Klasteru attīstība Latvijā: ieguvumi un izaicinājumi tūrismam

Gaujas NP piemērs

Laura Konstante «Siguldas tūrisma attīstības aģentūra» direktoreLiepāja, 2012.gada 6.decembrī

klasteris

POLITISKAIS LĪMENIS: VIENOŠANĀS PAR SADARBĪBU:

6 pašvaldības un Dabas aizsardzības pārvalde

KLASTERU JĒDZIENS

• Veicināt ekonomisko attīstību ārpus galvenajiem centriem un stiprināt reģionālo līmeni

• Viens sektors• Sadarbība• Saistītu uzņēmēju koncentrācija• Ģeogrāfiski noteikta teritorija

KLASTERI PASAULĒ

• Klasteri – lokāli, bet globāli konkurētspējīgi• Labākais mūsdienu klasteru piemērs: silīcija

ieleja Kalifornijā (hi-tech), Franču rivjēra• Lielākoties fokuss uz ražošanas sektoru,

neskatoties uz pakalpojumu sektora izaugsmi un nākotnes potenciālu.

• WTO – tūrisms ir viena no retajām nozarēm nākotnē, kas radīs jaunas darbavietas.

Pirms gada...

• Ļoti maz kā priekšrocību izmantojam atrašanos Gaujas nacionālajā parkā (kas ir LV TOP 3) - drukātie materiāli, internets

• Veidojam atsevišķu pilsētu zīmolus un atpazīstamību (Cēsis, Sigulda, Līgatne, Valmiera)

• Uzņēmēji, kas veido savu mārketingu

KAS AR KO KONKURĒ?

LIELĀKAS IESPĒJAS PIESAISTĪT TŪRISTUS &DALĪTAS IZMAKSAS

KAS AR KO KONKURĒ?

• Tūrisma konkurētspēja – spēja izsisties• Pilsētu tirgus, parādās jauni galamērķi (naftas

tranzīta pilsēta Ventpils kā tūrisma meka)• Nepieciešams pastiprināt sānsensību• Tendence apvienoties, lai būtu spēcīgāki• Nenosaka biznesa mērķus katram, bet kopīgu

vīziju• Reģioni ar klasteriem attīstās daudz veiksmīgāk

PAŠVALDĪBU UN DAP VIENOŠANĀS

• 2012.gada 7.februārī –vienošanās par sadarbību starp 6 pašvaldībām (Sigulda, Cēsis, Amata, Pārgauja, Līgatne un Valmiera) un Dabas aizsardzības pārvaldi par kopīgām aktivitātēm tūrisma veicināšanai Gaujas NP.

• Gaujas NP tūrisma klastera attīstības stratēģija 2012.-2019.

KURA VIETA IR VISLABĀKĀ?

• Tūrisms - nozare, kurā noteicošais nav uzņēmums ar lielāko apgrozījumu, bet gan individuālais patērētājs (cik ļoti būs apmierināts?, cik atpūtīsies?)

• Forša vieta, bet vājš restorāns un slikta viesnīca.• Sistēma, kurā visi spēlētāji ir lieliski, rada

pievienoto vērtību, kur 1+1=3.• Jāidentificē vājās vietas, trūkumi (transporta

shēmas, nevienlīdzība darba iespēju ziņā – Rīga un ārpus Rīga, apmaiņa ar tirgus informāciju – ko katrs var darīt, lai uzlabotu vājās puses?)

GAUJAS NP tūrisma klasteris1.•LIAA atbalstītais projekts «Gaujas NP tūrisma klastera attīstība»•Projekta ieviesējs: Siguldas reģiona tūrisma biedrība•Projekta budžets: 340 400 LVL (85/90 % ERAF finansējums, 10-15% uzņēmumu, citu iesaistīto pušu līdzfinansējums)

2. •Gaujas NP teritorijā esošo pašvaldību kopējais mārketings

300 iniciatīvas,šobrīd 60

Rīga

Sigulda

Cēsis

Valmiera

Līgatne

Straupe

Karte: A.Klepers / Environtech pamatne

Iesaistītās puses – telpiskais izvietojums

Trīs prioritārie virzieni projektā

Gaujas NP tūrisma klastera attīstība

KLASTERA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2012.-2019. – pirmais posms

• Galamērķa galvenais veicināšanas medijs

• Vērtību ķēdes ietvaros – savstarpēji papildinoši, uz inovatīviem risinājumiem vērsti

KvalitāteInovācijasVeicināšanaTīklošanaResursu piesaiste

22

PIEDZĪVOJUMSLEĢENDĀM APVĪTAJĀGAUJAS SENLEJĀ

22

IEGUVUMI NO TŪRISMA KLASTERA

• Kopīgas konkurētspējīgās priekšrocības, vienota, spēcīga stratēģiskā pozicionēšana, galamērķa mārketings, tēls un reputācija;

• Spēcīga sadarbība – uzņēmēji, Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības, TIC, Vidzemes augstskola, GNP fonds:

• informācijas apmaiņa, tirgus dati;• zināšanas, mācīšanās, pieredzes apmaiņa;• kopīgi tūrisma produkti;• vertikālā un horizontālā sadarbība;

IEGUVUMI NO TŪRISMA KLASTERA

• Socioekonomiskā sistēma – uzņēmējdarbības vide ar kopīgu vīziju, vērtībām, mērķiem un sadarbību;

• Izaugsmi veicinoša savstarpējā konkurence;• Stiprināta politiskā pozīcija;• Lielāka tirgus kontrole – vienota virzība plašākā tirgū;• Dalītas izmaksas un riski (resursi, kompetence);• Dabas aizsardzība vs dabas kapitāla izmantošana,

ilgtspēja;• Ilgtermiņā – ekonomiskie ieguvumi.

INFORMĀCIJAS SPĒKS

• Apmaiņa ar tirgus informāciju• Nofiksējam situāciju, lai varam izmērīt

uzlabojumus reģionālā līmenī• Kalpo kā bāze kvalitatīvai lēmumu

pieņemšanai visiem iesaistītajiem• Spēcīgāki gan iekšēji, gan ārēji (vairāk zinām,

vairāk pieredzējuši)

ATVĒRTS TIRGUS

Atvērti jauniem tirgus dalībniekiem, jo ir infrastruktūra un vide, kas atbalsta un veicina profesionālus darbiniekus un piedāvā sadarbību.

Aigars Ruņģis – Valmiermuižas alus saimnieks

Andris Klepers – GNP klastera koordinators

Juris Dudko – Siguldas reģiona tūrisma biedrība,Viesnīcu «Sigulda» un «Ezeri» saimnieks

Ineta Litte- Dikļu pils vadītāja

Rudīte Vasile – Pārgaujas novada tūrisma speciāliste

Uģis Mitrevics – Siguldas novada Domes priekšsēdētājs

Ināra Rubene – McCann Rīga vadītāja

Andra Magone – Cēsu TIC vadītāja