšanai.

19. Pirkt un pārdot ārvalstu valūtu, sniegt informāciju par valūtu

oficiālajiem un komerckursiem, kā arī veikt valūtu konvertācijas operācijas

klientu uzdevumā.

20. Atvērt un apkalpot vērtspapīru kontus un klientu uzdevumā pirkt un

pārdot vērtspapīrus.




svešvalodās.

24. Lietot darbā informācijas tehnoloģijas, veikt attālināto norēķinu

pakalpojumus.


26. Ievērot fizisko personu datu aizsardzības, darba tiesisko attiecību,

darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.





148

1.1. makroekonomika;

1.2. ekonomiskā matemātika, statistika.




2.2. finanšu analīze un riski;

2.3. tiesību zinības;


2.5. nodokļu sistēma;

2.6. apdrošināšana;




3.1. komercdarbības ekonomika;

3.2. vadības zinības;

3.3. tirgzinības;

3.4. informātika;

3.5. psiholoģija, lietišķā saskarsme, profesionālā ētika;

3.6. banku darbība;

3.7. banku grāmatvedība un norēķini;

3.8. patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti;

3.9. valsts valoda;


3.11. lietvedība, lietišķā sarakste;




2.30. Grāmatveža (ceturtā līmeņa kvalifikācijas) profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – grāmatvedis (ceturtā līmeņa kvalifikācija).






149

– grāmatvedis veic uzņēmuma finansiālo operāciju pilnu uzskaiti;

nodrošina savlaicīgu finanšu informācijas apkopošanu, apstrādi un finanšu

rādītāju aprēķināšanu; analizē uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus; gatavo

finanšu pārskatus un nodokļu deklarācijas; apkopo, plāno un kontrolē finanšu

resursu sadali; izstrādā priekšlikumus uzņēmuma finansiālās darbības

pilnveidošanai; nodrošina Latvijas Republikas normatīvo aktu un starptautisko

tiesību normu ievērošanu un piemērošanu grāmatvedības jomā; organizē un

vada citus darbiniekus.

Grāmatvedis strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbinātais vai individuālais

komersants.



1. Spēja izveidot pareizu, racionālu un progresīvu grāmatvedības sistēmu

un sastādīt grāmatvedības organizācijas dokumentus.

2. Spēja reģistrēt un iegrāmatot saimnieciskos darījumus grāmatvedības

reģistros un grāmatvedības datorprogrammās, pamatojoties uz attaisnojuma

dokumentiem.

3. Spēja veikt reģistrēto saimniecisko darījumu pārbaudi.

4. Spēja aprēķināt nodokļus, veikt norēķinus par nodokļiem.

5. Spēja sagatavot un iesniegt nodokļu deklarācijas un pārskatus.

6. Spēja prognozēt nodokļu ietekmi uz uzņēmuma vadības pieņemtajiem

lēmumiem.

7. Spēja aprēķināt darba samaksu atbilstoši uzņēmumā pastāvošajai

samaksas sistēmai un veikt norēķinu ar darbiniekiem uzskaiti.

8. Spēja uzskaitīt ilgtermiņa ieguldījumus, iegrāmatot nemateriālo

ieguldījumu, pamatlīdzekļu un finanšu ieguldījumu darījumus.

9. Spēja aprēķināt un iegrāmatot ilgtermiņa ieguldījumu pārskata gadā

norakstāmo summu, pamatlīdzekļu nolietojumu finanšu un nodokļu vajadzībām.

10. Spēja uzskaitīt apgrozāmos līdzekļus un veikt to uzskaites kontroli.

11. Spēja uzskaitīt pašu kapitāla izmaiņas un reģistrēt tās.

150

12. Spēja izvērtēt nepieciešamos uzkrājumu veidus uzņēmumā, tos

aprēķināt un uzskaitīt.

13. Spēja identificēt saistības saskaņā ar to ekonomisko saturu, nodrošināt

saistību rašanās un dzēšanas uzskaiti, kontrolēt saistību dzēšanas termiņus.

14. Spēja veikt bilances posteņu inventarizāciju un ar finanšu pārskata

sastādīšanu saistītos koriģējošos un slēguma grāmatojumus.

15. Spēja sagatavot un analizēt uzņēmuma finanšu pārskatu.

16. Spēja nodrošināt izmaksu uzskaiti pašizmaksas aprēķināšanai un cenu

noteikšanai.

17. Spēja sagatavot grāmatvedībā pieejamo informāciju uzņēmuma

vadībai īstermiņa un ilgtermiņa rakstura lēmumu pieņemšanai.

18. Spēja sagatavot un iesniegt operatīvos pārskatus vadībai.

19. Spēja sagatavot un sniegt nepieciešamo informāciju auditoriem un

kontrolējošām institūcijām.

20. Spēja sagatavot un sniegt informāciju ārējai kontrolei.

21. Spēja sagatavot statistikas pārskatus.

22. Spēja orientēties Latvijas Republikas normatīvajos aktos un

starptautiskajās tiesību normās grāmatvedības jomā.

23. Spēja aizstāvēt sava uzņēmuma finanšu intereses citās institūcijās

grāmatvedības un nodokļu jomā.

24. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.






151


rezultātiem.



1. Sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentus.

2. Sagatavot saimnieciskiem darījumiem atbilstošus pirmdokumentus, arī

datorprogrammās.

3. Novērtēt saimnieciskos darījumus naudas vienībās.

4. Veikt darījumu sistematizēšanu un grupēšanu.

5. Izvēlēties vai veidot uzskaites objektiem atbilstošus analītiskās

uzskaites reģistrus.

6. Veikt analītiskās uzskaites summu salīdzināšanu ar sintētiskās uzskaites

datiem.

7. Izvēlēties un strādāt ar uzņēmuma grāmatvedībai atbilstošu

datorprogrammu.

8. Iniciēt esošajā grāmatvedības datorprogrammā nepieciešamos

uzlabojumus atbilstoši uzņēmuma darbības vai nodokļu uzskaites specifikai.

9. Izsekot saimnieciskajiem darījumiem no pirmdokumentu saņemšanas

un no to atspoguļošanas brīža grāmatvedības dokumentos līdz finanšu

pārskatam.

10. Veikt finanšu analīzi un interpretēt rādītāju izmaiņas.

11. Nodrošināt grāmatvedības datu aizsardzību un konfidencialitāti.

12. Reģistrēt saimnieciskos darījumus hronoloģiskajos un sistemātiskajos

grāmatvedības reģistros.

13. Novērtēt saimnieciskos darījumus naudas vienībās.

14. Noteikt uzņēmuma būtiskuma kritērijus grāmatvedības jomā.

15. Sagatavot finanšu pārskatus.

152

16. Sagatavot nodokļu deklarācijas.

17. Sagatavot operatīvos vadības pārskatus.

18. Sagatavot statistikas pārskatus.

19. Pielietot praktiskajā darbā Latvijas Republikas normatīvos aktus un

starptautiskās tiesību normas grāmatvedības jomā.

20. Izmantot Latvijas un Starptautiskos grāmatvedības standartus un

Starptautiskos publiskā sektora grāmatvedības standartus.




svešvalodās.

24. Risināt problēmsituācijas saistībā ar grāmatvedības un nodokļu

jautājumiem.

25. Sagatavot lietišķās sarakstes dokumentus.

26. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši amata aprakstam, organizēt

padoto darba izpildi noteiktā termiņā.

27. Lietot darbā informācijas tehnoloģijas.

28. Sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem uzņēmuma vadībai

un argumentēti izteikt savu viedokli.



normatīvo aktu prasības.






153


1.2. tirgzinību pamati;

1.3. socioloģija;

1.4. civilā aizsardzība.



2.1. matemātika ekonomistiem;

2.2. ekonomika;

2.3. komercdarbības tiesiskie pamati;


2.5. lietvedība;





3.2. statistika;

3.3. lietojumprogrammatūras;

3.4. vadības grāmatvedība;

3.5. finanšu grāmatvedība;

3.6. nodokļi un nodevas;


3.8. grāmatvedības datorprogrammas;

3.9. revīzija un audits;

3.10. projektu sagatavošana un vadīšana;






3.16. profesionālā ētika.

2.31. Loģistikas speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – loģistikas speciālists.



154




– loģistikas speciālists novērtē servisa līmeni uzņēmumā; koordinē preču

plūsmas un krājumus; analizē uzņēmuma loģistikas izmaksas sadarbībā ar

tirgvedības, iepirkumu vai pārdošanas speciālistiem un koordinē pasūtījumus

krājumu papildināšanai; seko pasūtīto piegāžu atrašanās vietai piegādes procesā

un pēc nepieciešamības nodrošina to izkraušanu un glabāšanu uzņēmuma

noliktavā; organizē preču glabāšanu noliktavā, to komplektāciju un savlaicīgu

sadali un nosūtīšanu pircējiem; veic pasūtīto preču komplektēšanu; kārto preču

transportēšanas pavaddokumentāciju, attiecības ar ekspeditoriem, transporta

organizācijām; kontrolē preču virzību starptautiskajā un nacionālajā līmenī līdz

pircējam; pasūta un koordinē starptautiskus jūras, gaisa, sauszemes vai

multimodālus kravu pārvadājumus; pasažieru pārvadājumos veic pasažieru

plūsmas analīzi, izmaksu kontroli; sadarbībā ar kvalitātes vadības speciālistiem

analizē pasažieru apmierinātības līmeni; veic maršrutu plānošanu un izstrādi

atbilstoši pasažieru plūsmai; seko pasažieru pārvadājumu regularitātes un

pietiekamības nodrošināšanai vietējos un starptautiskos jūras, gaisa, sauszemes

vai dzelzceļa pasažieru pārvadājumos.

Loģistikas speciālists strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar loģistiku,

starptautiskiem un nacionāliem kravu vai pasažieru pārvadājumiem,

vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā

arī valsts un pašvaldību institūcijās, kuru darbība ir saistīta ar transporta un

loģistikas nozari vai paredz loģistikas darbību organizēšanu, vai strādā kā

pašnodarbinātā persona vai individuāls komersants.



1. Spēja novērtēt uzņēmuma loģistikas procesus.

2. Spēja plānot materiālu un pasažieru plūsmas.

3. Spēja veikt iepirkumu plānošanu un noteikt optimālos pārvadājamo

kravu apjomus.

4. Spēja veikt krājumu vadīšanu.

5. Spēja veikt transporta operāciju organizēšanu ar vienu vai vairākiem

transporta veidiem (multimodālos pārvadājumus).

6. Spēja veikt noliktavas operāciju plānošanu.

155

7. Spēja novērtēt loģistikas pakalpojumu līmeni uzņēmumā pēc

noteiktiem kritērijiem.

8. Spēja analizēt loģistikas operāciju izmaksas ietekmējošos faktorus,

izstrādājot organizācijas loģistikas izmaksu optimizācijas scenārijus.

9. Spēja izvēlēties piegādei piemērotāko iepakojuma veidu, veidot saliktās

kravas, pieņemt lēmumu par kravas izvietošanu transporta līdzeklī, ņemot vērā

normatīvo dokumentu prasības.

10. Spēja izvēlēties pakalpojuma sniegšanai piemērotāko transporta veidu,

transportlīdzekļa veidu vai to kombināciju.

11. Spēja novērtēt piegāžu ķēžu darbības rezultātu.

12. Spēja sadarboties ar vietējiem un starptautiskiem piegādātājiem un

klientiem, kā arī ar uzņēmuma citu nodaļu speciālistiem.

13. Spēja izvērtēt uzņēmuma loģistikas procesa (operāciju) nepilnības, kā

arī izstrādāt pamatotus priekšlikumus tā uzlabošanai.

14. Spēja formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskas problēmas loģistikas

speciālista kompetences ietvaros.

15. Spēja atlasīt nepieciešamo informāciju un izmantot to loģistikas

problēmu risināšanai savas kompetences ietvaros, izmantojot informācijas

tehnoloģijas.

16. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas, risināt konfliktsituācijas

un strādāt komandā.

17. Spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas.

18. Spēja sagatavot un izmantot loģistikas operācijām nepieciešamo

dokumentāciju.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, kā arī

lietot profesionālo terminoloģiju.



izpildi.

156

22. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu, starptautisko

pārvadājumu un starptautisko tirdzniecības noteikumu reglamentējošo

dokumentu ievērošanu.


rezultātiem.



1. Grupēt un kontrolēt krājumus pēc to nozīmes, noteikt to pasūtīšanas

regularitāti.

2. Kontrolēt un noteikt preču un pakalpojumu apgrozījumu saskaņā ar

izvēlētajiem krājumu pasūtīšanas modeļiem.

3. Noformēt izejvielu un preču piegāžu pasūtījumus un nosūtīt

pasūtījumus piegādātājiem.

4. Saņemt piegādātos krājumu papildinājumus, pārbaudīt to kvalitāti.

5. Apkopot un analizēt statistiku par preču un pakalpojumu apgrozību.

6. Kontrolēt komplektāciju atbilstoši pasūtījumiem, konsolidēt sūtījumus

vienā virzienā atbilstošos pārvadājumu maršrutos, veidot pārvadāšanas

maršrutus un grafikus.

7. Analizēt transporta pārvadājumu izmaksas un tarifus.

8. Izmantot starptautiskās tirdzniecības un transportēšanas noteikumus.

9. Veikt pārvadājumu pasūtījumus.

10. Konstatēt, analizēt un sistematizēt statistiku par atkāpēm no plānotā

pasūtījuma un servisa līmeņa kritērijiem.

11. Novērtēt regulāri papildināmo krājumu un garantijas krājumu

atlikumus noliktavā pa preču grupām un piegādātājiem un sniegt priekšlikumus

par piegādes modeļa izmaiņām.

12. Organizēt operatīvajā līmenī loģistikas procesus.

157

13. Apkopot informāciju un novērtēt iekšējos un ārējos loģistikas vidi

ietekmējošos faktorus un to ietekmi uz uzņēmumu saimnieciskās darbības

finanšu rezultātiem.

14. Analizēt uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātus.

15. Ievērot uzņēmuma dokumentu pārvaldības noteikumus un

grāmatvedības dokumentu sagatavošanas un apstrādes nosacījumus.

16. Izprast transporta un preču atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģiju

ietekmi un nozīmi.

17. Koordinēt kravas un pasažieru pārvadājumu procesu.

18. Koordinēt sadarbību ar partneriem, klientiem.

19. Analizēt plūsmas un pielietot risinājuma metodes darba organizācijā

pasažieru pārvadājumiem.

20. Veikt pieprasījuma prognozēšanu.

21. Veidot kravu un pasažieru pārvadāšanas maršrutus un grafikus.


23. Lietot starptautiskās loģistikas un starptautiskās tirdzniecības

terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.


25. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus, starptautisko pārvadājumu

un starptautisko tirdzniecības noteikumu reglamentējošos dokumentus.



noteikumus.

28. Ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus.



158



1.1. starptautiskās tirdzniecības procesu attīstība un pieprasījuma

prognozēšana;

1.2. informācijas plūsmu attīstība Latvijā, Eiropā un pasaulē;

1.3. loģistikas vieta un loma starptautiskajā tirdzniecībā;

1.4. prasības loģistikas operācijām un procesiem, loģistikas pakalpojuma

līmeņa novērtēšanas pamatprincipi;

1.5. komercdarbības formas un īpašuma veidus reglamentējošie

normatīvie akti.



2.1. loģistikas procesu optimizācijas pamatprincipi, ražošanas

organizācija un plānošana;

2.2. klientu vajadzību novērtēšana;

2.3. loģistikas pakalpojumu tiesiskā regulēšana;

2.4. finanšu un grāmatvedības pamati;

2.5. statistika un datu grupēšana;

2.6. transporta ekonomika un tirgzinības;


2.8. cenas veidošanas pamati;

2.9. materiālo vērtību plūsmas no izejvielu avotiem līdz patērētājam;

2.10. servisa loģistikas pamatprincipi;




3.1. preču un pakalpojumu iepirkumu, pasažieru maršrutu un grafiku

plānošana un organizēšana;

3.2. pasūtījumu pieņemšana, komplektēšana un izpildes organizēšana;

3.3. noliktavu darba organizēšana;

3.4. krājumu vadīšana un modelēšana;

3.5. preču un pasažieru plūsmas uzskaite un izmaksu analīze;

3.6. piegādes ķēdes un izplatīšanas sistēmas;

3.7. nodokļu un muitas normatīvo aktu pielietošana;

3.8. loģistikas informācijas sistēmu lietošana, informācijas tehnoloģijas

loģistikā;

3.9. iepakojuma atbilstība normatīvo dokumentu prasībām;

3.10. kravas izvietošana transportlīdzeklī;

3.11. bīstamo un speciālo kravu pārvadāšana;




159



3.17. profesionālā ētika.

2.32. Reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālista profesijas

standarts


1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Reklāmas komercdarbības pakalpojumu SPECIĀLISTS – profesijas kods

"3339 05";

Reklāmas KONSULTANTS – profesijas kods "3339 09";

Reklāmas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 35";

Reklāmas un tirgvedības projektu PLĀNOTĀJS – profesijas kods

"3339 36" (turpmāk kopā – reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists).





– reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists veic tirgvedības un

reklāmas komunikācijas projektu/kampaņu plānošanu, to izstrādes un

īstenošanas organizēšanu; organizē lietišķus kontaktus; piedāvā reklāmas

plašsaziņas līdzekļos; nodrošina komercpakalpojumu iestāžu grafiskās

identitātes ievērošanu un pielietojumu to vizuālajā noformējumā un

reklāmpasākumos; organizē un kontrolē komercpakalpojumu iestāžu

reklāmpasākumus, organizē līgumu slēgšanu; konsultē klientus atbilstoši

komercdarbības etiķetes standartiem.

Reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists var strādāt par

reklāmas konsultantu, reklāmas speciālistu un tirgvedības projektu plānotāju, kā

arī citās profesijās, kas saistītas ar reklāmas komercdarbības pakalpojumu

sniegšanu uzņēmumos, kas izmanto reklāmas komercdarbības pakalpojumus.



1. Spēja sagādāt informāciju par pārdodamajiem pakalpojumiem un

iespējamo pircēju prasībām.

160

2. Spēja vadīt uzņēmuma reklāmas kampaņu, ievērot tās budžetu, kā arī

pētīt reklāmas kampaņu efektivitāti.

3. Spēja kontrolēt komercpakalpojumu sniedzēju grafiskās identitātes

ievērošanu.

4. Spēja nodrošināt nepieciešamo izmaiņu izstrādi un ieviešanu.

5. Spēja veikt sarunas par līgumu slēgšanu pārdevēja vai pircēja vārdā un

izskaidrot klientam pārdošanas, kā arī samaksas noteikumus.

6. Spēja savākt un apkopot aktuālo informāciju par publiskajiem

viedokļiem.

7. Spēja veicināt darbinieku lojalitāti uzņēmumam.

8. Spēja analizēt iegūtos tirgus izpētes rezultātus.

9. Spēja uzkrāt, grupēt un apstrādāt uzņēmuma reklāmas projektu datus.

10. Spēja izstrādāt reklāmas projektus, uzskaitīt un kontrolēt mantiskās

vērtības.

11. Spēja analizēt dažādus pētījumu un statistikas datus, apkopot un

apstrādāt informāciju.

12. Spēja noteikt uzņēmuma stiprās un vājās puses, iespējas un draudus.

13. Spēja sekot reklāmas un tirgvedības nozares aktivitātēm.

14. Spēja plānot tirgvedības un reklāmas komunikācijas projektu un

kampaņu izpildi.

15. Spēja organizēt pakļautā tirgvedības un reklāmas personāla darbu.

16. Spēja vest sarunas ar klientiem un piegādātājiem par līguma slēgšanu

uzņēmuma vārdā.

17. Spēja kontrolēt tirgvedības un reklāmas komunikācijas projekta un

kampaņas īstenošanas gaitu.

18. Spēja sniegt informāciju pircējam par pārdodamo preci vai sniedzamo

pakalpojumu.

161

19. Spēja veikt sarunas ar pircēju par preces vai pakalpojuma pārdošanu.

20. Spēja pārdot preci vai pakalpojumu.

21. Spēja sastādīt rakstiskus ziņojumus, protokolus, sniegt rakstisku un

mutisku ziņojumu par savu un komandas darbību.

22. Spēja izzināt citu valstu pieredzi savā nozarē.

23. Spēja radoši risināt darba uzdevumus.

24. Spēja patstāvīgi plānot sava darba izpildi noteiktā termiņā.

25. Spēja veikt darbu patstāvīgi.

26. Spēja strādāt komandā un organizēt komandas darbu.

27. Spēja risināt problēmsituācijas.

28. Spēja sadarboties ar citu profesiju darbiniekiem.

29. Spēja argumentēti izteikt savu viedokli.

30. Spēja ievērot vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību

izpildi savā darbā.



33. Spēja izmantot un piemērot komercdarbību un darba tiesiskās

attiecības reglamentējošos normatīvos dokumentus.



rezultātiem.



1. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un

darba uzdevuma saskaņošanu ar reklāmas komercdarbības tehnoloģiskajām

iespējām.

162

2. Lietot darba izpildei nepieciešamos normatīvos aktus un tehnisko

dokumentāciju, standartus, pārzināt ar reklāmas un tirgvedības nozari saistītos

normatīvos aktus, gatavot lietišķos dokumentus.


4. Brīvi orientēties sabiedrībā notiekošos procesos.

5. Novērtēt situāciju tirgū un pielāgot uzņēmuma reklāmu tirgus

prasībām.

6. Analizēt makroekonomisko situāciju un pielāgot uzņēmuma reklāmu

makroekonomikas apstākļiem.

7. Izmantot statistikas informāciju komercdarbības vides novērtēšanai.

8. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.

9. Projektēt reklāmas pakalpojumu sniegšanas procesus.

10. Izmantot atbilstošas reklāmas veidošanas metodes un pamatprincipus.

11. Piedalīties projektu izstrādē, vadīšanā un ieviešanā.

12. Izmantot tikai apkārtējai videi draudzīgas tehnoloģijas.




svešvalodās.

16. Darboties komandā/grupā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās

komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.

17. Veikt jaunrades un pētniecības darbu.

18. Piedalīties reklāmas un tirgvedības pasākumu organizēšanā un

sagatavošanā.



163

20. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.


22. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.


24. Izmantot komercdarbības un darba tiesiskās attiecības reglamentējošos

normatīvos aktus.






1.2. statistika;

1.3. ekonomika.




2.2. tiesību zinātnes;

2.3. starptautiskās tirgzinības un ekonomika;





3.1. tirgzinības;

3.2. tirgzinības plānošana;

3.3. tirgzinības komunikāciju vadīšana;

3.4. reklāmas plānošana;

3.5. mediju plānošana;

3.6. prezentācijas prasmes;

3.7. patērētāju uzvedība tirgū;


3.9. produktu vizuālais noformējums;

3.10. reklāmu regulējošās tiesiskās normas;

3.11. projekta vadīšanas pamati;



164





3.18. informātika un informācijas tehnoloģijas;


3.20. socioloģija;

3.21. profesionālās un vispārīgās ētikas principi.

2.33. Komercdarbības speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – komercdarbības speciālists.






– komercdarbības speciālists plāno, organizē un kontrolē procesus

ražošanas un pakalpojumu nozarēs; analizē un novērtē uzņēmuma darbību, tās

rezultātus; pārstāv uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem un institūcijām;

sniedz konsultācijas par saimnieciskās darbības organizēšanu un rezultativitātes

paaugstināšanu; piedalās nepieciešamo resursu plānošanā, sagādē un produkcijas

realizācijā; organizē vai veic struktūrvienības iekšējo pārskatu un atskaišu

sagatavošanu un prezentēšanu uzņēmuma vadībai; vada un koordinē personāla

darbu.

Komercdarbības speciālists strādā saimnieciskās darbības jomas

uzņēmumā vai kā individuālais komersants vai pašnodarbinātais.



1. Spēja plānot, organizēt, koordinēt un kontrolēt saimniecisko darbību.

2. Spēja sastādīt biznesa plānus un īstenot tos uzņēmuma darbībā.

3. Spēja uzņemties atbildību par veicamajiem uzdevumiem.

165

4. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājus,

sniegt priekšlikumus to uzlabošanai.

5. Spēja identificēt un analizēt saimnieciskās un finansiālās darbības

riskus.

6. Spēja analizēt uzņēmuma pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu aprites

īpatnības.

7. Spēja pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem un

institūcijām.

8. Spēja sastādīt iekšējos pārskatus un atskaites, nodrošināt savstarpējo

komunikāciju visu līmeņu personālam saistībā ar pārskatos un atskaitēs ietverto

informāciju.

9. Spēja izzināt klientu vajadzības, prognozēt klientu uzvedības maiņas

tendences un elastīgi reaģēt uz tām.

10. Spēja analizēt nepieciešamo piegāžu daudzumu, piegādes kvalitāti un

novērtēt tās ietekmi uz uzņēmuma darbības rezultātiem.

11. Spēja sekot rīcībā esošo materiālo resursu racionālai izmantošanai,

analizēt, plānot, nodrošināt preču krājumus.

12. Spēja veikt ikdienas komercdarījumus.

13. Spēja izprast tirgus konkurences mehānismus, cenu veidošanas

politiku un konkurentu uzvedību tirgū.

14. Spēja analizēt, definēt un ieviest produkcijas vai pakalpojuma noietu

veicinošos pasākumus.

15. Spēja organizēt darba aizsardzības pasākumus un kontrolēt darba

aizsardzības prasību ievērošanu.

16. Spēja orientēties un ievērot komercdarbību, nodarbinātību, finanšu

(nodokļu) sfēru regulējošos un citus normatīvos aktus, kas attiecas uz

komercdarbības speciālista darbību.

17. Spēja sadarboties un izveidot, koordinēt, kontrolēt efektīvu

komunikāciju starp klientiem un uzņēmuma personālu.


166

19. Spēja organizēt savu darbu, strādāt patstāvīgi un paaugstināt

profesionālo kvalifikāciju.

20. Spēja izprast un novērtēt inovāciju nozīmi komercdarbībā.


22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.


24. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.


rezultātiem.



1. Orientēties uzņēmuma saimnieciskajā darbībā.

2. Pārzināt lēmumu pieņemšanas kvantitatīvās metodes un novērtēt

kvalitatīvos faktorus lēmumu pieņemšanā.

3. Orientēties komercdarbības formās un piemērot uzņēmuma darbības

apstākļiem atbilstošāko.

4. Veikt datu apstrādi ekonomisko un vadības uzdevumu formulēšanai un

atrisināšanai.

5. Nodrošināt darba aizsardzības un sanitāri higiēnisko prasību ievērošanu

uzņēmumā.

6. Noteikt darbības prioritātes, deleģēt un kontrolēt uzdevumus.

7. Pielietot tirgzinības un reklāmas metodes, pamatojoties uz veikto

analīzi.

8. Organizēt pozitīvu komunikāciju.

9. Organizēt kvalitatīvu uz klientiem orientētu pakalpojumu sniegšanu.

10. Strādāt ar sadarbības partneriem.

167

11. Apkopot un analizēt saimnieciskās darbības datus.

12. Orientēties grāmatvedības uzskaitē.

13. Orientēties valsts nodokļu sistēmā un citos komercdarbību

regulējošajos normatīvajos aktos.

14. Orientēties komercdarbības finansiālā atbalsta fondu, programmu un

organizāciju piedāvājumā.

15. Veikt pieprasījuma un piedāvājuma analīzi.

16. Strādāt individuāli un komandā.

17. Orientēties un strādāt ar jaunajām informācijas tehnoloģijām

specialitātē.

18. Sagatavot prezentācijas materiālus un tos prezentēt.

19. Ievērot ētikas un uzvedības normas.




svešvalodās.








1.1. zināšanas socioloģijā;

1.2. statistika;

1.3. loģistikas pamati;

1.4. civilā aizsardzība.

168





2.3. nodokļu un nodevu sistēma;

2.4. komercdarbību regulējošie normatīvie akti;

2.5. personāla vadīšana;

2.6. projektu vadīšana;


2.8. jaunu ideju radīšana;

2.9. tirgzinības plānošana un reklāma;



zināšanas pielietošanas līmenī:

3.1. komercdarbības organizēšana, plānošana un vadīšana;

3.2. saimnieciskās darbības analīze un risku vadība;

3.3. lietišķā saskarsme un ētika komercdarbībā;

3.4. ekonomika;

3.5. vadības grāmatvedība;

3.6. lietišķā informātika un informācijas tehnoloģijas;

3.7. tirgzinības;

3.8. valsts valoda;





2.34. Sociālā aprūpētāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sociālais aprūpētājs.






169

– sociālais aprūpētājs plāno sociālās aprūpes pakalpojumus personām,

kurām vecuma vai veselības stāvokļa dēļ ir grūtības sevi aprūpēt un nodrošināt

pamatvajadzības; atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzībām nosaka sociālās

aprūpes pakalpojumu kompleksa vai atsevišķu pakalpojumu nepieciešamību;

organizē sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanu; novērtē, kā mainās klienta

iespējas aprūpēt sevi, un attiecīgi maina sociālās aprūpes pakalpojumu

kompleksa apjomu un saturu; novērtē klientu apmierinātību ar sociālās aprūpes

pakalpojumiem.

Sociālais aprūpētājs strādā sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kas

nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus, vai ir pašnodarbinātais.



1. Spēja ievērot sociālās aprūpes ētiskos un juridiskos aspektus.

2. Spēja ievērot darba gaitā iegūtās informācijas konfidencialitāti.

3. Spēja ievērot sociālā aprūpētāja profesionālo darbību reglamentējošos

normatīvos aktus.

4. Spēja strādāt saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām.

5. Spēja veicināt klienta līdzdarbību sociālās aprūpes procesā.

6. Spēja novērtēt darba vidi un veidot to drošu.

7. Spēja novērtēt klienta personību.

8. Spēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

9. Spēja sadarboties un strādāt komandā.

10. Spēja novērtēt klienta pašaprūpes spējas.

11. Spēja veikt pētījumus sociālās aprūpes jomā.

12. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās.

13. Spēja piesaistīt brīvprātīgos un citas atbalsta personas.

14. Spēja konsultēt sociālās aprūpes procesā iesaistītās personas.

15. Spēja identificēt klienta veselības problēmas.

170

16. Spēja atbalstīt klienta pielāgošanos sociālajai un fiziskajai videi.


rezultātiem.

18. Spēja koordinēt un vadīt.







1. Noteikt klientam nepieciešamās palīdzības formas.

2. Novērtēt klienta pamatvajadzības un funkcionālās spējas.

3. Novērtēt klienta pašaprūpes spējas.

4. Izvēlēties klienta vēlmēm un vajadzībām atbilstošus sociālās aprūpes

veidus.

5. Izstrādāt sociālās aprūpes plānus, grafikus.

6. Organizēt sociālo aprūpi dažādām personu grupām institūcijā un

personas dzīvesvietā.

7. Veidot profesionālās attiecības ar klientiem, radot aprūpei labvēlīgus

apstākļus.

8. Veicināt klienta dzīves kvalitātes nepazemināšanos.

9. Identificēt klienta un sociālajā vidē esošos resursus, piesaistīt tos.

10. Pielietot jaunas tehnoloģijas sociālajā aprūpē.

11. Analizēt un novērtēt sociālās aprūpes procesu.

171

12. Novērtēt un analizēt sociālās aprūpes pakalpojuma kvalitāti un klienta

apmierinātību ar sniegto pakalpojumu.

13. Dokumentēt savu profesionālo darbību.

14. Pārzināt un pielietot ar sociālā aprūpētāja profesiju saistītos

normatīvos aktus.




svešvalodās.

18. Pielietot saziņas prasmes un sadarboties ar citiem speciālistiem.


20. Vākt, apkopot, analizēt, apstrādāt informāciju par klientu.

21. Risināt konfliktsituācijas.

22. Pielietot informācijas tehnoloģijas un pārzināt un izmantot datubāzes.



noteikumus.

25. Prast komunicēt ar klientiem ar dažāda veida uztveres un

komunikācijas grūtībām.





1.1. Eiropas Savienības pamattiesību harta un Eiropas Sociālā harta;

1.2. sociālekonomiskie procesi Latvijā;

1.3. valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipi;

1.4. valsts pārvaldes darbības principi;

1.5. sociālās izolācijas cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;

1.6. sociālā statistika.

172



2.1. Latvijas Republikas normatīvie akti sociālās drošības jomā;

2.2. sociālo institūciju funkcionēšanas mehānisms;

2.3. sociālās aprūpes vēsture Latvijā un pasaulē;

2.4. jaunāko tehnoloģiju attīstība sociālajā aprūpē;

2.5. dažādu (sociālo, ekonomisko, vides u.c.) faktoru mijiedarbība un

ietekme uz indivīdu;

2.6. sociālā darba pamatprincipi;

2.7. sociālās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.8. sociālās palīdzības pamatprincipi;

2.9. profesionālās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.10. vispārīgā, attīstības, personības un sociālā psiholoģija;

2.11. invaliditāte un tās veidi;

2.12. normalizācijas principi;

2.13. brīvprātīgo kustība Latvijā;


2.15. ANO Konvencija „Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām”.



3.1. starpinstitucionālās un strapprofesionālās komandas darbības

principi;

3.2. sociālā ētika, reliģija;

3.3. uztura mācība;

3.4. vispārējās cilvēktiesības;

3.5. sociālās aprūpes pakalpojumu veidi;

3.6. sociālā aprūpētāja profesionālās darbības standarts;

3.7. sociālās aprūpes procesa dokumentēšana un sociālās aprūpes plāni;

3.8. sociālās aprūpes organizēšana;

3.9. cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem sociālās aprūpes

specifika;




3.13. veselības stāvokļa izmaiņu novērtēšana;

3.14. profesionālās pašaizsardzības mehānismi sociālās aprūpes praksē;


3.16. stresa un konfliktu vadība;


3.18. sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtēšana;



173

3.21. personīgā higiēna;

3.22. komunikācijas veidi ar cilvēkiem ar dažāda veida komunikācijas

barjerām;

3.23. ergonomija;

3.24. tehniskie palīglīdzekļi, to izmantošana aprūpes veikšanai un klienta

neatkarības nodrošināšanai.

2.35. Podologa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – podologs.






– podologs (pēdu aprūpes speciālists) ir ārstniecības persona ar pirmā

līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas veic pacientu ārstniecību un

izglītošanu pēdas aprūpē; veic pacientu podoloģisko izmeklēšanu (pēdas kaulu

locītavu sistēmas, asinsrites, jušanas, mīksto audu trofikas pārbaudi un bojājuma

riska pakāpes novērtēšanu), pacienta kāju nagu, ādas un balsta kustību aparāta

stāvokļa un konstitucionālo īpatnību novērtēšanu, pēdas aprūpi, profilakses

darbu, galvenokārt strādājot ar paaugstināta riska grupas pacientiem; ir atbildīgs

par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu,

nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un prasmes, veicina savas profesijas

attīstību.

Podologs savu profesionālo darbību veic patstāvīgi vai aprūpes komandas

sastāvā ārstniecības iestādēs, var būt pašnodarbinātais vai individuālais

komersants.



1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu pēdu izmeklēšanu, pēdu

veselības stāvokļa izvērtēšanu, pēdu problēmu diagnosticēšanu.

2. Spēja veikt profesionālu pēdu aprūpi, izvēloties pēdu aprūpes metodes

atbilstoši pacienta problēmām.

174

3. Spēja veikt nagu korekciju, ortoniksiju un nagu protezēšanu.

4. Spēja veikt diabētiskās pēdas pacienta aprūpi.

5. Spēja veikt vingrojumu kompleksu, pēdu masāžu un fizioprocedūras

pēdām (kontrastvannas, parafīna aplikācijas).

6. Spēja sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību akūtās

situācijās un hronisku slimību paasinājuma gadījumos.

7. Spēja pielietot profesionālas saskarsmes iemaņas, ievērojot

profesionālās ētikas principus.

8. Spēja ievērot veselības aprūpes jomu regulējošo normatīvo aktu

prasības.

9. Spēja nodrošināt par pacientu iegūtās informācijas konfidencialitāti.

10. Spēja apzināt un ievērot podologa profesionālo lomu un kompetences

robežas pacientu veselības aprūpē.

11. Spēja novērtēt, radīt un uzturēt drošu darba vidi.

12. Spēja ievērot darba higiēnas, darba aizsardzības, ugunsdrošības un

vides aizsardzības noteikumus.

13. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un

psihoemocionālas slodzes apstākļos.


15. Spēja pielietot medicīniskās un informācijas tehnoloģijas pacientu

aprūpes procesā.

16. Spēja pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī un spēja sazināties

vismaz divās svešvalodās.

17. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.

18. Spēja izglītot veselības aprūpes speciālistus, ārstniecības atbalsta

personas un sabiedrības locekļus par pēdu bojājumu profilaksi.

175

19. Spēja sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes

profesionāļiem un institūcijām.

20. Spēja darboties komandā un ievērot multidisciplinārās komandas

darba principus.

21. Spēja pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes tālākizglītības

procesā un uzturēt savu profesionālo kompetenci.

22. Spēja izmantot zināšanas komercdarbībā podoloģiskās prakses

izveidošanā un uzturēšanā.


rezultātiem.



1. Pārzināt, izvēlēties un prast pielietot atbilstošas podoloģijas kabineta

iekārtas, aprīkojumu, aparatūru, materiālus un palīgmateriālus.

2. Pielietot kāju nagiem un ādai atbilstošus profesionālos pēdu kopšanas

līdzekļus un palīglīdzekļus.

3. Veikt nagu struktūrai un kāju ādai atbilstošu instrumentu, materiālu,

aparatūras izvēli un prast pamatot to pielietojumu.

4. Metodiski pareizi veikt kāju nagu un pēdu ādas ārstnieciskās

procedūras, pielietojot atbilstošas pēdu aprūpes tehnoloģijas podologa darbā.

5. Izmantot roku, instrumentu, darba virsmu un telpu apstrādei attiecīgus

mazgāšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas līdzekļus.

6. Sastādīt pacienta anamnēzi (pašreizējo sūdzību, slimības anamnēzi,

dzīves, sociālo un ģimenes anamnēzi).

7. Novērtēt pacienta atbildes reakciju uz esošajiem vai iespējamiem kāju

pēdu veselības traucējumiem, kā arī novērtēt aprūpi, ārstēšanu vai izmeklēšanu.

8. Veikt izvirzīto aprūpes problēmu plānošanu un īstenot nepieciešamās

darbības pēdu problēmu risināšanai.

9. Veikt nagu, ādas stāvokļa un to izmaiņu novērtēšanu kāju pēdām.

176

10. Noteikt kāju nagu struktūru un pēdu ādas tipu, noteikt ādas krāsas

pārmaiņas slodzes laikā.

11. Pārbaudīt pacienta pulsu uz pēdas mugurējās artērijas un liela kaula

mugurējās artērijas, kā arī prast izvērtēt segmentārās doplerogrāfijas

(potītes/augšdelma indeksa) rādītājus.

12. Veikt pēdas spiediena sajūtas pārbaudi.

13. Veikt pēdas vibrācijas sajūtas pārbaudi.

14. Veikt virspusējās jušanas pārbaudi (pēdas pieskāriena sajūtas,

temperatūras sajūtas un dūriena sajūtas pārbaudi).

15. Novērtēt pēdu deformācijas.

16. Noteikt pēdas spiediena izraisītus bojājumus (hiperkeratozes, tulznas,

varžacis) un pēdas kustību spējas zudumu.

17. Veikt pēdas un apakšstilba čūlas veida identifikāciju (čūlas tipa

noteikšana, čūlas lokalizācija un dziļums, infekcijas pazīmes).

18. Veikt brūču (čūlas) aprūpi pēdas un apakšstilba līmenī – brūces

apkopšanu, skalošanu, nekrotisko audu likvidāciju.

19. Pielietot brūces dzīšanas posmam atbilstošus pārsējus un ārīgi

lietojamus medikamentus pēdas un apakšstilba lokalizācijā pēc ķirurga

norādījumiem.

20. Atslogot pēdas čūlu, izmantojot podoloģijā pielietojamos materiālus.

21. Veikt ieaugušu nagu korekciju, pielietojot korekcijas stangas un

pielietot kādu no ortoniksijas (skavu/plākšņu) vai nagu tamponēšanas metodēm.

22. Identificēt ādas slimības (parazitārās, mikotiskās, piodermijas, vīrusu

dermatozes) un nagu slimības (mikotiskās, trofiskās, iedzimtās).

23. Veikt pasākumus pēdu mehāniskai atslogošanai – spiediena un berzes

samazināšanai un deformācijas koriģēšanai ar neķirurģiskām metodēm,

izveidojot individuālās ortozes (silikona masas, porolona, filca).

24. Veikt fizikālās medicīnas procedūras, pēdu vingrojumus un pēdu

masāžu, podologa kompetences ietvaros.

177

25. Veikt pacienta pašaprūpes līmeņa novērtēšanu.

26. Konsultēt pacientus par nagu un kāju pēdu ādas stāvokli un sniegt

rekomendācijas par pēdu kopšanu.

27. Paaugstināt pacienta neatkarību, pielietojot pašaprūpi veicinošus

pasākumus.

28. Sniegt pacientam informāciju par pārsēju un medikamentu lietošanas

nosacījumiem.

29. Precīzi pielietot podoloģijā ārsta nozīmētos medikamentus.

30. Savākt mikrobioloģiskos paraugus mikrobioloģisko izmeklējumu

veikšanai.

31. Sagatavot ķirurģisku pacientu operācijai un īstenot pēcoperācijas

aprūpes principus.

32. Plānot, īstenot un novērtēt izglītojošas aktivitātes pacientiem par nagu

un kāju pēdu ādas veselības saglabāšanas nepieciešamību.

33. Organizēt aprūpes komandas dalībniekiem izglītojošus pasākumus par

specifiskiem pēdu bojājumiem un to profilaksi.

34. Apkopot un realizēt pēdas aprūpes procesu raksturojošos skaitliskos

datus, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

35. Prast organizēt un veikt pasākumus pacientu veselības kvalitātes

nodrošināšanai.

36. Aizpildīt pēdu aprūpes protokolus un dokumentēt datus par pacienta

kāju pēdu stāvokli un tā izmaiņām.

37. Veikt medikamentu, pēdu aprūpes materiālu, līdzekļu un

papildlīdzekļu pasūtīšanu, uzskaiti, uzglabāšanu, izlietošanu un norakstīšanu.

38. Sadarboties ar endokrinologiem, dermatologiem, tehniskajiem

ortopēdiem, asinsvadu ķirurgiem, infektologiem, traumatologiem/ortopēdiem un

citiem speciālistiem komandas darba nodrošināšanai pacienta veselības aprūpē.


178

40. Ievērot higiēnas, darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības

un vides aizsardzības prasības.

41. Ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.





svešvalodās.


47. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar veselības

aprūpes jomu.





1.1. fizika, ķīmija;




2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;

2.2. vispārējā patoloģija, patoloģiskā fizioloģija;




2.6. vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie

faktori;

2.7. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā;


2.9. farmakoloģija;

2.10. pedagoģijas un andragoģijas principi;

2.11. terapeitisko, ķirurģisko, dermatoloģisko saslimšanu etioloģija,

patoģenēze, klīniskās izpausmes, diagnostikas un ārstēšanas principi;

2.12. komercdarbība.

179



3.1. saskarsme;


3.3. propedeitika;


3.5. praktiskā darba iemaņas podoloģijā;

3.6. lietiškā informātika medicīnā un informācijas tehnoloģijas;

3.7. higiēna un infekciju kontrole;

3.8. aprūpes process podoloģijā un procedūru standarti;

3.9. nagu korekcijas metodes;

3.10. ārstnieciskā pēdas aprūpe;

3.11. ortopēdija un protezēšanas pamati;

3.12. diabētiskās pēdas aprūpe;






3.18. pētniecības principi podologa praksē;

3.19. lietvedība;

3.20. normatīvie akti veselības aprūpes jomā;


3.22. fizioterapija un ergonomija podoloģijā.

2.36. Pārtikas kvalitātes speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – pārtikas kvalitātes speciālists.






– pārtikas kvalitātes speciālists organizē un veic izejvielu, starpproduktu

un gatavās produkcijas paraugu atlasi un reģistrāciju kvalitātes kontrolei

laboratorijās, organizē un veic fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās analīzes un

produktu degustāciju atbilstoši uzņēmumā izstrādātās kvalitātes sistēmas

standartiem un tehnisko noteikumu prasībām; veic pārtikas izejvielu, produktu

180

un iekštelpu vides temperatūras mērījumus; veic ražošanas vides (piemēram,

gaisa), virsmas nomazgājumu un citu paraugu noņemšanu laboratoriskai

testēšanai; pārzina pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiju un visus pārtikas

aprites posmus ražošanā; izveido un uztur kvalitātes sistēmas dokumentāciju

uzņēmumā.

Pārtikas kvalitātes speciālists var strādāt pārtikas ražošanas uzņēmumos

un pārtikas kvalitātes kontroles laboratorijās.



1. Spēja organizēt izejvielu, pārtikas paraugu un iekštelpu vides paraugu

atlasi kvalitātes kontrolei laboratorijās, kā arī iekštelpu temperatūras mērījumus.

2. Spēja organizēt un veikt fizikālās, ķīmiskās vai mikrobioloģiskās

analīzes.

3. Spēja organizēt un vadīt pārtikas produktu degustācijas uzņēmumā.

4. Spēja novērtēt testēšanai nepieciešamā aprīkojuma, iekārtu, reaģentu,

barotņu un citu materiālu atbilstību darba uzdevumam un kvalitātes prasībām, kā

arī organizēt to izmantošanu un glabāšanu.

5. Spēja aprēķināt, noformēt un izvērtēt analīžu rezultātus, pielietojot

informācijas tehnoloģijas.

6. Spēja novērtēt laboratorijas aparatūras un iekārtu derīgumu darbam.

7. Spēja patstāvīgi un precīzi strādāt ar analītisko aparatūru.

8. Spēja apkopot un statistiski apstrādāt iegūtos analīžu rezultātus.

9. Spēja organizēt un nodrošināt svaru un citu mēriekārtu verifikāciju.

10. Spēja organizēt un nodrošināt mērtrauku kalibrēšanu.

11. Spēja lietot mērīšanas iekārtas, instrumentus, reaģentus un materiālus,

darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

12. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

13. Spēja sekot pārtikas produktu kvalitātes izmaiņām ražošanas procesā

un veikt korektīvās darbības.

181

14. Spēja kontrolēt pārtikas produktu kvalitātes atbilstību normatīvi

tehniskajai dokumentācijai.

15. Spēja izveidot un uzturēt kvalitātes sistēmas dokumentāciju

uzņēmumā, analizēt pārtikas riskus un plānot nepieciešamos laboratoriskos

izmeklējumus.

16. Spēja plānot un organizēt higiēnas pārbaudes uzņēmumā.

17. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

18. Spēja strādāt komandā un ievērot profesionālās ētikas normas.


20. Spēja ikdienas darbā lietot normatīvos aktus, kas reglamentē pārtikas

kvalitātes un nekaitīguma prasības.

21. Spēja orientēties pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos

dokumentos.


rezultātiem.




1. Organizēt izejvielu, pārtikas produktu un iekštelpu vides paraugu atlasi

kvalitātes kontrolei laboratorijās.

2. Organizēt un vadīt pārtikas produktu degustācijas uzņēmumā.

3. Veikt pārtikas produktu ķīmisko rādītāju analīzes atbilstoši standartu

prasībām.

4. Veikt pārtikas produktu mikrobioloģisko testēšanu atbilstoši standartu

prasībām.

5. Nolasīt mērījumus, aprēķināt, noformēt un izvērtēt testēšanas

rezultātus.

6. Pielietot datortehniku un citu biroja tehniku.

182

7. Prast rīkoties ar pārtikas produktu kontroles laboratorijās lietojamām

iekārtām un aparātiem.

8. Organizēt un nodrošināt svaru un citu mēriekārtu verifikāciju.

9. Organizēt un nodrošināt mērtrauku kalibrēšanu.

10. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus laboratorijās.

11. Ievērot darba aizsardzības prasības, strādājot ar ķīmiskām vielām un

mikroorganismu kultūrām.

12. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

13. Organizēt pirmās palīdzības sniegšanu.

14. Ieviest testēšanas dokumentāciju laboratorijās.

15. Plānot higiēnas pārbaudes uzņēmumā.

16. Organizēt un koordinēt paškontroles sistēmu uzņēmumā atbilstoši

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas prasībām.

17. Organizēt savu un laboratorijas personāla darbu.

18. Saskaņot savu darbību ar citu uzņēmuma struktūrvienību

speciālistiem.

19. Organizēt savu darbu laboratorijā.



svešvalodās.






183



1.1. uzturmācība;

1.2. vides pārvaldības sistēmas;

1.3. galvenie ekonomikas jēdzieni.



2.1. ķīmisko savienojumu īpašības;

2.2. ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķēšana;

2.3. stingrai uzskaitei pakļautās vielas;

2.4. pārtikas ķīmija;

2.5. fizikāli ķīmiskās analīzes metodes;

2.6. mikroorganismi un to klasifikācija;

2.7. pārtikas piedevas;

2.8. pārtikas kvalitātes nodrošināšanas sistēma uzņēmumā;

2.9. vadīšanas būtība un funkcijas;

2.10. pārtikas produktu ražošanas tehnoloģija;

2.11. pārtikas piesārņojums un nekaitīguma prasības;

2.12. pārtikas produktu iesaiņojuma prasības;




3.1. laboratorijas trauki un iekārtas;

3.2. pārtikas produktu analīzes metodes;

3.3. pārtikas produktu sensorā novērtēšana;

3.4. normatīvie akti pārtikas jomā;

3.5. higiēnas prasību kontrole pārtikas apritē;

3.6. mērīšanas un automatizācijas līdzekļi;


3.8. labas ražošanas prakse;



3.11. saskarsmes pamatprincipi;


3.13. lietvedība;


3.15. individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi;

3.16. ugunsdzēsības līdzekļi;




184

2.37. Zobu higiēnista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – zobu higiēnists.






– zobu higiēnists ir ārstniecības persona – zobārstniecības aprūpes

speciālists, kurš, strādājot zobārstniecības komandas sastāvā, sadarbībā ar

zobārstu veic pacienta mutes saslimšanu profilakses un klīniskā

(periodontoloģiskā) ārstēšanas plāna sastādīšanu, izpildi un izvērtēšanu;

patstāvīgi veic klīniski diagnostisku pacienta mutes izmeklēšanu, mutes

saslimšanu profilakses pasākumus, zobu un ap zobu esošo audu klīnisko

ārstēšanu, nodrošina infekcijas kontroles pasākumus un uztur drošu vidi

zobārstniecības kabinetā; izglīto sabiedrību mutes saslimšanu profilaksē;

piedalās zobārstniecības aprūpes plānošanā, organizācijā un izvērtēšanā

sadarbībā ar zobārstniecības komandu un citu nozaru speciālistiem.

Zobu higiēnists strādā zobārstniecības un dažāda profila ārstniecības

iestādēs (piemēram, zobārstniecības privātpraksēs, mutes veselības centros,

doktorātos, veselības aprūpes centros, stacionāro ārstniecības iestāžu nodaļās),

var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.



1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu klīniski diagnostisku mutes

izmeklēšanu saistībā ar vispārējo veselības stāvokli.

2. Spēja nodrošināt pacienta zobu rentgenoloģisku izmeklēšanu un mutes

saslimšanas diagnostiku sadarbībā ar zobārstu.

3. Spēja sadarbībā ar zobārstu sastādīt pacientam mutes saslimšanu

profilakses un klīnisko (periodontoloģisko) ārstēšanas plānu.

185

4. Spēja sadarbībā ar zobārstu vai speciālistu periodonta slimību ārstēšanā

(periodontologu) veikt un izvērtēt zobu un ap zobu esošo audu klīnisko

(periodontoloģisko) ārstēšanu.

5. Spēja izpildīt un izvērtēt mutes saslimšanu profilakses plānu individuāli

katram pacientam visās vecuma grupās, kā arī pacientam ar īpašām vajadzībām.

6. Spēja sadarbībā ar zobārstu veikt un izvērtēt zobu un ap zobu esošo

audu klīnisko (terapeitisko) ārstēšanu.

7. Spēja izvēlēties pacienta profilaktiskās un ārstnieciskās aprūpes veidus

atbilstoši stomatoloģisko saslimšanu profilakses, terapijas un periodontoloģijas

metodēm.

8. Spēja izglītot pacientu un sniegt vispusīgu primāro aprūpi pacientam

visās vecuma grupās, ievērojot mutes slimību profilakses un ārstēšanas prasības.

9. Spēja noteikt prioritātes, kas atbilst katra pacienta individuālajām

profilakses un ārstēšanas vajadzībām, mērķiem, kā arī atbilst mutes veselības un

veselības aprūpes prasībām.

10. Spēja apzināties, ka visām darbībām ieskaitot izmeklēšanu,

diagnosticēšanu, profilaktiskos pasākumus, periodontoloģisko un terapeitisko

ārstēšanu, jāatbilst pacienta vajadzībām un interesēm.

11. Spēja izskaidrot pacientam izmeklēšanas rezultātus un, ja

nepieciešams, nosūtīt pacientu ārstēšanai pie speciālista – periodontologa.

12. Spēja ārstniecisko manipulāciju laikā komunicēt un sadarboties ar

zobārstu un citiem zobārstniecības aprūpes profesionāļiem.

13. Spēja izvērtēt savu profilaktisko un ārstniecisko darbību

zobārstniecības komandas sastāvā.

14. Spēja veikt infekcijas kontroles pasākumus zobārstniecības praksē.

15. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiskās situācijās

zobārstniecības praksē.

16. Spēja organizēt un uzturēt drošu zobārstniecības aprūpes darba vidi.

17. Spēja aizpildīt un analizēt dažāda veida zobārstniecības

dokumentāciju.

186

18. Spēja organizēt pacientu atkārtotu izsaukšanu regulārajā apmeklējumu

sistēmā, kā arī sadarboties ar speciālistu (periodontologu) uzturošās ārstēšanas

posmā.

19. Spēja veiksmīgi komunicēt ar pacientiem un viņu ģimenēm.

20. Spēja ievērot konfidencialitāti zobu higiēnista darbā.

21. Spēja rīkoties atbilstoši ētikas normām attiecībā pret pacientiem un

darba kolēģiem.

22. Spēja plānot un veikt vienkāršus zinātniskus pētījumus profilaktiskās

zobārstniecības jomā.

23. Spēja kritiski izvērtēt publicētos zinātniskos pētījumus zobārstniecības

jomā.

24. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes

sasniegumus savā darbā.

25. Spēja veikt sabiedrības izglītošanu mutes saslimšanu profilaksē,

veicināt mutes veselību un vispārējo veselību.

26. Spēja izglītot pacientu par mutes slimību etioloģiju, diagnostikas un

ārstēšanas iespējām, uzsverot profilakses pasākumu nozīmīgumu un pacienta

atbildību pašam rūpēties par mutes veselības saglabāšanu.

27. Spēja sadarbībā ar zobārstu piedalīties izglītojošo un profilaktisko

programmu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā iedzīvotājiem dažādās vecuma

grupās, identificējot riska grupas.

28. Spēja izvērtēt efektivitāti mutes veselības izglītojošām un

profilaktiskām programmām, kas vērstas uz dažāda vecuma iedzīvotāju grupām,

kā arī pacientiem ar īpašām vajadzībām.

29. Spēja strādāt sabiedrības veselības aprūpes jomā sadarbībā ar citiem

primārās veselības un sociālās aprūpes speciālistiem.

30. Spēja izturēties ar rūpēm, toleranci un iejūtību pret visiem pacientiem

neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, reliģiskās piederības un citiem kritērijiem.

31. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

32. Spēja ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.

187

33. Spēja apzināties nepieciešamību rūpēties par savu veselību, iespējamo

arodslimību attīstību un ievērot ergonomikas principus praktiskajā darbā.

34. Spēja uzturēt profesionālās attīstības un kompetences līmeni, turpinot

izglītoties mūža garumā.

35. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un

realizācijā.



veikšanai.


rezultātiem.

39. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.




1. Iegūt un vispusīgi dokumentēt pacienta medicīnisko anamnēzi,

pievēršot uzmanību kaitīgiem paradumiem.

2. Noteikt mutes veselības stāvokli – kariesa intensitāti, ap zobiem esošo

audu (periodonta) un gļotādu stāvokli, sakodienu, sejas simetriju – un informēt

par to zobārstu.

3. Izvērtēt kariesa, nekariozo saslimšanu, mutes higiēnas un ap zobu esošo

audu (periodonta) stāvokli izmantojot dažādus indeksus.

4. Atpazīt mutes gļotādas slimības, patoloģiskas izmaiņas un konsultēties

ar zobārstu vai mutes patoloģijas speciālistu diagnozes uzstādīšanai.

5. Veikt dažādus diagnostiskus testus (kariogrammu, periogrammu,

siekalu testus).

6. Izdarīt zobu rentgena uzņēmumus, attīstīt, dokumentēt un sagatavot tos

izsniegšanai.

188

7. Sastādīt, veikt un izvērtēt mutes saslimšanu profilakses un klīnisko

(periodontoloģisko) ārstēšanas plānu pacientam sadarbībā ar zobārstu vai

speciālistu (periodontologu), pacienta hronisku saslimšanu gadījumos

konsultēties ar ģimenes ārstu vai citiem speciālistiem.

8. Pielietot diagnostiskas krāsvielas zobu aplikuma noteikšanai un

informēt pacientu par mutes higiēnas stāvokli.

9. Veikt zobu kroņa daļas pulēšanu, ieskaitot arī plombas pulēšanu,

noņemt plombu pārkares.

10. Noņemt virssmaganu un zemsmaganu mīksto un cieto zobu aplikumu

ar īpašiem instrumentiem (ne dziļāk par 6 mm).

11. Veikt zobu saknes daļas pulēšanu (ne dziļāk par 6 mm).

12. Ievietot smaganu rievās un kabatās zobārsta nozīmētos medikamentus.

13. Pielietot virsmas anestētiķus pacienta mutes gļotādai un pēc veiktās

lokālās mutes anestēzijas izdarīt pacientam nepieciešamās klīniskās procedūras.

14. Demonstrēt un apmācīt pacientu lietot viņam piemērotākās zobu

tīrīšanas un diegošanas tehnikas.

15. Veikt uztura analīzi, kariesa un nekariozo zobu saslimšanu riska

izvērtēšanu.

16. Pielietot lokāli fluorīdus saturošus un zobu jutīgumu samazinošus

medikamentus.

17. Pēc zobārsta norādījuma uzlikt silantus pacienta zobu kožamajās

virsmās.

18. Veikt zobu balināšanas procedūras pacientam, uzlikt un noņemt

periodontoloģiskus pārsējus, noņemt šuves mutē.

19. Nodrošināt profilakses pasākumus pacientam ar samazinātu siekalu

izdalīšanos mutē (kserostomiju) un nepatīkamu elpu (halitozi).

20. Pielietot specifiskas higiēnas metodes pacientam ar zobu implantiem,

ortodontiskām aparatūrām un zobu protēzēm.

21. Ņemt nospiedumus, lai izgatavotu mutes zobu aizsargkapes, nakts

kapes vai individuālās karotes profilakses līdzekļu uzlikšanai zobiem.

189

22. Pielietot polimerizācijas lampu gaismas cietējošiem zobārstniecības

materiāliem un silantiem.

23. Sadarboties ar zobārstu un citiem zobārstniecības aprūpes

profesionāļiem ārstniecisko manipulāciju laikā.

24. Veikt infekcijas kontroles pasākumus zobārstniecības kabinetā.

25. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiskās situācijās

zobārstniecības praksēs.

26. Aizpildīt un analizēt dažāda veida zobārstniecības dokumentāciju.

27. Organizēt pacientu izsaukumus regulārajā apmeklējumu sistēmā, lietot

datoru informācijas glabāšanā un apstrādē.

28. Sadarboties ar pacientiem un viņu ģimenēm.

29. Ievērot konfidencialitāti zobu higiēnista darbā.

30. Rīkoties atbilstoši ētikas normām attiecībā uz pacientiem un darba

kolēģiem.

31. Izglītot sabiedrību mutes saslimšanu profilaksē, veicināt mutes

veselību un vispārējo veselību.

32. Izglītot pacientu par mutes slimību etioloģiju, diagnostikas un

ārstēšanas iespējām, uzsverot profilakses pasākumu nozīmīgumu un pacienta

atbildību pašiem rūpēties par mutes veselības saglabāšanu.

33. Sadarbībā ar zobārstu piedalīties izglītojošo un profilaktisko

programmu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā iedzīvotājiem dažādās vecuma

grupās, identificējot riska grupas.

34. Izvērtēt efektivitāti mutes veselības izglītojošām un profilaktiskām

programmām, kas vērstas uz dažāda vecuma iedzīvotāju grupām, kā arī

pacientiem ar īpašām vajadzībām.

35. Strādāt sabiedrības veselības aprūpes jomā sadarbībā ar citiem

primārās un sociālās aprūpes speciālistiem.

36. Izturēties ar rūpību, toleranti un iejūtīgi pret visiem pacientiem

neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, reliģiskās piederības un citiem kritērijiem.

190


noteikumus.

38. Līdzdarboties zobārstniecības komandas darbā.

39. Respektēt pacienta individuālās profilaktiskās un ārstnieciskās

vajadzības zobārstniecībā.

40. Piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un realizācijā.

41. Integrēt zinātnes sasniegumus zobārstniecības aprūpes darbā.

42. Ievērot darba tiesiskās attiecības.




svešvalodās.






1.1. vispārīgā mikrobioloģija, virusoloģija, imunoloģija;

1.2. embrioloģija;

1.3. patoloģiskā anatomija;



1.6. pedagoģija.



2.1. cilvēka anatomija;

2.2. dentālā anatomija;

2.3. normālā fizioloģija;

2.4. funkcionālā histoloģija;

2.5. orālā mikrobioloģija;

2.6. orālā morfoloģija;

191

2.7. orālā patoloģija;


2.9. speciālā farmakoloģija;

2.10. infekcijas slimības;

2.11. sabiedrības veselība un epidemioloģija;

2.12. medicīnas ētika;

2.13. vides un aroda veselība;

2.14. veselības veicināšana un izglītošana;

2.15. psihosomatiskā medicīna un psihoterapijas pamati;

2.16. materiālmācība zobārstniecībā;

2.17. endodontija;

2.18. zobu protezēšana;

2.19. ortodontija;

2.20. mutes, sejas un žokļu ķirurģija;

2.21. bērnu terapeitiskā zobārstniecība;




3.1. stomatoloģisko saslimšanu profilakse;

3.2. uzturmācība (saistībā ar mutes veselību);

3.3. preklīniskā periodontoloģija;

3.4. klīniskā periodontoloģija;

3.5. sabiedrības veselība un aprūpe zobārstniecībā;

3.6. mutes veselības veicināšana un izglītošana;

3.7. dentālā rentgenoloģija;

3.8. saskarsme ar pacientu zobārstniecībā;

3.9. gerostomatoloģija (profilakses aspekti);

3.10. ergonomija zobārstniecībā;

3.11. pētnieciskais darbs zobārstniecībā;

3.12. profesionālā ētika un ar profesionālo darbību saistītie normatīvie

akti;







2.38. Vides tehnologa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – vides tehnologs.

192






– vides tehnologs veic vides tehnoloģiju un vides kvalitāti nodrošinošu

tehnoloģisko risinājumu izstrādi, projektēšanu un ieviešanu; piedalās vides

pārvaldības darbā; risina vides aizsardzības, vides tehnoloģiju, resursu

apsaimniekošanas, ar atkritumu apsaimniekošanu saistītus uzdevumus; vada

projektus, kā arī uzņēmuma patstāvīgu struktūrvienību darbu.

Vides tehnologs strādā valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos,

kur nepieciešami risinājumi, lai mazinātu procesa kaitīgo ietekmi uz vidi.



1. Spēja analizēt, novērtēt un kontrolēt vides stāvokli, t.sk. piesārņojuma

līmeni.

2. Spēja veikt ūdens, augsnes, gaisa, fizikālās un ķīmiskās analīzes.

3. Spēja aprēķināt, izvērtēt ūdens, augsnes, gaisa u.c. vides piesārņojuma

fizikālo un ķīmisko analīžu rezultātus.

4. Spēja plānot vides aizsardzības pasākumus.

5. Spēja organizēt ietekmes uz vidi novērtējumu, analizēt ietekmju

būtiskumu.

6. Spēja izstrādāt un pielietot videi draudzīgas tehnoloģijas notekūdeņu

attīrīšanā, atkritumu apsaimniekošanā, dzeramā un tehniskā ūdens sagatavošanā,

augsnes un gaisa attīrīšanā ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

7. Spēja diagnosticēt tehnoloģiskā aprīkojuma ekspluatācijas gaitā

radušos traucējumu cēloņus.

8. Spēja sagatavot nepieciešamo dokumentāciju vides aizsardzības

projektu izstrādei, t.sk. veikt tehniski ekonomiskos aprēķinus.

193

9. Spēja aprēķināt vides degradācijas ekonomiskos zaudējumus, kā arī

degradācijas novēršanas ekonomisko efektivitāti.

10. Spēja pielietot matemātiskas metodes vides novērtējuma analīzē,

izpētē un vides aizsardzības priekšlikumu izstrādē.

11. Spēja izstrādāt piesārņotu teritoriju rekultivācijas projektus.

12. Spēja organizēt un vadīt vides pārvaldības sistēmas.

13. Spēja pielietot biroja tehniku, informācijas tehnoloģijas un

nepieciešamo programmatūru.

14. Spēja veikt vides auditu.

15. Spēja ievērot normatīvo aktu prasības vides aizsardzības jomā.

16. Spēja organizēt savu un padoto darbinieku pienākumu veikšanu,

nodrošināt komandas darbu uzdevumu izpildē.

17. Spēja saskaņot savus darba pienākumus ar citu saistīto speciālistu

darba pienākumiem.


19. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un

vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.


21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.


rezultātiem.



1. Novērtēt, analizēt, kontrolēt vides stāvokli, identificēt vides

piesārņojuma avotus.

2. Veikt ūdens, augsnes, gaisa u.c. vides piesārņojuma fizikālās un

ķīmiskās analīzes.

194

3. Veikt vides risku analīzi.

4. Plānot vides aizsardzības pasākumus.

5. Nodrošināt vides monitoringa datu vākšanu, apstrādi, analīzi.

6. Organizēt ietekmes uz vidi novērtējumu.

7. Izstrādāt un ekspluatēt videi draudzīgas tehnoloģijas notekūdeņu

attīrīšanas, atkritumu apsaimniekošanas, dzeramā un tehniskā ūdens

sagatavošanas, augsnes, zemes dzīļu ieguves un izmantošanas, gaisa attīrīšanas

ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

8. Sagatavot nepieciešamo dokumentāciju vides aizsardzības projektu

izstrādei, veikt ar dabas resursu izmantošanu vai ar piesārņojumu saistītos

ekonomiskos aprēķinus.

9. Diagnosticēt tehnoloģiskā aprīkojuma ekspluatācijas gaitā radušos

traucējumu cēloņus.

10. Aprēķināt vides degradācijas ekonomiskos zaudējumus un

degradācijas novēršanas ekonomiskos ieguvumus.

11. Pielietot matemātiskās metodes vides novērtējuma analīzē, izpētē,

vides aizsardzības priekšlikumu izstrādē.

12. Izstrādāt piesārņotu teritoriju rekultivācijas projektus.

13. Sagatavot informatīva rakstura materiālus populārzinātniskā valodā.

14. Pielietot biroja tehniku, informācijas tehnoloģijas un

datorprogrammas.

15. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides


16. Pārzināt iekšējā vides audita veikšanas principus.

17. Prast ieviest vides pārvaldības sistēmu vai tās elementus uzņēmumā.

18. Organizēt un nodrošināt savu un padoto darbinieku pienākumu

veikšanu.

19. Sadarboties ar citiem speciālistiem.

195





svešvalodās.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.






1.1. ģeogrāfija;

1.2. loģistika;

1.3. zemes dzīļu resursu izmantošana;

1.4. riska analīze.



2.1. ķīmijas cikla zinātnes;

2.2. fizikas cikla zinātnes;

2.3. bioloģijas cikla zinātnes;

2.4. inženierģeoloģija un ģeodēzija;

2.5. darba vides aizsardzība;

2.6. vides ekonomika;


2.8. ietekmes uz vidi un stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums;

2.9. ķīmijas tehnoloģija;

2.10. dabas resursu apsaimniekošana;

2.11. ekoloģiskās būvniecības tehnika;

2.12. ekotoksikoloģija;

2.13. ūdenssaimniecība;

2.14. ūdensapgāde un kanalizācija;

2.15. atkritumu apsaimniekošana;


196



3.1. valsts valoda;


3.3. vides ķīmija;

3.4. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika;

3.5. kartogrāfija;

3.6. vides tehnoloģija;

3.7. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.8. vides kvalitātes stāvokļa noteikšana;

3.9. ūdens, gaisa, augsnes attīrīšanas tehnoloģijas;


3.11. normatīvie akti vides aizsardzības jomā;

3.12. ūdensapgāde un notekūdeņu saimniecība;

3.13. vides monitorings;

3.14. degradēto teritoriju rekultivācijas metodes un tehnoloģijas;

3.15. profesionālās ētikas un saskarsmes pamatprincipi;

3.16. darba aizsardzība (individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi,

ugunsdzēsības līdzekļi);


2.39. Biotehnologa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – biotehnologs.






– biotehnologs izstrādā, organizē un vada biotehnoloģiskos procesus

uzņēmumā, veic pētījumus un konsultē šajā jomā; organizē un vada iekārtu

ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu atbilstoši normatīvajiem aktiem un

tehniskajai dokumentācijai; vada citus darbiniekus.

Biotehnologs strādā uzņēmumā, kurā pielieto biotehnoloģiskās metodes

un izmanto biotehnoloģiskos paņēmienus produkcijas ražošanā vai uzņēmumu

bioķīmijas un mikrobioloģijas laboratorijā.


197


1. Spēja organizēt biotehnoloģijas aparatūras un ar aseptiskā procesa daļas

saistīto komunikāciju sterilizācijas procesus.

2. Spēja organizēt sterila gaisa sagatavošanu substrāta (barotnes)

biotehnoloģiskajiem procesiem.

3. Spēja organizēt un veikt bioķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes un

apkopot un apstrādāt analīžu rezultātus.

4. Spēja organizēt un veikt atbilstošu substrāta sagatavošanu un

sterilizēšanu.

5. Spēja organizēt un veikt sējmateriāla audzēšanu un saglabāšanu.

6. Spēja sagatavot nosacījumus fermentāciju veikšanai.

7. Spēja organizēt, nodrošināt un vadīt bioloģiski aktīvo vielu producenta

ražošanas fermentāciju.

8. Spēja strādāt ar fermentācijas procesu automātiskās vadības iekārtām

un sistēmām, un procesa datorizētās uzskaites programmām.

9. Spēja organizēt biomasas atdalīšanu no tehnoloģiskā procesa un

fermentācijas produktu izdalīšanu un attīrīšanu.

10. Spēja lietot mērīšanas ierīces, instrumentus, reaģentus un materiālus,

darba apģērbu, individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

11. Spēja novērtēt biotehnoloģisko procesu un iegūto produktu atbilstību

izvirzītajām kvalitātes prasībām.

12. Spēja analizēt biotehnoloģiskos riskus un plānot nepieciešamos

laboratoriskos izmeklējumus, risināt tehnoloģiskā procesa neatbilstību

novēršanu.

13. Spēja orientēties aktuālajos normatīvajos aktos un tehniskajā

dokumentācijā un pielietot to biotehnoloģijas jomā.

14. Spēja aprēķināt, noformēt un izvērtēt biotehnoloģisko procesu

rezultātus, pielietojot informācijas tehnoloģijas.

15. Spēja lasīt un veidot tehnoloģiskās shēmas.

198

16. Spēja strādāt komandā un sadarboties ar citiem uzņēmuma

speciālistiem kopēju mērķu sasniegšanā, ievērojot profesionālās un vispārīgās

ētikas principus.

17. Spēja noformēt lietišķos dokumentus.


19. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un

vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

20. Spēja izvērtēt savas darbības riskus un uzņemties atbildību par

iegūtajiem rezultātiem.




1. Veikt ar procesa aseptisko daļu saistīto iekārtu un to komunikāciju

sterilizāciju uzņēmumā.

2. Sagatavot sterilu gaisu substrāta biotehnoloģiskajiem procesiem.

3. Veikt produktu bioķīmisko rādītāju analīzes atbilstoši instrukcijām un

standartu prasībām.

4. Veikt biotehnoloģisko un mikrobioloģisko testēšanu atbilstoši

instrukcijām un standartu prasībām.

5. Nolasīt mērījumus, aprēķināt, noformēt un izvēlēties testēšanas

rezultātus.

6. Organizēt un nodrošināt sējmateriāla sagatavošanas un saglabāšanas

procedūru.

7. Veikt bioloģiski aktīvo vielu producenta ražošanas fermentāciju.

8. Veikt operācijas ar fermentācijas procesu automātiskās vadības

iekārtām, sistēmām un procesa datorizētās uzskaites programmām.

9. Organizēt un veikt biomasas atdalīšanu no šķidruma un bioloģiski

aktīvo vielu izdalīšanu un attīrīšanu, kur tas nepieciešams.

199

10. Prast rīkoties ar substrāta sagatavošanas un sterilizācijas iekārtām.

11. Prast rīkoties ar mikroorganismu tīrkultūrām un iekārtām sējmateriāla

audzēšanai.

12. Pareizi lietot kolektīvos un individuālos darba aizsardzības līdzekļus,

kad tas nepieciešams.

13. Lietot aktuālus normatīvos aktus un tehnisko dokumentāciju

biotehnoloģijas jomā.

14. Ieviest un izmantot testēšanas dokumentāciju testēšanai savas

kompetences ietvaros.

15. Organizēt savu un sev pakļauto darbinieku darbu.

16. Ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas principus un saskarsmes

kultūru.

17. Saskaņot savu profesionālo darbību ar citiem uzņēmuma

speciālistiem, kur tas nepieciešams, kopēju mērķu sasniegšanai.

18. Lasīt un veidot tehnoloģiskās shēmas.




svešvalodās.


23. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem un sekām.

24. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides





zināšanas priekšstata līmenī par smagiem metāliem un to toksiskām īpašībām.

200



2.1. laboratorijas trauku veidi, nozīme un pielietojums;

2.2. ķīmisko reaktīvu apzīmējumi un nozīme;

2.3. ķīmisko elementu periodiskā sistēma;

2.4. organisko vielu klases un to īpašības;

2.5. bioķīmisko vielu klasifikācija;

2.6. testēšanas laboratoriju iekārtas un to pielietojums;

2.7. mikroorganismu klasifikācija, to ietekme uz cilvēku organismu un

dzīvības procesiem;

2.8. organisko vielu metabolisms mikroorganismos;

2.9. sterilizācijas un dezinfekcijas teorētiskie pamati;

2.10. galvenie ekonomikas uzdevumi un mērķi;

2.11. galvenie ekonomikas jēdzieni;

2.12. gatavās produkcijas (starpproduktu) pašizmaksas aprēķināšana;




3.1. bioķīmija, bioloģiski aktīvo vielu jēdziens;

3.2. mikroorganismu specifiskās producējošās īpašības un aktivitāte,

bioloģiski aktīvo vielu metabolisma ceļi;

3.3. substrāta, aparatūras un komunikāciju sterilizācija, sterilizācijas veidi

to priekšrocības un trūkumi;

3.4. substrāta, aparatūras un komunikāciju termiskā sterilizācija;

3.5. sterila gaisa sagatavošanas paņēmieni;

3.6. sējmateriāla audzēšana un saglabāšana;

3.7. bioloģiski aktīvo vielu producentu audzēšana ražošanas

fermentatoros;

3.8. biomasas atdalīšanas paņēmieni un dažādu tehnoloģisko atdalīšanas

paņēmienu priekšrocības un trūkumi;

3.9. bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanas un koncentrēšanas metodes, to

priekšrocības un trūkumi (ekstrakcija, nogulsnēšana ar organiskajiem

šķīdinātājiem, nogulsnēšana ar ļoti koncentrētiem sāls šķīdumiem, dialīze,

ultrafiltrācija, vakuumkoncentrēšana, hromatogrāfija un citas mūsdienu

izdalīšanas metodes un žāvēšana);

3.10. IT risinājumi – programmējami loģiski kontrolieri, to darbības

principi un lietošana;

3.11. procesu automātiskās vadības sistēmas un procesu attālinātā vadība;

3.12. procesu vadības vizualizācija, lietotāja interfeisu jēdziens;

3.13. rezultātu noformēšanas, apstrādes, uzkrāšanas un arhivēšanas

programmas (MS Word, Excel, Access);

3.14. tehnoloģisko shēmu izstrādes programmas (Adobe CorelDraw);

201

3.15. mikrobioloģisko paraugu testēšanas metodes (paraugu

homogenizācija, membrānu filtrācija, virsmas un šķidruma inokulācija u.tml.);

3.16. ķīmisko paraugu testēšanas metodes (titrēšana, gāzes un šķidruma

hromotogrāfija u.tml.);

3.17. profesionālās un vispārīgās ētikas principi;






2.40. Masiera (ceturtā līmeņa kvalifikācija) profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – masieris (ceturtā līmeņa kvalifikācija).






– masieris ir ārstniecības persona, kura praktizē ārstniecībā un, pielietojot

dažādus masāžas veidus, veicina pacienta vai klienta (turpmāk – pacienta)

veselības un funkcionālā stāvokļa, kā arī ar veselību saistītās dzīves kvalitātes un

labsajūtas uzlabošanos.

Masieris var strādāt veselības aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, atbilstoši

iegūtajai profesijai būt individuālais komersants vai pašnodarbināta persona.



1. Spēja veikt pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu un sagatavot

pacientu masāžai, izvērtējot masāžas kontrindikācijas katram pacientam

individuāli.

2. Spēja veikt pacienta atbilstošās ķermeņa zonas masāžu, ievērojot viņa

veselības stāvokli, nepieciešamo procedūras intensitāti un ilgumu.

3. Spēja veikt pacienta aprūpi pēc masāžas.

202

4. Spēja novērtēt masāžas rezultātus.

5. Spēja lietot masāžā atbilstošas medicīniskās ierīces un ārstnieciskās

vielas.

6. Spēja izvērtēt indikācijas un kontrindikācijas masāžai vai atsevišķām

masāžas tehnikām.

7. Spēja ievērot infekciju kontroles pasākumus.

8. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības


9. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt

pirmo palīdzību un neatliekamo medicīnisko palīdzību.

10. Spēja noformēt medicīnisko dokumentāciju.

11. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot

patstāvīgi vai komandā.

12. Spēja veidot labestīgu, saprotošu un profesionālu dialogu ar

pacientiem, darba devējiem un kolēģiem, t.sk. ievērot profesionālo ētiku un

konfidencialitāti saskarsmē ar pacientu.

13. Spēja pieņemt ar komercdarbību saistītus lēmumus, izvēlēties

komercdarbības optimālo variantu.

14. Spēja izmantot un ievērot komercdarbību un darba tiesisko attiecību

reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

15. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītus, kā arī labas prakses

akceptētus sasniegumus veselības aprūpes jomā savā darbā.

16. Spēja veikt izglītojošu darbu, lai veicinātu pacienta aktīvu un apzinātu

līdzdalību atveseļošanās procesā.


rezultātiem.


19. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

203

20. Spēja ievērot ārstniecības jomas normatīvo aktu prasības.



1. Novērtēt pacienta aktuālo veselības stāvokli, iespējamās

kontrindikācijas masāžas procedūrām.

2. Ievākt pacienta nepieciešamos anamnēzes datus.

3. Novērtēt pacienta konstitucionālo tipu.

4. Novērtēt un dokumentēt pacienta ādas, zemādas un muskuļu stāvokli.

5. Sagatavot darba vidi, nepieciešamo aprīkojumu, aparatūru, materiālus

un palīglīdzekļus masāžai atbilstoši pacienta stāvoklim.

6. Sagatavot pacientu masāžai.

7. Izprast ārsta norādījumus par pacienta slimību, slimības stadiju,

masāžas veidu, lokalizāciju un mērķiem.

8. Lietot masiera darbam nepieciešamo aparatūru, veikt masāžu ar

atbilstošām medicīniskām ierīcēm.

9. Lietot masāžas procedūrām nepieciešamās ārstnieciskās vielas.

10. Veikt klasiskās masāžas paņēmienus, palīgpaņēmienus, ievērojot

pareizu secību, kustību virzienu un ritmu.

11. Veikt vispārēju un atsevišķu ķermeņa daļu klasisko masāžu.

12. Veikt segmentāro masāžu.

13. Veikt pēdu masāžu.

14. Veikt manuālo limfodrenāžu.

15. Veikt masāžu atbilstoši bērnu attīstības īpatnībām.

16. Informēt pacientus par masāžas procedūrām, to norisi, ietekmi uz

organismu, vēlamajām reakcijām.

17. Novērtēt agrīno un vēlīno pacienta reakciju pēc masāžas.

204

18. Ievērot pareizu stāju un ergonomisku darba pozu masāžas veikšanas

laikā.

19. Ievērot darba un personīgās higiēnas, drošības prasības.

20. Ievērot vides, darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības


21. Veikt masāžas rezultātu novērtēšanu un dokumentēt to, nodrošināt

medicīniskās dokumentācijas uzglabāšanu, nodrošināt konfidencialitāti.


23. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

24. Sagatavot profesionālajai darbībai nepieciešamos grāmatvedības un

finanšu dokumentus.

25. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku.

26. Ievērot medicīniskās ētikas normas.

27. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju.



svešvalodās.


31. Ievērot ārstniecības jomu, komercdarbību un darba tiesiskās attiecības

reglamentējošo normatīvo aktu prasības.





1.1. masāžas vēsture;

1.2. dažādo masāžas veidu attīstība veselības un labklājības veicināšanā;


205


savstarpējā saistība, darbs komandā;



1.6. cilvēka funkcionēšanas biopsihosociālais modelis, Starptautiskā

funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija, rehabilitācijas

pamatprincipi;





2.2. komercdarbības pamati, uzņēmuma organizēšana, plānošana un

vadīšana, vadības teorijas jautājumi;

2.3. grāmatvedības pamatprincipi;

2.4. anatomija;

2.5. fizioloģija;

2.6. vispārējā un speciālā patoloģija;

2.7. mikrobioloģija un infekciju kontrole;

2.8. higiēna;

2.9. iekšējo orgānu un to sistēmu slimību etioloģija, patoģenēze, klīnika

un ārstēšanas principi;

2.10. balsta – kustību aparāta traucējumi un slimības;

2.11. asinsrites un limfātiskās sistēmas traucējumi un slimības;

2.12. nervu sistēmas traucējumi un slimības;

2.13. bērnu attīstības īpatnības;

2.14. medicīniskās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.15. neķirurģiska ķermeņa formas korekcija, masāža estētiskajā

medicīnā;

2.16. ergonomija;

2.17. ūdensdziedniecības un klasiskās dabas dziedniecības pamatprincipi;

2.18. vides veselība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un bioloģiskie

faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;





3.2. pacienta izmeklēšana – ādas, zemādas, saistaudu, balsta – kustību

aparāta, stājas novērtējums, konstitucionālās īpatnības;

3.3. klasiskās masāžas indikācijas un kontrindikācijas, masāžas higiēna,

pielietojamie materiāli;

3.4. klasiskās masāžas paņēmienu iedarbība uz balsta – kustību aparātu,

asinsrites, limfātisko, nervu sistēmu;

206

3.5. klasiskās masāžas pamatpaņēmienu – glāstīšanas, berzēšanas,

mīcīšanas un vibrācijas – īpatnības un tehnika;

3.6. klasiskās masāžas metodika pie sirds – asinsrites, elpošanas,

gremošanas, nervu, maņu orgānu, balsta – kustību aparāta slimībām;

3.7. masāžā pielietojamās vielas, to sastāvs un īpašības;

3.8. segmentārās masāžas tehnika, indikācijas, kontrindikācijas;

3.9. bērnu masāža;

3.10. manuālā limfodrenāža;

3.11. sporta masāža;

3.12. punktu masāža;

3.13. saistaudu masāža;

3.14. pēdu masāža;

3.15. banku masāža;

3.16. grūtnieču masāža;

3.17. zemūdens masāža, Šarko duša;

3.18. masāža ar dažādām masāžas ierīcēm;

3.19. pacienta vitālo mērījumu novērtēšana;


3.21. masāžas kabineta aprīkojums, palīglīdzekļi, to pielietošana;

3.22. masiera darba dokumentēšanas principi;

3.23. masiera darba drošība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un

bioloģiskie faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;


3.25. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie dokumenti;

3.26. lietvedība;






3.32. darba aizsardzība.

2.41. Pastorālā darba speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – pastorālā darba speciālists.





207


– pastorālā darba speciālists ir pastorālā darba jomas speciālists Latvijas

Baptistu draudžu savienības vai citu Latvijas Republikā atzīto reliģisko

konfesiju draudzēs, kurš atbilstoši konfesijas darbības praksei, tradīcijai un

iekšējai kārtībai reliģisko lietu vecāko speciālistu vadībā organizē pastorālās

aprūpes darbu un līdzdarbojas reliģiskajā darbībā; koordinē reliģiska satura

informatīvus un izglītojošus pasākumus; izskaidro praktiskās teoloģijas

jautājumus.

Pastorālā darba speciālists strādā vai veic brīvprātīgā pienākumus

konfesijas dibinātajās institūcijās, kurās paredzēts vai atļauts pastorālās aprūpes

darbs (turpmāk – institūcija).

2.41.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā

profesionālā kompetence

1. Spēja organizēt darbu pastorālās aprūpes darba jomā, respektējot

personas tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, kā arī respektējot

personas fiziskās, emocionālās un garīgās robežas un vajadzības.

2. Spēja orientēties bibliskās teoloģijas pamatos, konfesijas reliģiskajā

praksē un teoloģiskajās koncepcijās.

3. Spēja izprast praktiskās teoloģijas jautājumus un pastorālās aprūpes

darba organizatoriskos jautājumus.

4. Spēja darboties tiešā reliģisko lietu vecāko speciālistu pārraudzībā un

vadībā.

5. Spēja adekvāti un ar cieņu rīkoties pastorāla rakstura problēmsituācijās.

6. Spēja aprakstīt pastorālās aprūpes darba organizēšanas procesu

atbilstoši profesionālajai kompetencei.

7. Spēja mācīt konfesijas ticības mācību un paskaidrot teoloģiskās

koncepcijas dažādu vecumgrupu auditorijām.

8. Spēja koordinēt informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un

programmas praktiskās teoloģijas jautājumos.

9. Spēja asistēt reliģisko lietu vecākos speciālistus pastorālā darba

veikšanā.

208

10. Spēja iedrošināt un atbalstīt indivīdu vai mērķa grupu praktizēt

konfesijā akceptētos ētiskos standartus.

11. Spēja uzklausīt vērtējumu par savu profesionālo darbību un pastāvīgi

pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

12. Spēja informēt pastorālajā darbā iesaistītās puses, tai skaitā reliģisko

lietu vecākos speciālistus, par savas darbības rezultātiem.

13. Spēja argumentēti izklāstīt un uzklausīt priekšlikumus un ieteikumus

auditorijas priekšā.

14. Spēja izmantot pastorālās aprūpes darbam un savai profesionālajai

kompetencei atbilstošus resursus, lai optimizētu savu profesionālo darbību.

15. Spēja ievērot normatīvos aktus profesionālās darbības veikšanai.

16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas sava darba veikšanai.

17. Spēja ievērot profesionālās un reliģiskās ētikas normas.






rezultātiem.



1. Ievērot institūcijā noteiktās pastorālās aprūpes darba prioritātes un

izvirzītos uzdevumus.

2. Uzturēt profesionālajai ētikai un kompetencei atbilstošas attiecības gan

ar reliģisko lietu vecākajiem speciālistiem, gan ar pastorālajā aprūpē esošām

personām, gan ar citiem institūcijas darbiniekiem un brīvprātīgajiem.

3. Pielietot iegūtās zināšanas pastorālās aprūpes darba organizēšanā.

209

4. Organizēt pastorālās aprūpes sniegšanu, respektējot dažādību un

atšķirības.


6. Dažādu vecumposmu auditorijām mācīt konfesijas ticības mācību un

paskaidrot praktiskās teoloģijas jautājumus, ņemot vērā konfesijas tradīcijas un

teoloģiskās koncepcijas.

7. Izmantot un pielietot reliģiskās izglītības darbam paredzētos mācību

materiālus.

8. Dažādu vecumposmu auditorijām darīt pieejamus pastorālā darba

speciālista profesionālajai kompetencei atbilstošus reliģiskos resursus un

informāciju par pastorālo aprūpi.

9. Paskaidrot savu un respektēt citu viedokli.

10. Koordinēt reliģiski izglītojošu pasākumu, projektu un programmu

īstenošanu.

11. Atbalstīt un iedrošināt personu praktizēt konfesijas ticības praksi,

respektējot personas tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību.

12. Respektēt personas vecumposmu īpatnības un ievērot fizisko personu

datu aizsardzības prasības.

13. Ievērot profesionālās un reliģiskās ētikas normas.

14. Strādāt ar datortehniku, biroja tehniku, lietot internetu informācijas

iegūšanai.

15. Izglītoties profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanai.

16. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas

normatīvo aktu prasības darba vidē.

17. Ievērot profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

18. Pārvaldīt valsts valodu un vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.



210

21. Pārzināt personālvadības pamatus.

22. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus.

23. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.






1.2. projektu izstrāde un vadīšana;

1.3. krīzes situāciju izpratne;

1.4. reliģiskās konfesijas vēsture.



2.1. vispārīgā psiholoģija;

2.2. attīstības psiholoģija;

2.3. reliģiskās konfesijas teoloģiskās koncepcijas;

2.4. praktiskā teoloģija;

2.5. bibliskās teoloģijas pamati;






3.3. saziņas prasme;

3.4. reliģiskās konfesijas un to institūciju pārvaldes principi;

3.5. reliģiskās konfesijas ticības mācības interpretācija;

3.6. pastorālās aprūpes organizācija;


3.8. reliģijas pedagoģija;

3.9. valsts valoda;


3.11. brīvprātīgais darbs;

3.12. lietvedība;




211

2.42. Jaunatnes darbinieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – jaunatnes darbinieks.






– jaunatnes darbinieks veic darbu ar jaunatni, iesaistot jauniešus darba ar

jaunatni īstenošanā un izvērtēšanā; nodrošina aktivitātes un lietderīgā brīvā laika

pavadīšanas iespējas jauniešiem vietējā līmenī; līdzdarbojas starptautisko

pasākumu un projektu īstenošanā; konsultē jauniešus par viņiem aktuālajām

tēmām; nodrošina informācijas pieejamību un apriti par jaunatnes politikas

jautājumiem.

Jaunatnes darbinieks strādā uzņēmumā, kas veic darbu ar jaunatni.

2.42.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā

profesionālā kompetence

1. Spēja veikt darbu ar jaunatni saskaņā ar valsts un pašvaldības

izvirzītajām prioritātēm jaunatnes politikas jomā.

2. Spēja identificēt problēmas darbā ar jaunatni, piedāvāt tām atbilstošus

risinājumus un noteikt vajadzīgos resursus.

3. Spēja izvēlēties, analizēt un izmantot darba pienākumu veikšanai

nepieciešamos informācijas resursus.

4. Spēja nodrošināt dažādām mērķgrupām atbilstošas informācijas

pieejamību.

5. Spēja izvērtēt, kādas izglītojošas, informatīvas un brīvā laika aktivitātes

ir nepieciešamas jauniešiem, kā arī plānot to saturu, izvēlēties formu un metodes.

6. Spēja sadarboties un iesaistīt jauniešu izglītojošās, informatīvās un brīvā

laika aktivitātēs dažādus speciālistus un institūcijas.

212

7. Spēja lietot zināšanas par neformālās izglītības metodēm, līdzdalības

veidiem un ikdienas mācīšanās principiem darba pienākumu veikšanai.

8. Spēja konsultēt jauniešus par viņiem aktuāliem jautājumiem.

9. Spēja iesaistīties informācijas apmaiņā un veidot sadarbību ar

starptautiskiem partneriem jaunatnes politikas jomā.

10. Spēja izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darbā ar

jaunatni.

11. Spēja motivēt jauniešus pilsoniskai līdzdalībai un sabiedriskai

darbībai.

12. Spēja argumentēt savu viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.

13. Spēja rīkoties neparedzētās situācijās.

14. Spēja izprast normatīvos aktus darba pienākumu veikšanai.


16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba

rezultātu.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.


19. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības

normatīvo aktu prasības darba vidē.

20. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.


22. Spēja aizpildīt iekšējo dokumentāciju, ievērojot dokumentu

noformēšanas tehniskās prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem.



1. Iegūt un analizēt informāciju par jauniešu interesēm, vajadzībām un

iespējām.

213

2. Identificēt problēmas, kas pastāv darbā ar jaunatni vietējā līmenī.

3. Sniegt argumentētus priekšlikumus darba ar jaunatni uzlabošanai

vietējā līmenī.

4. Iesaistīties pārstāvētā uzņēmuma darba plānošanā, analīzē un

novērtēšanā, lai nodrošinātu jauniešu interešu ievērošanu.

5. Sniegt priekšlikumus nepieciešamo resursu pieprasījumam darbā ar

jaunatni un nodrošināt piešķirto resursu racionālu izmantošanu.

6. Strādāt komandā un individuāli.

7. Izstrādāt darba ar jaunatni aktivitāšu īstenošanas plānu.

8. Piedalīties darba ar jaunatni starptautisko aktivitāšu plānošanā, norisē

un izvērtēšanā.

9. Iesaistīties informācijas apmaiņā ar starptautiskiem partneriem

jaunatnes politikas jomā.

10. Nodrošināt jauniešu līdzdalību darba ar jaunatni aktivitāšu plānošanā,

īstenošanā un izvērtēšanā vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

11. Radīt vidi un iespējas jauniešiem daudzveidīgai brīvā laika

pavadīšanai.

12. Radīt nosacījumus jauniešu personības attīstībai tādās jomās kā

(atbildība un patstāvība, pilsoniskā līdzdalība un patriotisms, karjeras izaugsme

un mūžizglītība, komunikācijas un saskarsmes prasmes, starpkultūru dialogs,

uzvedības kultūra, sociālā iekļaušana).

13. Atbalstīt jauniešu idejas un iniciatīvas brīvā laika aktivitāšu

organizēšanai.

14. Sniegt jauniešiem informāciju par neformālās izglītības, ikdienējās

mācīšanās, brīvprātīgā darba un līdzdalības iespējām Latvijā un ārpus tās.

15. Izmantot dažādas metodes, nodrošinot jauniešus ar aktuālo

informāciju jaunatnes politikas jomā.

16. Izmantot savā darbā dažādus informācijas avotus un informēt

jauniešus par dažādu informācijas avotu pastāvēšanu.

214

17. Nodrošināt informācijas pieejamību sabiedrībā par aktivitātēm

jaunatnes politikas jomā.

18. Sagatavot prezentācijas materiālus un prezentēt tos, argumentējot savu

viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.

19. Izglītoties un izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides

nepieciešamību.

20. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās

darbības veikšanai.

22. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības



24. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību un kontroli par sava

darba rezultātu.


26. Aizpildīt iekšējo dokumentāciju, ievērojot dokumentu noformēšanas

tehniskās prasības.









1.1. vecumposmu atšķirības;

1.2. darba ar sociālās atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem principi;

1.3. jauniešu ar īpašām vajadzībām fiziskās un garīgās attīstības īpatnības;

215

1.4. valsts un Eiropas Savienības jaunatnes politikas un tās

reglamentējošie dokumenti;

1.5. Latvijas Republikas un starptautiskās prioritātes jaunatnes politikas

jomā;

1.6. karjeras izglītība;

1.7. mūžizglītība;

1.8. starpkultūru dialogs;

1.9. finanšu plānošanas pamati.




2.2. vispārcilvēciskās un nacionālās vērtības;

2.3. darba plānošana, īstenošana, uzraudzība un izvērtēšana;

2.4. pilsoniskās līdzdalības veidi;

2.5. valsts un sabiedrība;

2.6. uzvedības un saskarsmes kultūra;

2.7. informācijas aprites organizēšana;




3.1. jauniešu brīvā laika aktivitāšu organizēšanas principi, iespējas un

metodes;

3.2. neformālās izglītības un ikdienas mācīšanās principi un metodes;

3.3. darbā ar jaunatni iesaistīto institūciju atbalsta iespējas;

3.4. resursu veidi un to piesaistes un izmantošanas iespējas;

3.5. informācijas resursu izmantošanas tehnika;

3.6. prezentācijas un publiskās runas sagatavošana;

3.7. informācijas tehnoloģiju lietošana;

3.8. biroja tehnikas lietošana;

3.9. dokumentu noformēšanas tehniskās prasības;



3.12. darba organizēšana;






3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. bērnu tiesību aizsardzība.

2.43. Programmētāja profesijas standarts

216


1. Profesijas nosaukums – programmētājs.






– programmētājs izstrādā programmatūru atbilstoši funkcionalitātes,

kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, konfigurējot izstrādes vidi un

rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējuma un kodēšanas vadlīnijām;

veic vides sagatavošanu programmatūras ieviešanai; ievieš un uztur

programmatūru un piedalās programmatūras projekta plānošanā.

Programmētājs strādā uzņēmumos, kuros veic programmatūras izstrādi,

ieviešanu vai uzturēšanu, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais

komersants.



1. Spēja lasīt un saprast programmatūras projektējuma aprakstus.

2. Spēja analizēt ieejas un izejas datus.

3. Spēja konfigurēt izstrādes vidi.

4. Spēja ģenerēt, rakstīt programmas kodu saskaņā ar projektējumu un

kodēšanas vadlīnijām.

5. Spēja kodēt, lasot un analizējot svešus programmu tekstus.

6. Spēja kodēt, veidojot lietotāja saskarni.

7. Spēja atkļūdot programmas un veikt vienībtestēšanu.

8. Spēja analizēt programmas izpildes laiku un to optimizēt.

9. Spēja dokumentēt koda izmaiņas.

217

10. Spēja veidot programmatūras instalāciju.

11. Spēja kodēt, veidojot iebūvēto palīdzības sistēmu.

12. Spēja kodēt, apstrādājot un realizējot izmaiņu pieprasījumus un

problēmu ziņojumus.

13. Spēja lasīt un saprast programmatūras prasību specifikāciju.

14. Spēja lasīt un saprast datu konceptuālo modeli un veidot datubāzes

fizisko modeli.

15. Spēja projektēt, veidojot realizācijas modeli (klašu un funkciju

hierarhiju).

16. Spēja projektēt, konstruējot un aprakstot algoritmus.

17. Spēja lasīt un saprast uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu.

18. Spēja uzturēt programmatūru, apstrādājot un realizējot problēmu

ziņojumus un izmaiņu pieprasījumus.

19. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņu ietekmes analīzi,

izmaiņas programmatūrā un uzturamās programmatūras konfigurācijas

pārvaldību.

20. Spēja uzturēt programmatūru, sistematizējot uzturēšanas gaitā uzkrāto

atbalsta informāciju.

21. Spēja ieviest programmatūru, veicot vides sagatavošanu

programmatūras uzstādīšanai.

22. Spēja ieviest programmatūru, izpildot programmatūras uzstādīšanu un

parametrizēšanu un veicot datu pārnešanu.

23. Spēja analizēt programmas kodu programmatūras testēšanai.

24. Spēja sagatavot programmatūras testpiemēra datus.

25. Spēja sagatavot testēšanas vidi programmatūras testēšanai.

26. Spēja izpildīt programmatūras testpiemērus.

218

27. Spēja pierakstīt programmatūras testēšanas gaitu un rakstīt problēmu

ziņojumus.

28. Spēja programmatūras testēšanā analizēt kļūdu avotus (prasību

specifikācijā, projektējuma aprakstā u.c.).

29. Spēja atkārtot programmatūras testēšanā lietotāja konstatētās kļūdas.

30. Spēja prognozēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku.

31. Spēja veikt individuālā darba plānošanu un kontroli.

32. Spēja piedalīties programmatūras projekta izpildes gaitas apspriešanā.

33. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.






1. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus.

2. Lietot operētājsistēmas.

3. Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas.

4. Veidot un atkļūdot programmas.

5. Projektēt algoritmus un datu struktūras.

6. Izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus līdzekļus.

7. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.

8. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.

9. Lietot programmatūras izstrādes rīkus.

10. Analizēt programmas kodu.

219

11. Veidot lietotāja saskarnes.

12. Lietot datu pieprasījumu valodas.

13. Mērīt un uzlabot programmatūras veiktspēju.

14. Mērīt un uzlabot programmatūras izstrādes procesu.

15. Lietot un pilnveidot programmēšanas labo stilu.

16. Strukturēt programmas kodu atbilstoši labajam stilam.

17. Lietot programmatūras testēšanas metodes un rīkus.

18. Strādāt komandā/grupā.


darba rezultātu.



22. Sagatavot prezentācijas materiālus un organizēt pasākumus.


24. Noformēt lietišķos dokumentus.


26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un angļu valodā.









220

1.2. datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana.



2.1. matemātika;

2.2. lietojumprogrammatūras klasifikācija un lietojums;

2.3. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana;

2.4. datortīklu tehnoloģijas;

2.5. informācijas tehnoloģijas nozares tiesiskā regulējuma pamati un

standarti;

2.6. programmatūras inženierija;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.



3.1. programmēšanas valodas;

3.2. datubāzu tehnoloģijas;

3.3. programmatūras izstrādes tehnoloģijas;

3.4. objektorientētā programmēšana;

3.5. programmas koda atkal izmantošana un koda bibliotēku veidošana;

3.6. datu struktūras un algoritmi;

3.7. interneta tehnoloģijas;

3.8. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.9. valsts valoda;

3.10. saskarsme, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.11. lietvedība;

3.12. darba aizsardzība un ergonomika;



2.44. Pārtikas produktu pārstrādes speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – pārtikas produktu pārstrādes speciālists.






221

– pārtikas produktu pārstrādes speciālists veic pārtikas tehnoloģisko

procesu vadīšanu un kontroli, atbild par ražošanas higiēnu un sanitāriju, veic

ražošanas vides un personāla higiēnas kontroles pasākumu organizēšanu un

vadīšanu; orientējas un prot strādāt ar ražošanas tehnoloģijām un iekārtām; vada

citu darbinieku darbu un ir atbildīgs par izpildītā darba rezultātu.

Pārtikas produktu pārstrādes speciālists strādā pārtikas ražošanas

uzņēmumos.



1. Spēja pārzināt uzņēmuma darba organizāciju, struktūrvienību darbību,

pienākumus un atbildību.

2. Spēja kontrolēt tehnoloģisko iekārtu tehnisko stāvokli un to

ekspluatācijas noteikumu izpildīšanu.

3. Spēja izvērtēt piegādātāja izsniegto izejvielu specifikāciju vai

sertifikātu atbilstību uzņēmuma normatīvi tehniskajai dokumentācijai.

4. Spēja pārbaudīt iepakojumu un preces marķējumu atbilstību

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un izstrādāt marķējuma informāciju

saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām.

5. Spēja organoleptiski novērtēt izejvielu un produktu kvalitāti.

6. Spēja nodrošināt izejvielām, produktiem un gatavai produkcijai

nepieciešamos uzglabāšanas režīmus.

7. Spēja operatīvi pieņemt lēmumus konkrētajās ražošanas situācijās.

8. Spēja nodrošināt sanitāro stāvokli ražošanas un palīgtelpās, izejvielu un

gatavās produkcijas noliktavās.

9. Spēja sadarboties ar padotībā esošiem darbiniekiem, uzņēmuma

speciālistiem un vadību.

10. Spēja organizēt ražošanas procesus, aprēķināt nepieciešamo izejvielu

daudzumu tehnoloģiskajam procesam.

11. Spēja kontrolēt un vadīt starpproduktu un galaproduktu izgatavošanu

atbilstoši normatīvi tehniskai dokumentācijai.

222

12. Spēja piemērot darba tiesisko attiecību reglamentējošos normatīvos

aktus attiecībā uz situācijām darba vietā.

13. Spēja orientēties pārtikas piesārņojuma veidos, izvērtēt iespējamos

riskus pārtikas drošībai un identificēt kritiskos kontroles punktus un nodrošināt

atbilstošu uzraudzību un kontroli.

14. Spēja veikt preventīvas darbības vēlamās produkcijas iegūšanai.

15. Spēja veikt gatavās produkcijas uzskaiti un nepieciešamo analīžu

iegūšanas organizēšanu.

16. Spēja organizēt un vadīt citu darbinieku darbu.

17. Spēja nodrošināt personāla higiēnas ievērošanu uzņēmumā.


19. Spēja nodrošināt pārtikas aprites normatīvo aktu prasību izpildi, kā arī

ar vides un darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu prasību izpildi.

20. Spēja organizēt fizikālo, ķīmisko un mikrobioloģisko parametru

pārbaudes laboratorijā.

21. Spēja nodrošināt atbilstošu higiēnas pasākumu ievērošanu uzņēmumā.

22. Spēja konsultēt klientus un citas ieinteresētās personas par pārtikas

pārstrādes jautājumiem.

23. Spēja sadarboties ar valsts un nevalstiskām institūcijām par

uzņēmuma kompetencē esošajiem jautājumiem.


rezultātiem.

25. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un

saskarsmes kultūru.

26. Spēja lasīt pārtikas ražotnes celtniecības rasējumus un veikt telpu un

iekārtu optimālu izkārtojumu.



223

1. Veikt ikdienas darba un darījumu analīzi.

2. Organizēt pārtikas produktu ražošanu.

3. Lasīt un izprast iekārtu un uzņēmuma ražošanas struktūrvienību

rasējumus.

4. Pārzināt pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos aktus un tos

ievērot.

5. Lasīt tehnisko dokumentāciju un novērtēt tehnoloģisko iekārtu

specifikācijas.

6. Novērtēt tehnoloģiskos un ekonomiskos riska faktorus.

7. Organizēt un vadīt pārtikas produktu tehnoloģisko procesu.

8. Plānot un organizēt izpildāmos darbus un noteikt prioritātes.


10. Argumentēti izteikt savu viedokli.




svešvalodās.

14. Strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām.

15. Kontrolēt izpildītos ikdienas darbus.



17. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.

18. Ievērot vides un darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas


19. Pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes.

224


21. Veikt produkta uzturvērtības aprēķinu.

22. Nodrošināt izsekojamības principa ievērošanu.

23. Izvērtēt iespējamos riskus pārtikas drošībai un nodrošināt to

novēršanu.

24. Organizēt pārtikas un vides paraugu noņemšanu uzņēmumā un to

sagatavošanu nosūtīšanai laboratoriskiem izmeklējumiem.

25. Veikt nepieciešamo ražošanas telpu un palīgtelpu platības aprēķinu un

veidot uzmetumu šo telpu savstarpējam izvietojumam.





zināšanas priekšstata līmenī – psiholoģijā.



2.1. matemātika;

2.2. fizika;


2.4. tehniskā mehānika;


2.6. būvniecības pamati (konstrukcijas un telpu izvietojums);


2.8. neorganiskā ķīmija;

2.9. organiskā ķīmija;





3.1. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;

3.2. specializācija tehnoloģijā;

3.3. tehnoloģisko procesu vadīšana un nekaitīguma nodrošināšana;

3.4. aukstumtehnika;

3.5. pārtikas produktu ķīmija;

225


3.7. valsts valoda;



3.10. profesionālās un vispārīgās ētikas pamatprincipi;

3.11. pārtikas mikrobioloģija;

3.12. pārtikas piedevas pārtikas rūpniecībā;

3.13. pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijas;

3.14. pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas;

3.15. pārtikas produktu, izejvielu un gatavās produkcijas uzglabāšana;

3.16. ražošanas un personāla higiēna;

3.17. uzņēmuma darba organizācija;

3.18. kvalitātes vadīšana;


3.20. pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti.

2.45. Māsas (medicīnas māsas) profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – māsa (medicīnas māsa).






– māsa (medicīnas māsa) patstāvīgi veic pacientu aprūpi; piedalās

ārstniecībā; vada pacientu aprūpes darbu; izglīto pacientus, viņu ģimenes

locekļus, aprūpes komandas locekļus un sabiedrību; ir atbildīga par savu

profesionālo darbību, pamatojoties uz pacientu aprūpes vadlīnijām un

standartiem; veicina savas profesijas un aprūpes darba attīstību, nepārtraukti

pilnveidojot savas zināšanas un prasmes.

Māsa (medicīnas māsa) strādā dažāda profila veselības aprūpes iestādēs

un citās institūcijās veselības aprūpes jomā, var būt pašnodarbināta persona

veselības aprūpes jomā.



226

1. Spēja novērtēt pacientu pašaprūpes līmeni, pacientu veselības stāvokli,

veikt sistemātisku datu iegūšanu un apkopošanu.

2. Spēja novērtēt, nodrošināt un attīstīt drošu darba vidi, t.sk. ievērojot

darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

3. Spēja nodrošināt profesionālu saskarsmi pacientu aprūpes procesa

laikā.

4. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu aprūpes plānošanu un veikt

vispārējo un specifisko aprūpi.

5. Spēja veikt veselības stāvokļa izvērtēšanu, diferencēt veselības stāvokļa

traucējumus.

6. Spēja izvērtēt pacientu aprūpes rezultātus.

7. Spēja nodrošināt stacionētu un ambulatoru pacientu uzraudzību un

aprūpi.

8. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai

kritiskās situācijās.

9. Spēja nodrošināt precīzu un drošu medikamentozo aprūpi visām

vecuma grupām.

10. Spēja veikt ārstnieciskās un diagnostiskās procedūras stacionētiem un

ambulatoriem pacientiem atbilstoši procedūru standartiem.

11. Spēja veikt profilaktiskos veselības pasākumus visu vecuma grupu

pacientiem.

12. Spēja dokumentēt pacientu aprūpes procesu atbilstoši ārstniecības

iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtībai.

13. Spēja nodrošināt par pacientu privāto dzīvi, viņu ārstēšanu, slimības

diagnozi un prognozi iegūtās informācijas konfidencialitāti.

14. Spēja strādāt komandā, veicot pacientu aprūpi stacionārā un veicot

aprūpi ambulatori.

15. Spēja lietot medicīniskās tehnoloģijas pacientu aprūpē.

227

16. Spēja deleģēt aprūpes pienākumus, pārraudzīt deleģēto pienākumu

īstenošanu.

17. Spēja piedalīties rehabilitācijas pasākumu veikšanā pacientu veselības

atjaunošanai, uzturēšanai un saglabāšanai.

18. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās

svešvalodās.



21. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un

nodrošināt to izpildi.

22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.


rezultātiem.


saskarsmes kultūru.



1. Analizēt māsu zinātnes teorijas un piemērot tās aprūpes darbā.

2. Plānot un veikt pacientu aprūpes darba kvalitatīvo un kvantitatīvo datu

savākšanu un analīzi.

3. Lietot kvalitātes nodrošināšanas un pilnveidošanas pasākumus aprūpes

darbā.

4. Līdzdarboties aprūpes darba kvalitātes nodrošināšanas sistēmu

ieviešanā dažādos veselības aprūpes līmeņos.

5. Piedalīties pacientu aprūpei nepieciešamo resursu plānošanā.

6. Līdzdarboties aprūpes komandas darbinieku tālākizglītības plānošanā.

7. Organizēt un vadīt aprūpes darbu.

228

8. Ievākt subjektīvo informāciju un lietot pacienta objektīvās

izmeklēšanas metodes.

9. Nodrošināt nozīmēto diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšanu.

10. Iegūt, novērtēt un dokumentēt datus par pacienta orgānu un sistēmu

funkcionālo darbību un antropometriskiem rādītājiem.

11. Veikt pacientu aprūpi dažādās vecuma grupās un dažādos veselības

aprūpes līmeņos.

12. Veikt pacientu, viņu ģimenes locekļu, veselības aprūpes komandas

speciālistu, sabiedrības izglītošanas darbu un tā izvērtēšanu.

13. Ievērot savā profesionālajā darbībā profesionālās un vispārējās ētikas

pamatprincipus.

14. Lietot efektīvas saskarsmes pieeju pacientu aprūpē.

15. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un

institūcijām.

16. Nodrošināt un uzturēt drošu darba vidi, t.sk. ievērojot darba


17. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un uzņemties atbildību par

savas profesionālās darbības rezultātiem.


19. Nodrošināt kritiskās domāšanas pieeju pacientu aprūpē.

20. Lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.




svešvalodās.


229

25. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to

izpildi.





1.1. vispārīgā parazitoloģija;

1.2. uzturmācība un dietoloģija;

1.3. veselības aprūpes sistēmas organizācija un ekonomikas principi;

1.4. kvalitātes kontroles sistēmas veselības aprūpes iestādē;

1.5. informācijas apstrādes organizēšana māsas praksē un statistikas

metodes;

1.6. transkulturālās aprūpes pamati;

1.7. socioloģija, socioloģijas principi māsas darbā;


1.9. māsu prakses attīstību ietekmējošie faktori.



2.1. māszinību teoriju pamati;

2.2. ētika un māsas profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie

dokumenti;

2.3. pacientu aprūpes juridiskie aspekti, pacientu tiesību aizsardzība;

2.4. māsu darba vadība un organizācija;



2.7. cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģiskā fizioloģija;

2.8. vispārīgā un klīniskā farmakoloģija;

2.9. bioloģija, ģenētika;

2.10. mikrobioloģija, epidemioloģija, higiēna;



2.13. terapeitiska komunikācija un psihosomatika;

2.14. māsas darba drošība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie

un sociālie faktori;

2.15. primārā, sekundārā un terciārā profilakse pacientu aprūpē;

2.16. sabiedrības veselība un tās veicināšana, primārā veselības aprūpe un

aprūpe mājās;

2.17. pacientu rehabilitācijas principi;

2.18. pacientu izmeklēšanas, diagnostikas metodes un ārstniecības

principi respiratorās sistēmas, kardiovaskulārās sistēmas, asinsrades sistēmas,

gremošanas sistēmas, uropoētiskās sistēmas, ādas un audu bojājumu, nervu

230

sistēmas, endokrīnās sistēmas, reproduktīvās sistēmas, imūno un autoimūno,

onkoloģiska un garīga rakstura traucējumu gadījumos visās vecuma grupās.



3.1. māszinību pamatjēdzieni un savstarpējā saistība;

3.2. cilvēku vajadzības un pamatvajadzības, tās ietekmējošie faktori;

3.3. pašaprūpe, to ietekmējošie faktori;

3.4. drošas vides uzturēšanas principi pacientu aprūpē;

3.5. infekciju kontrole;

3.6. pacienta fizioloģisko, garīgo un sociālo funkciju un vajadzību

novērtēšanas principi aprūpē;

3.7. klīniskās procedūras;

3.8. aprūpes process, tā posmi – novērtēšana, problēmu noteikšana,

plānošana, realizācija, aprūpes izvērtēšana;

3.9. pacientu aprūpes procesa nodrošināšana internajā medicīnā, ķirurģijā,

pediatrijā, psihiatrijā, ginekoloģijā, dzemdniecībā, onkoloģijā, neiroloģijā,

geriatrijā un pacientiem ar infekciju slimībām;


3.11. intensīvā terapija;

3.12. pacientu aprūpes dokumentēšanas principi;

3.13. pētniecības principi māsas praksē;

3.14. pedagoģija un pacientu apmācība;




3.18. aprūpes kvalitātes un efektivitātes nodrošināšanas principi;







2.46. Sporta trenera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sporta treneris.



231




– sporta treneris ir sporta speciālists, kas plāno, organizē, vada un izvērtē

mācību/treniņu procesu noteiktā sporta veidā, lietojot dažādas metodes; atrod,

izvērtē un radoši izmanto informāciju profesionālo uzdevumu izpildei un

problēmu risinājumiem mācību/treniņu procesā; prot virzīt savu darbību

atbilstīgi sporta nozares konceptuālām pamatnostādnēm paredzamās un

mainīgās situācijās; uzņemas konkrētu atbildību par mācību vai profesionālās

darbības rezultātu kvalitāti un kvantitāti; ir motivēts turpmākās karjeras

veidošanai, izglītības turpināšanai, mūžizglītībai uz zināšanām orientētā

demokrātiskā, daudzvalodu un daudzkultūru sabiedrībā Eiropā un pasaulē.

Sporta treneris var strādāt bērnu, jauniešu vai pieaugušo sporta un

izglītības iestādēs, uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais

komersants.



1. Spēja parādīt vispusīgas un specializētas sporta jomai atbilstošas faktu,

teoriju, likumsakarību un tehnoloģiju zināšanas un izpratni un piemērot tās

praktiskajā darbībā.

2. Spēja plānot individuāli vai daļēji patstāvīgi, sadarbojoties ar citiem

treneriem, mācību/treniņu procesu savā sporta veidā viena gada perspektīvā,

izprotot sportistu mācību/treniņu procesu un sasniegumus daudzgadu

perspektīvā.

3. Spēja plānot mācību/treniņu nodarbības, ņemot vērā sportistu spējas.

4. Spēja plānot viena gada perspektīvā sacensību plānus un organizēt

drošas sacensības, ievērojot sportistu vajadzības un atbilstoši drošību

reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

5. Spēja vadīt un izvērtēt sportistu sasniegumus sacensību plāna ietvaros

viena gada perspektīvā, izprotot sportistu mācību/treniņu procesu un

sasniegumus daudzgadu perspektīvā.

6. Spēja organizēt un vadīt drošas un efektīvas mācību/treniņu nodarbības.

7. Spēja koordinēt sportistu izaugsmes attīstību, organizējot sistematizētas

mācību/treniņu nodarbības un sacensības.

232

8. Spēja izvērtēt mācību/treniņu procesa kvalitāti gada plāna ietvaros.

9. Spēja uzņemties atbildību par mācību/treniņu procesa vērtēšanu un

uzlabošanu.

10. Spēja uzņemties atbildību par profesionālās darbības rezultātu

kvalitāti un kvantitāti.

11. Spēja novērtēt un analizēt sportistu vai komandu darbību, rast

risinājumus sportistu izaugsmes sekmēšanā.

12. Spēja motivēt sportistus panākumiem sporta sacensībās.

13. Spēja izvērtēt savu un citu cilvēku darbību.

14. Spēja formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskas problēmas savā

profesijā.

15. Spēja atlasīt nepieciešamo informāciju un izmantot to skaidri definētu

problēmu risināšanai.

16. Spēja piedalīties sporta jomas attīstībā, izprot attiecīgās profesijas

vietu plašākā sociālā kontekstā.

17. Spēja strādāt sadarbībā ar citiem treniņu procesā iesaistītiem

speciālistiem.

18. Spēja strādāt multikulturālā vidē.


20. Spēja motivēt sevi turpmākas karjeras veidošanai, izglītības

turpināšanai, mūžizglītībai.

21. Spēja ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas

plānošanas dokumentus, antidopinga konvenciju.

22. Spēja ievērot sporta un vispārējās ētikas pamatprincipus, sporta ētikas

un profesionālās ētikas kodeksu.

23. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

233

24. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu, kā arī darba

aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību

ievērošanu.


rezultātiem.



1. Ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas

plānošanas dokumentus, veikt savas profesionālās darbības dokumentēšanu.

2. Noteikt mērķus, izvēlēties un atbilstoši realizēt vispārējos un konkrētos

uzdevumus, izvēlēties un lietot atbilstošas mācību/treniņu metodes, līdzekļus,

plānojot mācību/treniņu procesu savā sporta veidā viena gada ietvaros.

3. Plānot, organizēt un vadīt sava sporta veida sacensības.

4. Organizēt sportistus mācību/treniņu procesam.

5. Novērtēt sportistu fizisko un funkcionālo stāvokli.

6. Noteikt slodžu apjomus un intensitāti atbilstoši sportistu dzimumam,

vecumam un fiziskajai sagatavotībai.

7. Orientēties un darboties dažādos standarta un nestandarta apstākļos un

situācijās.

8. Analizēt un izvērtēt mācību/treniņu procesu.

9. Izvērtēt sportistu rezultātus un sasniegumu dinamiku.

10. Veikt sportistu sagatavotības monitoringu, traumu profilaksi, sniegt

pirmo palīdzību, rehabilitāciju.

11. Sekmēt personības veidošanos sportā.

12. Vadīt kolektīvu, komandu.

13. Radoši izmantot informāciju mācību un profesionālo darba uzdevumu

izpildei un problēmu risinājumiem.

234

14. Veikt praktiskus uzdevumus profesionālajā darbībā, balstoties uz

analītisku pieeju.

15. Parādīt prasmes, kas profesionālajām problēmām ļauj rast radošus

risinājumus.

16. Pārrunāt un argumentēti apspriest praktiskus jautājumus un

risinājumus ar kolēģiem, sportistiem un vadību.

17. Izvērtēt un pilnveidot savu un citu cilvēku darbību, strādāt sadarbībā

ar citiem, plānot un organizēt darbu, lai veiktu konkrētus uzdevumus savā

profesijā.

18. Veikt vai pārraudzīt tādas darba aktivitātes, kurās iespējamas

neprognozējamas izmaiņas.

19. Ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas

plānošanas dokumentus, antidopinga konvenciju.

20. Ievērot sporta un vispārējās ētikas pamatprincipus, sporta ētikas un

trenera ētikas kodeksu.



23. Patstāvīgi mācīties tālāk, pilnveidojot savas kompetences.


svešvalodās.

25. Lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

26. Ievērot darba tiesisko attiecību normas, ievērot darba aizsardzības,

ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to

izpildi.





zināšanas priekšstata līmenī par tiesību pamatiem.

235



2.1. sporta vēsture;

2.2. sporta filozofija;

2.3. vadības teorija;



2.6. dažādu sporta veidu pamati un didaktika.



3.1. vispārīgā pedagoģija;

3.2. pieaugušo izglītība;

3.3. vispārīgā, attīstības un sporta psiholoģija;

3.4. anatomija;

3.5. bioķīmijas pamati;

3.6. vispārīgā, vecumposmu, sporta fizioloģija;

3.7. higiēna;

3.8. sporta medicīna;

3.9. uzturs fiziskā slodzē;

3.10. sporta biomehānikas pamati;

3.11. sporta teorija;

3.12. treniņu teorijas pamati (bērni, jaunieši);

3.13. sporta veida treniņu teorija, metodika un pedagoģiskā pilnveide;

3.14. rotaļas;

3.15. sporta vadība;

3.16. sporta un vispārējās ētikas pamatprincipi, sporta ētikas un trenera

ētikas kodekss;

3.17. informācijas tehnoloģijas, interneta resursu izmantošana;

3.18. lietvedība;

3.19. projektu izstrādes pamati;

3.20. sports multikulturālā vidē;





2.47. Vecmātes profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – vecmāte.

236






– vecmāte ir ārstniecības persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajai kompetencei nodrošina fizioloģiskas grūtniecības aprūpi; organizē un

vada fizioloģiskas dzemdības un aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām; veic

veselu jaundzimušo aprūpi; konstatējot savā aprūpē esošajām grūtniecēm,

dzemdētājām, nedēļniecēm vai jaundzimušajiem riska faktorus vai iespējamu

patoloģiju, nosūta pacienti pie atbilstošas specialitātes ārsta; sniedz informāciju

un veic izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības,

dzemdību un pēcdzemdību, zīdīšanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un

jaundzimušā aprūpes jautājumos; piedalās ārstniecībā.

Vecmāte strādā dažāda profila veselības aprūpes iestādēs, var būt

pašnodarbināta persona vai individuālais komersants – veselības aprūpes jomā.



1. Spēja konstatēt grūtniecību un noteikt tās aptuveno laiku nedēļās.

2. Spēja savākt ģimenes, sociālo, dzīves, seksuālās un reproduktīvās

veselības anamnēzi, ieskaitot iepriekšējo grūtniecību, dzemdību un pēcdzemdību

periodu norisi.

3. Spēja veikt grūtnieces ārējo izmeklēšanu un veikt ķermeņa masas

indeksa noteikšanu.

4. Spēja veikt grūtnieces specifisko izmeklēšanu.

5. Spēja patstāvīgi veikt izmeklējumus ar ekspresdiagnostikas metodēm

un nodrošināt precīzu un savlaicīgu laboratoriski izmeklējamā materiāla

paņemšanu/savākšanu, uzglabāšanu un sagatavošanu nosūtīšanai uz laboratoriju.

6. Spēja analizēt grūtnieces izmeklēšanas datus, aprēķināt iespējamo

dzemdību termiņu, sastādīt fizioloģiskas grūtniecības vadīšanas un aprūpes

plānu, identificēt iespējamos grūtniecības riskus un saskaņot ar ārstu

komplicētas grūtniecības vadīšanu.

237

7. Spēja sagatavot grūtnieci specifiskajām diagnostiskajām izmeklēšanas

metodēm un informēt par izmeklēšanas mērķi, procedūras norisi, riskiem.

8. Spēja ieteikt grūtnieces fiziskajai un garīgajai veselībai atbilstošus

līdzekļus.

9. Spēja veikt regulāru grūtniecības norises, grūtnieces fiziskā un

psihoemocionālā stāvokļa izvērtēšanu un, ja nepieciešams, koriģēt aprūpes

plānu.

10. Spēja veikt aprūpes darbības, kas sekmē grūtnieces pamatvajadzību

nodrošināšanu.

11. Spēja veikt grūtnieces darba apstākļu un citu sociālo un fizisko

aktivitāšu un to ietekmes uz grūtniecības norisi un augļa attīstību izvērtēšanu, kā

arī sniegt rekomendācijas.

12. Spēja nodrošināt infekciju kontroles un profilakses pasākumus

veselības aprūpes darbā.

13. Spēja sniegt psihoemocionālu atbalstu grūtniecei, veicinot grūtnieces

līdzestību, un informēt viņu un viņas ģimenes locekļus par grūtniecības norisi,

pilnvērtīga uztura nozīmi, kaitīgo ieradumu ietekmi uz augļa attīstību,

izmeklēšanas metodēm, sociālajām garantijām, pazīmēm, kas raksturo

grūtniecības pārtraukšanās draudus, pazīmēm, kas liecina par dzemdību darbības

sākšanos, un sievietes tiesībām izvēlēties dzemdību vietu.

14. Spēja veikt grūtnieces, viņas ģimenes locekļu un atbalsta personas

sagatavošanu dzemdībām.

15. Spēja organizēt un vadīt topošo vecāku nodarbības.

16. Spēja dokumentēt visas antenatālās aprūpes laikā, dzemdību laikā un

pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušajam veiktās medicīniskās un aprūpes

darbības, veiktos izmeklējumus, objektīvos novērojumus, pacientes sūdzības un

veselības stāvokļa novērtējumu dinamikā.

17. Spēja savākt sievietes anamnēzi, konstatēt pazīmes, kas liecina par

dzemdību darbības sākumu, precizēt grūtniecības laiku, novērtēt riskus, plānot

turpmāko taktiku, izvērtēt augļa sirdstoņus un augļa sirdsdarbību, pierakstīt

kardiotokogrammu un izvērtēt to.

18. Spēja veikt dzemdētājas ārējo izmeklēšanu.

238

19. Spēja veikt dzemdētājas dzemdes kontrakciju izvērtēšanu, nosakot to

regularitāti, intervālus, intensitāti un sāpju lokalizācijas vietu.

20. Spēja veikt dzemdētājas vaginālo izmeklēšanu un analizēt

izmeklēšanā iegūtos datus.

21. Spēja sastādīt dzemdību vadīšanas un aprūpes plānu un veicināt

dzemdētājas līdzestību dzemdību procesā.

22. Spēja veikt dzemdētājas aprūpi, nodrošinot dzemdētājai fizioloģisko

pamatvajadzību uzturēšanu.

23. Spēja veikt regulāru dzemdētājas un augļa vitālo rādītāju izvērtēšanu

un reģistrēšanu.

24. Spēja vadīt un pieņemt dzemdības galvas priekšguļas gadījumā,

daudzaugļu dzemdības galvas guļā, dzemdības iegurņa priekšguļas gadījumā,

vaginālas dzemdības pēc ķeizargrieziena operācijas.

25. Spēja atbilstoši klīniskajai situācijai vadīt dzemdību placentāro

periodu, veikt asiņošanas profilaksi.

26. Spēja sekmēt jaundzimušā adaptācijas periodu.

27. Spēja veikt fizioloģiska pēcdzemdību perioda vadīšanu un nedēļnieces

aprūpi.

28. Spēja nodrošināt labvēlīgu vidi mātes un bērna pozitīvas emocionālās

saites radīšanai.

29. Spēja veikt nedēļnieces ārējo izmeklēšanu un specifisko izmeklēšanu,

analizēt izmeklēšanā iegūtos datus, identificēt iespējamos riskus pēcdzemdību

periodā.

30. Spēja sastādīt fizioloģiska pēcdzemdību perioda vadīšanas un aprūpes

plānu.

31. Spēja atbalstīt un veicināt zīdīšanu, izglītot sievieti, viņas partneri par

pēcdzemdību perioda fizioloģiskajām norisēm, higiēnas īpatnībām, iespējamām

seksuālajām aktivitātēm un piemērotām kontracepcijas metodēm.

32. Spēja veikt jaundzimušo aprūpi.

239

33. Spēja informēt vecākus par tiesībām un pienākumiem lēmumu

pieņemšanā attiecībā uz bērna vakcināciju.

34. Spēja sniegt psihoemocionālu atbalstu jaundzimušā vecākiem.

35. Spēja konsultēt ģimeni ģimenes plānošanas un kontracepcijas

jautājumos.

36. Spēja ievadīt intrauterīnās kontracepcijas līdzekļus ģimenes

plānošanas nolūkā.

37. Spēja veicināt sievietes seksuālo un reproduktīvo veselību.

38. Spēja sadarboties ar citiem veselības veicināšanas pasākumu

organizētājiem un institūcijām.

39. Spēja nodrošināt sievietes un jaundzimušā veselības stāvokļa

izvērtēšanu un veselības traucējumu diagnosticēšanu.

40. Spēja nodrošināt precīzu un drošu medikamentu saņemšanu un

atbilstošu medikamentu apriti un uzskaiti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

41. Spēja nodrošināt pacientam nozīmētā medikamenta ievadīšanu

enterāli un parenterāli.

42. Spēja nodrošināt diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko un aprūpes

procedūru veikšanu.

43. Spēja asistēt ārstam ginekoloģisku manipulāciju/operāciju laikā un

asistēt ginekologam – dzemdību speciālistam operatīvu dzemdību gadījumā.

44. Spēja nodrošināt veikto diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko un

aprūpes procedūru atbilstošu dokumentēšanu saskaņā ar normatīvo aktu

prasībām.

45. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

46. Spēja organizēt un vadīt dzemdību palīdzības un aprūpes darbu.

47. Spēja veikt pacientu aprūpi atbilstoši pacientu aprūpes standartiem,

nodrošinot pacientu aprūpi atbilstoši viņu vajadzībām.

48. Spēja ievērot darba aizsardzības, vides aizsardzības un higiēnas


240

49. Spēja apzināt nepieciešamos resursus dzemdību palīdzības un

seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas darba nodrošināšanai.

50. Spēja deleģēt aprūpes darba uzdevumus citiem aprūpes komandas

dalībniekiem, sniedzot atbalstu darba veikšanai.


respektēt kultūras un sociālās atšķirības aprūpes darbā.

52. Spēja izglītot sievieti, viņas ģimenes locekļus un sabiedrību par

dzemdību palīdzības, seksuālās un reproduktīvās veselības uzturēšanas,

veicināšanas un saglabāšanas jautājumiem.

53. Spēja veicināt savas profesijas un dzemdību palīdzības darba attīstību.

54. Spēja nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu.


56. Spēja apkopot un analizēt profesionālo darbību raksturojošos datus,

pielietojot informācijas tehnoloģijas.


rezultātiem.

58. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās

svešvalodās.

59. Spēja pārzināt tiešos un netiešos mātes un jaundzimušo saslimstības

un mirstības iemeslus Latvijā un pasaulē.

60. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās saziņas

līmenī.



1. Savākt sievietes anamnēzi – ģimenes, sociālo, dzīves, reproduktīvo,

ieskaitot iepriekšējo grūtniecību, dzemdību un pēcdzemdību perioda norisi.

2. Veikt sievietes ārējo izmeklēšanu.

3. Noteikt sievietes vitālos un antropometriskos rādītājus, novērtēt tos.

241

4. Veikt nepieciešamo specifisko izmeklēšanu visos sievietes dzīves

periodos.

5. Noformēt medicīnisko dokumentāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem

par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

6. Sagatavot sievieti un viņas atbalsta personu dzemdībām.

7. Sagatavot sievieti diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko procedūru

veikšanai.

8. Izvērtēt jaundzimušā vispārējo veselības stāvokli.

9. Novērtēt grūtniecības riska faktoru ietekmi uz jaundzimušo.

10. Lietot ekspresdiagnostikas metodes.

11. Nodrošināt precīzu un savlaicīgu laboratoriski izmeklējamā materiāla

paņemšanu/savākšanu, uzglabāšanu un sagatavošanu nosūtīšanai uz laboratoriju.

12. Diagnosticēt grūtniecību.

13. Vadīt fizioloģiski noritošu grūtniecību.

14. Veikt grūtnieces fiziskā, psihoemocionālā stāvokļa novērtēšanu un

grūtniecības norises izvērtēšanu.

15. Nodrošināt sievietes klīnisko aprūpi.

16. Izklausīt augļa sirdstoņus un izvērtēt augļa sirdsdarbību.

17. Pierakstīt un izvērtēt kardiotokogrammu.

18. Veikt dzemdētājas izmeklēšanu, ieskaitot specifiskās izmeklēšanas

metodes.

19. Vadīt fizioloģiskas dzemdības.

20. Pieņemt dzemdības galvas priekšguļas gadījumā, daudzaugļu

dzemdības galvas priekšguļas gadījumā, dzemdības iegurņa priekšguļas

gadījumā un dzemdības ar rētu uz dzemdes.

21. Veikt epiziotomiju un epiziotomijas grieziena sašūšanu.

242

22. Vadīt dzemdību placentāro periodu.

23. Veicināt jaundzimušā adaptāciju agrīnajā pēcdzemdību periodā.

24. Veikt dzemdību ceļu apskati pēc dzemdībām un nepieciešamības

gadījumā izdarīt plīsumu sašūšanu.

25. Novērtēt asins zudumu dzemdībās, nodrošināt asiņošanas profilaksi.

26. Sekmēt pēcdzemdību perioda fizioloģiskās norises.

27. Nodrošināt labvēlīgu vidi mātes un bērna pozitīvas emocionālās

saiknes radīšanai.

28. Atbalstīt un veicināt zīdīšanu iespējami agrīnā pēcdzemdību periodā

un visu bērna zīdīšanas laiku.

29. Sniegt atbalstu un palīdzību sievietei iespējamo problēmu un

komplikāciju gadījumā visā zīdīšanas laikā.

30. Aprūpēt nedēļnieci pēc dzemdībām.

31. Veikt nedēļnieces specifisko izmeklēšanu.

32. Novērtēt jaundzimušā atbilstību vakcinācijas priekšnoteikumiem.

33. Veikt jaundzimušā primāro aprūpi.

34. Veikt jaundzimušā primāro reanimāciju.

35. Veikt jaundzimušo veselības profilakses pasākumus.

36. Veikt jaundzimušā aprūpi, ieskaitot nabas atliekas brūces kopšanu un

dzīšanas novērtēšanu.

37. Sniegt psihoemocionālu atbalstu jaundzimušā vecākiem.

38. Atpazīt iespējamos grūtniecības riskus.

39. Asistēt ārstam grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību komplikāciju

ārstēšanā, ārstam operatīvu dzemdību gadījumā un ārstam jaundzimušā

ārstēšanā.

243

40. Veikt placentas manuālo izdalīšanu un dzemdes dobuma manuālo

revīziju.

41. Identificēt iespējamos riskus dzemdību un pēcdzemdību laikā.

42. Identificēt iespējamos riskus jaundzimušajam.

43. Identificēt iespējamos riskus ginekoloģisku saslimšanu gadījumā,

seksuāli transmisīvo saslimšanu gadījumā un iespējamos sistēmisko saslimšanu

riskus.

44. Asistēt ārstam ginekoloģisku saslimšanu, seksuāli transmisīvo

saslimšanu un sistēmisko saslimšanu ārstēšanā, kā arī asistēt ārstam

ginekoloģisku procedūru, manipulāciju/operāciju laikā.

45. Veikt pacientes aprūpi pēc ginekoloģiskas operācijas vai

manipulācijas.

46. Sniegt sievietei psihoemocionālu atbalstu.

47. Nodrošināt precīzu un drošu medikamentu ievadīšanu dažāda vecuma

pacientiem.

48. Sagatavot pacienti un darba vidi akūtas vai plāna ginekoloģiskas

procedūras, manipulācijas/operācijas veikšanai, nodrošināt ginekoloģiskā

instrumentārija sterilitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

49. Ieteikt pasākumus pacientu veselības atjaunošanai vai stabilizēšanai.

50. Noteikt asins grupu.

51. Veikt asins komponentu pārliešanas procedūru atbilstoši medicīniskās

tehnoloģijas metodei un protokoliem.


53. Ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības ārstniecības personas

darbībai katastrofu un neatliekamo situāciju gadījumā.

54. Veikt cietušo primāro apskati un šķirošanu katastrofu gadījumā.

55. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un lietot

individuālās aizsardzības līdzekļus toksikoloģisku un radioloģisku katastrofu

gadījumā.

244

56. Veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus.

57. Veikt izolācijas nodrošināšanas pasākumus noteiktu infekcijas slimību

gadījumā.

58. Analizēt grūtnieces anamnēzes un izmeklēšanas datus, dzemdētājas

izmeklēšanas datus, nedēļnieces izmeklēšanas datus, jaundzimušā izmeklēšanas

datus un sievietes un vīrieša reproduktīvās veselības izmeklēšanas datus.

59. Izglītot sievieti/grūtnieci un viņas ģimenes locekļus par grūtniecības,

dzemdību un pēcdzemdību perioda jautājumiem, par seksuālo un reproduktīvo

veselību ietekmējošajiem faktoriem, par pašizmeklēšanas metodēm un iespējām

izvērtēt iegūtos rezultātus, par konkrētā medikamenta farmakoloģisko iedarbību

un lietošanas nosacījumiem, par laboratoriski izmeklējamā materiāla pareizu

savākšanu.

60. Organizēt un veikt sievietes reproduktīvās un seksuālās veselības

novērtēšanas pasākumus, motivēt sievietes piedalīties tajos.

61. Dokumentēt visas veiktās medicīniskās un aprūpes darbības, veiktos

izmeklējumus, objektīvos novērojumus un veselības stāvokļa novērtējumu

dinamikā, kā arī sievietes sūdzības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

62. Darboties saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ētikas pamatprincipiem

un ievērot darba tiesisko attiecību normas.

63. Noteikt aprūpes prioritātes.

64. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas aprūpes darbā.

65. Sadarboties ar sievietēm un viņu ģimenes locekļiem un ar citiem

veselības un sociālās aprūpes speciālistiem.

66. Radīt, uzturēt drošu veselības aprūpes un dzemdību palīdzības darba

vidi, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

67. Ievērot darba higiēnas prasības.

68. Ievērot konfidencialitāti un pacientu tiesības veselības aprūpē.

69. Paņemt, savākt, uzglabāt un sagatavot nosūtīšanai laboratoriski

izmeklējamo materiālu.

245

70. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par savas profesionālās

darbības rezultātiem.

71. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju.

72. Kritiski domāt un risināt problēmas.

73. Lietot informācijas tehnoloģijas (OpenOffice un MS Office vide, e-

veselības programmatūra, interneta pārlūkprogrammas).

74. Līdzdarboties komandas darbā un ievērot multidisciplināras komandas

darba principus.




svešvalodās.





1.1. biofizika, bioķīmija;

1.2. citoloģija, histoloģija;

1.3. sistēmiskās saslimšanas;

1.4. infekciju slimības;

1.5. vispārīgā ķirurģija;

1.6. pediatrija;

1.7. neiroloģija;

1.8. reanimatoloģija, intensīvās terapijas pamatprincipi;

1.9. sabiedrības veselība un veselības veicināšana;

1.10. veselības aprūpes sistēma, mātes un bērna veselības aprūpe Latvijā,

statistika;

1.11. kvalitātes vadības sistēmas veselības aprūpē;



1.14. filozofijas pamati;

1.15. socioloģijas pamati.

246



2.1. cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati;

2.2. embrioloģija;

2.3. ģenētika;

2.4. mikrobioloģija, epidemioloģija, higiēna;

2.5. cilvēka psihoemocionālā attīstība;



2.7. ginekoloģija;

2.8. endokrinoloģijas pamati;

2.9. seksuāli transmisīvās slimības;

2.10. grūtniecība un infekcijas;

2.11. grūtniecība un ķirurģiskā patoloģija;

2.12. grūtniecība un sistēmiskās slimības;

2.13. izoimunizēta grūtniecība un antirēzus imūnprofilakse pēc

dzemdībām;

2.14. patoloģiskā dzemdniecība;

2.15. operatīvā dzemdniecība;

2.16. anestezioloģija dzemdību palīdzībā;

2.17. transfuzioloģija;

2.18. neonatoloģija;

2.19. farmakoloģija, pacientu medikamentozā aprūpe;


2.21. psihosomatika;

2.22. rehabilitācijas pamati;

2.23. uztura mācība;

2.24. vakcinācija: mērķi un uzdevumi;

2.25. sociālā palīdzība sievietes un ģimenes aprūpes kontekstā;

2.26. vispārīgā propedeitika;

2.27. higiēnas un pretepidēmiskā režīma pamatprasības veselības aprūpes

iestādēs;

2.28. dzemdību palīdzības organizēšanas un nodrošināšanas kārtība;

2.29. vecmātes darba organizācija un vadība;

2.30. deontoloģija;

2.31. psiholoģijas pamati;


2.33. vecmātes prakses attīstību ietekmējošie faktori;



zināšanas pielietojuma līmenī:

3.1. sievietes dzimumorgānu anatomija un fizioloģija;

3.2. sievietes iegurnis, tā anatomiskās īpatnības;

247

3.3. cilvēka embrioģenēze – apaugļošanās, embrionālā attīstība,

organoģenēze, augļa periods, placenta;

3.4. fizioloģiskās izmaiņas dažādos sievietes dzīves periodos;


savstarpējā saistība;

3.6. aprūpes process, tā posmi (novērtēšana, problēmu noteikšana,

plānošana, realizācija, aprūpes izvērtēšana);

3.7. primārā veselības aprūpe;

3.8. aprūpes principi un īpatnības visos sievietes dzīves periodos;

3.9. propedeitika vecmātes praksē;

3.10. izmeklēšanas metodes ginekoloģijā un dzemdniecībā; sievietes

pašizmeklēšanas metodes;

3.11. seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošie faktori;

3.12. ģimenes plānošana un kontraceptoloģija;

3.13. antenatālās aprūpes organizēšana un vadīšana, antenatālā

programma;

3.14. fizioloģiska grūtniecība, tās norise;

3.15. grūtniecības riska faktori, to identificēšana;

3.16. fizioloģiskas dzemdības: norise, vadīšana;

3.17. komplikācijas dzemdībās: norise, aprūpes taktika;

3.18. fizioloģisks pēcdzemdību periods: norise, vadīšana;

3.19. komplikācijas pēcdzemdību periodā: norise, aprūpes taktika;

3.20. psiholoģiskie aspekti pēcdzemdību periodā, aprūpes taktika;

3.21. zīdīšanas fizioloģija, tās praktiskā norise;

3.22. jaundzimušā izvērtēšana pēc Apgares skalas;

3.23. jaundzimušā primārā reanimācija;

3.24. jaundzimušā veselības stāvokļa vispārējā izvērtēšana;

3.25. jaundzimušā pārejas stāvokļi (robežstāvokļi);

3.26. vesela jaundzimušā aprūpe;

3.27. jaundzimušo vakcinācija; vakcinācijas kalendārs, tā nozīme un

praktiskais pielietojums;


3.29. klīniskā farmakoloģija vecmātes praksē;

3.30. klīniskā aprūpe, pacientu aprūpes standarti;

3.31. aprūpes darba dokumentēšanas principi;

3.32. pacientu un sabiedrības izglītošanas pamatprincipi reproduktīvās

veselības kontekstā;

3.33. infekciju kontrole un profilakse;



3.36. normatīvie akti veselības aprūpes jomā;

3.37. pacientu tiesības;


3.39. pētniecības pamati vecmātes praksē;

248






2.48. Kuģu mehāniķa (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts



2. Profesijas kodi:

Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par

3000 kW – profesijas kods "3151 05";

Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par

3000 kW – profesijas kods "3151 06";

Sardzes MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un

lielāku – profesijas kods "3151 07";

Kuģu MEHĀNIĶIS (ekspluatācijas līmenī) – profesijas kods "3151 22"

(turpmāk kopā – kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī)).





– kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī) pilda sardzi mašīntelpās,

kontrolē un pieraksta iekārtu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; uzrauga

citu darbinieku darbu mašīntelpās; plāno, organizē un veic kuģa mehānisko,

elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju; veic kuģa mašīnu, mehānismu

un cita aprīkojuma apskati, apkopi un remontu; nodrošina degvielas un citu

materiālu pasūtīšanu un saņemšanu.

Kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu

valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa

profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par

atbilstošām starptautiskās konvencijas „Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana,

kā arī sardzes pildīšana” (STCW (Standards of Training Certification and

Watchkeeping) Konvencija) prasībām.



249

Kuģu mehāniķim (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās

kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 –

„Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā

ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā”.



Kuģu mehāniķim (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās

prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – „Minimālā

kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi

vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā”.




zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – „Minimālā


vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā”;


kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem

mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku”.


zināšanas izpratnes līmenī nosaka:



vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā”;


kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem

mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku”.


zināšanas lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-

III/1 – „Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem

mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā”.

2.49. Kuģu vadītāja (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts



250

2. Profesijas kodi:

KAPTEINIS uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT – profesijas kods

"3152 05";

Vecākais STŪRMANIS uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT – profesijas

kods "3152 08";

Sardzes STŪRMANIS uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem – profesijas

kods "3152 09";

Kuģu VADĪTĀJS (ekspluatācijas līmenī) – profesijas kods "3152 31"

(turpmāk kopā – kuģu vadītājs (ekspluatācijas līmenī)).





– kuģa vadītājs (ekspluatācijas līmenī): vada kuģus vai citus peldlīdzekļus

jūrā un iekšējos ūdeņos; pilda sardzi uz klāja un tiltiņa; veic manevrus ar kuģi,

iebraucot un izbraucot no ostām, braucot pa kanāliem, šaurumiem un citos

ūdeņos; uzrauga kravu iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu un izkraušanu un

veic pasākumus kravai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanai reisa laikā;

kontrolē darba drošības pasākumu īstenošanu; nodrošina pierakstu par veiktajām

darbībām uzturēšanu; pārraida un saņem ikdienas un ārkārtas informāciju,

izmantojot radiosakarus ar citiem kuģiem un krasta stacijām; uzrauga kuģa

apkalpes locekļu un citu darbinieku darbu uz kuģa atbilstoši savam atbildības

līmenim.

Kuģa vadītājs (ekspluatācijas līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu valstu

karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās

kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām

starptautiskās konvencijas „Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī

sardzes pildīšana” (STCW (Standards of Training Certification and

Watchkeeping) Konvencija) prasībām.



Kuģa vadītājam (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās

kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 –

„Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem

uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”.



251

Kuģa vadītājam (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās

prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – „Minimālā

kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem

ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”.




zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – „Minimālā


ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”;


kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem

palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”.


zināšanas izpratnes līmenī nosaka:



ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”;


kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem

palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”.


zināšanas lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-

II/1 – „Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes

virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku”.

2.50. Drošības speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – drošības speciālists.





252


– drošības speciālists organizē, kontrolē uzņēmuma īpašuma un personāla

drošības pasākumu kompleksa darbību, kas vērsts uz pastāvošo un

prognozējamo risku apzināšanu un neitralizāciju; organizē, nodrošina un veic

uzraudzību pār uzņēmuma drošības, ugunsdrošības un citu normatīvo aktu

prasību izpildi drošības jomā; izstrādā, sagatavo un iesniedz vadībai informāciju

par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma drošības interešu un konfidenciālās

informācijas aizsardzību.

Drošības speciālists strādā uzņēmumā.



1. Spēja izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes

plānošanā, organizēt un koordinēt ar uzņēmuma drošību saistītos procesus

noteikto uzdevumu precīzai, savlaicīgai un kvalitatīvai izpildei.

2. Spēja uzņemties atbildību par savas darbības rezultātiem un noteikto

uzdevumu precīzu, savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi.

3. Spēja strādāt individuāli un grupā.

4. Spēja kvalitatīvi veikt uzņēmuma iespējamo risku un apdraudējumu

analīzi, kā arī efektīvi izmantot iegūtos analīzes rezultātus uzņēmuma

aizsardzībā.

5. Spēja pildīt amata pienākumus, nodrošinot rezultatīvu sadarbību ar

juridiskām un fiziskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām drošības un

tiesiskuma jomā.

6. Spēja orientēties normatīvo aktu prasībās uzņēmuma drošības jomā.

7. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku, veicot datu

apstrādi un analīzi, kā arī ievērot datu aizsardzību.

8. Spēja analizēt un atlasīt uzņēmuma drošībai nepieciešamo juridisko un

citu informāciju.



10. Spēja organizēt padotā personāla kvalitatīvu profesionālo

sagatavošanu, organizējot mācības.

253

11. Spēja orientēties drošības struktūrvienības finanšu un saimnieciskajā

darbībā, nodrošinot resursu racionālu izmantošanu noteikto uzdevumu izpildei.

12. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.

13. Spēja loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu.

14. Spēja noteikt pienākumus uzņēmumā nodarbinātajam personālam

drošības jomā.

15. Spēja izprast indivīda emocionālo stāvokli un starppersonu konflikta

būtību.

16. Spēja sagatavot informāciju uzņēmuma drošības jomā un to prezentēt

uzņēmuma vadībai.

17. Spēja ētiski rīkoties profesionālajā darbībā un ievērot sabiedrības

vispārpieņemtās uzvedības normas.

18. Spēja atbilstoši situācijai, ievērojot normatīvos aktus un drošības

prasības, profesionāli izvēlēties un pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus,

speciālos cīņas paņēmienus vai šaujamieročus.






1. Analizēt uzņēmuma drošības procesus, identificēt problēmas un

izstrādāt to risinājumus.

2. Izprast sabiedrībā notiekošos procesus un to ietekmi uz uzņēmuma

drošību.

3. Iegūt, analizēt, sistematizēt un integrēt uzņēmuma drošībai

nepieciešamo informāciju.

4. Plānot un organizēt padotā personāla darbu, kā arī kontrolēt dienesta

pienākumu izpildi.

254

5. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

6. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma drošības jomā.

7. Noteikt prioritātes uzņēmuma drošības jomā.

8. Izstrādāt uzņēmuma drošības plānu un ieteikt vadībai tā ieviešanas un

efektivitātes palielināšanas pasākumus.

9. Izmantot tiesību normu informatīvos avotus un piemērot tiesību

normas.

10. Orientēties uzņēmuma darbību reglamentējošajos dokumentos un

normatīvajos aktos.

11. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.

12. Komunicēt un sadarboties ar personālu, uzņēmuma vadību,

partneriem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību institūcijām un

nevalstiskajām organizācijām, publiski uzstāties, paust, aizstāvēt un prezentēt

savu viedokli.


14. Organizēt un kontrolēt uzņēmuma drošības jomu reglamentējošo

normatīvo aktu piemērošanu.

15. Organizēt un kontrolēt sabiedrisko drošību un kārtību uzņēmuma

rīkotajos pasākumos.

16. Organizēt un veikt preventīvos pasākumus uzņēmuma drošības jomā.

17. Izprast un lietot gan horizontālo, gan vertikālo personāla vadības

komunikāciju.

18. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības,

elektrodrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

19. Noteikt struktūrvienības resursu izmantošanas prioritātes un kārtību,

plānot optimālus resursus uzdevumu izpildei un izvērtēt to izmantošanas

efektivitāti.

255

20. Kontrolēt iepirkuma procedūras uzņēmuma drošības jomā, kā arī

kontrolēt līgumsaistību izpildi.

21. Novērtēt indivīda emocionālo stāvokli un risināt konflikta būtību.

22. Pildīt profesionālās ētikas, vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā

izskata prasības un nodrošināt to ievērošanu.

23. Sagatavot prezentācijas un pārliecinoši tās vadīt.

24. Pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt aktuālo profesionālo

informāciju un iemaņas.

25. Pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas

paņēmienus un dienesta šaujamieročus atbilstoši situācijai un ievērojot

normatīvos aktus.





svešvalodās.





1.1. globalizācijas loma organizācijas drošības procesu attīstībā;


1.3. retorika.



2.1. krimināltiesības un kriminālprocess;

2.2. noziedzīgu nodarījumu novērtēšana un atklāšana;

2.3. kriminālistika;




256

3.1. drošības teorija;

3.2. lietvedība;

3.3. tiesību aizsardzības iestādes;

3.4. ierobežotas pieejamības informācija;

3.5. organizācijas drošība;

3.6. drošības tehniskie līdzekļi;

3.7. materiālo vērtību pavadīšana – apsardze;

3.8. civiltiesības;

3.9. apsardzes taktika;

3.10. stacionāro objektu apsardze;

3.11. fizisko personu drošība;





3.16. drošības psiholoģija;



3.19. pašaizsardzība;

3.20. praktiskā šaušana;

3.21. šaujamieroču uzbūve, darbības principi;





2.51. Viesnīcu pakalpojumu organizatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – viesnīcu pakalpojumu organizators.






– viesnīcu pakalpojumu organizators piedalās viesmīlības uzņēmuma

pārvaldē, plāno un koordinē uzņēmuma struktūrvienību darbību, vada personālu,

veicina produktu un pakalpojumu pārdošanu un budžeta izpildes kontroli.

257

Viesnīcu pakalpojumu organizators strādā viesmīlības pakalpojumu

uzņēmumos vai ir reģistrēts kā pašnodarbināta persona vai individuālais

komersants.



1. Spēja izprast viesmīlības un tūrisma nozares struktūru un attīstības

tendences, viesnīcas darba organizāciju, struktūru un personāla pienākumus un

atbildību.

2. Spēja piedalīties viesmīlības uzņēmuma kvalitātes vadības standartu

izstrādāšanā un ieviešanā.

3. Spēja aprakstīt un īstenot viesmīlības uzņēmuma mērķus un darbības

plānus, kā arī novērtēt un attīstīt uzņēmuma darbinieku un vadītāju sadarbības

prasmes.

4. Spēja identificēt viesmīlības uzņēmuma tirgvedības koncepcijas, plānot

un īstenot tirgvedības procesu, koordinējot viesnīcas struktūrvienību darbību.

5. Spēja izprast personāla vadības funkcijas, veikt personāla piesaisti,

apmācību un darba efektivitātes novērtēšanu.

6. Spēja izvērtēt viesmīlības uzņēmuma pakalpojumu pieprasījumu un

kvalitāti pakalpojumu piedāvājuma un kvalitātes uzlabošanai.

7. Spēja organizēt komercdarbību atbilstoši viesmīlības uzņēmuma

mērķiem.

8. Spēja izvērtēt uzņēmuma saimniecisko darbību, finanšu rādītājus un

sniegt priekšlikumus uzņēmuma darbības uzlabošanai.

9. Spēja plānot un organizēt viesmīlības uzņēmuma pakalpojumu

piedāvājumu atbilstoši kvalitātes sistēmu prasībām un uzņēmuma mērķiem.

10. Spēja izstrādāt, vadīt un koordinēt viesmīlības uzņēmuma

pakalpojumu izstrādi, analizēt un novērtēt to rentabilitāti.

11. Spēja sekot līdzi viesmīlības un tūrisma nozares aktuālajām

tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām, izmantojot dažādus informatīvos

avotus un informācijas tehnoloģijas.

258

12. Spēja sadarboties ar klientiem, personālu un ieinteresētajām pusēm,

izvērtēt sava un komandas darba kvalitāti, atbildēt par rezultātu.

13. Spēja pārzināt un lietot profesionālo viesnīcu vadības programmas,

biroja tehniku.

14. Spēja izprast, piemērot un izpildīt normatīvo aktu prasības viesmīlības

pakalpojumu jomā.

15. Spēja pārzināt viesmīlības uzņēmuma darba organizācijas un

pārvaldes principus.

16. Spēja veidot un izmantot viesu datu banku, ievērojot normatīvo aktu

prasības personas datu aizsardzības jomā.

17. Spēja veikt ar darba pienākumiem saistīto dokumentu pārvaldību.

18. Spēja veidot un uzturēt pozitīvu saskarsmi, ievērojot viesmīlības un

lietišķās etiķetes, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības,

uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus, uzņēmumā noteiktās paškontroles

sistēmas (HACCP) noteikumus.


21. Spēja nodrošināt uzņēmuma saimniecības un resursu pārvaldību,

nodrošinot videi draudzīgu un ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, lietot

profesionālo terminoloģiju.

23. Spēja patstāvīgi pilnveidot profesionālās prasmes un zināšanas.


darba rezultātu.



1. Izstrādāt viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību darba plānus atbilstoši

uzņēmuma mērķiem.

259

2. Izvērtēt viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību darbības rādītājus,

ierosinot nepieciešamās izmaiņas.

3. Veicināt uz klientu orientētas apkalpošanas kultūras standartu izstrādi

un ieviešanu uzņēmumā, sekot to izpildei.

4. Izmantot kvalitātes pārvaldības principus viesmīlības uzņēmuma

darbības rādītāju uzlabošanai.

5. Izstrādāt viesmīlības uzņēmuma produktu un pakalpojumu

piedāvājumu.

6. Izmantot iekšējās un ārējās pārdošanas līdzekļus un paņēmienus un

tirdzniecības veicināšanas tehnikas.

7. Novērtēt un veicināt pārdošanā iesaistītā personāla darba efektivitāti.

8. Plānot un organizēt darbinieku piesaistes un atlases procesu.

9. Novērtēt un attīstīt uzņēmuma darbinieku prasmes, lietojot personāla

apmācības un izaugsmes veicināšanas metodes.

10. Organizēt konferences, banketus un citus pasākumus viesmīlības

uzņēmuma ietvaros.

11. Izmantot viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību pārvaldības

paņēmienus atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām.

12. Ievērot uzņēmumā izstrādātās paškontroles sistēmas prasības.

13. Organizēt viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību darbu un pārraudzīt

to uzdevumu izpildi.

14. Ievērot normatīvo aktu prasības viesmīlības pakalpojumu jomā.

15. Novērtēt materiāltehnisko resursu apsaimniekošanas efektivitāti.

16. Izmantot viesmīlības uzņēmuma resursu vadības principus.

17. Veikt inventarizāciju, sastādīt materiālo vērtību inventarizācijas aktus.

18. Analizēt viesmīlības uzņēmuma inventarizācijas rezultātus un

izstrādāt priekšlikumus turpmākās darbības pilnveidošanai.

260

19. Plānot viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību budžetu un kontrolēt tā

izpildi.

20. Izstrādāt un novērtēt iepirkumu stratēģiju un darbības pārskatus.

21. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības



23. Piedalīties personāla politikas īstenošanā uzņēmumā.

24. Izstrādāt un īstenot savas profesionālās izaugsmes plānu, tiekties uz

izvirzīto mērķu īstenošanu.

25. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un

konfidencialitāti.

26. Rīkoties atbilstoši lietišķajai etiķetei un lietot vispārpieņemtās runas

un uzvedības normas.

27. Strādāt komandā un individuāli, plānot savu darbu, novērtēt tā

kvalitāti un atbildēt par sava un komandas darba rezultātu.

28. Atklāt un risināt problēmas, lietojot efektīvas konfliktu risināšanas

stratēģijas.


30. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.


32. Lietot biroja tehniku, viesnīcu vadības datorprogrammas, kases

sistēmas un kredītkaršu norēķinu termināļus.

33. Veikt dokumentu pārvaldību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.




261



1.1. tūrisma nozares struktūra un vēsture;

1.2. tūrisma galamērķi;

1.3. viesnīcu pakalpojumu attīstības tendences;

1.4. viesnīcu dizaina pamatprincipi un tendences.



2.1. viesmīlības nozares struktūra;

2.2. nodarbinātības struktūra viesmīlības nozarē;

2.3. aktuālas parādības un procesi, kas ietekmē viesmīlības nozari Latvijā

un pasaulē;

2.4. tūristu mītņu klasifikācija, standarti un sertifikācijas process;

2.5. viesmīlības uzņēmumu organizatoriskās struktūras;

2.6. viesu segmentācija;

2.7. viesmīlības produktu un pakalpojumu pamatelementi;

2.8. tirgvedības koncepcijas un tirgvedības process viesmīlības

uzņēmumā;

2.9. sociāli ekonomisko pārmaiņu ietekme uz komercdarbības attīstību

pakalpojumu nozares kontekstā;

2.10. tiesiskās un politiskās vides ietekme uz komercdarbību un

pakalpojumu nozari;

2.11. normatīvo aktu prasības komercdarbības uzsākšanai un attīstībai

viesmīlības pakalpojumu nozarē;

2.12. īpašumtiesības regulējošie normatīvie akti;

2.13. patērētāju aizsardzības tiesiskais regulējums;

2.14. kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana viesmīlības uzņēmumā;

2.15. finansējuma avoti, cenas noteikšanas un ienākumu palielināšanas

metodes viesmīlības industrijā;

2.16. uzņēmuma finanšu un grāmatvedības pārraudzība;

2.17. ēku apsaimniekošanas procesa normatīvās prasības un pārvaldības

sistēmas;

2.18. viesmīlības uzņēmuma resursu vadības principi;

2.19. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.



3.1. viesmīlības uzņēmuma darba plānu izstrāde;

3.2. viesmīlības uzņēmuma darbības pārskatu sastādīšana un rādītāju

izvērtēšana;

3.3. klientu apkalpošanas standartu izstrāde un ieviešana;

3.4. personāla vadības pamatprincipi;

3.5. darbinieku piesaistes, atlases un apmācības procesa organizācija;

262

3.6. viesmīlības uzņēmuma produktu un pakalpojumu piedāvājuma

izstrāde un izplatīšana;

3.7. iekšējās un ārējās pārdošanas un tirdzniecības veicināšanas tehnikas;

3.8. viesnīcas struktūrvienību darba organizācija;

3.9. viesmīlības uzņēmuma pakalpojumu attīstības plānošana, izstrāde un

attīstība;

3.10. resursu sagādes procesa organizācija viesnīcā;

3.11. viesmīlības uzņēmuma kvalitātes pārvaldības principu izstrāde;

3.12. biroja tehnika un viesnīcas vadības datorprogrammas;

3.13. kases sistēmas un dokumentācija;

3.14. inventarizācija un materiālo vērtību inventarizācijas akti;

3.15. dokumentu pārvaldības prasības un noteikumi;

3.16. laika plānošana;

3.17. profesionālās, vispārējās ētikas un konfidencialitātes pamatprincipi;

3.18. lietišķās un profesionālās etiķetes, lietišķās saskarsmes un

sadarbības principi;

3.19. uzņēmumu paškontroles sistēma;


3.21. sanitārās, vispārējās un personiskās higiēnas normas;

3.22. darba aizsardzības prasības;

3.23. vides aizsardzības prasības;



3.26. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.27. personas datu aizsardzības prasības;

3.28. uzņēmumā izstrādātās paškontroles sistēmas (HACCP).

2.52. Informācijas sistēmas drošības speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – informācijas sistēmas drošības speciālists.






– informācijas sistēmas drošības speciālists nodrošina informācijas un

komunikāciju tehnoloģiju fizisko un loģisko drošības prasību realizāciju;

263

piedalās uzņēmuma informācijas drošības pasākumu īstenošanā, infrastruktūras

drošības arhitektūras izveidē un uzturēšanā.

Informācijas sistēmas drošības speciālists strādā valsts un pašvaldību iestādēs,

vai uzņēmumos.



1. Spēja izstrādāt, analizēt, pilnveidot uzņēmuma informācijas sistēmas

drošības prasības.

2. Spēja identificēt informācijas sistēmas drošības riskus, vadīt risku

analīzi, formulēt priekšlikumus drošības pasākumu plāna pilnveidei.

3. Spēja novērtēt un sagatavot informāciju par esošo informācijas sistēmas

drošības stāvokli, lietotāju veiktajām darbībām un citiem informācijas sistēmas

drošības incidentiem.

4. Spēja apkopot un analizēt informāciju, iegūt datus, izmantojot

atbilstošus informācijas sistēmas drošības diagnostikas risinājumus

(programmatūru, rīkus).

5. Spēja izprast sociālās inženierijas metodes un to lomu informācijas

drošības pārvaldībā.

6. Spēja izstrādāt priekšlikumus kiberuzbrukumu (sociālās inženierijas

uzbrukumu) novēršanai.

7. Spēja identificēt informācijas drošības ievainojamību un sniegt

konsultācijas tās novēršanā.

8. Spēja izprast programmatūru izstrādes dzīves ciklu un izteikt

priekšlikumus drošības prasību nodrošināšanai visā dzīves ciklā.

9. Spēja izprast kriptogrāfijas un digitālo parakstu lietojumu informācijas

drošībā.

10. Spēja noteikt minimālās drošības prasības informācijas sistēmām.

11. Spēja konsultēt un veikt lietotāju ievadinstruktāžu atbilstoši

kompetencei.

12. Spēja sniegt tehnisko atbalstu lietotājiem.

264

13. Spēja orientēties normatīvo aktu prasībās IKT jomā, nodrošināt

uzņēmuma ārējo drošības prasību atbilstību, izprast normatīvo aktu ietekmi uz

informācijas sistēmām, programmatūras dzīves ciklu un procesiem uzņēmumā.

14. Spēja pārzināt informācijas drošības standartus, interesēties par

aktualitātēm informācijas sistēmu drošībā un pilnveidot profesionālās zināšanas.

15. Spēja lietot standartus un izprast normatīvos aktus personas datu

aizsardzības jomā.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un ergonomikas, vides


17. Spēja prezentēt savas idejas un priekšlikumus, argumentēt viedokli.

18. Spēja sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem

informācijas drošībā.

19. Spēja dokumentēt savu darbību.

20. Spēja organizēt un vadīt grupas darbu.

21. Spēja izvēlēties uzdevumu risināšanai vispiemērotāko variantu.


23. Spēja ievērot lietišķās saskarsmes principus.


rezultātiem.




1. Vadīt informācijas sistēmas drošības risku analīzi.

2. Izteikt priekšlikumus vadītājam informācijas sistēmas drošības

pasākumu plānošanā un drošības plāna izstrādē un realizācijā.

3. Uzturēt ar informācijas sistēmas drošību saistītos iekšējos normatīvos

aktus un citus dokumentus.

265

4. Pārzināt un lietot risku vadības metodoloģiju, izmantot informācijas

drošības standartus un vispārpieņemto labo praksi.

5. Analizēt un izmantot iegūtos informācijas sistēmas auditācijas

pierakstus.

6. Izmantot secinājumu veidošanas datu apstrādes metodes.

7. Strādāt komandā un veikt darbu patstāvīgi.




11. Formulēt problēmas un to cēloņus, izvirzīt uzdevumus.




svešvalodās.

15. Patstāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.




18. Savā darbībā lietot modernās informācijas tehnoloģijas.





1.1. IKT arhitektūra;

1.2. informācijas drošības tiesiskais regulējums;

1.3. kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes informācijas

drošības jomā;

1.4. finanšu ekonomikas pamati;

266

1.5. inovācijas IKT jomā;

1.6. kvalitātes vadība IKT projektos;

1.7. IKT pakalpojumu pārvaldība;

1.8. modernās apmācības metodes.



2.1. programmatūras izstrādes dzīves cikls;

2.2. IKT infrastruktūras aizsardzība;

2.3. personas datu aizsardzības tiesiskais regulējums un standarti;

2.4. kritiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un standarti;

2.5. informācijas drošības un informācijas drošības pārvaldības izmērāmie

rādītāji;

2.6. organizācijas pamatdarbības procesu nepārtrauktība;

2.7. iekšējo normatīvo aktu izstrādes metodoloģija;

2.8. kibernoziegumu analīze;

2.9. kibernoziegumu izmeklēšanas process un pierādījumu vākšana;

2.10. ārkārtas situāciju pārvaldība;

2.11. informācijas drošības tehnoloģijas un risinājumi;

2.12. kriptogrāfija (sertifikāti un paraksti);

2.13. sociālā inženierija;

2.14. lēmumu pieņemšana, argumentācijas māksla;




3.1. incidentu pārvaldība;

3.2. komercdarbības vadības teorijas;

3.3. lietišķā komunikācija un prezentēšanas prasme;

3.4. informācijas drošības pārvaldība;

3.5. informācijas drošības standarti un labā prakse;

3.6. risku pārvaldības metodoloģijas, standarti un labā prakse;

3.7. kiberuzbrukuma atvairīšanas un aizsardzības taktikas un tehnoloģijas;

3.8. IKT projektu pārvaldība;

3.9. lietišķo dokumentu noformēšana;



3.12. darba aizsardzība un ergonomika;



3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi.

2.53. Elektrisko iekārtu speciālista profesijas standarts

267


1. Profesijas nosaukums – elektrisko iekārtu speciālists.






– elektrisko iekārtu speciālists veic zemsprieguma un augstsprieguma

elektrisko iekārtu montāžu un apkalpošanu; vada, plāno, organizē un pārrauga

citu strādnieku darbu; ja nepieciešams, izstrādā vienkāršus elektrisko iekārtu

projektus.

Elektrisko iekārtu speciālists strādā elektroenerģijas ražošanas, pārvades

un sadales uzņēmumos, rūpniecības, komunālos un transporta uzņēmumos,

lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmumos, var būt pašnodarbināta




1. Spēja pārbaudīt elektriskās ķēdes pēc elektriskajām principiālajām

shēmām un montāžas shēmām.

2. Spēja apkalpot darba mehānismus, ierīces un mēriekārtas.

3. Spēja ievērot iekārtu izgatavotāju instrukcijas, nodrošinot elektrisko

iekārtu pareizu un kvalitatīvu uzstādīšanu, regulēšanu un ekspluatāciju.

4. Spēja regulēt un iestatīt jaunas un ekspluatācijā esošas elektriskās

iekārtas.

5. Spēja ievērot elektrotehnisko materiālu stiprību, pieļaujamās slodzes, to

raksturojošās mērvienības.

6. Spēja sastādīt elektrisko iekārtu pārbaužu tehnisko dokumentāciju.

7. Spēja veikt elektrisko iekārtu apskates, profilaktiskās pārbaudes un

mērījumus, kā arī, ja nepieciešams, nekavējoties novērst bojājumus.

268

8. Spēja remontdarbos izmantot tehnoloģiskās kartes un, ja nepieciešams,

tās papildināt.

9. Spēja noformēt visu nepieciešamo dokumentāciju periodisko

ekspluatācijas darbu, atjaunošanas un kapitālā remonta izpildei.

10. Spēja organizēt elektrisko iekārtu apskates.

11. Spēja organizēt elektrisko iekārtu un režīmu tehnisko parametru

mērījumus.

12. Spēja organizēt patērētāju elektrisko iekārtu apsekošanu, pārbaudes un

jaunu jaudu pieslēgšanu, ievērojot tehniskos normatīvus un patērētāja prasības.

13. Spēja organizēt un vadīt padoto personālu ātrai un kvalitatīvai

operatīvo atslēgumu izpildei un avāriju novēršanai, ievērojot profesionālās un

vispārējās ētikas pamatprincipus.

14. Spēja organizēt un vadīt elektrisko iekārtu atjaunošanas un kapitālos

remontus.

15. Spēja organizēt un vadīt rūpnieciskās ražošanas un komunālās

saimniecības objektu spēka un apgaismošanas instalācijas montāžu.

16. Spēja organizēt un vadīt daudzdzīvokļu un individuālo māju spēka un

apgaismošanas instalāciju montāžu.

17. Spēja noformēt atbilstošo tehnisko dokumentāciju par elektrisko

iekārtu montāžas darbiem.

18. Spēja pārbaudīt, vai darbu izpildē tiek ievēroti elektrisko iekārtu

ekspluatācijas noteikumi.

19. Spēja izvēlēties atbilstošo elektrisko iekārtu dokumentāciju.

20. Spēja izstrādāt elektroapgādes projektus.

21. Spēja izstrādāt nepieciešamo materiālu un iekārtu specifikācijas.

22. Spēja sastādīt lokālās un koptāmes.

23. Spēja saskaņot projektu dokumentāciju ar ieinteresētajām

organizācijām.

269

24. Spēja pārbaudīt aplēšu atbilstību projekta uzdevumam.

25. Spēja izmantot datorprojektēšanu, apstrādāt informāciju datorā, lietot

internetu.

26. Spēja pārzināt normatīvo aktu un standartu prasības attiecībā uz

elektroenerģētiku, t.sk. prasības vispārējā un elektroenerģētisko objektu

būvniecībā.


28. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un

vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.



rezultātiem.



1. Veikt elektrisko lielumu mērījumus, izmantojot dažādu sistēmu

mēraparātus.

2. Veikt elektrisko un neelektrisko lielumu mērījumus un novērtēt

mērinstrumentu shēmas un darbības principus.

3. Izmantot elektrotīklu un kabeļu bojājumu noteikšanas aparatūru.

4. Zināt elektronikas pamatnormas un izmantot jaunākos tehniskos

risinājumus.

5. Izvēlēties nepieciešamo elektrisko iekārtu darbības automātiku.

6. Analizēt un sintezēt elektrotīkla automātikas shēmas.

7. Izvēlēties apgaismojumu un veikt apgaismojuma, kā arī apgaismojuma

tīkla aprēķinu.

8. Aplēst ražotnes elektrisko slodzi un izvēlēties atbilstošus

transformatorus.

270

9. Aplēst sadales un vietējo elektrisko tīklu elektrisko iekārtu atbilstību

slodzes režīmiem.

10. Aplēst strāvas īsslēguma režīmā.

11. Rasēt elektriskās shēmas, kā arī detaļu un mezglu skices.

12. Analizēt bojājumus elektriskajās shēmās.




svešvalodās.

16. Plānot un veikt darbus, nosakot prioritātes.

17. Strādāt ar datortehniku un specializētām elektrotehniskās jomas

lietojumprogrammām.

18. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, klasificēt rezultātu.

19. Noformēt lietišķos dokumentus, ziņojumus, protokolus.

20. Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus, tos vadīt.

21. Argumentēt savu viedokli, kā arī uzklausīt citu domas.


23. Ievērot darba higiēnas, darba aizsardzības un elektrodrošības normatīvo

aktu prasības.

24. Pārbaudīt un lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus

elektriskajās iekārtās līdz 20 kV.

25. Plānot un organizēt padotā personāla darbu.

26. Strādāt komandā un izmantot komandas darba stilu.

27. Izmantot progresīvo darba pieredzi.

28. Izskaidrot elektrotehnisko materiālu un iekārtu lietojumu.

271

29. Izskaidrot elektroenerģētikas tehniski ekonomiskos rādītājus.

30. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un, ja nepieciešams,

lietot ugunsgrēka dzēšanas līdzekļus.

31. Atbrīvot cilvēku no elektriskās strāvas iedarbības un sniegt pirmo

palīdzību cietušajam.



34. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem un sekām.





1.1. vispārējā socioloģija;

1.2. grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi;

1.3. makroekonomikas mērķi un rādītāji;

1.4. komercdarbības pamati.



2.1. ekonomika;

2.2. fizika;

2.3. elektronika;

2.4. programmējamie kontrolieri;

2.5. energosistēmas automātika;




3.1. matemātika;


3.3. elektriskie mērījumi;

3.4. elektriskās mašīnas;

3.5. elektriskā piedziņa un tās automātiskā vadība;

3.6. rūpniecības uzņēmumu elektriskās iekārtas;

3.7. elektroapgāde;

272

3.8. pārvades un sadales elektriskie tīkli;

3.9. apakšstaciju elektriskās iekārtas;

3.10. automātisko sistēmu elementi;

3.11. elektrisko iekārtu montāža un darbu organizācija;

3.12. elektrisko iekārtu apkalpošana un organizācija;

3.13. apgaismes iekārtas un to projektēšana;

3.14. normatīvie akti elektroenerģētikā un vispārējā un elektroenerģētisko

objektu būvniecībā;

3.15. datormācība (pamatkurss);

3.16. datormācība (datoru izmantošana projektēšanā enerģētikā);



3.19. saskarsmes pamatprincipi;


3.21. darba aizsardzība, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;






2.54. Telekomunikāciju speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – telekomunikāciju speciālists.






– telekomunikāciju speciālists veic tehniska rakstura darbus, kas saistīti ar

telekomunikāciju iekārtām (turpmāk – iekārtas); gatavo telekomunikāciju shēmu

rasējumus; veic materiālu un darba patēriņa aprēķinu iekārtu ieviešanai; sniedz

tehnisko palīdzību telekomunikāciju sistēmu lietošanā, uzraudzībā un remontā,

lai nodrošinātu to apmierinošu darbību un atbilstību noteiktajām prasībām.

Telekomunikāciju speciālists strādā telekomunikāciju uzņēmumos, citos

uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.


273


1. Spēja formulēt iekārtas ekspluatācijas parametru prasības.

2. Spēja formulēt iekārtas tehnisko parametru prasības.

3. Spēja veikt iekārtas ekspluatācijas apstākļu visaptverošo analīzi.

4. Spēja analizēt iekārtas atbilstību esošajiem standartiem un citām

tehniskajām prasībām.

5. Spēja izvēlēties iekārtas, ņemot vērā ekonomiskos faktorus.

6. Spēja novērtēt materiālos un darba izdevumus, kas saistīti ar iekārtas

ieviešanu ekspluatācijā.

7. Spēja montēt iekārtu saskaņā ar tehniskās dokumentācijas prasībām.

8. Spēja nodrošināt esošo standartu un citu saistošo dokumentu prasības.

9. Spēja veikt iekārtas uzstādīšanas un testēšanas darbus.

10. Spēja novērtēt iekārtas funkcionēšanas parametrus.

11. Spēja noformēt dokumentāciju, kura saistīta ar iekārtas ieviešanu

ekspluatācijā.

12. Spēja apgūt iekārtas ekspluatāciju reglamentējošo tehnisko

dokumentāciju.

13. Spēja nodrošināt iekārtas ekspluatācijas režīmus un apstākļus

atbilstoši tehniskās dokumentācijas prasībām.

14. Spēja noteikt iekārtas tehniskās ekspluatācijas procesā kontrolējamos

parametrus un to kontroles periodiskumu.

15. Spēja analizēt iekārtas kontroles aparatūras prasības.

16. Spēja apgūt metodiku iekārtas parametru kontrolei.

17. Spēja veikt iekārtas periodisko tehnisko apkalpošanu.

18. Spēja diagnosticēt iekārtas atteikumu un bojājumu cēloņus.

274

19. Spēja noteikt ar iekārtas darbspējas atjaunošanu saistītos materiālus un

darba izdevumus.

20. Spēja analizēt atteikuma rašanās cēloņus un novērtēt analoģisko

atteikumu brīdinājuma iespējas.

21. Spēja veikt iekārtas modernizēšanas iespējas un lietderības iepriekšējo

analīzi.

22. Spēja analizēt iekārtas modernizēšanas tehniskos jautājumus.

23. Spēja novērtēt ar iekārtas modernizēšanu saistītos materiālos un darba

izcenojumus.

24. Spēja atrisināt jautājumus, kuri saistīti ar modernizētās iekārtas

ekspluatācijas procesa korekciju.

25. Spēja modernizēt iekārtu un novērtēt tās atbilstību standarta un citu

saistošo dokumentu prasībām.






rezultātiem.



1. Izstrādāt iekārtas ekspluatācijas un tehnisko parametru prasības, risinot

konkrētos uzdevumus.

2. Analizēt iekārtas parametru atbilstību esošajiem standartiem un citiem

saistošajiem dokumentiem.

3. Nodrošināt un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības,

nododot iekārtu ekspluatācijā, kā arī tās ekspluatācijas laikā.

4. Veikt iekārtas montāžu.

275

5. Ekspluatēt iekārtu atbilstoši normatīvās un tehniskās dokumentācijas

prasībām.

6. Izmantot mērlīdzekļus iekārtas tehniskā stāvokļa kontrolei.

7. Veikt darbus iekārtas atteikumu profilaksei.

8. Veikt remontdarbus.

9. Modernizēt iekārtu.

10. Izmantot telekomunikācijas nozares standartus un citus normatīvos

dokumentus.

11. Izmantot pēdējos tehniskos sasniegumus telekomunikācijas nozarē.

12. Pārzināt klienta prasības piedāvājamiem pakalpojumiem un iekārtām

un to izmaiņu dinamiku.

13. Nodrošināt klientu prasības iespējamo pakalpojumu un iekārtu

konkrētos kvalitātes parametros.

14. Izmantot informācijas tehnoloģijas iekārtas ekspluatācijas

modernizēšanai un parametru kontrolei.

15. Dibināt un uzturēt attiecības ar klientiem.

16. Nodrošināt tehniskās dokumentācijas izstrādi un uzturēšanu iekārtas

dzīves cikla visos posmos.

17. Analizēt ekonomiskos aspektus, izvēloties iekārtu un kontroles

līdzekļus, kā arī iekārtas ekspluatācijas un modernizēšanas procesā.

18. Apgūt saskarsmes prasmes.

19. Strādāt komandā (grupā) un veikt darbu patstāvīgi.





276

24. Ievērot darba higiēnas un drošības prasības.



svešvalodās.







zināšanas priekšstata līmenī – zināšanas par projektu vadību.



2.1. matemātika;

2.2. fizika;




2.6. organizāciju psiholoģija;

2.7. informācijas tehnoloģiju un komunikāciju nozares tiesību pamati;




3.1. telekomunikāciju nozares standarti;

3.2. telekomunikāciju terminālu iekārtas;

3.3. telekomunikāciju mērījumi;

3.4. ciparu pārraides tehnoloģijas un ierīces;

3.5. datu pārraides tehnoloģijas un ierīces;

3.6. pārraides sistēmas un to projektēšana;

3.7. mobilās sakaru sistēmas un to projektēšana;

3.8. šķiedru optikas tehnoloģiju izmantošana telekomunikāciju tīklos;

3.9. optisko kabeļu izbūve telekomunikāciju uzņēmumos;

3.10. optiskās šķiedras piekļuve līdz lietotājam;

3.11. ātrdarbīgās optiskās sistēmas;

277

3.12. telekomunikāciju tīklu projektēšana;

3.13. telekomunikāciju sistēmu tehniskā apkalpošana;

3.14. lietišķā saskarsme, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;





3.19. darba un civilā aizsardzība;


2.55. Inženierkomunikāciju būvdarbu vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs.






– inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs ir būvniecības speciālists, kurš

veic konkrētu inženiertehnisko sistēmu būvniecības plānošanu un vadīšanu,

balstoties uz projekta dokumentāciju, būvobjekta realizācijas līguma

nosacījumiem un savu pieredzi; spēj noskaidrot inženierkomunikāciju

bojājumus un tos novērst; organizē uzbūvēto inženierkomunikāciju

ekspluatācijas un remonta darbus un uzrauga tos; apzina un piedāvā atsevišķu

inženierkomunikāciju izbūves un apjomu izpildītājus; komplektē personālu

atsevišķu darbu apjomu veikšanai un izvēlas aprīkojumu šo darbu veikšanas

nodrošināšanai; izvēlas būvprojektam atbilstošus materiālus un iekārtas un plāno

to piegādi būvobjektā; saskaņo sadarbību un darbu veikšanas kārtību ar visiem

būvobjekta būvniecībā iesaistītajiem dalībniekiem; dod nepieciešamos

rīkojumus padotajiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi; atbild par to, lai darbi

tiktu veikti atbilstoši būvprojektam, būvniecības normatīvu un standartu

prasībām un to izmaksas iekļautos apstiprināto būvniecības izmaksu ietvaros;

veic nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba aizsardzībai

attiecīgajā būvobjekta iecirknī; noformē būvniecības normatīvajos aktos

noteikto būves izpilddokumentāciju; sagatavo un iesniedz vadībai

nepieciešamos pārskatus.

Inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs var strādāt uzņēmumos, kas

nodrošina siltumapgādi, gāzes apgādi, ūdensapgādi un kanalizāciju, vai

278

būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, var būt pašnodarbināta


2.55.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās

kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt inženierkomunikāciju būvdarbu

vadītāja pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un

Eiropas Savienības tiesību normām būvniecības jomā.

2. Spēja novērtēt būvprojekta dokumentāciju.

3. Spēja izstrādāt inženierkomunikāciju būvdarbu veikšanas projektu,

plānot un vadīt būvdarbus.

4. Spēja veikt inženierkomunikāciju būvdarbu un ekspluatācijas darbu

operatīvo vadību.

5. Spēja kontrolēt izpildīto inženierkomunikāciju būvdarbu apmaksu.

6. Spēja sadarboties ar būvobjekta realizācijā iesaistītajiem būvniecības

dalībniekiem.

7. Spēja izvēlēties optimālos inženierkomunikāciju tehniskos un

ekonomiskos risinājumus.

8. Spēja organizēt un veikt inženierkomunikāciju iekārtu pārbaudes un

uzraudzības darbības, piedalīties iekārtu un sistēmu tehniskās apkopes

organizēšanā.

9. Spēja pārzināt ēku būvniecībā veicamo būvdarbu veidus, tehnoloģiju un

īstenošanas specifiku atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības principiem.

10. Spēja pielietot inženierkomunikāciju datorprogrammas aprēķinu

veikšanai un rasējumu izstrādei.

11. Spēja sastādīt inženierkomunikāciju būvniecības, ekspluatācijas,

apkopes un remontdarbu izmaksu tāmes.

12. Spēja veikt siltumtehniskos, hidrauliskos un aerodinamiskos

mērījumus.

13. Spēja novērtēt un analizēt inženierkomunikāciju būvniecības

ekonomiskos faktorus.

279

14. Spēja vadīt un organizēt uzņēmuma struktūrvienības darbu, strādāt

komandā, kā arī veikt darbu individuāli.

15. Spēja apgūt jauno pieredzi un inovatīvos risinājumus

inženierkomunikāciju nozarē.





rezultātiem.

19. Spēja organizēt nodarbināto mācības un apmācīt nodarbinātos.




1. Plānot, organizēt un vadīt inženierkomunikāciju montāžas un

ekspluatācijas darbus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem,

Latvijas valsts standartiem un tehniskajiem noteikumiem, kā arī nozari

reglamentējošajām Eiropas Savienības un starptautisko tiesību normām.

2. Pārzināt un pielietot būvnormatīvus.

3. Lasīt un izprast inženierkomunikāciju projektu dokumentāciju.

4. Pārzināt inženierkomunikāciju būvniecības tehnoloģiskos procesus un

to saistību ar vispārīgajiem būvniecības darbiem.

5. Sadarboties inženierkomunikāciju būvprojekta ietvaros ar būvniecības

procesa dalībniekiem.

6. Sastādīt un kontrolēt inženierkomunikāciju būves izpilddokumentāciju.

7. Pārzināt inženierkomunikāciju montāžas darbos izmantojamo materiālu

pamatīpašības pareizai to pielietošanai.

8. Atrast vajadzīgos materiālus un iekārtas katalogos un veikt to

pasūtījumus atbilstoši inženierkomunikāciju projekta dokumentācijai.

280

9. Izprast ēku un būvju konstruktīvos risinājumus.

10. Izprast inženiertehnisko sistēmu darbības un ekspluatācijas principus.

11. Saprast ģeodēzisko un metroloģisko darbu pamatprincipus.

12. Izvēlēties būvmašīnas, mehānismus, instrumentus un tehnoloģiskā

aprīkojuma sistēmas konkrētā darba veikšanai.

13. Orientēties darba samaksas sistēmās, darba normēšanā un prast to

pielietot.

14. Aprēķināt darbu izmaksas, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties

izdevīgāko variantu.

15. Novērtēt izstrādājumu un veikto darbu apjomus un kvalitāti atbilstoši

kvalitātes vadības procedūrai.

16. Pielietot būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmas un standartizācijas

pamatprincipus.

17. Izvēlēties inženierkomunikāciju būvdarbu speciālistus atbilstoši

veicamā darba saturam.


19. Ievērot darba aizsardzības, darba higiēnas, ugunsdrošības un vides

aizsardzības normatīvo aktu prasības būvniecības jomā un iekārtot darba iecirkni

atbilstoši šīm prasībām.

20. Izmantot informācijas tehnoloģijas visās darba stadijās, sākot no

informācijas iegūšanas un projektēšanas līdz materiālu un izmaksu uzskaitei un

dokumentācijas sagatavošanai.

21. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.

22. Atrisināt problēmsituācijas.

23. Analizēt saņemto informāciju un darba rezultātus.



281






1.1. politikas zinātnes;

1.2. metroloģija, standartizācija;

1.3. ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi.



2.1. augstākā matemātika;

2.2. fizika;

2.3. inženierķīmija;


2.5. teorētiskā mehānika, materiālu pretestība;


2.7. grunšu mehānika, pamatnes;

2.8. ēku energoefektivitāte;

2.9. kvalitātes sistēmas būvlaukumā;


2.11. hidrodinamika un aerodinamika;

2.12. termodinamika;


2.14. plūsmas mehānika;

2.15. būvniecības siltumfizika;

2.16. ēku un būvju konstrukcijas;

2.17. būvdarbu organizēšana;

2.18. vides kultūra;

2.19. dabas resursu izmantošana;

2.20. projektu vadīšanas pamati;


2.22. dokumentu pārvaldība;





3.2. inženiertehnisko sistēmu būvniecības darbu tehnoloģija;


3.4. ūdensapgāde, notekūdeņu novadīšana;

282

3.5. siltumapgāde, apkure;

3.6. ventilācija, kondicionēšana;

3.7. gāzes apgāde;

3.8. inženiertehnisko sistēmu automātika un regulēšana;

3.9. inženiertehnisko sistēmu apkope un ekspluatācija;

3.10. būvmašīnas, tehnoloģiskais aprīkojums, instrumenti;


3.12. inženierģeodēzija;

3.13. būvizstrādājumu novērtēšanas sistēma;



3.16. ekonomika, tāmju sastādīšana un analīze;

3.17. darba normēšana;

3.18. darba samaksas sistēmas;


3.20. elektrodrošība un ugunsdrošība;





3.25. saskarsme, inženierpsiholoģija.

2.56. Izstrādājumu projektētāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – izstrādājumu projektētājs.






– izstrādājumu projektētājs ir speciālists, kurš apguvis izstrādājumu

projektēšanas pamatprincipus, specializējoties vieglās rūpniecības vai

kokapstrādes nozarē (apģērbs, mājas tekstils, koka un ādas izstrādājumi,

mēbeles) (turpmāk – izstrādājums); pēc savām vai klienta idejām veido skices,

modelē, izvēlas materiālus atbilstoši izstrādājuma pielietojumam; aprēķina

materiālu un darba patēriņu; veic objektu mērīšanu; izstrādā konstruktīvos

mezglus, materiālu un detaļu specifikācijas; izgatavo rasējumus; projektē

tehnoloģiju; veic nepieciešamos aprēķinus; nosaka izstrādājuma kopējās

283

izmaksas; grafiski sakopo informāciju; noformē vienreizējam pasūtījumam vai

mazsēriju ražotnei nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

Izstrādājumu projektētājs strādā projektēšanas vai ražošanas uzņēmumā

par dizainera palīgu, izstrādājumu projektētāju; var pildīt meistara pienākumus

vidējās profesionālās izglītības iestādēs vai strādā kā pašnodarbinātā persona vai




1. Spēja veikt izpēti izstrādājuma ideju attīstīšanai, izvērtējot klienta

vajadzības, analizējot tehnoloģiju, materiālu un modes tendenču aktualitātes.

2. Spēja formulēt izstrādājuma koncepciju un plānot mākslinieciskās

projektēšanas un konstruēšanas darbus.

3. Spēja apzināt un analizēt tradicionālo un jauno materiālu piedāvājumu.

4. Spēja novērtēt materiālu izvēli, to estētisko, ķīmisko, fizikālo,

mehānisko īpašību atbilstību izstrādājuma idejai un lietojumam.

5. Spēja vizualizēt savas vai klientu idejas, izmantojot tradicionālos

paņēmienus un datortehnoloģijas.

6. Spēja izvēlēties un saskaņot materiālus ar pasūtītāju un plānot

ekonomisku materiāla patēriņu.

7. Spēja izgatavot izstrādājumu tehniskos zīmējumus.

8. Spēja izvēlēties un pielietot mērīšanas metodikas, instrumentus, veikt

izstrādājuma vai tā atsevišķu mezglu mērīšanu, izgatavot tā rasējumus un to

specifikācijas, veikt fotofiksācijas.

9. Spēja pārzināt projektēšanas un izgatavošanas tehnoloģijas, to

ierobežojumus un informēt pasūtītāju par tiem.

10. Spēja izveidot konstrukcijas, izstrādāt konstruktīvos mezglus,

dekoratīvās detaļas un sagatavot montāžai nepieciešamās norādes.

11. Spēja izvēlēties savienojumu veidu un mezglu apstrādes tehnoloģijas,

iekārtas un apstrādes režīmus.

12. Spēja parādīt projektējamo izstrādājumu dažādās projektēšanas

stadijās atbilstošās tehnoloģiskās vidēs.

284

13. Spēja noteikt izstrādājuma tiešās un pilnās izmaksas.

14. Spēja izgatavot izstrādājuma pirmo paraugu, maketu vai uzraudzīt tā

izgatavošanu.

15. Spēja novērtēt izstrādājuma pirmā parauga estētiskās, funkcionālās,

ergonomiskās un tehnoloģiskās īpašības.

16. Spēja sagatavot tehnoloģiskās dokumentācijas paketi izstrādājumu

vienreizējam pasūtījumam vai mazsēriju ražotnei.

17. Spēja veikt nepieciešamos labojumus izstrādājuma dokumentācijā,

uzklausīt pasūtītāja vērtējumu un saskaņot tos ar pasūtītāju.

18. Spēja pārzināt un ievērot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares

darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

19. Spēja plānot darbu sadalījumu un kontrolēt secīgu darba paņēmienu

un materiālu pielietojumu.

20. Spēja noteikt pasūtījuma un pakalpojuma izmaksas.

21. Spēja izveidot izstrādājuma marķējumu, montāžas aprakstus,

izvēlēties atbilstošos kopšanas simbolus.

22. Spēja nodrošināt izstrādājumu pasūtījumu izgatavošanas termiņu

ievērošanu.




25. Spēja paaugstināt savu kvalifikāciju.



rezultātiem.



285

1. Lietot tekstu, vektoru un rastru grafikas programmpaketes,

elektroniskās tabulas, citas biroja programmas.

2. Vizualizēt idejas skicēs, datorgrafikas vidē.

3. Izstrādāt un lasīt rasējumus, veikt saskaņojumus ar pasūtītāju dažādās

projektēšanas stadijās.

4. Lietot progresīvas projektēšanas tehnoloģijas, izstrādāt jaunu

izstrādājumu koncepcijas, veidot izstrādājumu eksperimentālus modeļus.

5. Analizēt modes attīstības tendences.

6. Ievērot kompozīcijas pamatprincipus projektējamo izstrādājumu

vizuālās un estētiskās kvalitātes nodrošināšanā.

7. Aprēķināt un izveidot/izstrādāt konstrukcijas skicēm.

8. Pārzināt materiālu pieejamību un cenas, izveidot optimālu materiālu

lietošanas plānu.

9. Izvēlēties atbilstošus materiālus, saskaņot materiālu, palīgmateriālu un

apdares materiālu estētiskās, fizikālās, ķīmiskās un mehāniskās īpašības.

10. Sastādīt izstrādājumu tehnoloģisko dokumentāciju, kā arī noteikt

tehnoloģiskos ierobežojumus.

11. Izgatavot izstrādājumu pirmparaugus vai uzraudzīt to izgatavošanu,

veikt nepieciešamos labojumus un precizējumus, saskaņojot tos ar pasūtītāju.

12. Nodrošināt projektējamā izstrādājuma atbilstību dokumentācijai un

ergonomikas prasībām.

13. Aprēķināt materiāla un darba patēriņu, noteikt izstrādājuma kopējās

izmaksas.

14. Sagatavot un vadīt prezentācijas, izmantot progresīvas informācijas

tehnoloģijas.

15. Veikt darbu patstāvīgi vai grupā, plānot darbu sadalījumu, noteikt to

prioritātes un termiņus.

16. Kontrolēt darba kvalitāti visos izstrādājuma tapšanas posmos, veikt

iezīmes un marķējumus.

286

17. Novērtēt izstrādājumu kvalitāti un atbilstību valsts standartu,

pasūtījumu un citām prasībām.

18. Formulēt viedokli precīzi, prast to pamatot un risināt darba gaitā

radušās konfliktsituācijas.

19. Ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus un saskarsmes kultūru.

20. Pārzināt un ievērot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares

darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

21. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas


22. Ievērot ekoloģijas un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības,

veidot videi draudzīgus produktus un pakalpojumus.


24. Pārzināt divas svešvalodas vismaz saziņas līmenī.

25. Pārzināt un lietot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares

terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

26. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.






1.1. rokdarbu tehnoloģijas;

1.2. etnogrāfija.



2.1. matemātiskā statistika;

2.2. materiālzinību pamati;

2.3. lietišķo kompozīciju veidošana;

2.4. izstrādājumu modelēšana, apgleznošana;


287



3.1. materiālu ķīmija un fizika;


3.3. modes zinības;

3.4. ievads dizaina teorijā;

3.5. projektēšanas stratēģija;

3.6. ideju vizualizācijas metodes;

3.7. izstrādājumu konstruēšanas pamati, ergonomika;

3.8. tehnoloģija un iekārtas;

3.9. materiālu un izstrādājumu kvalitātes kontrole;


3.11. pedagoģija;


3.13. prezentācijas māksla;



3.16. darba aizsardzība, elektrodrošība, ugunsdrošība;

3.17. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.18. izstrādājumu, kolekciju, darba vietu projektēšanas pamati;

3.19. izstrādājuma izmaksu noteikšana;

3.20. profesionālās ētikas pamatprincipi;


2.57. Sabiedrisko attiecību speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sabiedrisko attiecību speciālists.






– sabiedrisko attiecību speciālists uztur uzņēmuma iekšējo un ārējo

komunikāciju; veido un uztur sadarbību ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;

organizē publiskus pasākumus; komunicē ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;

atbildīgi un patstāvīgi veic sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus

atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

288

Sabiedrisko attiecību speciālists strādā uzņēmumā, kurā izveidota

sabiedrisko attiecību vai komunikācijas struktūrvienība.



1. Spēja apkopot un analizēt citu, tai skaitā ārvalstu uzņēmumu, pieredzi

komunikācijas un sabiedrisko attiecību jomā.

2. Spēja orientēties sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos procesos un

saprast komercdarbības, kā arī valsts pārvaldes darbības principus.

3. Spēja apzināt uzņēmuma mērķauditoriju un tās vajadzības.

4. Spēja plānot un uzturēt uzņēmuma komunikāciju, izvēloties

piemērotākos komunikācijas instrumentus.

5. Spēja orientēties un atbilstoši lietot sabiedrisko attiecību jomas

terminus un pamatjēdzienus.

6. Spēja monitorēt pieejamo informāciju un savlaicīgi pamanīt riska

situācijas un problēmas.

7. Spēja darboties uzņēmuma krīzes situācijā un novērst to.

8. Spēja vākt, atlasīt, apkopot, apstrādāt informāciju un pasniegt

(prezentēt) to rakstiski un mutiski atbilstoši uzņēmuma interesēm.

9. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un rīkoties saskaņā ar

profesionālajiem un vispārējiem ētikas pamatprincipiem.

10. Spēja lietot valsts valodu un sazināties vismaz divās svešvalodās.

11. Spēja īstenot sabiedrisko attiecību projektus, kampaņas un plānus.

12. Spēja orientēties plašsaziņas līdzekļos, to darba specifikā un

sadarboties ar tiem.

13. Spēja uzturēt uzņēmuma publisko tēlu.

14. Spēja koordinēt komunikācijas politikas un stratēģijas īstenošanu ar

uzņēmuma sadarbības partneriem un plašsaziņas līdzekļiem.

15. Spēja sagatavot informatīvos materiālus plašsaziņas līdzekļiem.

289

16. Spēja lietot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas,

veidojot prezentācijas, izvietojot un uzturot informāciju mājaslapā, sociālajos

tīklos.

17. Spēja apkopot uzņēmuma darbības, lēmumu, produktu un

pakalpojumu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos (monitoringa veikšana).

18. Spēja būt komunikablam, precīzam un lojālam pārstāvētajam

uzņēmumam.

19. Spēja izvērtēt savas kompetences robežas atbilstoši pienākumiem,

dotajam uzdevumam un statusam uzņēmumā.

20. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus.

21. Spēja organizēt preses konferences un citus publiskus pasākumus.

22. Spēja piedalīties komandas darbā un ideju ģenerēšanas procesā.

23. Spēja pilnveidot zināšanas un prasmes pašmācības ceļā.

24. Spēja orientēties mediju tirgū.




rezultātiem.



1. Orientēties aktuālajos Latvijas un pasaules politiskajos, sociālajos un

ekonomiskajos procesos, izprast tos.

2. Apkopot un analizēt informāciju par sociālajiem, ekonomiskajiem un

politiskajiem procesiem valstī un ārpus tās.

3. Pārzināt sabiedrisko attiecību instrumentus, kas tiek izmantoti

uzņēmuma iekšējās un ārējās komunikācijas uzturēšanā un prast ar tiem strādāt.

4. Prast rīkoties krīzes situācijā.

290

5. Vākt, atlasīt, apstrādāt informāciju un pasniegt (prezentēt) to rakstu un

mutvārdu veidā atbilstoši uzņēmuma interesēm.

6. Ievērot darba tiesisko attiecību normas un rīkoties saskaņā ar

profesionālajiem un vispārējiem ētikas pamatprincipiem.

7. Lietot profesionālo terminoloģiju (sabiedrisko attiecību jomas terminus

un pamatjēdzienus) valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

8. Īstenot sabiedrisko attiecību projektus, kampaņas un plānus.

9. Izprast plašsaziņas līdzekļu darba specifiku un veidot sadarbības

attiecības ar tiem.

10. Pārzināt uzņēmuma publiskā tēla veidošanu un uzturēšanu.

11. Pārzināt, kā tiek veidota un uzturēta komunikācijas politika un

komunikācijas stratēģija ar uzņēmuma sadarbības partneriem un plašsaziņas

līdzekļiem.

12. Sagatavot informatīvos materiālus plašsaziņas līdzekļiem (preses

relīzes, informācijas lapas, atsauksmes, replikas, pateicības, precizējumus,

mediju mapes).

13. Lietot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veidojot

prezentācijas, izvietojot informāciju uzņēmuma mājaslapā un sociālajos tīklos.

14. Veikt plašsaziņas līdzekļu monitoringu.

15. Strādāt individuāli un komandā, sadarboties ar citu jomu un

struktūrvienību darbiniekiem.

16. Efektīvi plānot un organizēt savu darbu, noteikt izpildāmo darbu

prioritātes.

17. Attīstīt saskarsmes prasmes.

18. Organizēt preses konferences un citus publiskus pasākumus.

19. Atlasīt plašsaziņas līdzekļus atbilstoši attiecīgā vēstījuma

mērķauditorijas specifikai.

20. Sagatavot publicitātes materiālus par uzņēmumam aktuālām tēmām.

291

21. Izstrādāt pētījuma dizainu un veikt sabiedrisko attiecību jomas

pētījumus.



24. Veidot resursu un informācijas tematiskās datubāzes.







1.1. socioloģija;

1.2. politoloģija;

1.3. sociālā psiholoģija;

1.4. reputācijas vadība;


1.6. valsts pārvalde;

1.7. organizācijas psiholoģija.



2.1. verbālā un neverbālā komunikācija;

2.2. krīžu komunikācija;


2.4. lietišķā komunikācija;

2.5. lietišķā etiķete;

2.6. vadībzinību pamati;




3.1. sabiedriskās attiecības un to stratēģija un taktika;

3.2. ievads komunikācijas teorijās;

3.3. sociālie mediji un digitālā komunikācija;

3.4. tirgzinības un tirgzinības komunikācija;

3.5. reklāma;

3.6. mediju attiecības;

3.7. masu komunikācija;

292



3.10. pētījumu metodika;





3.15. darba aizsardzības prasības;

3.16. vides aizsardzības prasības;

3.17. darba tiesisko attiecību normas.

2.58. Valsts policijas jaunākā virsnieka profesijas standarts



2. Profesijas kodi:

Rotas KOMANDIERA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods

"1349 29";

Vada KOMANDIERA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods

"1349 30";

Vada KOMANDIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 31";

INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 13";

Valsts policijas jaunākais VIRSNIEKS – profesijas kods "3355 39" (turpmāk

kopā – Valsts policijas jaunākais virsnieks).


1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas

līmenis.


– Valsts policijas jaunākais virsnieks plāno un veic darbu sabiedriskās

kārtības un personu drošības (t. sk. speciālās) nodrošināšanas, noziedzīgu

nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanas un atklāšanas, personu, kuras

izdarījušas likumpārkāpumus, bezvēsts pazudušu personu meklēšanas jomā; veic

personu, kuras nespēj sniegt ziņas par sevi, personības noskaidrošanu, neatpazītu

līķu identificēšanu; atbilstoši kompetencei veic izmeklēšanas darbības

kriminālprocesos un operatīvo darbību; īsteno pasākumus ķīlnieku un objektu

atbrīvošanā, terora aktu novēršanā un pārtraukšanā; īsteno kriminālizlūkošanas

funkciju; nodrošina operatīvā ceļā iegūtās informācijas un kriminālizlūkošanas

informācijas uzkrāšanu un apriti; izpilda uzdevumus starptautiskajā sadarbībā

noziedzības apkarošanā; veic pasākumus likumpārkāpēju noskaidrošanā,

aizturēšanā un saukšanā pie likumā noteiktās atbildības; dokumentē

293

likumpārkāpumus; sniedz personām pirmo palīdzību, uzrauga un kontrolē ceļu

un ūdens satiksmes drošību; sadarbojas ar tiesībaizsardzības un citām valsts un

pašvaldību iestādēm.

Valsts policijas jaunākais virsnieks Valsts policijā var tikt iecelts amatā,

kas atbilst Valsts policijas jaunākā virsnieka profesijas standartam.



1. Spēja veikt pienākumus un operatīvi rīkoties lielas psiholoģiskās

slodzes un stresa apstākļos, ko nodrošina amatam atbilstošs veselības stāvoklis,

fiziskā sagatavotība un psiholoģiskā noturība.

2. Spēja plānot, organizēt un veikt praktiskus uzdevumus, balstoties uz

analītisku pieeju attiecīgajā profesionālajā jomā.

3. Spēja loģiski spriest un adekvāti rīkoties sarežģītās situācijās, novērtēt

dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un pieņemt lēmumus.

4. Spēja darbu plānot, veikt patstāvīgi, kā arī strādāt darba grupas sastāvā.

5. Spēja patstāvīgi pieņemt taktiski pareizu lēmumu un uzņemties

atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un rīcību.

6. Spēja taktiski pareizi novērtēt situāciju un, ja nepieciešams, operatīvi

un precīzi pielietot pašaizsardzības paņēmienus un līdzekļus.

7. Spēja modelēt un prognozēt situācijas attīstību paaugstināta stresa

apstākļos.

8. Spēja aprakstīt, formulēt un komunicēt par praktiskiem jautājumiem,

piedāvāt risinājumus, veikt praktisku jautājumu problēmu analīzi.

9. Spēja atlasīt informāciju un izmantot to skaidri definētu problēmu

risināšanai.

10. Spēja demonstrēt un argumentēt savu viedokli, izpratni.

11. Spēja darbu veikt atbildīgi un kvalitatīvi.


294

13. Spēja sadarboties ar juridiskām un fiziskām personām nacionālā

līmenī, ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un starptautiskajām organizācijām

drošības un tiesiskuma jomā.

14. Spēja izvērtēt vadības dotos norādījumus un rīkojumus un pildīt tos.

15. Spēja precīzi un pamatoti piemērot tiesību normas.

16. Spēja adekvāti un taktiski pareizi izvērtēt un rīkoties ārkārtas

situācijās un konfliktsituācijās.

17. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un

fizisko sagatavotību.

18. Spēja rīkoties godīgi, uzņemties personīgu atbildību un ievērot

profesionālo ētiku.

19. Spēja savā darbībā lietot informācijas tehnoloģijas.

20. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu

prasības.

21. Spēja ievērot dienesta gaitu regulējošo normatīvo aktu prasības.

22. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.



1. Pielietot uzbrukuma atvairīšanas taktiku, šaujamieroci, speciālos

līdzekļus un tehniku.

2. Pieņemt taktiski pareizu lēmumu psiholoģiskās slodzes un stresa

apstākļos.

3. Plānot darbu, veikt to patstāvīgi, kā arī strādāt darba grupas sastāvā.

4. Atbilstoši kompetencei noformēt dienesta, administratīvās lietvedības,

izmeklēšanas darbību, operatīvās darbības un kriminālizlūkošanas pasākumu

dokumentus.

5. Nodrošināt krimināltiesisko un operatīvo starptautisko sadarbību ar

ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, sadarbību ar starptautiskajām

organizācijām.

295


7. Komunicēt vismaz divās svešvalodās, izmantojot profesionālo juridisko

terminoloģiju.

8. Komunicēt ar kolēģiem, vadību un sabiedrību par savu izpratni,

prasmēm un darbībām.

9. Patstāvīgi pilnveidot savas zināšanas, profesionālās iemaņas, fizisko un

profesionālo sagatavotību.

10. Praksē izmantot un pielietot gūtās teorētiskās zināšanas.

11. Dienestā pielietot sakaru un informācijas tehnoloģijas, lietot speciālo

tehniku.

12. Strādāt ar informācijas sistēmām un datubāzēm.





16. Ievērot dienesta gaitu regulējošo normatīvo aktu prasības.

17. Vadīt B kategorijas transportlīdzekli.





1.1. policijas sadarbība Eiropas Savienībā (t. sk. Šengenas Konvencijas

kontekstā);

1.2. tiesībaizsardzības iestāžu sistēma un funkcijas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

izpratnes līmenī:

2.1. tiesību teorija;

2.2. civilprocesa tiesības;


296



2.6. civiltiesības;

2.7. kriminoloģija;

2.8. tiesu medicīnas pamati;

2.9. tiesu psihiatrijas pamati;

2.10. satiksmes un autopārvadājumu uzraudzības darba organizācija;

2.11. loģika.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

lietošanas līmenī:




3.4. kriminālistika (tehnika, taktika un metodika);

3.5. operatīvā darbība;

3.6. kriminālizlūkošana;

3.7. policijas meklēšanas taktika;

3.8. policijas speciālā taktika un darbība ārkārtas situācijās (t. sk. masu

nekārtībās);

3.9. starptautiskā sadarbība krimināltiesību un operatīvās darbības jomā;

3.10. sakaru un tehniskie līdzekļi, to darbības principi un lietošanas

noteikumi;

3.11. vispārējā fiziskā sagatavotība;

3.12. likumpārkāpēju aizturēšanas paņēmieni;

3.13. uzbrukuma atvairīšanas un aizsardzības taktiskie paņēmieni;

3.14. profesionālās darbības taktika (t. sk. bruņotu noziedznieku

aizturēšanas, vajāšanas un meklēšanas pasākumu organizēšana un vadība,

taktika iekļūšanai dzīvojamās telpās), metodes un paņēmieni;

3.15. šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas taktika dažādās

dienesta situācijās;

3.16. bērnu tiesību aizsardzība;

3.17. uz sabiedrību vērsta policijas darba organizācija un metodes;

3.18. pirmās palīdzības sniegšana;

3.19. policijas tiesības;


3.21. policijas dienestu darba organizācija un tiesiskā reglamentācija;

3.22. administratīvo pārkāpumu materiālās un procesuālās normas;

3.23. informācijas tehnoloģijas un informācijas sistēmas;

3.24. administratīvās, procesuālās lietvedības, kriminālizlūkošanas un

dienesta dokumentu sastādīšana, noformēšana;

3.25. sevišķā lietvedība;

3.26. B kategorijas transportlīdzekļa vadīšana;

3.27. ierindas vadīšana;

297


3.29. divas svešvalodas (profesionālie termini, verbālās un rakstiskās

komunikācijas prasmes);

3.30. dienesta gaitu regulējošie normatīvie akti;



2.59. Autoapkopes speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – autoapkopes speciālists.






– autoapkopes speciālists veic automobiļa tehnisko apkopi, tehniskā

stāvokļa diagnostiku un remontu; novērš automobiļu un to sastāvdaļu

bojājumus, nomainot agregātus, mezglus un detaļas, veicot demontāžas un

montāžas darbus; atjauno detaļas vai to salāgojumus, veicot atslēdznieka darbus;

sadarbojas ar citiem speciālistiem un komunicē ar klientu.

Autoapkopes speciālists strādā automobiļu tehniskās apkopes un remonta

uzņēmumos, automobiļu diagnostikas centros, automobiļu tehniskās apskates

stacijās un tamlīdzīgos radnieciskos uzņēmumos, var būt pašnodarbināta




1. Spēja organizēt un sagatavot darba vietu atbilstoši tehnoloģiskām prasībām

un darba drošības noteikumiem.

2. Spēja izvēlēties darba uzdevuma veikšanai nepieciešamos mērinstrumentus

un materiālus.

3. Spēja strādāt ar rokas un elektroniskajiem mērinstrumentiem.

4. Spēja rasēt, lasīt rasējumus un zīmēt skices.

298

5. Spēja uzklausīt klienta vēlmes, noskaņot klientu labvēlīgi, saprotami

izskaidrojot automobiļa remonta tehnoloģiju un izmaksas, ievērojot profesionālās un

vispārējās ētikas pamatprincipus.

6. Spēja lietot specifiskās palīgierīces (piemēram, sajūga diska centrējamo

tapu, virzuļa gredzenu montējamās un demontējamās stangas, stroboskopu,

šarnīru demontējamo palīgierīci).

7. Spēja veikt automobiļa tehnisko apkopi un novērst defektus.

8. Spēja patstāvīgi veidot loģisku spriedumu ķēdi.

9. Spēja izmantot dažādus darbgaldus un tehniskās iekārtas.

10. Spēja sagatavot elektroniskās vadības sistēmas automobiļa remonta

darbiem.

11. Spēja izmantot speciālo literatūru.

12. Spēja izmantot datubāzes vismaz divās svešvalodās.

13. Spēja strādāt ar automobiļu sistēmu diagnostikas testeriem un

kontroles iekārtām.

14. Spēja veikt automobiļa elektromehānisko un elektronisko vadības

sistēmu tehniskā stāvokļa diagnostiku.

15. Spēja pilnveidot savu kvalifikāciju.

16. Spēja noteikt automobiļa nomaināmās un remontējamās detaļas,

blokus un mezglus.

17. Spēja novērst automobiļa elektronisko vadības sistēmu bojājumus.

18. Spēja veikt automobiļa elektrisko shēmu elementu izvēli.

19. Spēja izvēlēties automobiļa remonta vai apkopes tehnoloģiju.

20. Spēja plānot un vadīt ikdienas resursu pietiekamību, modelējot

ikdienas patēriņu.

21. Spēja aprēķināt automobiļa remonta darba laiku atbilstoši

normatīviem.

299

22. Spēja vizuāli novērtēt automobiļa virsbūves tehnisko stāvokli un

bojājumus (piemēram, novērtēt deformācijas veidus un virzienus, caurrūsēšanas

ietekmi, salīdzināt blakus detaļu salaidumu spraugu lielumu, krāsu toņu

atšķirību, pirmsremonta bojājumus).

23. Spēja paredzēt objektīvi nepieciešamu automobiļa remonta metožu un

tehnoloģiju lietojumu.


25. Spēja orientēties automatizēto iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas

un remonta jautājumos.

26. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi.


rezultātiem.



29. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošības jautājumos.


31. Spēja pielietot nacionālos, Starptautiskās Standartizācijas

organizācijas (ISO – International Organization for Standardization), Eiropas

Savienības un citu valstu standartus autotransporta nozarē.



1. Savā profesionālajā darbībā lietot datoru un izmantot internetu, kā arī

automobiļu datubāzes.

2. Rasēt, lasīt rasējumus un veidot skices.

3. Noteikt elektroiekārtu un elektronisko vadības sistēmu darbības

principus.

4. Pieslēgt kontroles mērinstrumentus un diagnostikas aparatūru.

5. Apstrādāt un izanalizēt kontrolmērījumos un diagnostikā iegūto

informāciju.

300

6. Veikt automobiļa virsbūves paneļu, mērinstrumentu paneļa,

elektromehānismu, mērpārveidotāju (devēju), izpildierīču, elektronisko vadības

bloku un elektroinstalācijas demontāžu.

7. Sagatavot nomaiņai automobiļa elektroiekārtas mezglus un blokus.

8. Izpildīt automobiļa atsevišķu elementu bloku un elektroierīču remonta

darbu operācijas.

9. Atbilstoši ražotāja rekomendācijām veikt automobiļa elektronisko

vadības sistēmu pārprogrammēšanas operācijas.

10. Novērtēt automobiļa elektronisko vadības sistēmu darbības atbilstību

tehniskajām prasībām.

11. Izmantot tehniskās rokasgrāmatas un speciālās datorprogrammas.

12. Izmantot speciālo literatūru.

13. Izprast komandas darba stilu, prast strādāt komandā, sadarboties ar

citu profesiju darbiniekiem.

14. Prast patstāvīgi plānot un veikt savu darbu noteiktajā termiņā

(darbnīcas laika plānošana, klientu pieraksta veidošana).

15. Domāt kritiski un risināt problēmas.




19. Nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas.






301

24. Pārzināt tehnisko līdzekļu iespējas, kas nepieciešamas darba

organizācijai un izpildei (darbnīcas laika pārvaldība, noslodzes, efektivitātes

aprēķins, apkopes darba pašizmaksas aprēķins).

25. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes un veikt darbu individuāli.

26. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituāciju

ar darbinieku un klientu.





1.1. socioloģija un politikas zinātne;

1.2. nacionālie, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO –

International Organization for Standardization), Eiropas Savienības un citu

valstu standarti autotransporta nozarē;

1.3. saskarsmes prasme.




2.2. fizika;

2.3. lietišķā matemātika;


2.5. komercdarbības organizācijas;

2.6. ražošanas un pakalpojumu organizēšana;

2.7. tirgus analīze.



3.1. elektrotehnikas un elektronikas pamati;

3.2. tehniskā mehānika;

3.3. automobiļu tehniskā apkope un remonts;


3.5. tehniskie mērījumi, pielaides un sēžas;

3.6. automobiļu uzbūves īpatnības;

3.7. motoru uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta

tehnoloģijas;

3.8. automobiļu diagnostika, ekspluatācija un tehniskā apkope;

3.9. autotransporta tehnisko līdzekļu drošums un drošība;

3.10. automobiļu ekspluatācijas materiāli;

302

3.11. ražošanas tehnoloģija – ražošanas tehnoloģijas pamati;

3.12. darba plānošanas un organizācijas pamati;

3.13. datora lietošanas prasme darbā ar speciālajām programmām;

3.14. tehniskā grafika;




3.18. darba aizsardzība, ugunsdrošība;




2.60. Rasētāja dizainera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – rasētājs dizainers.






– rasētājs dizainers ir speciālists, kurš meklē jaunas idejas izstrādājumiem

un to iepakojumiem galvenokārt mašīnbūves, aparātbūves un metālizstrādājumu

ražošanas jomā, ievērojot funkcionalitātes, dizaina un ergonomikas prasības;

veic to attīstīšanu un vizualizēšanu, pielietojot modernās datorizētās

tehnoloģijas; izstrādā vai līdzdarbojas izstrādājumu konstrukciju izveidē

atkarībā no to sarežģītības pakāpes; izvēlas materiālus un izgatavošanas

pamattehnoloģijas; izgatavo rasējumus un citu tehnisko dokumentāciju; organizē

izstrādājumu prototipu vai modeļu izveidi un piedalās tajā; izstrādā vizuālās

reklāmas objektus un materiālus.

Rasētājs dizainers var strādāt projektēšanas birojos un uzņēmumos, kas

nodarbojas ar jaunu, estētiskām vērtībām apveltītu, rūpnieciski ražojamu

izstrādājumu un to iepakojuma izveidi, var būt pašnodarbināta persona vai




303

1. Spēja veikt izpēti izstrādājumu ideju attīstīšanai, izvērtējot reāla vai

potenciāla klienta vajadzības, analizējot tehnikas, tehnoloģiju, materiālu un

dizaina tendenču aktualitātes.

2. Spēja individuāli vai komandā radīt izstrādājumu konceptuālos

variantus, pamatoti izvēlēties labāko no tiem.

3. Spēja dažādos projektēšanas posmos uz papīra un virtuālā vidē

vizualizēt idejas un citus darba rezultātus.

4. Spēja patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem speciālistiem izveidot

izstrādājumu, to mezglu un atsevišķu detaļu konstrukcijas.

5. Spēja izvēlēties un saskaņot materiālus ar klientu un plānot ekonomisku

materiāla patēriņu.

6. Spēja ievērot izgatavošanas tehnoloģiju iespējas un ierobežojumus

izstrādājumu izstrādes gaitā.

7. Spēja lasīt, izstrādāt un pārbaudīt rasējumus, kas nepieciešami dažādos

izstrādājumu projektēšanas posmos.

8. Spēja lietot datorizētās projektēšanas sistēmas.

9. Spēja plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes, kā arī

uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

10. Spēja veidot izstrādājumu maketus ar rokām, kā arī lietojot ātrās

prototipēšanas un citas tehnoloģijas, vadīt un līdzdarboties to izgatavošanā.

11. Spēja novērtēt izstrādājumu maketu un prototipu funkcionālās,

estētiskās, ergonomiskās un tehnoloģiskās īpašības.

12. Spēja orientēties ar projektējamo izstrādājumu specifiku saistītajos

normatīvajos dokumentos un standartos un ievērot tos savā darbā.

13. Spēja sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm tehnikas un

industriālā dizaina jomā.

14. Spēja apzināt un analizēt tradicionālo un jauno materiālu piedāvājumu

izstrādājumu un to iepakojumu izveidei.

15. Spēja produktīvi piedalīties izstrādājuma projekta prezentācijā.

304

16. Spēja pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.





20. Spēja sistemātiski pilnveidot profesionalitāti.




1. Iegūt, analizēt un izmantot izstrādājumu projektēšanai nepieciešamo

informāciju.

2. Veikt izstrādājumu estētisko, materiāltehnisko, funkcionālo un

ekonomisko analīzi.

3. Analizēt izstrādājumu dizaina attīstības tendences.

4. Veidot un vispusīgi novērtēt jaunu izstrādājumu koncepcijas.

5. Sagatavot ideju vizualizāciju skices, izmantojot tradicionālus

paņēmienus un datortehnoloģijas.

6. Izgatavot izstrādājumu maketus, izmantojot dažādas tehnoloģijas.

7. Lietot vektorgrafikas un rastrgrafikas programmatūru, kā arī biroja

programmatūru.

8. Pārzināt attiecīgās nozares izstrādājumu izgatavošanas materiālus un

izprast to pielietošanu.

9. Pārzināt izstrādājumu galvenās izgatavošanas tehnoloģijas nozarē.

10. Konstruēt vienkāršus izstrādājumus vai to daļas mašīnbūves,

aparātbūves u. tml. jomās, kā arī izstrādājumu iepakojumu, izmantojot

datorizētās projektēšanas (CAD) tehnoloģijas.

305

11. Izmantot izstrādājumu izstrādē vienkāršākās datorizētās

inženieraprēķinu (CAE) tehnoloģijas.

12. Lasīt, izstrādāt un pārbaudīt rasējumus, kas nepieciešami dažādos

izstrādājumu projektēšanas posmos.

13. Ievērot ergonomikas likumsakarības izstrādājumu izveidē.

14. Pārzināt un pielietot tehniskās dokumentācijas noformēšanas

standartus un citu normatīvo dokumentāciju.

15. Izstrādāt vienkāršus vizuālās reklāmas objektus un materiālus un

izstrādājumu iepakojumu dizainu.

16. Pārzināt izstrādājuma projekta tāmi veidojošos principus un pozīcijas.

17. Plānot izstrādājuma projekta realizācijas laiku.



svešvalodās.

20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

21. Pārzināt un pareizi pielietot mašīnbūves un aparātbūves nozarēs

esošās standartizētās detaļas un mezglu risinājumus.




24. Sadarboties ar citiem speciālistiem un klientu, ievērojot profesionālās

un vispārējās ētikas pamatprincipus.





1.1. dizaina vēsture;


1.3. tehniskā estētika;

306

1.4. rūpniecisku izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģijas un iekārtas;

1.5. tehnoloģisko procesu automatizācija;

1.6. inženierzinātņu teorētiskie pamati.



2.1. tirgus izpēte;

2.2. projektu funkcionālā analīze;

2.3. izstrādājumu formveides pamati;

2.4. materiālzinību pamati izstrādājumiem un to iepakojumiem;

2.5. vizuālās komunikācijas pamati dizainā un inženierzinātnēs;

2.6. izstrādājuma dzīves cikls;

2.7. lietišķās informātikas pamati;

2.8. intelektuālā īpašuma aizsardzība.



3.1. zīmēšana, skicēšana;

3.2. krāsu izvēle un kompozīciju veidošana;

3.3. dizaina datorgrafika;

3.4. ergonomika;

3.5. vienkāršu rūpniecisku izstrādājumu projektēšana;

3.6. izstrādājumu iepakojumu projektēšana;

3.7. vizuālās reklāmas objektu izstrāde;


3.9. CAD tehnoloģijas;

3.10. vienkāršākās CAE tehnoloģijas;

3.11. detaļu salāgojumu nodrošināšanas pamatprincipi;

3.12. izstrādājuma maketēšana un ātrā prototipēšana;

3.13. normatīvie dokumenti un tehniskie standarti mašīnbūves un

aparātbūves jomā;





3.18. saskarsme;




2.61. Sociālā rehabilitētāja profesijas standarts


307

1. Profesijas nosaukums – sociālais rehabilitētājs.






– sociālais rehabilitētājs piedalās tādu klientu sociālās rehabilitācijas

plānu izstrādē, kuru iekļaušana sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, funkcionālu

traucējumu dēļ ir apgrūtināta (turpmāk – klienti), lai veicinātu klientu

iekļaušanos sabiedrībā; veicina klientu sociālo prasmju apguvi, pilnveidi un

uzturēšanu; īsteno klientu sociālo aktivizāciju; veicina klientu interesi, vēlmi un

gribu patstāvīgi un pilnvērtīgi dzīvot; novērtē klientiem sniegto sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu rezultātus un izstrādā priekšlikumus to pilnveidei;

veicina klientu līdzdarbību sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izvēlē un

saņemšanā, rehabilitācijas plānu sastādīšanā un īstenošanā.

Sociālais rehabilitētājs strādā valsts un pašvaldību institūcijās, biedrībās,

nodibinājumos, reliģiskās organizācijās, komercsabiedrībās un citos

uzņēmumos, kuri nodrošina veselības aprūpes, medicīniskās rehabilitācijas un

sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, var būt pašnodarbināta persona vai




1. Spēja ievērot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ētiskos un juridiskos

aspektus.

2. Spēja piedalīties klienta sociālās rehabilitācijas plāna izstrādāšanā un

īstenošanā.

3. Spēja sekot līdzi klienta sociālo prasmju attīstībai.

4. Spēja atbalstīt klienta pašnoteikšanos un pielāgoties sociālajai un

fiziskajai videi.

5. Spēja noteikt klientam nepieciešamo atbalsta apjomu sociālo prasmju

apguvei, pilnveidei un uzturēšanai.

6. Spēja iesaistīties klienta sociālajām un individuālajām vajadzībām

atbilstošu pakalpojumu noteikšanā.

308

7. Spēja strādāt ar indivīdu un grupu.

8. Spēja aizstāvēt klienta intereses.

9. Spēja ievērot nediskriminējošu praksi savā profesionālajā darbībā.

10. Spēja noteikt klienta sociālo prasmju un sociālo aktivitāšu līmeni.

11. Spēja motivēt klientu iekļauties sabiedrībā.

12. Spēja izmantot radošas metodes profesionālajā darbībā.

13. Spēja sadarboties ar klienta ģimenes locekļiem un atbalsta personām.

14. Spēja veikt pētījumus sociālās rehabilitācijas jomā.

15. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās.

16. Spēja piesaistīt brīvprātīgos un citas atbalsta personas.

17. Spēja motivēt klientu pārmaiņām.

18. Spēja konsultēt sociālās rehabilitācijas procesā iesaistītās personas.

19. Spēja novērtēt pārmaiņas klienta veselībā un uzvedībā.


rezultātiem.

21. Spēja koordinēt sociālās rehabilitācijas procesu, iekļauties

multiprofesionālā rehabilitācijas komandā.

22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības

veikšanai.






309

1. Sniegt klientam palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā,

nodrošinot klienta līdzdarbības iespējas un ievērojot sociālo taisnīgumu.

2. Novērtēt klienta sadzīves apstākļus.

3. Nodibināt labvēlīgu psihoemocionālo kontaktu ar klientu, iegūt

uzticību.

4. Noteikt klienta līdzdarbības pienākumus.

5. Identificēt pazīmes, kas liecina par klienta atkarību (piemēram,

narkotikas, alkohols, tabaka, azartspēles, datorspēles).

6. Noteikt vieglās valodas lietošanas nepieciešamību.

7. Organizēt klienta brīvo laiku.

8. Piedalīties klienta nodarbinātības pasākumu organizēšanā.

9. Palīdzēt klientam saglabāt aktīvu dzīvesveidu.

10. Veidot interešu apmācības grupas.

11. Veicināt klientu patstāvību un spēju aizstāvēt savas tiesības.

12. Spēt komunicēt ar dažādām klientu mērķgrupām sociālās

rehabilitācijas procesā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas

pamatprincipus.

13. Pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

14. Sadarboties un strādāt komandā ar citiem speciālistiem.

15. Novērtēt sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

16. Lietot informācijas tehnoloģijas profesionālajā darbībā.

17. Iegūt un analizēt informāciju klienta sociālo problēmu risināšanai.

18. Uzkrāt datus profesionālās darbības vajadzībām.

19. Rīkoties riska/krīzes situācijās.

310

20. Plānot profesionālās aktivitātes un finansējuma racionālu un efektīvu

izlietojumu.

21. Sagatavot un iesniegt pārskatus un ziņojumus.

22. Ievērot konfidencialitāti.

23. Izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

ieviešanai.

24. Pārzināt un pielietot normatīvos aktus sociālās rehabilitācijas, sociālās

palīdzības, bērnu tiesību aizsardzības un citās saistītās jomās.



27. Mācīt klientam prasmi orientēties savā sociālajā apkārtnē.

28. Iesaistīt klientu brīvā laika pavadīšanas, izglītojošu, kultūras un

veselību veicinošu un dažādu citu pasākumu apmeklēšanā.

29. Aktivizēt klienta esošās, kā arī attīstīt jaunas sadzīves tradīcijas.




svešvalodās.








1.1. Eiropas Savienības pamattiesību harta un Eiropas Sociālā harta;

1.2. sociālekonomiskie procesi Latvijā;

1.3. valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipi;

311

1.4. valsts pārvaldes darbības principi;

1.5. sociālo problēmu cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;

1.6. sociālā statistika un demogrāfija;

1.7. vispārējās cilvēktiesības.



2.1. Latvijas Republikas normatīvie akti sociālās drošības jomā;

2.2. sociālo institūciju funkcionēšanas pamatprincipi;

2.3. sociālās rehabilitācijas vēsture Latvijā un pasaulē;

2.4. jaunāko tehnoloģiju attīstība sociālajā rehabilitācijā;

2.5. dažādu (piemēram, sociālo, ekonomisko, vides) faktoru mijiedarbība

un ietekme uz indivīdu;

2.6. sociālā darba pamatprincipi;

2.7. sociālās palīdzības pamatprincipi;

2.8. medicīniskās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.9. sociālās aprūpes pamatprincipi;

2.10. veselības aprūpes pamatprincipi;

2.11. profesionālās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.12. vispārīgā, attīstības, personības un sociālā psiholoģija;

2.13. invaliditāte un tās veidi;

2.14. normalizācijas pamatprincipi;

2.15. brīvprātīgo kustība Latvijā un pasaulē;


2.17. invaliditātes sociālais modelis;

2.18. vardarbības pazīmes un riski;

2.19. ANO konvencija "Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām";




3.1. sociālās rehabilitācijas pamatprincipi;

3.2. multiprofesionālās komandas darbības principi;


3.4. veselīga dzīvesveida pamatprincipi;

3.5. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidi;

3.6. sociālās rehabilitācijas procesa dokumentēšana un sociālās

rehabilitācijas plāni, lietvedības pamati;

3.7. sociālās rehabilitācijas organizēšana;

3.8. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādām sociālajām grupām;

3.9. valsts valoda;



3.12. veselības un uzvedības izmaiņu novērtēšana;

312

3.13. profesionālās pašaizsardzības mehānismi sociālās rehabilitācijas

praksē;

3.14. saskarsmes un komunikācijas metodes;


3.16. stresa un konfliktu vadība;

3.17. riska vadība;


3.19. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšana;

3.20. pētnieciskā darba metodoloģija un metodika;

3.21. sociālā dizaina pamatprincipi;




3.25. saziņas iespējas ar cilvēkiem ar dažādu veidu komunikācijas

barjerām;

3.26. ergonomikas pamatprincipi;

3.27. tehniskie palīglīdzekļi, to izmantošana klienta neatkarības

veicināšanai.

ii. ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju ... · 2.14. būvprojektēšana...

Documents