galvenie dp s ākotn ējās izv ērt ēšanas ietvaros g ūtie ... · anal īzei un defin ētajai...

PwC

Galvenie DP sākotnējās izvērtēšanas ietvaros gūtie konstatējumi un rekomendācijas

2006. gada 6. novembris

Saturs

1. komponente: Sociālekonomiskās analīzes un izstrādātās stratēģijas atbilstības identificētajām vajadzībām izvērtējums.

2. komponente: Izstrādātās stratēģijas pamatojuma un stratēģijas atbilstības izvērtējums.

3. komponente: Izstrādātās stratēģijas atbilstības izvērtējums Latvijas nozaru politikām.

4. komponente: Sagaidāmo rezultātu un ietekmes izvērtējums.

5. komponente: Plānoto ieviešanas sistēmu izvērtējums.

DP izvērtēšanas ziņojumu saturs

3. slaidsGalvenie DP sākotnējās izvērtēšanas ietvaros gūtie konstatējumi un rekomendācijasPricewaterhouseCoopers


1. komponente: Sociālekonomiskās analīzes un izstrādātās stratēģijas atbilstības identificētajām vajadzībām izvērtējums

1. komponente . Sociālekonomiskās analīzes un izstrādātās stratēģijas atbilstības identificētajām vajadzībām izvērtējums ietver DP aktivitāšu atbilstības izvērtējumu NSID iekļautajai situācijas analīzei un definētajai stratēģijai, tāpat šajā sadaļā veikts DP pasākumu un aktivitāšu savstarpējās atbilstības izvērtējums un aktivitāšu pamatotības ar statistikas datiem izvērtējums.




Konstat ējums: Ne vienmēr izvirzītās vajadzības ir

pamatotas ar statistikas datiem un atbilstošiem pētījumiem.



Piemēri: DP “Cilvēkresursi un nodarbinātība”

Ieteicams, izskatīt iespēju, definēt specifiskākus parametrus, pēc kuriem varētu tikt noteiktas tās institūcijas, kuru administratīvā kapacitāte ir jāstiprina, piemēram, institūcija atbildīga par NAP noteiktajiem prioritārajiem virzieniem.Tāpat nepieciešams veikt papildus analīzi, kas pamatotu stratēģiskās vajadzības definēšanu.Kā arī NSID DP sadaļa ir jāierobežo, pamatojoties uz NSID stratēģiskās vajadzības aptverto iestāžu loku.

NSID nosaka, ka nepieciešama administratīvās kapacitātes stiprināšana, investējot administrācijas cilvēku kapitālā, īpašu uzmanību vēršot to institūciju kapacitātes stiprināšanā, no kuru izstrādātās un īstenotās politikas ir atkarīga valsts attīstība un tās virzība uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku, tajā pašā laikā netiek identificēti parametri, kas ļautu noteikt tās institūcijas, kuru administratīvo kapacitāti būtu nepieciešams stiprināt.Bez tam definētās vajadzības nav pamatotas ar faktuālo sadaļu, kas norādītu, ka administratīvā kapacitāte ir nepietiekama.Savukārt, attiecīgās NSID vajadzības atspoguļojums NSID DP sadaļā ir daudz vispārīgāks nekā stratēģiskā vajadzība.

RekomendRekomend āācijacijaKonstatKonstat ēējumsjums




Būtu nepieciešams attiecīgos pieņēmumus pamatot ar statistikas datiem.

DP nosaka, ka Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām ES pēc tādiem P&A kritērijiem kā valsts investīciju apjoms P&A attiecībā pret IKP, privātā kapitāla ieguldījums, zinātnieku skaits, zinātnisko publikāciju skaits, patentēto izgudrojumu skaits u.c. Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiska informācija.

Būtu nepieciešams pamatot analīzes daļā izdarītos secinājumus ar faktuālo informāciju.

NSID analīzes kopsavilkuma daļā tiek minēts, ka netiek nodrošināta augstākās izglītības pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, tajā pašā laikā netiek minēti fakti, kas apstiprinātu šādu apgalvojumu.Arī 1. DP tiek identificēta šāda problēma, nenorādot attiecīgos statistikas datus:94. rindkopa nosaka „Audzēkņiem ar kustību traucējumiem” pielāgoto izglītības iestāžu skaits ir nepietiekams;97. rindkopa identificē šādu problēmu: „Netiek nodrošināta augstākās izglītības pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem”.





Būtu nepieciešams attiecīgos pieņēmumus pamatot ar detalizētākiem statistikas datiem.

DP tiek identificētas galvenās problēmas Latvijā sociālās iekļaušanas jomā:

• sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumu nepietiekamais apjoms, daudzveidība, kvalitāte un pieejamība,

• nepietiekams profesionāli izglītotu sociālā darba speciālistu skaits sociālajos dienestos un sociālo pakalpojumu sniedzējās institūcijās,

• invalīdiem un personām ar draudošu invaliditāti ir ierobežota individuālo vajadzību un darbspēju novērtēšana,

• nepietiekama izglītības pieejamība un darba un sociālo prasmju apguves iespējas sociālās atstumtības riska grupām.

Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiska informācija.

Būtu nepieciešams attiecīgos pieņēmumus pamatot ar detalizētākiem statistikas datiem.

DP nosaka, ka tautsaimniecības nozarēs, kurās ir strauja attīstība, ir vērojams darbaspēka trūkums. Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiska informācija.




Piemēri: DP “Uzņēmējdarbība un inovācijas”


DP nosaka, ka pašreizējā situācija liecina par to, ka Latvija būtiski atpaliek no ES valstīm pēc tādiem P&A kritērijiem kā zinātnieku skaits, zinātnisko publikāciju skaits, patentēto izgudrojumu skaits. Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiskā informācija.


DP nosaka, ka mazie un vidējie komersanti saskaras ar grūtībām finansējuma nodrošināšanai komercdarbības attīstībai. Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiskā informācija.




Piemēri: DP “Infrastruktūra un pakalpojumi”


DP nosaka, ka kopējais kravu apgrozījums Latvijas lielajās ostās pieaug, tomēr atsevišķās kravu grupās ir vērojamas negatīvas tendences. Turpat arīnoteikts, ka īpaši samazinās augstākas vērtības kravu apjoms (ģenerālkravas, nafta u.c.), kas liecina par negatīvām ostu attīstības tendencēm. Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiskā informācija.


DP nosaka, ka aizvien pieaug naftas un bīstamo vielu transports Baltijas jūrā. Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiskā informācija.


DP nosaka, ka sociālo mājokļu skaits valstī ir ievērojami zemāks par nepieciešamo. Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiskā informācija.






DP nosaka, ka sociālo mājokļu skaits valstī ir ievērojami zemāks par nepieciešamo. Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiskā informācija.


DP nosaka, ka aizvien pieaug naftas un bīstamo vielu transports Baltijas jūrā. Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiskā informācija.


DP nosaka, ka kopējais kravu apgrozījums Latvijas lielajās ostās pieaug, tomēr atsevišķās kravu grupās ir vērojamas negatīvas tendences. Turpat arī noteikts, ka īpaši samazinās augstākas vērtības kravu apjoms (ģenerālkravas, nafta u.c.), kas liecina par negatīvām ostu attīstības tendencēm. Tajā pašā laikā dokumentā netiek iekļauta attiecīgo apgalvojumu pamatojoša statistiskā informācija.





Rekomend ācija:Pamatot izvirzītās vajadzības ar

atbilstošiem statistikas datiem vai pētījumiem.




Konstat ējums:Ne vienmēr ir vērojama atbilstība starp

DP situācijas analīzes sadaļu un definētajām DP aktivitātēm.




Ikvienas aktivitātes izveide būtu jāpamato ar atbilstošu analīzi.

Pirmās DP ietvaros ir definēta aktivitāte „Darba tirgus pieprasījuma īstermiņa un ilgtermiņa prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība”, taču NSID esošās situācijas analīze neietver informāciju, kas pamatotu šādas aktivitātes izveides nepieciešamību. Tāda pati situācija ir attiecībā uz aktivitāti „Atbalsts labāko inovatīvo risinājumu meklējumiem un labas prakses piemēru integrēšanai darba tirgus politikās un ieviešanas instrumentārijos”, kā arī „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”.

Nepieciešams attiecīgi papildināt SVID analīzi, NSID stratēģiju un DP aprakstu NSID dokumentā, tā kā pirmajā DP ir iekļauta aktivitāte „Darba attiecību un darba drošības likumdošanas praktiska piemērošana un uzraudzības pilnveidošana”.

DP esošās situācijas analīzē ir ietverts apgalvojums, ka Latvijas darba aizsardzības sistēma ir pilnveidojama. Kopējais nelaimes gadījumu darbā skaits pēdējos gados nav mainījies, tā samazināšanās tendence ir neliela un citi fakti. Ir atbilstoši izveidota arī aktivitāte „Darba attiecību un darba drošības likumdošanas praktiska piemērošana un uzraudzības pilnveidošana”, taču ne SVID analīzē, ne NSID stratēģijā, ne arī DP aprakstā NSID dokumentā šī joma nav paredzēta.





Ņemot vērā to, ka šī problēma ir svarīga, ko raksturo NSID esošās situācijas dati, SVID analīze un DP apraksts, tad būtu nepieciešams šo aspektu ietvert NSID stratēģijā, kā arī izveidot atbilstošu DP aktivitāti, kas ir tieši vērsta uz nedeklarētās nodarbinātības apkarošanu.

NSID esošās situācijas analīze sniedz informāciju par to, ka nedeklarētās nodarbinātības līmenis ir augsts un dažās nozarēs sasniedz pat 25 – 30%. Tāpat SVID kā vājā puse ir ietverta nedeklarētā nodarbinātība un arī NSID pirmās DP aprakstā ir minēts, ka tiks veikta aktivitāte, kas vērsta uz nedeklarētās nodarbinātības mazināšanu “Lai efektīvāk cīnītos ar nedeklarētās nodarbinātības problēmām, atbilstošo valsts institūciju un sociālo partneru apvienību stiprināšana”.Tajā pašā laikā NSID stratēģijā šāda vajadzība netiek identificēta un atbilstoša DP aktivitāte arī nav definēta.





Nepieciešams izskatīt vienu no iespējamiem problēmas risināšanas variantiem:

1. Tiek paskaidrots, kāpēc attiecīgā vajadzība netiek iekļauta NSID un DP stratēģisko vajadzību kopā;

2. Attiecīgā vajadzība tiek risināta, 2. tematiskajā asī iekļaujot attiecīgo aktivitāti.

NSID analīzes nodaļā un NSID stratēģijas nodaļā tiek identificēts, ka ir nepieciešamība izveidot efektīvu un konkurētspējīgu nozaru struktūru, tajā pašā laikā 2. tematiskajā asī DP attiecīgās aktivitātes netiek definētas.

Nepieciešams izskatīt vienu no iespējamiem problēmas risināšanas variantiem:

1. Attiecīgā vajadzība tiek risināta 2. tematiskajā asī, papildinot NSID un DP analīzes daļu ar attiecīgu informāciju;

2. Aktivitāte netiek iekļauta un tiek paskaidrots, kāpēc attiecīgā aktivitāte netiek iekļauta DP aktivitāšu kopā.

DP aktivitāte Stratēģisko investoru piesaiste,nosaka, ka „šī pasākuma primārais mērķis ir izveidot sistēmu mazu un vidēju uzņēmumu tirdzniecībai, tādā veidā palielinot investoriem izejas iespējas. Ar šo mehānismu biržas cenšas piesaistīt MVK, kas uzreiz nespēj izpildīt visas kotēšanas prasības. Vienlaikus birža piesaista papildus investorus, kuri ir ieinteresēti vērtspapīros ar augstāku ienesīgumu nekā tradicionāli kotēto uzņēmumu akcijas.”Tajā pašā laikā NSID un DP analīzes nodaļā šāda vajadzība netiek analizēta.





Rekomend ācija:Būru nepieciešams izskatīt iespēju

papildināt DP ar atsevišķām aktivitātēm un ikvienas aktivitātes izveidi būtu jāpamato ar atbilstošu

analīzi.




Konstat ējums:Definētie mērķi un apraksti bieži ir

pārāk vispārīgi.




Izskatīt iespēju koriģēt 2.2. pasākuma „Sabiedrības veselības pasākumi” nosaukumu, kā arī nodrošināt precīzāku šajā pasākumā ietverto aktivitāšu atspoguļojumu, akcentējot atbalstu darba produktivitātes nodrošināšanai.

Nav skaidri identificējams, kādas aktivitātes tiks veiktas 2.2. pasākuma „Sabiedrības veselības pasākumi” ietvaros.

Izskatīt iespēju ieviest detalizētāku skaidrojumu attiecībā uz to, kādus pasākumus ir plānots īstenot šīs aktivitātes ietvaros.

Nav skaidri identificējams kādus pasākumus plānots īstenot, ieviešot 2.1. pasākuma „Nodarbinātība” 8. aktivitāti „Atbalsts labāko inovatīvo risinājumu meklējumiem un labas prakses piemēru integrēšanai darba tirgus politikās un ieviešanas instrumentārijos”

Pasākuma mērķī vajadzētu konkretizēt, ka ir nepieciešams uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un sagatavot augsta līmeņa speciālistus tieši dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās.

Balstoties uz DP pasākuma pamatojumu, kas nosaka, ka studentu skaita rādītājs augstākajā izglītībā Latvijā ir augsts, taču ir nepietiekošs studentu skaits dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, tad izvirzītais 1.2. pasākuma „Augstākās izglītības attīstība” mērķis ir pārāk vispārīgs.





Būtu nepieciešams precizēt 1.4. pasākuma mērķi.1.4. pasākuma „Enerģētika” mērķis netiek skaidri un viennozīmīgi definēts.

Izskatīt iespēju paplašināt DP aktivitāti ietverot darbības attiecībā uz profesionālās izglītības infrastruktūras pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī attiecīgi papildināt aktivitātes mērķa aprakstu.

1.1. pasākuma „Profesionālās izglītības infrastruktūra” 1. aktivitāte „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”tiks vērsta arī uz izglītības iestāžu infrastruktūras pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem, tas noteikts gan pasākuma mērķī: izglītības iestāžu ēkās nepieciešams nodrošināt vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, invalīdiem profesionālās izglītības saņemšanai, kā arī sadaļā attiecībā uz horizontālo prioritāti Vienādas iespējas: plānots atbalstīt profesionālās izglītības iestāžu pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem, taču aktivitātes mērķī nav ietverta informācija par plānotajām darbībām attiecībā uz profesionālās izglītības infrastruktūras pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem.





Būtu nepieciešams precizēt 3.5.2. aprakstu, lai būtu viennozīmīgi izprotams, kādā veidā tiks sasniegts 3.5. pasākuma mērķis.

3.5. pasākuma 3.5.2. aktivitātes apraksts ir pārāk vispārīgs, kā rezultātā nav iespējams identificēt, kādā veidā tiks sasniegts 3.5. pasākuma mērķis uzlabot veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti, lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanas procesu un optimizētu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, veiktu kvalitatīvāku ārstēšanu un tādējādi nodrošinātu darbaspēka ātrāku atgriešanos darba tirgū.

Izskatīt iespēju ietvert DP informāciju, kas pamatotu šādas aktivitātes nepieciešamību DP, kā arīdetalizētāk noteikt paredzētos aktivitātes darbības virzienus.

1.5. pasākuma „Veselības aprūpes infrastruktūra” 1. aktivitāte „Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība” ir definēta pārāk vispārīgi un nav konkrēti identificējami konkrētie atbalsta virzieni.





Rekomend ācija:Būtu nepieciešams konkretizēt

pasākuma mērķus.




Konstat ējums: NSID netiek iekļauta analīze attiecībā uz iepriekšējā plānošanas perioda uzstādītajiem mērķiem un to sasniegšanas statusu, kā rezultātā nav iespējams viennozīmīgi noteikt, kādas no iepriekšējā plānošanas perioda aktivitātēm ir bijušas veiksmīgas un kuras nav sasniegušas plānotos mērus.DP ir ietverta informācija par iepriekšējo atbalstu, taču tā pārsvarā ietver informāciju par plānoto finansējumu un plānotajiem sasniegumiem, nevis faktiskos rezultātus un sasniegto progresu.

Rekomend ācija: Ieteicams veikt iepriekšējā plānošanas perioda izvirzīto mērķu sasniegšanas statusa analīzi, kas ļautu viennozīmīgāk izvērtēt atsevišķu aktivitāšu pēctecības nodrošināšanas nepieciešamību.




Konstat ējums: Ne visos gadījumos atsaucoties uz statistisko informāciju tiek norādīta atsauce uz dokumenta nosaukumu, izdevēju un izstrādes gadu, kurā šī

informācija ir iekļauta.

Rekomend ācija: Būtu nepieciešams katrreiz atsaucoties uz statistisko informāciju, iekļaut dokumentā atsauci uz avota dokumentu.




Konstat ējums:Ne vienmēr izvēlētās aktivitātes mērķa

grupa ir pilnībā piemērota aktivitātes mērķa sasniegšanai.




Izskatīt iespēju attiecībā uz noteikto aktivitāti specificēt konkrētas vecuma grupas, kurām atbalsts ir visvairāk nepieciešams, piemēram, jaunieši, kuru potenciālais bezdarba līmenis ir augstāks, kā citiem darba tirgus dalībniekiem.

Nereti pasākumiem ir noteiktas ļoti plašas mērķa grupas, kuras būtu ieteicams sašaurināt, tādējādi koncentrējot atbalstu uz tām mērķa grupām, kurām atbalsts ir visvairāk nepieciešams, kā piemēram, zem 2.1. pasākuma 1. aktivitātes „Darbaspējas vecuma iedzīvotāju (15-64) konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū” kā mērķa grupas ir noteiktas darba devēji, profesionālās organizācijas, iedzīvotāji darbaspējas vecumā (15-64), t.sk., bezdarbnieki, darba meklētāji.





Lai nodrošinātu praktiskas ievirzes pētniecības projektu nodošanu ražošanas uzņēmumiem to īstenošanai, tad būtu ieteicams apsvērt iespēju papildināt esošo aktivitāti, vai nu izveidot jaunu aktivitāti, kas būtu vērsta uz tādu apstākļu radīšanu, kas uzņēmumus mudinātu sadarboties ar zinātniskajām institūcijām.

2. DP „Uzņēmējdarbība un inovācijas”, 1. prioritātes „Zinātne un inovācijas”, 1.1. pasākuma „Zinātne, pētniecība un attīstība”, 1. aktivitāte „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” paredz sekmēt praktiskas ievirzes pētniecības projektus, kuri sekmētu zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecisko rezultātu ieviešanu. Mērķa grupa šai aktivitātei ir zinātniskās institūcijas, kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.





Rekomend ācija:Izskatīt iespēju attiecībā uz noteiktām

aktivitāti specificēt mērķa grupu.




Konstat ējums:

Viena aktivitāte ietver vairākus mērķus kā rezultātā nav skaidrs, kā varēs tikt

nodrošinātas turpmākās darbības, piemēram, projektu atlases aktivitātes ietvaros.




Būtu ieteicams apsvērt iespēju aktivitāti sadalīt divās aktivitātēs. Pie tam, salīdzinot ar citu valstu plānošanas dokumentiem, konsultantu piesaiste ir nestandarta situācija ES fondu izmantošanai.

2. prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana", 2.1. pasākuma "Uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas celšana", 1. aktivitāte „Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes” ietver vairākus mērķus, no kuriem viens ir vērsts uz Latvijas uzņēmumu dalības sekmēšanu starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās, iekļaušanos starptautiskajās piegāžu ķēdēs, savukārt otrs mērķis ir veicināt uzņēmumu konkurētspējas celšanu ar plašāku ārējas, kvalificētas palīdzības piesaistīšanu uzņēmumiem tādās jomās kā obligāto un brīvprātīgo kvalitātes prasību un standartu ieviešana. Ja aktivitāte aptver vairākus mērķus, nav skaidrs, kā varēs tikt nodrošinātas turpmākās darbības, piemēram, projektu atlase aktivitātes ietvaros.





Rekomend ācija:Būtu ieteicams apsvērt iespēju aktivitāti

sadalīt vairākās aktivitātēs.




Konstat ējums: Ne vienmēr tiek skaidri identificēts, kādi pasākumi tiks realizēti

aktivitātes ietvaros.


Izskatīt iespēju ietvert DP informāciju par to, kā tieši šajos uzņēmumos tik izmantots ES fondu finansējums jo kā zināms, no ES fondiem nevar tikt finansēts darbinieku atalgojums vai līdzīgas motivācijas formas.

1.2. pasākuma „Inovācijas” 2. aktivitātes „Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste” ietvaros ir paredzēts celt uzņēmumu konkurētspēju un veicināt pētnieciskās aktivitātes uzņēmumos, piesaistot kvalificētus darbiniekus. Nav pietiekami skaidri DP aktivitātes aprakstā noteikts, kā tieši tiks šajos uzņēmumos piemērots ES fondu finansējums.


Rekomend ācija: Izskatīt iespēju ietvert DP informāciju par to kādi pasākumi tiks realizēti aktivitātes ietvaros.




Konstat ējums:Ne vienmēr pasākuma pamatojums ir

atbilstošs iekļautajām aktivitātēm.




Izskatīt iespēju ietvert pasākumā aktivitāti, kas būtu vērsta uz uzņēmēju un jauniešu izpratnes par inovāciju lomu uzņēmumu attīstībā, valsts konkurētspējas celšanā un sociālās labklājības pieauguma veicināšanu vai arī izskatīt iespēju neietvert pasākuma pamatojumā un aprakstā šo informāciju kā vienu no problēmām.

1.2. pasākuma „Inovācijas” pamatojumā un aprakstā noteikts: Dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā uzņēmēju un jauniešu vidū trūkst izpratnes par inovāciju lomu uzņēmumu attīstībā, valsts konkurētspējas celšanā un sociālās labklājības pieaugumā. Tādēļ nepieciešams mērķtiecīgs valsts atbalsts, lai stiprinātu nacionālo inovāciju sistēmu un virzītos uz zināšanām balstītu ekonomiku.No identificētās problēmas izriet, ka daļa investīciju būtu jānovirza uzņēmēju un jauniešu izpratnes par inovāciju lomu uzņēmumu attīstībā, valsts konkurētspējas celšanā un sociālās labklājības pieaugumā veicināšanai, taču neviena šī pasākuma aktivitāte nav vērsta uz šīs problēmas risināšanu.

Izskatīt iespēju ietvert DP aktivitātes, kas būtu vērstas uz sadarbības veicināšanu ar privātā sektora uzņēmumiem, vai arī izskatīt iespēju neietvert pasākuma pamatojumā un aprakstā informāciju par zemo privātā finansējuma apmēru P&A.

1.2. pasākuma „Inovācijas” pasākuma pamatojumā un aprakstā kā viens no lielākajiem trūkumiem tiek minēts: statistika liecina, ka privātais sektors Latvijā finansēapmēram piekto daļu no P&A, kamēr vidēji ES valstīs uzņēmēju ieguldījumi pētniecībā pārsniedz pusi no visiem valsts izdevumiem šai jomai. Latvijā kopējais finansējums 2004. gadā P&A bija tikai 0,42% no IKP (ES-25 valstīs - vidēji 1,93%, ES-15 valstīs - vidēji 1,99%), taču DP ietvertajās aktivitātes nav vērstas uz to, lai veicinātu privātā sektora finansējuma piesaisti zinātnei.





Nepieciešams precizēt nozares, kurās tiks veiktas investīcijas IKT nozarē, ņemot vērā, ka viens no pasākuma mērķiem ir uzlabot publiskās pārvaldes efektivitāti un pakārtotās aktivitātes mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem.

2.3. pasākuma mērķis ir veicināt informācijas sabiedrības attīstību un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību, tai skaitā, uzlabojot publiskās pārvaldes efektivitāti, veicinot e-pakalpojumuattīstību u.t.t. 2.3.1. aktivitātes mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, tajā pašā laikā tiek definēts, ka aktivitāte vērsta uz IKT infrastruktūras, t.sk., informācijas sistēmu un pakalpojumu, attīstību vairākās nozarēs –veselības aprūpes, nodarbinātības un sociālās aizsardzības, kultūras un citās. Tādējādi nav viennozīmīgi skaidrs, kā investīcijas minētajās nozarēs samazinās administratīvo slogu uzņēmējiem.





Rekomend ācija:Izskatīt iespēju ietvert pasākumā

aktivitātes, kas būtu pamatotas uz

pasākuma aprakstu.




Konstat ējums:Ne vienmēr ir skaidri definēts

pasākuma pamatojums.




Ņemot vērā to, ka otra aktivitāte saistās ar aktivitātēm administratīvās kapacitātes uzlabošanas jomā, tad būtu ieteicams apsvērt, vai otro aktivitāti nevarētu pārcelt uz 4. prioritāti „Administratīvās kapacitātes stiprināšana”. Ņemot vērā to, ka citu valstu plānošanas dokumentos ne vienmēr sociālā iekļaušana ir izdalīta kā atsevišķa prioritāte, bet tiek ieviesta horizontāli, tad iespējams, ka 1. aktivitāti „Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes stimulēšana”, kas paredz atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām, lai veicinātu to integrēšanos darba tirgū, arī varētu integrēt citās aktivitātēs, kas vērstas uz nodarbinātības veicināšanu, t.sk. uz sociāli atstumto grupu integrēšanu.

3.1. pasākums „Sociālā iekļaušana” ietver divas aktivitātes, no kurām viena ir vērsta uz iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes stimulēšanu, kas paredz atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām to motivācijas un konkurētspējas darba tirgū paaugstināšanai, un otra aktivitāte, kas paredz darbspēju vērtēšanas sistēmas un sociālo pakalpojumu ieviešanas sistēmas pilnveidošanu. DP nav sniegts pietiekams šādu aktivitāšu izveides pamatojums.





Izskatīt iespēju pamatot, kāpēc pasākums, kas vērsts uz ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību, vērsts tikai uz Rīgas piepilsētas dzelzceļa attīstību.

Lai gan DP ir noteikta horizontālā prioritāte Rīgas konkurētspējas veicināšana, nav īsti skaidrs, kāpēc DP ietvertais 3.2. pasākums „Ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstība” vērsts tikai uz Rīgas piepilsētas dzelzceļa attīstību.





Rekomend ācija:Izskatīt iespēju precizēt pasākuma

pamatojuma definējumu.




Konstat ējums: DP netiek analizēti jautājumi attiecībā uz infrastruktūras projektu uzturēšanu pēc to nodošanas ekspluatācijā.

Piemērs: DP “Infrastruktūra un pakalpojumi”

No citu valstu pieredzes zināms, ka šādu koncertzāļu uzturēšanas izmaksas ir augstas, līdz ar to pirms aktivitāšu realizācijas būtu skaidri jānosaka, no kādiem finansēšanas avotiem tiks finansētas koncertzāļu uzturēšanas izmaksas

Viens no riska faktoriem, kam būtu jāpievēršuzmanība, ieviešot aktivitātes attiecībā uz koncertzāļu celtniecību, ir koncertzāļu uzturēšanas izmaksas.


Rekomend ācija: Pirms aktivitāšu realizācijas būtu skaidri jānosaka, no kādiem finansēšanas avotiem tiks finansētas infrastruktūras projektu uzturēšanas

izmaksas.



2. komponente: Izstrādātās stratēģijas pamatojuma un stratēģijas atbilstības izvērtējums

2. komponente: Izstrādātās stratēģijas pamatojuma un stratēģijas atbilstības izvērtējums ietver publisk ās intervences pamatojuma izvērtējumu katrā no tematiskajām asīm, kā arītematisko asu savstarp ējās koordin ācijas , nedublēšanās un papildināmības izvērtējumu, siner ģisko efektu izvērtējumu starp DP pasākumiem un aktivitātēm un horizont ālo priorit āšu analīzi. Detalizēta analīze attiecībā uz publiskās intervences pamatojumu ir iekļauta NSID izvērtēšanas ziņojumā un netiek atkārtoti dublēta DP izvērtēšanas ziņojumos. Tas pamatojams ar to, ka publiskās intervences izvērtējums ir veicams aktivitāšu detalizācijas līmenī, tajā pašā laikā NSID izvērtēšanas ziņojumā ir jābūt iekļautam šīizvērtējuma rezultātiem.




Sinerģija:

Kaut gan katra DP ir vērsta uz konkrētas jomas, piemēram, cilvēkresursu, uzņēmējdarbības vai infrastruktūras attīstību, tomēr, lai panāktu ilgtspējīgu un noturīgu rezultātu, ir nepieciešams apzināties, ka tas panākams tikai papildinot un koordinējot vairāku DP pasākumus un aktivitātes.




Konstat ējums:DP minētie sinerģiskie efekti ne

vienmēr ir savstarpēji atbilstoši.




Būtu nepieciešams precizēt sinerģisko efektu abās DP.

DP nosaka, ka pasākumam „Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība” ir sinerģija ar 2. DP pasākumu „Uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas celšana”. Tajā pašā laikā 2. DP pie šī pasākuma netiek minēta šāda sinerģija.

Būtu nepieciešams precizēt sinerģisko efektu abās DP.

DP nosaka, ka pasākumam „Nodarbinātība” ir sinerģija ar 2. DP pasākuma „Uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas celšana” aktivitātēm „Klasteru programma”, „Ārējo tirgu apgūšana”, „Atbalsts ieguldījumiem MVU attīstībā īpaši atbalstāmās teritorijās” un „Pasākumi uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai”. Tajā pašā laikā 2. DP ne pie šīm aktivitātēm, ne pasākuma kopumā netiek minēta šāda sinerģija.





Būtu nepieciešams precizēt sinerģisko efektu abās darbības programmās.

DP nosaka, ka pasākumam „Zinātne, pētniecība un attīstība” ir sinerģija ar 3. DP pasākumu „Augstākās izglītības infrastruktūra”. Tajā pašā laikā 3. DP netiek minēta šāda sinerģija.

Būtu nepieciešams precizēt sinerģisko efektu abās darbības programmās.

DP nosaka, ka pasākumam „Finanšu pieejamība” ir sinerģija ar 1. DP pasākuma „Nodarbinātība” aktivitāti „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”. Tajā pašā laikā 1. DP pie sinerģijas netiek izdalīta šāda aktivitāte un netiek minēta šāda sinerģija pat pasākumu līmenī.





Būtu nepieciešams precizēt sinerģisko efektu abāsDP.

DP nosaka, ka pasākuma „Vides aizsardzības infrastruktūra” aktivitātei „Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība” ir sinerģija ar 2. DP pasākuma „Inovācijas” aktivitāti „Atbalsts videi draudzīgām tehnoloģijām”. Tajā pašā laikā 2. DP netiek minēta šāda sinerģija.

Būtu nepieciešams precizēt sinerģisko efektu abāsDP.

DP nosaka, ka pasākumam „IKT infrastruktūra un pakalpojumi” ir sinerģija ar 1. DP pasākuma „Sociālā iekļaušana” aktivitāti „Darbspēju vērtēšanas sistēmas un sociālo pakalpojumu ieviešanas sistēmas pilnveidošana”. Tajā pašā laikā 1. DP netiek minēta šāda sinerģija.





Rekomend ācija:Būtu nepieciešams precizēt sinerģisko

efektu starp visu DP pasākumiem un aktivitātēm.




DP iekļautajiem pasākumiem ir definēta ietekme uz DP definēto horizontālo prioritāšu mērķu sasniegšanu. DP definētas šādas horizont ālās priorit ātes :• Teritorijas līdzsvarota attīstība;• Makroekonomiskā stabilitāte;• Vienādas iespējas;• Ilgtspējīga attīstība;• Informācijas sabiedrība;• Rīgas starptautiskā konkurētspēja.




Konstat ējums: NSID tiek aprakstītas piecas horizontālās prioritātes: Teritorijas līdzsvarota attīstība, Makroekonomiskā stabilitāte, Vienādas iespējas, Ilgtspējīga attīstība, Informācijas sabiedrība. Tajā pašā laikā DP tiek izvirzīta

arī sestā horizontālā prioritāte - Rīgas starptautiskā konkurētspēja.Tādējādi nav saskaņotība starp NSID horizontālajām prioritātēm un DP

aprakstītajām prioritātēm.

Rekomend ācija: Nepieciešams veikt izmaiņas NSID horizontālo prioritāšu aprakstā, lai tās aprakstītu visas tās pašas horizontālās prioritātes, kuras ir tiek aprakstītas pie pasākumiem DP.




Konstat ējums: DP tiek definētas divas zināmā mērā pretstatāmas horizontālās prioritātes. Sakarā ar to, ka nekur plānošanas dokumentos nav aprakstīta

horizontālā prioritāte „Rīgas starptautiskā konkurētspēja” nav viennozīmīgi nosakāms, vai šajās prioritātēs nav pretrunas.

Rekomend ācija: Būtu nepieciešams, pirmkārt, aprakstīt horizontālo prioritāti „Rīgas starptautiskā konkurētspēja”, otrkārt definēt kādās aktivitātēs vairāk tiks realizēta viena no šīm prioritātēm un kādās otra, tā kā abu šo prioritāšu

vienlaicīga realizācija nevienmēr būs iespējama.




Konstat ējums: Horizontālajām prioritātēm netiek definēti viennozīmīgi saprotami, kvantificēti mērķi un sasniedzamie rezultāti.

Rekomend ācija: Būtu ieteicams katrai no horizontālajām prioritātēm definēt

viennozīmīgi saprotamus un kvantificētus mērķus un sasniedzamos rezultātus.




Konstat ējums: Nevienai no horizontālajām prioritātēm nav norādīti sasniedzamie indikatori, kā rezultātā var būt apgrūtināta horizontālo prioritāšu sasniegto mērķu izvērtēšana.

Rekomend ācija: Būtu nepieciešams definēt sasniedzamos rādītājus, definēt pašreizējos rādītājs, lai varētu nodrošināt sasniegto mērķu izvērtēšanu.




Konstat ējums: Ne vienmēr horizontālajās prioritātēs un DP paredzētās aktivitātes ir saskaņotas.

Piemērs: DP ”Cilvēkresursi un nodarbinātība”

Izskatīt iespēju papildināt 1. DP ar aktivitātēm attiecībā uz procesu modernizēšanu ar tehnoloģiju palīdzību vai ietvert DP pamatojumu tam, kāpēc šādas aktivitātes DP nav ietvertas.

Attiecībā uz horizontālo prioritāti „Informācijas sabiedrība”, šajā horizontālajā prioritātē ir paredzēts īstenot dažādu procesu modernizēšanu ar tehnoloģiju palīdzību, kā piemēram, e-izglītība, e-darbs, taču 1. DP aktivitātēs nav atrunāta šādu darbību īstenošana.


Rekomend ācija: Izskatīt iespēju papildināt DP ar visām Horizontālo prioritāšu aktivitātēm jeb ietvert DP pamatojumu, kāpēc atsevišķas aktivitātes nav

ietvertas tajā.




Konstat ējums: Nereti horizontālās prioritātes ir aprakstītas neprecīzi.

Piemērs: DP ”Cilvēkresursi un nodarbinātība”

Būtu ieteicams precizēt, kādā veidā tiks veicinātas horizontālās prioritātes „vienādu iespēju nodrošināšana” 1.3. pasākumā.

1.3. pasākumam horizontālā prioritāte tiks veicināta veicot pētījumus par to, Kā atbilstošas aktivitātes ir veicinājušas vienādu iespēju nodrošināšanu. Tajā pašā laikā netiek skaidrots, kādas ir tās aktivitātes, kas tiks iekļautas pētījumos un kā pētījumi varētu veicināt vienādu iespēju nodrošināšanu.


Rekomend ācija: Būtu ieteicams precizēt, kādā veidā tiks veicinātas

horizontālās prioritātes.




Konstat ējums: Netiek nodrošināti vienādi horizontālo prioritāšu sasniegšanas līdzekļi visos pasākumos.

Piemērs: DP ”Uzņēmējdarbība un inovācijas”

Būtu ieteicams NSID līmenī aprakstīt veidus, kādos varētu tikt sasniegti horizontālo prioritāšu mērķi, piemēram, noteiktu aktivitāšu realizācija, attiecīgu projektu atlases kritēriju izmantošana u.c.

DP netiek nodrošināti vienādi horizontālo prioritāšu sasniegšanas līdzekļi visos pasākumos.Piemēram, dažās aktivitātēs horizontālās prioritātes ir paredzēts iestrādāt projektu atlases kritērijos, savukārt citām aktivitātēm, tiek vispārīgi definēts, ka tiks nodrošināta horizontālo prioritāšu realizācija. Piemēram, 1.1.pasākumam tiek definēts, ka horizontālā prioritāte „vienādu iespēju nodrošināšana”tiks nodrošināta visās pasākuma aktivitātēs, nespecificējot kā tieši tas tiks darīts, savukārt, attiecībā uz šo pašu prioritāti 1.2. pasākumā, tiek definēts, ka tā tiks nodrošināta, nosakot kritērijus projektu īstenošanai.


Rekomend ācija: Būtu ieteicams aprakstīt veidus, kādos varētu tikt sasniegti horizontālo prioritāšu mērķi.




Konstat ējums: Netiek specificēts saskaņā ar kādu likumdošanu tiks realizēti aktivitāšu projekti.

Piemērs: DP ”Uzņēmējdarbība un inovācijas”

Nepieciešams precizēt 2.2. pasākumā attiecībā uz horizontālo prioritāti „Vienādu iespēju nodrošināšana” kāda likumdošana tiks ievērota un kā tā nodrošinās horizontālās prioritātes realizāciju.

2.2. pasākumā attiecībā uz horizontālo prioritāti „Vienādu iespēju nodrošināšana” tiek minēts, ka „tiks nodrošināta likumdošanas prasību ievērošana projektu ietvaros”, tajā pašā laikā nespecificējot, par kādu likumdošanu tiek runāts un vai pārējās aktivitātēs projekti netiks realizēti saskaņā ar likumdošanu.


Rekomend ācija: Nepieciešams precizēt kāda likumdošana tiks ievērota.




Konstat ējums: Ne vienmēr DP iekļautā pasākuma ietekme ir attiecināta uz piemērotāko horizontālo prioritāti.

Piemērs: DP ”Infrastruktūra un pakalpojumi”

Izskatīt iespēju pārcelt attiecīgo informāciju no sadaļas attiecībā uz sasaiti ar horizontālo prioritāti Teritorijas līdzsvarota attīstība uz sadaļu attiecībā uz sasaiti ar horizontālo prioritāti Vienādas iespējas.

1.1. pasākumam „Profesionālās izglītības infrastruktūra” sadaļā attiecībā uz sasaiti ar horizontālo prioritāti Teritorijas līdzsvarota attīstība ietverta informācija attiecībā uz personām ar funkcionāliem traucējumiem: profesionālās izglītības iestādes tiks pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot vienmērīgu reģionālo pārklājumu. Atbilstošāk būtu šādu informāciju ietvert sadaļā attiecībā uz sasaiti ar horizontālo prioritāti Vienādas iespējas.


Rekomend ācija: Izskatīt iespēju attiecināt konkrētos pasākumus uz atbilstošākām horizontālajām prioritātēm.




Konstat ējums: Nereti ir konstatēta pretrunīga informācija.


Izskatīt iespēju pārskatīt nepieciešamību ietvert DP horizontālo prioritāti Rīgas starptautiskā konkurētspēja. Ja šāda horizontālā prioritāte tiek ietvert DP, tad būtu skaidri jādefinē, kas tieši ir šīs horizontālās prioritātes sasniedzami mērķi un darbības jomas, lai tā nebūtu pretrunā ar citām horizontālajām prioritātēm, it īpaši, ar horizontālo prioritāti Teritoriju līdzsvarota attīstība.

1.1. pasākumam „Profesionālās izglītības infrastruktūra” sadaļā attiecībā uz sasaiti ar horizontālo prioritāti Makroekonomiskā stabilitāte ietverta šāda informācija: finanšu resursu sadalījums starp reģioniem nodrošinās kvalitatīvas profesionālās izglītības pieejamību visā valsts teritorijā un veicinās kvalificētāka un konkurētspējīgāka darbaspēka pieplūdumu reģiona uzņēmumos, migrācijas plūsmas uz Rīgas profesionālās izglītības iestādēm samazināšanos un ekonomiski aktīvo cilvēku skaita un darbaspēka resursu saglabāšanos reģionos. Šāda informācija ir pretrunā ar horizontālo prioritāti Rīgas starptautiskā konkurētspēja .


Rekomend ācija: Izskatīt iespēju novērst esošās pretrunas.




Konstat ējums: Nereti ietvertā informācija attiecībā uz sasaisti ar horizontālajām prioritātēm ir pārāk vispārīga un netiek skaidri identificēts, kādus mērķus plānots sasniegt, ieviešot konkrēto horizontālo prioritāti.


Izskatīt iespēju konkrētāk definēt attiecīgās aktivitātes sasaiti ar horizontālo prioritāti Makroekonomiskā stabilitāte, ietverot informāciju par mērķiem, ko plānots sasniegt aktivitātes ietvaros attiecībā uz makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu un veidu, kā plānots ieviest horizontālo prioritāti, realizējot konkrēto aktivitāti. Ja aktivitātei nav ietekmes uz makroekonomisko attīstību, ietvert DP atsauci, ka aktivitātei nav saskaņas ar horizontālo prioritāti Makroekonomiskā attīstība.

1.5. pasākumam „Veselības aprūpes infrastruktūra”sadaļā par sasaiti ar horizontālo prioritāti Makroekonomiskā stabilitāte ietverta šāda informācija: tā kā veselības aprūpes izdevumu optimizēšana ir viens no pasākuma galvenajiem mērķiem, tiks veicināta makroekonomiskā stabilitāte. Ietvertā informācija attiecībā uz sasaiti ar horizontālo prioritāti Makroekonomiskā stabilitāte ir ļoti vispārīga, nav skaidri identificējams, kādus mērķus plānots panākt, ieviešot šo horizontālo prioritāti, kā tiks nodrošināta horizontālās prioritātes ieviešana.


Rekomend ācija: Izskatīt iespēju konkrētāk definēt attiecīgās aktivitātes sasaiti ar horizontālo prioritāti, ietverot informāciju par mērķiem, ko plānots sasniegt aktivitātes ietvaros.




Konstat ējums: Pašlaik gan VSID, gan DP nav ietverta vienota definīcija un sasniedzamie mērķi attiecībā uz horizontālo prioritāti Ilgtspējīga attīstība.


Būtu vēlams skaidri definēt, kādi tieši jautājumi tiek apskatīti attiecībā uz horizontālo prioritāti Ilgtspējīga attīstība, kā arī definēt konkrētus mērķus, kas būtu sasniedzami, ieviešot konkrēto horizontālo prioritāti. Vienotas definīcijas un konkrētu mērķu noteikšana katrai horizontālajai prioritātei ļautu sekot tam, cik lielā mērā izdevies ieviest katru no noteiktajām horizontālajām prioritātēm.

Dažos pasākumos, piemēram 3.1. pasākumam „Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība”, attiecībā uz horizontālo prioritāti Ilgtspējīga attīstība ir ietverta informācija tikai par jautājumiem attiecībā uz vidi un vides aizsardzību, kamēr attiecībā uz citiem pasākumiem šī sadaļa ietver informāciju par cilvēkresursu attīstību un infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, 1.1. pasākums „Profesionālās izglītības infrastruktūra”.


Rekomend ācija: Būtu vēlams skaidri definēt, kādi tieši jautājumi tiek apskatīti attiecībā uz horizontālo prioritāti Ilgtspējīga attīstība, kā arī definēt konkrētus mērķus, kas būtu sasniedzami, ieviešot konkrēto horizontālo prioritāti.



3. komponente. Izstrādātās stratēģijas atbilstības izvērtējums Latvijas nozaru politikām




Konstat ējums:Ne vienmēr augstākā līmeņa

dokumentos iekļautās iniciatīvas ir

analizētas DP.




Ieteicams izskatīt iespēju veikt papildus analīzi un vajadzības gadījumā papildināt aktivitātes attiecībā uz sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu iesaistīšanu informācijas sabiedrībā.

Informācijas sabiedrības pamatnostādnes nosaka, ka atbilstoši ES politikas programmām e-iekļaušanai un e-pieejamībai, jānodrošina sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu iesaistīšanu informācijas sabiedrībā. Tas ietver specifiskas aparatūras iegādi un satura izstrādi šīm grupām, kā arī atbalstu IKT tehnoloģiju iegādē un lietošanā.Tajā pašā laikā šāda iniciatīva netiek analizēta 3.DP.

Ieteicams izskatīt iespēju veikt papildus analīzi un vajadzības gadījumā papildināt aktivitātes attiecībā uz valsts informācijas sistēmu reģistra veidošanu un valsts reģistru integrēšanu.

Elektroniskās pārvaldes attīstības programma nosaka, ka ir jāveido valsts informācijas sistēmu reģistru un jāintegrē valsts reģistrus. Tajā pašā laikā šāda iniciatīva netiek analizēta 3.DP.





Rekomend ācija:Ieteicams izskatīt iespēju veikt papildus

analīzi un vajadzības gadījumā papildināt aktivitātes.



4. komponente. Sagaidāmo rezultātu un ietekmes izvērtējums

4. komponente. Sagaidāmo rezultātu un ietekmes izvērtējums ietver DP ietverto rezultātu un ietekmes radītāju izvērtējumu. Izvērtējums tika veikts balstoties uz EK metodoloģiskā dokumenta par indikatoriem prasībām, sniedzot konstatējumus un rekomendācijas, kā arī praktiskus piemērus.




Konstat ējums:

Nereti rādītāji ir izvērtēti tikai prioritātes līmenī.



Piemēri:

Izskatīt iespēju izstrādāt novērtēšanas kritērijus programmas līmenī (rezultatīvos, ietekmes rādītājus), lai radītu iespēju novērtēt kopējos programmas sasniegtos rezultātus, neiedziļinoties detaļās līdz programmas prioritātes līmenim.

DP ietvaros nav izstrādāti rezultātu novērtēšanas rādītāji programmas līmenī (ietekmes rādītāji, rezultatīvie rādītāji) kā to iesaka Metodoloģiskais dokuments. Rādītāji izstrādāti prioritātes līmenī, palielinot detalizācijas pakāpi, kas ne visām iesaistītajām institūcijām ir nepieciešams. Piemēram, detalizācijas pakāpe prioritātes līmenīrada sarežģījumus programmas kopējās ietekmes novērtēšanā.

Attiecībā uz sasniedzamo rādītāju kopu, kas definēti prioritātes līmenī, citu valstu pieredze liecina, ka priorit ātes l īmen ī optimālu indikatoru kopu veido apmēram 3 iznākuma rādītāji, apmēram 3 rezultatīvie rādītāji un 1 – 2 ietekmes rādītāji. Lai nodrošinātu efektīvu izpildes uzraudzību ir ieteicams definēt no prioritātes rādītājiem izrietošus rādītājus pasākumu līmenī. Tiem ne vienmēr ir nepieciešams būt definētiem plānošanas dokumentos, taču šādi rādītāji pasākuma līmenīļauj izvērtēt katra pasākuma īstenošanas progresu.

Uz doto brīdi ne NSID, ne DP nav definēti sasniedzamie rādītāji prioritātes līmenī.





Rekomend ācija:Ieteicams pārskatīt iespēju definēt

rādītājus gan programmas, gan prioritāšu, gan pasākumu līmenī.




Konstat ējums:Nereti attiecībā uz definētajiem

rādītājiem ir vērojama nekorekta

rādītāju klasifikācija.



Piemēri: DP ”Cilvēkresursi un nodarbinātība”

Būtu ieteicams iznākuma rādītāju „apmācības un kvalifikācijas kursus pabeigušo publiskās pārvaldes darbinieku skaits – 6000” iekļaut rezultatīvo rādītāju grupā.

4. prioritātes „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” rādītājos ir vērojama rādītāju klasifikācijas problēma.Piemēram, ir definēts iznākuma rādītājs „apmācības un kvalifikācijas kursus pabeigušo publiskās pārvaldes darbinieku skaits - 6000”, kas vairāk būtu vērtējams kā rezultatīvais rādītājs.




Piemēri: DP ”Uzņēmējdarbība un inovācijas”

Būtu ieteicams pārskatīt 1. prioritātes „Zinātne un inovācija” rādītāju klasifikāciju.

1. prioritātes rādītājos „Zinātne un inovācijas” ir vērojama rādītāju nekorektas klasifikācijas problēma.Piemēram, 1. prioritātes „Zinātne un inovācijas” iznākuma rādītājs „uzņēmumu skaits tehnoloģiju inkubatoros - 100” ir vērtējams vairāk kā rezultatīvais rādītājs. Iznākuma rādītājs varētu būt „atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits – X”, kuri savukārt var vēlāk veidot tehnoloģiju inkubatorus. Līdz ar to rādītājs „uzņēmumu skaits tehnoloģiju inkubatoros - 100” varētu tikt uzskatīts par rezultatīvo rādītāju nevis iznākuma rādītāju.





Rekomend ācija:Būtu ieteicams pārskatīt rādītāju

klasifikāciju un iekļaut tos atbilstošā rādītāju grupā.




Konstat ējums:Ne vienmēr rādītājiem ir noteikta bāzes

vērtība.



Piemēri: DP ”Infrastruktūra un pakalpojumi”

Izskatīt iespējas noradīt bāzes vērtības visiem rādītājiem, tādējādi radot iespējas izteikt sasniegto rezultātu relatīvās vienībās un padarot vieglāk interpretējamu sasniegto rezultātu konkrētā kontekstā.

DP ietvaros prioritātes līmenī ne vienmēr tiek norādītas rādītāju bāzes vērtības kas nenodrošina iespējas salīdzināt plānoto rezultātu ar esošo situāciju. Izvērtēšanas laikā tika konstatēts, ka bāzes vērtība nav norādīta šādiem rādītājiem:•1. prioritātes rezultatīvajiem rādītājiem;•1. prioritātes iznākuma rādītājiem;•2. prioritātes šādiem rezultatīvajiem rādītājiem:o Pašvaldības, kurās izveidoti publiskie interneta

pieejas punkti;•2. prioritātes šādiem iznākuma rādītājiem:o Atjaunoto un saglabāto kultūrvēstures

mantojuma objektu skaits;o Apdzīvotu vietu skaits, kurās uzlaboti ūdenssaimniecības pakalpojumi;

o Attīstīta infrastruktūra NATURA 2000 teritorijās;

o Atjaunoto un rekonstruēto ielu un ceļu garums;•3. prioritātes iznākuma rādītājiem.





Rekomend ācija:Izskatīt iespējas noradīt bāzes vērtības

visiem rādītājiem, tādējādi radot iespējas izteikt sasniegto rezultātu relatīvās vienībās un padarot vieglāk interpretējamu sasniegto rezultātu konkrētā kontekstā.




Konstat ējums:Ne vienmēr rādītāji ir definēti pietiekami

skaidri un precīzi.



Piemēri:

Būtu nepieciešams specificēt pieauguma periodus.Pie rezultatīvajiem rādītājiem, sadaļā kvantificētaismērķis, netiek norādīts vai pieaugums par 10% nozīmē, gadā, vai visā plānošanas periodā.




Piemēri: DP ”Uzņēmējdarbība un inovācijas”

Izskatīt iespēju skaidri definēt programmas ietvaros noteiktos rādītājus, tādējādi izslēdzot interpretācijas iespējas rādītāju izvērtēšanas laikā.

Ne vienmēr izstrādātie rādītāji ir skaidri definēti un saprotami. Piemēram, iznākuma rādītājs „Piesaistīto augstas kvalitātes speciālistu skaits – 250” - nav skaidri definēts, kas programmas kontekstā tiek saprasts ar terminu „augstas kvalitātes speciālists”, tādējādi radot iespējamas problēmas nākotnē, sasniegto rezultātu izvērtēšanas laikā.

Izskatīt iespēju papildināt rezultatīvos un iznākuma rādītājus (kur attiecināms) ar datiem par sadalījumu pēc dzimuma un uzņēmuma lieluma.

DP ietvaros attiecībā uz rezultatīvajiem un iznākuma rādītājiem prioritātes līmenī nav norādīts sadalījums pa dzimumiem un uzņēmuma lielumiem (kur attiecināms) kā to iesaka Metodoloģiskais dokuments. Piemēram, rādītājam „Jaunu kvalificētu zinātnieku daudzums no kopējā zinātnieku skaita” – cik no zinātniekiem būs sievietes un cik vīrieši.

Būtu ieteicams precizēt iznākuma rādītāja definīciju.1. prioritātes rādītājos „Zinātne un inovācijas” ir vērojama rādītāju neprecīzas definēšanas problēma.Piemēram, 1. prioritātes „Zinātne un inovācijas” iznākuma rādītāju definīcijas nav pietiekami precīzas. Iznākuma rādītājs „zinātnisko institūciju ar modernizētu pētniecības aprīkojumu un infrastruktūru skaits - 25”. Pēc definīcijas nav viennozīmīgi skaidrs, vai ir plānots sniegt atbalstu šādu institūciju izveidei vai institūciju pilnveidošanai.





Izskatīt iespēju definēt viennozīmīgus rādītājus, rādītāja ietvaros neapvienojot vairākas pozīcijas. Šāda pieeja nākotnē ļautu viennozīmīgi interpretēt katru rādītāju.

Ne vienmēr rādītāji ir definēti pietiekami detalizēti. Piemēram, DP ietvaros 1. prioritātes iznākuma rādītājs „Autoceļu, sliežu ceļu izbūve un rekonstrukcija – 350 km” – vienā kritērijā tiek apkopots gan izbūvēto ceļu garums, gan arī sliežu garums. Tomēr ir būtiska atšķirība starp abu transportu veidu izmantošanas iespējām. Tādēļšāds rādītāja definējums neļaus nākotnēviennozīmīgi spriest par konkrētam mērķim nepieciešamas transporta infrastruktūras attīstības pakāpi.





Rekomend ācija:Izskatīt iespēju skaidri definēt noteiktos

rādītājus.




Konstat ējums:Ne vienmēr ir nodrošināta cieša

sasaiste starp definētajiem rādītājiem.




Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku programmas ieviešanas uzraudzību visos līmeņos – prioritātes, pasākumu un aktivitāšu – būtu būtiski definēt iznākuma rādītājus, no iznākuma rādītājiem izrietošus rezultatīvos rādītājus un no rezultatīvajiem rādītājiem izrietošus ietekmes rādītājus.Piemēram, attiecībā uz 3.DP varētu izveidot iznākuma rādītāju – atbalstīto profesionālās izglītības iestāžu skaits (attiecībā uz tehnisko aprīkojumu), rezultatīvo rādītāju – iegādātā darba tirgus prasībām atbilstošā tehniskā aprīkojuma apjoms, ietekmes rādītāju – profesionālo mācību iestāžu beidzēju, bezdarba līmenis 18/24 mēnešus pēc tehniskā aprīkojuma uzlabošanas projekta beigām.Var ņemt vērā citu valstu pieredzi, kas iznākuma rādītājus apskata, kā tūlītēju efektu no aktivitātes (mērāms uzreiz pēc aktivitātes realizācijas), savukārt ietekmes rādītājus mēra 18-24 mēnešus pēc aktivitātes realizācijas.Attiecībā uz 2.prioritāti iznākuma rādītājs varētu tikt noteikts kā „Izveidoti X interneta pieejas punkti, no kuriem X% ir pašvaldību pieejas punkti”, rezultatīvais rādītājs varētu būt „Izveidoto interneta pieejas punktu izmantošanas pieaugums par X%”. Savukārt, ietekmes rādītājs tādā gadījumā varētu būt „X skaita jaunu e-pakalpojumu ir kļuvuši pieejami attiecīgajos reģionos”.

Pašlaik starp 3. DP definētajiem iznākuma, rezultatīvajiem un ietekmes rādītājiem nav identificējama cieša sasaite.Piemēram, starp 2. prioritātes „Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana” dažādu grupu sasniedzamajiem rādītājiem nav vērojama tieša sasaiste. Ir definēts rezultatīvais rādītājs „pašvaldības, kurās izveidoti publiskie pieejas punkti – 100%”, taču šim rādītājam nav atbilstoša iznākuma rādītāja. Ne starp visiem 3. prioritātes „Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana” rādītājiem ir nodrošināta savstarpēja sasaiste. Kā piemēram, ir definēts iznākuma rādītājs „ostu, kurās veiktas investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju uzlabošanā, skaits – 3”, taču šim rādītājam nav atbilstoša rezultatīvā rādītāja, kas parādītu, kāds rezultāts ir panākts veikto investīciju rezultātā.





Rekomend ācija:Būtu nepieciešams definēt iznākuma

rādītājus, no iznākuma rādītājiem izrietošus rezultatīvos rādītājus un no rezultatīvajiem rādītājiem izrietošus ietekmes rādītājus.




Konstat ējums: DP ietvaros attiecībā uz izvērtēšanas rādītājiem nav norādīts datu avots un to atjaunošanas periods vai arī datu noteikšanas metode.

Piemērs:

Izskatīt iespēju norādīt datu avotus un atjaunošanas periodus dokumentā ietvertajiem izvērtēšanas rādītājiem, kā arī norādīt datu noteikšanas metodi.

DP ietvaros attiecībā uz izvērtēšanas rādītājiem nav norādīts datu avots (kuri dati tiks apkopoti rādītāja noteikšanai) un to atjaunošanas periods (cik bieži rādītāja noteikšanai izmantojamie dati tiek atjaunoti) vai arī datu noteikšanas metode (kā rādītāja noteikšanai nepieciešamie dati tiks iegūti) kā to iesaka Metodoloģiskais dokuments.


Rekomend ācija: Izskatīt iespēju norādīt datu avotus un atjaunošanas periodus dokumentā ietvertajiem izvērtēšanas rādītājiem, kā arī norādīt datu noteikšanas metodi.



5. komponente. Plānoto ieviešanas sistēmu izvērtējums

5. komponente. Plānoto ieviešanas sistēmu izvērtējums ietver gan vadības ietvara izvērtējumu, gan iespēju robežās plānotās kapacitātes izvērtējumu.




Saskaņā ar Padomes regulas (EK) Nr. 1083/2006 59. panta 1. un 2. punkta prasībām, katra dalībvalsts izveido:

• Vadošo iest ādi , ko dalībvalsts norīko darbības programmas vadīšanai;• Sertific ējošo iest ādi , ko dalībvalsts norīko apstiprināt izdevumu deklarācijas

un maksājumu pieteikumus, pirms tos nosūta Komisijai;• Audita iest ādi , kas ir funkcionāli neatkarīga no Vadošās iestādes un

Sertificējošās iestādes un ko dalībvalsts ieceļ katrai darbības programmai, un kas ir atbildīga par vadības un kontroles sistēmas darbības pārbaudi;

• Starpniekinstit ūcijas , ko dalībvalsts ieceļ, lai veiktu dažus vai visus Vadošās iestādes vai sertificējošās iestādes uzdevumus attiecīgās iestādes atbildībā.




Galvenās Vadošās iest ādes funkcijas:• Izstrādāt NSID un DP;• Izstrādāt vienotu normatīvo aktu bāzi Struktūrfondu un Kohēzijas fonda

ieviešanai;• Nodrošināt vienotas Struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības

informācijas sistēmas izveidošanu un uzturēšanu;• Izstrādāt attiecināmo izmaksu sarakstu katrai DP;• Izstrādāt projektu atlases kritērijus;• Nodrošināt izvērtēšanu veikšanu;• Nodrošināt dokumentu uzglabāšanu;• Nodrošināt Sertificējošai iestādei visu nepieciešamo informāciju par

procedūrām un veiktajām pārbaudēm izdevumu sertificēšanas nolūkos;• Vadīt uzraudzības komiteju• Sagatavot gadskārtējos un nobeiguma ziņojumus;• Nodrošināt Eiropas Komisiju ar informāciju par lielajiem projektiem.




Galvenās Sertific ējoš ās iest ādes funkcijas:• Sagatavot un iesniegt Komisijai izdevumu deklarācijas elektroniskā formātā;• Apliecināt, ka informācija izdevumu deklarācijās ir pareiza, pamatota ar

pārbaudāmiem pamatojošiem dokumentiem, kā arī ir nodrošināta atbilstoša grāmatvedības uzskaite;

• Pārbaudīt deklarēto izdevumu atbilstības ES un nacionālajiem tiesību aktiem, kā arī izdevumu rašanās atbilstību;

• Pārliecināties, ka saņemtā informācija par procedūrām un veiktajām pārbaudēm, sniedz pietiekamu pamatojumu izdevumu sertificēšanai;

• Sertificēšanas nodrošināšanai izvērtēt visus Audita iestādes veikto auditu rezultātus;

• Nodrošināt Komisijai pieprasīto izdevumu grāmatvedības uzskaiti elektroniskā formātā;

• Uzkrāt informāciju par atmaksājamām summām, veikt atmaksas Komisijai, kur iespējams, samazinot summu no nākamā izdevumu atmaksas pieprasījuma.




Konstat ējums: Padomes regulas (EK) Nr. 1083/2006 61. panta a punktā noteikta prasība, ka Sertificējošā iestāde sagatavo un iesniedz Komisijai

apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus. NSID Sertificējošās iestādes funkcijas ietver tikai izdevumu deklarāciju sagatavošanu un iesniegšanu Komisijai, bet neietver maksājumu pieteikumu

sagatavošanu un iesniegšanu Komisijai. Sertificējošās iestādes funkcijās nepieciešams ietvert maksājumu pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu Komisijai.

Rekomend ācija: Sertificējošās iestādes funkcijās nepieciešams ietvert maksājumu pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu Komisijai.




Galvenās Audita iest ādes funkcijas:• Pārliecināties par DP vadības un kontroļu sistēmas efektivitāti;• Veikt izdevumu atbilstības pārbaudes;• Iesniegt Komisijai audita stratēģiju par iestādēm, kuras veiks sistēmas auditu

un izdevumu atbilstības pārbaudes, izmantojamās audita metodes, izvēles metodes izdevumu atbilstības pārbaudēm, auditu un kontroļu indikatīvo plānu;

• Sagatavot un iesniegt Komisijai gadskārtējo kontroļu ziņojumu, viedokli par sistēmas efektivitāti, gala izdevumu deklarāciju kopā ar nobeiguma kontroļu ziņojumu;

• Nodrošināt auditu veikšanu saskaņā ar starptautiski atzītiem audita standartiem.




Konstat ējums: Ņemot vērā lielo apgūstamā finansējuma apjomu un ieviešamo pasākumu un aktivitāšu daudzumu, nav skaidrs, vai LR Finanšu ministrijas Iekšējā audita departaments viens pats varēs veikt visas plānotās Audita iestādes funkcijas.

Ja LR Finanšu ministrijas Iekšējā audita departaments viens pats veic visas Audita iestādes funkcijas, nav veikta analīze attiecībā uz to, vai esošā LR Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta kapacitāte ir pietiekama, lai veiktu visas Audita iestādes funkcijas. Ja LR Finanšu ministrijas Iekšējā audita departaments plāno daļu vai visas Audita iestādes funkcijas deleģēt citai iestādei, NSID nav atrunāta funkciju deleģēšanas un uzraudzības kārtība.

Rekomend ācija: Izskatīt iespēju veikt LR Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta kapacitātes izvērtējumu attiecībā uz spēju veikt visas Audita iestādes funkcijas attiecībā uz Struktūrfondiem plānošanas periodam no 2007. – 2013. gadam.Jaesošā kapacitāte nav pietiekama, lai veiktu visas Audita iestādes funkcijas attiecībā uz Struktūrfondiem plānošanas periodam no 2007. – 2013. gadam, NSID būtu jāietver to pasākumu apraksts, kas būtu jāveic LR Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta kapacitātes stiprināšanai, lai nodrošinātu nepieciešamo kapacitāti Audita iestādes funkciju veikšanai.Ja LR Finanšu ministrijas Iekšējā audita departaments paredzējis daļu vai visas Audita iestādes funkcijas deleģēt citai iestādei, NSID nepieciešams ietvert informāciju par funkciju deleģēšanas un uzraudzības kārtību.




Galvenās Starpniekinstit ūcijas funkcijas:• DP izstrādāšana nozares kompetences ietvaros;• Ieviešanas nosacījumu izstrādāšana;• Finanšu plānošana;• Uzraudzība prioritātes līmenī;• Projektu atlase un apstiprināšana;• Projektu ieviešanas vadība, līgumu slēgšana, izpildes uzraudzība;• Kontrole un pārbaudes projektu īstenošanas vietās;• Maksājumu pieprasījumu pārbaude un apstiprināšana, izdevumu deklarāciju

sagatavošana;• Informācijas un publicitātes pasākumi prioritātes un pasākumu līmenī.




Konstat ējums: Apskatot VSID ietvertās Vadošās iestādes, Sertificējošās iestādes un starpniekinstitūciju funkcijas, ne vienmēr skaidri identificējams, kuras funkcijas starpniekinstitūcijām deleģē Vadošā iestāde vai Sertificējošā

iestāde, līdz ar to nav skaidri identificējams, kura iestāde ir atbildīga par attiecīgās funkcijas izpildi.

Rekomend ācija: Izskatīt iespēju VSID ietvertās starpniekinstitūciju funkcijas formulēt tā, lai būtu skaidri identificējams, kura iestāde (Vadošā iestāde vai Sertificējošā iestāde) starpniekinstitūcijai deleģē šo funkciju.

Izskatīt iespēju pie katras funkcijas norādīt iestādi (Vadošā iestāde vai Sertificējošā iestāde), kas ir atbildīga par šīs funkcijas izpildi.




Konstat ējums: Iespējama situācija, kad vienai starpniekinstitūcijai tiek deleģētas gan Vadošās iestādes, gan Sertificējošās iestādes funkcijas, kas var

radīt interešu konfliktu.

Rekomend ācija: Izskatīt iespēju iekļaut NSID atrunu, ka šādos gadījumos būtu rūpīgi jānodala Vadošās iestādes un Sertificējošās iestādes funkcijas starpniekinstitūcijas iekšienē.

Attiecībā uz Vadošo iestādi un Sertificējošo iestādi, NSID būtu jānosaka, ka šīs iestādes ir atbildīgas par katras iestādes funkciju pareizu un atbilstošu nodalīšanu katras starpniekinstitūcijas iekšienē.




Konstat ējums: Kā viena no institūcijām, kam starpniekinstitūcijas var deleģēt savas funkcijas, NSID noteikta Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas atrodas LR Finanšu ministrijas pakļautībā. Nav skaidrs – kura starpniekinstitūcija

varētu deleģēt savas funkcijas CFLA, kā šī starpniekinstitūcija varētu pārraudzīt šo funkciju izpildi. LR Finanšu ministrija NSID nav minēta kā starpniekinstitūciju funkciju izpildītāja.

Rekomend ācija: Noteikt starpniekinstitūciju, kas deleģēs CFLA savas veicamās funkcijas, savstarpējā līgumā detalizēti atrunājot sadarbības kārtību un uzraudzības procedūras.




Konstat ējums: Daļai nozaru ministriju, piemēram, LR Kultūras ministrijai, LR Satiksmes ministrijai, nav pakļautībā esošu institūciju, kas varētu veikt ieviešanas aģentūras funkcijas, līdz ar to ir būtiski pārliecināties, vai attiecīgo

ministriju kapacitāte ļauj veikt visas tām deleģētās funkcijas.

Rekomend ācija: Izskatīt iespēju veikt esošās kapacitātes izvērtējumu attiecībā uz ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbalsta ieviešanu:

•LR Kultūras ministrijā;•LR Satiksmes ministrijā;•LR Veselības ministrijā;•LR Vides ministrijā;•Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā.




Konstat ējums: Kā viena no institūcijām, kam starpniekinstitūcijas var deleģēt

savas funkcijas, NSID noteikta Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kas neatrodas nevienas ministrijas pakļautībā. Nav skaidrs – kura starpniekinstitūcija varētu deleģēt savas funkcijas SIF, kā šī starpniekinstitūcija varētu pārraudzīt šo

funkciju izpildi.

Rekomend ācija: Noteikt starpniekinstitūciju, kas deleģēs SIF savas veicamās funkcijas, savstarpējā līguma detalizēti atrunājot sadarbības kārtību un uzraudzības procedūras.




Konstat ējums: Ņemot vērā, ka dažas nozaru ministrijas kā starpniekinstitūcijas plānošanas periodā no 2007. – 2013. gadam veiks visas starpniekinstitūciju

funkcijas, būtu nepieciešams pārliecināties, vai attiecīgo ministriju kapacitāte un iegūtā pieredze iepriekšējā plānošanas periodā ļauj veikt visas tām deleģētās funkcijas.

Rekomend ācija: Izskatīt iespēju veikt esošās kapacitātes un pieredzes izvērtējumu attiecībā uz ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbalsta ieviešanu un deleģēto funkciju izpildi.

Īpaša uzmanība kapacitātes izvērtēšanas procesā būtu jāpievērš tām ministrijām, kas iepriekšējā plānošanas periodā no 2004. – 2006. gadam nav bijušas iesaistītas Struktūrfondu ieviešanā:

•Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts;•Valsts kanceleja.




Konstat ējums: NSID nav ietverta nekāda informācija attiecībā uz plānošanas dokumentu (NSID un DP) izvērtēšanu.

Rekomend ācija: Ņemot vērā plānošanas dokumentu izvērtēšanas funkcijas būtisko nozīmi fondu atbalsta ieviešanas procesā, ieteicams izskatīt iespēju NSID ietvert izvērtēšanas veikšanas kārtības aprakstu.




Pamatojoties uz citu valstu pieredzi attiecībā uz ES finansējuma apguvi un iepriekšējā plānošanas perioda Struktūrfondu apguves rezultātiem, ieteicams ņemt vērā šādas vispārīga rakstura rekomendācijas:

• Raugoties uz citu valstu pieredzi, var redzēt, ka Vadošās iestādes pakļautībā ir izveidota aģentūra, kas atbalsta projektu piedāvājumu izvērtēšanas procesu (no procesa un likumdošanas viedokļa), līgumu sagatavošanas un izvērtēšanas procesu. Šāda iespēja varētu tikt izmantota arī Latvijā, attiecībā uz tām aktivitātēm, kurās finansējuma saņēmējs ir publiskais sektors (Nacionālo programmu projekti). Šāds konsultatīvs atbalsts varētu samazināt iespējamās pretenzijas, saistībā ar projektu izvērtēšanu, līgumu slēgšanas procesu, kā arī padarīt šo procesu vienveidīgāku un caurspīdīgāku.

• Attiecībā uz vadības ietvara iestāžu kapacitāti, būtu jāņem vērā, ka iepriekšējā plānošanas periodā tika novērota situācija, ka projektu pieteikumi tika izvērtēti pat 6 mēnešu periodā un viens no iemesliem bija attiecīgo institūciju nepietiekamā kapacitāte. Analizējot citu valstu pieredzi, var secināt, ka parasti projektu pieteikumu vērtēšana notiek 1-2 mēnešu laikā. Šis fakts būtu jāņem vērā plānojot vadības ietvara iestāžu kapacitāti nākamajam plānošanas periodam.




Pamatojoties uz citu valstu pieredzi attiecībā uz ES finansējuma apguvi un iepriekšējā plānošanas perioda Struktūrfondu apguves rezultātiem, ieteicams ņemt vērā šādu vispārīga rakstura rekomendāciju:

• Būtu ieteicams veikt sadalījumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu dažāda izmēra projektiem, piemēram, attiecībā uz projektiem, kas ir tikai aģentūru kompetencē, varētu pieņemt lēmumu aģentūras ietvaros. Taču attiecībā uz projektiem, kuri attiecas uz plašākām jomām, kuras ir citu ministriju kompetencē, būtu ieteicams lēmumu pieņemšanai piesaistīt augstākstāvošas ministrijas pārstāvjus un arī citu ministriju pārstāvjus.

• Pašreizējā vadības modelī, nav iezīmēta reģionālā dimensija aģentūrām, tādējādi nav nodrošināta projektu pieteicēju pieeja konsultatīvajam atbalstam un pieteikumu iesniegšanas iespējas tuvāk dzīves vietai.

• Attiecībā uz IS nodrošinājumu nākamajam plānošanas periodam, būtu jāņem vērā, ka vēl joprojām vadības ietvara institūcijām būs atšķirīgas IS un arī atšķirīgi datu apstrādes procesi (gan manuālie, gan automātiskie), līdz ar to Vadošajai iestādei būtu jāpievēršpapildus uzmanība attiecīgo procesu pārraudzībai.




Pamatojoties uz citu valstu pieredzi attiecībā uz ES finansējuma apguvi un iepriekšējā plānošanas perioda Struktūrfondu apguves rezultātiem, ieteicams ņemt vērā šādu vispārīga rakstura rekomendāciju:

• Projektu sagatavošanas gaitā aģentūras varētu sniegt arī konsultatīvo atbalstu, tiem projektiem, kuri ir izturējuši priekšatlasi. Tomēr šādā gadījumā ir jāņem vērā, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība projekta pieteikumu izvērtēšanas procesa neatkarībai. Lai nodrošinātu projektu atlases caurspīdīgumu, var tikt ņemta vērā citu valstu pieredze, izvērtēšanas komisijās iekļaut neatkarīgus ekspertus, kas nav aģentūru darbinieki, vai arī realizēt vērtēšanas komisiju pārstāvju rotāciju pa aģentūrām.

• Būtu ieteicams gadījumos, kad ar ES finansējumu saistīto projektu izvērtēšanai ir nepieciešama dažādu dokumentu apstiprināšana dažādās valsts iestādēs, izveidot tādus procesus, kas ļautu šos dokumentus izskatīt un apstiprināt paātrinātā kārtībā, tādā veidā samazinot projektu pieteikumu izskatīšanas laiku.




2007. - 2013. gadu plānošanas periodā paredzēti divi ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu atlases veidi:

• Ierobežota projektu atlase;• Atklāts konkurss;• Lielais projekts.

© 2006 PricewaterhouseCoopers. All rights reserved. “PricewaterhouseCoopers” refers to the network of member firms of PricewaterhouseCoopers International Limited, each of which is a separate and independent legal entity. *connectedthinking is a trademark of PricewaterhouseCoopers LLP (US).

PwC

galvenie dp s ākotn ējās izv ērt ēšanas ietvaros g ūtie ... · anal īzei un defin ētajai...

Documents