finanšu analīze un atbalsta likmes modelēšana

Click here to load reader

Post on 14-Jan-2016

71 views

Category:

Documents

0 download

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Finanšu analīze un atbalsta likmes modelēšana. 2008.gada 29.oktobris – 14.novembris. Plānošanas periods 2007.-2013. Plānošanas periodā no 2007.-2013. gadam ir jānošķir divi izmaksu attiecināmības aspekti: - PowerPoint PPT Presentation

TRANSCRIPT

  • Finanu analze un atbalsta likmes modelana

    2008.gada 29.oktobris 14.novembris

  • Plnoanas periods 2007.-2013.Plnoanas period no 2007.-2013. gadam ir jnoir divi izmaksu attiecinmbas aspekti:

    juridisk atbilstba saska ar MK not. Nr.606 (attiecinms, neattiecinms un projekt neiekaujms izmaksas);

    finansil atbilstba saska ar 55. pantu: investciju izmaksu daa, ko sedz trie iemumi, nav attiecinms izmaksas.

  • *Projekta izmaksu struktraNeattiecinms izmaksas, nesk. PVNKopjie iemumiAttiecinms izmaksas = lmuma summaKopjs investciju izmaksas (projekta vrtba bez PVN)Neattiecinms izmaksas atbilstoi MK not. Nr.606 (piemram, autoruzraudzbas un bvuzraudzbas izmaksas, kas prsniedz etrus procentus no bvdarbu attiecinmajm izmaksm )Nav attiecinms saska ar Regulas 55. pantuKopjs attiecinms izmaksas (izmaksas, kuras attiecas uz atbalstmajm darbbm)Attiecinms izmaksas, kuras izmanto par pamatu, lai aprintu ERAF ieguldjumu

  • Visprgie finanu analzes principi

  • Regulas (EK) Nr.1083/2006 55.pantsaj regul projekts, no kura gst iemumus, ir jebkura darbba, kas ir saistta ar ieguldjumiem infrastruktr, kuras izmantoanas maksu tiei sedz lietotji, vai jebkura darbba, kas ietver zemes vai ku prdoanu vai iznomanu vai jebkdu citu pakalpojumu snieganu par atldzbu.

    Attiecb uz turpmk nordtajiem gadjumiem atbilstgie izdevumi projektos, no kuriem gst iemumus, neprsniedz ieguldjumu izmaksu pareizjo vrtbu, atskaitot tdu tro iemumu pareizjo vrtbu, kas gti no ieguldjumiem konkrt atsauces period:a) ieguldjumi infrastruktr vaib) citi projekti, kuriem ir iespjams iepriek objektvi paredzt iemumus.

  • Kpc finanu analze ir nepiecieama?MK not. Nr.419

    Finanu analzi veic Padomes 2006.gada 11.jlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz visprgus noteikumus par Eiropas Reionls attstbas fondu, Eiropas socilo fondu un Kohzijas fondu un atce Regulu (EK) Nr.1260/1999, 55.pant noteiktajiem projektiem, no kuriem gst iemumus un kuru kopjs izmaksas ir lielkas par 200000 eiro

    Eiropas Savienbas fonda ldzfinansjumu projektam, no kura gst iemumus,aprina pc finansjuma deficta metodes saska ar Regulas (EK) Nr.1083/2006 55.panta 2.punktu.

  • Prskata periodsPrskata periods: laika periods, par kuru sniegtas prognozes izdevumu un ieguvumu analz. is periods atspoguo laiku, kad aktvs ir ienesgs.

    Kad vien iespjams, ir jem vr atlikus vrtba

  • Finanu analzeMetodika: diskontt naudas plsma (DCF) Noteikt prskata period tiek emtas vr tikai naudas plsmas (t.i. netiek emta vr amortizcija, rezerves neparedztiem gadjumiem, u.c.)Naudas plsmas tiek diskonttas uz pareizjo brdi

  • Nkotnes naudas plsmu diskontanaKd?odien 1 lats ir vairk vrts nek 1 lats rt(kapitla alternatvs izmaksas)K?Nosakiet (t.i. diskontjiet) nkotnes vrtbas pareizjo vrtbu:

    kur:P = pareizj vrtbaF = nkotnes vrtbar = diskonta likmen = gadu skaits

  • Diskonta likmesJpiemro diskonta likmes un citi piemumi nkotnes iemumu/izdevumu plnoanai atbilstoi MK not. Nr.419.

    Diskonta likme atirb no t, vai ir emta vr inflcija, var bt:- Rel- Nominl

  • Diskontanas ietekme uz projekta naudas plsmas prognoziDiskonta koeficients (diskonta likme 5%)1.gads 12.gads - 0,95233.gads - 0,90704.gads - 0,86385.gads - 0,82276.gads - 0,78357.gads - 0,74628.gads - 0,71069.gads - 0,676810.gads - 0,64461 lats, kas ir iegts 10.gada, ir vrts 0,6446 latu 1.gad (pie diskonta likmes 5%)

  • ERAF paldzbas likmes aprina juridiskais pamatojums un aprinanas krtba

    (Projekti, no kuriem gst iemumusRegulas Nr. 1083/2006 55. pants)

  • *Projekti, no kuriem gst iemumusFinansjuma deficta metode ir apstiprinta k pamats ES pierumiem projektiem, no kuriem gst iemumus. Tomr, lai modultu fondu ieguldjumu un tiktu emti vr kopjie iemumi, Regulas Nr. 1083/2006 55. pants paredz atbilstgu (attiecinmo) izdevumu (izmaksu) modelanu (juridiski attiecinms izmaksas).

    emiet vr, ka plnoanas period 2000. - 2006. gadam tika modelta ldzfinansjuma likme.

  • *55. Panta 2. punktsAtbilstgie izdevumi projektos, no kuriem gst iemumus, neprsniedz ieguldjumu izmaksu pareizjo vrtbu, atskaitot tdu tro iemumu pareizjo vrtbu, kas gti no ieguldjumiem konkrt atsauces period.emiet vr, ka ldzfinansjumu var saemt tikai projekta finansjuma deficta seganai.

  • Kas ir finansjuma deficts?Finansjuma deficta likme: Finansjuma deficts ir daa no investciju izmaksm, ko nesedz projekta trie iemumi. Finansjuma deficta likme atbilst 100% no bruto pafinansanas robeas.diskonttie trie iemumi = + diskonttie iemumi diskontts ievieanas izmaksas + diskontt atlikus vrtba

    DIC diskontts projekta investcijas atbalstmajs darbbs; DNR diskonttie trie iemumi

  • Projekta izmaksu maksiml summaMinimls attiecinms izmaksas aktivittes ietvaros vienam projektam nav noteiktas, maksimls attiecinms izmaksas vienam projektam (aprint lmuma summa) ir 351 402 lati.

    Izmaksas, kas prsniedz o slieksni, ir neattiecinms no finanu viedoka. Prsniegums neietekm finansjuma deficta likmi.

  • Atbalsta summas aprina teorija1) Aprina R = Max EE/DIC, kurR ir finansjuma deficta likmeMax EE ir maksimlie atbilstgie izdevumi = diskontts projekta investcijas atbalstmajs darbbs (DIC) - diskonttie trie iemumi (DNR)

    2) Aprina DA = EC*R, kurDA ir lmuma summa, t.i., summa, uz kuru attiecas prioritr virziena ldzfinansjuma likmeEC ir atbilstgs izmaksas (juridiski attiecinms)

    3) Aprina ES pierumu = DA*Max CRpa, kur Max CRpa (prioritr virziena ldzfinansjuma likme) visos projektos sastds 85% (MK not. Nr.606)

  • ES pieruma aprinana(piemrs)

  • *

    Pieemsim, ka tiek izvrtts ds projekts:kopjs investciju izmaksas ir 600 tkst. bez PVN latu (NB! Izmaksas specili ir paaugstintas, lai demonstrtu visus aprina aspektus), visas izmaksas ir juridiski attiecinms;Projekta stenoanas laiks ir 2 gadi;prioritr virziena maksiml ldzfinansjuma likme (Max CRpa) ir 85%;finansil diskonta likme relos apstkos ir 5%;aprins tiek veikts 20 gadu periodam (2 gadi stenoana + 18 gadi pc ts);tarifi tiek plnoti 4% no mjsaimniecbu iemumu lmea

  • *Aprina R = Max EE/DIC, kurR ir finansjuma deficta likme,Max EE ir maksimlie atbilstgie izdevumi = DIC - DNR

    Atbilstgie izdevumi EE = DIC-DNR = 585,7- 115,3= 470,4Finansjuma deficta likme R = EE/DIC = 470,4/585,7 = 80% DNR = iemumi + atlikus vrtba darbbas izmaksas

  • *Aprina DA = EC*R, kurDA ir lmuma summaEC ir atbilstgas izmaksas

    Finansjuma deficta likme R = 80%Juridiski attiecinms izmaksas EC = 600

    Lmuma summa DA = EC*R = 600*80%= 480 t.latu

    BET! Maksiml lmuma summa ir 351 402 lati

  • *Aprina ERAF pierumu = DA*Max CRpa

    Lmuma summa DA = 351 402 latiCRpa = 85%

    (Maksimlais) ERAF pierums = DA*Max CRpa = = 351 402 lati*85% = 298,7 t. latuBET!Ja projekta izmaksas btu zemkas, atbalsta summa pret kopjo investciju summu pieaugtu, jo aprina piemr tiek prsniegta maksiml lmuma summa

  • Iegto rdtju atspoguoanaIesnieguma veidlap:*

    Vai 351 402 latu, ja aprins dod lielku lmuma summu

  • *

    Iespjas modelt situcijasKds bs tarifs?Kds sks sniegt pakalpojumus?

  • Specifiskais aspekts: pro rata principsGadjum, ja finansjuma samjs steno vienlaikus vairkus projektus, jem vr tikai t iemumu daa, kas veidojas stenojot ERAF projektu (iemumi sadalsies proporcionli starp investciju projektiem)

    Jem vr, ka visu prju projektu izmaksm ir jbt juridiski attiecinmm un saisttm ar atbalstmajm darbbm, pie tam projekts ir jievie vienlaikus ar ERAF projektu*

  • MK noteikumu Nr.606 un citos normatvajos aktos paredztie paie nosacjumi

  • Izmaksu ieguvumu analzes vienkroana

    Eiropas Reionls attstbas fonda projektam izstrd das izmaksu un ieguvumu analzes sadaas:

    finanu analze;risku analze;alternatvu analze.

    Projektos nav jveic pilna izmaksu ieguvumu analze

  • Finanu analzes sadaas

    Finanu analz ietver das sadaas:

    finansjuma likmes aprins saska ar Padomes Regulas (EK) Nr.1083/2006 55.pantu tarifu aprins. Maksjumi par denssaimniecbas pakalpojumiem nav mazki par diviem procentiem no mjsaimniecbas ikmnea vidjiem iemumiem;darbbas izdevumu un ieguvumu analze. Analzi sagatavo naudas plsmas prognozes form 30 gadu prskata periodam. Prskata perioda skums ir gads, kad visi bvobjekti ir pieemti ekspluatcij;pamatldzeku nolietojums. Pamatldzeku kalpoanas laiks tiek noteikts, pamatojoties uz alternatvu analzi

  • Tarifi: miniml slieka skaidrojumsMetodiskie darba dokumenti 4. DARBA DOKUMENTS Metodiskie nordjumi izmaksu un ieguvumu analzes veikanai

    Maksas piemroanas sistma ir jbalsta uz relo resursu patriu, un maksai ir jsedz vismaz darbbas un uzturanas izmaksas, k ar btiska aktvu nolietojuma dau. Jparedz atbilstoa maksas struktra, lai palielintu projekta iemumus pirms valsts subsdijm, ldztekus emot vr stenojambas faktoru.

  • Tarifi: metodika un ietekmjoie faktoriMetodiskie nordjumi, ja pakalpojumus sniedz pavaldba vai aentra Latvijas tiesbu aktos nav paredzti (pavaldba vai ts aentra nav komersants Komerclikuma izpratn).

    Vienlaikus pastv iespja izmantot komersantu vajadzbm izstrdto metodiku (www.sprk.gov.lv, Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprinanas metodika pavaldbu reguljams nozars)

    Aizmumi var dadi ietekmt tarifus:

    - ja finansjuma samjs ir kapitlsabiedrba, bet visu ldzfinansjumu aizmuma veid nodroina pavaldba, aizmums netiek iekauts tarifos

  • Darbbas izdevumu un ieguvumu analze

    Darbbas izdevumu un ieguvumu analz ietver vismaz das sadaas:

    investciju izmaksas un esoie pamatldzeki;saimniecisks pamatdarbbas iemumu un izdevumu izmaias, faktiskajs cens, t.sk. projekta iesniedzja iemumi no denssaimniecbas pakalpojumiem par pdjiem trim gadiem;finanu avoti;kredtsaistbas, to analze triju gadu laikposmam;darbbas tehnisk analze, pakalpojumu patrtju grupas. Pakalpojumu apjoms un prognozts patria izmaias;iedzvotju makstspja un debitoru pardu analze;tarifi. Pareizjie tarifi, atsevii nordot tarifu par densapgdes un kanalizcijas pakalpojumiem, un tarifu plns prskata periodam.projekta naudas plsma, kas ir pozitva visos gados.

  • Modelis finanu analzei (I)Finanu modea piemrs denssaimniecbas attstbas projektu finanu analzes izstrdei (TEP ietvaros) ir ievietots Vides ministrijas mjas laphttp://www.vidm.gov.lv/lat/finansu_instrumenti/kohez/files/text/finansu_instrumenti/koh_f//Finansu_modelis.xls

    Tuvkaj laik (ldz 07.11.2008.) pie metodiskajiem materiliem projektu iesniedzjiem 3.5.1.1.aktivitt "denssaimniecbas infrastruktras attstba aglomercijs ar cilvku ekvivalentu lielku par 2000" tiks ievietots vienkrots modelis finanu analzes veikanai. Modelis tiks publicts Vides ministrijas mjas lap (http://www.vidm.gov.lv/lat/finansu_instrumenti/kohez/?doc=7042).

  • Modelis finanu analzei (II)Modelis sastv no Excel tabulas un aizpildanas rokasgrmatas

    Vairks modea sadaas ir aizsargtas no nepareizas informcijas ievadanas

    Modelis auj aprint atbalsta likmes (modelt attiecinms izmaksas) un veikt citas darbbas TEP un iesnieguma izstrdei

  • Ierobeojumi un ieteikumi modea lietoanaiModea korektai darbbai ir nepiecieams taj ievadt korektus datus;

    Iegstot neapmierinoos rezulttus (piemram, prk augsts tarifs), ievadtajos datos ir jveic korekcijas;

    Ieteicams saglabt dadas aprinu versijas, ja tdas tiek veidotas;

    Modelis nav obligti piemrojams! Tas ir tikai palgmaterils iesniedzjiem.

  • Projekta finanu analzes rdtji, finansil ilgtspja (denssaimniecbas bvju bvniecbas vrtanas komisijas kompetence pirms projekta iesnieguma vrtanas)

  • *Investciju efektivittes rdtji

    Neto pareizj vrtba (NPV)

    Iekj ienesguma norma internal rate of return (IRR)

    kur CFt ir projekta naudas plsma gad t

  • *Investciju ienesgumsFNPV/C un FRR/CInvestciju atdeves rdtjs, kuru aprina, neemot vr visus finansanas avotus (t.i., neatkargi no projekta finanu struktras)Izmantojams naudas plsmas:- investciju izmaksas- darbbas un uzturanas izmaksas+ iemumi+ atlikus vrtbaAprinot FNPV/C un FRR/C, netiek emti vr finanu resursi (t.sk. kredti, aizmumi)

  • *Kapitla ienesgumsFNPV/K un FRR/KProjekta atdeves rdtjs, ko aprina emot vr t finanu struktru, bet neemot vr investciju izmaksas, t.i., dalbvalsts investora(-u) ienesgumuIzmantojams naudas plsmas:- dalbvalsts kapitla ieguldjums (kas nav ES pierums)- darbbas un uzturanas izmaksas- kredtu atmaksa (ja tdi ir)+ iemumi+ atlikus vrtba

  • *Finansil ilgtspjaTiek noteikta, lai prbaudtu, vai finanu resursi (taj skait projekta iemumi) sedz izmaksas vis projekta ievieanas laikIzmantojams naudas plsmas:- investciju izmaksas- darbbas un uzturanas izmaksas- kredtu atmaksa (ja tdi ir)+ visi finanu resursi (dalbvalsts un ES)+ iemumiPrbaudiet, vai summrs (nevis diskontts) trs naudas plsmas ir pozitvas visos prskata perioda gados.

  • Paldies par uzmanbu!

    *****************************************