galvenie enerģētikas politikas mērķi:
DESCRIPTION
Atjaunojamo energoresursu (AER) vieta konkrētos tirgos Latvijā – elektrība, siltums, transports. Atbalsta fondi. Galvenie enerģētikas politikas mērķi: Energoapgādes drošums, pašnodrošinājums ar resursiem (36%) un ģenerējošām jaudām (2006.gadā 60%, 2010.gadā 59%); - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
Atjaunojamo energoresursu (AER) vieta konkrētos tirgos Latvijā – elektrība, siltums, transports.
Atbalsta fondi.
A.Salmiņš
2011.gada 13.decembris 1
Galvenie enerģētikas politikas mērķi:– Energoapgādes drošums, pašnodrošinājums ar resursiem (36%)
un ģenerējošām jaudām (2006.gadā 60%, 2010.gadā 59%);– Infrastruktūras attīstība (šobrīd izbūvēts Estlink1, uzsākta
NordBalt projektēšana un Estlink2 būvniecība, uzsākts Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu gāzes plūsmas jaudas pastiprināšanas projekts, pabeigta Dobeles krātuves izpēte, uzsākta LNG izpēte);
– Palielināt AER izmantošanu (šobrīd mērķis palielināts līdz 40% );
– Tālāka tirgus liberalizācija un integrācija ar ES (Baltijas valstis šogad pabeigs ieviest 3.paketi un integrāciju NordPool biržā);
– Nodrošināt vides kvalitāti (šobrīd SEG emisiju sarunas ES).
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 2
Latvijas energoapgādes drošība- Latvijas nodrošinājuma ar primārajiem energoresursiem struktūra pamatā veidojas no 3 resursiem:
- Dabasgāze (2010. gadā – 30,6%), - Naftas produkti (2010. gadā – 32,3%),- Kurināmā koksne (2010. gadā – 25,3%);
- Nodrošinājumā vietējā kurināmā īpatsvars ir aptuveni 45-50%;
- Vidēji par 50-65% Latvijas elektroapgāde no Latvijas elektrostacijām, vairāk kā 40% elektroenerģijas izmantojot AER;Inčukalna pazemes gāzes krātuves apjoms ir 3 reizes lielāks nekā vidējais Latvijas gāzes patēriņš gadā, un tas spēj nodrošināt 20% no visa reģiona (t.sk. Krievijas rietumu daļa) patēriņa gadā;
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 3
Riski energoapgādes drošībā- Alternatīvu dabasgāzes piegāžu neesamība – viena piegādātāja
cenu risks un infrastruktūras bojājumu risks.
- Baltijas gāzes tirgu izolācija, starpsavienojumu trūkums ar ES tirgu;
- Nepietiekama elektroenerģijas tirgu integrācija, BEMIP plāns to uzlabošanai līdz 2020. gadam;
- Ilgtermiņā nepietiekama skaidrība reģiona nodrošinājums ar elektroģenerējošām jaudām, īpaši saistībā ar potenciālo elektrotransporta attīstību , tīkla un balansēšanas jaudām saistībā ar decentralizētu AER izmantošanu.
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 4
Primāro enerģijas resursu plūsmu sadalījums 2009. gadā*
* Aprēķināts, izmantojot Eurostat (External trade) datu bāzi / Calculation is based on Eurostat (External trade) database** Neatkarīgo Valstu Savienība / Commonwealth of Independent States
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 5
Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanas tiesiskais ietvars
- Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam; - Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-
2013.gadam;- Enerģētikas likums;- Elektroenerģijas tirgus likums (MK noteikumi Nr.262; MK
noteikumi Nr.221 u.c. ); - Direktīva 2009/28/EK – Rīcības plāns atjaunojamās enerģijas jomā,
Atjaunojamās enerģijas likumprojekts, bieži Grozījumi likumos Biodegvielas likumā, Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā;
- BEMIP - tiesības pārdot enerģiju visiem tirgus dalībniekiem, saņemot valsts atbalstu.
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 6
Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana (1)Pašreizējā situācija:
no AER saražotas enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā ir otrs augstākais ES pēc Zviedrijas (2008.g 29,9%, ES – 10,3%) jautājums gan kā rēķina?
Izaicinājumi:- esošais normatīvais regulējums pilnvērtīgi nenodrošina atjaunojamā enerģijas attīstību atbilstoši ES prasībām;- AER relatīvi zemā konkurētspēja, salīdzinot ar
importēto fosilo enerģiju;
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 7
Mērķa sasniegšanas trajektorija
Paredzamās attīstības trajektorija attiecībā uz enerģiju no AER apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā, %
20082008 20122012 20142014 20162016 20202020Atjaunojamās enerģijas īpatsvars (%) 29,9 34,1 34,8 35,9 40,0
20052005 20102010 20152015 20202020
Apsilde un dzesēšana 42,7 45,3 48,6 53,4
Elektroenerģija 44,9 44,7 51,4 59,8Transports 0,9 4,0 4,6 10,0
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 8
Latvijas saistības Energoefektivitātes paaugstināšana gala enerģijas lietotāja pusē laika
periodā no 2009. līdz 2016. gadam - 9% enerģijas patēriņa samazinājums; Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas paplašināšana
enerģētikas sektorā līdz 2020. gadam - 40% īpatsvars enerģijas gala patēriņā (2010. gadā 33,6%); AER izmantošanas paplašināšana transportā līdz 2020. gadam - 10% biodegvielas īpatsvars pēc energoietilpības (2010. gadā 2,3%); Siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) izmaiņas laika periodā no 2013.-
2020. gadam: - 21% ETS (emisiju tirdzniecības shēmas dalībnieki) sektorā; +17% ne-ETS (emisiju tirdzniecības shēmā nepiedalās)
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 9
2009.gadā saražotā elektroenerģija no AER
- HES -97,3%- Vēja elektrostacijas -1,4%- Biomasas elektrostacijas – 0,1 %- Biogāzes elektrostacijas - 1,2%
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 10
Elektroenerģijas daļa Latvijas bruto elektroenerģijas patēriņā
2005 2006 2007 2008 2009 2010
Elektroenerģijas daļa, kas saražota no AER
48,4 37,7 36,4 41,2 49,2 48,5
Lielie HES 46,3 35,9 34,3 39,0 46,9 45,9 *
AER izmantojošās koģenerācijas stacijas
0,6 0,6 0,5 0,5 0,6 0,8
Mazie HES 0,9 0,5 0,9 0,9 0,9 1,0
Vēja elektrostacijas 0,7 0,6 0,7 0,8 0,7 0,7
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 11
Saražotās siltumenerģijas struktūra 2000- 2010.gadam (%)
2000 2005 2006 2007 2008 2009 2010Saražotā elektroe- nerģija
12.92 15.05 20.46 19,94 22.31 22.01 27.75
Saražotā centralizētā siltumaenerģija
87.08 84.95 79.54 80.06 77.69 77.99 72.25
Koģenerācijā
32.89 40.03 44.08 44.87 40.85 42.86 42.40
Katlumājās 54.20 44.91 35.46 35.18 36.84 35.13 29.85
A.Salmiņš 122011.gada 13.decembris
Centralizētās siltumapgādes problēmas- centralizētā siltumapgāde aptver gandrīz 73 % no mājokļiem
Latvijā – centralizētās siltumapgādes gala patērētājs iedzīvotājs (Latvija nabadzīgākā valsts ES);
- kurināmā cenas pieaug daudz straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi , krītas iedzīvotāju maksātspēja - aug debitoru parādi siltumumzņēmumu bilancē. Vairāk nekā 41% objektīvi nevar samaksāt komunālos maksājumus;
- 75-80 % importētais kurināmais , tai skaitā LG monopols, līdz šim izkropļota gāzes cenu struktūra par labu individuālajiem gāzes lietotājiem;
- Zema kopējā sistēmas energoefektivitāte – noved pie kurināmā pārtēriņa;
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 13
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 14
Tarifu pieauguma dinamika (lati)
Pieaugums
2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.
Jēkabpils (SIA Jēkabpils siltums) 26,21 28,28 41,34 45,75 42,96 42,61 1.65
Valmiera (SIA Valmieras siltums)
n/d 25,6 30,41 28,42 30,37 34,46 1.34
Jūrmala (SIA Jūrmalas siltums) 23,85 28,89 45,43 46,84 41,49 48,6 2.04Rēzekne (SIA Rēzeknes enerģija)
n/d n/d 41,75 43,76 45,28 48,68
Rīga (Rīgas siltums) 21,43 30,76 41,88 30,65 38,09 1.78Liepāja ("Liepājas enerģija") 25,73 39,95 46,66 46,1 48,36 48,5 1.88Ventspils (SIA "Ventspils siltums")
24,57 28,22 30,95 38,07 38,07 n/d 1.54
Jelgava (SIA "Fortum Jelgava") 22,93 34,95 42,79 41,49 41,26 41,47 1.81Daugavpils (SIA Daugavpils siltumtīkli)
n/d n/d 51,04 35,63 38,81 40,16
1.72
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 15
Novadu situācija (lati) Pieaug
2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.
Vidēji Latvijā
21,67 24,90 31,65 33,25 32,49 34,73 1,60
Lietotāju skaits līdz 50
23,93 26,23 33,56 33,51 31,55 32,23 1,34
Lietotāju skaits līdz 500
20,02 23,87 30,27 31,15 30,71 33,15 1,66
Lietotāju skaits virs 500
23,66 26,80 34,25 37,53 36,19 38,64 1,53
3.2. pārējās pašvaldībās
tabula Nr.8
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 16
Siltumenerģija gala sektorā- 2007. gadā Saražotā siltumenerģija -13600 GWhT.sk no AER -6200 GWh- AER izmantošanas potenciāls – 7400 GWH- Iespējamā atbalsta forma – atbalsts investīcijām
(subsīdijas, “lētāka “nauda kredītiem- Nodokļu ieņēmumi no dabas resursu un dabas gāzes
nodokļa jānovirza investīciju atbalstam (nodokļi rada motivāciju, subsīdijas ļauj to izdarīt praktiski)
- Akcīzes nodoklis dabas gāzei instruments konsolidācijai vai jaunai politikai
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 17
Asimetrija
Dabas gāzes koģenerācijas staciju enerģijas cenā iekļauta maksa par to uzstādīto jaudu, nevis radīto preci –enerģiju. Tas pazemina konkurences spēju tirgū.
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 18
Mīti
Zviedrijas, Dānijas siltuma tarifi 50-55 Ls/MwhLatvijas pilsētu vidējais 42,78Ls/MwhMaksājam dārgāk, jo:- 45% namu ir apmierinošā stāvoklī – (līdz 200
megavatiem) - 30,7% nosacīti apmierinoši (līdz 220 patēriņa
megavatiem)- 22,7% ir ļoti sliktā stāvoklī
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 19
Šī brīža situācija
- Dzīvojamās ēkas gandrīz visas nesiltinātas, tērējam kurināmo gandrīz 2 reizes vairāk kā nepieciešams
- No Krievijas importējam gāzi ap 1.7 miljardu m3 (no tā ap 60 % centralizētai siltumapgādei) , maksājot ap 324 milj. LVL – tas ir mīnuss importa eksporta bilancē.
- Celtniekiem masveidā draud bezdarbs.
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 20
Ko iegūst valsts ?Ieguldot noteiktas investīcijas 100 % apmērā:
- valsts tiešā veidā caur nodokļiem (PVN , celtnieku algu nodokļi) ap 30 % atgriežas budžetā tiešā veidā;
- Noteikts skaits celtnieku strādā – nevis stāv bezdarbnieku rindās pēc pabalsta;
- Samazinās gāzes imports no Krievijas, tas līdzvērtīgs eksporta pieaugumam.
- Samazinās fosilo kurināmo daļa pret atjaunojamajiem (vides piesārņojums)
- Vērtīgāks kļūst nekustamais īpašums Latvijā, ceļas kopējā Latvijas nekustamā īpašuma vērtība.
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 21
Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai
Mērķis: veicināt plašāku vietējo AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā Latvijā, veicināt enerģijas ražošanu koģenerācijā, mazināt Latvijas atkarību no primāro enerģijas resursu importa
Pasākuma īss apraksts:• 3.5.2.1.aktivitātes „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu
efektivitātes paaugstināšanai” (KF finansējums: 42 322 856,88 lati)• 3.5.2.2.aktivitātes „Atjaunojamo energoresursu izmantojošu
koģenerācijas elektrostaciju attīstība” (KF finansējums: 34 373 242,64 lati)
• Klimata pārmaiņu finanšu instruments- 140miljons latu.• Latvijas Lauku attīstības programma 2007. - 2013.gadam
Atbildīgās institūcijas: EM, VARAM, ZM (LAD)
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 22
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšana skaitļos (6)Statuss Projektu
iesniegumu skaitsERAF,
LVLKopējās investīciju
izmaksas, LVL
Apstiprināti 380 22 153 445 43 803 068
t.sk. līgumi 305 17 438 270 34 453 818
t.sk.pabeigti 43 1 678 678 3 321 826
Vērtēšanā 58 3 647 722,86 7 116 635,74
Noraidīts 144 7 780 479,23 15 176 767,74
Atsaukts 40 1 872 793,04 3 758 755,45
Pārtraukts 13 817 363,88 1 639 397,49
Kopā 636 36 359 318 71 669 6512011.gada 13.decembris A.Salmiņš 23
Ieguvumi:- Siltumenerģijas ietaupījums 30 – 50%;- Samazinās izdevumi par apkuri un ēkas
remontdarbiem;- Sakārtota apkārtējā vide;- Uzlabojusies komunikācija starp dzīvokļu
īpašniekiem;- Komforts dzīvokļos;- Īpašuma vērtības pieaugums
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 24
KPFI īstenošanas progress- KPFI darbojas kopš 2009. gada;- KPFI projektu iesniegumu konkursiem piešķirts aptuveni
140 milj. LVL.- Projektu īstenošana uzsākta KPFI 10 projektu konkursos.- Noslēgti 1307 līgumi par projektu īstenošanu.- Projektu ietvaros tiek īstenoti šādi galvenie pasākumi:
= energoefektivitātes paaugstināšana;= siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu tehnoloģiju
attīstīšana;= tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem
energoresursiem.
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 25
KPFI finansētie konkursi- „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”;- „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana”;- „Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu
ēkās”;- „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem
energoresursiem”;- „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai
valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās”;- „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai
pašvaldību ēkās”;- „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai
ražošanas ēkās”;- „Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanas nozīmi un iespējām”;
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 26
– „Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā”;
– „Zema enerģijas patēriņa ēkas”;– „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību
sektorā”; – „Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta
gāzu emisiju samazināšanai”;– „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību
publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā”;– „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju
attīstīšana un pilotprojektu īstenošana”.
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 27
Enerģētikas politikas analīze
- Jāizstrādā metodika energoplānu izstrādē;- Pašvaldību energoplānu iekļaušana
teritoriālajā plānā- Izstrādāto energoplānu kontroles un
monitoringa sistēmas izveide- Jāizveido energoefektivitāti stimulējoša
nodokļu sistēma
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 28
Pašvaldību loma - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas
nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) iekļauj plānoto atjaunojamo enerģijas ražotņu daudzumu un izvietojumu
- izstrādā pašvaldības rīcības plānu atjaunojamās enerģijas jomā - Ja pašvaldības rīcības plānu atjaunojamās enerģijas jomā paredz
sniegt atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai, tai skaitā lokālai un individuālai siltumapgādei, tās pašpatēriņam, mājsaimniecību sektorā, fiziskām un juridiskām personām, pašvaldības dome izdodot saistošos noteikumus, un nosaka pienākumu atbalsta saņēmējam uzskaitīt saražotās un patērētās enerģijas daudzumu ar mēraparatūru, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem.
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 29
Politiska izšķiršanāsSniedz
atbalstu AER
Atbalsta visus AER veidus
Nevajag neko visu, risina tirgus
Nosaka prioritātes, kurus atbalstīt
Jāatgriežas pie kvotām, jo iespējas ierobežotas
Ir iesaistīti tirgus mehānismi, varētu iztikt bez kvotām
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 30
Valdības piedāvājums
17,417,4Ls/Ls/MWhMWh
32,932,9Ls/Ls/MWhMWh
t
Ck – kopējā elektroenerģijas iepirkuma cena = Cte + CSEG+ CJ + CLK
Cte – “tirgus” cena
SEG komponente
Jaudas komponente
CSEG piemaksa
CLK piemaksa110,2 [Ls/MWhe]
45 Ls/ 45 Ls/ MWhMWh
Elektroenerģija
Siltums
CJ piemaksa
14,914,9Ls/Ls/MWhMWh
Lauksaimniecības komponente
Elektroenerģijas pārdošanas cena
20 Ls/ 20 Ls/ MWhMWh
C
Cts – “tirgus” cena Siltumenerģijas pārdošanas cena
Atjaunojamās enerģijas ražotāja ieņēmumi
20 [Ls/MWhs]
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 31
Finansiālās iespējas- Gāzi iepērkam par 324 miljoniem latu gadā;
- Dabas gāzes akcīzes nodoklis – 12 -15 miljoni latu gadā;
- ES fondi;
- Investīcijas;
- PPP
- Valsts atbalsta programmas, AER fonda izveide
- Privātais kapitāls
- KPFI ?
- Valsts dotācijas vietējo energoresursu izmantošanai
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 32
AER papildus izmantošanas ieguvumi
- Strukturālās izmaiņas ekonomikā;- Radītas jaunas darba vietas;- Eksporta- importa izmaiņas;- Pievienotā vērtība IKP;- Papildus nodokļi budžetā;
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 33
Diskusijai Vai maināmi siltumenerģijas cenu regulēšanas
principi no “Izmaksas + peļņa” sistēmas uz sistēmu, kurā uzņēmums ,pārejot no fosilā kurināmā uz biomasu, tādējādi palielinot starpību stapražošanas izmaksām un noteiktu siltuma līmeņatzīmes cenu, ir tiesīgs šo starpību saglabāt kā peļņu
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 34
Kas darāms
- Veicināt pašvaldību motivāciju AER projektu attīstīšanā.
- Izveidot finansēšanas mehānismu, kas AER projektu attīstītājiem nodrošinātu līdzvērtīgu piekļuvi finanšu resursiem un līdzvērtīgus nosacījumus, kā lielajām energokompānijām (piemēram, AER tehnoloģiju attīstības un inovācijas fondu izveidošana).
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 35
Paldies par uzmanību!Aino Salmiņš – LPS padomnieks
2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 36