- 420 -

L. O. rcktors proi. A. Ten t c 1i s

Vergilijs un viI,la laiksOcvada runa Vcrgilija svinjbas S. g. 15. X, L. O. aula)

70. g. pr. Kristus ]5. oktobrT Mantujft dzimis lielais romiesu dzcjnieks- vergilijs. Ta tad sodien paiet taisni 2000 g. 2000 g.! Ko gall vesturenav atzTmejusi sai lieIa laika sprTdT? Daza laba tauta ir uzpeldejusi ves­tures gaisma, paspTdejusi un nozudusi. Cik daudz lielu un sla VCl1Uvalskunay sai laika radusas, uzplaukusas, pavadTjusas augstas varas un lielasslavas gadu simtcuus, pec tam nTkusas, sadrupusas, aizgajusas boja unaizmirstas, par dazarn pat vesturc tik tikko atminas. 5Ts tautas un valstis,k5dreiz tik varcnas, vairs tiesi uz mums ncruna, to liclie darbi, lielic cen­tieni. augstie merl.<i kluse, nc tic mus ierosina, nc sasilda, ne uzbudina, jadaudz, tad modina tikai aukstu vesturnicku ziI)karTbu.

Pavisam citadi liktcnis apgajies sais pagajusos 2000 gados ar kaut­rTgo, tikko 50 gadus nodzTvojuso provincialu, mantujieti Vergiliju. 5isvicnkarsais, klusais cilveks, kas no saviem rakstiem vai pavisam izdzesissavu pcrsonTgo dzTvi, kas baidTjas pastaigaties pa l<.omas ielam, lai ne­modinatu !auzu ziukarTbu, bct kad tomeI' viuu uz ielas pazina un laudisaps15jas vitlll apskatTt, ·tad vil)s iebedza pirmajos vartos, - sis cilveksnckad nay bijis 110miris, nc acumirkli, vil)s vel tagad ticsi runa ar mums,viua gal'S vel tagad ticsi darbojas uz mums. VitlS dzTvs vel sodien un ietek­mes mus arT sai picmil)as stunda. arT nakotne. Sava Tsa muza viJ,1s jausava tauta un vaIst! guva arkartTgu slavu un cieI.m, ViI.lU apsvcica vald­nickam ITdzTgi: kad Vergilijs paradTjas teatrT, tad vi si skatTtaji piecelaskajas. viua slava nc brTtil.lu ncnobaIe visos 2000 g.: nc rigoroza baznTcastevu laika, kad visu paganisko vajaja un izdcldeja, nc krist!gos vidus­laikos; ViI.lS sajusmo Danti, kas. stavedams pie jauno laiku slieksI)a, vijvil)am ncvTstosu lauru vail)agu, vius sajilsmo rcncsanscs laika vTrus, hu­manistus, apgaismTbas laika darbinickus, ne mazak arT mus.

Kas gan bija tie lielie darbi, kadas TpasTbas, kas Vergiliju cela uz tikaugsW pjcdcstala, un kas piesl~Tra vil)am tadu nozTmi visos laikos? Parto mes dzirdesim nakosos priekslasTjumos. AizradTSu tikai uz to. ka vi­uam pasam bij jaaug un javeidojas polTtiski un sabicdriski visai sarezgT­tos laikos, kuriem pat bcz labas gribas var saskatTt dazas ITdzTbas ar musulaikiem. vcrgilijsuzauga, un viua ~cnijs nobricda ncmicra pilnos, loti kus­t!goS Jaikos, dumpji, rcvolucijas, savstarpeja apkarosanas, pilsouu karinaca un gaja, notika visadi sausmu akti un varas darbi, kaila pcrsoniskainteresc valdTja. Atminesimics tikai abus triumviratus un mili15risko des­potismu. Slavcna l<.omas valsts sl.wbTjas savos pamatos. Bija momenti,kad likas. ka varena valsts sadrups, sadalTsics, ka viua nosIaps savasasinTs.

No otras puscs tic bija laild. kur radas vTri vi ens lielaks par otru:minesu tikai dazus. 15 lielie militaric vadoui: Lukulls, Pompejs, Cezars,Antonijs, AgTipa; lielie polTtib~i un kulturas darbinieki: Cicerons, Krass,Mecenats, Agripa, un pari par visiem Augusts, bijusais Oktavians; lieliedzcjnicki un rakstnicki: Hora tijs, Ovidijs, Uvijs. Vi si viui redz savasdzimtas zcmcs postu un grib to glabt, ka nu kurais mak un prot, bet pa­mazam tuvinot valsti Augusta idcalam: monarchijai vccas valsts formas.

li'

- 421

Tads bija fOl1S, kada attTstIHis un nobrieda Vergilijs, kada bija vil)amjadarbojas. ArT vius skaidri redzeja valsts postu, bet bij dzili parliecinats,ka naks labakas dienas, ka valsts pamats - pati tauta vel nav galTgi sa­gandeta, ka uz sT pamata varcs celties jauna celtne, ka ROIna atjaunosiesjauna spozuma. Pats vil)s arT piclika roku kIat atjaunosanas darbam,ielika vioa visu, kas vil)a bij: lielais idealisllls, augstais tikumiskais unreligiskais gars, savas tautas mTlcstIba; ielika visu savu idealismu. Unsis idealisms ir tas, kas varcja celt nctikvien vioa tau tu, bct katru tautu,kas tic, ka tai ir savi dzTves uzdevumi, ka-tai ir darga pasai sava cicoa unvertTba, neskatoties uz visa m tam cnam, ko t:lgadne mct, . un kas sosideaIus aptumso.

Vil)a ticTba nebij vclta, arT vil)a darbs ncsa karotos aug!us, varbiitpat vairak, neka vareja ceret. Vir.la tauta pacclas pec ilgas nclaimcs unbaudTja mieru, ilgu mieru un micra laimi. Tie bija Augusta un sckojosiclaiki, gan pec Vcrgilija naves. Kultiira llzplauka ka velnckad pricks tamun pec tarn.

Vel reiz uzsvcru, ka Vergilija arLtva sais sasniegumos ncbija maza.Un kas tas licJakais: vil)a atstatais mantojums stay vcl cicti ka licls darg­akmens, nenodilis, nenovalkats, sena spllzuma.

Biitll javelas, lai miisu laild un it Tpasi musu taub cik vien icspejamsbiezi pieskartos sim mantojumam. Lai sT pieskarsanas mcstu dzirkstclesmiisu tautas bez saubam liclos un stiprosspelnt krajumos, kur lai tas ra­dTtll specTgas un gaisas kultiiras ugunis ..

Proi. K. S t r a \I b erg s

Vergilijs(2000-as dzilllsanas dicnas atcerci)

I. Isas rindas Vcrgilija epitafija dod vajadzTgas zit.Ia's par viou:Mantua me gcnuit, Calabri rapuerc, tcnct nunc Parthcnope; cecini pascua,runt, duces.

Dzimsanas vieta Mantuja, navc Kalabrija, miiza atputa Neapole Ul1darbu saraksts ganll, zcnlllicku un varOl.lU dzejniekam ir apradTts sajasTsas rindas. Mantuja tagad piemin savu lie\o dclll, atcerotics vioa dzim­sanas dienu prieks 2000 g., kad uz laukicm, netalul10 pilsetas, zemaja. betauglTgaja lTdzenuma icgatnim apprccot bagata un uZl.lcmTga zemniekallleitu, dzimis sis dzejnicks, kuru ne tikai pictatc vien liek pieminet, bctkas pasaulcs literatiira icguvis paliekamu vietu arT ka magister un dux,ka skolotajs un uzticalllS vadonis jau Dantcm viua grutaja cc!a pari cil­veka spekiem, un tapat ka stilists ietekmcjis un veidojis dzcju cauri gadlltiJkstosicm.

_ Vil)a dzTve ir bez spilgtakicm arcjiem notikumiem. bet savam laikamraksturTga. No jaunam dienalll Cczara un Oktaviana atbalstftajs un draugs,cik tas vir,la gadiern piemerots, dzcjas cicnTtajiem un dzejniekiem ­provinces parvaldniekicm Gallam un Pollionam. vil,1s ncvar izbegt lieldkatastrofai, zalldedams savu zemcs sturTti. kas pari et Oktaviana vetera­oiem: vi\)am ir iespcja izglTtoties nc tikai MiIana Ull Roma, bct galvenais,

.• 27';';