Gatavojoties eksāmenam Latvijas un

pasaules vēsturē

Zanda Arnicāne

Stacijas pamatskola

Latvijas Republikas simboli un to skaidrojums Saules motīvs- lietots kā ģerbonis

neatkarības cīņu laikā; Lauva- Kurzeme un Zemgale,

simbolizē spēku, stiprumu, izturību.

Grifs- Latgale un Vidzeme, simbolizē gudrību un rosīgumu;

Trīs zelta zvaigznes- Kurzeme un Zemgale, Latgale un Vidzeme.

Lācplēša kara ordenis Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti

emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu. Aversā centra medaljonā – Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā ir datums – „11.novembris 1919”. Krusta zaros iegravēts – „Par Latviju”.

Triju zvaigžņu ordenis piešķir pilsoņiem un

ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā. Nopelni var būt pašvaldību, saimnieciskā, sabiedriskā un kultūras darbā jebkurā jomā.

dibināts 1924. gada 24. martā, par piemiņu Latvijas Republikas tapšanai. Ordeņa devīze ir: "Per aspera ad astra", kas tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē: "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm".

Atzinības krusts Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance) -

1938. gadā Latvijas Republikā izveidots apbalvojums "par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā (par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana)", pastāvējis līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā, atjaunots 2004. gadā.

Ordeņa zīme ir balti emaljēts Maltas krusts ar zelta apmali. Krusta stūros – 8 zeltīti gredzeni, kas simbolizē astoņus Kurzemes hercogus, kuru laikā uzplauka hercogiste. Krusta centrā – medaljons, tā aversā – Latvijas Republikas lielais ģerbonis heraldiskās krāsās un gadskaitlis "1938", reversā – Kurzemes hercogistes ģerbonis un gadskaitlis "1710". Trīs krusta galos uz jostas leģendā ir ordeņa devīze: pour'les honn'etes ge'ns.

Viestura ordenis Viestura ordenis ir Latvijas valsts

militārs ordenis no 1938. līdz 1940. gadam un no 2004. gada. Tas veltīts senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai. Abu veidu ordeņu centrā ir balti emaljēts medaljons ar sarkaniem burtiem VR (no Vesthardus Rex jeb valdnieks Viesturs). Ordeņa reversā lasāma ordeņa devīze "Confortamini et pugnate" un gada skaitlis , kad sākās zemgaļu cīņas pret vācu iebrucējiem.

Ordeni piešķīra par militāriem nopelniem, nopelniem cīņā par neatkarību, drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, robežu aizsardzībā, bruņoto spēku veidošanā, valstiskas apziņas veidošanā pilsoņos. Tā devīze ir: "Esiet stipri un cīnieties!"

Naudas zīmes Latvijā

Naudas zīmes

Pastkartes

Pieminekļi Latvijā Piemineklī attēloti Latvju strēlnieki (un

Latvju tauta – dziedātāja, Tēvzemes sargi un Darbs ( attēlo zvejnieku un amatnieku, starp kuriem nostājies zemnieks, kurš tur rokā ar ozollapām rotātu izkapti, kas simbolizē spēku un vīrišķību), iekalts Kārļa Skalbes veltījums Tēvzemei un brīvībai Uz sānu paneļiem ir divi bareljefi — 1905.gads un Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta. Pieminekļa aizmugures daļā atrodas vēl divas skulptūru grupas — Gara darbinieki un Ģimene. Latvija, Lāčplēsis, Važu rāvēji un Vaidelotis. Obeliska galā ir 9 metrus garš no vara veidots Brīvības tēls- jauna sieviete, kura tur rokās trīs apzeltītas zvaigznes, kas simbolizē brīvību un Latvijas novadus, veidolā; arī tēla josta ir apzeltīta.

Uzvaras piemineklis Uzvaras piemineklis ir celts par godu

Padomju Savienības Sarkanās armijas cīnītājiem, kuri atbrīvoja Latviju no nacistiskās Vācijas un pašmāju buržujiem.

Brāļu kapi Abās pusēs ieejas vārtiem divas

jātnieku skulptūru grupas. Liepu gatve savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem.

Vienoti Latvijai Piemineklis ar sievieti, kura rokā tur

paceltu zeltītu krustu, un uzraksts uz tā pamatnes „Vienoti Latvijai” simbolizē 1920. gada janvārī no boļševiku varas atbrīvoto Latgali, brīvības un vienotības idejas.

Piemineklis „Vienoti Latvijai” pirmoreiz tika atklāts 1939. gada 8. septembrī. Pieminekļa veidotājs – tēlnieks Kārlis Jansosns.

      Jau Padomju okupācijas sākumā, 1940. gadā, no Latgales Māras rokām pazuda krusts, bet drīz – arī pats piemineklis. 1943. gada 22. augustā piemineklis atjaunots vēlreiz atgriezās savā vietā, tiesa gan, tikai uz septiņiem gadiem – 1950. gada jūnijā padomju varas iestādes to nogāza otrreiz.  

      Latgales Māra savā vietā Rēzeknes centrālajā ielā atkal atgriezās 1992. gada 13. augustā, to veidoja Andrejs Jansons

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919-1920

K. Jansona veidotais piemineklis, tautā bieži saukts "Balvu Staņislavs" atklāts 1938.gada 14.augustā. Padomju okupācijas laikā to gāza, taču 1993.gada 11.novembrī to atklāja no jauna, taču šoreiz partizāna tēlu veidojis A.Jansons, pirmā pieminekļa autora dēls, sadarbībā ar I.Folkmani.

Kartes

Paldies par uzmanību!

2011./2012.m.g.